Šajā gadā Chrysler Group tomēr neveiks sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), atsaucoties uz kompānijas lielāko īpašnieku Fiat SpA, raksta Bloomberg.

Pagaidām nav zināms precīzs termiņš, kad IPO varētu notikt, Chrysler turpinās darbu pie IPO, un progress varētu būt nākamā gada pirmajā ceturksnī. To, kad kompānija izies biržā, noteiks tirgus apstākļi un citi apsvērumi, norādījuši Fiat pārstāvji.

Iepriekš tika ziņots, ka Chrysler varētu notikt pēc dažām nedēļām, piesaistot 2 miljardus ASV dolāru, kā rezultātā kompānijas vērtība būtu aptuveni 10 miljardi dolāru.

Eksperti gan norāda, ka kompānijas patiesā vērtība nav tik liela, jo tā gandrīz neaptver tādus lielus tirgus ārpus ASV kā Eiropas Savienība un Ķīna. ASV gan uzņēmumam pēdējā laikā veicies un tās pārdošanas apjomi auguši par 8,7%. Kompānijas tirgus daļa gan gada laikā nav mainījusies un ir 11,5%.

Pazīstamās pilsētas sīkaļas Fiat 500 nosaukumā pievienojot burtu X, ir radīts pilnīgi cits Fiat, kādu iepriekš itāļu modeļu gammā nav nekad bijis

Sāksim ar to, ka Fiat 500 X ir Jeep Renegade asinsradinieks, attiecīgi arī Fiat jaunais modelis būs pieejams gan ar priekšējiem vai arī visiem četriem velkošajiem riteņiem. Vienīgā būtiskākā atšķirība – itāļu krosovers ne tikai vizuāli, bet arī emocionāli ir iznācis smalkāks un pilsētnieciskāks krosovers, līdz ar to tehniskajā ekipējumā, vismaz pagaidām nav plānota īpaša bezceļa versija ar pazeminātajiem pārnesumiem, kāda ir Jeep Renegade Trailhawk ar kārtīgu Active Drive Low pilnpiedziņu, kas strādā tandēmā ar Selec-Terrain vilkmes kontroles sistēmu. Atliek tikai pieminēt, ka jaunais Fiat 500 X nule kā ir ieradies arī Latvijas tirgū.

Autoražotājs Fiat panācis vienošanos ar Chrysler Group mazākumakcionāru, ASV autoražotāja pensiju fonda veselības aprūpes trastu United Auto Workers par atlikušo uzņēmuma akciju iegādi, raksta MarketWatch.

Kopējais darījuma apjoms ir 4,35 miljardi ASV dolāru. Apvienojoties, autoražotāji izveidos septīto lielāko autoražotāju pasaulē.

Paredzēts, ka darījums tiks noslēgts līdz 20.janvārim. United Auto Workers maksājumu saņems divās daļās – kā īpašu maksājumu no Chrysler, aptuveni 1,9 miljardu dolāru apmērā, kā arī kā tiešo maksājumu no Fiat – 1,75 miljardu dolāru apmērā. Tāpat vienošanās paredz, ka Chrysler veiks četrus ikgadējos maksājumus trastam – katru 700 miljonu dolāru apjomā.

Pēc paziņojuma Fiat akcijas cena palēcās par 16%. Kopumā pagājušā gada laikā Fiat akcijas cena pieauga par 57%.

Sagaidāms, ka augstie Chrysler pārdošanas rezultāti Brazīlījā kompensēs vājos Fiat SpA tirgus rādītājus Eiropā, un abi autoražotāji arvien vairāk tuvinās to apvienošanai, vēsta ziņu aģentūra Reuters.

Paredzams, ka Fiat un Chrysler vadītājs Serdžio Marčione tuvākajā laikā iepazīstinās ar vienotu vadības struktūru 25 abu autoražotāju vadītājiem tādos reģionos kā Ziemeļamerika, Dienvidamerika, Eiropa un Āzija. Šāda rīcība nobruģēs ceļu pilnīgai Chrysler un Fiat apvienošanai, uzskata anlītiķi.

