AS Exigen Services Latvia ar jaunu vadītāju pie stūres attīstīs biznesa inteliģences, publisko e-pakalpojumu un moderno sistēmu izstrādi

Exigen Services Latvia ir viens vadošajiem IT uzņēmumiem Latvijā. Šā gada martā Exigen Services Latvia tika iecelts jauns uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Dreimanis, kurš amata grožus pārņēma no ilggadējā uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Ivara Puksta, kurš turpmāk uzņēmumā darbosies kā padomes priekšsēdētājs. Darbu Exigen Services Latvia vadībā turpina tās valdes priekšsēdētāja vietnieks, finanšu un administratīvais direktors Uldis Smilts un biznesa attīstības direktore Ivonna Bibika.

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

IT uzņēmums Exigen Services Latvia rudenī plāno atvērt uzņēmuma biroju Liepājā. «Tā kā Liepājas Universitāte gatavo labus IT speciālistus, mēs vēlamies piesaistīt tieši vietējos resursus un saskatām Liepājā potenciālu stabilai izaugsmei,» pamato Exigen Services Latvia valdes loceklis Uldis Smilts.

Lēmums par biroja atvēršanu Liepājā pieņemts pieaugošā pieprasījuma dēļ pēc IT risinājumiem. Tuvāko gadu laikā ir iecerēts Liepājas birojā darbinieku skaitu palielināt līdz 20–30 speciālistiem. Šobrīd ir izsludinātas vakances Microsoft .NET programmētājiem. Jāatzīmē, ka Exigen Services Latvia Rīgas birojā strādā vairāk nekā 300 IT speciālisti.

Liepājā jau iepriekš bijusi Exigen Services Latvia filiāle, taču, pienākot krīzes gadiem, tās darbība tika apturēta. Exigen Services Latvia apgrozījums 2011. finanšu gadā bija 8,9 milj. Ls.

A/s Exigen Services Latvia piešķīrusi pirmo mērķstipendiju, kuru konkursa kārtībā ieguvis Liepājas Universitātes studiju programmas Datorzinātnes 3. kursa students Egils Vernavs.

Stipendija pasniegta Exigen Services Latvia organizētā tikšnās reizē ar Liepājas Universitates studentiem, lai diskutētu par informācijas tehnoloģiju attīstības tendencēm Latvijā un pasaulē.

A/s Exigen Services Latvia valdes priekšsēdētāja vietnieks Uldis Smilts iepazīstinājis studentus ar informācijas tehnoloģiju attīstības tendencēm Latvijā un pasaulē, uzsverot, ka Latvijas speciālisti ir nopietni spēlētāji pasaules tirgū. Ar savu darba pieredzi un ieteikumiem jaunajiem speciālistiem dalījās a/s Exigen Services Latvia Liepājas filiāles projektu vadītājs Indulis Māķēns.

Db.lv rakstīja, ka Exigen Services Latvia tikko atvēra biroju Liepājā. uzņēmuma biroju Liepājā. Lēmums par biroja atvēršanu Liepājā pieņemts pieaugošā pieprasījuma dēļ pēc IT risinājumiem. Tuvāko gadu laikā ir iecerēts Liepājas birojā darbinieku skaitu palielināt līdz 20–30 speciālistiem.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācijas sistēmas uzturēs, pilnveidos un uzraudzīs uzņēmums a/s Exigen Services Latvia, kas uzvarējis atklātā iepirkumu konkursā, liecina informācija iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Exigen Services Latvia bija vienīgais uzņēmums, kas pieteicās konkursā.

Exigen Services Latvia reģistrēta 1995. gadā, un tās 2012. gada apgrozījums veidoja vairāk nekā desmit miljonus latu, savukārt peļņa bija 836 tūkstoši latu.

Kompānijā, kurā strādā 322 darbinieki, valdē darbojas Uldis Smilts, Pēteris Krastiņš un Ivars Pukss (valdes priekšsēdētājs).

Jau rakstīts, ka informācijas tehnoloģiju uzņēmums Exigen Services Latvia turpina paplašināt savu darbību reģionos un šā gada aprīlī atklāja jaunu biroju Jelgavā, bet pērn tika atvērts birojs Liepājā.

