Latvijā papildu finansējums aizsardzībai nākamā gada budžetā ir atrasts galvenokārt uz valsts parāda pieauguma rēķina, nevis samazinot budžeta izdevumus, norāda Fiskālās disciplīnas padome (FDP), izvērtējot Finanšu ministrijas sagatavoto 2026. gada valsts budžeta un 2026. - 2028. gada vidēja termiņa budžeta ietvara projektu.
FDP atzīst, ka budžeta projektā gan Eiropas Savienības (ES), gan nacionālie fiskālie nosacījumi tiek ievēroti, tomēr ir izvēlēts vienkāršākais ceļš - finansējums aizsardzībai palielināts, audzējot parādu.
FDP savā uzraudzības ziņojumā aicina valdību izvirzīt ambiciozākus mērķus izdevumu samazināšanā un savlaicīgi rast strukturālu, ilgtspējīgu risinājumu aizsardzības izdevumu finansēšanai, lai tie nebūtu atkarīgi no parāda palielināšanas.
Padomē norāda, ka budžeta projekts tiek sagatavots laikā, kad ģeopolitiskā spriedze reģionā turpina pieaugt un izdevumi valsts drošībai un aizsardzībai ir kļuvuši par absolūtu prioritāti. 2025. gada jūlijā ES Padome iedarbināja Stabilitātes un izaugsmes pakta valsts izņēmuma klauzulu, kas ļauj dalībvalstīm, tostarp arī Latvijai, īslaicīgi atkāpties no fiskālās disciplīnas noteikumiem, palielinot izdevumus aizsardzībai.
Tomēr FDP vērš uzmanību uz pieaugošo valsts parādu un procentu maksājumu slogu, kas var ierobežot budžeta elastību un apdraudēt fiskālo stabilitāti nākotnē pēc 2029. gada, īpaši, ja ekonomikas izaugsme būs lēnāka, nekā prognozēts.
Šī iemesla dēļ FDP ieskatā jau savlaicīgi jārod strukturāls un ilgtspējīgs risinājums aizsardzības izdevumu finansēšanai, jo pretējā gadījumā nebūs iespējams vienlaikus nodrošināt valsts parāda samazināšanos vai noturēšanu ilgtspējīgā līmenī, saglabāt apņemšanos par aizsardzības izdevumu apjomu un turpināt uzturēt no budžeta finansētas nozares, tostarp veselības aprūpi un izglītību.
FDP atzīmē, ka Latvijā vispārējās valdības parāds 2025. gadā prognozēts 49% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), savukārt vidējā termiņā, nemainoties ekonomikas izaugsmes tempam un bez papildu politiskas rīcības tas pieaugs - 2026. gadā tas prognozēts 51% no IKP, 2027. un 2028. gadā - 55% no IKP.
Procentu maksājumu prognozes liecina, ka parāda apkalpošanas izdevumi būtiski pieaugs, ierobežojot fiskālo telpu citu valstiski nozīmīgu iniciatīvu finansēšanai, uzsver FDP. Lai gan Latvija attiecībā uz parādu pašlaik ievēro 60% no IKP robežvērtību, fiskālā slodze pieaugs un prasīs arvien stingrāku pieeju tēriņu samazināšanai un ieņēmumu palielināšanai, uzlabojot nodokļu iekasēšanu, akcentē FDP.
Padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka uzsver, ka nākotnē, izaugsmes gados, nepieciešama pakāpeniska parāda samazināšana un budžeta orientēšana uz ekonomikas konkurētspēju, palielinot investīcijas, kā arī pētniecības un attīstības izdevumus.
Pēc FDP paustā, budžeta izstrāde balstīta uz apstiprinātajām makroekonomikas prognozēm, 2025. gadā paredzot IKP pieaugumu 1,1% apmērā un 2026. gadā 2,1% apmērā.
Konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi 2026. gadā tiek plānoti 15,2 miljardu eiro apmērā, kas ir par 5,4% vairāk, nekā tiek prognozēts 2025. gadam. Arī FDP nodokļu prognozes ir ļoti līdzīgas. 2026. gadā nodokļu ieņēmumu pieaugums tiek prognozēts 5,4%, tas ir straujāks, nekā prognozētais nominālā IKP pieaugums 4,7%.
