AS Exigen Services Latvia ar jaunu vadītāju pie stūres attīstīs biznesa inteliģences, publisko e-pakalpojumu un moderno sistēmu izstrādi

Exigen Services Latvia ir viens vadošajiem IT uzņēmumiem Latvijā. Šā gada martā Exigen Services Latvia tika iecelts jauns uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Dreimanis, kurš amata grožus pārņēma no ilggadējā uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Ivara Puksta, kurš turpmāk uzņēmumā darbosies kā padomes priekšsēdētājs. Darbu Exigen Services Latvia vadībā turpina tās valdes priekšsēdētāja vietnieks, finanšu un administratīvais direktors Uldis Smilts un biznesa attīstības direktore Ivonna Bibika.

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

IT uzņēmums Exigen Services Latvia rudenī plāno atvērt uzņēmuma biroju Liepājā. «Tā kā Liepājas Universitāte gatavo labus IT speciālistus, mēs vēlamies piesaistīt tieši vietējos resursus un saskatām Liepājā potenciālu stabilai izaugsmei,» pamato Exigen Services Latvia valdes loceklis Uldis Smilts.

Lēmums par biroja atvēršanu Liepājā pieņemts pieaugošā pieprasījuma dēļ pēc IT risinājumiem. Tuvāko gadu laikā ir iecerēts Liepājas birojā darbinieku skaitu palielināt līdz 20–30 speciālistiem. Šobrīd ir izsludinātas vakances Microsoft .NET programmētājiem. Jāatzīmē, ka Exigen Services Latvia Rīgas birojā strādā vairāk nekā 300 IT speciālisti.

Liepājā jau iepriekš bijusi Exigen Services Latvia filiāle, taču, pienākot krīzes gadiem, tās darbība tika apturēta. Exigen Services Latvia apgrozījums 2011. finanšu gadā bija 8,9 milj. Ls.

IT uzņēmuma AS «Exigen Services Latvia» valdē pirmdien, 19.martā reģistrētas izmaiņas - no valdes locekļa amata atbrīvots Uldis Smilts, un viņa vietā valdē iecelts Pēteris Krastiņš, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Pēterim Krastiņam, tāpat kā parējiem valdes locekļiem, ir tiesības pārstāvēt komercsabiedrību atsevišķi. Viņš jau iepriekš dažādos periodos ieņēmis valdes locekļa amatu IT uzņēmumā. Uz viņa vārda šī gada 1.martā izdota prokūra.

Uldis Smilts arī vairākkārt dažādos laika periodos ieņēmis AS «Exigen Services Latvia» valdes locekļa amatu; pēdējo reizi - no 2012.gada līdz šim. Uz viņa vārda arī ir izdota prokūra, kura joprojām ir spēkā.

AS «Exigen Services Latvia» valdē turpina darboties valdes priekšsēdētājs Māris Dreimanis un valdes locekļi Anna Kozlova un Alexander Kreymer.

AS «Exigen Services Latvia» dibināta 1995.gadā, un uzņēmums izstrādā un uztur informācijas sistēmas valsts pārvaldei un pašvaldību uzņēmumiem, kā arī finanšu, apdrošināšanas, telekomunikāciju, transporta un citu nozaru uzņēmumiem Latvijā un pasaulē.

Aizvadītajā gadā Exigen Services Latvia apgrozīja 13,89 miljonus eiro, kas ir mazākais apgrozījums pēdējo trīs gadu laikā, liecina Lursoft dati.

Pērn saruka arī uzņēmuma peļņa, kas pēc nodokļu nomaksas sasniedza vien 1,311 miljonus eiro. Exigen Services Latvia rentabilitātes rādītājs pērn pieauga līdz 17,78. Jāatzīmē, ka uzņēmums 2014. gadā bija darba devējs 321 darbiniekam.

Exigen Services Latvia aizvadītajā gadā nodokļos nomaksāja 5,839 miljonus eiro, rāda Lursoft rīcībā esošā informācija.