Aizvadītajā gadā Exigen Services Latvia apgrozīja 13,89 miljonus eiro, kas ir mazākais apgrozījums pēdējo trīs gadu laikā, liecina Lursoft dati.

Pērn saruka arī uzņēmuma peļņa, kas pēc nodokļu nomaksas sasniedza vien 1,311 miljonus eiro. Exigen Services Latvia rentabilitātes rādītājs pērn pieauga līdz 17,78. Jāatzīmē, ka uzņēmums 2014. gadā bija darba devējs 321 darbiniekam.

Exigen Services Latvia aizvadītajā gadā nodokļos nomaksāja 5,839 miljonus eiro, rāda Lursoft rīcībā esošā informācija.

Exigen Services Latvia ir IT uzņēmums Latvijā, kas izstrādā un uztur informācijas sistēmas gan valsts pārvaldei un pašvaldību uzņēmumiem, gan vadošajiem finanšu, apdrošināšanas, telekomunikāciju, transporta un citu nozaru uzņēmumiem Latvijā un pasaulē.

Par IT programmēšanas ārpakalpojumu uzņēmuma Exigen Services Latvia valdes priekšsēdētāju ir iecelts līdzšinējais uzņēmuma izpilddirektors Ivars Puksts, bet kā valdes priekšsēdētāja vietnieks apstiprināts Uldis Smilts, bet valdes loceklis – Pēteris Krastiņš.

U. Smilts ir Exigen Services Latvia viceprezidents finanšu un administratīvajos jautājumos, bet P. Krastiņš Exigen Services Latvia ieņem programmatūras izstrādes vadītāja amatu.

Exigen Services Latvia ir viens no vadošajiem IT programmatūras izstrādes ārpakalpojumu sniedzējiem Baltijā un darbojas IT pakalpojumu tirgū vairāk nekā 15 gadus. Uzņēmums, kurā strādā vairāk nekā 300 darbinieku, Latvijā strādā ar klientiem no valsts sektora, finanšu, telekomunikāciju un citām nozarēm, kā arī līdzdarbojas starptautiskos risinājumu izstrādes projektos no Ziemeļeiropas, Krievijas, Lietuvas, Baltkrievijas, Ķīnas un ASV.

IT uzņēmums AS Exigen Services Latvia informē par izmaiņām uzņēmuma vadībā - valdes priekšsēdētāja amatā oficiāli apstiprināts Māris Dreimanis.

Savukārt, līdzšinējais uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ivars Puksts darbosies kā uzņēmuma padomes priekšsēdētājs. Darbu Exigen Services Latvia vadībā turpina tās valdes priekšsēdētāja vietnieks, finanšu un administratīvais direktors Uldis Smilts un biznesa attīstības direktore Ivonna Bibika.

M. Dreimanis informācijas tehnoloģiju sektorā strādā 20 gadus, no kuriem 11 gadus ir nostrādājis Exigen Services Latvia. Pēdējo piecu gadu laikā M. Dreimaņa karjeras izaugsme ir turpinājusies tirgus un sociālo pētījumu kompānijā GfK.

«Valdes priekšsēdētāja amats ir Māra atgriešanās uzņēmumā ar jaunu pieredzi un redzējumu,» norāda I. Puksts.

IT uzņēmuma AS «Exigen Services Latvia» valdē pirmdien, 19.martā reģistrētas izmaiņas - no valdes locekļa amata atbrīvots Uldis Smilts, un viņa vietā valdē iecelts Pēteris Krastiņš, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Pēterim Krastiņam, tāpat kā parējiem valdes locekļiem, ir tiesības pārstāvēt komercsabiedrību atsevišķi. Viņš jau iepriekš dažādos periodos ieņēmis valdes locekļa amatu IT uzņēmumā. Uz viņa vārda šī gada 1.martā izdota prokūra.

Uldis Smilts arī vairākkārt dažādos laika periodos ieņēmis AS «Exigen Services Latvia» valdes locekļa amatu; pēdējo reizi - no 2012.gada līdz šim. Uz viņa vārda arī ir izdota prokūra, kura joprojām ir spēkā.

AS «Exigen Services Latvia» valdē turpina darboties valdes priekšsēdētājs Māris Dreimanis un valdes locekļi Anna Kozlova un Alexander Kreymer.

