Ceturtdien daudzviet Francijā, Anglijā, Beniluksa valstīs un Vācijā pieredzēta augstākā gaisa temperatūra kopš mērījumu sākuma 18.-19.gadsimtā, lēš sinoptiķi.

Rietumeiropā valdošais karstums gan jūnijā, gan šomēnes saistīts ar svelmaina gaisa ienākšanu no Āfrikas. Spāniju tas sasniedz visai bieži, tādēļ tur šonedēļ nav apdraudēts absolūtais karstuma rekords, savukārt līdz Anglijai, Nīderlandei un Skandināvijai Āfrikas svelme nokļūst reti.

Meteorologi skaidro, ka globālā sasilšana karstuma viļņus padara intensīvākus, kā arī palielina to atkārtošanās biežumu.

Lielbritānijas meteoroloģijas dienests prognozē 60% varbūtību, ka vietām Anglijas dienvidos un austrumos termometra stabiņš pēcpusdienā pakāpsies līdz +39 grādiem, pārspējot Apvienotās Karalistes absolūto karstuma rekordu - 2003.gadā reģistrētos +38,5 grādus.

No nākamā gada sākuma saules enerģijas ražotājus gaida izmaiņas kārtībā, kādā apsaimniekojamas virs pašpatēriņa saražotās kilovatstundas (kWh).

Vēl tikai līdz šī gada beigām ir iespējams pievienoties “vecajai” neto uzskaites sistēmai, atvieglojot sev dzīvi uz nākamajiem pieciem gadiem. Materiāli šobrīd ir salīdzinoši lēti, var maksimāli izmantot valsts atbalstu un vēl ielēkt pēdējā ērtajā aizejošās sistēmas vagonā. Kā mēdz teikt – taisi ragavas vasarā.

Kas mūs sagaida?

Ministru kabinets (MK) apstiprinājis Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātos grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas nosaka neto uzskaites sistēmas darbības izmantošanas beigu termiņu. Mājsaimniecības, kuras ražo zaļo enerģiju ar nelielām saules paneļu vai vēja ģeneratoru sistēmām un šobrīd izmanto vai līdz gada beigām pievienosies neto uzskaites sistēmai, varēs to lietot līdz 2029. gada 28. februārim. Bet no 2024. gada 1. janvāra visi jaunie lietotāji automātiski kļūs par neto norēķinu sistēmas lietotājiem.

022. gads kļuvis par pagrieziena punktu atjaunīgo energoresursu attīstībā Latvijā – elektroenerģiju pašas Latvijā nu ražo jau vairāk nekā 11 500 mājsaimniecības, no kurām gandrīz 9500 saules paneļus ieviesa šogad. Ir milzīga interese par ģenerācijas jaudām saules un vēja parkiem, ko plāno slēgt gan pie AS "Augstsprieguma tīkls", gan AS "Sadales tīkls" infrastruktūras, un jau tuvākajos gados atjaunīgās enerģijas īpatsvars kopējā bilancē, pateicoties šiem projektiem, augs.

Šo pozitīvo stāstu nomākušas bažas no ražotāju puses saistībā ar pārvades un sadales tarifu celšanu, skaļi paužot, ka "jaunie tarifi būs beigas zaļo projektu attīstībai". Pirmkārt, gribētu mazliet detalizētāk apskatīt šo pieņēmumu, atmetot emocijas un pavērtējot faktus. Turklāt ir būtiski nejaukt elektrostacijas ar mikroģeneratoriem, primāri tādēļ, ka gan to pamatmērķis, gan arī ietekme uz kopējo energosistēmu lielā mērā atšķiras. Otrkārt, redzu, ka šai stāstā iezīmējies visnotaļ bīstams vēstījums – proti, ka atjaunīgās elektroenerģijas ražotāji būtu jānodala no citiem energosistēmas lietotājiem, paredzot kādu īpašu pieeju, jo viņi līdzdarbojas zaļās enerģijas ražošanā. Vai tas nozīmē, ka gribam OIK-2?

Meža nozares uzņēmumi pērn ir turpinājuši iepriekš sākto neto apgrozījuma paaugstināšanu, ko veicināja dārgākas produkcijas ražošana

Tā liecina SIA Lursoft datubāzē iesniegto meža nozares uzņēmumu gada pārskatu dati.