Šobrīd Fiat pieder 53,2% no Chrysler. Izmaiņas automašīnu ražotāja īpašniekos notikušas pagājušajā nedēļā, kad uzņēmums nopirka ASV un Kanādas daļas.

S. Maričone Fiat ir padarījis par vienu no Eiropas veiksmes stāstiem, raksta medijs. Šobrīd, ņemot par palīgu Chrysler, Fiat vadītājs plāno padarīt itāļu automašīnu ražotāju par «pasaules līmeņa spēlētāju».

Baltijas valstu iedzīvotāji ļoti labprāt iepērkas ārzemēs, visbiežāk kaimiņvalstīs, tam kopumā tērējot vairāk nekā miljardu eiro gada laikā. Šādi dati iegūti pētījumā par Baltijas valstu patērētāju izvēlēm, ko veica Nīderlandē dibinātais pētījumu institūts «Regionplan Policy Research» un profesionālo pakalpojumu kompānija «EY».

Pēc ekspertu skaidrojuma, šāda mēroga iepirkšanās ārzemēs skaidrojama ar zemiem ienākumiem un produktu cenu atšķirībām dažādās valstīs.

Katrs otrais Baltijas valstu iedzīvotājs pērk produktus vai mājsaimniecības preces ārzemēs vismaz reizi gadā. Visvairāk ārzemēs iepērkas Igaunijas iedzīvotāji – 56%, bet latvieši un lietuvieši dodas uz kaimiņvalstīm nedaudz retāk - attiecīgi 52% un 49%.

«Iemesli tam, ka Baltijas valstu iedzīvotāji iepērkas ārzemēs ir dažādi. Ienākumiem palielinoties, Baltijas valstu iedzīvotāji kļūst aizvien mobilāki. Palielinās arī tiešo avioreisu un attiecīgi lidojumu skaits no Baltijas valstīm, kas ir attīstīto valstu iezīme. Tomēr pētījums atklāja vēl kādu fenomenu - Baltijas valstis izceļas ar lielu skaitu «ekonomisko tūristu». Liela daļa Baltijas valstu iedzīvotāju regulāri dodas uz ārzemēm, lai iegādātos lētākas preces un pakalpojumus,» uzsver «Regionplan» pētnieks Ježijs Strātmeijers (Jerzy Straatmeijer), kura vadībā veikts šis pētījums.

Pēc savas definīcijas Fiat 500 vai lielizmēra 500 L ir jautri un dzīvespriecīgi auto. Tāds ir arī krosoveru saimei piejaucētais derivāts 500 L Trekking

Pirmajā mirklī varētu domāt, ka 500 L nosaukumam klāt pievienotais vārds Trekking automātiski solīs itālim pilnpiedziņu, un brīvbiļeti uz ceļu segumiem, kur Fiat 500 L nevēlas rādīties. Taču tā nav. Tā nu mūsdienu autobūvē ir iegājies, ka pircēju pielabināšanai bieži vien pietiek ar ārišķīgiem trikiem.

Sāksim ar to, ka Trekking versija būs apkarināta ar plastmasas arku un sliekšņu uzlikām, turklāt gan priekšpusē, gan aizmugurē ieraudzīsim masīvākus un izturīgākus buferus, kā arī speciāli šim modelim ir pielāgota dizaina 17 collu vieglmetāla diski. Tomēr pats svarīgākais – Trekking versijas virsbūves attālums līdz ceļa virsmai būs pacelts par 13 mm augstāk nekā 500 L, tāpat pastiepts ir garums un paplatinātas riteņu arkas. Līdz ar to vismaz vizuāli tiks radīta sajūta, ka ar šo Fiat varam mesties vagot smilšu un dubļu vannas. Ar to gan nevajadzētu aizrauties, lai gan zināmā mērā šis auto diezgan labi adaptēsies sarežģītākiem braukšanas apstākļiem.

Itāļu auto gigants Fiat trešdien paziņojis, ka maina nosaukumu, jo pabeigta ASV autoražotāja Chrysler iegāde. Jaunais nosaukums būs Fiat Chrysler Automobiles, ziņo thelocal.it.

«Lai izveidotu patiesu konkurentu lielajām, globālajām autobūves grupām, valde ir nolēmusi veidot Fiat Chrysler Automobiles N.V. kā grupas mātes kompāniju,» liecina autoražotāja paziņojums.

Fiat priekšsēdētājs Džons Elkans norādījis, ka nosaukuma maiņa paver jaunu nodaļu attīstībā.

Saskaņā ar kompānijas sniegto informāciju Fiat akcionāri saņems vienu Fiat Chrysler Automobiles kopīgo akciju par katru Fiat akciju, kas tiem piederējusi.

Šā gada pirmajā ceturksnī Itālijas automašīnu ražotājs Fiat strādājis ar 29 miljonu eiro lielu tīro peļņu. Attiecīgajā laika periodā pirms gada kompānija strādāja ar 25 miljonu eiro zaudējumiem, ziņo Wall Street Journal.

Fiat apgrozījums minētajā laika periodā palielinājies par 7,1% līdz 9,2 miljardiem eiro.

Eiropā Fiat zīmola automašīnu pārdošanas apjomi šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2010. gada pirmajiem trīs mēnešiem, ir samazinājušies, taču šo kritumu kompensēja pieprasījuma palielināšanās pēc luksusa automašīnām – Fiat piederošo zīmolu Ferrari un Maserati spēkratiem. Proti, Ferrari divīzijas apgrozījums gada laikā audzis par 18,6% līdz 491 miljonam eiro.

Neskatoties uz ražošanas traucējumiem, ko sagādā detaļu piegāžu kavēšanās no Japānas, kur nesen notika postošā dabas katastrofa, kompānija Fiat joprojām apņēmusies sasniegt šogad izvirzītos finanšu mērķus.

Elektromobiļu kompānijas "Tesla Inc." dibinātājs un vadītājs Īlons Masks šogad ir ieņēmis pirmo vietu 400 bagātāko amerikāņu sarakstā, kuru publicējis žurnāls "Forbes".

Maska bagātība gada laikā pieaugusi par vairāk nekā 60 miljardiem ASV dolāru, sasniedzot 251 miljardu dolāru.

Otro vietu sarakstā ieņem tiešsaistes mazumtirdzniecības uzņēmuma "Amazon.com Inc." vadītājs Džefs Bezoss ar 151 miljardu dolāru. Pērn Bezoss bija šī saraksta līderis.

Saraksta trešajā vietā ir uzņēmējs Bils Geitss ar 106 miljardiem dolāru, ceturtajā vietā - uzņēmuma "Oracle" vadītājs Lerijs Elisons ar 101 miljardu dolāru, bet piektajā vietā - investors Vorens Bafets ar 97 miljardu dolāru bagātību.

Sestajā un septītajā vietā ierindojušies "Google" dibinātāji Lerijs Peidžs un Sergejs Brins ar attiecīgi 93 miljardiem un 89 miljardiem dolāru, astoto vietu ieņem bijušais "Microsoft" direktors Stīvs Balmers ar 83 miljardiem dolāru, devītajā pozīcijā iekļuvis bijušais Ņujorkas mērs Maikls Blumbergs ar 76,8 miljardiem dolāru, bet 10.vietā ir mazumtirdzniecības veikalu tīkla "Walmart" vadītājs Džims Voltons ar 57,9 miljardiem dolāru.

2017. gada astoņu mēnešu laikā notikušais straujais pasaulē pirmās kriptovalūtas cenas kāpums no 800 līdz 5000 dolāriem ir izraisījis jaunu bitkoin fenomena apspriešanas vilni. Atgādināsim, ka bitkoins (BTC, bitcoin) ir pirmā decentralizētā (pateicoties blockchain tehnoloģijai) elektroniskā nauda, kas parādījās 2009. gadā, kad kāds Satoshi Nakamoto izstrādāja tai speciālo programmatūru.