Exigen Services Latvia ir IT uzņēmums Latvijā, kas izstrādā un uztur informācijas sistēmas gan valsts pārvaldei un pašvaldību uzņēmumiem, gan vadošajiem finanšu, apdrošināšanas, telekomunikāciju, transporta un citu nozaru uzņēmumiem Latvijā un pasaulē.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācijas sistēmas uzturēs, pilnveidos un uzraudzīs uzņēmums a/s Exigen Services Latvia, kas uzvarējis atklātā iepirkumu konkursā, liecina informācija iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Exigen Services Latvia bija vienīgais uzņēmums, kas pieteicās konkursā.

Exigen Services Latvia reģistrēta 1995. gadā, un tās 2012. gada apgrozījums veidoja vairāk nekā desmit miljonus latu, savukārt peļņa bija 836 tūkstoši latu.

Kompānijā, kurā strādā 322 darbinieki, valdē darbojas Uldis Smilts, Pēteris Krastiņš un Ivars Pukss (valdes priekšsēdētājs).

Jau rakstīts, ka informācijas tehnoloģiju uzņēmums Exigen Services Latvia turpina paplašināt savu darbību reģionos un šā gada aprīlī atklāja jaunu biroju Jelgavā, bet pērn tika atvērts birojs Liepājā.

IT uzņēmums AS Exigen Services Latvia informē par izmaiņām uzņēmuma vadībā - valdes priekšsēdētāja amatā oficiāli apstiprināts Māris Dreimanis.

Savukārt, līdzšinējais uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ivars Puksts darbosies kā uzņēmuma padomes priekšsēdētājs. Darbu Exigen Services Latvia vadībā turpina tās valdes priekšsēdētāja vietnieks, finanšu un administratīvais direktors Uldis Smilts un biznesa attīstības direktore Ivonna Bibika.

M. Dreimanis informācijas tehnoloģiju sektorā strādā 20 gadus, no kuriem 11 gadus ir nostrādājis Exigen Services Latvia. Pēdējo piecu gadu laikā M. Dreimaņa karjeras izaugsme ir turpinājusies tirgus un sociālo pētījumu kompānijā GfK.

«Valdes priekšsēdētāja amats ir Māra atgriešanās uzņēmumā ar jaunu pieredzi un redzējumu,» norāda I. Puksts.

AS Exigen Services Latvia birojā gādāts ne tikai pa ērtām darba vietām, bet arī atpūtas zonām. Vienā no tām var uzspēlēt dažādas galda sporta spēles

Kopš šī gada pavasara informāciju tehnoloģiju uzņēmums AS Exigen Services Latvia sāka apdzīvot jaunas biroja telpas, kas ir iekārtotas bijušajā Latvijas Krājbankas ēkā LNK centrā Jāņa Daliņa ielā. «Mēs īrējam 5., 6., 7. un 8. stāvu, kur ir darba telpas. Katrā stāvā pa 1000 kvadrātmetriem. Vēl esam aizņēmuši pusi no ēkas pirmā stāva un pagrabstāva,» stāsta AS Exigen Services Latvia valdes priekšsēdētāja vietnieks, finanšu un administratīvais direktors Uldis Smilts.

«Pirms tam krīzes laikos uzņēmuma birojs atradās Mežciemā. Tas ir tālu no pilsētas centra, un tur telpu kvalitāte nebija vislabākā. Mēs esam gana liels un nopietns uzņēmums, un domāju, ka esam pelnījuši atrašanos labā biznesa rajonā pilsētas centrā,» teic U. Smilts. Viņaprāt, lielākais ieguvums, ievācoties jaunās un modernās telpās, esot to ekonomiskais pielietojums.

Apvienotais IT uzņēmums mērķē būt globāls spēlētājs, piedāvājot programmatūras izstrādni, konsultācijas un apmācības.

