Jaunākais izdevums

Gan globāli, gan Latvijas ekonomikā investīcijām pieejamās naudas ir ļoti daudz, taču pašlaik galvenais jautājums ir, vai nauda tiek tērēta virzienos, kas palīdzēs ekonomikai augt turpmāk, un par to ir bažas.

Tā intervijā pauda konsultāciju un auditorkompānijas EY partneris, Stratēģijas un darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs Guntars Krols.

Viņš uzsvēra, ka gan Latvija, gan citas valstis ir īstenojušas ļoti drosmīgus pasākumus, lai pandēmijas izraisītās krīzes laikā sildītu ekonomiku un dotu laiku uzņēmumiem pārkārtot darbību. Tomēr pārsvarā tas ir noticis ar aizņemtu naudu, kura vēlāk būs jāatdod un tādēļ ir svarīga izaugsme nākotnē.

"Mēs varam neiedziļināties jautājumā par to, vai valsts parāds konkrētā līmenī ir laba vai slikta lieta, bet galvenais jautājums pašlaik ir, vai šī nauda tiek iztērēta virzienos, kas palīdzēs ekonomikai augt turpmāk. Man ir bažas, ka ne visas investīcijas ir tajos virzienos, kas radīs tālāku ekonomikas izaugsmi," sacīja Krols.

Jautāts, kā vērtēt Latvijas plānu Eiropas Savienības Atjaunošanas un noturības mehānisma līdzekļu izlietojumam, EY pārstāvis teica, ka kopumā pievienojas viedoklim, ka mēs pārāk daudz gribam būvēt dažādas fiziskas lietas un ne tik daudz radīt priekšnosacījumus tam, lai Latvija labāk varētu konkurēt. "Daļa no šī plāna tomēr ir pagātnes kļūdu aizlāpīšana, ieguldot projektos, kuros bija jāiegulda jau iepriekš," atzina Krols.

Viņš arī prognozēja, ka Latvijas plānā paredzēto infrastruktūras objektu ietekme uz būvniecības cenām būs vērojama pēc pāris gadiem.

"Domāju, ka realitāti mēs ieraudzīsim pēc kādiem diviem gadiem, kad būs skaidrs, vai projekti varēs notikt par tādām cenām, kādas ir paredzētas pašlaik. Bažas par to ir diezgan lielas, ieraugot būvniecības objektu sarakstu, kurus ir paredzēts īstenot tuvākajos gados. Ja mēs paskatāmies uz būvniecībai svarīgajām izmaksu komponentēm - darba algas, enerģijas izmaksas, būvmateriāli -, tad tās visas ir būtiski sadārdzinājušās. Tādēļ saimnieciski prātīgi būtu daļu no projektiem piebremzēt un skatīties, kāda būs cenu dinamika," pauda EY pārstāvis.

Viņš apliecināja, ka savukārt privāto ieguldījumu jomā pašlaik ir vērojama nogaidīšana. "Uzņēmumi jaunus kredītus īpaši negrib ņemt, neskatoties uz to, ka ir salīdzinoši zemas procentu likmes un kredīti ir salīdzinoši lēti. Jautājums ir par to, ko uzņēmumi ar uzkrāto naudu darīs. Vai tā tiks izmaksāta dividendēs, vai uzņēmumi tomēr gatavojas lielākām investīcijām no pašu līdzekļiem," sacīja Krols.

Vienlaikus viņš pauda, ka situācijā, kad investīciju iespējas ir sadārdzinājušās - gan tad, ja kaut kas būtu jābūvē, gan jāpērk iekārtas, gan būtu vēlme iegādāties kādu citu uzņēmumu Latvijā, ļoti iespējams, līdzekļu pieturēšana ir pareizā stratēģija.