Radot šo naudu, autors (vai autoru grupa) visticamāk negaidīja, ka viņu lolojums izraisīs tādu interesi pasaulē un pārvērtīsies par īstu izaicinājumu mūsdienu bezseguma naudai (fiat-naudai). Atgādināsim, ka par fiat-naudu sauc nacionālo valūtu, kas ir valdības pasludinātais maksāšanas līdzeklis, kas nav nodrošināts ar konkrētiem aktīviem. Šobrīd, kad pasaule ir pilnībā atteikusies no “zelta standarta” 20. gadsimta 70. gados, tādas ir gandrīz visas nacionālās valūtas.

Taču ticību fiat-naudai uztur ne tikai valdības prasības, bet arī nacionālo ekonomiku varenība.Uz ko būtu jābalstās ticībai bitkoin, kas ir tīrā prāta produkts, no paša sākuma nebija skaidrs. Decentralizētā bitkoin emisija, ko sauc par mainingu, bija pieejama jebkuram indivīdam un tās iegūšanai bija nepieciešams tikai internets un dators. Sākumā — pietika arī ar personīgo datoru. Taču autors ir ierobežojis kopējo bitkoin emisijas apjomu (21 miljons) un iestrādājis mehānismu, kas būtiski sarežģī to iegūšanas procesu līdz ar naudas masas pieaugumu. Un tam ir gluži saprotami mērķi: novērst jaunizveidotās norēķinu vienības vērtības krišanos. Sākotnēji bitkoin pastāvēšana nesolīja tam rožainu nākotni (jāpatur prātā, ka tā tas ir bijis arī ar internetu). Un, iespējams, pirmie maineri uztvēra bitkoin emisiju kā jaunu aizraujošu spēli. To apliecina arī pirmie darījumi ar jauno valūtu: 2010. gadā viens sistēmas lietotājs nopirka no cita divas picas par 10 000 BTC, kas pēc 2017. gada augusta kursa ir 25 miljoni ASV dolāru par katru picu.

Iepirkšanās internetā Latvijā ik gadu kļūst arvien populārāka, un jau šobrīd 89% iedzīvotāju internetā iepērkas vismaz reizi gadā, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā pētījuma dati.

No tiem vairāk nekā trešdaļa (39%) internetā iepērkas vismaz reizi mēnesī, kas ir uz pusi vairāk nekā pirms pieciem gadiem. Kā galvenās priekšrocības pirkumiem internetā iedzīvotāji uzskata iespēju iepirkties jebkurā sev vēlamā laikā (69%), turklāt neizejot no mājām (61%). Gandrīz tikpat pievilcīgas pircējiem šķiet interneta veikalu cenas (59%) un iespēja ērti salīdzināt dažādu veikalu piedāvājumus (56%). Taču iedzīvotāji atzīst, ka internetā pirkumus veiktu vēl biežāk, ja būtu pieejams plašāks preču sortiments (44%), īpaši pārtikas izvēlē.

Aptaujas dati rāda, ka lielākā daļa (57%) Latvijas iedzīvotāju vienlīdz bieži iepērkas kā Latvijas, tā ārzemju internetveikalos. Savukārt trešdaļa jeb 27% iedzīvotāju parasti iepērkas tieši Latvijas internetveikalos. Visbiežāk internetā iepērkas iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem.

Vismaz reizi gadā internetā iepērkas 62% jeb 758 tūkst. Latvijas interneta lietotāju, liecina interneta auditorijas pētījuma Gemius Audience jūnija dati. Salīdzinājumā, pirms pieciem gadiem attiecīgais rādītājs bija 44%.

Jūnijā 12% respondentu norādījuši, ka elektroniski iepērkas gandrīz katru mēnesi, dažas reizes gadā – 27%, bet 23% – reizi gadā vai retāk. Iepirkties internetā vairāk iecienījušas ir sievietes (53%).

Vislielākais respondentu skaits, kuri iepērkas internetā ir vecumā no 25–34 gadiem (29%). Visretāk iepērkas vecāka gadagājuma interneta lietotāji – vecuma grupā no 45–54 (16%), bet vecumā no 55–74 (9%).

