Foto

Filipīnās taifūns izraisījis spēcīgus plūdus un licis slēgt fondu biržu

Jānis Rancāns, 27.09.2011

Jaunākais izdevums

Filipīnas piemeklējis spēcīgs taifūns, kas izraisījis plūdus un elektropadeves traucējumus valsts galvaspilsētā Manilā, kā arī licis slēgt Filipīnu fondu biržu un ASV vēstniecību.

Dabas katastrofa izraisījusi septiņu cilvēku, tostarp arī bērnu, nāvi, kā arī likusi evakuēt vairāk nekā 10 tūkstošus personu, vēsta BBC.

Taifūns, kas ticis nosaukts par Nesatu, izraisījis spēcīgas lietusgāzes, kas appludinājuši Lusonas salas ceļus un licis atcelt paredzētos lidojumus. Vietējie masu mediji aicina cilvēkus izvairīties no došanās ārā.

Valsts galvaspilsētā Manilā aplūduši parki un ielas, kā arī slēgtas skolas un universitātes.

Filipīnas bieži piemeklē taifūni, taču Nesats ir stiprākais pēdējo divdesmit gadu laikā, norāda BBC.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Sarkanā krusta vadītājs: Filipīnas pēc taifūna grimst pilnīgā juceklī

Gunta Kursiša, 11.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Filipīnās taifūns Haijans, kas prasījis vairāk nekā desmit tūkstošu cilvēku dzīvības, ir radījis pilnīgu sajukumu, paudis Sarkanā krusta Filipīnu vadītājs.

Amatpersonas lēš, ka Taklobanas pilsētā gājuši bojā desmit tūkstoši cilvēku, bet vēl simtiem taifūna upuru ir citur Filipīnās. Simtiem tūkstošu cilvēku ir evakuēti uz drošākiem apgabaliem, vēsta BBC.

Taifūns izpostījis dzīvojamās mājas, skolas un lidostu.

Kopumā Haijana sekas Filipīnās izjūt aptuveni četri miljoni cilvēku, no kuriem daudziem trūkst pārtikas, tīra dzeramā ūdens un pajumtes.

Situācijas glābšanā jau iesaistījusies Apvienoto Nāciju organizācija (ANO), ASV, Austrālija un citas valstis. «Šeit ir ārkārtīgi daudz nelaimes gadījumu, visur ir miruši cilvēki, daudz postījumu,» situāciju raksturoja Sarkanā krusta vadītājs Filipīnās Ričards Gordons (Richard Gordon).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 8. novembrī, Filipīnas sasniedzis šī gada līdz šim spēcīgākais taifūns pasaulē, kurš jau paņēmis trīs cilvēku dzīvības.

Kā vēsta Telegraph, taifūns Haijan, kura vēja ātrums pārsniedz 85 metrus sekundē, ir ne tikai spēcīgākais šogad, bet, iespējams, arī spēcīgākais kāds jebkad sasniedzis sauszemi.

Taifūns, kas Filipīnās jau nopostījis elektrolīnijas un noārdījis ēkas, licis uz drošākām vietām licis evakuēt vairākus miljonus cilvēku.

Spēcīgās vētras rezultātā, krītot elektrolīnijām, bojā gājuši divi cilvēki, bet viens cilvēks miris no zibens spēriena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Japānā turpinās glābšanas darbi, kad to svētdien piemeklēja spēcīgs taifūns. Taifūns, kas nosaukts par Talasu, izraisīja zemes nogruvumus Šikoku salā, kā arī lika evakuēt aptuveni 460 tūkstošus cilvēku valsts rietumu daļā.

Zemes nogruvumos un plūdos bojā gājuši 26 cilvēki, bet vēl 50 pasludināti par bezvēsts pazudušiem. Taifūns Talass ir iznīcinošākais, kas piemeklējis Japānu kopš 2004. gada, vēsta BBC - vēja ātrums brīžiem sasniedzis 108 kilometrus stundā.

Spēcīgais taifūns turpina savu ceļu Japāņu jūras virzienā, paziņojusi Japānas Meteoroloģskā aģentūra, brīdinot, ka, saglabājoties pamatīgajam lietum un spēcīgajam vējam, ir pieaudzis plūdu un zemes nogruvumu risks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātais finanšu tehnoloģiju uzņēmums "Sun Finance" sācis darbu Filipīnās, informē uzņēmuma pārstāvji.