"No otras puses šis ir labs laiks, lai Latvijas uzņēmēji paskatītos nedaudz plašāk, piemēram, vai nav īstais laiks investīciju veikšanai ārvalstīs un savas darbības paplašināšanai. Tas, kā bieži vien pietrūkst, ir tikai plašāks skatījums un drosme iet un skatīties tālāk par Latviju, jo no uzņēmumu menedžmenta viedokļa mūsu uzņēmumi dažkārt ir daudz vairāk pieredzējuši un spējīgi elastīgāk reaģēt nekā daudzi uzņēmumi Rietumos. Turklāt, ja mēs skatāmies uz pietiekami daudzu uzņēmumu tālāko attīstības stratēģiju, tad pareizā atbilde būtu iekarot Skandināvijas tirgu. Jā, vēsturiski nav daudz to, kuri uz to būtu saņēmušies, jo tas ir pietiekami sarežģīti, ir atšķirīgas kultūras. Bet mums ir labi piemēri ar uzņēmumiem, kuri pakāpeniski ir sākuši iekarot šos tirgus, un tas ir izdevies ļoti veiksmīgi," uzsvēra Krols.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikā gads ar Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi ir pārdzīvots pārsteidzoši labi, atzina auditorkompānijas EY partneris, Stratēģijas un darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs Guntars Krols.

"Ja mēs skatāmies uz iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņām kā vienu no mērvienībām, tad aina ir daudz pozitīvāka, nekā visi gaidīja pagājušā gada martā vai aprīlī. Jāatgādina, ka tad tika prognozēts, ka viss būs tikpat slikti kā 2008. un 2009.gadā - ekonomika sabruks, būs milzīgs bezdarbs un tā tālāk. Nekas no tā nenotika, izņemot tās nozares, kuras pandēmijas dēļ tika aizvērtas - viesnīcas, ēdināšana un starptautiskie ceļojumi," sacīja Krols.

Viņš norādīja, ka ir vērojamas pat interesantas tendences, jo naudas ekonomikā kļuva vairāk valsts palīdzības dēļ, kā arī ekonomikā nonāca tā nauda, kas citādi tiktu iztērēta ārvalstu ceļojumu laikā.

"Dažus sektorus, piemēram, būvmateriālu tirdzniecību, mēbeļu, datortehnikas tirdzniecību tas pat būtiski uzsildīja," pauda EY partneris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Inflācija šobrīd ir būtiskākais risks uzņēmumu attīstībai

Db.lv, 12.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp galvenajiem sava biznesa nākotnes attīstības riskiem uzņēmumu vadītāji šobrīd visbiežāk min augošas cenas un ražošanas izmaksas – to atzīmē 87% pasaules uzņēmumu vadītāji.

Tā liecina jaunākais EY (Ernst & Young) uzņēmumu vadītāju prioritāšu un izaicinājumu pētījums EY 2022 CEO Outlook Survey, kas veikts visā pasaulē.

Tai pat laikā vadītāji šogad ir gatavi pastiprināt investīcijas, lai stiprinātu savu tirgus pozīciju nākotnes izaugsmei – 54% par prioritāti nosaka ieguldījumus esošās uzņēmējdarbības attīstībā, digitālajā transformācijā un ilgtspējā. Savukārt 59% uzņēmumu vadītāji tuvākā gada laikā plāno veikt uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) darījumus, pretēji 48% pagājušā gada sākumā.

“Mēs redzam, ka uzņēmumu vadītāju lokā ir atgriezusies pārliecība par izaugsmi, neskatoties uz ieilgušo krīzi, taču cenu un ražošanas izmaksu pieaugums rada būtiskas bažas un piesardzību. Tāpat jāņem vērā, ka šo gadu ir svarīgi izmantot, lai īstenotu vai vismaz uzsāktu uzņēmumu ilgtspējas transformāciju – pasaulē ir sākusies uzņēmumu sacensība, ieviešot vides, sociālo jautājumu un pārvaldības uzlabošanas stratēģijas un tiem, kas kavēsies ar rīcību šajā jomā, ir risks neatgriezeniski zaudēt tirgus pozīcijas,” saka Guntars Krols, EY Partneris Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija pērn piesaistījusi 43 jaunus ārvalstu investīciju projektus, kas ir par 79% vairāk kā gadu iepriekš, kad tika uzsākti 24 jauni investīciju projekti, liecina jaunākais EY (Ernst & Young) investīciju pievilcības pētījums EY Attractiveness Survey Europe, kas analizē investīciju datus un apkopo investoru viedokļus.