«Šis ir apvienošanās darījums, kur Exigen Services Latvia mātes uzņēmums Return on Intelligence un Emergn apvieno savus spēkus. Latvijā mēs mainām tikai zīmolu, un korporatīvās restrukturizācijas rezultātā par mūsu mātes uzņēmumu kļūst Emergn holdinga uzņēmums Īrijā,» norāda Māris Dreimanis, AS Exigen Services Latvia valdes priekšsēdētājs. Vaicāts par kopīgajām nākotnes ambīcijām, apvienotā Emergn vadītājs Alekss Adamopoulos (Alex Adamopoulos) joko, ka mērķis ir «pārņemt pasauli». «Mēs vēlamies veidot pasaules klases IT pakalpojumu kompāniju, par kuru iedomātos klienti, domājot par digitalizāciju. Tāpat vēlamies būt ne vien pakalpojumu sniedzējs, ko izvēlas klienti, bet arī iekārojams darba devējs,» viņš uzsver.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Exigen Services Latvia ģenerāldirektors Ivars Puksts. «Uzskatu, ka esam pirmais (jeb «pionieris») privātais datorprogrammēšanas pakalpojumu sniedzējs Latvijā, kura pirmsākumi meklējami jau 1989.gadā, kad tika nodibināts kooperatīvs Biržas sabiedrība, vēlāk, mainoties īpašniekiem, pārtopot par a/s Softwarehouse Rīga, a/s DATI un a/s Exigen Services Latvia. Kā pirmie Latvijā 1990.gadā sākām eksportēt IT sistēmu izstrādes pakalpojumus, iegūstot Vācijas Brēmenes pavalsts pašvaldības pasūtījumu brīvās profesijas pārstāvju sociālās apdrošināšanas sistēmas izstrādei. Savus pakalpojumus esam snieguši klientiem gandrīz visos kontinentos. Vienīgi Antarktīda ir mūsu «neieņemtais» kontinents,» stāsta I. Puksts.

Šodienas bizness nav iedomājams bez informācijas tehnoloģiju (IT) izmantošanas ikdienā. Faktiski var jau uzskatīt – ja tu neizmanto modernās komunikācijas, tu jau esi nolēmis sevi atpalicībai un stagnācijai

Taču IT nav tikai ērtības, jo līdz ar tehnoloģiju attīstību mainījušās arī drošības prasības pasaulē – šodien daudz vairāk jābaidās nevis no zagļa reālajā dzīvē, bet gan virtuālajā. Diemžēl daudzi to vēl neapzinās. Un tomēr – ja ievērojam pašas elementārākās drošības prasības, tad IT sniegto iespēju daudzums kļūst faktiski neierobežots – gan darba iespējas, gan dažādi pakalpojumi, gan arī biznesa ikdienas procesu paātrināšanā un vienkāršošanā.

«Drošības tēma ir tikpat veca kā internets. Taču tas, kas šodien par šo tēmu liek domāt daudz vairāk kā vēl pat pirms tikai dažiem gadiem, ir fakts, ka pēdējos gados tehnoloģijas attīstās īpaši strauji. Radītas daudzas un dažādas aplikācijas, būtiski attīstījušās arī mobilās aplikācijas. Ja agrāk mazajiem uzņēmējiem IT pārsvarā saistījās galvenokārt ar e-pastu un mājas lapu uzturēšanu, tad tagad IT iespējas ir augušas desmitkārtīgi. Turklāt tas šodien sniedz ne tikai iespējas, bet rada arī daudz lielākus drošības riskus,» skaidro informācijas tehnoloģiju uzņēmuma DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis.

Jau devīto reizi notiks profesora Eižena Āriņa balvas pasniegšana, godinot Latvijas informācijas tehnoloģiju (IT) nozares spožākos un inovatīvākos prātus. Finālam izvirzīti seši pretendenti, kuru izstrādātie risinājumi būtiski sekmējuši vairāku nozaru attīstību un konkurētspēju, informē Exigen Services Latvia pārstāvis Toms Kursītis.