Vērtējot pēc neto apgrozījuma, 2016. saimnieciskajā gadā nozares līderi – valsts mežu apsaimniekošanas AS Latvijas valsts meži un AS Latvijas finieris – ir noturējuši savas pozīcijas, trešajā vietā joprojām ir SIA Kronospan Riga.

Iespaidīgu neto apgrozījuma lēcienu pērn spēja īstenot SIA WWL Houses, proti, pieaugums ir 300% jeb 4,21 milj. eiro apmērā. «Pērn plūcām tos augļus, ko deva iepriekš identificēto tā dēvēto šauro pudeles kaklu novēršana,» lakoniski neto apgrozījuma lēcienu skaidro SIA WWL Houses valdes loceklis Ivars Reinhards. Lai šo jautājumu atrisinātu, tikušas veiktas investīcijas tieši ražošanā. «Otrs ne mazāk svarīgs faktors – aktīvs darbs ar potenciālajiem ārvalstu pircējiem, kurš ir bijis sekmīgs. Arī māju būvniecības bums, it īpaši Skandināvijā, un arī kopumā Eiropā ir devis labus rezultātus,» stāsta I. Reinhards. Viņš uzsver, ka uzņēmuma ražotais produkts ārzemju pircējiem ir iepaticies. «Šogad strādājam vēl labāk, un līdz ar to arī neto apgrozījums būs lielāks nekā pērn iespētais,» uz jautājumu par šā gada prognozēm atbild I. Reinhards.

Meža nozares uzņēmumi pērn ir uzstādījuši nebijušu neto apgrozījuma pieaugumu – par 25%, sasnieguši rekordu, ko veicināja produkcijas globālā inflācija un arī ražošana.

To liecina SIA Lursoft datubāzē iesniegto meža nozares uzņēmumu gada pārskatu dati. Vērtējot pēc neto apgrozījuma, 2018. saimnieciskajā gadā nozares līderi – valsts mežu apsaimniekošanas AS Latvijas valsts meži un AS Latvijas finieris – ir noturējuši savas pozīcijas, trešajā vietā joprojām ir SIA Kronospan Riga. Savukārt būtisku apgrozījuma pieaugumu – vairāk par 10 milj. eiro – pērn veica 22 uzņēmumi, vairāk par vienu milj. eiro to iespēja 79 uzņēmumi. Nozares eksperti neatceras, kad iepriekš ir bijis tik straujš ienākumu pieaugums nozarē, jo jau 5% ir labs rādītājs, 10% skaitās izcils, bet 25% tiek vērtēts kā fantastika – acīm redzamais, neticamais.

Kamēr lielajiem uzņēmumiem uzrādīt strauju izaugsmi ir salīdzinoši grūti, mazāki uzņēmumi, kuri, iespējams, sākuši darbību vien pirms pāris gadiem, nereti kļūst par uzlecošajām zvaigznēm, strauji ielaužoties tirgū un gadu no gada ievērojami kāpinot apgrozījumu.

Šodien laikrakstā Dienas Bizness lasāms saraksts: Visstraujāk augošie uzņēmumi sadalījumā pa reģioniem pēc neto apgrozījuma pieauguma 2015.–2017. gadā

Vairāk nekā puse rīdzinieku

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī šoreiz starp TOP 100 straujāk augošajiem uzņēmumiem visplašāk – proti, ar 63 uzņēmumiem – pārstāvēta ir Rīga. Sarakstā iekļuvušo galvaspilsētas uzņēmumu apgrozījums veido 60,68% no kopējā TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījuma 2017. gadā.

Kopā visi TOP 100 sarakstā iekļautie uzņēmumi 2017. gadā apgrozīja 242,9 milj. eiro, kas ir piecas reizes vairāk nekā šie paši uzņēmumi apgrozīja 2015. gadā.

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Metālapstrādes un mašīnbūves nozares uzņēmumu darbību 2017. gadā ietekmējusi gan konkurence, gan tirgus pieprasījuma izmaiņas, gan arī politiķu lēmumi.

