Aprites ekonomika pieņemas spēkā, tomēr perspektīvā tās apjomi būs daudz lielāki, tāpēc ir būtiska ne tikai pieredzes apmaiņa, bet arī jaunu iespēju un arīdzan šķēršļu identificēšana.

To paredzēts risināt Latvijas aprites ekonomikas forumā, kurš ir pirmais tik plašs pasākums Baltijas valstīs, kas veltīts aprites ekonomikas tematikai. Paredzētas 37 tematiskās sesijas, diskusijas, prezentācijas un praktiskas darbnīcas, veltītas daudzām nozarēm: tekstilam, plastmasai, koksnei, pārtikas apritei, radošumam, izglītības un pasākumu organizēšanai, rīcībpolitiku izstrādei un praktiskai īstenošanai.

Spoguļa efekts

“Forums ir tā vieta, kur mēģināsim saprast, kāda ir situācija Latvijā, parādot savdabīgu mozaīku no visām nozarēm, uzņēmējiem, zinātniekiem vienlaikus cenšoties atbildēt uz jautājumu, vai ir nepieciešamas kādas pārmaiņas normatīvo aktu līmenī,” skaidro pasākuma organizatora Rīgas Enerģētikas aģentūras vecākais eksperts Tālis Linkaits.Viņš skaidro, ka foruma mērķis ir stimulēt aprites ekonomikas principu piemērošanu gan uzņēmumos, gan pašvaldībās, veicinot privātā un publiskā sektora, kā arī zinātnieku sadarbību. “Aprites ekonomika ir gudra saimniekošana visās jomās, patērējot mazāk resursu, vienlaikus radot vairāk produkcijas, bet tomēr mazāk atkritumu,” skaidro T. Linkaits. Viņš norāda, ka pašlaik bieži vien sabiedrībā valda īsti neatbilstošs priekšstats par aprites ekonomiku kā atkritumu sistēmas vēl vienu sadaļu, kaut arī būtībā runa ir par pilnīgi visiem resursiem, kuri ir cilvēku rīcībā. “Interese dalībai forumā bija tik liela, ka reģistrāciju nācās slēgt,” uz jautājumu par interesi atbild T. Linkaits.

Digitālā transformācija izglītībā notiek strauji – skolās ienāk jaunas platformas, rīki, mākslīgais intelekts. No malas izskatās, ka skola kļūst modernāka, un lielā mērā tā arī ir.

Tehnoloģijas patiešām var palīdzēt ietaupīt laiku, dažādot mācību procesu un sniegt skolēniem mūsdienīgu pieredzi. Taču šīs iespējas pilnībā atklājas tikai tad, ja skolotājs nejūtas ar tām viens. Tehnoloģijas pašas par sevi nav ne labas, ne sliktas. Izšķirošais ir tas, kā tās tiek ieviestas – vai kā pienākums, vai kā atbalsts. Brīdī, kad līdz ar jaunu rīku parādīšanos skolotājam tiek piedāvāts arī saprotams ceļš, kā to lietot, pārmaiņas no spriedzes avota pārtop par iespēju.

No “jālieto” uz “varu izvēlēties”

Digitālās pārmaiņas vislabāk darbojas tad, ja tās nav balstītas uz uzspiešanu, bet uz sapratni. Skolotājs ikdienā pieņem desmitiem lēmumu – kā veidot mācību stundu, strādāt ar klasi un atbalstīt katru bērnu. Tehnoloģijas kļūst vērtīgas tad, ja tās iekļaujas šajā profesionālajā brīvībā, kā palīgs, nevis kā vēl viens noteikums. Ne visur un ne vienmēr rīks ir vajadzīgs. Ir brīži, kad cilvēka klātbūtne ir neaizstājama. Taču ir arī situācijas, kur digitāls risinājums var atvieglot darbu, saīsināt sagatavošanās laiku vai palīdzēt labāk sasniegt skolēnu. Izšķiroši ir nevis tas, ka tehnoloģija “jālieto”, bet tas, ka skolotājs saprot, kāpēc un kad tā ir vērtīga.

Industriālie uzņēmumi strauji virzās ilgtspējas virzienā, taču to attīstības temps joprojām ir nevienmērīgs - kamēr daļa komersantu jau strādā saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, citi vēl tikai sper pirmos soļus.

Eiropas Savienības (ES) klimata mērķi, ISO standarti un COP saistības Latvijas ražošanas uzņēmumiem nozīmē reālas pārmaiņas - nepieciešamību pārskatīt ražošanas tehnoloģijas, izmantotās izejvielas, enerģijas patēriņu un sadarbību ar piegādātājiem. Lielajiem un eksportējošajiem uzņēmumiem šīs prasības jau ir ikdiena, savukārt daļa mazo ražotāju uz šīm izmaiņām joprojām raugās piesardzīgi.

