Atpūta

Filmas Zigfrīds Meierovics. Filma, kuras nebija veidotāji uzsāk kopfinansēšanas kampaņu

Lelde Petrāne, 02.08.2017

Jaunākais izdevums

Filmas Zigfrīds Meierovics. Filma, kuras nebija komanda uzsākusi ziedojumu vākšanas kampaņu platformā Projektu banka, lai savāktu nepieciešamo finansējumu filmas pabeigšanai.

Filmas veidotāji lūdz sabiedrības atbalstu filmas tapšanā, lai pabeigtu divus svarīgus filmas veidošanas etapus. Finansējums nepieciešams, lai meklētu informāciju par Z.A. Meierovica darbību ārvalstu (Itālijas, Francijas, Lielbritānijas un Krievijas) arhīvos, kur glabājas vēl neizpētītas ziņas par pirmā Latvijas ārlietu ministra ārzemju vizītēm, kā arī lai inscenētu divas īpašas ainas, kas bijušas liktenīgas valstsvīra dzīvē. Kopējā summa, ko projekta veidotāji cer savākt ar Projektu bankas ziedotāju palīdzību, ir 3000 eiro.

Zigfrīds Meierovics. Filma, kuras nebija ir stāsts par filmu, kas nav tapusi jau simt gadu garumā. Jau kopš pirmās brīvvalsts laikiem četri dažādi režisori strādājuši pie kino projektiem, kas attēlotu kādreizējā Latvijas ministru prezidenta un pirmā ārlietu ministra Z.A.Meierovica dzīvi un darbu, bet visi finansiālu vai ideoloģisku apsvērumu rezultātā apturēti. Režisors un Latvijas dokumentālā kino vecmeistars Tālivaldis Margēvičs (Šķērsiela, Sieviete, kura gaida), jau vairāk nekā 20 gadu garumā cenšas piepildīt savu sapni un pabeigt filmu par šo Latvijas vēstures personību.

2017. gadā filma ir tuvāk pabeigšanai nekā jebkad iepriekš – tā iekļauta Latvijas Simtgades projektu starpā un saņēmusi daļu finansējuma no Valsts Kultūrkapitāla fonda. Saņemtais finansējums gan ir neliels, tāpēc filmas kvalitatīvai izstrādei nepieciešams sabiedrības atbalsts. Lai filma būtu saistoša ne tikai šauram vēstures entuziastu un Z.A.Meierovica darbības pārzinātāju lokam, bet arī tūkstošu skatītāju auditorijai kinoteātros, TV ekrānos un Latvijas skolās, filmas veidotāji ir iecerējuši inscenēt divas ainas, kas bijušas izšķirošas Zigfrīda Annas Meierovica mūžā. Pirmā no tām - aina, kurā Z.A. Meierovics, tobrīd kaismīgs Latvijas brīvības cīnītājs, nejauši nonāk vienā vilciena kupejā ar latviešu izcelsmes padomju aģentiem, kas, kā izrādās, brauc uz Maskavu atbrīvoties no... Zigfrīda Annas Meierovica. Otrā - Meierovicam liktenīgās autoavārijas aina. Abu ainu pienācīgai realizēšanai nepieciešams kvalitatīvs tehnoloģiskais nodrošinājums. Nozīmīga ir unikālās 20. gadu vides iedzīvināšana - tam nepieciešami autentiski, tāpēc dārgi tērpi, rekvizīti un filmēšanas lokācijas. Filmas inscenējumos galvenās lomas atveidos latviešu aktieri - Andris Gindra, Agnese Cīrule, Ģirts Liuziniks un citi.

Papildus apziņai, ka atbalsta Latvijas vēstures izpētes un popularizēšanas darbu, filmas atbalstītāji saņems arī atlīdzības – to skaitā ir ielūgumi uz filmas pirmizrādi un sekojošajām svinībām, ekskursija kopā ar režisoru pa Z.A.Meierovica dzīvē svarīgām vietām, filmā nozīmīgi rekvizīti un pat privāts filmas seanss līdz 40 personām.

Filmai iespējams ziedot saitē: https://projektubanka.lv/projects/filma-zigfrids-meierovics

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Filma Zigfrīds Anna Meierovics izmaksājusi gandrīz 36 tūkstošus eiro

Monta Glumane, 02.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan filmas «Zigfrīds Anna Meierovics» nonākšana Latvijas kinoteātru repertuāros sagaidāma šā gada rudenī, filmas veidotāji par pirmizrādes datumu izvēlējušies 4. maiju - Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu, informē filmas pirmizrādes komunikācijas vadītājs Dāvis Landorfs.

Datums ir nozīmīgs, jo filma «Zigfrīds Anna Meierovics», vēstot par Latvijas pirmā ārlietu ministra dzīvi un darbu, reizē stāsta arī par nozīmīgiem notikumiem, kas ļāvuši dibināt Latvijas valsti.

Lai filma par Zigfrīdu Annu Meierovicu būtu interesanta ne tikai vēstures entuziastiem, bet arī plašam skatītāju lokam kinozālēs visapkārt Latvijai, tā apvieno inscenētas epizodes ar vēsturisko liecību montāžu.