Tā situāciju 2017. gadā vērtē paši nozares uzņēmēji. To rāda arī DB veidotais nozares 100 lielāko uzņēmumu saraksts pēc pašu uzņēmēju un Lursoft datubāzē iesniegtajiem gada pārskatu datiem. Jārēķinās, ka vairāku uzņēmumu gada pārskata gads būtiski atšķiras no kalendārā gada un, iespējams, kāds no uzņēmumiem ir palicis ārpus šī nozares lielāko uzņēmumu saraksta, taču tas nemaina lietas būtību.

Pēc Metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecības asociācijas aprēķiniem, nozares pērnā gada apgrozījums lēšams 1,5 miljardu eiro apmērā. Nozares TOP 100 uzņēmumu kopējais neto apgrozījums 2017. gadā pārsniedza vienu miljardu eiro, kas ir par 158,82 milj. eiro jeb 18,7% vairāk, nekā tas bijis 2016. gadā, kad šo pašu uzņēmumu apgrozījums bija 847,27 milj. eiro. Te gan jāņem vērā, ka vairākiem nozares uzņēmumiem pērnais gads ir bijis sliktākais pēdējos gados, ir arī tādi, kuri kļuvuši maksātnespējīgi. Tas ir saistīts ne tikai ar notiekošo konkrētā produkcijas segmenta tirgū, bet arī ar citiem procesiem. No lielajiem nozares uzņēmumiem 46 kompānijas ir spējušas būtiski – par vairāk nekā 20% – kāpināt neto apgrozījumu, savukārt 14 ir tādas, kurām tas sarucis, pārējām tas palicis aptuveni 2016. gada līmenī. Neto apgrozījuma pieaugumu miljonu līmenī spējušas īstenot 42 kompānijas.

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Centrālās statistikas pārvaldes dati par Latvijas preču ārējo tirdzniecību šā gada oktobrī liecina, ka preču eksports turpina balansēt uz krituma robežas.

Preču eksporta vērtība 2019. gadā oktobrī bija vien par 0,5% lielāka nekā pirms gada. Fiksētais eksporta kāpums novembrī atspoguļo eksporta attīstību 2019. gadā kopumā, jo desmit mēnešos preču eksporta vērtība palielinājās vien par 0,6% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, pretstatā 10,5% pieaugumam 2018. gada attiecīgajā periodā. Vājo eksporta attīstību šogad lielā mērā ietekmē vājš ārējais pieprasījums, kas atspoguļojas caur ievērojami zemāku ekonomikas attīstību Eiropas Savienībā (ES) nekā iepriekšējos gados.

Novembrī ir pieejami dati par ekonomikas izaugsmi ES šā gada trīs ceturkšņos, kas liecina, ka ES ekonomikas attīstība sabremzējās līdz 1,6% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, kamēr vēl 2018. gada attiecīgajā periodā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums bija 2,1%. Ekonomikas attīstību negatīvi ietekmē ārējā pieprasījuma kritums globālās tirdzniecības saspīlējumu dēļ.

Rīgas Motormuzejā iespējams aplūkot starptautisko Pikes Peak kalnā braukšanas sacensību čempionu elektroauto klasē – Andra Dambja un viņa komandas konstruēto «eO PP100».

Elektromobilim «eO PP100» ir tērauda cauruļu rāmis un oglekļa šķiedras virsbūve, tā svars - 1200 kg. Spēkrats aprīkots ar septiņiem elektromotoriem, kuru griezes moments ir 2520 Nm, jauda - 1600 ZS un maksimālais ātrums 260 km/h.

2016.gada sacensībās latviešu konstruēto 1600ZS elektromobili pilotēja pieredzējušais jaunzēlandiešu braucējs Rīss Millens (Rhys Millen), kas 20 kilometru garo trasi ar 156 pagriezieniem pievarēja 8 minūtēs un 57 sekundēs. Elektromobiļu klasē šis rekords vēl nav pārspēts. Savukārt Pikes Peak trases rekords kopējā ieskaitē pieder franču autorallija pilotam Sebastjēnam Lēbam (Sébastien Loeb), kurš to uzstādīja 2013. gadā ar «Peugeot», finišu sasniedzot pēc 8 minūtēm un 13 sekundēm.

#Pērnais rekords – 36,6 miljoni eiro.