Jāiegulda laicīgi

Latvijas biznesa vide kopumā pakāpeniski pielāgojas ES un starptautiskajām ilgtspējas prasībām, taču uzņēmumu spēja tās ieviest praksē būtiski atšķiras, norāda Jānis Senkans, ABB Elektriskās piedziņas biznesa vadītājs Latvijā. “Lielie uzņēmumi šajā gadījumā ir soli priekšā - tie jau savlaicīgi ievieš nepieciešamās pārmaiņas un strādā proaktīvi, taču mazākiem uzņēmumiem joprojām bieži trūkst datu, finanšu resursu un iekšējās kapacitātes. Konkrēts piemērs ir elektromotoru joma - ES noteikumi paredz, ka jaunajiem elektromotoriem jāatbilst vismaz IE3 energoefektivitātes klasei. Lielie uzņēmumi jau skatās uz priekšu un arvien biežāk pieprasa IE5 risinājumus, kamēr mazākie ražotāji nereti izvēlas zemākas izmaksas, dodot priekšroku cenai, nevis efektivitātei,” norāda J.Senkāns, uzsverot, ka vienlaikus izpratne par to, ka iekārtas iegādes cena ir tikai neliela daļa no kopējām izmaksām, kopumā pieaug. “Daudzi klienti saprot, ka izšķirošais faktors ir dzīves cikla izmaksas.

Vairums Latvijas lielo un vidējo uzņēmumu nākamgad plāno ieguldīt savā attīstībā, galvenokārt paredzot papildu budžetu tādām jomām kā iekšējo procesu optimizācija, IT infrastruktūras uzlabošana un darbinieku apmācības, liecina OP Corporate Bank plc klientu aptaujas dati.

Domājot par 2026. gada plāniem, 85 % Latvijas lielo un vidējo uzņēmumu norāda, ka plāno ieguldīt sava uzņēmuma attīstībā, 11 % to apsver, bet vēl nav pieņēmuši lēmumu, savukārt tikai 4 % neplāno investēt uzņēmuma izaugsmē. Jomas, ko Latvijas uzņēmēji visvairāk vēlas attīstīt, ir saistītas ar tehnoloģijām un darbības efektivitāti – 71 % respondentu norādīja, ka plāno investēt vairāk līdzekļu uzņēmuma iekšējo procesu optimizācijā, bet 69 % plāno uzlabot IT infrastruktūru.

“Aptaujas rezultāti rāda pozitīvu ainu Latvijas lielo un vidējo uzņēmumu segmentā – lai gan 2025. gads bijis negaidītu pavērsienu pilns pasaules ekonomikā, mūsu uzņēmēji ir spējuši saglabāt stabilitāti un turpina ieguldīt izaugsmē. Tehnoloģijas un īpaši mākslīgais intelekts kļūst par ikdienas darba neatņemamu sastāvdaļu. Ieguldījumi IT infrastruktūrā un MI risinājumos kļūst par kritisku priekšnosacījumu uzņēmuma konkurētspējai un ilgtspējīgai izaugsmei. Šī tendence vērojama arī pasaulē – viens no vadošajiem amerikāņu pētījumu un konsultāciju uzņēmumiem Gartner prognozē, ka nākamgad kopējie IT izdevumi pasaulē pieaugs par 9,8 %, un būtisku daļu no šī pieauguma veidos tieši MI infrastruktūra,” norāda Elmārs Prikšāns, OP Corporate Bank plc Latvijas filiāles vadītājs.

Prognozes par radikālām nākotnes izmaiņām mums parasti šķiet “futūristiskas” – interesantas, bet arī nereālas. Tomēr jāatceras, ka būtiskas sadzīves un ekonomikas pārmaiņas bieži ir notikušas mūsu pašu dzīves laikā.

Daudzi no mums noteikti atceras laiku, kad grāmatas un apģērbs netika pirkts internetā, un televīzijā bija pieejams tikai neliels kanālu skaits, ko nodrošināja signāla pārraide no Zaķusalas torņa. Vai arī laiks, kad mēs vēl nebijām pieraduši, ka atvaļinājumu aviobiļešu cenas ir mainīgas, un ir svarīgi izvēlēties labāko mirkli, kad tās pirkt. Mēs visi pie pārmaiņām pieradām un tas notika ātri. Līdzīgas pārmaiņas - pie tam drīz - notiks arī elektrības tirgū, un tās mainīs to, kā patērējam elektrību. Šobrīd elektroenerģijas tirgū ir novērojama vairāku tendenču saplūšana, kas mijiedarbībā pārvērtīs mūsu elektrības patēriņa paradumus.

Proti, šīs tendences ir - mākslīgais intelekts, datu analītika, digitālo tehnoloģiju pieejamība, tiešsaiste faktiski it visur un atjaunojamā enerģija. Tās kopā maina to, kā elektrība tiek ražota, piegādāta un patērēta. Tradicionālajā elektrotīklā elektrība plūda vienā virzienā – no lielām spēkstacijām pie patērētājiem.

Ģeopolitisko drošības risku pieaugums un pastāvīgie hibrīdapdraudējumi liek daudzām valstīm palielināt investīcijas aizsardzībā, tādējādi radot papildu pieprasījumu ne tikai pēc dažāda veida produktiem un pakalpojumiem. Inovācija un kaujas spēju pilnveidošana noris pastāvīgi, kas savukārt pozitīvi ietekmē tautsaimniecību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas (DAIF Latvija) valdes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa norāda, ka pēdējo gadu laikā aizsardzības un drošības industrija, jo īpaši duāla pielietojuma preču ražošanā, piedzīvo strauju izaugsmi, taču tālākā attīstība ir atkarīga no sabiedroto valstu skaidriem un savlaicīgi pieņemtiem lēmumiem un arī spējām tos ātri realizēt.

