Transports un loģistika

Financial Times pētnieki augstu novērtē Ventspils brīvostu

Vēsma Lēvalde, 11.07.2012

Jaunākais izdevums

Britu laikraksta Financial Times izdevums FDI Intelligence publicējis pētījuma Nākotnes globālās brīvās zonas 2012/13 rezultātus. Ventspils brīvosta novērtēta kā 7.perspektīvākā brīvā ekonomiskā zona pasaulē, bet starp ostām ierindota 2.vietā.

Tas ir augstākais vērtējums, kādu ieguvusi kāda no Eiropas speciālajām ekonomiskajām zonām, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Šajā starptautiskajā novērtējumā Ventspils brīvosta ir salīdzināta ar Apvienoto Arābu Emirātu Ķīnas, Malaizijas, Marokas u.c. valstu brīvzonām, vērtējot biznesa apstākļu vides kvalitāti. Vērtējuma piecdesmitniekā no Baltijas valstīm ir iekļautas arī Klaipēdas brīvā ekonomiskā zona – 36.vietā, Rīgas brīvosta – 49.vietā un Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona – 50.vietā.

Lai pilnveidotu savu pārvaldības sistēmu un attīstības iespējas, Ventspils pilsēta arī turpmāk pieteiks savas darbības jomas dažādiem reprezentabliem starptautiskiem vērtējumiem, norāda Ventspils pilsētas domes un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Lai izveidotu nākotnes brīvo ekonomisko zonu topu (Global Free Zones of the Future 2012/13), FDI Intelligence aptaujāja vairāk nekā 600 speciālo ekonomisko zonu 120 valstīs, no kurām 56 vērtēja pētnieku grupa, izveidojot trīs topus: nākotnes speciālo ekonomisko zonu TOP 50, labāko lidostu zonu TOP 5 un labāko ostas zonu TOP 5. Kopējā nākotnes speciālo ekonomisko zonu TOP 50 visaugstāko vērtējumu ieguvusi Dubaijas lidosta Apvienotajos Arābu Emirātos, bet Ventspils brīvosta ierindota kā 7.perspektīvākā. Neviena cita Eiropas brīvā ekonomiskā zona pirmajā desmitniekā nav iekļauta. Labāko ostas zonu TOP 5 pirmajā vietā ierindota Tanžeras osta Marokā, bet Ventspils brīvosta novērtēta kā otra labākā starp visām ostām, kas strādā speciālo ekonomisko zonu režīmā.

FDI Intelligence ir Financial Times ltd. grupas daļa, kas specializējas jomās, kas saistītas ar tiešajām ārvalstu investīcijām un šo investīciju piesaisti. Iepriekšējā aptauja Nākotnes globālās brīvās zonas 2010/11 tika veikta 2010.gadā, kad Ventspils brīvosta ieguva 5.vietu kā nākotnes vai perspektīvākā zona 2010./2011.gadā un 5.vietu nominācijā Labākā ostas zona.

Ventspils brīvosta ir visa gada garumā neaizsalstoša osta, kas var uzņemt lielākos kuģus, kādi var ienākt Baltijas jūrā, saviem klientiem piedāvājot ļoti labu infrastruktūru un vienas no zemākajām ostu maksām. 2012.gada pirmajā pusgadā kravu apgrozījums Ventspils brīvostā palielinājies par 19,5%. Ventspils brīvostas neizmantotajās teritorijās jau daudzus gadus tiek aktīvi piesaistīti jauni ražošanas uzņēmumi. Salīdzinājumā ar 2002.gadu Ventspilī ir desmitkāršojusies rūpnieciskās produkcijas izlaide, bet eksports apstrādes rūpniecībā ir divdesmitkāršojies, informē Brīvosta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Financial Times apkopojis «mītus un patiesību» par Baltijas valstu taupības modeli

Gunta Kursiša, 28.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV valsts sekretāres Hilarijas Klintones vizīte Rīga atkal likusi pasaulei atgādināt par Latviju, kuras vārds pēdējā laikā starptautiskos medijos izskanējis saistībā ar tās krīzes pārvarēšanas modeli, kas dažkārt ticis lielīts, bet dažkārt – izsmiets. Šoreiz laikraksts Financial Times sakās būt apkopojis «mītus un patiesību» par Baltijas «taupības modeli».

Medijs atgādina, ka ASV valsts sekretāre nav vienīgā augsta ranga amatpersona, kas pēdējā laikā viesojusies Latvijā, izceļot valsts sasniegumus krīzes pārvarēšanā – Starptautiskā valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīne Lagarde šomēnes norādīja, ka Latvijā īstenotā taupības programma var kalpot par iedvesmu parādos slīgstošajām eirozonas valstīm. Vēl pirms K. Lagardes izteikumiem Latvijas un pārējo Baltijas valstu ekonomikas kāpumus un kritumus blogosfērā «izķidāja» Nobela prēmijas ekonomikā laureāts Pols Krugmans, kas izpelnījās Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa dusmas, ko igaunis arī pauda mikroblogošanas vietnē Twitter. Tāpat laikraksts atgādina, ka Latvija bija vienīgā Baltijas valsts, kas 2009. gadā saņēma SVF aizdevumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Laikraksts: Brexit Dombrovskim dos lielu ietekmi pār bankām

LETA, 01.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā mēneša Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis pārņems arī Eiropas Savienības (ES) finanšu pakalpojumu komisāra pienākumus, jo pēc britu referenduma par izstāšanos no ES par atkāpšanos no amata paziņojis līdzšinējais komisārs Džonatans Hils no Lielbritānijas.