Savukārt kaimiņos Igaunijā internetā iepērkas 94% interneta lietotāju. No tiem 17% atzinuši, ka iepērkas internetā vismaz vienu reizi mēnesī, 25% – gandrīz katru mēnesi, 18% – dažas reizes gadā, bet 34% – reizi gadā vai retāk. Gemius aptaujā jūnijā piedalījās 22 tūkst. respondenti.

Finanšu krīzes laikā daudzas nacionālās ekonomikas saņēmušas valdību un ārvalstu aizdevēju finansiālo atbalstu, kas rezultējies lielākos izdevumos, aizņēmumos un vairumā gadījumu - augošā valsts parādā.

Daļēji pateicoties finanšu krīzei, dažas valstis un ekonomikas šobrīd ir ievērojami sliktākās pozīcijās, runājot par parādu, nekā citas, norāda CNBC, kas savā interneta vietnē publicējusi pasaulē lielāko valstu - parādnieču topu.

Automašīnu ražotāji Fiat un Mazda izveidojuši apvienību, lai attīstītu divu sēdvietu sporta mašīnu ražošanu, vēsta BBC.

Fiat un Mazda «aliance» darbosies, lai izstrādātu Fiat markas Alfa Romeo automašīnu un sporta mašīnu Mazda ar citu dzinēju un dizainu.

Automašīnas tiks ražotas Mazda ražotē Hirosimā. Par abu jauno sporta automobiļu bāzi tiks ņemta Mazda MX5 jaunākā versija.

Šāds solis sperts, jo Mazda vēlas smazināt savas izmaksas pēc tam, kad pēdējā finanšu gadā tā iedzīvojās 1,3 miljardu ASV dolāru zaudējumos.

«Tehnoloģiju un produktu attīstības sadarbību dibināšana ir viens no Mazda korporatīvajem mērķiem, un paziņojums par sadarbības veidošanu ar Fiat ir pirmais solis šajā virzienā,» paziņojumā norādīja Mazda prezidents Takaši Jamanoči (Takashi Yamanouchi). Fiat vadītājs Sergio Marčione (Sergio Marchionne) norādīja, ka sadarbības ar Mazda rezultātā radīsies «aizraujoša un stilīga sporta mašīna Alfa Romeo tradīcijās».

Jeep Renegade ir leģendārā amerikāņu zīmola jaunākais izstrādājums, kam dzīslās ritēs vairāk itāļu, nevis amerikāņu asinis

Pēc saviem izmēriem Renegade balansē starp visiem zināmo dižpārdokli Nissan Juke un Opel jauno cerību Mokka. Jaunā itāļu–amerikāņu kopdarba kopējais garums ir 4232 mm, kas ir par teju 10 cm vairāk nekā Juke, bet par 4,6 cm mazāk kā Opel Mokka. Automašīnas pamatā ir itāļu partnera Fiat 500 L platforma, taču konstruktīvi abi modeļi ir atškirīgi. Pieminēsim kaut vai to, ka Renegade riteņu bāze ir 2570 mm, kas ir par 45 mm mazāk kā Fiat 500 L. Turklāt Renegade motora pārsegs ir izgatavots no alumīnija, bet aizmugurējā piekarē ir Mc Pherson statņi ar trijām apakšējām svirām. Īsāk sakot, Renegade ir īsts purva bridējs, ko līdzīgi kā Jeep ciltstēvu Willys MB var pielāgot militārajām vajadzībām.

Eiropas Parlamenta (EP) izveidotā īpašā komisija nodokļu nolēmumu jautājumos ierosina noteikt, ka Eiropas Savienības (ES) ietvaros multinacionālām kompānijām ir jāmaksā nodokļi tajās valstīs, kurās tās gūst peļņu. Pašreizējā prakse gan ir citāda, šīs kompānijas nodokļus maksā tajā valstī, kurā ir to juridiskā adrese. Turklāt nereti attiecīgajā valstī multinacionāla kompānija nemaz neveic uzņēmējdarbību, bet ir tikai reģistrējusies zemāku nodokļu vai nodokļu atlaižu dēļ, vēsta laikraksts Diena.