Kāda ir situācija drošības un aizsardzības sfērā, jo īpaši, ja pēdējo gadu laikā tā kļuvusi par karstāko tēmu?

Nenoliedzami, 2022. gada. 24. februārī uzsāktā pilna mēroga karadarbība Ukrainā ir kļuvusi par sava veida dzinējspēku, kas ne tikai nosaka politiķu diskusiju dienaskārtību, bet arī daudzu valstu, tostarp Latvijas, lēmumus šo jomu stiprināšanai. Tieši ģeopolitiskā situācija un arvien jauni hibrīdapdraudējumi ir radījuši ne tikai nākotnes, bet arī šodienas izaicinājumus un uzdevumus valstīm, kas savukārt ar saviem pasūtījumiem tieši veicina drošības un aizsardzības, jo īpaši duālā pielietojuma produktu, pakalpojumu pieprasījumu un ar to saistīto inovāciju ne tikai laboratorijas līmeņa prototipēšanu, bet to komercializēšanu, maksimāli ātrāku ieviešanu reālajā praksē un mērogošanu. Latvijā un citās valstīs būtībā drošības un aizsardzības industrija ir cieši integrēta tradicionālajās nozarēs un veido jaunus tautsaimniecības sektorus, piemēram, aviācijas un kuģu mašīnbūvē, metālapstrādē, elektronikas, optisko ierīču ražošanā, sakaru un programmēšanas, arī tekstilnozarē un jaunu materiālu izstrādē u.tml. Jārēķinās, ka drošības un aizsardzības sektors neiztiek bez farmācijas, ķīmijas, specializētās pārtikas.

Latvijas IT uzņēmums "Capital" 2025. finanšu gadu noslēdzis ar 38 miljonu eiro apgrozījumu, sasniedzot vēsturiski augstākos darbības rādītājus.

Pozitīvo dinamiku veicinājusi e-komercijas attīstība un pieprasījums pēc kompleksiem IT risinājumiem, savukārt ražošanas segmentā fiksēts nozīmīgs atskaites punkts - realizēts 200 tūkstošais "Capital Neo" sērijas dators.

“Rezultātus visos darbības segmentos veicinājusi gan vispārēja tirgus atveseļošanās, gan mērķtiecīgas investīcijas e-komercijā, pilna servisa IT pakalpojumu attīstībā un tīkla infrastruktūras risinājumu nodrošināšanā,” norāda "Capital" valdes priekšsēdētājs Ivars Putniņš.

Stabils pieprasījums saglabājies gan no privātā sektora uzņēmumu puses, gan valsts un pašvaldību iestāžu segmentā, kur pieaug nepieciešamība pēc komplicētākiem un drošākiem IKT risinājumiem. Viņš uzsver, ka pērn augusi interese par IT ārpakalpojumiem, jo uzņēmumiem uzturēt savu IT speciālistu komandu iekšienē ne vienmēr ir ekonomiski pamatoti. “Pieprasījums pēc pilna servisa IT pakalpojumiem aizvien saglabājas augsts. Arī šogad turpināsim audzēt šīs nodaļas kompetenci,” papildina I. Putniņš.

Investējot ražotnes paplašināšanā, jaunu CNC iekārtu iegādē un izstrādājot mazizmēra koka privātmājas projektu, kuru plānots ražot sērijveidā, SIA Zemgales Tehnoloģiskais centrs cer piesaistīt jaunus klientus.

oka paneļu mājas ir ne tikai gatavs produkts ar ļoti augstu pievienoto vērtību, bet arī sava veida modes izstrādājums, kurā būtiskas ir ļoti daudzas nianses – gan projektēšanā, gan ražošanā, gan arī izmantojamajos materiālos un ekspluatācijā. Vēl jo vairāk – šajā tirgus nišā šobrīd, tāpat kā deviņdesmito gadu sākumā un vidū, galvenais noieta tirgus ir ārzemes, bet tajā pēdējo gadu laikā nākas saskarties ar sīvāku konkurenci. “Esam vieni no tiem koka paneļu māju projektētājiem, ražotājiem un uzstādītājiem, kuri nepārtaukti strādā kopš 1991. gada ar to pašu uzņēmuma nosaukumu, un esam pārvarējuši dažādas krīzes gan Latvijā, gan arī ārvalstu tirgos, tāpēc pārmaiņas nebiedē, bet gan prasa piemēroties,” tā situāciju tirgū raksturo SIA Zemgales Tehnoloģiskais centrs (ZTC) īpašnieks Māris Avotiņš. Viņš norāda, ka uzņēmums pašlaik pēc pasūtījuma ražo dažādas koka paneļu mājas, kā arī koka paneļus, ko izmanto ēkas fasādes renovācijai.

Viedo telpu biznesa parku attīstītājs Nordspace ir pabeidzis trešā viedo telpu biznesa parka “Lubānas” būvniecību Latvijā, vienlaikus uzsākot biznesa parka “Jūrkalne” otrās kārtas attīstību.