«Esam droši, ka filma būs interesanta ikvienam, jo gan Z.A. Meierovica politiķa un personas dzīvesstāsts, kā arī Latvijas Neatkarības iegūšanas notikumi, kas redzami filmā, bijuši patiešām aizraujoši. Pieļaujam, ka filma varētu īpaši piesaistīt Latvijas Neatkarības vēstures interesentus un 20. gadu atmosfēras cienītājus, bet ceram, ka ikviens filmā atradīs kaut ko savu,» stāsta D. Landorfs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Shortcut piedāvājumu papildina jaunākās latviešu filmas

Jūnijā lietotnes Shortcut piedāvājuma klāstu papildināja vairākas latviešu režisoru dokumentālās un mākslas filmas, kas priecēs Latvijas skatītājus. Starp tām ir gan vēl pastāvīgi kinoteātros neizrādītā Zigfrīds Anna Meierovics, gan nesen pirmizrādi piedzīvojušās Bille, Zāģeri un Dubultā dzīve. Sekss un PSRS.

Ģimenes filma Bille uzreiz pēc nonākšanas uz kino ekrāniem jau saņēmusi ļoti pozitīvas skatītāju atsauksmes. Filmas veidotāji ar lielu pietāti pret literāro pirm- avotu ir radījuši precīzu un skaudru 30. gadu strādnieku Rīgas atspoguļojumu. Stāsta centrā ir talantīga bērna un ikdienas nogurdinātu pieaugušo attiecības – ar nabadzību Bille ir iemācījusies sadzīvot, taču pietrūkst mātes mīlestības un uzmanības. Filmas autentiskumu paspilgtina fakts, ka uzņemšana notikusi Vizmas Belševicas bērnības mājā un pagalmā, kur paiet lielākā daļa Billes ikdienas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politikas veidotāji un Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija (LAFPA) vēl nespēj vienoties par kopfinansēšanas regulējuma tālāku virzību.

Pirmdien Ministru kabineta komiteja skatīja Finanšu ministrijas (FM) izstrādāto Kopfinansējuma pakalpojuma likumprojektu, kas paredz attīstīt finanšu un kapitāla tirgū savstarpējo aizdevumu pakalpojumus. Tomēr pēc politikas veidotāju un nozares pārstāvju diskusijām likumprojekta tālāka virzība tika atlikta.

Tiesiskā regulējuma mērķis ir attīstīt finanšu un kapitāla tirgū savstarpējo aizdevumu pakalpojumus. Šī mērķa ietvaros plānots noteikt kopfinansējuma pakalpojumu sniedzēja darbības principus, atbildību, licencēšanas un uzraudzības kārtību, ieguldītāju un aizdevumu saņēmēju interešu aizsardzības pasākumus.

Likumprojekts neparedz cesiju darījumu publisku piedāvāšanu un realizēšanu, proti, komercdarbības modeli, kas ietver arī vietni cedentu un cesionāru savešanai kopā. Nosakot, ka kopfinansējuma pakalpojumu sniegšana tiek realizēta bez prasījumu cesijas, būtiski tiek samazināti kopfinansējuma pakalpojumu sniedzēja darbības riski. Paredzēts, ka likumprojektā ietvertais darbības modelis aizstās pašreizējo praksi kādu piekopj komersanti, kuri sevi definējuši, kā kopfinansējuma platformas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdienas, 22. novembra vakarā, notikusi apbalvošanas ceremonija pasaulē nozīmīgākajā dokumentālo filmu festivālā IDFA Amsterdamā, un režisores Ievas Ozoliņas dokumentālā filma «Dotais lielums: mana māte», kas tapusi studijā «FA Filma» un atbalstīta Nacionālā Kino centra konkursos, saņēmusi žūrijas balvu.

Filmas producente Madara Melberga uzsver, ka IDFA Amsterdamā var uzskatīt par «olimpiskajām spēlēm» dokumentālajā kino, šogad festivāls notika 30. reizi un tam bija pieteiktas 3887 filmas, starptautiskajās konkursa skatēs kopā atlasītas 45 no tām. Sadaļā First Appearance, kas pievērš uzmanību daudzsološu režisoru pirmajām un otrajām filmām, Ievas Ozoliņas režisētā filma «Dotais lielums: mana māte» konkurēja ar 15 citu pasaules režisoru darbiem. Latvijas vēsturē šis ir otrais gadījums pēc Ivara Selecka leģendārās «Šķērsielas» (1989), kad latviešu režisora filma gūst šāda mēroga panākumus; žūrijas balva, ko saņēma Ievas Ozoliņas filma, nosaukta izcila kanādiešu dokumentālista, plaša profila radošās personības un dokumentālā kino misionāra Petera Vintonika (1953-2013) vārdā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Papildināts: Filmas Vectēvs, kas bīstamāks par datoru ieņēmumi - 283 075 eiro

Lelde Petrāne, 17.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā gada sākumā apkopotā statistika liecina, ka pirmā filma Nacionālā Kino centra (NKC) programmā «Latvijas filmas Latvijas simtgadei», režisora Vara Braslas spēlfilma «Vectēvs, kas bīstamāks par datoru» 2017. gadā kļuvusi par otro kinoteātros visvairāk apmeklēto filmu Latvijā, un tas ir labākais Latvijas filmas sasniegums vismaz pēdējo desmit gadu laikā. Šogad filma dodas ārpus Latvijas – uz festivāliem un pie ārzemju tautiešiem – un būs skatāma arī divos televīzijas kanālos.

Filmas ražošanas budžets ir 641 357 eiro, no tā NKC programma Latvijas filmas Latvijas simtgadei atbalstīja filmas ražošanu ar 560 773 eiro.

Kopējie ieņēmumi filmas izrādīšanas vietās šobrīd veido 283 075 eiro.