Uzņēmuma "Sun Finance" tiešsaistes finansēšanas pakalpojumi patlaban pieejami kopumā deviņās valstīs trijos kontinentos.

Uzņēmumā atklāj, ka paralēli pozīciju stiprināšanai esošajos tirgos 2023.gadā paredzēts turpināt ģeogrāfisko ekspansiju un produktu klāsta paplašināšanu. Filipīnas ir pirmais solis šajā virzienā. Filipīnas ar 111 miljoniem iedzīvotāju kļuvušas par "Sun Finance" otro lielāko tirgu, pirmo vietu saglabājot Meksikai ar 128 miljoniem iedzīvotāju.

"Sun Finance" dibinātājs un vadītājs Toms Jurjevs informē, ka digitālie maksājumi un citi digitālie finanšu pakalpojumi Filipīnās attīstās ātri, tāpēc šī valsts ir pievilcīga dažādiem finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem. Filipīnas ir viena no visapdzīvotākajām vietām pasaulē, kur liela daļa sabiedrības runā angļu valodā, kā arī ļoti plaši izmanto viedierīces.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvija novirza naudu Filipīnām taifūna Haijan seku novēršanai

Lelde Petrāne, 19.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru Kabinets apstiprinājis Ārlietu ministrijas izstrādāto rīkojuma projektu par palīdzības sniegšanu Filipīnām taifūna Haijan radīto seku novēršanai.

Iemaksa 21 085 latu (30 000 eiro) tiks veikta ANO Humanitāro lietu koordinācijas biroja Centrālajā ātrās reaģēšanas fondā (OCHA CERF). Palīdzības sniegšana Filipīnām tiks nodrošināta, izmantojot budžeta programmu Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.

Db.lv jau rakstīja, ka šā gada 8.oktobrī Filipīnas skāra taifūns Haijan, kura ātrums sasniedza 315 kilometrus stundā, padarot to par spēcīgāko reģistrēto taifūnu, kāds jebkad sasniedzis sauszemi. Saskaņā ar Filipīnu Nacionālās katastrofu riska samazināšanas un vadības padomes datiem, taifūna seku skarto iedzīvotāju skaits ir vairāk nekā 9,6 miljoni cilvēku 41 Filipīnu provincē. 800 000 cilvēku bijuši spiesti pamest savas mājas. Saskaņā ar pēdējo informāciju taifūna izpostītajos reģionos bojāgājušo cilvēku skaits sasniedzis 3 982. Informācija par cietušajiem un bojā gājušajiem joprojām tiek apkopota un papildināta, un prognozējams, ka upuru skaits ir ievērojami lielāks. Taifūna radītās humanitārās krīzes rezultātā iespējami jauni upuri, norāda Latvijas Ārlietu ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēcīgas lietusgāzes izraisījušas ievērojamus plūdus Filipīnu galvaspilsētā Manilā, kur zem ūdens bija nokļuvusi gandrīz puse pilsētas. Plūdu dēļ savas mājas pametuši 280 tūkstoši cilvēku.

Plūdos Filipīnu galvaspilsētā, kas ilgst jau trešo dienu, līdz šim bojā gājuši vismaz astoņi cilvēki. Pilsētā apgrūtināta banku, veikalu un skolu darbība – slēgtas daudzas citas iestādes, bet varasiestādes atvērušas speciālus centrus evakuētajiem cilvēkiem. Ceturtdien ūdens gan bija jau ievērojami atkāpies un pārklāja tikai aptuveni 20% no valsts galvaspilsētas, kurā dzīvo vairāk nekā 12 miljoni cilvēku.

Situācijai normalizējoties Manilā, varasiestādes pievērsušas uzmanību galvaspilsētas apkārtnes reģioniem, kurus arī skāruši plūdi, izskalojot tiltus un pamatīgi ietekmējot vietējo iedzīvotāju ierasto dzīves ritmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas katastrofu jau tā izpostīto Japānu tagad skāris spēcīgs taifūns, atnesot lietusgāzes un plūdus, kas jau nogalinājuši četrus cilvēkus, ziņo BBC.

Taifūns Roke esot ceļā uz Fukušimu, kur inženieri joprojām cīnās, lai kontrolei pakļautu martā notikušās zemestrīces un cunami skarto atomelektrostaciju.