AS «Exigen Services Latvia» dibināta 1995.gadā, un uzņēmums izstrādā un uztur informācijas sistēmas valsts pārvaldei un pašvaldību uzņēmumiem, kā arī finanšu, apdrošināšanas, telekomunikāciju, transporta un citu nozaru uzņēmumiem Latvijā un pasaulē.

AS Exigen Services Latvia birojā gādāts ne tikai pa ērtām darba vietām, bet arī atpūtas zonām. Vienā no tām var uzspēlēt dažādas galda sporta spēles

Kopš šī gada pavasara informāciju tehnoloģiju uzņēmums AS Exigen Services Latvia sāka apdzīvot jaunas biroja telpas, kas ir iekārtotas bijušajā Latvijas Krājbankas ēkā LNK centrā Jāņa Daliņa ielā. «Mēs īrējam 5., 6., 7. un 8. stāvu, kur ir darba telpas. Katrā stāvā pa 1000 kvadrātmetriem. Vēl esam aizņēmuši pusi no ēkas pirmā stāva un pagrabstāva,» stāsta AS Exigen Services Latvia valdes priekšsēdētāja vietnieks, finanšu un administratīvais direktors Uldis Smilts.

«Pirms tam krīzes laikos uzņēmuma birojs atradās Mežciemā. Tas ir tālu no pilsētas centra, un tur telpu kvalitāte nebija vislabākā. Mēs esam gana liels un nopietns uzņēmums, un domāju, ka esam pelnījuši atrašanos labā biznesa rajonā pilsētas centrā,» teic U. Smilts. Viņaprāt, lielākais ieguvums, ievācoties jaunās un modernās telpās, esot to ekonomiskais pielietojums.

Apvienotais IT uzņēmums mērķē būt globāls spēlētājs, piedāvājot programmatūras izstrādni, konsultācijas un apmācības.

«Šis ir apvienošanās darījums, kur Exigen Services Latvia mātes uzņēmums Return on Intelligence un Emergn apvieno savus spēkus. Latvijā mēs mainām tikai zīmolu, un korporatīvās restrukturizācijas rezultātā par mūsu mātes uzņēmumu kļūst Emergn holdinga uzņēmums Īrijā,» norāda Māris Dreimanis, AS Exigen Services Latvia valdes priekšsēdētājs. Vaicāts par kopīgajām nākotnes ambīcijām, apvienotā Emergn vadītājs Alekss Adamopoulos (Alex Adamopoulos) joko, ka mērķis ir «pārņemt pasauli». «Mēs vēlamies veidot pasaules klases IT pakalpojumu kompāniju, par kuru iedomātos klienti, domājot par digitalizāciju. Tāpat vēlamies būt ne vien pakalpojumu sniedzējs, ko izvēlas klienti, bet arī iekārojams darba devējs,» viņš uzsver.

Turcijas uzņēmums TAV Operation Services Latvia, sākot ar 1.aprīli, apkalpos starptautiskās lidostas Rīga atpūtas zonu darbību, kur tiks nodrošināts internets, nacionālie un starptautiskie televīzijas kanāli, jaunākie laikraksti un žurnāli, kā arī tiks atjaunots ēdināšanas serviss atpūtas zonu pasažieriem, informēja TAV Latvia vadītājs Girajs Čolpans.

Viņš skaidro, ka līdz ar TAV Operation Services Latvia izveidi tiks radīts piektais TAV Group uzņēmums Latvijā, kas turpinās līdz šim sasniegto. «Tas ir vēl viens nozīmīgs apliecinājums TAV Group ticībai Latvijas aviācijai un tās attīstības potenciālam. Kā ārvalstu investors ar šādu pārliecību pēdējo piecu gadu laikā savā darbībā Latvijā esam ieguldījuši desmit miljonus eiro. Esam pārliecināti, ka līdz ar TAV Operation Services Latvia un Cakes and Bakes Latvia ienākšanu starptautiskajā lidostā Rīga šis skaitlis ievērojami palielināsies,» secina Čolpans.

