Jaunākais EY uzņēmumu vadītāju noskaņojuma pētījums EY CEO Outlook Pulse atklāj, ka neskatoties uz dažādiem nenoteiktības riskiem, uzņēmēji sagaida, ka nākamais gads būs labāks vai pat būtiski labāks par šo gadu.
Proti, 66% uzņēmēju uzskata, ka nākamgad spēs ģenerēt augstākus ieņēmumus nekā 2023. gadā, kamēr 25% domā, ka ieņēmumi būs aptuveni tādā pašā līmenī kā šogad. Tikai 9% uzskata, ka ieņēmumi nākamgad samazināsies.
Līdzīga situācija ir ar peļņas gaidām – 65% uzņēmēju paredz, ka nākamgad peļņa pieaugs (turklāt 23% uzskata, ka peļņa pieaugs būtiski) un tikai 10% domā, ka tā samazināsies.
“Pētījumā mēs atrodam arī būtisku korelāciju starp nākotnes izaugsmes gaidām un investīciju plāniem. Proti, tie uzņēmumi, kas sagaida augstākus ieņēmumus nākamgad, 80% gadījumu plāno palielināt arī investīcijas izpētē salīdzinājumā ar šo gadu, 81% gadījumu plāno vairāk investīciju pamatlīdzekļos un 78% plāno vairāk ieguldījumu citu aktīvu, tostarp uzņēmumu, iegādē. Savukārt tie, kas sagaida zemākus ieņēmumus nākamgad, 42% gadījumu plāno arī mazāk ieguldīt izpētē, 48% gadījumu arī mazākas investīcijas pamatlīdzekļos un 38% gadījumu mazāk tērēs uz jaunu aktīvu iegādi. Šī ir bīstama korelācija, kas jāņem vērā arī uzņēmējiem Latvijā. Proti, šādā pārmaiņu laikā tie, kas audzēs ienākumus un investēs vairāk, konkurences cīņā kļūs vēl spēcīgāki, kamēr tie, kas taupīs uz investīcijām dēļ zemākiem ienākumiem – tie savas tirgus pozīcijas var zaudēt vēl vairāk,” saka EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs Guntars Krols.
Vairāk kā divas trešdaļas uzņēmēju gatavojas globālu risku ietekmei
Pētījums parāda arī, ka 78% uzņēmēju sagaida, ka ģeopolitiski konflikti vai saspīlējums ietekmēs viņu uzņēma darbību, bet 80% atzīst, ka uzņēmējdarbību ietekmēs makroekonomiska nestabilitāte.
“No pētījuma mēs redzam, ka ģeopolitiskie un ekonomikas riski kļūst par “jauno normālo” stāvokli, proti, biznesa līderi sagaida negatīvu ietekmi un tomēr vairumā gadījumu arī paredz pozitīvu savu uzņēmumu izaugsmi. Tas nozīmē, ka uzņēmēji uzskata, ka spēs adaptēties un savā ziņā pierod pie pastāvīgiem izaicinājumiem. Izskatās, ka vadītāji pieņem, ka satricinājumi kļūst par normu un izaugsme ir jāatrod par spīti grūtībām,” turpina G. Krols.
Lēnā ekonomikas izaugsme un finanšu izmaksu pieaugums kavēs attīstību
Jautāti par barjerām, kas kavēs uzņēmumu izaugsmi nākamgad, kā galvenais šķērslis tiek minēta kopumā zemā ekonomikas izaugsme, taču šīs barjeras atšķiras dažādām nozarēm. Tā, piemēram, enerģētikas nozarē galvenais izaugsmes šķērslis nākamgad ir pieaugošās kapitāla izmaksas, kas liedz strauji attīstīt jaunu projektus. Savukārt, tehnoloģiju un auto nozarēs lielākais izaugsmes šķērslis nākamgad būs izmaksu pieaugums, ko, tehnoloģiju nozares gadījumā, nebūs iespējams pilnībā iecenot pakalpojumos vai produktos patērētājiem. Tikmēr plaša patēriņa preču ražošanas un tirdzniecības lielākais šķērslis nākamgad būs augošās investīciju izmaksas.