Starbucks un Fiat

Šo jautājumu īpaši saasināja tā dēvētie Starbucks un Fiat gadījumi. Proti, Starbucks savu juridisko adresi reģistrēja Nīderlandē, bet Fiat - Luksemburgā, jo šīs valstis multinacionālām kompānijām piedāvāja ievērojamas nodokļu atlaides. Eiropas Komisijas (EK) ieskatā šādas atlaides, kas tiek piemērotas tikai atsevišķām kompānijām, ir uzskatāmas par nelegālu valsts atbalstu. Tāpēc EK nolēma, ka gan Starbucks, gan Fiat ir jāatmaksā atpakaļ 20-30 miljoni eiro, kurus kompānijas nav samaksājušas nodokļos nelegālu nodokļu atlaižu dēļ.

Fiat 500, kas Google Maps redzams Volkswagen Zviedrijas mītnes priekšā, jau nodēvēts par sabiedrisko attiecību apvērsumu Itālijas autoražotāja labā, vēsta thelocal.se. Vācijas konkurentam gan esot cits skaidrojums šai neērtajai situācijai.

Google Maps meklējot Volkswagen biroju Sodertaljē, izlec bilde, kurā redzama pelēka ēka ar uzrakstu Volkswagen virs galvenās ieejas.

Taču acis piesaista kompakta, sarkana automašīna, kas novietota tieši blakus.

Lai gan varētu domāt, ka tā ir Volkswagen Golf vai Beetle, automašīna, kas redzama Google Street View attēlā, patiesībā ir Fiat 500.

Šis uzkrītošais kontrasts jau piesaistījis daudzu mediju uzmanību, bet kāds ASV auto blogs norādījis, ka «Volkswagen ar šo sasodīto Fiat mītnes priekšā, visticamāk, nāksies samierināties gadu vai vairāk. Jautājums ir - kā Fiat zināja?»

Nezinot jaunā pikapa Fiat Fullback rašanās vēsturi, šāda tipa auto pārzinātājiem jau pēc pirmā testa nāktos pārsteigumā ieplēst acis un apbrīnot itāliešu zaļknābi, secinot, ka tam jau pirmajā reizē ir iznācis lielisks auto

Izrādās, ka recepte ir gaužām vienkārša. Ņem un nokopē vienu no Eiropai paredzētajiem pikapa žanra spožākajiem eksemplāriem, proti, jaunākās paaudzes Mitsubishi L200, un lieta darīta. Kā zināms, mēģināt izgudrot pašam ir pietiekami sarežģīts un naudietilpīgs process, turklāt negarantē, ka jau pirmais cepiens izdosies nevainojami. Drīzāk otrādi. Sadraudzējoties ar Mitsubishi L200, Fiat komerctransporta divīzija Fiat Proffesional ir vienā rāvienā tikusi pie lieliska produkta.

Atskaitot ārējo dizainu, Fiat Fullback ir precīza Mitsubishi L 200 kopija. Pašmāju tirgū Fiat Fullback priekšroku dos Double Cab versijai kombinācijā ar jaudīgāko 2,4 litru common rail četrcilindru dīzeli, kas sagādās 180 ZS lielu jaudu. Bez motora, ko var sapārot ar sešpakāpju manuālo transmisiju vai piecpakāju automātu Fullback, rīcībā nonāks arī pārējie labumi, ieskaitot izturīgu virsbūves konstrukciju, modernizētu priekšējo piekari un vairāk resorlokšņu aizmugurējā piekarē. Tas viss stiprinās gan automašīnas izturību, gan arī padarīs braukšanu pēc iespējas komfortablāku, cik nu šāda tipa automobilim tas ir iespējams. Uz līdzena ceļa tas brauks patiešam līdzeni un nevainojami, taču uz grambaināka klājuma tas purināsies tikpat jautri kā lielākā daļa šāda tipa auto.