Otrā projekta kārta paredz 32 modernu, kompaktu un daudzfunkcionālu telpu izbūvi no 46 līdz 70 m² platībā, kas paredzētas mazo un vidējo uzņēmumu, kā arī privātpersonu biznesa vai hobija attīstības vajadzībām. Projekta otro attīstības kārtu plānots pabeigt nākamā gada pavasarī, savukārt projekta kopējās investīcijas sasniegs 2 miljonus eiro.

Nordpspace jaunākais projekts “Lubānas” ar kopējo platību 2986,6 m² piedāvā 48 gudri pārvaldāmas telpas no 49,5 līdz 72,8 m² platībā. Telpas pielāgotas noliktavu, biroju un komercdarbības funkcijām. Biznesa parks atrodas stratēģiski izdevīgā lokācijā – Lubānas ielā 133A, Pļavniekos, Rīgā, nodrošinot ērtu piekļuvi pilsētas centram un galvenajiem loģistikas un tirdzniecības maršrutiem, tostarp Krasta un Juglas ielai.

Igaunijas valdība trešdien atbalstīja valsts budžetu nākamajam gadam, informēja valdības preses dienestā.

Nākamgad Igaunijas valsts budžeta ieņēmumi paredzēti ap 18,6 miljardiem eiro, savukārt izdevumi - 19,5 miljardi eiro. Plānotās investīcijas sasniegs 1,3 miljardus eiro. Budžeta deficīts nākamgad plānots 4,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) kas atbilst Eiropas Savienības (ES) noteiktajam izņēmumam attiecībā uz aizsardzības izdevumu palielināšanu.

Lai stiprinātu Igaunijas aizsardzības spējas, 2026.gadā aizsardzībai saskaņā ar NATO kritērijiem tiks atvēlēti vismaz 5% no IKP, kas nozīmē par 844,5 miljoniem eiro vairāk nekā šogad. Lielāki ieguldījumi plānoti gaisa un pretraķešu aizsardzībā, dronu spējās, kā arī tālās darbības un precīzu triecienu veikšanā. Tiks izveidota pretgaisa aizsardzības brigāde un jauni kaujas inženieru bataljoni, tiks attīstītas artilērijas sistēmas kritiskās infrastruktūras aizsardzībai, paplašināti poligoni un mācību teritorijas. Turklāt tiks turpināta aizsardzības rūpniecības parku attīstība. Pērnavas apriņķa aizsardzības industriālā parka projektēšanai un sagatavošanai ir paredzēti aptuveni 50 miljoni eiro.

Tuvāko gadu laikā atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošana kļūs par mūsu ikdienu, tomēr tas nenozīmē simtprocentīgu atteikšanos no fosilajiem kurināmajiem, domā Kristaps Ramiņš, FILTER Latvia vadītājs.

Fosilajiem resursiem arī turpmāk būs nozīmīga loma mūsu enerģētikā, taču vienlaikus būs arī tādi kurināmie, kas, visticamāk, izzudīs, spriež K.Ramiņš, kā piemēru minot Igaunijā plaši izmantoto degslānekli vai Polijai raksturīgās ogles. Šie resursi rada būtisku kaitējumu videi un ir aizstājami, savukārt dabasgāze ir daudz mazāk kaitīga un daudzos gadījumos - joprojām labākā izvēle. Skaidrs, ka mums patīk būt zaļiem, efektīviem un vairāk izmantot AER, taču, lai tas notiktu, ir jābūt arī ekonomiskam pamatojumam, atgādina K.Ramiņš.

Par līdzsvaru starp zaļajiem mērķiem un ekonomisko realitāti, kā arī citām enerģētikas nozares aktualitātēm tiks diskutēts arī FILTER Enerģētikas konferencē, kas notiks šā gada 16.oktobrī un vienkopus pulcēs enerģētikas, siltumapgādes, rūpniecības un ražošanas uzņēmumu pārstāvjus, kā arī tehnoloģiju inovatorus no Baltijas un Ziemeļvalstīm.

Augstākās izglītības un zinātnes telpa Eiropā pēdējos gados piedzīvo būtiskas pārmaiņas – mainās gan sabiedrības vajadzības un pētniecības prioritātes, gan tas, kā universitātes definē savu lomu. Rīgas Stradiņa Universitāte (RSU) šo pārmaiņu kontekstā mērķtiecīgi apliecina sevi kā zinātnes universitāte, kuras izglītība un pētniecība kalpo sabiedrības veselībai un labklājībai Latvijā, Eiropā un pasaulē.

Nozīmīgs pavērsiens RSU attīstībā būs 2026. gads, kad noslēgsies RSU un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (RSU LSPA) konsolidācija, vienlaikus pabeidzot arī universitātes iekšējo strukturālo sakārtošanu. Šie procesi nav tikai administratīvas pārmaiņas – tie iezīmē jaunu posmu RSU attīstībā, skaidri definējot universitātes stratēģisko pozicionējumu un turpmākos virzienus. Līdztekus tam aktualizēta arī RSU komunikācijas stratēģija un vizuālā identitāte, veidojot universitāti kā vienotu ekosistēmu, kas balstīta kopīgās vērtībās, piederības sajūtā un ambīcijās.

