Valsts ilgstoši kavē visu darbu izmaksu veikšanu Ķekavas apvedceļa būvniekam.

Pagājušā mēneša vidū – 13. oktobrī – ar gana vērienīgu pasākumu, tostarp ierasto lentīšu griešanu, tika atklāts jaunais Ķekavas apvedceļš, kas ir padarījis ērtāku un ātrāku pārvietošanos ne tikai tiem autovadītājiem, kuri mēro ceļu virzienā no Rīgas uz Bausku, bet arī Ķekavas iedzīvotājiem, kuriem tādēļ tiek noņemts salīdzinoši intensīvās autosatiksmes slogs tieši caur Ķekavas centru, tādējādi mazinot gan troksni, gan arī gaisa piesārņojumu.

Ķekavas apvedceļa būvniecība tika īstenota kā Baltijā pirmais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu infrastruktūras būvniecībā, ko no vienas puses īstenoja Latvijas valsts VISA “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) personā (publiskais partneris) un AS “Kekava ABT”, kuru 80% apmērā pārstāv Luksemburgā reģistrētais infrastruktūras fonds “TIIC 2 S.C.A. SICAR. PPP” no otras puses kā privātais partneris. Līgums par darbu veikšanu tika noslēgts 2021. gada 16. jūlijā, sākotnējā līguma kopsumma bija 122,14 miljoni eiro. Būvnieki apjomīgo pasūtījumu ne tikai izpildīja nolīgtajā laikā, bet visa būvniecības procesa ietvaros ietaupīja 15 miljonus eiro.

2020. gada aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada aprīli, mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās par 3,5 %. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, samazinājās par 14,9 %, autodegvielas – samazinājās par 5,3 %. Salīdzinot ar 2019. gada aprīli, būtiskākais apgrozījuma kāpums bija mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā (par 30,0 %), mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (par 25,1 %) un farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 3,2 %).

Nozīmīgākais apgrozījuma kritums bija apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 56,5 %), mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 46,0 %) un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā specializētajos veikalos (par 24,5 %). Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, samazinājās 10,1 %.

Pandēmija Eiropā nav smādējusi turpmākam mājokļu cenu pieaugumam. Proti, šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada, mājokļu cena eirozonā kopumā palielinājusies par 5%, liecina Eurostat dati.

Savukārt, salīdzinājumā ar pirmo ceturksni, mājokļu cena ir augusi par 1,7%.

Eirozona un Eiropas Savienība, protams, nav diez ko viendabīgs veidojums. Tādējādi ir valstis, kur cenas augušas straujāk vai pat ir sarukušas. Piemēram, Vācija gada laikā mājokļu cenas pieaugušas par 6,6% un Francijā – par 5,5%. Savukārt Latvijā šis pieaugums bijis mazāk straujš – 1,6% apmērā. Turklāt ceturkšņa skatījumā tās pat te ir planējušas par 2,3% zemāk.

Avots: Eurostat

Eurostat dati arī liecina, ka kopš 2010. gada reģionā mājokļu cena kopumā palēkusies par ceturto daļu. Savukārt īres maksas šajā periodā augušas par 14,2%. Vidējā temperatūra reģionā gan bieži vien neko daudz patiesībā nepasaka. Arī, piemēram, slimnīcā tā mēdz būt normas robežā, lai gan vairākus pavairāk atdzisušos tur kompensē tādi, kam ir pamatīgs drudzis.

2020. gada jūlijā, salīdzinot ar 2019. gada jūliju, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 3,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās. Pārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 1,7 %.

Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, palielinājās par 4,4 %, autodegvielas – palielinājās par 6,8 %.

Salīdzinot ar 2019. gada jūliju, būtiskākais apgrozījuma kāpums bija mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā (par 27,1 %), kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 12,3 %) un farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 10,1 %).

Nozīmīgākais apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 9,7 %) un apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 3,2 %). Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, pieauga par 3,7 %. 2020. gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums samazinājās par 0,9 %.