Studijā F.O.R.M.A. uzņemtā spēlfilma «Vectēvs, kas bīstamāks par datoru» kopš 2017. gada 18. augusta izrādīta Latvijas kinoteātros, kultūras iestādēs un skolās, klātienē filmu redzējuši vairāk nekā 75 700 skatītāji un kinoteātru iznomā labākus rezultātus Latvijā ieguvusi tikai ASV pilnmetrāžas animācijas filma Nejaukais es 3 / Despicable Me 3.

Dažās Latvijas kultūras iestādēs pirmo Simtgades filmu turpināja demonstrēt arī janvāra sākumā, bet jau šajās dienās pēc ārzemēs dzīvojošo tautiešu iniciatīvas sācies filmas «Vectēvs, kas bīstamāks par datoru» ceļš pasaulē. 13. janvārī filma pulcināja diasporu Briselē, kur ar skatītājiem pēc filmas seansa tikās režisors Varis Brasla un aktrise Vizma Kalme. Tur mazie skatītāji lūguši režisoram autogrāfus un iespēju uzņemt kopīgus selfijus, bet Varis Brasla pēc publikas reakcijas sapratis, ka šo filmu latvieši visur pasaulē izjūt vienādi. Pamazām tiek plānoti filmas seansi arī citās valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Filmu studija Mistrus Media dod iespēju ikvienam interneta lietotājam kā Latvijā, tā ārzemēs bez maksas noskatīties trīs studijā veidotas filmas: dokumentālo filmu par Alvi Hermani «Vairāk nekā dzīve», dokumentālu stāstu «Pasaules skaņa» par mūzikas rašanās noslēpumu Māra Sirmā un kora «Kamēr..» izpildījumā, kā arī izklaidējošu spēles īsfilmu visai ģimenei «Gūtenmorgens un trešā acs», kurā lomas atveido Jaunā Rīgas teātra aktieri Kaspars Znotiņš, Ģirts Krūmiņš, Andris Keišs un Elita Kļaviņa. Filmas skatāmas studijas Vimeo kontā līdz 2018. gada 8. janvārim.

Režisoru Dāvja Sīmaņa un Ginta Grūbes dokumentālā filma «Pasaules skaņa» (2010) vēsta par mūzikas rašanās noslēpumu, ko iedvesmojis viens no pasaules labākajiem koriem «Kamēr..» un diriģents Māris Sirmais. Filmā poētiski dokumentēta unikālā sadarbības projekta «Pasaules Saules dziesmas» veidošana, Mārim Sirmajam uz kopīgu radošu darbu Latvijā aicinot 17 komponistus – Giju Kančeli no Gruzijas, Džonu Taveneru no Lielbritānijas, Džonu Luteru Adamsu no ASV, Ko Matsušitu no Japānas, Leonīdu Desjatņikovu no Krievijas, Dobrinku Tabakovu no Bulgārijas un citus.

Savukārt Ginta Grūbes filma «Vairāk nekā dzīve» (2014) ir dokumentāla liecība par teātra režisora Alvja Hermaņa darba metodi, izsekojot izrādes «Vectēvs» tapšanai Jaunajā Rīgas teātrī, «Senču asiņu balss» Minhenes Kamerteātrī un «Ķelnes afēra» Ķelnes teātrī. Filma ļauj ielūkoties Hermaņa darba stilā, kura pamatā ir režisora un viņa aktieru kolektīvais uzdevums meklēt atbildi uz jautājumu, vai īstā dzīve ir interesantāka par tās transformāciju teātrī, un uzzināt, kāpēc režisors nolemj atteikties no paša radītās teātra metodes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Grauba: Nameja gredzens pierāda, ka mazā cilvēkā var būt milzīgs spēks

LETA, 11.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#2,5 miljonu eiro kopējais filmas budžets Eiropas kino kontekstā ir vērtējams kā niecīgs, jo parasti šāda veida leģendu projektiem tiek atvēlēti vairāki desmiti miljoni eiro

Leģenda Nameja gredzens pierāda, ka mazā cilvēkā var būt milzīgs spēks, enerģija un pašcieņa, par savu jaunāko filmu sacīja režisors Aigars Grauba.

Viņš skaidroja, ka filmas galvenās lomas atveidotāja izvēle bijusi gara, taču izvēlētajam aktierim Edvīnam Endrem piemīt šīs rakstura īpašības. «Vai Namejs būs tāds, ko cilvēki būs iedomājušies? Grūti teikt. Es, veidojot stāstu, iztēlojos viņu tieši tādu, kāds ir Endre. Es gribēju, lai viņš ir gados ļoti jauns, bet ar pieredzi filmēšanās darbā,» pauda režisors.