Šie jaunie projekti radījuši 2583 jaunas darba vietas, kas ir par 69% vairāk kā gadu iepriekš.

“Latvijai šis ir izcils rezultāts laikā, kad Eiropā kopumā jaunu investīciju projektu skaits samazinājās par 13%. Ļoti labi rezultāti ir arī Lietuvā, kurā pērn uzsākti 53 jauni investīciju projekti, kas gan ir nedaudz mazāk kā gadu iepriekš (60), bet Igaunijai pagājušais nav bijis labākais gads un reģistrēts 59% jaunu investīciju projektu kritums. Salīdzinot Baltijas valstu sniegumu, interesanti atzīmēt, ka iezīmējas valstu specializācija, proti, Latvijā ir izteikti daudz jaunu investīciju ražošanā – 20 jauni projekti, kamēr Lietuvā vairāk ir investīciju izpētes un attīstības projektos, kādi bijuši 19. Abās valstīs ir aptuveni līdzīgas citu virzienu investīcijas,” saka Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

EY (agrāk Ernst & Young) Eiropas investīciju pievilcības pētījums EY Attractiveness Survey Europe, kas analizē investīciju datus un apkopo ekonomikas līderu viedokļus, parāda, ka investoru vērtējumā Rīga ierindojas 35. vietā pēc pievilcības ārvalstu investīcijām tuvāko trīs gadu laikā.

Investīcijām vēlamākā pilsēta Eiropā ir Londona, kurai seko Stokholma, Frankfurte, Brisele, Parīze, Amsterdama, Roterdama, Berlīne un Glāzgova, bet pirmo desmitnieku noslēdz Milāna.

Rīga 35. vietu dala ar Bratislavu, Lodzu, Porto, Marseļu un Viļņu, bet Rīgai vistuvāk priekšā ir Valensija, Hamburga un Bukareste. Tallina pievilcīgāko četrdesmit Eiropas pilsētu lokā šogad nav minēta.

“Mūsu pētījums parāda, ka Rīga ir pamanāma investoru nākotnes ieguldījumu kartē un konkurē ar citām lielām un nozīmīgām Eiropas pilsētām. Galvenais, kas mums jāņem vērā sacensībā par investīcijām, ir tehnoloģiju prasmju veicināšana, jo tieši to kā kritisku elementu investīciju vietas izvēlē pētījumā norādīja 92% investoru. Šim faktoram seko inovāciju attīstības līmenis un kopējā digitālo pakalpojumu vide un tehnoloģiju izplatība sabiedrībā,” saka Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā pērn tika uzsākti 5 578 jauni tiešo investīciju projekti, kas ir par 13% mazāk kā 2019. gadā, kad reģionā tika uzsākti 6 412 jauni investīciju projekti, liecina jaunākais EY (iepriekš - Ernst & Young) Eiropas investīciju pievilcības pētījums EY Attractiveness Survey Europe, kas analizē investīciju datus un apkopo investoru viedokļus.

“Pandēmijas kontekstā šis ir vērtējams kā ļoti labs investīciju piesaistes sniegums, ņemot vērā, ka daudzās Rietumeiropas valstīs pērn IKP samazinājums bija 7 - 11% robežās. Pagājušā gada jauno projektu skaits ir zemākais pēdējo piecu gada laikā, taču tas joprojām ir augstāks kā jebkurā gadā laikā no 2005 – 2015 gadam. Eiropas pozīcijas investīciju piesaistē patiesībā ir īpaši spēcīgas tieši krīzes laikā, jo tieši starptautisku satricinājumu laikā investori it sevišķi meklē politiski stabilu, lielu un turīgu tirgu ar izglītotu un prasmīgu darba spēku, un attīstītu infrastruktūru,” saka Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru