Pasaulē

Euobserver: Lietuvai trūkst līdzekļu «Černobiļas tipa» stacijas demontāžai

Gunta Kursiša, 24.11.2011

Jaunākais izdevums

Viens no priekšnoteikumiem, lai Lietuva varētu iestāties Eiropas Savienībā (ES) nav izpildīts, jo «Černobiļas tipa» atomelektrostacijas Ignalīnā pilnīga aizvēršana ir aizkavējusies, turklāt, lai to paveiktu, Lietuvai trūkst pusotra miljarda eiro, raksta Euobserver.

ES nevēlas vēl vairāk iesaistīties Ignalīnas stacijas slēgšanas līdzfinansēšanā, žurnālsitiem stāstīja Lietuvas enerģijas ministrs Arvidas Sekmokas (Arvydas Dekmokas).

Viļņa pavēstījusi, ka laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam, tai nepieciešami 870 miljoni eiro, bet līdz šim Eiropas Komisija (EK) šim nolūkam ir plānojusi piešķirt 229 miljonus eiro. Eiropas finansējums paredzēts no kopējiem 500 miljoniem eiro, kas paredzēti triju atomelektrostaciju demontāžai bijušajās Padomju Savienības valstīs – Bulgārijā, Lietuvā un Slovākijā.

«Mēs saprotam pašreizējo situāciju eirozonā, tomēr mēs uzstājam, ka ir nepieciešama kopēja finansējuma sadale,» norādīja A. Sekmokas. ES enerģijas komisārs Ginters Oetingers (Guenther Oettinger) nesen nosūtījis Viļņai brīdinājuma vēstuli, paužot bažas par pilnīgas stacijas slēgšanas aizkavēšanos.

Lietuvas oficiālās amatpersonas pavēstījušas, ka šis darbs izrādījies sarežģītāks, nekā tika plānots iepriekš, jo tā ir pirmā reize, kad atomelektrostacija, kura darbojusies ar līdzīgu kļūdu kā Černobiļas atomelektrostacija, tiek nojaukta.

Černobiļas atomelektrostacija Ukrainā eksplodēja 1986. gadā, un šī avārija tiek uzskatīta par vēsturē vissmagāko atomelektrostacijas eksploziju. Tiek plānots, ka šīs avārijas sekas varētu tikt novērstas līdz 2065. gadam.

Atšķirībā no Slovākijas un Bulgārijas, kurām arī jānojauc atomelektrostacijas, Lietuvā, sadarbojoties ar pārējām Baltijas valstīm un Poliju, tiek plānota jaunas stacijas būve. Lietuvas ministrs norādīja, ka jaunā atomelektrostacija atbildīs starptautiskajiem drošības standartiem, atšķirībā no diviem Krievijas projektiem, kas uzbūvēti Baltkrievijā un Kaļiņingradā.

Jaunās stacijas būvneicībai līdzi seko arī «zaļie» aktīvisti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pasaules Ekonomikas foruma jaunākais tūrisma ziņojums šokējis zviedrus

Lelde Petrāne, 07.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules Ekonomikas forums (WEF) publicējis Ceļošanas&Tūrisma Konkurētspējas Ziņojumu 2015 (The Travel & Tourism Competitiveness Report 2015).

Ziņojums tiek publiskots reizi divos gados un aplūko 141 valsti, atklājot to, cik labi valstis uzrauga un tur godā savas tūrisma nozares.

Kā vēsta thelocal.se, globālais ziņojums metis šaubu ēnu pār Zviedrijas tūrisma nozari, Ziemeļvalsti ierindojot 23. vietā pasaulē. Vēl 2011. gadā tai tika piešķirta 5. vieta. Līdz ar to piecus gadus pēc tam, kad Zviedrija ierindojās pirmajā pieciniekā, tā izslīdējusi pat no Top 20. WEF iepriekšējā ziņojumā 2013. gadā Zviedrija atradās 9. vietā.

To, kurā vietā ierindota Latvija, kā arī tūrisma jomā konkurētspējīgākās valstis, skatiet raksta galerijā!

Valstis vērtētas pēc vairākiem kritērijiem: biznesa vide (Latvijai - 53. vieta, Igaunijai - 26., Lietuvai - 64.), drošība (Latvijai - 40., Igaunijai - 23., Lietuvai - 54.), veselība un higiēna (Igaunijai - 23., Latvijai - 27., Lietuvai - 3.), darbaspēks (Latvijai - 19., Lietuvai - 32., Igaunijai - 24.), gatavība uzņemt tūristus (Latvijai - 20., Igaunijai - 18., Lietuvai - 29.), tūrisma nozares nozīmība valdības izpratnē (Igaunijai - 9., Latvijai - 63., Lietuvai - 85.), atvērtība (Latvijai - 36., Lietuvai - 34., Igaunijai - 52.), cenas (Igaunijai - 72., Latvijai - 58., Lietuvai - 57.), ilgtspējīga pieeja (Latvijai - 30., Igaunijai - 20., Lietuvai - 38.), dabas resursi (Latvijai - 52., Igaunijai - 59., Lietuvai - 86.) un kultūra (Lietuvai - 33., Igaunijai - 37., Latvijai - 42.).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No trīs cilvēku tipiem - A, B un C - Latvijā visvairāk varētu būt sastopami «grāmatveža» jeb B tipa cilvēki, stāsta Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas psiholoģijas bakalaura un maģistra studiju programmu direktore profesore Guna Svence.