Viņš sacīja, ka filmā tiek atspoguļoti divi stāsti - par Nameja gredzenu un zemgaļiem. «Tas, ko iedzīvotāji sauc par Nameja gredzenu, tika atrasts 30.gados Daugmales pilskalna izrakumos. Nosaukumu šai rotai, faktiski, deva tauta. Bija izstāde, kurā šie arheoloģiskie izrakumi tika eksponēti, un cilvēki, ieraugot gredzenu, piedēvēja tam Nameja nosaukumu. Iepriekš Aleksandrs Grīns gredzenu piemin savā romānā, taču tur tas aprakstīts savādāk. Arī vēsturnieki savās klasifikācijās šo rotu sauc tieši par Nameja gredzenu. Būsim atklāti, nevienam nav skaidrs, kāds Namejam bija gredzens,» skaidroja Grauba.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģijas daudzējādā ziņā mūsdienās atvieglo animācijas filmu tapšanu, tomēr katrs zīmējums joprojām tiek veidots manuāli, vienīgi papīra vietā ir dators

«Fiziski tas tik un tā ir roku darbs, un tur jau ir tas šarms,» saka Edmunds Jansons, animācijas studijas Atom Art dibinātājs. 1. februārī pirmizrādi piedzīvos viņa pirmā pilnmetrāžas animācijas filma Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi. Režisora 2017. gada animācijas filma Bize un Neguļa ir ieguvusi trīs balvas Lielais Kristaps un galvenās balvas nozīmīgos starptautiskos animācijas filmu festivālos. Vairāk par to, ko vēsta savās filmās, kādi ir jaunie animatori un kādā līmenī ir Latvijas speciālisti, viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 11. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Režisora Andreja Ēķa un studijas «Platforma Film» «eksporta ideja» iekarojusi arī Ukrainas tirgu.

Andreja Ēķa spēlfilmas Svingeri (2016) pirmā adaptācija tika uzņemta Igaunijā, repertuārā startēja 2017. gada 10. novembrī un līdz gada beigām to kinoteātros noskatījās apmēram 80 000 interesentu. Ukrainā filmas Svingeri lokalizētais variants uz ekrāniem iznāca 2018. gada 1. janvārī ar greznu publicitātes kampaņu vienlaikus vairākās lielpilsētās (Kijevā, Odesā, Harkovā u.c.). Filma kā šobrīd populārākā lokālā komēdija joprojām ir kinoteātru repertuārā un līdz marta sākumam filmu noskatījušies jau vairāk nekā 273 000 skatītāju, kases ieņēmumi - apmēram 680 tūkstoši eiro.

Būtisks elements lokālo Svingeru popularitātes vairošanai ir katrā valstī speciāli piemeklēti aktieri, kas labi pazīstami vietējiem skatītājiem. Ukrainas versijā piedalās populāras šovbiznesa zvaigznes – reperis Serjoga (Ukrainā populāras dziesmas Čornij bumer izpildītājs), Oļa Poļakova (viena no slavenākajām dziedātājām Ukrainā), Daša Astafjeva (Playboy modele, kas dzīvojusi kopā ar Hjū Hefneru) un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Kannu kinofestivālu atklāj ar irāņu režisora Asgara Farhadi filmu

LETA, 08.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien sākas prestižais Kannu kinofestivāls, ko atklāj irāņu režisora Asgara Farhadi filma «Everybody Knows», kurā galvenās lomas atveido Penelope Krusa un Havjers Bardems.

«Everybody Knows» («Todos Lo Saben») ir Farhadi pirmā filma spāņu valodā un pirmā filma spāņu valodā, ar kuru atklāts Kannu kinofestivāls kopš režisora Pedro Almodovaras filmas «Sliktā audzināšana» («La mala educación») 2004.gadā.

Spānijā uzņemtais psiholoģiskais trilleris sacentīsies arī par festivāla galveno balvu «Zelta palmas zars». Šī ir pirmā reize pēc sešu gadu pārtraukuma, kad filma, ar kuru tiek atklāts festivāls, arī pretendē uz tā galveno godalgu.

Farhadi 2011.gada filma «Šķiršanās» «A Separation» saņēma «Oskaru» un Berlīnes kinofestivāla «Zelta lāci», tomēr Kannu festivāla galveno balvu viņš nekad nav izcīnījis.

Tiesa gan, divas viņa nākamās lentes «The Past» (2013) un «The Salesman» («Komivojažieris») (2016) saņēma Kannu godalgas par labāko scenāriju, kā arī labākā aktiera un aktrises godalgas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Roga uzņēmis filmu par latvieti dimantu racēju Āfrikā

Monta Glumane, 12.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grupas Prāta Vētra bundzinieks, mūziķis Kaspars Roga šā gada maija sākumā skatītājiem piedāvās savu pirmo dokumentālo filmu Meklējot Mr.Kauliņu. Filma būs par viņa draugu latvieti Guntaru Kļaviņu, kurš Āfrikā darbojas dimantu biznesā un ar kuru finansiāli savulaik bijusi saistīta arī Prāta Vētra.

Mr. Kauliņš ir finansists un šarmants dzīves baudītājs. Pēc sava biznesa kraha viņš pazūd bez vēsts, radiniekus un draugus atstājot par sevi pilnīgā neziņā. Starp viņiem ir arī labākais draugs Kaspars Roga, kurš apņemas noskaidrot, kas noticis ar Mr. Kauliņu. Pēc vairākiem gadiem K. Roga viņu atrod Āfrikā, Sjerraleonē, kur Mr. Kauliņš ir sācis kārtējo bīstamo avantūru - dimantu meklēšanu.

K.Roga biznesa portālam db.lv stāsta, ka galvenais «vaininieks» filmas tapšanā ir tās producents Sandijs Semjonovs, kurš par latvieti G. Kļaviņu uzzināja no kāda cita latvieša - Harija Švarcbaha, kurš arī šobrīd dzīvo un strādā Āfrikā. S.Semjonovs kā producents līdzdarbojies arī grupas Prāta Vētra filmas tapšanā un tādējādi atklājies, ka K.Roga ar G. Kļaviņu ir labi draugi. Tā radusies doma par filmas uzņemšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc kinoizplatītāju datiem, apmeklētākā filma Latvijā šonedēļ ir «Jelgava '94», kas tapusi pēc rakstnieka Jāņa Joņeva tāda paša nosaukuma grāmatas motīviem. Kopš 17. septembra, kad filma piedzīvoja pirmizrādi, to noskatījušies vairāk nekā 10 000 skatītāju. Īpašs ir filmas sasniegtais rekords Jelgavā.

