Darbam ritot attālināti vai hibrīdrežīmā, efektīva ierīču pārvaldība un tehniskais atbalsts kļūst par pamatnosacījumu uzņēmuma darbības drošībai un produktivitātei. Kā ietaupīt IT komandas laiku un vienlaikus nodrošināt, lai visi darbinieki strādātu drošā, sakārtotā un viegli pārvaldāmā digitālā vidē?

Kā strādā Apple Biznesa pārvaldnieks?

Apple Biznesa pārvaldnieks (Apple Business Manager) ir tiešsaistes rīks, kas ļauj uzņēmumiem ērti un ātri vienlaikus pārvaldīt visas tam piederošās Apple ierīces. Jaunu ierīču pievienošana biznesa pārvaldniekam notiek jau iegādājoties datoru. Ierīces sērijas nummurs uzreiz tiek piesaistīts konkrētajam uzņēmumam Apple portālā, nodrošinot ierīces piederību organizācijai jau brīdī, kad tā vēl ir tikai ceļā.

“IT administrators var piešķirt lietotāju un sagatavot darba vidi attālināti. Kad ierīce nonāk pie darbinieka, tā jau ir gatava darbam,” stāsta Artūrs Minajevs, uzņēmuma Capital Apple produktu grupas vadītājs.

Kad IT speciālisti nespēj tikt līdzi bojātu datoru reģistrēšanai, darbinieki nevar pieslēgties sistēmām vai tiek pazaudēti svarīgi dokumenti, tā vairs nav tikai tehniska problēma, bet tiešs finanšu slogs uzņēmumam. Jo vairāk organizācija ir atkarīga no tehnoloģijām, jo svarīgāk ir vērtēt ne tikai sākotnējo iekārtu cenu, bet arī kopējās īpašumtiesību izmaksas, tostarp uzturēšanu un produktivitātes zudumus.

Iegādes cena nav vienīgais faktors

“Parasti pietiek ar vienu vai divām stundām negaidītas pauzes, risinot tehniskas problēmas, lai komandā rastos spriedze un tiktu pārtraukts raits darba process. Tā rezultātā zūd produktivitāte, kas negatīvi ietekmē uzņēmuma rezultātus. Vēlme no tā izvairīties ir viens no būtiskiem iemesliem, kāpēc uzņēmumi pāriet uz Apple ekosistēmu,” norāda C&C biznesa nodaļas vadītājs Pauls Minkevičs.

Traucējumi var būt dažādi – pārāk lēnas vai kļūmīgas programmas, sinhronizācijas kļūdas, neskaidras dokumentu versijas vai vienkārši aizmirstas paroles. Tas viss aptur darba procesus, un to īpaši izjūt tad, kad viena darbinieka aizķeršanās dēļ apstājas viss komandas darbs vai sarežģīta projekta virzība.

ASV tehnoloģiju lieluzņēmums "Apple" ceturtdien aicinājis Eiropas Savienību (ES) atcelt tās ieviesto Digitālo tirgu aktu, jo tas radot drošības riskus un sliktāku ierīču lietošanas pieredzi patērētājiem.

"Digitālo tirgu akts ir jāatceļ, kamēr tiek ieviests piemērotāks un mērķim atbilstošāks tiesību akts," "Apple" norāda oficiālā iesniegumā Eiropas Komisijai (EK).

"Ir kļuvis skaidrs, ka Digitālo tirgu akts rada sliktāku pieredzi "Apple" lietotājiem ES," skaidro uzņēmums. "Tas viņus pakļauj jauniem riskiem un ierobežo "Apple" produktu savstarpējo sadarbību."

Ja Digitālo tirgu akts netiks atcelts, "Apple" rosina veikt tā visaptverošu reformu, un ierosina, ka tā prasību ievērošana būtu jāuztic neatkarīgai Eiropas aģentūrai, nevis EK.

"Apple" apgalvo, ka pastāv briesmas, ja patērētāji Eiropā var lejupielādēt lietotņu tirdzniecības vietas, kas konkurē ar uzņēmuma lietotņu veikalu.