Šogad pretendenti varēja iesniegt pieteikumus divās kategorijās: par nozīmīgu teorētisku ieguldījumu Latvijas datorzinātnes attīstībā, kā arī par praktisku ieguldījumu IT jomā, izstrādājot un ieviešot novatoriskus un sabiedrībai aktuālus IT risinājumus. Izcilākie IT teorētiķi un praktiķi saņems īpašu zelta medaļu, diplomu, kā arī stipendiju EUR 2500 apmērā.

«Pretendentu iesniegtie risinājumi ir nozīmīgi un atklāj gan jaunas pētnieciskās nozares, gan attīsta sabiedrībai ļoti nozīmīgas jomas, piemēram, veselības aprūpi. Tieši šie cilvēki ar savu paveikto darbu apliecina Latvijas IT nozares potenciālu, sniedzot nozīmīgu devumu tautsaimniecības attīstībā, kā arī veicina globālo konkurētspēju. Turklāt, ņemot vērā to, ka šobrīd Latvija ir prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē, un viens no prioritārajiem virzieniem ir digitālā joma, mums ir iespēja savus IT sasniegumus parādīt jau daudz plašākā mērogā,» stāsta Exigen Services Latvia valdes priekšsēdētājs Ivars Puksts.

Informācijas tehnoloģiju uzņēmums Exigen Services Latvia turpina paplašināt savu darbību reģionos un šodien atklājis jaunu biroju Jelgavā, radot jaunas darba iespējas informācijas tehnoloģiju (IT) speciālistiem Zemgalē, vēsta reģionālais portāls zz.lv.

Pagājušajā gadā tika atvērts birojs Liepājā.

«Mūsu uzņēmumā strādā vairāk nekā desmit darbinieku no Jelgavas, kuriem ikdienā ceļā uz darbu nākas pavadīt vairākas stundas. Vēlamies būt tuvāk esošo un arī potenciālo darbinieku dzīvesvietām, lai kolēģiem būtu ērtāk un viņi lietderīgāk pavadītu savu laiku. Mūsu attīstības plāni balstās uz sadarbību ar augstskolām un jaunajiem IT speciālistiem – Jelgavas filiāle būs ne tikai darbavieta tagadējiem un nākamajiem uzņēmuma darbiniekiem, bet arī prakses vieta studentiem,» stāstījis Exigen Services Latvia valdes priekšsēdētāja vietnieks Uldis Smilts.

Pašlaik Jelgavas filiālē darbu sāks 12 speciālisti, bet nākotnē varētu tikt radītas apmēram 40 darba vietas, zz.lv sacījusi Jelgavas filiāles vadītāja Maija Strode.

«Jā, IT nozare tiek uzskatīta par baltu, bez pelēkās naudas aprites, un, salīdzinot ar citām nozarēm, IT joma tiešām tāda ir. Tomēr aizdomas man radušās,» saka Exigen Services Latvia valdes priekššedētājs, LTRK padomes loceklis Ivars Puksts intervijā laikrakstam Diena.

«Mans viedoklis balstās uz to, ka veicu analīzi par nomaksāto nodokļu daudzumu vidēji uz vienu strādājošo lielajos IT uzņēmumos, kam gada apgrozījums ir virs trim miljoniem latu - dati par uzņēmumu nomaksāto nodokļu daudzumu ir viegli atrodama informācija. No veiktās analīzes nevar izdarīt kategoriskus secinājumus, bet, ja nomaksāto nodokļu apjoms līdzīga mēroga uzņēmumā ir trīs reizes mazāks nekā manā vadītajā uzņēmumā, tad man rodas neizpratne un aizdomas,» stāstījis I. Puksts.

«Ja nomaksāto nodokļu apjoms būtu par 20-30% mazāks, varētu domāt, nu labi, varbūt ir mazākas algas, varbūt tiek izmantotas legālas nodokļu optimizācijas metodes, varbūt tiek slēgti uzņēmumu līgumi, nevis darba līgumi, vai tiek veidoti mikrouzņēmumi. Lai gan, ja ir liels strādājošo skaits, es neredzu iespēju mikrouzņēmumu veidošanai. Darbinieks tad pateiks: «Labi, ja jūs gribat, lai es strādāju nevis kā darba ņēmējs, bet kā mikrouzņēmuma veidotājs, tad kārtojiet vismaz mana mikrouzņēmuma grāmatvedību.» Ja būs simts mikrouzņēmumu, tad būs jākārto arī simts grāmatvedību,» viņš skaidrojis.