Tur vien filmu noskatījušies vairāk nekā 3500 cilvēki, informēja filmas komunikācijas koordinatore Alise Podniece.

Viņa biznesa portālam db.lv pastāstīja, ka filmas budžets kopā ir 672 tūkstoši eiro. «Par skatītāju lielo interesi, saprotams, patiess prieks, taču par budžeta atpelnīšanu šobrīd ir pāragri spriest,» viņa sacīja.

Filmas stāsta centrā ir nupat četrpadsmit gadu dzimšanas dienu nosvinējušais Jānis, Jelgavas puika ar «zubra» līmeņa mācību sasniegumiem, kurš cenšas būt neviena nemanīts. Tomēr iemīlēšanās klasesbiedrenē Kristīnē un nejauši iegūtie draugi Nāve un Zombis neatgriežami aizsāk jaunu lapaspusi Jelgavas pusaudža dzīvē – ir jāspēlē mūzikas grupā, jāklausās metāls, vajadzīgas īstās drēbes un galu galā līdz asarām jānoved skolotāji un vecāki. Tas ir laiks, par kuru pieaugot, ļoti iespējams, būs kauns, bet tikpat iespējams, ka tas izrādīsies pats labākais dzīves periods.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas filmas turpina krāt skatītāju apmeklējuma rekordskaitļus - pašmāju filmu «Jelgava «94», kura kinoteātros visā Latvijā skatāma kopš 20. septembra, noskatījušies jau 23 530 skatītāji.

Filma saņēmusi arī deviņas nominācijas Nacionālajai Kino balvai «Lielais Kristaps», tai skaitā kā Labākā filma, Labākais režisors, Labākais mākslinieks.

Db.lv jau vēstīja, ka filmas budžets kopā ir 672 tūkstoši eiro. Tās stāsta centrā ir nupat četrpadsmit gadu dzimšanas dienu nosvinējušais Jānis, Jelgavas puika ar «zubra» līmeņa mācību sasniegumiem, kurš cenšas būt neviena nemanīts. Tomēr iemīlēšanās klasesbiedrenē Kristīnē un nejauši iegūtie draugi Nāve un Zombis neatgriežami aizsāk jaunu lappusi Jelgavas pusaudža dzīvē – ir jāspēlē mūzikas grupā, jāklausās metāls, vajadzīgas īstās drēbes un galu galā līdz asarām jānoved skolotāji un vecāki. Tas ir laiks, par kuru pieaugot, ļoti iespējams, būs kauns, bet tikpat iespējams, ka tas izrādīsies pats labākais dzīves periods.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Principā, tas ir mūsu maizes darbs, jo pateicoties telpu nomai, mēs varam demonstrēt arī kino,» biznesa portālam Db.lv atklāja kinoteātra «Splendid Palace» vadītāja Ieva Sīpola.

Video skatāms zemāk!

Kinoteātra vadītāja pastāstīja, ka pēc Nacionālā Kino centra Latvijas simtgades filmu programmas gan kinoteātris «Splendid Palace», gan citi kinoteātri Latvijā atkal piedzīvoja ziedu laikus. Kinoteātris bija plaši apmeklēts, un interese no skatītājiem bijusi ļoti izteikta. 2018.gadā kopējais kinoteātra skatītāju skaits sasniedza 100 656, kas ir par 60% vairāk nekā 2017.gadā «Gribētos sacīt, ka ir sācies jauns posms, arī šogad ir notikušas Latvijas filmu pirmizrādes, un cilvēki arī pēc kino svētku viļņa vēl joprojām nāk, skatās un interesējas. Tajā pašā laikā izjūtam arī pastiprinātu interesi par autorkino, kas ir viens no mūsu kino repertuāra virzieniem,» komentēja I.Sīpola.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā ekspertu komisija nobalsojusi par filmu, kas pārstāvēs Latviju ikgadējā sacensībā par nomināciju ASV Kinoakadēmijas balvai Oskars kategorijā Labākā ārzemju filma / Best Foreign Language Film. No astoņām vērtēšanai pieteiktajām filmām eksperti gandrīz vienprātīgi izvēlējās Latvijas dokumentālā kino klasiķa Ivara Selecka darbu Turpinājums, kas tapis studijā Mistrus Media un atbalstīts Nacionālā Kino centra programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei, informē Nacionālais Kino centrs.

Uz nomināciju šajā kategorijā atbilstoši ASV Kinoakadēmijas balvas nolikumam, var pretendēt pilnmetrāžas filma, kas pirmizrādi savā valstī piedzīvojusi laika periodā no 2017. gada 1. oktobra līdz 2018. gada 30. septembrim, ir vismaz nedēļu pabijusi kinoteātru repertuārā un tās pamatvaloda nav angļu valoda; ASV Kinoakadēmijas biedru vērtējumam šajā kategorijā var pieteikt arī pilnmetrāžas dokumentālo filmu vai pilnmetrāžas animāciju.