Biznesa informācijas centrs Magnetic Latvia Rīgas lidostā ir jau gadu. Tas ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola EXPO redzējums un reizē jautājums par kopēju Latvijas zīmolu

2018. gada februārī LIAA direktors A. Ozols telpas atklāšanā sacīja: «Lidostā tagad ir savs EXPO, vieta, kur sevi parādīt!» A. Ozolam desmit gadus tā arī neizdevās iegūt kontroli par EXPO izstāžu rīkošanu un Rīgas lidostā bija iespēja radīt savu zīmolu Magnetic Latvia. Stāsts par Biznesa informācijas centru Magnetic Latvia vienlaikus ir arī stāsts par cīņu, kurā A. Ozols visādām metodēm pierāda, ka viņam ir taisnība.

Pēc starptautiskā kraha

A. Ozola paziņojums pērn uzrunā medijiem bija ievērības cienīgs un nebija gluži kļūmīga amatpersonas pārteikšanās. Tas izriet gan no LIAA un aģentūras direktora iepriekšējās darbības, gan no zīmola Magnetic Latvia veidošanas pirmsākumiem. Sauklis Magnetic Latvia savu augšupeju sāka 2015. gadā, kad Eksporta forumā LIAA amatpersonas ar īpašu skubu sāka lielīt iestādes lomu eksporta veicināšanā, pārstāvniecības Pekinā, Šanhajā, Singapūrā un citviet Āzijā, kā arī sāka virzīt ideju, ka tas viss būtu liekams zem viena zīmola – Magnetic Latvia. Vēlāk, 2017. gadā, sekoja ieteikums zīmolu lietot arī citām valsts iestādēm, pašvaldībām un uzņēmumiem kā kopēju Latvijas zīmolu. Vienlaikus 2015. gads Latvijas vēsturē iezīmējas arī ar to, ka valdība nolēma valsts paviljonu EXPO izstādē Milānā neuzstādīt. Tobrīd sabiedrībā virsroku uz brīdi guva viedoklis, ka piedalīšanās starptautiskajās EXPO izstādēs ir jāpārtrauc, ka tas ir novecojis un sevi izsmēlis projekts un Latvijai ir vajadzīgs kas cits, savs un tepat. Par to liecina daudz ierakstu sociālajos tīklos. 2017. gadā apstākļi mainījās un Astanā, Kazahstānā, notika mazais EXPO. Latvija par spīti tam, ka valsts finansējuma nebija, izstādē piedalījās. Tieši togad A. Ozols un LIAA ierosināja zīmolu Magnetic Latvia piedēvēt praktiski visam Latvijā radītajam, visam, kas mums ir labs. To apstiprina arī LIAA interneta portāls Labs of Latvia, kurā šā gada februārī tika palaists zīmols Magnetic Latvia.

Informācijas tehnoloģiju uzņēmums SIA "Tieto Latvia" daļu mantas nodos divām jaundibināmām kompānijām, liecina pirmdien, 10.oktobrī, oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publiskotais paziņojums par reorganizāciju.

Atbilstoši "Tieto Latvia" vienīgā īpašnieka - Somijas "TietoEvry" - 2022.gada 3.oktobrī pieņemtajam lēmumam no "Tieto Latvia" tiks nodalīta daļa mantas, kas tiks nodota jaundibināmajām iegūstošajām sabiedrībām SIA "Tietoevry Connect Latvia" un SIA "Tietoevry Latvia".

Reorganizācijā tiks samazināts "Tieto Latvia" pamatkapitāls, dzēšot pamatkapitāla daļas.

Kreditori var pieteikt prasījumus viena mēneša laikā no paziņojuma publicēšanas dienas.

Vienlaikus paredzēts, ka pēc reorganizācijas "Tieto Latvia" mainīs nosaukumu un kļūs par SIA "Tietoevry Banking Latvia", liecina "Firmas.lv" publiskotais reorganizācijas lēmums.

Reorganizācijā "Tieto Latvia" nodos kompānijai "Tietoevry Connect Latvia" visu mantu, tiesības un saistības, kā arī darbiniekus, kas saistīti ar kompānijas "connect" aktivitātēm un saimniecisko darbību, tostarp informatīvā un atbalsta pirmā kontaktpunkta aktivitātes gala klientiem Ziemeļvalstīs, piemēram, pirmā un otrā līmeņa atbalsta aktivitātes, saņemšanas un nosūtīšanas aktivitātes, vienotā kontaktpunkta (SPOC) aktivitātes, krīzes komunikācijas aktivitātes, piekļuves un identitātes pārvaldības aktivitātes, atbalstu ārpus darba laikam un ražošanas pārvaldības aktivitātes.