Laikraksts Dienas Bizness šodien publicējis sarakstu: gada 20 lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā. Pērnais rekords – 36,6 miljoni eiro

DB sāk publicēt ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada 20 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā, Jūrmalā un pārējā Latvijā. 2016. gada lielākā darījuma summa bija Latvijas apstākļiem fantastiska – 91 miljons eiro, bet pagājušā gada rekords ir bijis pieticīgāks – «tikai» 36,6 miljoni eiro.

Pērnā gada dārgākais nekustamā īpašuma darījums noticis ar biroju centra Place Eleven ēku un 8317 kvadrātmetru lielu zemesgabalu Sporta ielā 11, Rīgā. To par vairāk nekā 36 miljoniem eiro divos darījumos pārdevusi Ieguldījumu pārvaldes AS INVL Asset Management. Darījumu ar 24 miljonu eiro kredītu finansēja ABLV Bank.

Tuvākajās dienās Rietumeiropā gaidāma liela svelme, kas - līdzīgi karstuma vilnim jūnijā - vietām pārspēs absolūtos karstuma rekordus, brīdina sinoptiķi.

Spānijā jau vairākas dienas valda karstums līdz +42 grādiem, pirmdien arī Francijas dienvidos gaidāma gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz +40 grādiem. Nedēļas vidū nebijusi svelme sasniegs Francijas ziemeļu daļu un Beniluksa valstis.

Pastāv liela iespēja, ka ceturtdien Parīzē tiks pārspēts Francijas galvaspilsētas absolūtais temperatūras rekords - 1947.gada 28.jūlijā reģistrētie +40,4 grādi.

Iespējams, ceturtdien arī Beļģijā un Nīderlandē gaisa temperatūra pakāpsies līdz augstākajai atzīmei novērojumu vēsturē. Pašreizējais nacionālais karstuma rekords Beļģijā ir +38,8 grādi 1947.gadā, Nīderlandē tie ir +38,6 grādi 1944.gadā. Briselē prognozēta gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz +39 grādiem.

Pasaules akciju tirgus flagmanis šonedēļ atgriezies uz jaunu rekordu sasniegšanas lielceļa.

ASV akciju tirgus dinamiku raksturojošā "Standard & Poor's 500" indeksa (tas apkopo 500 publiski kotēto ASV korporatīvo līderu akciju izmaiņas) vērtība kopš saviem marta zemākajiem punktiem ir palielinājusies jau vairāk nekā par 50%. Tas ir arī bijis pietiekami, lai šonedēļ šis indekss pirmo reizi kopš februāra aizsniegtos līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam. Kopš šā gada sākuma ASV "S&P 500" indeksa vērtība nu ir palielinājusies par 4,8%, ko, ņemot vērā bezprecedenta pasaules nozīmīgāko ekonomiku kritumu, var uzskatīt pat par visai unikālu sniegumu. Gandrīz pat varētu teikt tā – cik ātri akciju cenas saruka, tik ātri tās arī pieauga. Iepriekšējais ASV akciju rekords tika fiksēts 2. februārī. Tādējādi, lai atgrieztos pie jauniem vēsturiskiem maksimumiem, ASV akcijām bija nepieciešamas vien 122 tirdzniecības dienas. Tas pēc lāču tirgus (akciju cenu krituma vismaz par 20%) ir visīsākais šāds periods vēsturē.

Šogad elektrības mājražotājiem ir būtisku pārmaiņu periods, kas jau šī gada pirmajos mēnešos liek izskanēt skaļām pārdomām par saules paneļu izdevīgumu, nevienlīdzīgu norēķinu sistēmu un vai vispār ir vērts ieguldīt zaļajā enerģijā.

Jā, no maija jaunā neto norēķinu sistēma neļaus virtuāli uzkrāt enerģijas pārpalikumu izmantošanai vēlāk, bet tas būs jāpārdod tūlīt un tagad. Tomēr tas nav saules enerģijas gals – tā ir evolūcija, kas Latvijas mājsaimniecības no ierobežotiem patērētājiem padara par brīviem tirgus dalībniekiem.

Elektrībai ir viena nepatīkama īpašība – to ir sarežģīti uzglabāt, tāpēc izdevīgākais risinājums ir to patērēt uzreiz. Šobrīd aktuālā neto uzskaites sistēma faktiski darbojas kā virtuālā baterija, kur mājsaimniecības saules paneļu saražotais pārpalikums tiek ievadīts tīklā un uzskaitīts, lai atdotu to atpakaļ brīžos, kad saule nespīd. Skan pēc vienkāršas un izdevīgas spēles – galvenais uzdevums ir pavasara un vasaras mēnešos saražot pēc iespējas lielāku enerģijas pārpalikumu ziemas sezonai. Par to arī galvenie saules paneļu lietotāju iebildumi, jo jaunā neto norēķinu sistēma paredz papildus pašpatēriņam saražoto elektrību pārdot atvērtajā tirgū un nopelnīto naudu uzreiz izmantot rēķinu segšanai.

Mēbeļu ražotājiem 2018. gads iezīmējies ar lielākiem ienākumiem; tas pagājis bez būtiskiem satricinājumiem.

To liecina SIA Lursoft datubāzē iesniegto mēbeļu un mēbeļu detaļu ražošanas uzņēmumu gada pārskatu dati. Vērtējot pēc neto apgrozījuma, 2018. saimnieciskajā gadā nozares līderi SIA Avoti SWF un SIA Kvist ir noturējuši savas pozīcijas un vienlaikus būtiski palielinājuši savus rādītājus – par vairāk nekā 8,5 milj. eiro. Tiesa, ir uzņēmumi, kam neto apgrozījums pērn bija mazāks nekā 2017. gadā. Vienlaikus vairums mēbeļu ražotāju 2018. gadā palielinājuši gan ražošanas apjomus, gan realizācijas ieņēmumus Latvijā un ārzemēs.

+22,8 miljoni eiro

TOP 30 uzņēmumu kopējais neto apgrozījums pērn salīdzinājumā ar 2017. gadu pieauga par 22,81milj. eiro jeb 12,5%, bet vidēji katram uzņēmumam – par 0,76 milj. eiro.

Latvijas 500 lielākie uzņēmumi pagājušajā gadā kopā apgrozījuši 31,2 miljardus eiro, kas ir jauns apgrozījuma rekords TOP 500 vēsturē

Jauns TOP 500 rekords sasniegts arī kopējos peļņas rādītājos – 1,9 miljardi eiro. Tā liecina Dienas Biznesa un Lursoft kopdarbībā veidotā lielāko uzņēmumu saraksta rezultāti. Diezgan interesanti ir salīdzināt šos skaitļus ar pēdējās desmitgades neveiksmīgāko periodu – 2009. gadu, kas finanšu datos iezīmēja krīzes kulmināciju.

Tad TOP 500 uzņēmumi kopā apgrozīja vien 19,7 miljardus eiro, bet nopelnīja 751,1 miljonu eiro, savukārt kopējie zaudējumi sasniedza 1,47 miljardus eiro. Attiecīgi 2017. gadā kopējie zaudējumi bija vairs tikai 99,3 miljoni eiro. Patiesībā jau šī summa ir daudzkārt mazāka, jo teju puse no visa 2017. gada kopējo zaudējumu apjoma ir viena uzņēmuma «nopelns», un tā ir AS Norvik banka, kuras kontā pērn bija mīnus 43,9 miljoni eiro.

Jaunreģistrētajiem uzņēmumiem, kas dibināti pēdējo 3 gadu laikā, krietni grūtāk dabūt sākotnējo uzrāvienu un veiksmīgi izvērst savu darbību, nekā tas bijis, piemēram, pirms 4-5 gadiem reģistrētam uzņēmumam.

To liecina SIA Lursoft veiktais pētījums par pēdējos gados reģistrēto uzņēmumu samaksātajiem nodokļiem, darba vietām, kā arī neto apgrozījumu un gūto peļņu.

