Jaunākais izdevums

Respektablā finanšu laikraksta Financial Times Vācijas nodaļa pārskatā par situāciju Austrumeiropas ekonomikā brīdina, ka Latvijai lielākos draudus varētu radīt vēlme pārtraukt nacionālās valūtas piesaisti eiro.

Esošajā situācija Baltijas valstis esot visievainojamākās, jo tajās iedzīvotāji un kompānijas paņēmušas lielus kredītus ārvalstu valūtās. Pēc laikraksta aplēsēm 60 līdz 90 % no kredītu kopapjoma Baltijas valstīs ņemti ārvalstu valūtās. Neskatoties uz to Baltijas valstis neesot piedzīvojušas īstu finanšu krahu, ko UBS banka skaidro ar faktu, ka šeit nav liela finanšu tirgus, ar ārvalstu kapitāla ieguldījumiem.

Naudas plūsma pamatā tika nodrošināta ar ārvalstu banku, sevišķi Zviedrijas banku, kredītiem. Interesanti, ka vācu laikraksts uzskata, ka zviedru bankas vēl nav pārtraukušas kreditēšanu Baltijā, jo ja tā notiktu sekas būtu postošas.

Financial Times Deutschland atgādina, ka pēc reitingu aģentūras Moddy’s vērtējuma Baltijas valstis no Austrumeiropas valstīm šobrīd esot visnedrošākajā situācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Helēna Demakova bija viena no visspožākajām ministrēm, kāda vien ir bijusi, ar ļoti profesionālām, dziļām zināšanām, ar atzītu autoritāti arī ārpus Latvijas, intervijā laikraksta Diena pielikumam SestDiena sacījis Andris Šķēle. Viņš arī atzinis, ka partijas biedri «treknajos gados » neesot ieklausījušies visos viņa padomos.

Atbildot uz SestDienas jautājumu:

«Vai jūsu aiziešana no politikas nebija personiska krīze?» Tautas partijas līderis A. Šķēle stāstījis:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Auto atlīdzību pieteikšanas ziņā tehnoloģiski attīstītākā ir If Latvia, bet pieejamākā, ātrākā — BTA.

Par to liecina LD/DB veiktā piecu lielāko apdrošināšanas kompāniju izpēte, izvērtējot astoņus kritērijus, tostarp — atlīdzības gadījumu pieteikšanas veidus, darba laikus atlīdzību pieteikšanas struktūrvienībai, klientu apkalpošanas dienestu esamību, atlīdzības lietas izskatīšanas līdzi sekošanas iespējas un lēmuma pieņemšanas termiņi KASKO un OCTA gadījumos.

Vērtēšanas kritērijs (pēc 10 punktu skalas)BTABaltaGjensidige BalticIf LatviaErgo Latvija
1Atlīdzības gadījuma pieteikšanas veids:
www101001010
e-pasts101001010
tālrunis101001010
klātienē, filiāles Latvijā (skaits)/punkti105 / 1045 / 4,235 / 3,33 / 0,219 / 1,8
klātienē, filiāles ārpus Latvijas (skaits)/punkti13 / 1001 / 0,71 / 0,70
sistematizēta klientu pieņemšana ar kārtas nummuru piešķiršanu1010000
svarīguma pakāpe - 25 %1511,0517,7257,95
2Darba laiks specializētajai atlīdzību pieteikšanas, noformēšanas struktūrvienībai/punktid.d. 9.00-17.00 (pirmd.9.00-19.00) / 10d.d. 8.30-18.00 / 8,6d.d. 8.30-17.30 / 8,1d.d. 9.00-18.00 / 8,1d.d. 8.30-17.00 / 7,7
svarīguma pakāpe - 7 %0,70,6020,5670,5670,539
3Atlīdzību lietas izskatīšanas līdzsekošana izmantojot distances saziņas līdzekļus:
e-pasts101001010
internets000100
tālrunis101010

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db apkopojis 10 banku noteiktās maksas par privātpersonām piešķirto overdrafta (kredītlīnijas), kas ir bankas piešķirts neliels kredīts noteikta limita ietvaros, izmantošanu latos.

Galvenās izmaksas ir saistītas ar paša overdrafta, ko bankas parasti piesaista algas kontam, lietošanu, proti, procentu maksājumi mēnesī par iztērēto overdrafta limitu. Apkopjot overdrafta izmaksas, nācās secināt, ka reti kura banka savos cenrāžos uzrāda skaidru informāciju par visām gaidāmajām šī pakalpojuma izmaksām. Dažās bankās par overdraftu informācija uzrādīta cenrādī pie kredītiem, citās bankās cenrādī pie maksājumu kartēm. Db iesaka pievērst uzmanību arī tiem procentiem, ko bankas uzrēķina par overdrafta pārsniegšanu, jo tie ir divkārt un pat trīskārt lielāki nekā procenti par kredīta izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Liepājas ostā pie izcila snieguma dramatisks kravu apjoma kritums

Vēsma Lēvalde, Db, 11.02.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas osta 2009. gada janvārī pārkrāvusi 249.8 tūkstošus tonnu kravu, kas ir 59.8 % no 2008. gada janvāra kravu apgrozījuma.

"Šie dati, protams, atspoguļo pašreizējo tirgus un ekonomisko situāciju," Db atzina Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) investīciju un mārketinga daļas vadītājs Ivo Koliņš. Viņš norādīja, ka kritums gan ir dramatisks pret pērnā gada janvāri, taču uzsvēra, ka 2008. gada sākums bijis izcili veiksmīgs un pērnajā janvārī pārkrauts lielākais kravu apjoms vienā mēnesī ostas vēsturē.

61.5 % pret pagājušo gadu ir beramkravu apjoms, 90.4 % - ģenerālkravas, bet tikai 19 % - lejamkravas. "Jāņem vērā, ka 2008. gadā, piemēram, Kazahstāna eksportēja vai visus savus stratēģiskos graudu uzkrājumus, kas ļāva augt kravu apjomam arī Latvijas ostās. Savukārt lejamkravu kritumu tieši ietekmē naftas cena pasaules tirgū - uzņēmēji uzglabā krājumus, cerot uz cenas kāpumu. Kritums saistībā ar cenu ir arī melno metālu un metāllūžņu kravām," skaidroja I. Koliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija ir apkopojusi galvenās nodokļu izmaiņas, kas pieņemtas ar nodokļu likumu grozījumiem 2010. gada valsts budžetu pavadošo likumu paketē un kas stāsies spēkā 2010.gadā.

Kopumā nākamgad mūs sagaida 38 nodokļu izmaiņas.Kādi nodokļu palielinājumi mūs sagaida 2010. gadā?