Paralēli sistēmu pielāgošanai eiro valūtai VID nākamgad plāno būtiski modernizēt Elektroniskās deklarēšanas sistēmu; grāmatveži prasa neaizmirst par lietojamības vienkāršošanu .

No vairāk nekā 50 Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārziņā esošajām informācijas sistēmām (IT) eiro ieviešanai tiek pielāgotas 14. Šobrīd četru sistēmu pielāgošana ir pabeigta un tās ir gatavas darbam ar eiro, astoņām sistēmām, ieskaitot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), tiek veikta pielāgojumu programmatūras akceptestēšana, un tās būs gatavas darbam ar eiro līdz 2013.gada beigām. Savukārt divām sistēmām, kuras savā darbībā izmanto datus par iepriekšējo kalendāro gadu, tiek veikti programmatūras izstrādes darbi, un to pilnīga pāreja uz eiro valūtu tiks pabeigta līdz 2014. gada aprīļa beigām.

Demonstrējot augstāko sniegumu ilgtspējas un korporatīvās atbildības jomā Latvijā, Ilgtspējas indeksā, kas šogad norisinājās jau astoto gadu pēc kārtas, platīna kategorijā iekļuva septiņi uzņēmumi.

Nemainīgi augstu sniegumu, salīdzinot ar aizvadīto gadu, saglabāja – Latvenergo, Ventspils nafta termināls, CEMEX un RIMI Latvia, savukārt jaunpienācēji ir Latvijas Mobilais Telefons, SEB banka un Cēsu alus.

«Sakārtoti iekšējie procesi ļauj uzņēmumam būt daudz efektīvākam, produktīvākam un līdz ar to arī konkurētspējīgākam, kas šodienas apstākļos ir būtiski. Novērtējot savu sniegumu Ilgtspējas indeksa piecās kategorijās - stratēģija, tirgus attiecības, darba vide, vide un sabiedrība, uzņēmumu vadības komandas var viegli identificēt tās jomas, kurām jāpievērš pastiprināta uzmanība,» uzsver Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane, norādot, ka vislielākais izaicinājums uzņēmumiem joprojām ir sniegums darba vides sadaļā.

Vakar, 5.jūnijā, Ilgtspējas indeksa ietvaros tika apbalvoti 40 Latvijas uzņēmumi, kuri demonstrējuši atbildīgu un tālredzīgu uzņēmējdarbības pieeju un bijuši pietiekami drosmīgi, lai veiktu publisku sava snieguma novērtējumu. Jau otro gadu pēc kārtas augstākos rezultātus sasniedza AS Aldaris un AS Latvenergo.

Šogad Ilgtspējas indeksā novērtējumu pilnībā veica 42 Latvijas uzņēmumi, kas novērtēja savu sniegumu attiecībā uz stratēģisko plānošanu, tirgus attiecībām, darba vidi, attieksmi pret vidi un vietējo kopienu. Dalībnieku vidū arī šogad bija mazs valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību īpatsvars.

«Lai gan indeksa rezultāti apliecina, ka privātā sektora uzņēmumi joprojām ir līderi attiecībā uz stratēģisku un atbildīgu biznesa vadību, tomēr tieši valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām ir svarīgi būt paraugam un demonstrēt atbildīgu pieeju. Mēs joprojām ceram, ka valsts sekmēs plašāku savu kapitālsabiedrību pārstāvniecību arī Ilgtspējas indeksā,» skaidro Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, norādot, ka šogad novērtējumu veica tikai 7 valsts kapitālsabiedrības.