Pastāv bažas, ka lietus dēļ jūrā varētu ieplūst radioaktīvs ūdens.

Japānā kopumā vairāk nekā miljons cilvēku bijuši spiesti evakuēties no savām mājvietām.

Pēc spēcīgajiem plūdiem Japānas centrālajā un rietumu daļā atrasti četri miruši cilvēki, bet divi cilvēki, tostarp deviņus gadus vecs zēns, tiek uzskatīti par bezvēsts pazudušiem.

Slēgti vairāki autoceļi un atcelti simtiem reisu. Auto ražotājs Toyota pārtraucis ražošanu 11 no 15 rūpnīcām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Iemāca ekstremālās situācijās gūt uzvaru

Anita Kantāne, 12.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prāts iemācās saredzēt jebkurus priekšmetus, kurus var izmantot, lai aizsargātos, – šalli, somu, cepuri, atslēgas. Prāta asums ieslēdzas arī ikdienas dzīvē un ļauj saredzēt kritiskas situācijas citās jomās, piemēram, biznesā

Šādi var raksturot cīņas veidu Pekiti Tirsia Kali (PTK), kas izplatās Latvijā, Eiropā un arī citviet pasaulē. Cīņas veids radās Filipīnās, un Latvijas PTK saimei septembrī bija iespēja piedalīties treniņos, ko vada instruktors Tuhons Rommels Tortals (Tuhon Rommel Tortal). Viņš ir pēctecis ģimenei, kura 1897. gadā Filipīnās šo cīņas veidu radīja.

Tas nav sports

«Pekiti radās, lai aizsargātu savu īpašumu un ģimeni. Mēs Filipīnās esam pārdzīvojuši trīs lielus karus – spāņu, amerikāņu un japāņu, kas ietekmēja sadzīvi un kultūru. Cīņas māksla radās, lai izdzīvotu, un par ieročiem kļuva lauksaimniecībā lietotie darbarīki – dažāda veida naži, zobeni. Tie bija vienīgie pieejamie ieroči, lai aizstāvētu savu ģimeni. Šaujamieroču nebija, zemnieki dzīvoja nabadzīgi, un viņu galvenā nodarbošanās bija lauksaimniecība,» vēsturisko fonu PTK rašanās laikā ieskicē T. R. Tortals. Filipīnieša ģimene izkopa cīņas veidu un nodeva to tālāk saviem mācekļiem. Nogurdinošo karu laikā pekiti kļuva par veidu, kā izdzīvot, un nemitīgā karadarbība bija pamats, lai izkoptu cīņas taktiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Filipīnās bažas par saziedoto līdzekļu nonākšanu mantraušu rokās

Gunta Kursiša, 21.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc traģiskā taifūna Haijana plosīšanās Filipīnās daudzas pasaules valstis, atsevišķas privātpersonas un organizācijas sniegušas palīdzību stihijas seku novēršanā. Tādējādi valstī ieplūduši miljoniem dolāru, un tas radījis vēl kādu problēmu – bažas, ka stihijā cietušajiem paredzētie līdzekļi nenonāk mantrausīgu politiķu un krāpnieku rokās, vēsta Reuters.

Taifūns Haijans polosījās valstī 8. novembrī, vietumis noslaukot pilnīgi visu savā ceļā. Rezultātā bojā gājuši vairāk nekā četri tūkstoši cilvēku, izpostīt mājokļi, un, valsts Sarkanā krusta vadītāja vārdiem, valstī valda pilnīgs sajukums.

Līdz šim līdzcietīgās valstis un organizācijas Filipīnu valdībai, kas tika kritizēta lēnīgajā rīcībā pēc stihijas, atvēlējuši teju 13 miljardus peso jeb aptuveni 298 miljonus ASV dolāru skaidrā naudā un dažādās palīdzības precēs. Savukārt Pasaules Banka un Āzijas Attīstības banka ziedojumos un ārkārtas aizdevumos Filipīnām sniegušas vairāk nekā vienu miljardu ASV dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Munich Re: Dabas katastrofas 2013.gadā radījušas zaudējumus 125 miljardu dolāru apmērā

LETA-AFP, 07.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas katastrofas pērn radījušas zaudējumus 125 miljardu dolāru (92 miljardu eiro) apmērā, liecina otrdien publiskotās pasaulē lielākās pārapdrošināšanas kompānijas Munich Re aplēses.