Jautājumā par to, kas, viņasprāt, var noteikt to, vai kāds cilvēks var kļūt vai nekļūt par līderi, viņa norādīja, ka kādreiz esot mācīts, ka cilvēkā visu nosaka vide un audzināšana, skola. «Izrādās, ka tā nav. Sociālajā psiholoģijā ir runa par trīs tipa personībām - A tipa, B tipa un C tipa personībām.»

A tipa personība ir tā, kuras potenciāls ir spēcīgāks par jebkādiem šķēršļiem. Tādas personības parasti ir orientētas uz ātru darbību, ātru ideju ģenerēšanu, ātru lietu saprašanu un sajušanu. «Tā ir personība, kuru var raksturot ar diviem vārdiem - risks un azarts,» atzina Svence.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Černobiļas atomelektrostacijas (AES) slēgtajā zonā varētu tikt izveidots biosfēras rezervāts, pavēstījis Ukrainas ekoloģijas un dabīgo resursu ministrs Oļegs Proskurjakovs, vēsta ForUm.

Biosfēras rezervātu varētu izveidot, lai aizsargātu augus un dzīvniekus, kas mitinās AES slēgtajā zonā. Izmantojot rezervātu, varētu pētīt arī kodolkatastrofas ietekmi uz augiem un dzīvniekiem. Rezervātam paredzētajā teritorijā jau patlaban atrodas liela daļa Ukrainas aizsargāto dabas vietu.

Ukrainas vides eksperti skaidro, ka pārsteidzošā kārtā, Černobiļas kodolkatastrofa veicinājusi bioloģisko daudzveidību slēgtajā zonā. Dzīvniekiem un augiem izdevies piemēroties radioaktīvajam fonam, un izrādījies, ka tas dabai kaitē mazāk nekā cilvēku aktivitātes, kā, piemēram, rūpniecība, transports vai lauksaimniecība.

Kopš Černobiļas AES katastrofas 1986. gadā, reģionā parādījušās jaunas sugas, kas citur ir izzudušas vai apdraudētas. Līdzīgs rezervāts jau tika izveidots Baltkrievijā 1988. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš pagājušā gada novembra beigām, kad tika iekārtots pirmais “Rail Baltica” būvlaukums Rīgā pie Centrālās stacijas, iepretim Satiksmes ministrijai, tiek veikti “Rail Baltica” Centrālā mezgla būvdarbi – dzelzceļa inženiersistēmu un pilsētas inženiertīklu pārbūve un pārnešana.

Lai klātienē pārliecinātos, kā norisinās būvdarbi “Rail Baltica” centrālajā mezglā, būvlaukumu Rīgas Centrālajā stacijā 30. martā apmeklēja satiksmes ministrs Tālis Linkaits un šī posma būvnieka dalībnieka – Beļģijas lielākā būvniecības uzņēmuma “Besix Group” starptautiskā biznesa direktors Matjē Dešamps.

Rail Baltica būvniecības darbi būtiski mainīs vilcienu kustību 

Ņemot vērā Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas sliežu ceļu pārbūvi projekta “Rail Baltica”...

Darbi Rīgas Centrālā mezglā tiek organizēti divos lielos posmos: vispirms tiek būvēts viss, kas atrodas stacijas dienvidu pusē – sliežu ceļi, peroni, peronu nojumes, jaunā stacijas ēka, ir pilnībā jānorok uzbērums, jāuzbūvē dzelzceļa estakāde un pilnībā jāpārbūvē ielas zonas. Būvniecība dienvidu puses zonā norisināsies līdz 2023. gada beigām, kad Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas jaunās ēkas dienvidu daļa un arī jaunie sliežu ceļi tiks nodoti pasažieru un vilcienu operatoru pārziņā.

Savukārt no 2024. līdz 2025. gadam būvdarbi notiks dzelzceļa sliežu otrā – stacijas laukuma – pusē jeb ziemeļu daļā, pārbūvējot tur esošos sliežu ceļus, pasažieru platformas, ielu pārvadus un pašu stacijas ēku. Vienlaikus ar šiem darbiem tiks uzbūvēts jaunais dzelzceļa un kājamgājēju/ riteņbraucēju tilts pār Daugavu līdz pat Jelgavas ielai.

Rail Baltica būvniecībai no Stockmann atsavinās liftus 

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" būvniecībai Rīgā no universālveikala "Stockmann" telpu īpašnieka...

"Rail Baltica projekts mums dod iespēju Rīgas Centrālo staciju pārbūvēt par mūsdienīgu, daudzfunkcionālu un skaistu galvaspilsētas centrālo transporta mezglu, vienlaikus uzlabojot sabiedriskā transporta pakalpojuma ērtību un pieejamību. Stacijas pārbūve ir plānota tā, lai visā būvniecības procesā līdz pat 2025. gada nogalei Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija turpinātu sniegt pakalpojumus pasažieriem: vilcieni varētu turpināt kursēt, pielāgojot to kustības grafiku būvniecības darbiem, kā arī stacijas ēkā tiktu apkalpoti pasažieri. Tomēr aicinu rīdziniekus un Rīgas viesus būt iecietīgiem un rēķināties ar iespējamām neērtībām, kas radīsies būvdarbu laikā. Esmu drošs, ka rezultātā novērtēsim ieguvumus, ko mums šīs pārmaiņas sniegs,” teic satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

“Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas būvniecības projekts ir sarežģīts no darbu organizēšanas viedokļa divu apstākļu dēļ. Pirmkārt, mēs būvējam pašā Rīgas centrā, kas nozīmē, ka teritorija ir fiziska ierobežota un mums ir jārēķinās ar ļoti blīvu apkārtējo apbūvi, komunikācijām un dažādu infrastruktūru. Otrkārt, būvdarbi līdz pat to noslēgumam ir jāorganizē tā, lai Centrālās stacijas darbība neapstātos. Nelielas neērtības ir iespējamas, bet stacija turpinās apkalpot pasažierus,” komentē būvnieku pārstāvis.