RSU rektors profesors Aigars Pētersons uzsver:

“RSU attīstība pēdējos gados bijusi mērķtiecīga un konsekventa – esam kļuvuši par zinātnes universitāti, stiprinājuši pētniecības kvalitāti un starptautisko konkurētspēju, kā arī paplašinājuši savu darbības lauku, konsolidējoties ar Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju. Šis ir brīdis, kad skaidri formulējam, kas mēs esam un kurp ejam, un vienoti komunicējam savu stratēģisko pozicionējumu. Tas sniedz ieguvumu ne tikai universitātei – tas palīdz studentiem, mācībspēkiem un darbiniekiem strādāt vienotā virzienā, bet sabiedrībai saņemt vēl lielāku atdevi no RSU zinātnes un izglītības.”

Teju trīs no četriem uzņēmumiem maina savu stratēģiju, izvēloties biznesa lokalizācijas vai reģionalizācijas virzienu. Vadītāji norāda, ka šīs pārmaiņas tiek veiktas mērķtiecīgi, lai nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi, secināts jaunākajā “EY-Parthenon CEO Outlook” pētījumā.

“Pētījuma rezultāti liecina, ka lielo uzņēmumu vadītāji ir iemācījušies strādāt pastāvīgu pārmaiņu apstākļos. Nenoteiktība vairs neizraisa tik lielas bažas kā iepriekš – gada otrajā pusē kļūst arvien skaidrāk, kuri lēmumi patiesi stiprina biznesa noturību ģeopolitisko satricinājumu laikā, un vadītāji rīkojas daudz izlēmīgāk. Bailes no nezināmā mazinās, un vietas vilcināšanai paliek arvien mazāk,” uzsver Guntars Krols, EY partneris Baltijas valstīs.

Viņš norāda, ka kopš maija CEO Pārliecības indekss (CEO Confidence Index) pieaudzis par 7 procentpunktiem un augustā sasniedzis 83 %. Tas apliecina, ka lielākā daļa vadītāju ir pārliecināti par izvēlēto transformācijas virzienu un gatavi ilgtermiņā tam atvēlēt nepieciešamos resursus. Līdz ar to tuvākajā laikā var sagaidīt aktīvāku apvienošanās un pārņemšanas (M&A) darījumu tirgu, kā arī jaunu investīciju projektu attīstību.

Ņemot vērā, ka Satiksmes ministrija un valsts SIA ”Autotransporta direkcija” (ATD) gada laikā tā arī nav spējušas konstruktīvi risināt samilzušās problēmas pasažieru pārvadājumos reģionālās nozīmes maršrutu tīklā, pasažieru pārvadātāji vērsušies pie ministru prezidentes Evikas Siliņas ar lūgumu atsaukt no amata esošo satiksmes ministru Ati Švinku, lai pasargātu nozari un reģiona iedzīvotājus no katastrofālām sekām – kad mobilitāte mazāk apdzīvotās vietās kļūs par nepieejamu pakalpojumu.

Vēstuli ar šādu aicinājumu ministru prezidentei nosūtījusi Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija, kas ir galvenā nozares interešu pārstāve un apvieno 25 pārvadātājus visā Latvijā.

“Mēs esam kategoriski pret to, kas šobrīd notiek pasažieru pārvadājumu jomā, un uzskatām par savu pienākumu informēt ministru prezidenti, ka šādai atbildīgās ministrijas politikai ar utopiskiem risinājumiem un eksperimentiem būs katastrofāla ietekme uz nozari un galvenais – no šīs ieplānotās reformas cietīs iedzīvotāji reģionos, kuriem praktiski būs jādomā pašiem, kā nokļūt līdz darbam, ārstam un pat veikalam. Kā vienu piemēru varam minēt plānu, ka teju 50 “transports pēc pieprasījuma” vienības spēs apkalpot ceturtdaļu Latvijas neizklausās nopietni. Tāpat arī vēlme pārlikt pasažierus uz vilcienu, zinot vilcienu sliežu pārklājumu Latvijā. Tā vietā, lai jēgpilni un mērķtiecīgi risinātu ilgtermiņa līgumu cenu problemātiku un soli pa solim stabilizētu situāciju nozarē, atbilstoši izmaksu kāpumam valstī, tā izvēlas eksperimentēt ar iedzīvotājiem un to mobilitātes iespējām,” norādīja Ivo Ošenieks, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents.

Kuldīgā, Zemessardzes 4. Kurzemes brigādē svinīgi atklāts jauns "Patria" bruņumašīnu izvietojuma laukums, kas būtiski uzlabos tehnikas glabāšanas, apkopes un operacionālās gatavības iespējas Kurzemes reģionā.

Projekta ietvaros izbūvēts nožogots un bruģēts laukums ar pilnu nepieciešamo inženierinfrastruktūru, nodrošinot pielāgotu vidi "Patria" bruņutehnikas ikdienas uzturēšanai un sagatavošanai uzdevumu izpildei.

Laukumā izbūvēta lietus kanalizācijas sistēma, elektroapgādes pievadi, kā arī apgaismojums, nodrošinot tā drošu un funkcionālu izmantošanu arī diennakts tumšajā laikā. Vienlaikus teritorijā iespējama arī telšu izvietošana, nodrošinot personāla un materiāltehnisko līdzekļu īslaicīgu izvietošanu.

Jaunizbūvētais laukums sniedz iespēju efektīvāk izmantot Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes teritoriju.