Vislielākos zaudējumus 2013.gadā izraisījis spēcīgais taifūns Filipīnās, kas prasīja arī vairāk nekā 6000 cilvēku dzīvību, un Eiropu skārušie plūdi.

Tomēr pērn katastrofās pieredzētie zaudējumi bijuši zemāki nekā pēdējo desmit gadu vidējais rādītājs - 184 miljardi dolāru. Apdrošinātie zaudējumi pērn bija 31 miljards dolāru, salīdzinot ar desmitgades vidējo rādītāju 56 miljardiem dolāru.

Vislielākos materiālos zaudējumus izraisīja plašie plūdi, kas jūnija sākumā skāra Eiropas austrumus un centrālo daļu, kopumā nodarot postījumus 15,2 miljardu dolāru apmērā, no tiem 3,2 miljardi dolāru bija apdrošināti.

Savukārt jūlijā Vācijā pieredzētajās vētrās ar krusu, kuras graudiņi sasniedza pat tenisa bumbiņu lielumu, nodarīti zaudējumi 4,8 miljardu dolāru apmērā, no tiem 3,7 miljardi dolāru bija apdrošināti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā dabas stihijas var ietekmēt apdrošināšanas nozari?

Deniss Sazonovs, ERGO valdes loceklis Baltijas valstīs, 23.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sniegputeņi, apledojums vai tieši pretēji siltas ziemas, kā šogad, maz nokrišņu, ļoti karstas vasaras, sausums vai negaiss, zibens, nepieredzētas vētras, lietavas, plūdi un citas dabas stihijas, – to visu pēdējos gados piedzīvojam globālo klimata pārmaiņu dēļ. Arī Latvijā. Šīs dabas procesu nestās pārmaiņas ietekmē daudzas nozares, un ne vienā vien biznesa jomā ir būtiski tās ņemt vērā un analizēt, jo īpaši apdrošināšanā.

Pasaulē ik gadu par zemestrīču, taifūnu, cunami u.tml. dabas stihijām izmaksāto atlīdzību apmērs pieaug. Dažādas dabas stihijas, kas vietām nodara pat miljardiem eiro zaudējumus, kļūst par ikdienu arī tur, kur iepriekš bijušas retums. Lielākā pārapdrošinātāja Munich Re aplēses liecina, ka dabas katastrofas 2013. gadā kopumā radījušas dažāda apjoma zaudējumus vismaz 92 miljardu eiro apmērā, no tiem 23 miljardi – atlīdzināti no apdrošināšanas polisēm. Taifūns Filipīnās, plūdi Eiropā, neredzēta lieluma krusas graudi Vācijā, – tie ir tikai daži piemēri.

Lai gan Latvija saskaņā ar meteorologu portāla gismeteo.ru apskatu ir viena no drošākajām valstīm pasaulē, kur dabas stihijas ir retas un daudz mazāk postošas, tomēr arī pie mums arvien vairāk notiek dabas parādības, ko varam dēvēt par stihijām. 2013. gadā no visām ERGO izmaksātajām atlīdzībām īpašumu segmentā 10% bija par dabas stihijās radītiem zaudējumiem. Salīdzinājumam – vēl 2012. gadā tie bija 7%. Pasaulē ar katru gadu novērojams arvien lielāks dabas stihiju nodarīto postījumu smagums, un arvien vairāk šo postījumu zona tuvojas arī Latvijai – piemēram, 2013. gadā vētra «Ivars», kas Skandināvijā sasniedza 46 m/s, Igaunijā 32 m/s, kā arī «Ksavjers», kas uzskatāma par spēcīgāko vētru Lielbritānijā pēdējo 30 gadu laikā un kas brāzmās sasniedza 63 m/s, izraisot milzu plūdus. Arī Latvijā pagājušajā vasarā tika novērota krusa ar netipiski lieliem graudiem. Tas viss liecina, ka tuvākajā nākotnē varam rēķināties ar arvien spēcīgākiem dabas stihiju postījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmuma Līcis-93 eksporta apmēri Ukrainas tirgū no šā gada janvāra līdz oktobrim ir samazinājušies trīs reizes salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn, aģentūrai BNS pastāstīja Līcis-93 valdes loceklis Igors Kušnerčuks.