Rīgas Centrālā mezgla izbūves plāns paredz Eiropas sliežu platuma dzelzceļa ievadīšanu Rīgas centrā, izbūvējot četrus jaunus sliežu ceļus, nodrošinot “Rail Baltica” starptautisko un lidostas savienojumu vilcienu, kā arī Latvijas reģionālo (starppilsētu un piepilsētas) vilcienu apkalpošanu.

FOTO: Atklāj Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvlaukumu 

Šodien oficiāli atklās dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Rīgas Centrālā mezgla būvlaukumu, informē...

Tiks izveidota arī mūsdienu prasībām atbilstoša, estētiski pievilcīga un ērta stacijas infrastruktūra trīs līmeņos. Esošos piecus peronus jeb platformas papildinās vēl divas jaunas platformas: visi peroni tiks paaugstināti, uzlabojot abu dzelzceļa platumu dzelzceļa lietotāju ērtības, iekāpjot vilcienos. Virs peroniem būs nojumes. Uz katru no platformām vedīs kāpnes, 12 lifti un 22 eskalatori. Pēc izbūves gājējiem būs pieejami plašāki tuneļi. Virs peroniem tiks izbūvētas arī jaunas telpas 6000 m² platībā, kur būs iespējams izvietot komerctelpas, tualetes, kases, dažādas palīgtelpas, bagāžas glabātuves u.c. Stacijā iekļauts arī “Air-To-Rail” risinājums jeb bagāžas tranzīta joslas, kas nodrošina iespēju droši nogādāt bagāžu no lidostas uz staciju un otrādi - bez pasažieru iesaistīšanās. Jaunajā projektā būtiski paaugstināti arī stacijas, kā nozīmīga civilās infrastruktūras objekta, drošības parametri.

Esošā uzbēruma vietā posmā no autoostas un no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas līdz Elizabetes ielai tiks izveidota estakāde, pa kuru turpmāk organizēs dzelzceļa satiksmi. Uzbēruma norakšana piešķirs Rīgai jaunus vaibstus, vizuāli un funkcionāli savienojot līdz šim ar dzelzceļa uzbērumu atdalītās pilsētas: Vecrīgu ar Latgales priekšpilsētu. Tas arī ļaus savienot Elizabetes ielu ar Timoteja ielu.

Tiks uzbūvēts jauns, vienu kilometru garš tilts ar diviem sliežu ceļiem pār Daugavu un mazo Daugavu, ko varēs izmantot arī gājēji un velobraucēji.

Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas apkaimē arī būtiski palielināsies pilsētniekiem pieejamas zaļās zonas un labiekārtotas multifunkcionālas teritorijas. Piemēram, no 1316 m² uz 4454 m² palielināsies skvēru platība. Plānots, ka Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas kompleksa pārbūve, dzelzceļa tilta pār Daugavu un infrastruktūras būvniecības darbi pilnībā noslēgsies 2025. gadā.

Būvdarbus veic starptautiskā konkursa uzvarētājs - būvsabiedrība “BERERIX”, kuru veido Beļģijas lielākais būvniecības uzņēmums “BESIX Group”, nacionālais būvnieks “RERE Būve” un Itālijas uzņēmums “Rizzani de Eccher”, projektēšanas un būvdarbu uzraudzību veic būvinženieri no “Egis-Deutche Bahn”, bet būvprojekta ekspertīzi nodrošina vietējie eksperti no “Firma L4”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiskas vilcināšanās, nesaskaņas ar Eiropas Komisiju (EK) par nepieciešamo finansējumu un sliktā plānošana sekmējusi to, ka slēgtās Ignalinas atomelektrostacijas (AES) kodolatkritumu glabātavas celtniecība Lietuvā atpaliek no termiņa par vismaz četriem gadiem.

Iecerētais projekts paredz, ka Lietuvā tiks uzbūvēta pagaidu kodolatkritumu glabātava, kurā būs iespējams turēt 15,5 tūkstošus izlietotās kodoldegvielas stienīšu pirms tos izvietos pazemes glabātavā, vēsta Euobserver.

Ja degvielas stieņi netiks pienācīgi uzglabāti, pastāv reāls piesārņojuma risks, sacīja Ignalinas AES ģenerāldirektors Žilvins Jurkšus. «Viena lieta ir uzcelt reaktoru, bet pavisam cita – to demontēt. Atlikšana nozīmē, ka izmaksas palielināsies,» klāstīja Ž. Jurkšus.

Pagaidu kodolatkritumu glabātavas celtniecības izmaksas ir 193 miljonu eiro apmērā, tai vajadzēja būt gatavai jau 2009. gadā, taču tad tās pabeigšanas termiņš tika atlikts līdz 2011. gadam, bet pēc tam – līdz 2013. gada decembrim. Ž. Jurškus arī pastāstīja, ka Vācijas kompānija GNS, kura nolīgta glabātavas tvertņu būvēšanai, iekļāvusi «novirzes», kuru neesot bijis sākotnējā projektā un kas varētu ietekmēt drošību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekanāla HBO seriāla «Chernobyl» («Černobiļa») panākumi ir vairojuši tūrisma pieplūdumu Lietuvā, kur notika seriāla filmēšana un slēgtā Ignalinas atomelektrostacija (AES) ir veidota pēc tā paša prototipa, kā Černobiļas AES.