Šogad Oskara sacensības kritērijiem atbilst vairāk nekā 10 Latvijas filmu un komisijas izvērtēšanai producenti pieteica astoņas pilnmetrāžas. Četras no pieteiktajām ir Simtgades filmas – Madaras Dišleres Paradīze ’89, Ivara Selecka Turpinājums, Ināras Kolmanes Bille un brāļu Ābeļu Baltu ciltis –, kopīgā konkurencē nonāca arī Oskara Rupenheita Kriminālās ekselences fonds, Aigara Graubas Nameja gredzens, Jāņa Norda spēlfilma Ar putām uz lūpām un Latvijā filmēta krievu režisora Sergeja Ļivņeva spēlfilma Van Gogi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Par ekskluzivitātes principa neievērošanu Forum Cinemas no repertuāra izņem divas filmas

Db.lv, 14.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem kinoteātriem Latvijā «Forum Cinemas» pirms dažādām dienām no sava repertuāra izņēmis Andreja Ēķa režisēto komēdiju «Klases salidojums» un filmu studijas «Rija» jaunāko veikumu multfilmu «Lote un pazudušie pūķi».

Filmu veidotāji par situāciju ir sašutuši, tikmēr kinoteātrī skaidro – šāds lēmums saistīts ar kino industrijā piekoptā ekskluzivitātes principa neievērošanu, tā trešdien informēja «LNT ziņas».

Komēdiju par 40 - gadnieku krīzi uz lielajiem ekrāniem visos kinoteātros plānots sākt rādīt šodien, 14. februārī. Tomēr filmas veidotājus pirms dažām dienām pārsteidza kinoteātra «Forum Cinemas» ziņa, ka tas Latvijā veidoto komēdiju «Klases salidojums» pēkšņi izņēmis no sava repertuāra, noņemot arī visus ar filmu saistītos informatīvos plakātus un pusceļā pārtraucot jau sākto biļešu tirdzniecību.

Filmas režisors Andrejs Ēķis par šo situāciju ir sašutis. «Es neesmu izmisis, varbūt tikai izbrīnīts un sašutis,» viņš atzina. Filmas producents Kristians Alhimionoks norāda, ka vēl nav saņēmis oficiālu skaidrojumu šādai pēkšņai kinoteātra rīcībai. «Mēs īsti nezinām, kas notiek. Mums nav sniegts nekāds paskaidrojums, bet katrā ziņā tas ļoti interesanti precedents Latvijā, es teiktu, nebijis,» atzina filmas producents. Tikmēr A.Ēķis īsti negrib ticēt, ka tā varētu būt cenzūra par labu ārvalstu kinolentēm. Otrs minējums - plaukstošajā Latvijas filmu industrijā saasinājusies cīņa par filmu izplatīšanu - arī «Klases salidojuma» izplatīšana vairs netika uzticēta «Forum Cinemas», bet citai kompānijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijā uzsākta Matīsa Kažas vesterna Kur vedīs ceļš uzņemšana. Filmas darbība risinās 19. gadsimta beigās, kad no baltvācu barona muižas īsi pirms kāzām pazūd topošā līgava.

Pirmais latviešu vesterns – tā savu debijas spēlfilmu Kur vedīs ceļš raksturo 23 gadus vecais režisors Matīss Kaža. Filmas galvenā varone ir Eva, baltvācu barona aizbildniecībā uzaugusi aristokrātiska jauniete. Īsi pirms paredzētajām kāzām Eva no muižas pazūd. Aizdomās par nolaupīšanu tur latviešu skrīveri Miku, un pazudušos jauniešus sāk meklēt barona rokaspuiši, vietējie žandarmi un citi spēki, katrs savu mērķu vadīti.

Režisors Matīss Kaža par filmas Kur vedīs ceļš uzņemšanu stāsta: «Šī nebūs tipiska kostīmfilma vai vēsturiska drāma. Mēs strādājam vesterna žanra ietvaros, un tomēr to pārveidojam pa savam. Tas būs vesterns Austrumeiropas mērcē, varētu to pat saukt par īsternu. Stāsts par pieaugšanu laikā, kurā par savu nākotni nevaram būt droši. Arī par cīņu pret netaisnību, tai skaitā koloniālismu, neiecietību, aizraušanos ar varu. It kā darbība risinās pusotru gadsimtu senā pagātnē, un tomēr tas ir par mūsdienām.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepilnu vienpadsmit dienu laikā kopš režisora Dzintara Dreiberga vērienīgās karas drāmas «Dvēseļu putenis» nonākšanas uz kino ekrāniem filmu paguvuši noskatīties vairāk nekā 102 000 skatītāju.

Tas ir lielākais skatītāju skaits pašmāju kinodarbam atjaunotās Latvijas kino vēsturē šādā filmas izrādīšanas periodā, informē filmas veidotāji un tās izplatītāji Latvijā «Uz kino» un «Kinopunkts».

Tiek lēsts, ka filmas skatītāju skaits reģionos drīzumā varētu būtiski pieaugt, jo papildu kinoteātriem ir uzsākta «Dvēseļu puteņa» demonstrēšana arī Latvijas novadu un pagastu kultūras centros.

«Gribētos, lai šāds starppaaudžu dialogs un savas zemes mīlestības uzplūds nebūtu tikai vienreizējs, filmas izraisīts efekts, bet turpinātos arī tad, kad valsts svētki pagājuši,» domās dalās filmas režisors Dzintars Dreibergs.