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis
Paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa vispārējo likmi no 23% uz 26%.
Paplašināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa bāzi, iekļaujot visus kapitāla ienākumus, piemērojot nodokļa likme 10% dividendēm un procentu ienākumam, bet kapitāla pieaugumam 15% (visi kapitāla ienākumi, t.sk. dividendes tiek apliktas ar 2010.gadu).
Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli aplikt gūto labumu no darba devējam (uzņēmumam) piederoša vieglā pasažieru automobiļa izmantošanas personīgajām vajadzībām.
Samazināt darba devēja ar IIN neapliekamo dāvanu apmēru no minimālās mēnešalgas apmēra (Ls 180) līdz Ls 0.
Paaugstināt nodokļa likmi pašnodarbinātajiem (saimnieciskās darbības veicējiem), piemērot vispārējo iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Aplikt ar nodokli dāvinājumus, kas pārsniedz 1000 latus gadā, ja tie saņemti no personām, ar kurām dāvinājuma saņēmēju nesaista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei (Civillikuma izpratnē). Ja dāvinātāju ar maksātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei (Civillikuma izpratnē) un visi radniecībā lejupejošie, tad dāvinājums nav apliekams ar nodokli.
Aplikt ar nodokli ienākumu no augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas, 10% likmi piemērot tikai meža īpašniekiem (starpniekiem piemērot saimnieciskās darbības normas).
Samazināt neapliekamo summu no 4000 latiem līdz 2000 latiem gadā par ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas.
Mainīt nodokļa stimulus uzkrājumiem (privātajos pensiju fondos, apdrošināšanas sabiedrībās un investīciju fondos).
Iekļaut apliekamā ienākuma aprēķinā summas, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai ES atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa attaisnotos izdevumus par izglītības pakalpojumiem un ārstnieciskajiem pakalpojumiem pārskatīšana attiecībā uz 2010.gadā saņemtajiem pakalpojumiem, samazinot izdevumu normu no 300 latiem gadā līdz 150 latiem (ietekme 2011.gadā).
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (algas nodokļa) piemērošana ienākumam no iznomāta personāla.
Paredzēta kārtība, ka noteiktās jomās varēs maksāt patentmaksu.
Nekustamā īpašuma nodoklis
Palielināt nodokļa likmi zemei un saimnieciskajā darbībā izmantojamām ēkām līdz 1,5%.
Noteikt minimālo nodokļa maksājumu 5 lati par katru nodokļa objektu (zemi, ēku).
Aplikt ar paaugstinātu likmi 3% apmērā neapstrādātas lauksaimniecības zemes
Nekustamā īpašuma nodokļa bāzes paplašināšana, dzīvojamām ēkām par kadastrālo vērtību līdz 40 tūkst.latu, piemērojot likmi 0,1%, par kadastrālo vērtību 40001-75000 latu - 0,2%, par kadastrālo vērtību virs 75 tūkst.latu - 0,3%.
Aplikt ar NĪN inženiertehniskās būves.
Akcīzes nodoklis
Ar 2010.gada 1.janvāri noteikt minimālo akcīzes nodokļa līmeni cigaretēm 48 lati par 1000 cigaretēm, kā arī atcelt nosacījumu par nodokļa atmaksu par degvieleļļu (mazutu), kas izmantota siltuma ražošanai telpu apkurei un karstā ūdens sagatavošanai (turpmāk tiek piemērota samazināta akcīzes nodokļa likme 11 lati par 1000 kilogramiem).
Ar 2010.gada 1.februāri paaugstināt akcīzes nodokli vīnam un raudzētajiem dzērieniem no 40 latiem (par 100 litriem) uz 45 latiem jeb par 12.5% un starpproduktiem ar absolūtā spirta saturu līdz 15 tilpumprocentiem (ieskaitot) no 42 latiem (par 100 litriem) uz 45 latiem (par 100 litriem) jeb par 7,1%.
Ar 2010.gada 1.aprīli ieviest datorizētu Akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēmu, attiecīgi precizējot likumā lietotos terminus, nodokļa maksātāju loku, normas par akcīzes preču pārvietošanu, piemērojot atlikto akcīzes nodokļa maksāšanu datorizētās sistēmas ietvaros, un citus nosacījumus.
Ar 2010.gada 1.maiju aplikt ar nodokli dabas gāzi, ko izmanto kā kurināmo, piemērojot likmi 15.60 lati par 1000 m3, un dabas gāzi, ko izmanto kā degvielu, piemērojot likmi 70 lati par 1000m3.
Ar 2010.gada 1.jūliju piemērot degvielai, kuru izmanto par kurināmo, samazinātu akcīzes nodokļa likmi – 15 lati par 1000 litriem, ja tā satur rapšu sēklu eļļu vai no rapšu sēklu eļļas iegūtu biodīzeļdegvielu, savukārt fosilajai degvielai, kuru izmanto par kurināmo, nodokļa likmi 40 lati par 1000 litriem.
Vieglo automobiļu un motociklu nodoklis
Iepriekš nereģistrētiem vai pēc 2009.gada 1.janvāra ārvalstīs reģistrētiem vieglajiem automobiļiem aprēķināt atkarībā no automobiļa radīto oglekļa dioksīda (CO2) izmešu daudzuma, savukārt motocikliem - atkarībā no dzinēja tilpuma (m3).
Uzņēmumu ienākuma nodoklis
Samazināt reprezentācijas izdevumu normu, ko drīkst atskaitīt no apliekamā ienākuma, no 60% līdz 40%
Uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām 1,5 reizes palielināt izdevumos neiekļaujamo izmaksu daļu, kas nav saistīta ar saimniecisko darbību un zaudējumiem, kurus radījusi sociālās infrastruktūras objektu uzturēšana
Paplašina iespējas nodokļu maksātājam pašiem noteikt samazinātus avansa maksājumus, ja ir samazinājies peļņas apmērs. Paredzēts arī, ja starpība starp rezumējoša kārtībā aprēķināto nodokli un paša nodokļa maksātāja noteiktiem samazinātajiem avansa maksājumiem nepārsniegs 20 % no taksācijas gadā rezumējoša kārtībā aprēķinātā nodokļa, tad piemaksājamo nodokļa summu neuzskatīs par nokavēto nodokļa maksājumu un tai nepiemēros nokavējuma procentus.
Pievienotās vērtības nodoklis
Precizētas normas par PVN taksācijas periodu
Noteikts, ka PVN deklarācijas par taksācijas gadu iesniedz tikai atsevišķos likumā noteiktos gadījumos
Noteikta īpaša PVN maksāšanas kārtība un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtība („kases princips”) atsevišķām apliekamo personu grupām
Pagarināts nodokļa nomaksas termiņš valsts budžetā – uz 20 dienām pēc taksācijas perioda beigām
Palielināts PVN kompensācijas apmērs lauksaimniekiem no 12 % uz 14 %
Tiek ieviesta jauna, pilnveidota pārmaksātā PVN atmaksas sistēma, kas attieksies uz pārmaksātā PVN summu, kas izveidojusies sākot ar 2010. gada 1. jūliju
Par nodokļa rēķinu var izmantot dokumentu, kas izsniegts par darījumu, kura vērtība bez nodokļa ir mazāka par 20 latiem, bet kas nav apliecināts ar parakstu un spiedogu (čekus nav nepieciešams vairs apliecināt ar parakstu un spiedogu)
Precizēta preču importa darījumā ar PVN apliekamā importēto preču muitas vērtība un noteikta PVN iekasēšanas kārtība gadījumam, ja preču importēšanas brīdī nav zināma preču importa darījuma faktiskā vērtība
Saistībā ar pavadzīmju ar VID piešķirtiem numuriem atcelšanu noteikts, ka PVN rēķina viens no rekvizītiem ir vienas vai vairāku sēriju kārtas numurs, kas unikāli identificē rēķinu, un ievieš jaunu pārskatu par iekšzemē piegādātajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem
Precizēta pakalpojumu sniegšanas vieta saskaņā ar Padomes 2008.gada 12.februāra direktīvu 2008/8/EK, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EEK attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas vietu
Transportlīdzekļu ikgadējā nodeva
Paaugstināt nodevas likmes, nosakot tās šādā apmērā: motocikliem 24 lati (pašlaik 3 lati); vieglajiem automobiļiem līdz 1500 kg 24 lati (pašlaik 12 lati);1501-1800 kg 48 lati (pašlaik 24 lati); 1801-2100 kg 75 lati (pašlaik 45 lati); 2101-2600 kg 95 lati (pašlaik 54 lati); 2601-3500 kg 115 lati (pašlaik 72 lati); 3501 kg un vairāk 150 lati (pašlaik 78 lati).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Štokenbergs, tāpat kā Šlesers, sola jaunas darbavietas