Tā dēvētie atomtūristi dodas apmeklēt dažādas vietas Viļņā, kur filmēts HBO augstu popularitāti un kritiķu atzinību ieguvušais seriāls, kā arī Ignalinu, kur mirdzoši urāna stieņi dziest betona baseinos.

Ignalinas AES ir atvērta tūristiem, un jūlijā vien to apmeklējuši 1630 cilvēku. Pērn kopumā AES uzņēma 2240 tūristus. Ignalinas AES amatpersonas norāda, ka tūristu interese arvien pieaug.

«Šķiet, ka viņi ir uztaisījuši labu filmu. Tomēr tas, kas notika tik sen, mūs vairs neuztrauc. Domāju, ka skatīšanās pagātnē nav laba,» ziņu aģentūrai AP sacījis inženieris Mihails Nefedjevs, kurš vada ekskursijas pirms desmit gadiem slēgtajā Ignalinas AES.

160 kilometrus uz ziemeļiem no Viļņas esošajā Ignalinas AES tiek piedāvāta trīs stundas ilga ekskursija, kuras laikā cita starpā tiek stāstīts arī par Černobiļas AES katastrofas apstākļiem. Ekskursijas cena ir 67 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sestdien, 1.septembrī, tiks atklāta rekonstruētā Siguldas dzelzceļa stacija, stacijas laukums un Laimas pulkstenis.

Dzelzceļa stacijas ēkas rekonstrukcija un stacijas laukuma labiekārtošana tika uzsākta 2011.gadā.

«Siguldas dzelzceļa stacijas ēkas rekonstrukcija un teritorijas labiekārtošanas 1.kārta ir investīcija vairāk nekā 860 tūkstošu latu apmērā. Investīcijas šajā teritorijā vēl turpināsies, jo īstenosim šīs teritorijas labiekārtošanas otro kārtu. Esmu gandarīts, ka mums ir izdevies sakārtot dzelzceļa staciju, jo šai ēkai jau sen bija nepieciešama rekonstrukcija - ceru, ka paveiktos vērienīgos uzlabojumus novērtēs mūsu novadnieki un viesi. Tāpat nozīmīgs ieguvums ir labiekārtotais stacijas laukums, kas veidos pilsētas centru ar jaunu satikšanās vietu visai Latvijai – Laimas pulksteni,» sacīja Siguldas novada Domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics, norādot, ka rekonstrukcijas otrā kārta turpināsies vēl līdz šā gada nogalei, un tās laikā tiks izbūvēti piebraucamie ceļi un stāvlaukumi, rekonstruēta Ausekļa ielas centra daļa, līdz ar to kopējā investīcija Siguldas dzelzceļa stacijas ēkas rekonstrukcijai un teritorijas labiekārtošanai sasniegs apmēram 1,2 miljonus latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Krievijas mediji uzķērušies uz EUObserver joku raksta par Mistral karakuģu piegādi Latvijai

LETA--MEDUZA, 01.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virkne Krievijas lielāko mediju kā patiesu pārpublicējuši EUObserver 1.aprīļa joku rakstu, ka Francija Krievijai būvēto Mistral klases desantkuģi piegādās Latvijai.

Ziņu kā patiesu pārpublicējuši virkne Krievijas oficiālo mediju, kā aģentūra RIA Novosti, TASS, Intarfax un arī angliski rakstošais Sputnik.

Nedaudz vēlāk informācija atsaukta, atsaucoties uz ES diplomātu komentāriem, kas Krievijas žurnālistiem esot norādījuši, ka raksts ir EUObserver joku ziņa.

EUObserver vēstīja, ka viens no Krievijai paredzētajiem Mistral klases karakuģiem Sevastopol tiks piegādāts Latvijai, lai pasargātu Baltijas valstis no Krievijas draudiem.

Karakuģis tikšot pārsaukts par Junker, par godu Eiropas Komisijas (EK) prezidentam Žanam Klodam Junkeram, jokoja izdevums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1.aprīlī atsākas periods, kad par iebraukšanu Jūrmalā jāmaksā nodeva divu eiro apmērā. Šogad caurlaižu automātos pie iebraukšanas Jūrmalā Priedainē un Vaivaros ar skaidru naudu norēķināties vairs nevarēs – tajos būs iespējams maksāt tikai ar karti vai bezkontakta maksājumu līdzekļiem.

Skaidras naudas norēķini, iebraucot pilsētā, atcelti, lai veicinātu ātrāku caurlaižu iegādi. Skaidras naudas norēķini bieži rada kavēšanos caurlaižu punktos – monētas mēdz iesprūst, kā arī reizēm automātos tiek iemesti nepiemēroti priekšmeti, kā rezultātā automāti uz laiku pārstāj funkcionēt.

Ar skaidru naudu par caurlaidi joprojām varēs samaksāt caurlaižu automātos pilsētā: pie lielveikala “Rimi” Lielupē, pie Dzintaru koncertzāles, Majoru stāvlaukumā un pie Dubultu stacijas.

Pašvaldība aicina braucējus caurlaides iegādāties elektroniski pilsētas portālā vai ar “Mobilly” starpniecību.

Par caurlaidi var samaksāt arī pēc iebraukšanas pilsētā, tikai jāievēro, ka caurlaidei obligāti jābūt nopirktai tajā datumā, kad transportlīdzeklis iebraucis Jūrmalā, līdz plkst.23:59, vai pirms tam. Ar vienu dienas caurlaidi īpaša režīma zonā var iebraukt neierobežotu reižu skaitu tajā datumā, kuram caurlaide iegādāta. Svarīgi atcerēties, ka, iegādājoties caurlaidi, precīzi jānorāda transportlīdzekļa reģistrācijas numurs. Caurlaide derīga tikai konkrētam transportlīdzeklim, kura reģistrācijas numurs ir norādīts, pērkot caurlaidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" stacijas un saistītās infrastruktūras izbūve starptautiskajā lidostā "Rīga" izmaksās 236,961 miljonu eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), informē "Rail Baltica" projekta ieviesēja Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" pārstāvji.