Kopējās projekta izmaksas ir 718,3 tūkstoši eiro, ieskaitot PVN. Objekts nodots ekspluatācijā 2025. gada 2. oktobrī.

Ilgtspēja un risku pārvaldība vairs nav tikai teorētiski jēdzieni. Eiropas Savienības direktīvas arvien vairāk pieprasa, lai uzņēmumi atskaitītos par savām darbībām, resursu izmantošanu un ietekmi uz vidi. Tas nozīmē, ka ar skaistiem vārdiem un reklāmas saukļiem nepietiek. Nepieciešamas zināšanas, prasmes un pārdomāta stratēģija.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Mūžizglītības centrs piedāvā divas jaunas profesionālās pilnveides programmas – “Ilgtspējīga uzņēmējdarbība un mārketings” un “Uzņēmējdarbības vadīšana augsta riska un nenoteiktības apstākļos”.

Abas programmas veidotas ar mērķi sniegt gan teorētisku pamatu, gan praktisku rīku kopumu speciālistiem, lai viņi spētu orientēties mūsdienu mainīgajā biznesa vidē.

Par to, kāpēc šīs tēmas kļuvušas tik aktuālas un ko jaunās programmas sniegs dalībniekiem, stāsta RSU asociētā profesore Santa Bormane.

“Kā jūs raksturotu programmas “Ilgtspējīga uzņēmējdarbība un mārketings” būtību?”

Santa : Programmas kodols ir ilgtspēja. Tā vairs nav modes tendence, bet stratēģiska nepieciešamība, turklāt Eiropas Savienības regulējumi uzliek skaidrus pienākumus uzņēmumiem sagatavot ilgtspējas ziņojumus. Atkarībā no uzņēmuma lieluma ir noteikts laika rāmis jeb pārskata gadi, par kuriem uzņēmumiem būs jāsniedz ziņas. Nākotnē prasības attieksies arī uz vidējiem un mazajiem uzņēmumiem, un to mērķis ir saistīts ar uzņēmumu mudināšanu uzlabot ilgtspējas rādītājus.

Latvijā šogad janvārī reģistrēti 979 jauni uzņēmumi, kas ir par 5,7% vairāk nekā 2025. gada janvārī, liecina "Lursoft" apkopotie dati.

"Lursoft" informē, ka tas ir augstākais jaunreģistrēto uzņēmumu skaits janvārī pēdējo gadu laikā. Vienlaikus gada pirmajā mēnesī likvidēti 449 uzņēmumi.

"Lursoft" izpētījis, ka jaunreģistrēto uzņēmumu kopējais pamatkapitāls šī gada janvārī sasniedzis 5,3 miljonus eiro, tostarp vienam uzņēmumam - SIA "Mazmežotnes muiža" - pamatkapitāls pārsniedza vienu miljonu eiro. Šī uzņēmuma dibinātājs ir SIA "Viesturu rapsis" un zemnieku saimniecības "Sējas" īpašnieks Āris Burkāns.

Arī otrs lielākais jaunais uzņēmums janvārī reģistrēts ārpus galvaspilsētas. Tas ir SIA "VMG auto" Jelgavā, kura pamatkapitālā SIA "Anru Motors" ieguldījis 602 800 eiro. "Lursoft" izpētījis, ka "Anru Motors" 2024. gadā strādāja ar 1,32 miljonu eiro apgrozījumu un 1220 eiro peļņu. Uzņēmumam šobrīd ir reģistrētas aktīvas divas struktūrvienības - auto veikals un serviss, kā arī auto centrs Jelgavā. Pieejamie dati rāda, ka 2025. gada ceturtajā ceturksnī uzņēmumā bija nodarbināti 30 darbinieki.

Latvijā mājsaimniecībām šobrīd ir skaidra izvēle – turēt lielāko daļu uzkrājumu zema ienesīguma banku noguldījumos vai investēt augošajā Baltijas korporatīvo obligāciju tirgū. Daudziem rūpīgi izvēlētas obligācijas var piedāvāt zemu risku un pievilcīgu ienesīgumu, vienlaikus atbalstot pazīstamus vietējos uzņēmumus un attīstības projektus.

Pēdējo 35 gadu laikā Latvijas ekonomika ir piedzīvojusi ievērojamas pārmaiņas, pārejot no plānveida saimniecības uz mūsdienīgu tirgus ekonomiku. Šajā laikā finanšu tirgus infrastruktūra un iedzīvotāju finanšu pratība būtībā bija jāveido no pašiem pamatiem, un šis process nav bijis bez sarežģījumiem – finanšu sektoru satricināja virkne banku krīžu, tostarp, “Banka Baltija”, “Parex banka”, “Krājbanka”, kas mazināja sabiedrības uzticēšanos finanšu nozarei. Arī šobrīd daudzas mājsaimniecības dod priekšroku Ziemeļvalstu banku depozītiem, nevis ieguldījumiem. Šī izvēle skaidri atspoguļojas datos – saskaņā ar 2025. gada oktobra aplēsēm Latvijas iedzīvotāji banku noguldījumos tur aptuveni 20 miljardus eiro, un šī summa turpina augt. Vienlaikus vietējais kapitāla tirgus joprojām ir neliels – Latvijas akciju tirgus ir teju neeksistējošs (aptuveni 0,4 miljardi eiro), bet korporatīvo obligāciju tirgus, lai gan aug, sasniedz ap 1,8 miljardiem eiro.