Lelde Petrāne, 23.02.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs varam pazaudēt savu valsti šajā brīdī! Es domāju, tas katram būtu jāapzinās – gan vienkāršajiem cilvēkiem, gan žurnālistiem, gan politiķiem, gan uzņēmējiem, » intervijā laikrakstam Latvijas Avīze sacījis Citai politikai līderis Aigars Štokenbergs. Lai šo situāciju risinātu, viņš sola radīt jaunas darbavietas.

«Cilvēki varbūt to neapzinās, bet valsts šobrīd ir nopietni apdraudēta. Paskatoties pēdējās sabiedrības viedokļa aptaujas, redzam, ka 52% cilvēku apsver iespēju braukt prom. Uzticība valsts varai ir viszemākajā līmenī kopš neatkarības atjaunošanas,» viņš skaidrojis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db apkopojis banku noteiktās maksas privātpersonām par standarta latu pārskaitījumiem uz citu kontu tajā pašā bankā vai uz citu banku.

Lai gan izmaksas vairākās bankās ir līdzīgas, tomēr kopumā ir pamanāmas arī atšķirības. No pārējām vairāk atšķiras tās bankas, kurās ir daudz klientu un kas popularizē internetbankas izmantošanu.

Apkopotie dati liecina, ka internetbankā veikt maksājumu ir ievērojami lētāk nekā maksājumu veikšana pie bankas darbinieka bankas filiālē. Būtiskākās atšķirības vērojamas maksās, ko bankas noteikušas latu maksājumiem banku filiālēs.

Tikmēr internetbanku labāk izmantot klientiem bagātākajā Swedbank, jo bankas filiālē par vienu maksājumu jāšķiras vismaz no viena lata.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevumu samazināšanas plāns sāpīgi skāris nabadzīgākos Latvijas Pasta darbiniekus - pastniekus. Latvijas Pasta valde nolēmusi atteikties no preses izvadāšanas ar Renault markas pasta automašīnām un liek pastniekiem braukt ar personīgajām mašīnām, vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Galvenais iemesls, kāpēc Latvijas pasts pirms četriem gadiem nolēma izmantot automašīnas, bija pastnieku drošība. Tas notika pēc pastnieces slepkavības Ludzas rajonā. Neaizsargāto pastnieci, kas viena ar kājām gāja cauri mežam, nosita ar cirvi 700 latu dēļ. Pēc aptuveni gada Audriņu pagastā smagi savainoja vēl vienu pastnieci. Toreizējais Latvijas pasta ģenerāldirektors Gints Škodovs solīja pastniekus apgādāt ar automašīnām un apmaksāt arī auto vadīšanas kursus. Solījumu viņš pildīja.

Taču tagad uzņēmuma vadība aprēķinājusi, ka solījuma pildīšana izmaksā pārāk dārgi.