Kompānijā norādīja, ka ir noslēgts līgums ar starptautiskā konkursa uzvarētāju personu apvienību "B.S.L. Infra", kuru veido Austrijas uzņēmums "Swietelsky AG" un Latvijas būvniecības uzņēmumi SIA "Binders" un AS "LNK Industries", par "Rail Baltica" stacijas un saistītās infrastruktūras lidostā "Rīga" izbūvi.

Būvdarbus plānots veikt secīgi, piecos posmos līdz 2025.gada decembrim.

Aktīvi būvdarbi sāksies šogad maijā.

Pirmais darbu posms - "Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūras izbūve no stacijas "Imanta" līdz starptautiskajai lidostai "Rīga", kā arī stacijas termināļa būvniecība - būs jāpaveic līdz 2023.gada martam/aprīlim.

Vispirms tiks būvēta stacijas ēka trijos līmeņos, estakādes būvkonstrukcijas un piebraucamie ceļi ar saistīto infrastruktūru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā - uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas noslēdzis līgumu ar Forma2 un Prointec apvienību par inženiertehnisko un būvuzraudzību Rail Baltica stacijai starptautiskajā lidostā "Rīga" un tās saistītai infrastruktūrai.

Inženiertehnisko darbu uzraudzība būs jānodrošina stacijas ēkas, pievadceļu, estakādes un jaunas dzelzceļa līnijas izbūves un garantijas laikā.

"Parakstot līgumu ar projekta būvuzraugu, pilnā apjomā var sākties Latvijā otras nozīmīgākās Rail Baltica stacijas un infrastruktūras izveide. Projekts ir sarežģīts, tāpēc īpaši nozīmīga ir būvdarbu kvalitātes uzraudzība atbilstoši visām drošības, ekspluatācijas un vides pieejamības prasībām. Būtiski, ka būvuzraugs seko, vai tiek pilnvērtīgi pildīti visi nozīmīgie darba organizācijas nosacījumi, būvniecības laikā saglabājot ērtu piekļuvi lidostai, minimāli ietekmējot satiksmi un respektējot līdzās esošo projektu norisi. Šogad marta sākumā jau parakstījām līgumu ar šī projekta būvnieku - personu apvienību B.S.L. Infra, kuru veido Austrijas uzņēmums Swietelsky AG un Latvijas būvniecības uzņēmumi ceļu būves firma SIA Binders un AS LNK Industries. Plānojam sākt aktīvus būvdarbus pēc mēneša - maijā, un tos ir plānots veikt secīgi, piecos posmos - līdz 2025.gada decembrim," uzsver Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvnieku pilnsabiedrība BERERIX ir noslēgusi pirmos 6 mēnešus Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvniecībā. Posms iezīmējās ar diviem intensīviem procesiem, kas norit vienlaikus: infrastruktūras būvniecības darbi projekta dienvidu daļā un projektēšanas darbi visam Rīgas Centrālajam mezglam.

Būvniecības darbos ir izbūvēti ap 80% jaunās dzelzceļa un inženierkomunikāciju apakšzemes infrastruktūras, kā arī lielākā daļa (70-90%) projekta pilsētas infrastruktūras - elektrotīkli, telekomunikāciju tīkli, siltumtīkli, kanalizācija un ūdensvadi. Tā rezultātā ir sākušies ar sliežu nomaiņu saistītie būvdarbi un sagatavošanās intensīviem virszemes stacijas ēkas būvniecības darbiem.

Projektēšanas daļā ir iesaistīti 250 Latvijas un ārvalstu projektētāji un inženieri, lai analizētu, pielāgotu un iekļautu visu Rīgas iesaistīto un ieinteresēto pušu prasības un piedāvātos risinājumus ilgtspējīgā, mūsdienīgā un efektīvā mobilitātes centrā. Projektā ir sagatavoti un nodoti saskaņošanai vairāk nekā 10’000 rasējumu dokumentu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskie ziedotāji konferencē Londonā vienojušies samaksāt papildu 180 miljonus eiro par jaunu pārsegu Černobiļas atomelektrostacijai.

«Černobiļai veltītajā pasākumā savākti 180 miljoni eiro, lai nosegtu finansējuma iztrūkumu,» teikts Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) paziņojumā.

Lielāko daļu - 165 miljonus eiro - piešķīrušas G7 valstis un Eiropas Komisija.

Nauda tiek piešķirta papildus 350 miljoniem eiro, kurus ERAB apsolīja novembrī un banka norādījusi, ka finansējuma iztrūkums jaunajam projektam tagad ir samazināts līdz 85 miljoniem eiro.

Patlaban turpinās darbs pie jauna 20 000 tonnu smaga tērauda pārsega Černobiļas atomelektrostacijas atliekām. Kopā projekts izmaksās 2,15 miljardus eiro.

Konstrukcijā būs iebūvēta tehnoloģija, kas darbosies zem pārsega, lai attīrītu teritoriju, kad tērauda pārsegs būs uzlikts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Černobiļas atomelektrostacija vairāk nekā 30 gadus pēc traģēdijas

Laura Mazbērziņa, 25.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1986. gada 26. aprīlī Černobiļas AES ceturtais reaktors pēc neveiksmīga eksperimenta eksplodēja, izraisot kodolkatastrofu, kas novērtēta ar septīto līmeni pēc Starptautiskās kodolnegadījumu skalas.