Viņš norādīja, ka uzņēmumam vēl arvien ir sadarbības partneri Ukrainas tirgū, taču eksporta apmēru samazināšanos veicina Ukrainas valūtas vērtības kritums, kā arī tas, ka uzņēmums produkciju vairāk neeksportē uz Ukrainas Dienvidaustrumiem, kur iepriekš bija salīdzinoši liels konservu patēriņš.

Līcis-93 valdes loceklis norādīja, ka situācija eksporta tirgos politiskās situācijas dēļ rada bažas, taču pieprasījums ir salīdzinoši labs. «Šobrīd pieprasījums ir labs, taču to nevar salīdzināt ar pieprasījumu janvārī un februārī,» teica Kusnerčuks, piebilstot, ka Krievijā pieprasījumu negatīvi ietekmē rubļa vērtības kritums, bet Ukrainā - politiskā situācija. Uzņēmuma eksporta apmēri uz Krieviju šogad gan nav samazinājušies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Plūdi Eiropai līdz 2050. gadam varētu izmaksāt 23 miljardus eiro

Gunta Kursiša, 04.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītais gads Eiropai bijis plūdiem bagāts, turklāt neizskatās, ka 2014. gads būs labāks. Aprēķināts, ka līdz 2050. gadam plūdu radītie zaudējumi gadā Eiropā sasniegs 23,5 miljardus eiro, kas ir četras reizes vairāk nekā patlaban, ziņo Quartz.

Pašlaik gadā Eiropai upju pārplūšana izmaksā aptuveni 4,9 miljardus eiro.

Klimata speciālisti paredz, ka turpmākajos gados plaša mēroga plūdi būs aizvien biežāka parādība. Piemēram, 2013. gada jūnijā Centrāleiropu mocīja plūdi, kas kopumā radīja zaudējumus 12 miljardu eiro apjomā. Ja līdz šim tamlīdzīgi stipri plūdi reģionu piemeklēja reizi 16 gados, turpmāk sagaidāms, ka līdzīgas dabas stihijas Eiropu «apciemos» reizi desmitgadē.

Klimata speciālisti skaidro, ka gaisa temperatūras paaugstināšanās nodrošinās biežākas un stiprākas lietavas. Taču tā ir tikai viena no plūdu izmaksu kāpuma monētas pusēm. Otra ir fakts, ka laika gaitā pieaugs potenciālo plūdu reģionu ekonomiskā vērtība. «Arvien vairāk cilvēku dzīvo iespējamu plūdu zonās, tāpat pieaug ienākumu līmenis uz iedzīvotāju bīstamās vietās,» BBC pauda Brendens Jongmens (Brenden Jongman), viens no pētījuma par plūdiem autors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu spēcīgākā viesuļvētra Sendija ASV austrumkrastā bez elektrības atstājusi vismaz piecus miljonus cilvēku un izraisījusi plūdus. ASV plašsaziņas līdzekļi ziņo par 11 cilvēku bojāeju.

ASV Nacionālais viesuļvētru centrs pavēstījis, ka vēja ātrums vētras centrā ir ievērojami samazinājies un tā vairs nav uzskatāma par viesuļvētru.

Ņujorkā applūdusi daļa Manhetenas, kas licis varasiestādēm dot rīkojumu par 375 tūkstošu cilvēku evakuāciju. Plūdi Ņujorkā raisa bažas, ka ūdens varētu iekļūt arī metro sistēmā. Lielpilsētā traucēta arī elektroapgāde. Zem ūdens tik pat kā palikusi populāra kūrortpilsēta Atlantiksitija no kurienes evakuēti 30 tūkstoši cilvēku. Daudzviet izgāzti koki un pārrautas elektrolīnijas. Sendijas izraisītas sniega vētras apdraud ASV iekšzemes štatus. Vētras laikā vienā no Ņujorkas elektrostacijām nograndis sprādziens, kas izraisījis elektropadeves traucējumus pilsētā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Konstatēti ļoti augsti riski jaunā ES fondu plānošanas perioda ieviešanā

LETA, 23.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konstatēti ļoti augsti riski jaunā Eiropas Savienības (ES) fondu 2021.-2027.gada perioda finansējuma ieguldīšanā Latvijas ekonomikā atbilstoši plānotajam, secināts ES fondu ministru tematiskajā komitejas sanāksmē.

Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji informēja aģentūru LETA, ka otrdien FM finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) vadībā visu ES fondu ieviešanā iesaistīto ministriju ministri tikās ES fondu ministru tematiskajā komitejas sanāksmē, lai apspriestu ES fondu ieviešanas statusu, konstatētos ieviešanas riskus un iespējamos risinājumus.

ES fondu ieviešanā iesaistītajām institūcijām 2023.gads bija īpaši intensīvs, kad paralēli jaunā ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda investīciju nosacījumu izstrādei bija jāveic virkne pasākumu sekmīgai ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda pabeigšanai, kā arī jāstrādā pie Atveseļošanas fonda plāna ieviešanas, pauž ministrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apstiprināti 70% ES fondu investīciju ieviešanai nepieciešamo MK noteikumu

Zane Atlāce - Bistere, 06.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 6. jūlijā, Bauskā notika Kohēzijas politikas Eiropas Savienības Struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) 2014. – 2020. gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas ikgadējā izbraukuma sēde, kurā tika izskatīti aktuālie ES fondu ieviešanas jautājumi. Līdz šim ir apstiprināti 75 jeb gandrīz 70% ES fondu investīciju ieviešanai nepieciešamo Ministru kabineta (MK) noteikumu. Turpat ceturtdien, 7. jūlijā, notiks arī 2007. – 2013. gada plānošanas perioda ES fondu Uzraudzības komitejas sēde, informē Finanšu ministrijā.

«Katrs solis pretī ES fondu investīciju ieviešanai ir būtisks iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanai un ekonomikas izaugsmei kopumā. Lai pēc iespējas ātri un kvalitatīvi ES fondu atbalsts sniegtu savu ieguldījumu, svarīgi visām nozaru ministrijām un nevalstiskajām organizācijām sekmīgi sadarboties, jo mums visiem ir viens mērķis – efektīvas ES fondu investīcijas,» norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.

Lai veicinātu ātrāku un efektīvu ES fondu investīciju ieguldīšanu ekonomikā, ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas sēdē tika izskatīts ES fondu ieviešanas progress un citi aktuālie jautājumi. Tāpat gada laikā notikušas regulāras Uzraudzības komitejas apakškomiteju sēdes, kuru ietvaros ar partneriem sagatavoti lēmumi par investīciju nosacījumiem, kas pieņemti Uzraudzības komitejas rakstisko procedūru laikā. Tādējādi līdz 2016. gada 30. jūnijam jau ir izsludinātas 54 projektu iesniegumu atlases.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas dienvidu piekrasti piemeklējis spēcīgs taifūns, Honkongā ievainojot desmitiem cilvēku. Savukārt Ķīnas galvaspilsētu Pekinu pārņēmuši plūdi.

Taifūna izraisītais spēcīgais vējš Honkongā nogāzis simtiem koku, bet ievainojums dabas stihijas laikā guvuši 129 pilsētas iedzīvotāji.

Tikmēr Ķīnas galvaspilsētā nedēļas nogalē piedzīvotās lietusgāzes izraisījušas pamatīgus plūdus, kuru laikā bojā gājuši 37 cilvēki. Pēc plūdiem pekinieši internetā steidza paust neapmierinātību ar varasiestāžu rīcību krīzes situācijā, salīdzinot Honkongu, kura taifūnu pārdzīvojusi relatīvi mierīgi, ar Pekinā notikušo.

Pekinas iedzīvotāji norāda, ka pilsētas notekūdeņu sistēma neesot darbojusies pienācīgi, kā arī varasiestādes nav pietiekoši laicīgi sniegušas brīdinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Izmaksu pieaugums un lasītāju rocības sarukums izdevējus dzen stūrī

Māris Ķirsons, 13.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Preses izdevēji spiesti vienlaikus risināt vienādojumu ar vairākiem nezināmajiem, kur vienā pusē strauji pieaug izmaksas, kuras nav iespējams nekavējoties iekļaut cenā, bet no otras puses sarūk iedzīvotāju skaits, tātad potenciālo lasītāju skaits latviešu valodā.

Papildu efektu rada inflācija, kuras uzaudzētās energoresursu un pārtikas cenas mazina lasītāju iespējas iegādāties kvalitatīvus izdevumus.