Mazumtirdzniecība šobrīd atrodas punktā, kur tehnoloģiju attīstība, mainīgā klientu uzvedībaun pieaugošais izmaksu spiediens satiekas vienā realitātē. Uzņēmumiem arvien biežāk jāpieņem stratēģiski lēmumi ne tikai par to, ko pārdot, bet arī par to, kā veidot klientu pieredzi,optimizēt procesus un saglabāt konkurētspēju ilgtermiņā. Šīs pārmaiņas nav teorētiskas – tās jau šobrīd nosaka nozares attīstības virzienu un liek pārskatīt līdzšinējos biznesa modeļus arī Latvijas tirgū.

Tieši šo pārmaiņu mērogs un virziens īpaši spilgti iezīmējas mazumtirdzniecības nozarē pēdējos gados, kad attīstības temps būtiski pārsniedzis iepriekšējos digitalizācijas viļņus.Mainās ne tikai tehnoloģijas, bet arī veids, kā uzņēmumi plāno krājumus, komunicē ar klientiem un integrē fizisko un digitālo vidi. Šo procesu koncentrēts atspoguļojums ir pasaulē vadošā mazumtirdzniecības izstāde EuroShop 2026, kas 2026. gada februārī Diseldorfā pulcēs nozares profesionāļus, inovatorus un lēmumu pieņēmējus no visas pasaules. Latvijas uzņēmumiem šis notikums nav tikai starptautisks forums, bet arī praktiska iespēja saprast, kādi risinājumi tuvākajos gados ietekmēs vietējo tirgu un konkurences vidi.

Uzņēmēji Latvijā, vērtējot biznesa izaugsmes iespējas, attīstības perspektīvas un finansējuma pieejamību tuvāko 12 mēnešu laikā, noskaņojumu raksturo ar piesardzīgu optimismu. Lai arī finansējuma pieejamība un piedāvājuma daudzveidība vairs netiek vērtēta tik kritiski kā iepriekšējos gados, lēmumos par biznesa attīstību joprojām dominē piesardzība.

Šādu ainu iezīmē vietējās bankas Signet Bankas veiktās uzņēmēju aptaujas rezultāti.

Aptauja liecina arī par pozitīvām tendencēm finanšu pratībā – 51% uzņēmēju ir dzirdējuši par alternatīvā finansējuma iespējām, 21% plāno tuvāko 12 mēnešu laikā piesaistīt papildu finansējumu, 33% tieši kapitāla tirgus finansējumu, savukārt 18% apsver iespēju mainīt sava uzņēmuma finansējošo banku. Tas norāda uz emocionālās piesaistes vienai bankai mazināšanos un veselīgāku konkurenci finanšu sektorā, kas uzņēmējiem nodrošina plašākas finansējuma izvēlēs iespējas.

Noskaņojumus gadu no gada par finansējuma pieejamību kļūst pozitīvāks

Salīdzinājumā ar situāciju pirms diviem gadiem uzņēmēju vērtējums par finansējuma pieejamību Latvijā ir uzlabojies. Ja 2023. gadā 40% uzņēmēju uzskatīja, ka aizdevumu vai citu finansējumu saņemt ir kļuvis grūtāk, tad 2025. gadā šādu vērtējumu pauda vairs tikai 25%. Vienlaikus pieaudzis to uzņēmēju īpatsvars, kuri uzskata, ka finansējumu saņemt ir kļuvis vieglāk – 9%, kas ir par 6% vairāk nekā pirms diviem gadiem. Lai arī šī izaugsme procentuālā izteiksmē nav liela, tomēr iezīmē būtiskas pārmaiņas kopējā uzņēmējdarbības vidē un uzņēmēju noskaņojumā.

Latvijas attīstības finanšu institūcija ALTUM un Lietuvas attīstības banka ILTE atklājusi Baltijas kapitāla tirgus akcelerācijas fondu “Baltic Capital Markets Acceleratuon Fund – pirmo šāda veida iniciatīvu reģionā.

Ar sākotnējo vērtību vairāk nekā 50 miljoni eiro fonds nodrošinās ilgtermiņa atbalstu Baltijas uzņēmumiem, kas gatavojas sākotnējiem publiskajiem akciju piedāvājumiem (IPO), un palīdzēs paātrināt vietējo kapitāla tirgu attīstību. Iniciatīvu papildus stiprina arī privāto investoru dalība – ieguldījumu pārvaldības uzņēmuma “1 Asset Management” un finanšu konsultāciju uzņēmuma “Baltic Partners” ieguldījumi.