Šis negadījums tiek uzskatīts par lielāko atomelektrostaciju katastrofu pasaules vēsturē. Sevišķi smagi cieta Ukraina, Baltkrievija un Krievija, kā arī sasniedza daudzas citas Eiropas valstis.

2016. gada beigās Ukraina atklāja pasaulē lielāko metāla struktūru, kas uzstādīta virs Černobiļas atomelektrostacijas (AES) avarējušā ceturtā kodolreaktora, lai garantētu nākamo paaudžu eiropiešu drošību. Būves augstums ir 108 metri un tā sver 36 000 tonnu.

2018. gada 26. aprīlī ukraiņi atzīmēs Černobiļas traģēdijas 32. gadadienu.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainā, Baltkrievijā un Krievijā ceturtdien, 26. aprīlī, notiek piemiņas pasākumi Černobiļas atomelektrostcijas katastrofā bojā gājušajiem un cietušajiem, vēsta pasaules mediji.

Ukrainas prezidents izteicis pateicību starptautiskajai sabiedrībai par finansiāla atbalsta sniegšanu jauna, drošāka avarējušās Černobiļas AES «zārka» būvei.

Černobiļas katastrofa notika 1986. gada 26. aprīlī netālu no Pripjatas pilsētas. Kopš katastrofas, kas atzīta par postošāko cilvēces vēsturē, kopumā no tuvākajiem reģioniem Baltkrievijas, Krievijas un Ukrainas teritorijā tika evakuēti vairāk nekā 350 tūkst. cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja šodien atbalstīja jaunu nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojumu piešķiršanas kārtību galvaspilsētā, ar kuru plānots gan ieviest jaunas atvieglojumu kategorijas, gan paplašināt īpašumu loku un iespējas saņemt nodokļa atvieglojumus.

Noteikumos saglabātas līdz šim spēkā esošās atvieglojumu kategorijas, kā arī ieviestas piecas jaunas atvieglojumu kategorijas, informē Rīgas domes Komunikācijas pārvalde.

Piemēram, 70% nodokļa atvieglojumu varēs saņemt persona par zemi, uz kuras tiek celta jauna daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka, jauna biroju ēka vai jauna ražošanas ēka.

Personai par jaunuzceltām individuālām dzīvojamajām mājām, kas klasificējamas kā gandrīz nulles enerģijas ēkas, paredzēta 90% nodokļu atlaide.

Personai par ēkām, kas uzceltas tādu projektu ietvaros, ko Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra ir atzinusi par prioritārajiem investīciju projektiem, paredzēta 50% atlaide.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apritējis gads, kopš Rīgā, Uzvaras bulvārī 7, Pulkveža Brieža ielā 12 un Jūrmalā, Jomas ielā 4 darbu sāka Elektrum elektroauto uzlādes stacijas.

Tajās tiek nodrošināta gan ierastās ātrās 50kW līdzstrāvas stacijas, gan pilsētai piemērotās vidēji ātrās jeb 22kW maiņstrāvas uzlādes iespēja. Uzlāde un norēķini šajās stacijās ir iespējami, izmantojot īpaši izveidoto mobilās lietotnes Elektrum uzlādes sadaļu. Pirmo reizi šāda lietotne no pašiem pamatiem tika izstrādāta tieši Latvijas tirgum. AS "Latvenergo" Elektrotransporta uzlādes tīkla attīstības vadītājs Ansis Valdovskis stāsta par to, kā pašlaik attīstās mūsu piedāvājums elektrisko transporta līdzekļu īpašniekiem. Viņš uzsver, ka ir ļoti iespējams – uz elektriskajām automašīnām pārsēdīsimies daudz ātrāk nekā domājam.

Pirms gada prognozējām, ka 2030. gadā Latvijā būs ap 30 000 elektrisko automašīnu. Kādu skaitu jūs prognozētu tagad, redzot, cik strauji notiek attīstība?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nojaucot sporta kluba Reaktors ēku Rūpniecības ielā un vēl vairākas būves, plānots sākt gatavot būvlaukumu jaunai kvartāla apbūvei Rīgā

Būvprojektu ēkas Rūpniecības ielā 27, kur vēl nesen atradās sporta klubs, un ēkas Rūpniecības ielā 23 demontāžai Rīgas būvvaldē iesniegusi SIA Pētersalas projekts. Uzņēmums pieder Swedbank grupas nekustamo īpašumu uzņēmumam Ektornet Latvia AB, liecina Lursoft informācija. Kompānijai Rūpniecības ielā pieder 2 ha plašs kvartāls.

Gaida atļauju

Demontāžas būvprojekts vēl nav akceptēts. Uzņēmums cer, ka tas notiks drīz, DB apliecina Pētersalas projekta valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks. Saņemsim atļauju demontāžai un tad lemsim par nākamajiem soļiem, viņš saka, piebilstot, ka ēku nojaukšana ir turpinājums garam procesam, kura rezultāts būs jauns pilsētas kvartāls. Pirms būvniecības uzsākšanas būs nepieciešama arī komunikāciju sakārtošana teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Grībauskaite: Gazprom jaunais piedāvājums Lietuvai nav pieņemams

LETA--ELTA, 25.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvai nav pieņemami jaunie piedāvājumi sarunās par taisnīgām gāzes cenām, ko tā rakstveidā saņēmusi no Krievijas koncerna Gazprom, bet sarunas ir jāturpina - šādu pārliecību otrdien paudusi prezidente Daļa Grībauskaite.