Pretējā gadījumā būtu jāsamazina pastnieku algas, vai arī jāpalielina maksa par pasta pakalpojumiem, biedē uzņēmuma vadītājs. Aprēķini liecina, ka uzņēmums ietaupīs aptuveni 6 santīmus uz vienu kilometru, ja pastnieki presi vedīs ar savu privāto mašīnu. Gadā tie būšot vairāki simti tūkstoši latu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aktīvistu grupa, kas sevi dēvē par Ceturtās atmodas tautas armiju (4ATA), paziņojusi, ka izbeidz savas publiskās aktivitātes – valsts un pašvaldību institūciju un kapitālsabiedrību darbinieku atalgojuma datu publiskošanu internetā.

Neo rakstiskā interneta intervijā LTV raidījumam De facto skaidrojis, ka

«ceturtdien bija pēdējā reize algu sarakstu publicēšanai līdzšinējā formā. Es domāju, ka esam kliedējuši šaubas par reālo situāciju ar algām valsts sektorā, ja iepriekš bija tikai aizdomas, tad tagad ir arī kādi skaitļi, kas to apstiprina. Mūsu misijas viens posms ir beidzies, varam noiet pagrīdē». Kāds ir nākamais posms – to Neo neatklāj, vien liek nojaust – ka atgriešanās varētu notikt rudenī, pirms Saeimas vēlēšanām, jo«jāņem vērā arī vidējais cilvēka atmiņas ilgums Latvijā - 3 mēneši».

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

2007. gadā visvairāk nopelnījušie 100 Latvijas uzņēmēji

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen, speciāli Db, 10.02.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2007. gadā Latvijas uzņēmēji vēl ir guvuši pēdējo lielo peļņu, kura pārtrumpojusi par gadu iepriekš sasniegtos rekordus, - tā rāda pagājušā gada beigās Lursoft un Baltic Screen apkopotie Latvijas uzņēmumu 2007. gada peļņas rādītāji.

Pārskats par pēdējiem trim gadiem rāda, ka visveiksmīgākais Latvijas uzņēmējiem ir bijis tieši 2007. gads, kas visdrīzāk var pretendēt uz vistreknākā gada nosaukumu: 2005. gadā desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, 2006. gadā šī summa bija palielinājusies līdz 100 miljoniem latu, savukārt 2007. gadā, kā rāda nule apkopotie dati, tā pieaugusi vēl par gandrīz desmit miljoniem latu.

Arī lielāko 2007. gada pelnītāju sarakstā pirmās četras vietas ieņem baņķieri – nu jau bijušie Parex bankas akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis (kuri peļņas gūšanas laikā vēl bija kredītiestādes īpašnieki, līdz ar ko iekļauti šajā sarakstā) un Aizkraukles bankas īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, turklāt saraksta pirmajā desmitniekā ir vēl divi banku akcionāri – Rietumu bankas līdzīpašnieki Leonīds Esterkins un Arkādijs Suharenko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2009. gada pavasarī Rīgas centra dzīvokļu īres cenas sasniegušas zemāko līmeni pēdējos divos gados.

Kā liecina īres un nomas operatora Rent In Riga dati, pavasarī pieprasījuma un darījumu skaits piedzīvojis ievērojami augstāku kāpumu salīdzinājumā ar piedāvājumu.

«Īres tirgus pamazām mostas – pieprasījums un īres darījumu skaits palielinās straujāk par piedāvājumu, līdz ar to mājokļu izvēle vairs nav tik liela kā agrāk, tāpēc piemērotas dzīvesvietas izvēle var paņemt daudz vairāk laika. Lai gan šobrīd ir diezgan liels dzīvokļu īres piedāvājums jaunajos projektos, jo daudzi no dzīvokļu pārdošanas «pārsviedušies» uz īri, tomēr nereti attīstītāji prasa pārāk augstu apsaimniekošanas maksu. Līdz ar konkurences pieaugumu, visticamāk, tirgus nostabilizēs un cenas kritīsies,» pauda Rent In Riga speciālists Jānis Lipša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

LSDSP startēs kopā ar Sūnas un Krasta partijām

Agnese Margēviča, 10.04.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociāldemokrātu kongress šodien balsojumā nolēma 10. Saeimas vēlēšanās startēt kopā ar Agra Sūnas vadīto partiju Latvijas kustība Solidaritāte, kas izveidota uz policistu arodbiedrības pamatiem, un bijušā tēvzemieša Guntara Krasta apvienību Libertas.lv.

Tiks veidota sociāldemokrātiska partiju apvienība. Par šo Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) līdera Jāņas Dineviča priekšlikumu nobalsoja 121 kongresa delegāts, pret bija 24 starp kuriem arī Atis Lejiņš. Viens delegāts balsojumā atturējās.