Fonda mērķis ir veicināt Baltijas kapitāla tirgus attīstību, uzlabojot piekļuvi izaugsmes finansējumam maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī inovatīviem vidēja lieluma uzņēmumiem. Fonds sniegs finansējumu uzņēmumiem pirms kotēšanas un kotēšanas posmā, investējot jaunemitētajā akciju kapitālā vai obligāciju emisijās. Virzot šos uzņēmumus uz publiskajiem tirgiem, fonds palīdzēs paplašināt izaugsmes iespējas, palielināt tirgus likviditāti un piesaistīt reģionam daudzveidīgāku investoru bāzi.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars (JV) daļēji apturējis Bauskas un Preiļu novadu teritoriju plānojumus, viņaprāt, prettiesisku atjaunojamo energoresursu ražošanas ierobežojumu dēļ, aģentūru LETA informēja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Ministrs konstatējis būtiskas juridiskas un saturiskas nepilnības, tādēļ izdevis rīkojumus par Bauskas novada teritorijas plānojuma un Preiļu novada teritorijas plānojuma saistošo noteikumu darbības apturēšanu daļās, kas bez pietiekama datu, izpētes un tiesiska pamatojuma nosaka nesamērīgus ierobežojumus atjaunīgo energoresursu (AER) attīstībai, komercdarbībai un privātpersonu tiesību īstenošanai.

"Teritorijas plānojumiem jābalstās datos, un to risinājumiem jābūt samērīgiem un tiesiski pamatotiem. Pašvaldībām ir liela rīcības brīvība teritorijas plānošanas jomā, tomēr nedrīkst noteikt neskaidrus, nepamatotus vai pārmērīgus liegumus, kas būtiski ierobežo personu tiesības uz īpašumu un kavē kopējo valsts mērķu sasniegšanu," norāda Čudars.

Degvielas mazumtirdzniecības uzņēmuma “KOOL Latvija” valdē 9. decembrī notikušas būtiskas izmaiņas — par valdes priekšsēdētāju kļuvusi Jana Logina, bet par valdes locekli — Dace Grinsone, informēja uzņēmumā.

J. Logina iepriekš vadījusi uzņēmuma mazumtirdzniecības segmentu un uzkrājusi būtisku stratēģiskās un operatīvās vadības pieredzi. Savā karjerā viņa strādājusi tādos nozīmīgos uzņēmumos kā “Tele2”, “Altum”, “Balta” un “Swedbank”, kur attīstījusi padziļinātas zināšanas klientu pieredzes veidošanā, biznesa procesu efektivitātē un komandu vadībā.

D. Grinsone iepriekš bijusi “KOOL Latvija” mārketinga un komunikācijas vadītāja. Pirms tam strādājusi par privāto treneru vadītāju “MyFitness”, kas ir viens no lielākajiem sporta klubu tīkliem Baltijā, un šī pieredze sniegusi viņai vērtīgu izpratni par lielu uzņēmumu darbību un būs noderīga turpmākajā darbā “KOOL Latvija”.

Uzsākta tirdzniecības centra “Spice Home” rekonstrukcija, kas paredz būtiskas pārmaiņas centra plānojumā un interjera atjaunošanu.

Projekta ietvaros tiks pārbūvēta 12 000 m2 platība, un kopējās investīcijas sasniegs 11 miljonus eiro.

Rekonstrukcijas darbi norisināsies, nepārtraucot centra darbību.

“Tirdzniecības centrs ir novecojis un tam ir nepieciešamas pārmaiņas. Rekonstrukcijas gaitā “Spice Home” iegūs modernu interjeru un pilnveidotu veikalu klāstu, kas atbilst pircēju mūsdienu vajadzībām,” saka “Spice” un “Spice Home” vadītāja Iveta Priedīte.

“Spice Home” jaunais attīstības posms sākās jau gada vidū, kad tirdzniecības centrā tika atvērts modernākais “Decathlon” veikals Baltijā. Savukārt mobilitātes uzlabošanai pie tirdzniecības centra ir izbūvēts jauns stāvlaukums un ierīkotas velosipēdu novietnes. Izveidots arī moderns sporta laukums aktīvai atpūtai, brīvā laika pavadīšanai un sporta ekipējuma izmēģināšanai tuvējās apkaimes iedzīvotājiem.

Vairāk nekā puse (55%) Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu nākamajā gadā plāno saglabāt stabilu izaugsmi vai arī to palielināt, ja salīdzina ar pēdējiem diviem aizvadītajiem gadiem, liecina Luminor bankas sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat veiktā uzņēmumu aptauja.

Tikai 16% uzņēmumu Latvijā prognozē izaugsmes samazinājumu. Optimistiskākie ir Rīgas reģiona uzņēmēji, bet pesimistiskākie - Latgales reģionā. Tādu uzņēmumu, kas plāno strauju izaugsmi, Latvijā ir vairāk nekā citviet Baltijā, bet tādu, kuri plāno saglabāt līdzšinējos izaugsmes tempus, - nedaudz mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā.

Stabilitāte un mērena izaugsme

Aptauja rāda, ka 23% uzņēmēju paredz ieņēmumu pieaugumu līdz pat 20%, kas atspoguļo gatavību attīstīties. Iz-teikti šādas prognozes novērojamas tādās nozarēs kā publiskā pārvalde un aizsardzība, finanses, kā arī vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība. Tajā pašā laikā aptuveni katrs ceturtais jeb 26% Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju nākamgad sagaida stabilu darbību bez būtiskām ieņēmumu vai uzņēmuma lieluma izmaiņām. Savukārt 6% plāno spēcīgu izaugsmi par vairāk nekā piektdaļu. Šādu cerību pilnu uzņēmēju Lietuvā ir par procentpunktu mazāk, bet Igaunijā - par diviem procentpunktiem mazāk.