No 1.augusta par IT uzņēmuma AS RIX Technologies izpilddirektori kļūst Inguna Pede. Līdz šim RIX Technologies nav bijusi izpilddirektora pozīcija. Tā kā uzņēmums plāno paplašināt savu darbību gan Latvijā, gan eksporta tirgos, tad tika pieņemts lēmums stiprināt uzņēmuma administratīvo kapacitāti, Db paskaidroja AS RIX Technologies mārketinga vadītāja Vineta Sprugaine.

Kopš 2008. gada I.Pede bija SIA Lattelecom Technology valdes locekle un Programmatūras risinājumu dienesta direktore, bet līdz tam – AS DATI Exigen group (šobrīd AS Exigen Services Latvia) biznesa centra VID Informācijas sistēmas projekta direktore un centra vadītāja.

AS RIX Technologies ir programmizstrādes uzņēmums, kas specializējas valsts nozīmes informācijas sistēmu, e-pārvaldes un kultūras jomai paredzētu risinājumu izstrādē. AS RIX Technologies neto apgrozījums 2011. gadā bija teju 3 milj. Ls.

Tādas valstis kā Latvija ir izcila vieta uzņēmējiem, kas grib piedāvāt saviem klientiem konkurētspējīgas cenas, taču tajā pašā laikā nevēlas zaudēt pakalpojumu kvalitāti un vērtību, atzīmē Alekss Adamopuloss (Alex Adamopoulos), Emergn dibinātājs.

Globālās kompānijas arvien vairāk novērtē iespējas attīstīt savu biznesu Latvijā, jo, raugoties no tehnoloģiju aspekta, uzņēmējdarbības vide Latvijā ir viena no konkurētspējīgākajām Eiropā, teic A.Adamopuloss. Viņš stāsta, ka Latvija šobrīd ir kļuvusi par valsti ar lielāko Emergn darbinieku skaitu, jo Emergn šajā tirgū saskata milzīgu potenciālu. Darba kultūra, tehnoloģiskās iespējas, kā arī darbinieku zināšanas un prasmes Latvijā ir ļoti augstā līmenī, kā rezultātā mēs saviem klientiem esam spējīgi sniegt augstākās kvalitātes pakalpojumus un darīt šo darbu maksimāli labi, norāda Emergn dibinātājs.

Fragments no intervijas

Informācijas sabiedrības padome IKT jomā mazinās plaisu starp ministrijām; L. Straujuma sola turpmāk lielāku valsts uzmanību pievērst tieši IKT projektu vadībai

Tāds bija galvenais secinājums pēc Dienas Biznesa rīkotās diskusijas par IKT jautājumiem ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu. Jau vēstīts, ka šāda tikšanās tika plānota pēc DB kluba pasākuma martā, kurā liela vērība tika pievērsta IT jomas jautājumiem, tāpēc tika panākta vienošanās par atsevišķas diskusijas rīkošanu. DB jau vairākkārt savās publikācijas ir norādījis uz problēmām valsts sektorā, un nozares uzņēmēji aicina valsts augstākās amatpersonas IKT lietas celt daudz augstākā līmenī – it īpaši, ņemot vērā valsts un Eiropas plānus digitalizācijas jomā.

Latvijā tiks atjaunota Informācijas sabiedrības padome IKT jomā, diskusijā norādīja L. Straujuma, atgādinot, ka valstī savulaik bija Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts (saukta E-lietu ministrija), ko apvienoja ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un šobrīd valstī par IKT jomu atbildīgais ir VARAM Valsts sekretāra vietnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jautājumos Arnis Daugulis. Informācijas tehnoloģiju padome darbosies pie premjera, kura apvienos ekspertus un speciālistus, lai ārpus politikas varētu izvērtēt ar IKT jomu saistītos jautājumus, arī Eiropas Savienības (ES) finansētos projektus.

Klajā nākusi bērnu grāmata, ar kuras palīdzību bērniem būs iespēja iepazīt programmēšanas pamatā esošos domāšanas principus.