Tādu ainu rāda preses izdevēji. Vēl vairāk - pašreizējos neskaidrības apstākļos neesot iespējamas nākotnes prognozes. Šādas atziņas tiek pamatotas ne tikai ar neprognozējamo cenu pieauguma līmeni nākamajā apkures sezonā, bet arī ar valsts politiku attiecībā uz masu medijiem, kur būtiska ir ne tikai valsts atbalsta instrumentu esamība, bet arī nodokļu piemērošana žurnālistu atlīdzībām. Vienlaikus dzirdamas atziņas, ka spēlītes masu mediju segmentā ir bīstamas, jo vietējo masu mediju vietā varot ienākt propagandas līdzekļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Līdz gada beigām plānots apstiprināt 90% no pieejamām ES fondu programmām

Žanete Hāka, 22.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 22. martā, Ministru kabinetā (MK) tika apstiprināts Finanšu ministrijas (FM) regulārais informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta, Norvēģijas finanšu instrumenta un Latvijas un Šveices sadarbības programmas investīciju progresu līdz 2015. gada 31.decembrim, informē FM.

ES fondu 2007.–2013. gada plānošanas perioda slēguma posmā prognozējams, ka Latvija būs spējusi pilnībā izmantot visas plānošanas periodā pieejamās ES fondu atbalsta investīciju iespējas.

Līdz ar 2015. gada 31. decembri noslēdzies 2007. – 2013. gada plānošanas perioda izmaksu attiecināmības periods. Šobrīd vēl tiek vērtēti atsevišķu projektu īstenotāju iesniegtie maksājumu pieprasījumi, tomēr paredzams, ka plānošanas periodā Latvija būs spējusi pilnībā izmantot pieejamo ES fondu finansējumu. Kopumā 2007. – 2013. gada plānošanas periodā līdz šī gada 29. februārim finansējuma saņēmējiem veikti maksājumi 4,45 miljardu eiro apmērā, kas ir 98,4% no kopējā pieejamā ES fondu finansējuma šajā periodā. Savukārt noslēgto līgumu apjoms ir 4,68 miljardi eiro jeb 103,5% no pieejamā ES fondu finansējuma. Tas nozīmē, ka līgumi ir slēgti par valsts piešķirto virssaistību apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Investori atbrīvojas no jaunattīstības valstu akcijām

Žanete Hāka, 11.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunattīstības valstu akciju tirgus indeksi otrdien saruka līdz deviņu mēnešu zemākajai atzīmei, lielāko kritumu piedzīvojot Filipīnas un Taizemes akciju tirgiem, liecina dati.

Tāpat saruka valūtu vērtības, tirgus dalībniekiem bažījoties par ASV Federālo Rezervju sistēmas lēmumu samazināt ekonomikas stimulēšanas pasākumus.

Tā, piemēram, Philippine Long Distance Telephone Co akcijas cena nokrita par 4,6%, pavelkot līdzi Filipīnas akciju tirgus indeksu līdz zemākajam līmenim kopš 2011. gada septembra. Savukārt Taizemes un Indonēzijas akciju tirgus indeksi saruka par vismaz 2,6%.

Jaunattīstības valstu tirgus raksturojošais MSCI Emerging Markets Index saruka par 1,1% līdz 962,53 punktiem, kas ir zemākā atzīme kopš pērnā gada septembra sākuma.

Jāpiebilst, ka kopš maija otrās puses, kad FRS vadītājs Bens Bernanke paziņoja, ka centrālā banka varētu apsvērt kvantitatīvās mīkstināšanas pasākumu bremzēšanu, ārzemju investori ir atbrīvojušies no Taizemes akcijām 1,3 miljardu ASV dolāru apmērā, no Indonēzijas – 1,2 miljardu dolāru apmērā un 70 miljonu ASV dolāru vērtām Filipīnas kompāniju akcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Filipīnas piektdien nosūtīja atpakaļ uz Kanādu 69 konteinerus ar, kā vietējās amatpersonas paziņojušas, nelikumīgi ievestiem atkritumiem.

Salu valsts ir viena no Dienvidaustrumāzijas valstīm, kas protestē pret to, ka turīgās zemes uztverot tās kā atkritumu izgāztuves.

Sabikas līča brīvostas pārvaldniece Vilma Eisma teikusi, ka tonnām atkritumu uzkrautas uz kuģa «Bavaria», kas tagad uzsācis 20 dienu ilgu ceļu uz Kanādas ostas pilsētu Vankūveru, ar to noslēdzot «šķērmu mūsu vēstures nodaļu». Pirms došanās uz Kanādu, «Bavaria» piestās ostā Taivānā, viņa piebilda.