«Šis dokuments (..) ir ļoti līdzīgs memorandam, ko mēs saņēmām pirms gada. Atšķirības ir tikai cenu piedāvājumā ļoti neilgam laikam - trim gadiem, bet piedāvājumu būtība ir tāda pati kā pirms gada, kad es atzinu, ka tādi noteikumi Lietuvai nav pieņemami,» viņa sacījusi žurnālistiem pēc tikšanās ar premjeru Aļģirdu Butkeviču.

Valdības vadītājs no savas puses uzskata par sasniegumu Lietuvai piedāvāto zemāko cenu. «Nekad vēl Lietuvai nav piedāvātas tik zemas cenas, kādas tagad panāktas sarunu rezultātā,» viņš paziņojis.

«Atlaides tiek piedāvātas uz mūsu pašu rēķina,» iebildusi prezidente.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - Stokholmas šķīrējtiesa: Lietuva neatgūs no Gazprom pārmaksātos 1,4 miljardus eiro

LETA, 22.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stokholmas starptautiskā šķīrējtiesa, kas izskatīja gandrīz četrus gadus ilgušo Lietuvas strīdu ar Krievijas gāzes koncernu Gazprom attiecībā uz aptuveni 1,4 miljardu eiro pārmaksu par Lietuvai piegādāto gāzi, nav atzinusi Gazprom pārkāpumus, trešdien žurnālistiem paziņojis enerģētikas ministrs Roks Masjulis.

Viņš neslēpis, ka ir vīlies par šādu tiesas lēmumu.

Tiesas izdevumi būs jāsedz abām pusēm - katrai pa pusmiljonam eiro.

Prasību pret Gazprom par tirgus stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu starptautiskajā šķīrējtiesā Lietuva iesniedza 2012.gada oktobrī, iepriekšējās premjerministra Andrjus Kubļus valdības laikā, norādot, ka no 2004. līdz 2012.gadam valsts pārmaksājusi par gāzi, ko Krievijas koncerns piegādājis par nepamatoti augstām cenām.

Kā tobrīd norādīja eksperti, runa ir arī par iespējamu precedentu - ja Lietuva uzvarētu, tās paraugam varētu sekot arī citas valstis.

«Šķīrējtiesas atzinumos norādīts, ka neviena no pusēm nav pietiekami pamatojusi savas prasības. Tas liecina, ka lieta ir ļoti sarežģīta un neviena puse nav spējusi aizstāvēt savu viedokli,» sacījis Masjulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik Latvijā reģistrētas 292 automašīnas, kas kā degvielu izmanto saspiesto dabasgāzi (CNG); tas ir astoņas reizes vairāk nekā 2017. gadā, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati.

2021. gada oktobrī Latvijā kopumā bija reģistrēti teju 860 tūkstoši transporta līdzekļu, 68% no tiem darbināmi ar dīzeļdegvielu, bet 26,4% – ar benzīnu. Lai gan CNG auto skaits pašlaik neveido pat vienu procentu no kopējā Latvijas auto tirgus, eksperti uzsver, ka interese par šo degvielas veidu palielinās.

To apliecina arī CSDD dati – šobrīd Latvijā reģistrētas 154 kravas automašīnas, 131 vieglā mašīna un septiņi autobusi, kas kā degvielu izmanto CNG. 2017. gadā šie cipari bija ievērojami mazāki – reģistrētas bija vien 8 kravas un 28 vieglās automašīnas.

Samazina degvielas izmaksas

Viens no plašākajiem CNG auto parkiem pašlaik ir AS Gaso īpašumā. Uzņēmuma Ekspluatācijas un tehnikas departamenta pārstāvis Arturs Pencis stāsta, ka Gaso šobrīd ir 242 dažāda tipa automašīnas, tajā skaita 88, kas kā pamatdegvielu izmanto CNG. “Sabiedriskā, municipālā un komunālā transporta gazifikācijas plusi ir nenoliedzami, jo īpaši pilsētās un citās apdzīvotās vietās. Pašvaldību uzņēmumiem un pakalpojumu sniedzējiem ar CNG automašīnām aprīkots autoparks sniedz vairākas priekšrocības, tajā skaitā zemākas degvielas izmaksas. 12 gadu laikā CNG autoparka uzturēšanas izmaksas mūsu gadījumā ir bijušas pat par 32% mazākas nekā tad, ja tiktu turpināts izmantot dīzeļa un benzīna transportlīdzekļus. Nedrīkst arī aizmirst, ka CNG transportlīdzekļi izdala par 30% mazāk kaitīgo izmešu nekā iekšdedzes dzinēju auto,” atgādina A. Pencis, piebilstot, ka CNG Latvijā gan nav nekāds jaunums, jo pirmā šāda veida uzpildes stacija mūsu valstī tika izbūvēta jau 1986. gadā, bet līdz 1990. gadam Latvijā bija jau četras CNG stacijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Sestdien pirmo reisu veiks Siguldas bezmaksas autobuss

Lelde Petrāne, 29.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc dzelzceļa stacijas ēkas, laukuma un Laimas pulksteņa atklāšanas pasākuma Siguldā sestdien, 1.septembrī plkst.23.00 un 24.00 pirmos reisus veiks jaunais bezmaksas autobuss.

Siguldas novada pašvaldība un akciju sabiedrība CATA vienojušās par bezmaksas autobusa maršruta izveidi Siguldā, kas galvenokārt pārvadās bērnus, skolēnus, viņu vecākus, daudzbērnu ģimenes, maznodrošinātos, bezdarbniekus un vecāka gadagājuma iedzīvotājus.