“Veicot padziļinātāku analīzi par jaunreģistrēto uzņēmumu pienesumu Latvijas tautsaimniecībai, atklājas vairāki interesanti fakti, kas ļauj izdarīt arī secinājumus par kopējām tendencēm,” uzsver SIA Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

Viņas ieskatā ir vērts salīdzināt jaunreģistrētos uzņēmumus ar kopējo Latvijas uzņēmumu ainu, proti, tieši samaksāto nodokļu apjomu uz vienu uzņēmumu. Šeit redzams, ka vidēji viens Latvijas uzņēmums 2017.gadā nodokļos budžetā samaksāja 37,3 tūkst. eiro, savukārt visos nākamajos gados, pat neraugoties uz Covid-19 pandēmiju un citiem pārbaudījumiem, kas skāruši uzņēmējdarbības vidi, vidējais samaksāto nodokļu apjoms ik gadu ir tikai pieaudzis – 2018.gadā tie bijuši 42,8 tūkst. eiro, 2019.gadā – 46,3 tūkst. eiro, 2020.gadā – 48,9 tūkst. eiro un 2021.gadā sasniedza jau vairāk kā 51 tūkst. eiro. “Tādējādi redzams, ka vidējais samaksāto nodokļu apjoms, vērtējot visus Latvijas uzņēmumus, pēdējo 5 gadu laikā ir pieaudzis par 38%,” uzsver D. Kiopa. Viņasprāt, šis salīdzinājums starp jaunreģistrēto uzņēmumu statistikas datiem un Latvijas uzņēmumu kopējiem rādītājiem ļauj izteikt vairākus secinājumus – jaunreģistrētiem uzņēmumiem, kas dibināti pēdējo trīs gadu laikā, krietni grūtāk dabūt sākotnējo uzrāvienu un veiksmīgi izvērst savu darbību, nekā tas bijis, piemēram, pirms 4-5 gadiem reģistrētam uzņēmumam.

Bizness kopumā koronavīrusa pandēmiju 2020. gadā pārvarējis ar nelielu – 4,8% – neto apgrozījuma kritumu, bet tā būtiski izēdusi peļņu, jo tā sarukusi par 24,8%, kas rada jautājumus ne tikai par atsevišķu uzņēmumu, bet pat nozaru nākotnes perspektīvām.

To rāda SIA Lursoft pētījuma salīdzināmie dati par uzņēmumu neto apgrozījumu peļņu četru gadu intervālā. Lai arī joprojām pilnībā visi uzņēmumi, kuriem ir jāiesniedz gada pārskati par 2020. gadu, to vēl nav izdarījuši, tomēr to dati kopējo tendenci nemainīs. Vairāki aptaujātie atzīst, ka tāds, kāds bija 2020. gads, neesot pieredzēts, jo Covid-19 pandēmijas izplatības samazināšanai noteiktie ierobežojumi un daudzu potenciālo klientu bailes ne vienai vien nozarei ir paņēmuši milzīgas summas, savukārt Latvijas un citu valdību īstenotie bezprecedenta pasākumi, piemēram, dīkstāves pabalstu izmaksāšana strādājošajiem to jomu uzņēmumos, kas vienkārši ir slēgti, ļāvusi uzņēmumiem izvairīties no maksātnespējas, vienkārši – palikt dzīviem.

Visi vēl atceras OIK afēru. Mēs joprojām turpinām to apmaksāt. Bet izskatās, ka kādam kārojās kaut ko tādu atkal atkārtot. Un kāpēc gan ne – ja ir aitas, tad vienmēr uzradīsies arī cirpēji.

Šoreiz var sanākt pat divu veidu aitas – tās kuras nopirks saules paneļus, un tās kuras tos nenopirks! Kā nenokļūt cērpamo aitu barā? Lai cik tas neskanētu dīvaini, tad visvairāk kritizētie pasākumi(ierobežojumi) ir vērsti tieši uz to, lai šis cērpamo aitu bars sanāktu pēc iespējas mazāks, lai cērpamajām aitām paliktu vairāk vilnas. Tas, protams, neapmierina cirpējus – tāpēc publiskajā telpā tiek tiražēts daudz izdomājumu un puspatiesības.

Par svarīgāko, lai jūsu izvēle nepieviltu

Ir ļoti svarīgi, lai saules paneļiem paredzētā atbalsta sistēma būtu skaidri saprotama, taisnīga un ilgtspējīga - lai cilvēki, paļaujoties uz šo atbalsta sistēmu, netaptu piemānīti: vai nu tāpēc, ka nav sapratuši pareizi šo atbalsta sistēmu, vai arī ir pārrēķinājušies - paļaujoties uz to, kas vēlāk tiek izmainīts.