Vides aktīvisti, tostarp no organizācijām «Greenpeace» un «EcoWaste Coalition» apsveica «Bavaria» ceļojumu, uzsverot, ka «Filipīnas nav atkritumu izgāztuve».

Filipīnu prezidents Rodrigo Duterte ir draudējis nosūtīt atpakaļ visus atkritumus, kas 103 konteineros Filipīnās tika ievesti 2013.un 2014.gadā. Vairāki konteineri atkritumu ir utilizēti, tostarp noglabāti izgāztuvēs, bet 69 konteineri ar elektriskajiem un mājsaimniecību atkritumiem, tostarp izlietotām autiņbiksītēm, puva divās Filipīnu ostās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sitio Pariahan, piekrastes ciemats Filipīnās, kādreiz bija sala, bet tagad ir bez zemes.

Ciemats, kas atrodas aptuveni 17 kilometru attālumā no Filipīnu galvaspilsētas Manilas, katru gadu nogrimst dziļāk par apmēram 4 cm.

Globālās sasilšanas izraisītā jūras līmeņa celšanās drīz varētu padarīt šo ciematu nelietojamu. Ar šādu problēmu saskaras arī citas Āzijas valstis, kur vissmagāk cieš tieši visnabadzīgākā sabiedrības daļa.

Sitio Pariahan ciematā dziļa aka ir vienīgais ūdens avots. Uz daudziem jumtiem uzstādīti saules paneļi, lai iegūtu elektrību, kas galvenokārt tiek izmantota, lai kopīgi skatītos televīzijas pārraides. Dienās, kad elektrības ir maz, iedzīvotāji laiku pavada, spēlējot azartspēles.

Taču savulaik ciemats bijis pavisam citāds. Tur rīkoti basketbola turnīri un tik grandiozi svētki, ka uz tiem ieradušies viesi no citām valsts vietām. Basketbola laukums tagad ir pilnībā nogrimis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Svarīgākais 8. novembrī

Dienas Bizness, 08.11.2013

Simts pasaules bagātākajiem cilvēkiem pieder 3% no pasaules bagātībām

Šonedēļ Bloomberg Markets Magazine laidis klajā jaunāko pasaules miljardieru TOP 100. Visu simts saraksta dalībnieku bagātības kopā veido teju 3% no pasaules ekonomikas. Lasīt tālāk...

Foto: AFP/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušo airBaltic vadītāju Bertoltu Fliku sauc pie kriminālatbildības, veidos slepenu riskanto personu sarakstu, Filipīnas plosa šī gada pasaulē spēcīgākais taifūns, Twitter pirmo dienu noslēdz ar 73% kāpumu.

Tas un daudz kas cits Db.lv 8. novembra svarīgāko ziņu izvilkumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eiropas Komisija Latvijai pauž atzinību ES fondu ieviešanā

Zane Atlāce - Bistere, 24.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas sekmes ES fondu ieviešanā pēdējā gada laikā ir vērtējamas kā ļoti augstas, ņemot vērā, cik šis ir bijis izaicinājumiem bagāts gads, atzīst Eiropas Komisijas Reģionālās un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta Igaunijas, Somijas un Latvijas nodaļas vadītāja Angela Martinesa Sarasola.

Ceturtdien, 24.novembrī, notika Kohēzijas politikas Eiropas Savienības Struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) 2014.-2020.gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas sēde, kurā tika izskatīts ES fondu ieviešanas progress un citi aktuālie jautājumi.

«Latvija var lepoties ar visu 30 Eiropas Komisijas izvirzīto priekšnosacījumu ES fondu ieviešanai izpildi, Ministru kabineta noteikumu apstiprināšanu par vairāk nekā 80% ES fondu finansējuma un sasniegto ES fondu ieviešanas progresu, Latvijai ieņemot trešo vietu ES pēc saņemtajiem starpposmu maksājumiem. Nākamie soļi un izaicinājumi ir projektu ieviešanas apjoma un kvalitātes kāpināšana, slēdzot arvien jaunus projektu līgumus un nodrošinot ES fondu veiksmīgai ieviešanai nepieciešamo naudas plūsmu,» norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.

Komentāri

Pievienot komentāru