2020. gada jūnijā, salīdzinot ar 2019. gada jūniju, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 5,0 %. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, palielinājās par 3,3 %, autodegvielas - par 7,2 %.

Salīdzinot ar 2019. gada jūniju, būtisks apgrozījuma kāpums bija mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā (par 36,0 %), kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 27,7 %) un farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 16,3 %). Vislielākais apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 25,5 %).

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, pieauga par 2,3 %.

Latvijas valdībai ir divi sociālie partneri jautājumos par ekonomiskās politikas veidošanu - Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Darba devēju izsenis rosinātie un pēdējā laikā plaši apspriestie grozījumi darbaspēka nodokļu jautājumos turpina ar plašu rezonansi izskanēt dažādos plašsaziņas līdzekļos, nereti ar ievērojamu devu emocionāliem un tēlaini izteiksmīgiem līdzekļiem.

Un patiesi – LDDK ar LBAS un citām uzņēmēju organizācijām ir vienā laivā, jo mūsu visu interesēs ir Latvijas cilvēku labklājība, ko var nodrošināt tikai ekonomikas izaugsme. Tomēr pagaidām mēs domājam un spriežam atšķirīgās kategorijās. Lai šī publikācija kalpo kā sociālā dialoga turpinājums plašākā sabiedriskajā telpā, jo slēgtās darba grupās pie kompromisiem nudien neizdodas nonākt.

Viena no metodēm, kā tirgus ekonomikā novērtēt valstī pastāvošo uzņēmējdarbības vidi kopumā, tostarp nodokļu sistēmu un darba attiecību regulējumu ir ekonomikas rezultāts, ko var novērtēt pēc iekšzemes kopprodukta uz iedzīvotāju. Latvijas rezultāts, maigi izsakoties, nav labākais Baltijā (pēc Eurostat datiem¹, IKP uz vienu iedzīvotāju (pret ES vidējo) Lietuvā ir 90%, Igaunijā 86,5%, bet Latvijā 73,1%. Par mums sliktākā situācijā ir tikai Slovākija, Grieķija un Bulgārija). Un tam ir konkrēti iemesli, ko uzņēmēji, konkurējot ar citu valstu komersantiem gan starpvalstu tirgū, gan tepat Latvijā, ir apzinājuši. Ja gribam, lai kaut kas mainītos, nosacījumi ir jāmaina. Un tas ir gan darba devēju, gan darba ņēmēju interesēs. Bet, ja nosacījumi netiks mainīti, tad ir diezgan naivi cerēt, ka mainīsies ekonomikas rezultāts.

Ķīna šīgada trešajā ceturksnī apsteigusi ASV un kļuvusi par Eiropas Savienības (ES) lielāko partnervalsti, jo koronavīrusa pandēmija negatīvi ietekmējusi Savienotās Valstis, bet Ķīnas ekonomiskā aktivitāte atveseļojusies.

ES statistikas pārvaldes "Eurostat" jaunākie dati liecina, ka janvārī-septembrī ārējās tirdzniecības apjoms starp ES un Ķīnu veidoja 425,5 miljardus eiro, bet tirdzniecība starp ES un ASV - 412,5 miljardus eiro.

Attiecīgajā laika periodā pērn ES tirdzniecības apjoms ar Ķīnu veidoja 413,4 miljardus eiro, bet ar ASV tas bija 461 miljards eiro.

"Eurostat" skaidro, ka kāpumu veicinājis importa apjoma pieaugums no Ķīnas par 4,5%, kamēr eksporta apmērs saglabājies nemainīgs.

"Tikmēr tirdzniecībā ar ASV ievērojams kritums reģistrēts gan importam (-11,4%), gan (eksportam (-10%), norāda "Eurostat".

ES Ķīnas lielākā tirdzniecības partnere bijusi jau kopš 2004.gada, kad tā apsteidza Japānu, taču šī ir pirmā reize, kad Ķīna ir Eiropas vienotās valūtas savienības lielākā tirdzniecības partnere, vēsta Francijas statistikas birojs.

Mājokļu cenas un īres maksas indeksu līknes 2021.gadā. 4. ceturksnī gandrīz vienādojušās kā Lietuvā, tā Igaunijā, bet tajā pat laikā Latvijā šo divu rādītāju starpība ir tik liela, kā nekad iepriekš.

Īres maksas pieaugums Latvijā ir lēnāks nekā kaimiņvalstīm - pēc Eurostat oficiāliem datiem tas sasniedza tikai 38%, bet Igaunijā 175% u Lietuvā 125%. Mājokļu cenas augšanas temps 2021.gadā pret 2010.gadu Latvijā un Lietuvā bija gandrīz vienā līmenī - 114% un 108%, savukārt Igaunijā mājokļu cenas 11 gadu laikā pieauga par 156%.

lēnu īres maksas līkni Latvijā ietekmē vismaz trīs faktoru grupas.

1. Datu ieguves īpatnības.

Kad rodas jautājums par datiem, vispirms jāaplūko metodoloģija.

Eurostat īres maksas indekss tiek noteikts pēc nekustamo īpašumu sfēras uzņēmumu norādītajām ikmēneša īres cenām nemēbelētiem, labas un ļoti labas kvalitātes īpašumiem. Speciālistiem ir jānorāda īres maksas pēdējo 10 gadu laikā būvētiem vai renovētiem īpašumiem, kas atrodas labos rajonos.

Latvijā šogad jūnijā bezdarba līmenis bija 10,1%, un tas bija augstāks nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ceturtdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati, kas apkopoti par 24 bloka dalībvalstīm.

Pēc "Eurostat" datiem, augstāks bezdarba līmenis ES dalībvalstu vidū jūnijā bijis vien Spānijā - 15,6%. Latvijai seko Kipra - 9,8%, Lietuva - 9,4%, Zviedrija - 9,3%, Horvātija un Itālija - abās valstīs 8,8%, kā arī Francija un Luksemburga - abās valstīs 7,7%.

Savukārt zemākais bezdarba līmenis jūnijā reģistrēts Čehijā - 2,6%, Polijā - 3%, Vācijā un Maltā - abās valstīs 4,2%, kā arī Nīderlandē - 4,3%.

ES vidēji bezdarba līmenis, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, jūnijā pieaudzis līdz 7,1% salīdzinājumā ar 7% maijā.

Eirozonas dalībvalstīs vidēji bezdarbs jūnijā palielinājās līdz 7,8% salīdzinājumā ar 7,7% pirms mēneša.

"Eurostat" aplēses liecina, ka jūnijā blokā bez darba bija 15,023 miljoni cilvēku, no kuriem 12,685 miljoni bezdarbnieku bija eirozonas valstīs. Salīdzinājumā ar maiju bezdarbnieku skaits pieaudzis par 281 000 ES un par 203 000 eirozonā.

Latvijas izmiršanas stāstam ir vairāk dimensiju, nekā pirmajā acu uzmetienā šķiet, un tādēļ ir vērts paraudzīties uz iedzīvotāju skaita izmaiņām uz kopējā Eiropas fona.

Pamata aina, bez plašiem komentāriem, ir Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperta Jāņa Hermaņa pēc Eurostat datiem apkopotā informācija par iedzīvotāju skaita izmaiņām Eiropas Savienības (ES) valstīs, kuru viņš publicēja savā sociālā tīkla Twitter kontā šogad. Kopš 2000. gada esam procentuāli zaudējuši visvairāk iedzīvotāju no visiem ES. Ir gluži tā, it kā Latvijā būtu bijusi fronte, tikai bez neviena šāviena.

Latvijā bērni dzimst

Ievadā ir jāuzsver, ka Latvijā bērni dzimst un mēs neesam pēdējā vietā dzimstības ziņā uz vienu sievieti. Protams, neviena Eiropas valsts nevar lepoties ar spēju pašatražot sevi. Proti, vidējam lielumam jābūt 2,1 bērnam uz vienu sievieti valstī. Visaugstākie rādītāji, pēc kompānijas Statista datiem, ir Francijai un Zviedrijai – 1,84 bērni uz sievieti. Latvija ir vairāk TOP galvgalī, ja raugāmies uz ES kopumā. Mums 2021. gadā bija 1,75 bērni uz vienu sievieti, atbilstoši Statista.