«Sveika, Rūbij! Programmēšanas piedzīvojumi» (Hello Ruby: Adventures in Coding) autore ir somu stāstniece un datorprogrammētāja Linda Liukasa. 2014. gada pavasarī izdevuma iecere kolektīvās finansēšanas platformā Kickstarter savāca ievērojamu summu – 380 000 dolāru, un kopš tā laika grāmata ir iemantojusi lielu popularitāti, piedzīvojot izdevumus angļu, somu un zviedru valodās.

Grāmata veidota divās daļās – stāsts par mazo meiteni Rūbiju un praktiski pildāmi uzdevumi, kas palīdz labāk atklāt programmētāja domāšanas pamatus. Stāsta sižets risinās ap meitenīti Rūbiju, kurai ir visai plaša iztēle, tāpēc viņas pasaulē viss ir iespējams. Kādu dienu Rūbija atrod zīmīti no tēta, kurš viņai dod izpildīt kādu aizraujošu uzdevumu. Bet tētis nav atstājis nekādus tuvākus norādījumus, tādēļ Rūbijai nākas pašai izdomāt rīcības plānu un ļauties piedzīvojumiem. Viņa iegūst jaunus draugus un iemācās, kā atrisināt dažādus sarežģījumus, lai sasniegtu iecerēto mērķi.

No nākamā mācību gada 157 no 796 Latvijas vispārizglītojošajām skolām tiks ieviesta datorika; IKT nozares eksperti uzskata, ka digitālās prasmes ir jāintegrē arī citos mācību priekšmetos, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

No 2015. gada 1. septembra 157 skolas aprobēs piecus datorikas apguves mācību programmu pilotprojektus, kas ir priekšnoteikums jaunā kompetencēs balstītā izglītības standarta ieviešanai, kurā īpaši tiek akcentēta datorikas apguve. DB jau ziņoja, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Valsts izglītības satura centrs (VISC) sadarbībā ar Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociāciju (LIKTA) ir izveidojis jaunu mācību programmu digitālo prasmju apguvei, kas paredz tās sākt mācīties jau no 1. klases. Līdz šim informātika kā mācību priekšmets tika pasniegta tikai no 5. klases, šobrīd skolas pašas var lemt, kad datoriku ieviest.

Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas nozares eksportam 2016. gada pirmajos trijos ceturkšņos ir izdevies apsteigt ieņēmumus no dzelzceļa pārvadājumiem, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) sfēra ir uz viļņa. Tā iegūst arvien lielāku nozīmi tautsaimniecībā, pakalpojumu eksportam apsteidzot ieņēmumus no dzelzceļa pārvadājumiem, kļūstot par trešo lielāko eksporta nozari. Tiesa, tas skaidrojams arī ar to, ka būtiski ir kritis dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms.

«Nozare jau ilgstoši ir uz forša viļņa,» vērtē a/s Exigen Services Latvia valdes priekšsēdētājs Ivars Puksts. Tiesa, pērn nozari ietekmējusi aizkavēšanās ar ES fondu līdzekļu apguvi. «Būsim godīgi – galvenais pasūtītājs vietējā tirgū ir publiskais sektors,» viņš uzsver. SIA Tieto Latvia valdes priekšsēdētājs Elmārs Gengers norāda, ka vēl pāragri spriest par visa pērnā gada rezultātiem kopumā, bet pirmajā pusgadā datorprogrammēšanas apgrozījums pieauga par 20%. «IKT pakalpojumu eksports pirmo reizi apsteidza dzelzceļa kravu pārvadājumu eksportu,» viņš teic. Vietējā tirgū nemainīgs pieprasījums bijis tikai biznesa sektorā, savukārt publiskā sektora pieprasījums strauji krities. «Tas noteikti atstājis iespaidu uz ieņēmumiem no pašmāju tirgus 2016. gadā. Ņemot vērā Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēto projektu lēno virzību, tas varētu atstāt iespaidu arī 2017. gadā,» viņš prognozē. Tomēr kopumā sektoram klājas labi. Tā apjomi ir teju septiņkāršojušies pēdējos desmit gados, nodarbināto skaits kopš krīzes ir trīskāršojies.