Pašlaik Etiopija ir piektā lielākā Āfrikas Subsahāras tuksneša reģiona ekonomika, kas spējusi piesaistīt investorus no Zviedrijas, Lielbritānijas un Ķīnas laikā, kad citi attīstības tirgi zaudējuši daļu no spožuma, raksta Reuters.
XX gadsimta astoņdesmitajos gados Etiopijas iedzīvotāji cieta badu, taču pašlaik piedzīvo veiksmīgu izaugsmi, raksta ziņu aģentūra. 2012. gadā Etiopijas IKP pieredzēja izaugsmi 7% apmērā, 2011. gadā – 7,5% apmērā, un 2010. gadā – 8% apmērā, liecina Index Mundi dati. Laikā no 2004. līdz 2011. gadam Etiopijas ekonomika augusi vidēji par 10,6%, kas ir divreiz augstāks rādītājs nekā vidēji Subsahāras reģionā.
Valsts ekonomika ir pamatā balstīta uz lauksaimniecības nozari, kas veido 46% no kopējā iekšzemes kopprodukta (IKP), kā arī nodrošina darbu 85% strādājošo. Šo Āfrikas valsti nereti piemeklē sausums. Galvenā Etiopijas eksporta prece ir kafija.
5% nodarbināto strādā rūpniecības nozarē, bet 10% - pakalpojumu nozarē.
Valsts parāds 2012. gadā ir 44,4% no IKP, liecina Index Mundi dati. Inflācijas apjoms pērn – 21,7%, bet 2011. gadā – 33%.