Itālijas konkurences uzraugs AGCM pirmdien paziņoja, ka ASV tehnoloģiju milzim "Apple" piemērojis 98 miljonu eiro naudassodu saistībā ar tā lietotņu izsekošanas privātuma funkciju.

AGCM norāda, ka "Apple" ir pārkāpis trešo pušu izstrādātāju privātuma noteikumus tirgū, kurā uzņēmumam ar ietotņu veikala "App Store" l starpniecību ir ārkārtīgi dominējošs stāvoklis.

Regulators izmeklēšanā ir konstatējis, ka "Apple" trešo pušu izstrādātājiem, kas savas lietotnes piedāvā "App Store", nosaka privātuma noteikumus ar ierobežojošu raksturu.

"Apple" lietotņu izsekošanas pārskatāmības (ATT) noteikumi "tiek piemēroti vienpusēji un kaitē "Apple" komerciālo partneru interesēm," vēstī AGCM.

Francijas konkurences regulators martā "Apple" saistībā ar tā lietotņu izsekošanas privātuma funkciju piemēroja 150 miljonu eiro naudassodu.

Iestādes Vācijā, Itālijā, Rumānijā un Polijā arī sākušas līdzīgas izmeklēšanas saistībā ar ATT, kuru "Apple" reklamē kā privātuma aizsardzības mehānismu.

Līdz ar straujo mākslīgā intelekta (AI) rīku ienākšanu ikdienas darbā, augušas arī prasības pret datortehnikas jaudu. Brīdī, kad esošās tehnoloģijas sāk ierobežot darba ritmu, Apple MacBook Pro ar jaunākās paaudzes M5 procesoru ir gatavs strādāt bez aiztures arī AI laikmetā.

Datora jaudai jāsakrīt ar uzņēmuma stratēģiju

„Datortehnikas iepirkumos allaž dominējusi pragmatiska pieeja, kur prioritātes ir tehnoloģiskā aktualitāte un ilgmūžība,” stāsta Artūrs Minajevs, uzņēmuma CAPITAL Apple produktu grupas menedžeris. “Praksē tas nozīmē, ka investīcijai IT tehnikā jāattaisnojas visā tās dzīves ciklā, nodrošinot darbu bez aiztures vismaz četrus līdz piecus gadus.”

Datora darba mūžu nenosaka tikai akumulatora veselība vai programmatūras atjauninājumi. Tagad to būtiski ietekmē arī mākslīgā intelekta radītā slodze fonā. AI asistenti kļuvuši par ikdienas rīkiem, kas patērē arvien vairāk datora iekšējās atmiņas un jaudas. Turklāt daudzi uzņēmumi izstrādā savus unikālos AI risinājumus, tāpēc atbilstošas jaudas datortehnikas izvēlei jāatbilst uzņēmuma stratēģiskajiem mērķiem.

“Kam gan būtu vajadzīgi mūsu dati? Mēs esam tikai neliels grāmatvedības uzņēmums.”

“Mēs esam tikai celtniecības firma – kas gan hakeriem šeit varētu būt interesants?”

“Mūsu apgrozījums ir pārāk mazs, lai kādam rūpētu. Galu galā, mums nav nekādu valsts noslēpumu.”

Tikmēr kibernoziedznieki šo uzskatu izmanto savā labā – tieši “nenozīmīgi” un “mazi” uzņēmumi bieži kļūst par visērtākajiem mērķiem.

Pieaug kiberdrošības incidentu biežums

Saskaņā ar starptautisko Verizon 2024 Data Breach Investigations Report, 43% no visiem kiberuzbrukumiem tiek vērsti pret mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Vidēji šādi uzņēmumi cieš 40 000 eiro lielus zaudējumus, kas mazam uzņēmumam var būt būtiska daļa no budžeta.