Tomēr ikviens Siguldas novadā deklarētais iedzīvotājs, arī strādājošie, kuri ar saviem nodokļiem dod iespēju pašvaldībai dotēt bezmaksas autobusus, uzrādot ID karti, varēs tajos braukt bez maksas. Citiem a/s CATA apkalpotie autobusu maršruti būs saskaņā ar cenrādi.

Autobuss kursēs vairākas reizes dienā, divos maršrutos.

1. septembrī plkst.23.00 maršruts:

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Atklājot pirmo CNG staciju Latvijā, rada jaunu tirgu

Armanda Vilcāne, 16.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Jēkabpilī AS Virši-A atklās pirmo CNG jeb saspiestās dabasgāzes uzpildes staciju Latvijā, tuvākajā laikā uzņēmums plāno šādu degvielu piedāvāt arī divās Rīgas stacijās.

To intervijā DB atklāj AS Virši-A izpilddirektors Jānis Vība. Viņš stāsta, ka šobrīd ar CNG darbināmu automašīnu skaits Latvijā ir niecīgs, taču paredzams, ka līdz ar infrastruktūras attīstību to skaits būtiski pieaugs. Jaunās degvielas uzpildes stacijas (DUS) Jēkabpilī būvniecībā uzņēmums ieguldījis vairāk nekā vienu miljonu eiro, stacijā būs iespējams iegādāties ne tikai saspiesto dabasgāzi, bet arī klasisko degvielu un citus Virši-A piedāvātos produktus.

Fragments no intervijas

Kāpēc pieņemts lēmums sākt attīstīt CNG tirdzniecību Latvijā?

Tam ir vairāki iemesli, viens no tiem –Eiropas Savienības (ES) klimata politikas uzstādītie mērķi. Mēs redzam, ka pēdējos gados ES mērķtiecīgi veicina alternatīvo degvielas veidu, tajā skaitā CNG, izmantošanu. Eiropa vēlas samazināt kaitīgo izmešu daudzumu, kā rezultātā saspiestās dabasgāzes tirgus piedzīvo būtisku attīstību. Igaunijā jau šobrīd publiski pieejamas 15 CNG stacijas, Lietuvā – piecas. Paredzams, ka tuvākajā laikā to skaits tikai pieaugs. Ņemot vērā citu valstu pieredzi, jāteic, ka klasiski videi draudzīgo CNG sākotnēji sāk izmantot pašvaldību autoparki, bet pēc tam arī uzņēmēji un privātpersonas. Domāju, ka arī Latvijas gadījumā tirgus attīstības modelis būs diezgan līdzīgs. Lai gan līdz šim mūsu valstī šajā segmentā nedarbojās neviens tirgotājs, mēs ticam šim produktam un vēlamies to virzīt tirgū. Tam, mūsuprāt, ir liela pievienotā vērtība klientam, jo tas ir ne tikai ekonomisks un ekoloģisks, bet arī drošs un kluss degvielas veids ar nozīmīgu attīstības potenciālu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Āgenskalna tirgus sakņu paviljona arhitektoniski mākslinieciskā izpētes tomēr pieņemts lēmums to pilnībā demontēt, jo no kultūrvēsturiskā aspekta celtnei nav arhitektoniskās vērtības, aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas domes Īpašumu departamenta pārstāve Baiba Gailīte.

Viņa paskaidroja, ka pēc Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) lūguma veiktās izpētes secinājumos norādīts, ka 1953.gadā aiz Āgenskalna tirgus vēsturiskās ēkas tikusi uzcelta koka nojume uz betona stabiem ar metāla fermām, kur tirgot saknes. Tomēr nav zināms, vai tieši tā projekts ticis realizēts.

Pēc izpētē konstatētā, 1960.gada aprīlī arhitekts Josifs Goldenbergs projektējis sakņu paviljonu kā slēgtu zāli. Fasādēm tika plānots izveidot plašu stiklojumu ar horizontāliem koka logiem sienu plaknēs, bet virs paviljona - virsbūvi ar gaismas lodziņiem ar mazo rūšu stiklojumu. Dzelzsbetona kolonnas tika plānots krāsot ar eļļas krāsu, kā arī paviljonu ar galveno tirgus ēku savienot no ķieģeļiem būvētā slēgtā pārejā ar betona pārsegumiem. Paviljona grīdu vajadzēja izlikt ar divu krāsu flīzēm un zālē bija paredzēts izvietot 68 tirdzniecības letes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Latvenergo» uzsāk Elektrum automobiļu uzlādes staciju izveidi, atklājot pirmās 3 uzlādes stacijas Rīgā un Jūrmalā.

«Eletroautomobiļi ir nākotne. Visi lielie auto ražotāji ir paziņojuši, ka radīs jaunus elektoautomobiļu modeļus un tādu kļūs arvien vairāk. Latvijā to skaits šobrīd nav liels - nedaudz virs 500, bet «Latvenergo» saskata to strauju pieaugumu nākotnē,» ir pārliecināts «Latvenergo» valdes loceklis Kaspars Cikmačs. Pēc koncerna prognozēm tuvāko desmit gadu laikā elektroauto skaits Latvijā varētu sasniegt 30 tūkstošus. Piecu gadu laikā Latvijā no piecām elektroauto uzlādes stacijām to skaits ir izaudzis līdz 78.

Pirmās stacijas atklātas Uzvaras bulvārī 7 un Pulkveža Brieža ielā 12, Rīgā un Jomas ielā 4 Jūrmalā. Jaunajās Elektrum uzlādes stacijās vienlaikus var veikt divu auto uzlādi; vienu pie ātrās uzlādes stacijas, otru - pie vidēji ātrās.

Komentāri

Pievienot komentāru