Sestdienas kongresā bija asas debates un pretēji viedokļi par to, kādu ceļu tālāk iet sociāldemokrātiem. J. Dineviča vietnieks Atis Lejiņš, kurš bija LSDSP saraksta līderis Eiropas Parlamenta vēlēšanās, aicināja turpināt sadarbību ar partijas tradicionālajiem sabiedrotajiem arodbiedrībām, kā arī pieļāva sadarbību ar partiju apvienību Vienotība, sociāldemokrātiem tomēr paliekot pastāvīgiem.

«Labāk startēt zem LSDSP karoga, nevis apvienojoties par katru cenu ar jebko tā pilnībā zaudējot sabiedrības uzticību,» uzskata A. Lejiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nevaldāmi, pārmērīgi runīgi un vēl dažāda veida lidmašīnu pasažieri var citiem sabojāt lidojumu, un viņi pat vairs neizraisa lielu izbrīnu, bet aviokompānijas Jazz Air pasažieri nebija gaidījuši, ka viņus pārsteigs pārlieku smirdošs pasažieris, vēsta CNN.

No aviokompānijas Jazz Air - reģionālā aviosabiedrība Kanādā, kas apkalpo arī ASV pilsētas - lidmašīnas šomēnes izraidīts vīrietis, jo viņa ķermenis spēcīgi odis.

«Cilvēki murmināja un skatījās uz viņu,» stāstījusi sieviete,kura bija ieņēmusi vietu netālu no vīrieša.«Tā bija ļoti neērta situācija,» viņa piebildusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Prokuroram ir jābūt materiāli nodrošinātam, lai materiālās problēmas neaizņemtu prokurora prātu, » intervijā laikrakstam Diena sacījis LR ģenerālprokurors Jānis Maizītis.

«Pēdējie divi mēneši liecina par divām tendencēm. Prokurori pensionējas, jo nav materiāli ieinteresēti darbu turpināt. Citi meklē labāk atalgotu darbu, iet un kārto eksāmenus advokatūrā. Vairāki kolēģi jau ir aizgājuši, un tas neapšaubāmi ir zaudējums prokuratūrai un arī sabiedrībai kopumā, ja pieredzējuši prokurori pāriet darbā otrā pusē. Tas nozīmē, ka viņi vairs neuzturēs apsūdzības, bet gan mēģinās tās apstrīdēt,» stāstījis J. Maizītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cementa patēriņš Latvijā ir strauji sarucis un pašlaik atgriezies 2000.gada līmenī, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service pastāstīja uzņēmuma valdes loceklis un komercdirektors Māris Gruzniņš.

Viņš klāstīja, ka Latvijas vidējais cementa patēriņš ir būtiski sarucis un pašlaik ir nedaudz virs 100 kilogramiem uz vienu iedzīvotāju gadā, kas ir ļoti liels kritums.

«Mēs esam atgriezušies desmit gadus atpakaļ pie 2000.gada cementa patēriņa vidējā līmeņa. Tādējādi es nekādā gadījumā nepiekrītu dažu ekonomistu teiktajam, ka Latvijas būvniecības nozare ir atkritusi līmenī, kāds bija pirms trim gadiem. Mēs redzam, ka kritiens ir bijis krietni dziļāks,» teica Gruzniņš, paskaidrojot, ka Latvijas situācija iepriekš vēl nebūt nebija ekstrēma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas naktsklubi līdz ar krīzi kļuvuši tukšāki, un iedzīvotāji, ja arī turpina klubus apmeklēt, tad tajos tērē daudz mazāk, aģentūra BNS uzzināja, aptaujājot klubu pārstāvjus.

Uzņēmumam Krasils piederošā muzikālā kluba Pulkvedim neviens neraksta apmeklētāju skaits pašlaik ir tikai viena trešdaļa no tā, kas klubu apmeklēja gadu iepriekš, pastāstīja uzņēmuma grāmatvede Baiba Biša.

Biša klāstīja, ka cilvēki klubu apmeklē tiešām krietni mazāk.

«Precīzus iemeslus, kāpēc apmeklētāju ir mazāk, es gan nevaru nosaukt, gan jau krīze ir pie vainas un tas, ka cilvēki mazāk naudas tērē izklaidēm, atlicinot naudu svarīgākām lietām,» viņa teica.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Biju bēdīgs, jo Jaunais laiks ir mana partija un manas idejas. Mana mīlestība pret šo partiju nav mazinājusies, » runājot par to, kā juties pēc izslēgšanas no Jaunā laika, laikraksta Diena pielikumam SestDiena sacījis Dans Titavs.