Arī Latvijā Kiberincidentu novēršanas institūcija brīdina par pieaugošajiem draudiem uzņēmumiem un privātpersonām. Latvijas kiberapdraudējuma līmenis joprojām ir augsts, un 2024. gadā reģistrēto incidentu skaits ir pieaudzis par 21% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

ASV tehnoloģiju uzņēmums "Apple" prezentējis jaunos viedtālruņa "iPhone" modeļus, starp kuriem ir arī līdz šim plānākais kompānijas radītais viedtelefons.

Tāpat kā iepriekšējos gados, arī šoreiz jaunajiem "iPhone" modeļiem ir uzlabotas kameras, ilgākas darbības akumulatori un vairāki citi uzlabojumi. "iPhone 17" modeļi aprīkoti ar "A19" procesoru, kas jo sevišķi palīdzēs darbināt "Apple" mākslīgā intelekta funkcijas.

Starp jaunajiem modeļiem ir arī "iPhone 17 Air", kas ir vien 5,6 milimetrus biezs, salīdzinot ar 8-9 milimetriem pārējiem "iPhone 17" modeļiem. Turklāt "iPhone 17 Air" cena šogad būs tādi pati, kādu patērētāji pērn maksāja par "iPhone 16 Pro".

Vienlaikus jaunajiem "iPhone" modeļiem krātuves ietilpība tagad būs vismaz 256 gigabaiti, tādējādi "Apple" to ir dubultojis salīdzinot ar iepriekšējās paaudzes telefoniem.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien kritās, ASV nodarbinātības datiem apslāpējot cerības uz tālākām procentlikmju samazināšanām un nerimstot bažām par mākslīgā intelekta (MI) burbuli. Eiropas galvenie biržu indeksi pieauga.

Volstrītā tirdzniecības sesija bija sākusies ar kāpumu, investoriem pozitīvi reaģējot uz ASV mikroshēmu un programmatūru ražotāja "Nvidia" trešdienas vakarā publiskotajiem peļņas rādītājiem.

"Nvidia" šī finanšu gada trešajā ceturksnī, kas noslēdzās novembrī, strādājis ar 31,9 miljardu dolāru tīro peļņu, un tas ir par 65% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pirms gada. Peļņas kāpums skaidrojams ar apjomīgo pieprasījumu pēc "Nvidia" izstrādātajām mikroshēmām, kas tiek izmantotas, lai apmācītu MI sistēmas.

"Nvidia" vadītājs Džensens Huangs noraidīja bažas par MI burbuli, kuras bija izraisījušas akciju cenu svārstības globālajos tirgos.

"Deutsche Bank" rīkotājdirektors Džims Rīds atzina, ka "Nvidia" peļņas rādītāji uz laiku mazinājuši bažas. Tomēr "50 Park Investments" analītiķis Adams Sarhans brīdināja, ka pārāk augstas akciju cenas nav ilgtspējīgas.

Latvijas vadošā investīciju banka Signet Banka saviem klientiem tagad piedāvā iespēju izmantot Apple Pay – ātru, drošu un privātu maksājumu veidu, kas pieejams ar Signet Bank Mastercard maksājumu kartēm.

Ar šo soli banka turpina mērķtiecīgi pilnveidot klientu pieredzi, integrējot ikdienas finansēs inovatīvus un ērtus digitālos risinājumus.

Apple Pay sniedz iespēju veikt pirkumus veikalos, lietotnēs un interneta vidē – bez fiziskas kartes un bez nepieciešamības ievadīt kartes datus. Maksājumi tiek atbalstīti ar saderīgām Apple ierīcēm – iPhone, Apple Watch, iPad un MacBook ierīcēm ar Touch ID un Face ID autentifikācijas iespējām.

“Apple Pay ieviešana ir vēl viens loģisks solis mūsu attīstības stratēģijā – līdzās investīciju produktiem nodrošināt arī tradicionālus bankas produktus un pakalpojumus, piedāvājot klientiem digitāli mūsdienīgu un uz augstu pievienoto vērtību orientētu bankas pieredzi,” uzsver Roberts Idelsons, Signet Bankas valdes priekšsēdētājs.

Akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga, investoriem gaidot mikroshēmu ražotāja "Nvidia" peļņas rādītāju publiskošanu, bet Eiropas biržās akciju cenas samazinājās.

Gaidāmie "Nvidia" peļņas rādītāji var dot jaunas norādes par to, vai ar mākslīgo intelektu (MI) saistīto tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu kāpums bijis pamatots.

Nafta cenas kritās, kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība noslīdēja zem 90 000 ASV dolāriem, toties ASV dolāra vērtība pieauga.

Investori šomēnes nervozēja, pastiprinoties pieņēmumam, ka tehnoloģiju uzņēmumu vadītais akciju cenu kāpums šogad var būt bijis pārmērīgs.

Tehnoloģiju uzņēmumu lielā septiņnieka, tostarp "Amazon", "Meta", "Alphabet" un "Apple", akciju cenu palielināšanās noveda pie jauniem rekordiem Volstrītā, tomēr parstāv bažas, ka noskaņojuma maiņa var smagi ietekmēt tirgus.

ASV mikroshēmu un programmatūru ražotājs "Nvidia" oktobrī kļuva par pirmo uzņēmumu, kura tirgus vērtība sasniegusi piecus triljonus dolāru. Šī uzņēmuma trešā ceturkšņa peļņas rādītāju publiskošana ir gaidāma pēc trešdienas tirdzniecības sesijas beigām.

Uzņēmēja Īlona Maska kompānijas "xAI" un "X" pirmdien tiesā iesniegušas prasību pret ASV tehnoloģiju milžiem "Apple" un "OpenAI", apsūdzot tos par pretlikumīgas partnerības izveidošanu, lai ierobežotu konkurenci mākslīgā intelekta un viedtelefonu tirgos.

Teksasas federālajā tiesā iesniegtajā sūdzībā norādīts, ka "Apple" un "OpenAI" noslēguši ekskluzīvu vienošanos, kas padara "OpenAI" izstrādāto "ChatGPT" par vienīgo viedtelefonu "iPhone" operētājsistēmā integrēto mākslīgā intelekta sarunbotu, vienlaikus bloķējot tādus konkurentus kā "xAI" radīto sarunbotu "Grok".

"Šis ir stāsts par diviem lieluzņēmumiem, kas apvieno spēkus, lai nodrošinātu savu turpmāko dominanci pasaulē, ko strauji attīsta spēcīgākā tehnoloģija, kādu cilvēce jebkad ir radījusi - mākslīgais intelekts," teikts tiesā iesniegtajos dokumentos.

"Apple" un "OpenAI" par savu sadarbību paziņoja 2024.gada jūnijā, "ChatGPT" kļūstot par ekskluzīvo mākslīgā intelekta asistentu, kas pieejams ar "Apple" balss asistentu "Siri" un citām "iPhone" funkcijām.

Akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga, bet Eiropas biržās svārstījās, investoriem gaidot mākslīgā intelekta mikroshēmu ražotāja "Nvidia" jaunāko peļņas ziņojumu.

Volstrītas galvenie indeksi nedaudz pieauga pirms "Nvidia" 2.ceturkšņa peļņas ziņojuma, kura publiskošana bija gaidāma jau pēc Volstrītas slēgšanas.

"Nvidia" ziņoja par 26,4 miljardu dolāru peļņu un 46,7 miljardu dolāru ieņēmumiem 2.ceturksnī, ko veicināja mikroshēmu pieprasījums.

"Kompānija ir pāraugusi tehnoloģiju sektoru un kļuvusi par tirgus ceļazvaigzni," sacīja "SPI Asset Management" analītiķis Stīvens Iniss.

Parīzes biržas indekss trešdien pieauga pēc otrdienas krituma, kuru veicināja bažas, ka Francijas mazākuma valdība var tikt gāzta pēc premjerministrs Fransuā Beirū paziņojuma, ka viņa valdība 8.septembrī pieprasīs uzticības balsojumu par viņa ierosinātiem taupības pasākumiem.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien mainījās bez vienotas tendences, stājoties spēkā ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktajiem muitas tarifiem desmitiem valstu preču importam.