Trešdien tirgus dalībnieku uzmanība ir vērsta uz ASV Federālo Rezervju sistēmas (FRS) divu dienu sanāksmi, kuras laikā tiks paziņots centrālās bankas lēmums saistībā ar turpmāko monetārās stimulēšanas programmu.

Liela daļa finanšu ekspertu un ekonomistu līdz šim prognozēja, ka šajā sanāksmē ikmēneša aktīvu iepirkumi tiks samazināti par desmit miljardiem ASV dolāru – no pašreizējiem 85 miljardiem dolāru līdz 75 miljardiem dolāru.

Tomēr patlaban daļa ekspertu savas prognozes ir mainījuši, lēšot, ka samazinājums būs mazāks nekā tika gaidīts iepriekš. Tā, visdrīzāk, aktīvu iepirkumi tiks samazināti par 5 miljardiem ASV dolāru, paredz arī Bloomberg aptaujātie analītiķi. Tiek gaidīts, ka valsts parādzīmju iepirkumi tiks samazināti no 45 miljardiem ASV dolāru līdz 40 miljardiem dolāru mēnesī, bet hipotekāro parādzīmju iepirkšanas apjomi saglabāti esošajā – 40 miljardu dolāru apmērā.

Itālijas sporta automašīnu ražotājs Ferrari trešdien Volstrītā veiksmīgi debitējis fondu biržā, akciju cenai pārsniedzot sākotnējā publiskajā piedāvājumā (IPO) noteikto līmeni.

Par godu šim svinīgajam notikumam pie Ņujorkas akciju biržas ēkas garāmgājēji varēja aplūkot astoņus Ferrari superauto, tostarp Sebastjana Fetela vadīto Pirmās formulas (F-1) modeli, 1961.gada modeli, kura vērtība veido 15 miljonus dolāru un vienu no jaunākajiem modeļiem - 1,4 miljonu dolāru vērto hibrīdu LaFerrari.

Uzņēmuma akciju IPO cena tika noteikta 52 dolāru (45,79 eiro) apmērā, taču neilgi pēc tirdzniecības sākšanas tā pārsniedza 60 dolārus par akciju.

Tirdzniecības sesijas noslēgumā Ferrari akciju cena gan bija pieaugusi vien par 5,8% - līdz 55 dolāriem par akciju.

Analītiķi gan norāda, ka šī bijusi cienījama debija tirgū, kas pēdējās nedēļās jaunu akciju kotēšanu sagaidījusi visai atturīgi.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Iedzīvotāji biežāk iepērkas internetā, vienlaikus e-komercijai Latvijā vēl ir liels izaugsmes potenciāls, liecina pētījums.

Vairāk nekā trešdaļa respondentu (39 %) internetā iepērkas vismaz reizi mēnesī, un teju 70 % Latvijas iedzīvotāju ir kļuvis svarīgi, ka uzņēmumu preces un pakalpojumus var iegādāties tiešsaistē, liecina "Mastercard" un Finanšu nozares asociācijas maijā veiktais Latvijas iedzīvotāju pētījums. Aptauja veikta informatīvās kampaņas #viedpircējs ietvaros, kas Latvijā tiek īstenota līdz augustam.

Pēdējos mēnešos vērojams straujš e-komercijas pieaugums ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Iepirkšanās internetā kļūst par mūsu ikdienu. Latvijas iedzīvotāju aptauja, kas veikta 2020. gada maijā atklāj, ka Latvijas sabiedrība jūtas pasargātāka par savu veselību, ja preci iegādājas tiešsaistē, nevis apmeklējot veikalus — to atzīst 70 % respondentu.

Paredzams, ka šogad uzņēmumi visā pasaulē iztērēs ap 127 miljardiem ASV dolāru (91,35 miljardiem eiro) nelegālo programmu izraisīto datoru drošības un darbības problēmu risināšanai un vēl ap 364 miljardiem (261,83 miljardiem eiro) informācijas noplūdes un datu pazušanas seku novēršanai, apgalvo Microsoft Latvia sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Mennika.