Viedās un energoefektīvās pilsētvides tehnoloģiju asociācijas valdes loceklis un “Baltijas Elektro Sabiedrība” SIA valdes priekšsēdētājs Edgars Bergholcs norāda, ka šobrīd sacelta nepamatota ažiotāža ap neto uzskaites sistēmu saules paneļu īpašniekiem.

Par to, ka šāda kārtība būs īstermiņā, jau runāja iepriekš. Pasaulē arī nav šādas prakses, bet tās vietā attīstās uzkrājošo bateriju tehnoloģiju tirgus, kas ļauj īpašniekam uzkrāt saražoto saules vai vēja enerģiju, to nenododot tīklā.

Tāpat asociācija neprognozē, ka šī pāreja no neto uzskaites sistēmu uz neto norēķinu sistēmu atturēs mājokļu īpašniekus no vēlmes uzstādīt saules paneļus. Tā turpmākos gadus saglabāsies šī brīža mērenajos apjomos.

“Elektroenerģijas likumā ietvertie noteikumi par neto uzskaites sistēmu līdz 2029.gadam un ierobežojumu, kas nosaka, ka elektroenerģijas tīklā drīkstēs nodot tikai 20% no mājās saražotās elektroenerģijas, pirmkārt, veicinās uzkrājošo bateriju izmantošanu mājsaimniecībās, ko šobrīd Latvijā tikai retais izmantoja. Pasaulē tā ir ierasta prakse, ka vienlaikus ar saules paneļiem tiek uzstādītas elektroenerģiju uzkrājošās baterijas, kas padara mājsaimniecību neatkarīgu no dažādiem tirgu regulējošiem noteikumiem. Globāli šīs tehnoloģijas strauji attīstās. Otrkārt, jā, vēl pērn tika izmantota informācija, ka šai neto uzskaites sistēmai varēs pievienoties līdz 2026.gadam, bet tad šī gada sākumā mainīja uz nosacījumu līdz šī gada beigām. Tomēr ikvienam interesentam bija iespējas pievienoties šogad – atšķirībā no pērnā gada šobrīd pasūtījumu izpilde notiek ātri un neveidojas mēnešiem garas rindas. Arī nosacījums, ka šī neto sistēma būs pieejama līdz 2029.gadam ir pietiekams pārejas termiņš, jo šajā laikā gribētāji varēs uzstādīt uzkrājošās baterijas vai arī pāriet uz neto norēķinu sistēmu. Jāmin, ka 20% elektroenerģijas limits nodošanai kopējā tīklā mājsaimniecībām ir saprātīgs piedāvājums, jo valsts atbalsts šajā jomā bija domāts iedzīvotāju pašpatēriņam, nevis biznesa iespējām. Uz saules parkiem šie nosacījumi neattiecas,” norāda Edgars Bergholcs.

Viedās un energoefektīvās pilsētvides tehnoloģiju asociācijas valdes loceklis un “Baltijas Elektro Sabiedrība” SIA valdes priekšsēdētājs Edgars Bergholcs norāda, ka tik lielu privātmāju īpašnieku aktivitāti saules paneļu uzstādīšanā kā šogad pirmajos četros mēnešos varēja novērot tikai buma laikā 2022.gadā.

Asociācijas vērtējumā pieprasījums bija līdz pat divām reizēm augstāks nekā pērn vidēji. Pieprasījuma pieaugums sācies pērn novembrī, un tas saistīts ar neto uzskaites sistēmas regulējuma maiņu, kas paredz, ka no šī gada 1.maija privātmāju īpašniekiem būs iespēja pieslēgties tikai neto norēķinu sistēmai.

Vienlaikus asociācija norāda, ka valsts un nozare ir spērusi būtisku soli, lai arī pēc tam piedāvātu alternatīvu šai neto uzskaites sistēmai, un tās ir uzkrājošās saules baterijas jeb akumulatori, kas ļauj saglabāt saražoto elektrību un to tērēt vai nodot tīklā pēc saviem ieskatiem. Šobrīd atbildīgā Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) strādā pie regulējuma, lai ieviestu finansiālu atbalstu elektroenerģijas uzglabāšanas iekārtu iegādei mājsaimniecībām, kuras uzstāda saules paneļus.