"Šis tarifu jautājums vēl nomāc tirgu, kas savā ziņā pārdomā, ko tas varētu nozīmēt inflācijas ziņā un ko tas varētu nozīmēt peļņas ziņā," sacīja "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs.

Tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenas pieauga, pateicoties Trampa solījumam neattiecināt 100% tarifu mikroshēmām uz kompānijām, kas ievērojami investē ASV vai apņemas to darīt.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" pieauga līdz jaunam visu laiku augstākajam līmenim, bet indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" kritās.

"Apple" akcijas cena kāpa par 3,2%, turpinot pieaugt pēc "Apple" vadītāja Tima Kuka trešdien paustā solījuma par jaunām investīcijām ASV.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pieauga, investoriem izvērtējot šogad pirmo ASV Federālā rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju pazemināšanu.

Tehnoloģiju uzņēmumu akcijas palielinājās pēc mikroshēmu un programmatūru ražotāja "Nvidia" paziņojuma, ka tas investēs piecus miljardus dolāru pusvadītāju ražošanas uzņēmumā "Intel".

Indekss "Nasdaq Composite" uzrādīja visstraujāko kāpumu Volstrītā, "Intel" akcijas cenai pieaugot par aptuveni 23%, bet "Nvidia" akcijas cenai palielinoties par vairāk nekā 3%.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem.

ASV dolāra vērtība pret citām svarīgākajām valūtām pieauga.

Eiropā Nīderlandes kompānijas ASML, kas izgatavo pusvadītāju ražošanā izmantotus mehānismus, akcijas cena pieauga par vairāk nekā 7%.

ASV pusvadītāju ražotāja "Micron" akcijas cena palielinājās par 5,6%, bet "Advanced Micro Devices" akcijas cena saruka par 0,8%.

Akciju cenas otrdien kritās Volstrītā, bet pārsvarā pieauga Eiropas biržās, samazinoties "Amazon", "Nvidia" un citu tehnoloģiju milžu akciju cenām.

Kritums sekoja ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela brīdinājumam, ka "pārāk agresīva" procentlikmju pazemināšana var veicināt inflāciju.

Iepriekšējās trijās tirdzniecības sesijās visi trīs galvenie ASV biržu indeksi bija sasnieguši jaunus rekordus.

Volstrītā otrdien visstraujāk kritās indekss "Nasdaq Composite" - par 1,0%.

"Nvidia" akcijas cena otrdien saruka par 2,8%. Pirmdien tā bija kāpusi par 4,0% pēc uzņēmuma paziņojuma, ka tas investēs līdz 100 miljardiem ASV dolāru "OpenAI", lai izveidotu infrastruktūru nākamās paaudzes mākslīgajam intelektam.

Lai gan "vadošās tehnoloģiju kompānijas investē simtiem miljardu [dolāru] ģeneratīvajā mākslīgajā intelektā, daži investori turpina jautāt, vai šī nauda tiek labi iztērēta," sacīja "Trade Nation" vecākais tirgus analītiķis Deivids Morisons.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā pieauga, optimismam par gaidāmu ASV valdības darba atsākšanu pārspējot dažu tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu samazināšanos.

ASV mikroshēmu ražotāja "Nvidia" akcijas cena kritās par 3,0% pēc Japānas "SoftBank" paziņojuma, ka tā oktobrī pārdevusi "Nvidia" akcijas 5,8 miljardu ASV dolāru vērtībā.

"Plašākā investīciju kopienā, kad lielie investori izpārdod savas MI pozīcijas, tas tiek pamanīts, tāpēc akciju cenas šodien krītas," sacīja tirdzniecības grupas XTB pētījumu direktore Ketlīna Bruksa. Viņa arī atzina, ka tehnoloģiju uzņēmumu akcijas vairs nenodrošina tirgus impulsu.