Filma «Dvēseļu putenis», kas pirmizrādi piedzīvoja 8. novembrī, skatītājus aizved 100 gadus senā pagātnē, kad sešpadsmitgadīgais Artūrs dodas strēlniekos un kopā ar draugiem cīnās par brīvību – pat tad, kad neviens nezina, kurā pusē tā meklējama. Saviļņojošais stāsts ļauj skatītājam pieaugt kopā ar Artūru un jaundibināto Latvijas valsti, vērojot dzīvi ierakumos zēna acīm, pašaizliedzīgi stājoties pretī ienaidniekam, meklējot īstu mīlestību un mācoties novērtēt brīvības cenu. Dreiberga filma ir ne vien nozīmīgas latviešu vēsturiskās literatūras ekranizējums, bet arī būtisks darbs Latvijas kino, kas pievērš uzmanību šajā žanrā maz atspoguļotam, bet ļoti svarīgam Latvijas vēstures posmam – Pirmajam pasaules karam un Brīvības cīņām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Filma par riteņbraukšanas sacensībām Giro d’Italia piedzīvos Latvijas pirmizrādi

Laura Mazbērziņa, 18.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Filma «Brīnišķīgie lūzeri. Cita pasaule / Wonderful Losers: A Different World» kļuvusi par vienu no skatītākajām dokumentālajām filmām Lietuvā. Filma tapusi lietuviešu režisora Arūna Mateļa (Arūnas Matelis) un Latvijas studijas «VFS Films» sadarbībā. 27. aprīlī tā piedzīvos Latvijas pirmizrādi kinoteātrī «Splendid Palace» un pēc tam tiks izrādīta visā Latvijā.

Kopš filmas pirmizrādes Varšavas starptautiskajā kino festivālā 2017. gada oktobrī, «Brīnišķīgie lūzeri. Cita pasaule» kā labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma ir saņēmusi galvenās balvas prestižos starptautiskos kinofestivālos - Varšavā, Minskā, Triestē. Minskā filma «Brīnišķīgie lūzeri. Cita pasaule» ir izpelnījusies arī skatītāju balvu. Pagājušā gada nogalē Lietuvas Kinematogrāfistu savienība starp astoņām nominētajām filmām, kuru vidū bija arī Šarūna Barta Kannās pirmizrādītā spēlfilma «Sals», gada labākās Lietuvas filmas godu piešķīra tieši «Brīnišķīgie lūzeri. Cita pasaule». Taču jau šā gada aprīlī filma iekļauta Maskavas starptautiskā kinofestivāla dokumentālo filmu konkursā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sadalītas Lielā Kristapa balvas

Zane Atlāce - Bistere, 13.11.2019

Par labāko pilnmetrāžas spēlfilmu atzīta Oļegs (režisors Juris Kursietis, Tasse Film, lota Productions, In Script, Arizona Production).

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps pasniegšanas ceremonijā apbalvotas labākās filmas, filmu veidošanā iesaistītie profesionāļi, mūža balvas laureāts par ieguldījumu filmu mākslā, kā arī atsevišķi tikai pasniegtas FIPRESCI (Starptautiskā kino kritiķu federācija) un citas īpašās balvas.

Balva par mūža ieguldījumu filmu mākslā pasniegta režisoram Varim Braslam.

Par labāko pilnmetrāžas spēlfilmu atzīta Oļegs (režisors Juris Kursietis, Tasse Film, lota Productions, In Script, Arizona Production).

Pārējie Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps 2019 laureāti:

Īpašā žūrijas atzinība par oriģinālas vēsturiskās atmosfēras radīšanu uz ekrāna filmai 1906, rež.G.Šmits, Tanka

Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma - Putina liecinieki, rež. Vitālijs Manskis, Vertov.

Īpašā žūrijas atzinība par pārliecinošu māksliniecisko redzējumu dokumentālajā kino filmai Karote, rež. L.Pakalniņa, Kompānija Hargla. Īpašā žūrijas atzinība par Latvijas dokumentālā kino tradīciju turpināšanu filmai 2018, rež.D.Kļava,VFS Films

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Itāļu filmas Nemirstīgais filmēšana Latvijā izmaksājusi miljonu eiro

Žanete Hāka, 26.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies četru nedēļu ilgais filmas «Nemirstīgais» uzņemšanas periods Rīgā, Latvijā, kura laikā filmēšanas izmaksas sasniedza aptuveni miljonu eiro, informēja filmas pārstāvji.

«Nemirstīgais» ir kriminālseriāla «Gomorra» veidotāja Marko D'Amores (Marco D'Amore) režisēta filma ar viņu pašu galvenajā lomā.

Filmu producē kompānijas «Cattleya» ("ITV Studios» partnerkompānija) un «Vision Distribution» sadarbībā ar «Beta Film». Filmas partneris Latvijā ir studija Baltic Pine Films. Filmas idejas un scenārija autori ir Leonardo Fazoli, Madalēna Ravali, Marko D'Amore un Frančesko Gjačo.

«Nemirstīgais» saskaņota ar TV kompānija SKY veidoto oriģinālo seriālu «Gomorra».