AS «HansaMatrix» konsolidētais apgrozījums 2017. finanšu gadā bija 19,65 miljoni eiro, kas ir par 15,8% lielāks nekā iepriekšējā 2016. finanšu gadā, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Pārskata periodā sasniegta operatīvās darbības naudas plūsma EBITDA 3,660 miljoni eiro, kas ir par 65,2% lielāka, un tīrā peļņa 1,678 miljoni eiro, kas ir par 205% lielāka, pret iepriekšējo periodu, kas skaidrojams ar 2017.gadā pieaugušo pieprasījumu augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanā.

2017. gada finanšu gada augstāki naudas plūsmas EBITDA un neto peļņas rādītāji tika sasniegti galvenokārt lielāka pieprasījuma augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanā, kā arī koncerna P&A (pētniecības un attīstības) pakalpojumu sniegšanas rezultātā.

2017. gada pārskata periodu AS «HansaMatrix» mātes sabiedrība noslēdza ar neto apgrozījumu 19,48 miljoni eiro, kas ir par 14% vairāk, salīdzinot ar 17,08 miljoniem eiro iepriekšējā periodā..

2018. gads atnesīs lielāku nodokļu slogu un jaunus ierobežojumus, virkne uzņēmumu šo režīmu pametīs, savukārt citi tajā metīsies iekšā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai arī atšķirībā no pērnā gada nogales, kad mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājiem strauji tika mainīti nosacījumi (atcelts minimālais fiksētais valsts sociālās apdrošināšanas maksājums par katru darbinieku, taču vienlaikus palielināta nodokļa likme, ko maksā no neto apgrozījuma), šogad viss ir skaidrs jau kopš augusta. Paši MUN maksātāji atzīst, ka nākamajā gadā netiek plānotas tik negatīvas izmaiņas, ar kādām bija jācīnās iepriekšējo divu gadu decembros, taču situācija ar šī nodokļa maksātājiem ir līdzīga kā ar visu nodokļu reformu – nav pavisam slikti, salīdzinot ar esošo sistēmu, bet ne arī būtiski labāk.

Valdošie politiķi MUN maksātājiem šogad ir būtiski samazinājuši neto apgrozījuma griestus, jo līdzšinējo 100 000 eiro vietā tie būs divarpus reizes zemāki – tikai 40 000 eiro apmērā. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, vairāk par 40 000 eiro apgrozījums ir tikai 1639 MUN maksātājiem, un faktiski šie neto apgrozījuma griesti skar tikai 3,9% no visiem MUN maksātājiem. Savukārt nedaudz vairāk par 96% MUN maksātāju būtībā šie griesti nav ietekmējošs faktors.

Pandēmijas apstākļi izrādījušies ideāli, lai pasaulē uzņēmumi steigtos uz biržu un piesaistītu naudu.

Tā vismaz liecina dati par šogad notikušajiem sākotnējiem publiskajiem akciju piedāvājumiem (Initial public offering jeb IPO).

Proti, kopš šā gada sākuma pasaulē reģistrēti jau 875 IPO, kuros piesaistīti līdzekļi vismaz viena miljona ASV dolāru apmērā, ziņo Dealogic. Kopā šajos IPO piesaistīti 230 miljardi ASV dolāru.

Tādējādi gan šādu darījumu skaita, gan piesaistītas naudas apmērā ziņā dažu mēnešu ietvaros fiksēti jauni vēsturiskie rekordi.

Iepriekšējais rekords IPO skaita ziņā (592) pasaulē tiks fiksēts 2000. gadā pirms interneta akciju burbuļa plīšanas. Tad arī šajā pašā gada periodā ar IPO palīdzību tika piesaistīti 80 miljardi ASV dolāru (iepriekšējais rekords gada pirmajai daļai), kur šis rādītājs nu vienkārši nobāl pašreizējo apmēru priekšā. Šogad līdz šim ar IPO palīdzību piesaistītās naudas apmērs jau tagad pārspējot pilna gada rādītājus 21 no 26 iepriekšējiem gadiem, raksta Financial Times.