Stingrāka finanšu risku kontrole no valsts un Eiropas regulatoru puses prasa lielus ieguldījumus no bankām un finanšu organizācijām. Bankas un finanšu institūcijas jau tagad sastopas ar arvien stingrāku un stingrāku kontroli no regulatoru puses, kas noved pie lielākiem apjomiem atskaišu sagatavošanā. Nākotnē prasības tikai augs. Tādējādi vairākas bankas apsver iespēju maksimāli standartizēt un automatizēt regulatoru atskaišu veidošanu, pielietojot speciālus risinājumus.

Nesenās finanšu krīzes rezultātā patlaban pasaulē, tostarp, Eiropā, tiek ieviesti aizvien vairāk jauni standarti un nosacījumi, kā padarīt bankas drošākas, tomēr, no otras puses, tas uzliek bankām papildus administratīvo slogu, jo tām jātiek galā ar daudzām jaunām prasībām, ieviešot tās salīdzinoši īsos termiņos, kā arī iesniedzot neskaitāmas jaunas atskaites un datus. Eiropas tai skaitā arī Latvijas lielākās bankas jau pavisam drīz nonāks stingrākā - Eiropas Centrālās bankas – uzraudzībā, savukārt Bāzele III nosacījumi liks tām palielināt kapitālu (piemēram, samazinot dividendes) vai samazināt risku (piemēram, pārdodot kādu no struktūrām). Kā liecina Wolters Kluwer Financial Services aplēses, Bāzeles III ieviešanas rezultātā ievērojami augs datu apjoms, kas jāiesniedz regulatoriem. Gan vienotajā pārskatā, gan finanšu būs jāiesniedz vairāki tūkstoši datu. Jau patlaban ir skaidrs, ka bankām, būs ļoti grūti iekļauties regulatora norādītos termiņos, lai nodotu visas nepieciešamas atskaites, un bankas, kurām nav automātiskās kalkulācijas sistēmas, nespēs noteiktajā termiņā šīs atskaites iesniegt, stāsta Wolters Kluwer Financial Services eksperti.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Exigen Services Latvia ģenerāldirektors Ivars Puksts. «Uzskatu, ka esam pirmais (jeb «pionieris») privātais datorprogrammēšanas pakalpojumu sniedzējs Latvijā, kura pirmsākumi meklējami jau 1989.gadā, kad tika nodibināts kooperatīvs Biržas sabiedrība, vēlāk, mainoties īpašniekiem, pārtopot par a/s Softwarehouse Rīga, a/s DATI un a/s Exigen Services Latvia. Kā pirmie Latvijā 1990.gadā sākām eksportēt IT sistēmu izstrādes pakalpojumus, iegūstot Vācijas Brēmenes pavalsts pašvaldības pasūtījumu brīvās profesijas pārstāvju sociālās apdrošināšanas sistēmas izstrādei. Savus pakalpojumus esam snieguši klientiem gandrīz visos kontinentos. Vienīgi Antarktīda ir mūsu «neieņemtais» kontinents,» stāsta I. Puksts.

Šodienas bizness nav iedomājams bez informācijas tehnoloģiju (IT) izmantošanas ikdienā. Faktiski var jau uzskatīt – ja tu neizmanto modernās komunikācijas, tu jau esi nolēmis sevi atpalicībai un stagnācijai

Taču IT nav tikai ērtības, jo līdz ar tehnoloģiju attīstību mainījušās arī drošības prasības pasaulē – šodien daudz vairāk jābaidās nevis no zagļa reālajā dzīvē, bet gan virtuālajā. Diemžēl daudzi to vēl neapzinās. Un tomēr – ja ievērojam pašas elementārākās drošības prasības, tad IT sniegto iespēju daudzums kļūst faktiski neierobežots – gan darba iespējas, gan dažādi pakalpojumi, gan arī biznesa ikdienas procesu paātrināšanā un vienkāršošanā.