Daži tirgus vērotāji uzskatīja Volstrītas indeksa "Dow Jones Industrial Average" ievērojamo palielināšanos pretstatā indeksa "Nasdaq Composite" kritumam par pazīmi, ka uzmanība no tehnoloģiju uzņēmumiem pārorientējas uz rūpniecības uzņēmumiem.

ASV mikroshēmu ražotāji "Nvidia" un AMD vienojušies ar Savienoto Valstu valdību iemaksāt valsts budžetā 15% no ieņēmumiem par mikroshēmu eksportu uz Ķīnu, vēsta plašsaziņas līdzekļi.

Šī vienošanās dod iespēju abiem uzņēmumiem saņemt eksporta licences, raksta avīzes "Financial Times" un "New York Times", atsaucoties uz informētiem avotiem.

"Nvidia" maksās 15% no ieņēmumiem, kas gūti, eksportējot uz Ķīnu mikroshēmu H20, bet AMD - par mikroshēmas H20 eksporta ieņēmumiem uz šo valsti.

Jau ziņots, ka prezidenta Donalda Trampa administrācija ir ieviesusi stingrākus noteikumus ASV ražoto mikroshēmu eksportam uz Ķīnu.

Akciju cenas pirmdien pieauga Volstrītā, bet pārsvarā kritās Eiropas biržās, dažiem vadošiem tehnoloģiju milžiem palīdzot pacelt Volstrītas indeksus līdz jauniem rekordiem.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem trešo tirdzniecības sesiju pēc kārtas. Visstraujākas kāpums bija indeksam "Nasdaq Composite" - par 0,7%.

Mikroshēmu ražotāja "Nvidia", kas pārstāvēts visos trijos Volstrītas indeksos, akcijas cena pieauga par 4,0% pēc uzņēmuma paziņojuma, ka tas investēs līdz 100 miljardiem ASV dolāru "OpenAI", lai izveidotu infrastruktūru nākamās paaudzes mākslīgajam intelektam.

"Apple" akcijas cena kāpa par vairāk nekā 4%, ko veicināja tā jaunāko viedtālruņu pieprasījums. "Oracle" akcijas cena palielinājās par vairāk nekā 6%.

"Microsoft" un "Amazon" akciju cenas kritās pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps paaugstināja vīzas nodevu augsto tehnoloģiju darbiniekiem līdz 100 000 ASV dolāru.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien kritās, bet dārgmetālu cenas pieauga līdz jauniem rekordiem, pieaugot saspīlējumam starp ASV un Eiropas Savienību (ES) pēc ASV prezidenta Donalda Trampa draudiem noteikt jaunus muitas tarifus valstīm, kas būs pret viņa plāniem iegūt Grenlandi.

Kritums Volstrītā un atbalsis citos finanšu tirgos atgādināja dažiem novērotājiem pērnā gada aprīli, kad Trampa dramatiskais paziņojums par muitas tarifiem izraisīja paniku tirgos, kas mazinājās, Trampam atsakoties no drakoniskākajiem draudiem.

Ir gaidāms, ka Tramps trešdien radīs jaunus satricinājumus, piedaloties Pasaules Ekonomikas forumā Davosā.

Trampa poza pret Eiropu "liek attiecībām ar mūsu lielāko sabiedroto izskatīties trauslām", sacīja "B. Riley Wealth Management" analītiķis Ārts Hogans. "Ja vien viņš neatsauks daļu no savas retorikas, es domāju, kļūs tikai sliktāk."

Zelta cena pieauga līdz jaunam rekordam, pārsniedzot 4750 ASV dolārus par unci. Sudraba cena pakāpās virs 95,50 dolāriem par unci.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pieauga pēc tam, kad ASV prezidenta Donalda Trampa samiernieciski izteikumi mazināja bažas par tirdzniecības saspīlējumu starp ASV un Ķīnu.

Galvenie ASV biržu indeksi pieauga par vairāk nekā 1%, ko veicināja arī "Apple" un citu lielo tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu palielināšanās.