Sākotnējā ideja, kas arī īstenota šajā filmā, bija veidot pāreju starp divām seriāla «Gomorra» sezonām, pavēstot tā varoņa Siro Di Marcio dzīvesstāstu. Viņa dzīve un kriminālā karjera sākās ar zemestrīci, kas pavēra iespējas jauna tipa noziedzībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Papildināta - Pirmo reizi Latvijas filmu pirmizrāžu vēsturē visu Kino Citadele atvēlēs vienai filmai

Lelde Petrāne, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 8. novembrī pirmizrādi piedzīvos filma «Dvēseļu putenis». Pirmo reizi Latvijas filmu pirmizrāžu vēsturē galvenā pirmizrādes norises vieta Rīgā – kinoteātris «Kino Citadele» – tiks pilnībā atvēlēta jaunajai filmai.

14 zālēs visu vakaru tiks demonstrēta tikai vērienīgā kara drāma, uzņemot 3000 skatītāju. Vienlaikus ar pirmizrādi Rīgā filmu plaši sāks rādīt arī Latvijas kinoteātros. Šodien, mēnesi pirms pirmizrādes, sāksies biļešu pārdošana gan uz pirmizrādi, gan uz filmas seansiem visā Latvijā.

Tieši simt gadus pēc Latvijas brīvības cīņām «Dvēseļu puteņa» pirmizrādes vakars ievadīs valsts svētku nedēļu.

«Novēlu, lai tā kļūst par ikgadēju tradīciju – svinēt svētkus, skatoties «Dvēseļu puteni». Šis stāsts, kuru savā izcilajā romānā iemūžinājis strēlnieks Aleksandrs Grīns un kuru šodien no sava skatu punkta iemūžinām mēs, ir jāzina ikvienam: Latvija nav radusies tukšā vietā! Filma ir vērienīga vēstures stunda katram Latvijas iedzīvotājam un ikvienam skatītājam visā pasaulē, kurš interesējas par vēsturi ne tikai kā skaitļu un faktu hronoloģiju, bet arī kā cilvēces piedzīvojumu un pieredzi. Šī filma apliecina latviešu nesalaužamo spītu, dzimtenes mīlestību un varonību un būs interesanta visiem,» komentē filmas režisors Dzintars Dreibergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Ieraudzīt savu filmu pēc 13 scenāriju versijām

Daiga Laukšteina, 04.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vieglas dienas un laicīgus labumus negaidi, tā, sākot kopīgas darba gaitas, režisorei–producentei Antrai Cilinskai savulaik postulēja Juris Podnieks

Antra Cilinska ir viena no Jura Podnieka studijas dibinātājām un tās direktore kopš 1994. gada, bet kino industrijā «peld» jau kopš astoņdesmitajiem gadiem. Viņa tagad zina, ka ievadā pieminētais, reiz kolēģa sacītais, bijuši viedi vārdi, jo apsēstajiem ar kino darbs paņem teju visu cilvēka dzīvi. Viņa sevi mazāk asociē ar biznesa lēdiju, vairāk ar radošu cilvēku, kurš obligātās izvēles kārtā nodarbojas arī ar studijas un filmēšanas procesu vadību. Taču vajadzīgais «krampis» ir, kaut vai lai cīnītos par kino nozares valsts atbalsta budžeta pieaugumu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 4. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Jāņa Joņeva kulta romāna Jelgava 94 ekranizācija pirmizrādi piedzīvoja 18. septembrī, bet no 20. septembra tā skatāma kinoteātros. Kādas jums kā vienai no spēlfilmas veidotājiem ir atsauksmes?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģija, Lietuva un Somija ir nākamās valstis, kurās būs skatāma režisora Andreja Ēķa spēlfilma Svingeri, vēsta screendaily.com.

Šogad tapušas komēdijas versijas igauņu un ukraiņu auditorijai.

Kā pastāstījis Platforma Film pārstāvis Kristiāns Alhimionoks, kā franžīzes partneris ir piesaistīts kāds Norvēģijas uzņēmums. Filma uz ekrāniem Norvēģijā būs skatāma 2018. gadā. Lietuvā darbi jau notiek, bet plāni Somijā ir pārrunu stadijā.

Turklāt Norvēģijas partneris izteicis vēlmi, lai filmas režisors arī norvēģu versijā būtu Andrejs Ēķis, tāpat kā tas bijis igauņu un ukraiņu versijās.

Komēdiju Svingeri Latvijā sāka rādīt 2016. gada decembrī, un tā guva lielus panākumus. Vēlāk dzima ideja par «Baltijas franšīzi», un 2017. gada vasarā Svingeri tika uzfilmēti Igaunijā. Ukraiņu versija būs skatāma nākamā gada janvārī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Filma Baņķieris ir stāsts par Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, sākot no viņa iecelšanas amatā, beidzot ar brīdi, kad viņu apcietināja.

Ansis Pūpols filmas līdzautors: «Nebija viegli saprast, kādēļ inteliģentam, cienījamu mediju apjūsmotam bankas vadītājam ar 17 000 eiro mēnešalgu pietrūka naudas. Filma ir manis paša apziņas ceļš, lai noskaidrotu, kā tas bija iespējams.»

Medijiem sniegtā informācija liecina, ka 2013.gadā KNAB, noklausoties Ilmāra Rimševiča sarunas, bija ieguvis materiālus, kas ar lielu ticamības pakāpi liecināja, ka viņš plāno ņemt kukuli. Tomēr tas neliedza ne šo kukuli saņemt, ne arī atkārtoti ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu.

Latvijas Bankas prezidenta aizturēšana un atzīšana par aizdomās turēto bija pārsteigums gan Latvijas, gan starptautiskajai sabiedrībai. Filma atklāj baņķiera līdzgaitnieku liecības par viņa darbības un amata šķautnēm.

Komentāri

Pievienot komentāru