«Drošības tēma ir tikpat veca kā internets. Taču tas, kas šodien par šo tēmu liek domāt daudz vairāk kā vēl pat pirms tikai dažiem gadiem, ir fakts, ka pēdējos gados tehnoloģijas attīstās īpaši strauji. Radītas daudzas un dažādas aplikācijas, būtiski attīstījušās arī mobilās aplikācijas. Ja agrāk mazajiem uzņēmējiem IT pārsvarā saistījās galvenokārt ar e-pastu un mājas lapu uzturēšanu, tad tagad IT iespējas ir augušas desmitkārtīgi. Turklāt tas šodien sniedz ne tikai iespējas, bet rada arī daudz lielākus drošības riskus,» skaidro informācijas tehnoloģiju uzņēmuma DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis.

Jau devīto reizi notiks profesora Eižena Āriņa balvas pasniegšana, godinot Latvijas informācijas tehnoloģiju (IT) nozares spožākos un inovatīvākos prātus. Finālam izvirzīti seši pretendenti, kuru izstrādātie risinājumi būtiski sekmējuši vairāku nozaru attīstību un konkurētspēju, informē Exigen Services Latvia pārstāvis Toms Kursītis.

Šogad pretendenti varēja iesniegt pieteikumus divās kategorijās: par nozīmīgu teorētisku ieguldījumu Latvijas datorzinātnes attīstībā, kā arī par praktisku ieguldījumu IT jomā, izstrādājot un ieviešot novatoriskus un sabiedrībai aktuālus IT risinājumus. Izcilākie IT teorētiķi un praktiķi saņems īpašu zelta medaļu, diplomu, kā arī stipendiju EUR 2500 apmērā.

«Pretendentu iesniegtie risinājumi ir nozīmīgi un atklāj gan jaunas pētnieciskās nozares, gan attīsta sabiedrībai ļoti nozīmīgas jomas, piemēram, veselības aprūpi. Tieši šie cilvēki ar savu paveikto darbu apliecina Latvijas IT nozares potenciālu, sniedzot nozīmīgu devumu tautsaimniecības attīstībā, kā arī veicina globālo konkurētspēju. Turklāt, ņemot vērā to, ka šobrīd Latvija ir prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē, un viens no prioritārajiem virzieniem ir digitālā joma, mums ir iespēja savus IT sasniegumus parādīt jau daudz plašākā mērogā,» stāsta Exigen Services Latvia valdes priekšsēdētājs Ivars Puksts.

Divu gadu laikā būtiski uz priekšu nav pavirzījusies izmeklēšana tā sauktajā Neo lietā, tikmēr «caurās» Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) izveidotājs un uzturētājs – Exigen Services Latvia – turpina saņemt valsts pasūtījumus, vēstīja raidījums De facto.

«Ir pagājuši divi gadi, un nekas nav mainījies. Vēl joprojām norit izmeklēšana. Kad tā beigsies, to man nevar pateikt,» atzinis VID sistēmas «cauruma» atklājējs, pirms diviem gadiem par Neo dēvētais datorspeciālists Ilmārs Poikāns.

Policija norāda, ka izmeklēšana šajā lietā ir tuvu finiša taisnei un to drīz varētu nodot prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai. Līdzīgi situāciju policija gan komentējusi arī pirms gada.

Tikmēr Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvis, Nacionālās Informācijas tehnoloģiju drošības padomes vadītājs Māris Andžāns norādījis – atskatoties uz notikumiem pirms diviem gadiem, jāatzīst, ka kaitējumu ar savu darbību Neo nav izdarījis. Tieši otrādi – tas veicinājis atklātību, vairs netiek slēptas amatpersonu algas, valstij tas licis nopietnāk domāt par datu drošību.

Jūrmalas pilsētas pašvaldība 27. decembrī ārkārtas sēdē apstiprinājusi investīciju programmu no 2014. līdz 2016. gadam, kas paredz, ka šajā laika posmā tiks īstenoti investīciju projekti 106,8 miljonu latu apjomā.

Nākamgad tiek plānotas investīcijas 39,7 miljonu latu apjomā, 2015.gadā - 34 miljonu latu apjomā, bet 2016.gadā - 33 miljonu latu apjomā. Savukārt periodā no 2017. līdz 2020. gadam iezīmētas investīcijas 76 miljonu latu apjomā.