"Apple" akcijas cena kāpa par aptuveni 4% pēc pētnieciskās firmas "Counterpoint" ziņojuma par jaunākā "iPhone" modeļa labu noietu.

Lai gan ASV interneta tirdzniecības uzņēmuma "Amazon" struktūrvienību "Amazon Web Services" pirmdien skāra darbības traucējumi, "Amazon" akcijas cena pieauga par 1,6%.

Frankfurtes biržas indekss pieauga par 1,8%.

Kāpums bija arī Parīzes biržā, ko veicināja Francijas lukusa preču grupas "Kering" akcijas cenas palielināšanās par 4,8% pēc grupas paziņojuma, ka tā pārdod skaistumkopšanas produktu biznesu Francijas uzņēmumam "L'Oreal".

Vašingtonā ir pabeigta Baltā nama Austrumu spārna nojaukšana, lai atbrīvotu vietu ASV prezidenta Donalda Trampa iecerētās deju zāles uzcelšanai par 300 miljoniem ASV dolāru, ceturtdien liecināja satelītattēli.

Nojaukšanas darbi tika pabeigti laikā, kad Baltais nams publicēja deju zāles ziedotāju sarakstu, kurā ir uzņēmumi "Apple", "Google" un "Meta".

Vietā, kur atradās Austrumu spārns, tagad ir redzama pelēkbrūna gruvešu kaudze.

Pirms nepilna mēneša uzņemtos satelītattēlos bija redzams tolaik neskartais Austrumu spārns, kurā atradās ASV pirmās lēdijas biroji.

Austrumu spārna pilnīga nojaukšana notika daudz plašākā apmērā, nekā iepriekš bija paziņojis Tramps.

Kad bijušais nekustamo īpašumu magnāts Tramps jūlijā pavēstīja par saviem plāniem, viņš sacīja, ka iecerētā deju zāle "netraucēs esošajai ēkai" un atradīsies "tuvu tai, bet neskars to".

Kad šonedēļ sākās nojaukšanas darbi, Tramps trešdien paziņoja, ka pēc konsultēšanās ar arhitektiem izlēmis dot priekšroku Austrumu spārna pilnīgai, nevis daļējai nojaukšanai.

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien paziņoja, ka ASV noteiks "aptuveni 100%" muitas tarifu importētām pusvadītāju mikroshēmām.

Tramps sacīja, ka mikroshēmu ražotāji varētu izvairīties no šī tarifa, investējot to ražošanā Savienotajās Valstīs.

Tramps, piedaloties preses konferencē līdz ar "Apple" vadītāju Timu Kuku, sacīja, ka jaunais tarifs neietekmēs kompānijas, kas jau būvē ražotnes ASV vai plāno to darīt.

Viņš pauda pārliecību, ka šis solis veicinās mikroshēmu ražošanu ASV. Nozares eksperti gan atzīmē, ka šādu rūpnīcu uzcelšanai bieži vajadzīgi vairāki gadi un miljardiem ASV dolāru.

Domājams, ka šādu tarifu noteikšana, nenosakot izņēmumus lieliem piegādātājiem, izraisīs elektronikas preču cenu celšanos, jo lielākā daļa mikroshēmu tiek ražota Āzijā. Modernos viedtālruņu procesorus, tostarp viedtālruņiem "iPhone", pārsvarā ražo Taivānas uzņēmums TSMC.

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās trešdien pieauga, ko nodrošināja galvenokārt "Apple" un citu lielo kompāniju akciju cenu palielināšanās, tirgiem pievēršot maz uzmanības šonedēļ gaidāmajiem ASV muitas tarifu kāpumiem.

"Apple" akcijas cena kāpa par vairāk nekā 5% pēc Baltā nama amatpersonu teiktā, ka šis uzņēmums plāno papildus kapitāla tēriņus Savienotajās Valstīs 100 miljardu ASV dolāru apmērā.

Pieauga arī "Amazon" un "Google" māteskompānijas "Alphabet" akciju cenas.