2011.gadā Latvijā pārdoto pesticīdu apjoms bija 148,2 tonnas, savukārt 2019.gadā tas palielinājies par 49,1%, līdz 295,4 tonnām, liecina Eiropas Savienības (ES) statistikas pārvaldes "Eurostat" dati.

Vienlaikus ES statistikas pārvaldes dati liecina, ka kopumā Latvijā pārdoto pesticīdu skaits 2019.gadā, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, saglabājies neliels - lai arī Latvijā 2019.gadā pārdoto pesticīdu apjoms sasniedz 295,5 tonnas, salīdzinot ar, piemēram, Spāniju (24 073 tonnas), Itāliju (24 286 tonnas) vai Vāciju (10 217 tonnas), pārdoto pesticīdu apjoms ir ievērojami zemāks.

Vienlaikus "Eurostat" dati liecina, ka kopējais pesticīdu lietojums ES ir samazinājies no 360 000 tonnām uz visām dalībvalstīm 2011.gadā, līdz 333 500 tonnām 2019.gadā.

Komentējot "Eurostat" datus Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD) skaidroja, ka, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, Latvijā kopš 2011.gada nozīmīgi palielinājusies lauksaimniecībā izmantotās zemes platība (par 8%) un aramzemes platība (par 14%), līdz ar to palielinājies arī izmantoto augu aizsardzības līdzekļu apjoms. Lai ar krūmiem vai ilggadīgajām nezālēm aizaugušu platību sagatavotu lauksaimnieciskai darbībai, siltumnīcefekta gāzu emisiju un izmaksu ziņā visekonomiskāk to paveikt, izmantojot augu aizsardzības līdzekļus, uzsvēra dienestā.

Jau pēc mazāk nekā mēneša, 3.jūlijā, līdz ar virkni citu vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu būs aizliegts laist tirgū arī līdz šim plaši izmantotos maisiņus, kas izgatavoti no oksonoārdāmas plastmasas. Lielākoties tie ir plānie, vienreizlietojamie maisiņi, kas tiek plaši izmantoti lielveikalos augļu u.c. produktu fasēšanai. Vai tirgotāji ir atraduši labākās alternatīvas un sabiedrība – gatava paradumu maiņai, ņemot vērā, ka pēc Eurostat datiem Latvija šādu maisiņu izmantošanā bijusi līdere starp citām Eiropas valstīm?

2019. gada maijā Eiropas Savienības Padome pieņēma direktīvu par plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu, paredzot pakāpenisku atteikšanos no vienreizlietojamām precēm, kas vidē nesadalās vai sadaloties izdala kaitīgus savienojumus. Šīs prasības nostiprinātas arī tikko kā pieņemtajā likumā “Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likums”.

Jau 3.jūlija būs aizliegts iepirkt vai ievest dažāda veida vienreizējas lietošanas traukus, iepakojumus un citas preces, tai skaitā šobrīd populāros vienreizlietojamos plānos plastmasas maisiņus, kas sadalās aerobā vidē (ir no oksonoārdāmās plastmasas), kas varētu radīt lielākos izaicinājumus plašam uzņēmumu lokam.

Eiropa bez izņēmumiem visās valstīs ir ar negatīviem dzimstības rādītājiem, un iedzīvotāju skaita pieaugums tiek nodrošināts vienīgi uz ārējās migrācijas rēķina, parāda Eurostat pētījuma Key figures on Europe 2021 edition ceturtais laidiens.

“Šis ir pirmais izdevums, kas parāda datus par Covid-19 krīzes ietekmi 2020. gada laikā,” norāda Eurostat ģenerāldirektore. Aplūkojot dzimstības datus ES, jau 2019. gads iezīmē situāciju, kad faktiski visas ES dalībvalstis ir paslīdējušas zem pašatražošanās sliekšņa – 2,1 bērns uz vienu sievieti. Eiropas vidējais rādītājs ir 1,53 bērni uz vienu sievieti.