Atbildot uz izdevuma jautājumu, vai viņš savā rīcībā kaut ko nožēlo, D. Titavs sacījis:

«Protams. Saprotu, ka partijā esmu bijis pārāk ass, tiešs, nesaudzīgs un tāpēc dažiem cilvēkiem pret mani ir negācijas. Bet man ir svarīgi būt taisnīgam arī pret sevi un Latviju.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie TV3 raidījuma Nekā personīga veidotājiem vērsušies Liepājas Statoil darbinieki, kuri ievērojuši, ka pilsētas ceļu policijas priekšnieks, kuram valsts piešķīrusi dienesta automašīnu un degvielas uzpildes karti, izmanto dienesta stāvokli un ar šo pašu karti norēķinās, uzpildot savu personīgo automašīnu.

Par notikušo zināja policista priekšniecība, tomēr neko vairāk par formālu pārbaudi neuzsāka. Tikai pēc Nekā personīga iejaukšanās uzsākts kriminālprocess par valstij domātās degvielas izmantošanu personīgām vajadzībām.

Nedēļas sākumā Nekā personīga veidotāji saņēmuši ziņas no Liepājas Statoil degvielas uzpildes stacijas. Tās darbinieki bija ievērojuši pilsētas ceļu policijas priekšnieku Leonīdu Tarabanu pildām degvielu savā personīgajā automašīnā Mazda 5 un norēķināmies ar Valsts policijas degvielas karti. Par notikušo uzzināja L. Tarabana kolēģi policijā un pieprasīja no benzīntanka novērošanas kameru ierakstus. Policija uzsāka pārbaudi. Tomēr L. Tarabanu no amata neatstādināja. Kad Nekā personīga par notikušo informēja Valsts policijas priekšnieku, tas nekavējoties lika lietu nogādāt Rīgā. Nākamajā dienā tika uzsākts kriminālprocess.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Lielvārdes lidlauka rekonstrukcijas pabeigšanas tā varētu būt ne tikai vieta, kur iespējams nosēsties NATO lidmašīnām, bet arī kļūt par pastāvīgu NATO spēku bāzi. Par to šobrīd tiek diskutēts. To intervijā Latvijas televīzijas raidījumam De facto atklāja šonedēļ Saeimas apstiprinātais Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Raimonds Graube, kurš amatā stāsies 6.jūlijā.

«Par NATO objektu izvietojumu ir jālemj NATO, bet šādas bāzes esamība būtu vēl viens papildu garants Latvijas neatkarībai, suverenitātei un militārai drošībai,» sacījis Graube. Patlaban Lielvārdes objektu paredzēts pabeigt kā lidlauku, bet tā turpmākā izmantošana būs atkarīga no finansējuma. Graube atklāj, ka viņš šobrīd vada darba grupu, kurā tiek noteiktas un izvērtētas Lielvārdes aviācijas bāzes nākotnes spējas. Pabeidzot šobrīd iesāktos darbus, lidlauks būs spējīgs uzņemt visa veida lidmašīnas, tai skaitā arī civilās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatkarīgā Rīta Avīze (NRA) apskatījusi argumentus, kas it kā pamato lata devalvācijas labumu, neskatoties uz to, ka tie publiskā sarunā izvērtēti un nav izturējuši kritiku.

Mīts Nr. 1 Reģiona valstis pārskalojis devalvācijas vilnis, kas stipri pasliktina mūsu eksporta konkurētspēju, toties uzlabo kaimiņvalstu iespējas. Izeja – devalvēt arī latu

Analizē piecus devalvācijas mītusLielbritānijas, Zviedrijas, Polijas valūtām ir brīvi peldošs kurss un šo valūtu vērtību samazinājumu pret eiro vai ASV dolāru pērnā gada nogalē nenoteica monetārās politikas lēmums devalvēt valūtu ar mērķi iegūt labākas pozīcijas ārējā tirgū. Lata vērtības raustīšana līdzi citu valstu valūtu vērtību svārstībām palielinātu riskus, izmaksas un nenoteiktību. Turklāt gan tajās valstīs, kur valūta kļuva vājāka pieprasījuma krituma dēļ, gan tajās, kur nacionālo valūtu devalvēja ar monetārās politikas lēmumu kā Krievijā, kursa kritums neatspoguļojās iepriecinošā eksporta attīstībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nacionālās valūtas devalvācija nav nepieciešama, jo no tās zaudējumu būtu vairāk nekā ieguvumu, turklāt īslaicīgu, 6. martā analizē Dienas bizness.