FDP norāda, ka arī šogad nodokļu ieņēmumu pieaugums ir straujāks nekā nominālā IKP pieaugums - pirmajā pusgadā iekasēts par 5,8% vairāk nekā pirms gada, bet nominālais IKP audzis par 4,4%, tas varētu liecināt par Valsts ieņēmumu dienesta efektīvāku nodokļu iekasēšanu.
Publiskā sektora efektivizācijas un vispārējās valdības izdevumu samazināšanas ietvarā izdevumi 2026. gadam samazināti par 171,1 miljonu eiro. Būtisku daļu samazinājuma jeb 58,7 miljonus eiro veido precizētā nodokļu reformas ietekmes kompensācija pašvaldībām.
FDP neuzskata precizēto nodokļu reformas ietekmes kompensāciju par izdevumu samazinājumu, jo tas nav strukturāls izdevumu samazinājums. Tāpēc faktiskais izdevumu samazinājums 2026. gadam ir 112,4 miljoni eiro, uzsver FDP. Ņemot vērā ierobežoto fiskālo telpu tuvākajos gadus, FDP aicina valdību izvirzīt ambiciozākus mērķus budžeta izdevumu samazināšanā, lai ierobežotu valsts parāda pieaugumu un tā apkalpošanas izmaksas.
Padomē arī akcentē, ka aizsardzības izdevumu finansēšana tiek nodrošināta valsts izņēmuma klauzulas ietvaros, izmantojot SAFE instrumenta 971,5 miljonus eiro 2026. - 2028. gadā, tomēr kopējais finansējums var tikt palielināts budžeta apropriāciju pārdales dēļ.
Prioritārais finansējums paredzēts 693,5 miljoni eiro 2026. gadā, no tā 65% novirzīti aizsardzībai un iekšējai drošībai, 2027. gadā - 724,8 miljoni eiro ar 70% aizsardzībai, bet 2028. gadā - 935,9 miljoni eiro ar 77% aizsardzībai. FDP norāda, ka šī elastība uz laiku mazinās fiskālos ierobežojumus, tomēr ilgtermiņā ietekmēs gan vispārējās valdības budžeta bilanci, gan valsts parādu, un līdz ar to nepieciešams meklēt strukturālus risinājumus fiskālās ilgtspējas nodrošināšanai. FDP arī aicina valdību plašāk ieviest uz sniegumu balstītu budžeta plānošanu, lai palielinātu fiskālo efektivitāti.
Vienlaikus FDP brīdina par būtiskiem vidēja termiņa riskiem, kas var apdraudēt ekonomikas izaugsmi un fiskālo stabilitāti. Tā ir ģeopolitiskā spriedze un Krievijas agresijas sekas Ukrainā, ASV tirdzniecības politikas izmaiņas un jaunie muitas tarifi, valsts kapitālsabiedrību potenciālās saistības, "Rail Baltica" projekta izmaksas, kā arī valsts parāda apkalpošanas izdevumu straujais pieaugums. FDP ieskatā šie faktori kopumā var ierobežot budžeta deficīta pārvaldību un fiskālo telpu citām valstiski nozīmīgām iniciatīvām.
Jau vēstīts, ka Ministru kabinets otrdien plāno izskatīt Finanšu ministrijas sagatavoto vispārējās valdības budžeta plāna projektu 2026. gadam, kas tiks iesniegts apstiprināšanai Eiropas Komisijā (EK).
Saeimā 2026. gada budžeta likumprojektu paketi paredzēts iesniegt trešdien, 15. oktobrī.
FDP ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas izveidota ar mērķi nodrošināt fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzību. Saeima FDP apstiprinājusi Latvijas Universitātes profesori Innu Šteinbuku, Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolas mācībspēku Andreju Jakobsonu, Igaunijas bankas viceprezidentu Ulo Kāsiku, ekonomistu Ivaru Golstu un Latvijas Universitātes profesoru, Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekānu Jāni Priedi.