Augstākais dzimstības rādītājs 2020. gadā bijis Francijā – 1,86 bērni uz vienu sievieti. 2020. gada 1. janvārī Eiropā kopumā dzīvoja 447 miljoni iedzīvotāju. Pēc iedzīvotāju skaita trīs lielākās valstis ir Vācija – 83,2 miljoni, Francija – 67,3 miljoni un Itālija – 59,6 miljoni iedzīvotāju. Laika posmā no 2010. līdz 2020. gadam vislielāko iedzīvotāju skaita samazinājumu procentos pret kopskaitu ir piedzīvojusi Lietuva –12,5%, otrs lielākais iedzīvotāju skaita zaudējums ir Latvijai –11,2%. Polijā ir faktisks nulles stāvoklis, bet tepat kaimiņzemē Igaunijā ir līdzīga situācija, tikai neliels zaudējums.

Kopš marta beigām, parādoties Covid-19, bezdarbs strauji pieauga, tomēr tagad, vadoties pēc operatīvajiem datiem, pirmo reizi novērojams neliels bezdarba sarukums, informē Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

Par to liecina arī NVA apkopotie dati par 30.jūniju un 31.jūliju, no kuriem izriet, ka šajā laika periodā reģistrēto bezdarbnieku skaits valstī samazinājās par 268 cilvēkiem. Pagājušā mēneša beigās šāds statuss bija oficiāli noteikts kopumā 77 998 iedzīvotājiem, savukārt jūnija beigās - 78 266. Lai gan Latgales reģionā bezdarbnieku skaits šajā laika periodā ir pieaudzis, visur citur tas ir krities.

Raugoties procentuāli, bezdarba sarukums par 0,1% novērojams Kurzemes reģionā, savukārt par 0,2% - Zemgales reģionā.

Neliels pieaugums, pēc NVA direktores paustā, novērojams arī reģistrēto vakanču skaitā. Lai gan vasarā tradicionāli pieaug pieprasījums pēc sezonālajiem darbiem, arī tādas nozares, kam nav sezonāls raksturs, piemēram, transporta pārvadājumi un būvniecības sadaļa, kuru neietekmē sezona, saglabāja pieprasījumu pēc darbaspēka.

Atbilstoši Eurostat prognozēm jau 2055. gadā Igaunija apsteigs Latviju pēc iedzīvotāju skaita.

Kā liecina CSP un Baltijas valstu galveno statistikas iestāžu dati, tad reģionālā nevienlīdzība Latvijā ir vienkārši gigantiska, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju. 2022. gadā IKP uz vienu iedzīvotāju Igaunijas attīstītajā daļā Tallinā un vismazāk attīstītajā apriņķī - Pelvā atšķīrās 2,7 reizes. Lietuvā ir līdzīgi: 2022. gadā atšķirība starp Viļņas un Tauraģes apriņķu vidējo IKP uz vienu iedzīvotāju atšķīrās arī 2,7 reizes.

Savukārt Latvijā atšķirība starp Mārupes novada un Augšdaugavas novada IKP uz vienu iedzīvotāju bija 5,4 reizes liela. Par Latvijas un Baltijas valstu reģionālajām atšķirībām šī gada 15. martā tika veikts ziņojums Latvijas Universitātes 82. starptautiskās zinātniskās konferences Telpiskās attīstības un plānošanas sekcijā.

Veselības aprūpes publiskais finansējums turpmākajos gados, attiecināts pret IKP, tikai samazināsies, bet publiskā privātā partnerība (PPP), kas ir viena no nozares finansēšanas iespējām, pagaidām nenotiek.

Kāpēc un kā to darīt – tāds ir galvenais Dienas Biznesa jautājums konferences Nākotnes veselība, kas notiks šā gada 31. martā, priekšvakarā.

Nozares pirktspēja samazināsies

Lai sāktu diskusiju par veselības aprūpes attīstības finansējumu vispār, vispirms jānorāda, ka jau šobrīd daļa no veselības aprūpes ir privāta, piemēram, veselības centri, laboratorijas, ģimenes ārstu prakses, savukārt slimnīcas ir gan valsts, gan pašvaldības, proti, publiska kapitāla uzņēmumi. Jaukti finansētu projektu tīrā veidā veselības aprūpē nav. Līdztekus būtiski norādīt, ka 2022. gadā veselības aprūpes budžets ir aptuveni 1,5 miljardi eiro, kas veido 4,51% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Lai arī skaitlis ir liels, tas ir mazāks nekā 2021. gadā, proporcionāli attiecinot pret IKP.

Eiropas Savienības (ES) valdību tēriņi 2018. gadā bijuši 46,7% apmērā no IKP, liecina Eurostat apkopotie dati.

Pēdējo gadu laikā šī attiecība nedaudz sarūk, kur, piemēram, 2012. gadā tā atradās gandrīz pie 50% no reģiona IKP.

Daļēji tas ir noticis fiskālās taupības rezultātā. Liela ietekme gan ir bijusi tam, ka Eiropas ekonomika palielinājusies (tiesa gan, pārsvarā - ļoti, ļoti lēni). Ja tā aug, pie aptuveni vieniem un tiem pašiem vai pat lielākiem tēriņiem, attiecība izskatās nedaudz jaukāka. Vislielāko daļu no šiem tēriņiem aizņem sociālā aizsardzība (tas ietver, piemēram, pensijas) - tai ES tiek atvētīti 19,2% no IKP (jeb 41,2% no kopējiem tēriņiem).

Mazumtirdzniecības apjomi šā gada aprīlī samazinājušies par 3%, bet pret iepriekšējo mēnesi pieauguši par 1,3%, norāda jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Samazinājumu pret pērnā gada aprīli veido pārtikas un nepārtikas (izņemot degvielu) preču grupu apjomu sarukumi, savukārt degvielas mazumtirdzniecība aprīlī pieaugusi. Mazumtirdzniecības apjomu samazinājumu ietekmē pērnā gada augstā bāze, kad pēc ierobežojumu atcelšanas martā arī pērnā gada aprīlī tirdzniecība bija aktīvāka nekā ierasts. Turklāt patēriņa preču augstās cenas mudina iedzīvotājus rūpīgāk izvērtēt pirkumu nepieciešamību. Aprīlis bija pēdējais apkures mēnesis, tādējādi iedzīvotājiem par mājokļu apsildi izdevumi bijuši gan aprīlī, gan maijā, kas arī samazina brīvos līdzekļus, kuri potenciāli varēja nonākt mazumtirdzniecībā.

Šā gada četros mēnešos mazumtirdzniecības apjomi samazinājušies par 2,1%, ko noteica 5,8% sarukums pārtikas mazumtirdzniecībā. Nepārtikas preces (bez degvielas) tirgotas par 1% mazāk nekā pērnā gada četros mēnešos, bet degviela tirgota par 3% vairāk, ko veicina degvielas cenu samazinājumi gada griezumā šā gada martā un aprīlī.

Latvija ir viena no līdervalstīm dabasgāzes patēriņa samazināšanā Eiropas Savienībā (ES), ceturtdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".

Līdz šī gada decembrim Latvijā ir patērēts par 30% mazāk dabasgāzes nekā pērnā gada 11 mēnešos.

Mazāk tikusi tērēta arī elektrība - tā no janvāra līdz novembrim Latvijā patērēta par nepilniem četriem procentiem mazāk nekā pagājušajā gadā šādā laika periodā.

Tomēr gada pirmajos desmit mēnešos par nepilniem septiņiem procentiem ir pieaudzis naftas patēriņš. Vienlaikus šī resursa patēriņš mazumtirdzniecībā ir nedaudz samazinājies - līdz nepilniem diviem procentiem.

Jau ziņots, ka no šā gada augusta līdz novembrim Latvija samazinājusi dabasgāzes patēriņu par vairāk nekā 43% salīdzinājumā ar vidējo patēriņu šajos četros mēnešos iepriekšējos piecos gados, liecina Eiropas Savienības (ES) statistikas pārvaldes "Eurostat" otrdien publiskotie dati.

2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 9,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.

IKP pēc provizoriskām aplēsēm ietekmēja apjoma samazinājums ražojošajās nozarēs par 3,8 % un pakalpojumu nozarēs par 11,0 %, tajā skaitā mazumtirdzniecībā kritums par 1,6 %. Samazinājies arī iekasēto produktu nodokļu apjoms.

Salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 7,5 %.

Izvērsts ziņojums par precizēto IKP apjomu un izmaiņām 2020. gada 2. ceturksnī tiks publicēts 31. augustā.

"Otrā ceturkšņa dati atspoguļo Covid-19 krīzes smagākos mēnešus. Lai arī kritums par gandrīz 10% viennozīmīgi ir vērtējams kā smags, tomēr pesimistiskākā scenārijā bija prognozēta pat straujāka ekonomikas sabremzēšanās. To apliecina situācija citās eirozonas valstīs, kur epidemioloģiskā situācija bija daudz sliktāka, piemēram Itālijā, Spānijā, Francijā, kur ekonomikas kritums 2.ceturksnī ir tuvu 20%. Pašlaik smagākā situācija ir aiz muguras, uzņēmēji ir spējuši pielāgoties jaunajiem apstākļiem," norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Publicētie Centrālās statistikas pārvaldes dati uzrāda strauju mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumu šā gada aprīlī, apjomiem (salīdzināmajās cenās) palielinoties par 15,6% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, informē Finanšu ministrija.

Tik straujš pieaugums jau tika gaidīts, un to ietekmēja gan pagājušā gada zemā bāze, ieviešot stingrus ierobežojumus pandēmijas mazināšanai, gan tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšana ar šā gada 7. aprīli.

Visstraujākais pieaugums šā gada aprīlī salīdzinājumā ar pērna attiecīgo periodu ir nepārtikas preču tirdzniecībā (bez degvielas), apjomiem pieaugot par 25,9%, ko labvēlīgi ietekmēja tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšana ar aprīļa sākumu, ļaujot atsākt darbību veikaliem ārpus lielajiem tirdzniecības centriem, ievērojot epidemioloģiskos drošības pasākumus. Strauji pieauga informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu (par 57,1%), mājsaimniecības elektroierīču (par 24,4%), metālizstrādājumu, būvmateriālu un santehnikas (par 12,4%), kultūras un atpūtai paredzēto preču (par 26,3%) pārdošanas apjomi. Tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšanas iespaidā kāpuši apjomi apģērbu un apavu un stendu/tirgu mazumtirdzniecībā, attiecīgi par 45,9% un 44,8%.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā pieauga pēc atšķirīgu ekonomikas datu publicēšanas, bet Japānas jenas vērtība pret ASV dolāru kritās pirms ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmuma par procentlikmēm.

Volstrītas indeksi palielinājās otro tirdzniecības sesiju pēc kārtas.

Investori bija pārliecināti, ka ASV Finanšu ministrijas obligāciju ienesīgums ir stabilizējies, sacīja "B.Riley Wealth Management" analītiķis Ārts Hogans.

Analītiķi paredz, ka FRS trešdien nolems nemainīt procentlikmes.

Eirozonas biržās akciju cenas pieauga, investoriem izvērtējot eirozonas ekonomikas datus, kas palielināja iespējamību, ka Eiropas Centrālajai bankai (ECB) vairs nebūs vajadzīgs tālāk paaugstināt procentlikmes.

Gada inflācija eirozonā oktobrī samazinājusies līdz 2,9% salīdzinājumā ar 4,3% septembrī, tādējādi reģistrēts zemākais līmenis kopš 2021.gada jūlija, liecināja otrdien publiskots Eiropas Savienības (ES) statistikas departamenta "Eurostat" ātrais novērtējums.

Baltijas valstīs Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, salīdzinot ar situāciju citviet Eiropā, pēdējo 10 gadu laikā reģistrēts rekordliels nekustamā īpašuma un mājokļu īres cenu kāpums, liecina Igaunijas uzņēmuma “RIA.com Marketplaces” apkopotā informācija.

Kā liecina jaunākie “Eurostat” publiskotie dati, īres cenas Eiropā pēdējo 10 gadu laikā pieaugušas vidēji par 14,5%, bet nekustamā īpašuma pārdošanas cenas par 26,8%, Baltijas valstīm cenu kāpuma tabulās ieņemot pirmās vietas. Latvijā mājokļa pārdošanas un īres cenas pēdējo 10 gadu laikā pieaugušas attiecīgi par 83,6% un 35%.

Analizējot “Eurostat” datus laika periodā no 2010. līdz 2020.gada 3.ceturksnim, vislielākais nekustamā īpašuma cenu kāpums fiksēts Igaunijā, kur cenas pēdējo 10 gadu laikā pieaugušas par 105,1%, kas ir augstākais rādītājs Eiropas Savienības valstu vidū. Tāpat liels mājokļu cenu kāpums fiksēts Ungārijā (+ 92,2%), Luksemburgā (+ 90,5%), Latvijā (+ 83,6%) un Austrijā (+ 81,3%).

Stundas darbaspēka vidējās izmaksas Eiropas Savienībā 2021. gadā svārstījušās no 7 eiro stundā līdz 47 eiro stundā. Baltijas valstīs Latvija ierindojas pēdējā vietā ar vidējo darba samaksu 11,1 eiro stundā. Pēdējos divos gados Latviju apsteigusi Lietuva, kur darba samaksa pērn bijusi 11,3 eiro stundā, liecina Eurostat dati.

2021. gadā vidējās stundas darbaspēka izmaksas ES visā ekonomikā bija 29,1 eiro. Salīdzinoši 2020. gadā ES vidēji stundā maksāja 28,6 eiro. Zemākā vidējā darba samaksa stundā atbilstoši Eurostat metodikai Eiropas Savienībā bijusi Bulgārijā – 7 eiro stundā un Rumānijā – 8,5 eiro stundā, bet Ungārijā – 10,4 eiro stundā.

Eiropas Savienības galvgalī darba samaksas jomā ir Dānija ar 46,9 eiro stundā un Luksemburga ar 43 eiro stundā, kā arī Beļģija ar 41,6 eiro stundā. Vidējā darba samaksa dažādās nozarēs nedaudz atšķiras. Piemēram, rūpniecībā vidējā darba samaksa Eiropas Savienībā tieši sakrīt ar vidējo visumā – 29,1 eiro stundā, savukārt būvniecībā vidēji ES vidējā darba samaksa 2021. gadā bijusi 26 eiro stundā, pakalpojumos – 28,8 eiro stundā, nekomerciālajā sektorā, izņemot valsts sektoru, – 30,3 eiro stundā.

Lai cīnītos ar nevienlīdzību un strādājošo nabadzību, Eiropas Parlamenta (EP) deputāti aicina Eiropas Savienības dalībvalstis noteikt "adekvātu minimālo algu" un nodrošināt vienlīdzīgus darba apstākļus tiešsaistes platformās strādājošajiem.

Kā aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš, EP ieskatā, apgalvojums, ka "darbs ir vislabākais līdzeklis pret nabadzību", mūsdienās ne vienmēr ir patiess nozarēs, kur ir zemas algas, vai nestabili un nestandarta darba nosacījumi. Tāpēc EP deputāti prasa Eiropas Komisijai (EK) un ES dalībvalstīm iekļaut nodarbinātu personu nabadzības novēršanu kopējā ES nabadzības izskaušanas mērķī.

EP deputāti atzinīgi vērtē EK ierosināto ES direktīvu par adekvātu minimālo algu, un norāda, ka tā ir svarīgs solis, lai nodrošinātu, ka ikviens var nopelnīt ar savu darbu un piedalīties sabiedrības dzīvē. Viņi uzsvēra, ka ar direktīvu būtu jāgarantē, ka tiesību aktos noteiktās minimālās algas vienmēr tiek noteiktas virs nabadzības sliekšņa.