2014. gadā apjomīgākās investīcijas paredzētas Jūrmalas ūdenssaimniecības projekta 2. un 3.kārtas īstenošanai - līdz 2014. gadam šajā projektā ieguldīti 4,84 miljoni latu, nākamgad paredzēti 11,3 miljoni latu, no kuriem 7,4 miljoni būs Eiropas Savienības līdzfinansējums, 3,5 miljoni latu - pašvaldības līdzekļi, bet 295 000 latu - cits finansējums. 2015. gadā ūdenssaimniecības projekta pabeigšanai tiek plānoti vēl 7,9 miljoni latu. Tādējādi kopējās investīcijas ūdens sagatavošanas ietaišu uzlabošanā un ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšanā Jūrmalā sasniegs 24,1 miljonu latu.

Biznesa pakalpojumu asociāciju (ABSL Latvia) turpmāk vadīs SEB Global Services biznesa centra vadītāja vietniece Aļesja Kirčenko.

Līdzšinējais nevalstiskās organizācijas vadītājs Fredis Bikovs paziņojis par atkāpšanos no valdes un valdes priekšsēdētaja amata saistībā ar pieņemto lēmumu par labu jauniem karjeras izaicinājumiem citā nozarē.

“Esmu pagodināta par asociācijas valdes lēmumu apstiprināt mani ABSL Latvia valdes priekšsēdētājas amatā. Jau laikā pirms asociācijas dibināšanas esmu aktīvi iesaistījusies nozares atpazīstamības veicināšanā un iestājusies par nozares interesēm, izceļot problēmu jautājumus, piemēram, par nepieciešamiem uzlabojumiem kvalificētu speciālistu pieejamībā un imigrācijas procesā. Ieņemot jauno amatu asociācijā, turpināšu iesākto un lieku lielas cerības uz ABSL Latvia nākotnes plāniem saistībā ar nozares attīstību Latvijā. Šobrīd vidējā alga nozarē ir pārsniegusi 2000 Eiro pirms nodokļu nomaksas, kas apliecina nozares pieaugošo pienesumu Latvijas ekonomikā. Tādēļ atbildīgajām valsts un pašvaldību institūcijām jārīkojas izlēmīgāk, lai veicinātu nozares attīstību, piesaistītu jaunas investīcijas un sekmētu jaunu, labi apmaksātu darba vietu veidošanos, kas rada augstu pievienoto vērtību,” skaidro jaunievēlētā ABSL Latvia valdes priekšsēdētāja un SEB Global Services Biznesa centra vadītājas vietniece A. Kirčenko.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Starptautiskās lidostas Rīga atpūtas zonu darbību turpmāk nodrošinās uzņēmums TAV Operation Services Latvia. Atpūtas zonās tiks piedāvāts internets, nacionālie un starptautiskie televīzijas kanāli, jaunākie laikraksti un žurnāli, kā arī izmeklēts ēdināšanas serviss atpūtas zonas pasažieriem, informē Linda Anaite.

TAV Operation Services Latvia ir uzņēmuma TAV Operation Services meitas uzņēmums Latvijā. TAV Operation Services savukārt ir TAV Airports Group meitas uzņēmums, kas specializējas pasažieriem pielāgotu neaviācijas pakalpojumu sniegšanā lidostās, to skaitā nodrošina atpūtas zonu vadību, reklāmas konsultācijas, lojalitātes programmas un interneta risinājumus ceļotāju vajadzībām. Šobrīd kompānija pārvalda 29 atpūtas zonas 5 valstīs un 2014.gadā apkalpoja 2,1 miljonu atpūtas zonu klientu.

Līdz ar TAV Operation Services Latvia izveidi, TAV Operation Services būs jau piektais TAV Group uzņēmums Latvijā. Uzņēmums dibināts 2001.gadā un ar zīmola primeclass vārdu piedāvā VIP/CIP pakalpojumus. Zīmola primeclass galvenā darbība ir vērsta uz pasažieru vēlmju analizēšanu un nākotnes vajadzību prognozēšanu, lai radītu jauna līmeņa ilgtspējīgus pakalpojumus un produktus, investējot darbaspēkā, tehnoloģijās, kvalitātē un viesmīlībā.