Šādi dati iekļauti jaunākajā tehnoloģiju tirgus izpētes uzņēmuma IDC un Singapūras Universitātes pētījumā par pirātisko datorprogrammu radīto kaitējumu finansiālo ietekmi, kuru šodien starptautiskās Play It Safe dienas laikā prezentē Microsoft. Pētījums atklāj, ka uzņēmumi visā pasaulē 2014.gadā iztērēs ap 127 miljardiem ASV dolāru (91,35 miljardiem eiro) nelegālo programmu izraisīto datoru drošības un darbības problēmu risināšanai un vēl ap 364 miljardiem (261,83 miljardiem eiro) informācijas noplūdes un datu pazušanas seku novēršanai. Arī patērētājiem pirātiskās programmas nodarīs ievērojamus finansiālus zaudējumus - šī gada laikā individuālie lietotāji iztērēs ap 25 miljardiem ASV dolāru (17,98 miljardiem eiro) datoru labošanai, kuri inficēti ar vīrusiem no nelegālas programmatūras.

Uzņēmums "Autobrava", kuram ir viens no lielākajiem autosaloniem Latvijā, ārkārtas situācijas apstākļos ir izveidojis tiešsaistes salona rīku, lai turpinātu klientiem nodrošināt automašīnu tirdzniecības pakalpojumus šai situācijai atbilstošā veidā.

Uzņēmuma valdes loceklis Ruslans Vlasjuks ir pārliecināts, ka jaunie apstākļi mainīs autosalonu nākotni, arī pēc krīzes arvien vairāk pārceļot pakalpojumus uz online vidi.

Uzņēmums desmit gadu laikā ir kļuvis par vienu no lielākajiem auto dīleriem Baltijā, pārstāvot tādus zīmolus kā "Hyundai", "SEAT", "JEEP", "FIAT", "FIAT Professional", "Alfa Romeo", "Suzuki", "Isuzu" un "SsangYong". Pērn uzņēmums pārdevis 700 jaunas un mazlietotas automašīnas.

"Lai nodrošinātu klientus ar nepieciešamo pakalpojumu klāstu, spējām ātri pielāgoties ārkārtas situācijai un operatīvi nomainījām klātienes salonu ar tikko izveidotu online salonu, kurā ikviens tiešsaistē var apskatīt automašīnas un uzdot mūsu ekspertiem jautājumus. Savukārt, ja ir interese par izmēģinājuma izbraucieniem, tad mēs, ievērojot visus nepieciešamos piesardzības pasākumus, vienojamies par individuālu laiku un vietu," skaidro R. Vlasjuks.

SIA PanCars bizness balstās uz prieka izbraucieniem ar harismātiskajām poļu mašīnām Fiat, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Staigājot pa Andrejostu Rīgā, pie Noliktava N˚3 namdurvīm nevar nepamanīt Fiat 126 modeļa automašīnas kuplā skaitā. 15 mazo automašīnu saimnieks ir Imants Pankars, kurš tās dēvē par saviem jautrajiem un šarmantajiem 15 dēliem. Viņš nav automašīnu kolekcionārs, bet tās liek lietā, attīstot biznesa ideju. Pirms trīs gadiem viņš sāka piedāvāt auto nomu, bet vēlāk – pasākumu organizēšanu. «Ja vēlies sajusties kā rokzvaigzne un saņemt uzmanību no apkārtējiem, jāizbrauc ar PanCars. Tās ir mana biznesa odziņa,» teic Imants.

Sāk ar vienu

2008. gadā, kad Latvijā bija krīzes drūmākais periods, Imants izlēma pamest studijas RTU Būvinženieru fakultātē un kopā ar draudzeni doties meklēt laimi Londonā. «Dzīve Londonā man ļāva izaugt. Bija jāstrādā, lai nomaksātu dzīvokļa īri, pelnītu iztiku. Jau iepriekš Latvijā man bija uzkrāta darba pieredze viesmīlības jomā, un Londonā iesākto turpināju. Beigās kļuvu arī par kāda restorāna menedžera asistentu,» stāsta Imants.