Ir gaidāms, ka ceturtdien stāsies spēkā augstāki ASV muitas tarifi desmitiem ekonomiku visā pasaulē, tai skaitā Eiropas Savienībai (ES) un Indijai.

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien parakstīja rīkojumu par papildu 25% muitas tarifa piemērošanu Indijas precēm par to, ka Deli turpina iepirkt Krievijas naftu, kas ir galvenais Maskavas ienākumu avots karam Ukrainā.

"Šo tirgu uzkurina entuziasms. (..) Varbūt tarifu ietekme nebūs tik liela, kā sākotnēji baidījās investori," sacīja "Cresset Capital Management" analītiķis Džeks Ablins.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pārsvarā kritās pēc pagājušonedēļ piedzīvotiem kāpumiem ASV un Eiropā, kurus bija veicinājuši ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja izteikumi par iespējamu procentlikmju pazemināšanu septembrī.

Investori arī gaidīja mākslīgā intelekta (MI) mikroshēmu ražotāja "Nvidia" peļņas ziņojumu, kura publiskošana paredzēta trešdien. Uzņēmuma akcijas cena pagājušajā nedēļā krasi saruka, investoriem bažījoties, ka optimisms par MI varētu būt pārspīlēts, bet pirmdien tā pieauga par 1,0%.

"MI ir bijis galvenais tirgus dzinulis šogad," sacīja "FHN Financial" analītiķis Kristofers Lovs.

Investoru uzmanība tagad tiks pievērsta ASV IKP datiem un svarīgam inflācijas rādītājam, kuru publiskošana paredzēta attiecīgi ceturtdien un piektdien.

Dānijas vēja enerģijas grupas "Orsted" akcijas cena saruka par 16% pēc tam, kad ASV valdība apturēja vēja parka būvniecību.

Globālie akciju tirgi novembrī piedzīvoja ievērojamu svārstīgumu, izraisot nevienmērīgus rezultātus galvenajos pasaules indeksos. Pat neskatoties uz to, ka 3. ceturkšņa uzņēmumu atskaišu sezona noslēdzās ārkārtīgi labi, “S&P 500”indekss mēnesī pieauga tikai par 0,1%, kamēr “Nasdaq Composite” pārtrauca savu septiņu mēnešu uzvaru sēriju un samazinājās par 1,5%.

Investori kļuva piesardzīgāki attiecībā uz augstajām tehnoloģiju uzņēmumu valuācijām un ambiciozajiem mākslīgā intelekta (MI) kapitālieguldījumiem, vienlaikus fiksējot peļņu un pārejot uz mazāk volatīliem sektoriem. “Nvidia” izcilie 3. ceturkšņa rezultāti īslaicīgi uzlaboja investoru noskaņojumu, bet entuziasms drīz vien pierima , vietu atkal dodot nervozitātei. Tajā pašā laikā ASV procentu likmju samazināšanas gaidas pastiprinājās, nākotnes līgumiem uzrādot ~85% varbūtību, ka decembrī ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) samazinās procentu likmes par 25 bāzes punktiem.Eiropā “STOXX 600” indekss pakāpās par 0,8%, turpinot vairāku mēnešu ilgstošo pieauguma tendenci. Stabilu sniegumu uzrādīja finanšu sektors – “STOXX 600 Europe 600 Banks” indekss mēneša laikā pieauga par vairāk nekā 4%, jaunajam Lielbritānijas budžetam neparedzot jaunas nodevas aizdevējiem. Mazāk volatīli sektori kopumā uzrādīja labākus rezultātus, savukārt tehnoloģiju un aizsardzības sektoru akcijas atpalika globālās tehnoloģiju akciju izpārdošanas un Ukrainas miera sarunu atsākšanas dēļ. Tajā pašā laikā kriptovalūtas piedzīvoja strauju kritumu, BTC/USD kursam mēneša beigās noslīdot līdz aptuveni 90 tūkst. , likvidējot visu gada laikā uzkrāto pieaugumu.