Par lata devalvāciju kā līdzekli ekonomikas veselības uzlabošanai eksperti runāja gan laikā, kad Latvijas ekonomika strauji auga, kas sev līdzi nesa augstu inflāciju un milzīgu tekošā konta deficītu, gan tagad, kad ekonomika krīt, cenu tendencēm iebraucot mīnusos un tekošā konta deficītam tuvojoties pieņemamām robežām. Šobrīd šīs runas īpaši pastiprina fakts, ka valūtu devalvāciju realizējušas citas valstis, piem., Krievija, Polija. Lata devalvācijas tēma Latvijā pēdējos pāris gados ir apspriesta līdz mielēm, tostarp pāris reizes uz baumu pamata par iespējamu devalvāciju cilvēki pat nolēma reāli rīkoties, mainot savus latus pret eiro, domājot tādējādi nezaudēt naudu. Jāatzīst, ka šo procesu iespaidu jūt vēl tagad. Db analizē, kāda būtu lata devalvācijas ietekme uz iedzīvotājiem, eksportētājiem un importu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Labākais arhitektūras darbs — sporta zāle Talsos

, 14.05.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas arhitektūras 2008. gada Lielā balva piešķirta Talsu pilsētas 2.vidusskolas un sākumskolas sporta zāles autoriem.

Tie ir a/s UPB, arhitekts Uldis Pīlēns, Guna Pīlēna, Dzintars Heinsbergs un Ilze Ķauķe. Sporta zāle atzīta arī par labāko projektu kategorijā Jaunbūves – publiskas ēkas.

No kopumā iesniegtā 81 darba astoņās nominācijās tehniskās komisijas žūrija konkursa otrajai kārtai izvirzīja 32 darbus. Konkursa otrajā kārtā darbus izvērtēja un laureātus noteica starptautiska žūrija: Igaunijas Arhitektūras centra direktors Ilars Marks (Ülar Mark), Kijevas Arhitekta Sergeja Babuškina biroja direktors Aleksandrs Babuškins, Viļņas Ģedimas Tehniskās universitātes docents Sauļus Mikšts (Saulius Mikstas), Tallinas pilsētas arhitekts Endriks Mands (Endrik Mand), kā arī Igaunijas Arhitektu savienības priekšsēdētājs Ike Volkovs (Ike Volkov).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgas konditoreja Daile vēl aizvien slēgta

Lelde Petrāne, 06.03.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no vecākajām Rīgas konditorejām Daile, kuru piekrāpa sadarbības partneris, vēl aizvien ir slēgta, novērojusi aģentūra BNS.

Lai arī konditorejas īpašniece Maija Dzenovska iepriekš bija izteikusi cerību, ka Daile darbu varētu atsākt jau pagājušās nedēļas laikā, tā vēl aizvien ir slēgta.

M. Dzenovska aģentūrai BNS plašākus komentārus nevēlējās sniegt, vien norādīja, ka

«viss būs kārtībā », paužot pārliecību, ka konditoreja tomēr atkal būs atvērta apmeklētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kampars: TP aiziešana no valdības negatīvi ietekmē ārvalstu darījumus ar Latviju

Lelde Petrāne, 21.03.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tautas partijas (TP) aiziešana no valdības atstāj negatīvu ietekmi uz ārvalstu darījumiem ar Latviju un uz laiku apturēs ārvalstu investoru aktivitāti valstī, aģentūrai BNS ekonomikas ministra Arta Kampara (Jaunais laiks) viedokli pavēstīja viņa preses sekretārs Sandris Sabajevs.

Kampars norādīja, ka TP rīcība var spēcīgi ietekmēt nesen atgūto, bet vēl trauslo Latvijas reputāciju ārvalstīs un negatīvi ietekmēt ne tikai ārvalstu investoru šī brīža aktivitātes valstī, bet arī uz laiku nobremzēt jaunu investoru piesaisti.

«Tāpat, visticamāk, uzņēmējdarbības darījumu kredītrisku apdrošinātāji izvēlēsies vēl uz kādu laiku atlikt darījumu risku apdrošināšanas atsākšanu Latvijas uzņēmējiem, kas tika pārtraukta līdz ar ekonomiskās krīzes saasināšanos,» atzīmēja Kampars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tirgotāji: Ekonomiskā krīze nepiespiedīs atturēties no grilēšanas

Lelde Petrāne, 10.04.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikapstākļiem kļūstot siltākiem, veikalos palielinās pieprasījums pēc dažādiem piknika piederumiem, aģentūrai BNS apliecināja aptaujātie tirgotāju pārstāvji.

Veikalu tīkla Maxima preses sekretārs Ivars Andiņš informēja, ka martā grila piederumu - grilēšanas aprīkojuma, ogļu un degšķidruma - pārdošanas apmēri bija par 5% lielāki nekā pērn šajā laikā.

«Tas ir interesanti, jo lielākajai daļai nepārtikas preču ir vērojama pretēja tendence,» viņš uzsvēra un piebilda, ka krīzes laikā cilvēki pērk gandrīz tikai visnepieciešamākās preces.

Komentāri

Pievienot komentāru