Lai kādas būtu turpmākās Lielbritānijas attiecības ar ES, Dombrovskis būs viens no nozīmīgākajiem noteikumu pieņēmējiem attiecībā uz Londonas finanšu centru Sitiju, uzsver britu laikraksts Financial Times.

Pamatojums tam ir tāds, ka ES amatpersonu un Sitijas pārstāvju ieskatā daudzi ES noteikumi Lielbritānijā paliks spēkā arī pēc jaunās bloka un Lielbritānijas vienošanās noslēgšanas. Tikmēr Lielbritānijas bankām jāņem vērā visi jaunie ES noteikumi, ja tās cer veikt darbību bloka teritorijā.

Ja vien Lielbritānija nav gatava nodedzināt visus likumdošanas tiltus uz vienoto tirgu, Dombrovskis un viņa komisija, domājams, joprojām būs galvenie likumdevēji Sitijai, uzsvēra juridiskās kompānijas "Clifford Chance" finanšu noteikumu jurists Saimons Glīsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Britu mediju grupa Pearson sākusi pārrunas par Financial Times pārdošanu

LETA, 23.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas mediju grupa Pearson Plc ceturtdien paziņoja, ka sākusi pārrunas ar kādu vārdā nenosauktu pusi, lai pārdotu laikrakstu Financial Times.

Kompānija norādīja, ka tā pamanījusi nesen medijos izskanējušās spekulācijas par iespējamu Financial Times pārdošanu, taču piebilda, ka pagaidām nav pārliecības, ka šīs pārrunas novedīs pie darījuma realizēšanas.

Baumas par iespējamu laikraksta pārdošanu izskanēja pirmdien.

Daži mediji vēstīja, ka Pearson laikraksta grupu varētu pārdot par aptuveni vienu miljardu sterliņu mārciņu (1,4 miljardiem eiro).

Tikmēr pats Financial Times ceturtdien raksta, ka Pearson pārrunas veic ar Vācijas mediju gigantu Axel Springer.

Atsaucoties uz vairākiem šo situāciju labi pārzinošiem informācijas avotiem, laikraksts norāda, ka Japānas mediju grupa Nikkei arī ir veikusi pārrunas ar Pearson, taču sarunas ar Axel Springer jau nonākušas krietni attīstītākā gultnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Printify iekļauj ASV visstraujāk augošo uzņēmumu sarakstā

Lelde Petrāne, 08.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas dibinātāju veidotais e-komercijas uzņēmums "Printify" ir iekļauts "Financial Times" ASV visātrāk augošo uzņēmumu topā.

Sarakstā ir iekļauti tie 500 uzņēmumi, kas laika posmā no 2015. līdz 2018. gadam spējuši palielināt uzņēmuma ienākumus, pārdodot savus pakalpojumus un produktus. "Printify" ierindots 15. vietā kopējā topā un 5. vietā tehnoloģiju uzņēmumu kategorijā.

"Ņemot vērā, ka ASV ir miljoniem veiksmīgu uzņēmumu, mums ir ļoti liels gandarījums, ka tieši "Printify" ir iekļuvis "Financial Times" veidotajā topā, kurā esam augstajā 15. vietā. Tas ir būtisks atskaites punkts, kas mums palīdzēs plānot savu darbību arī turpmāk," norāda "Printify" dibinātājs un vadītājs Jānis Berdigans.

"Financial Times" reitingu apkopojums ir izstrādāts kopā ar tirgus izpētes uzņēmumu "Statista". Sarakstā uzmanība tiek pievērsta inovatīviem uzņēmumiem Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā, kas pieredzējuši strauju uzņēmumu un produktu attīstību, un atbilst sekojošajiem kritērijiem - ieņēmumi 2015. gadā sasniedz vismaz 100 000 ASV dolāru un 2018. gadā vismaz 1.5 miljonus ASV dolāru, uzņēmums ir neatkarīgs un tas nav meitasuzņēmums vai filiāle, kā arī ieņēmumu pieaugums no 2015. līdz 2018. gadam ir bijis organisks, tas ir, stimulēts uzņēmuma iekšienē, pārdodot pakalpojumus vai produktus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Putinam tuvi biznesmeņi plāno pārņemt lielāko Kremļa vēl nekontrolēto laikrakstu Vedomosti

LETA--BLOOMBERG, 17.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tuvi biznesmeņi gatavojas iegādāties lielāko Kremļa vēl nekontrolēto laikrakstu Vedomosti, ziņu aģentūrai Bloomberg pastāstījuši trīs informēti avoti.

Trešdien Putins parakstīja abu parlamenta palātu nesen pieņemto likumu, kas nosaka, ka ārvalstu kapitāla īpatsvars Krievijas medijos nedrīkst pārsniegt 20%. Līdz šim ārvalstniekiem bija noteikts lielāks limits - 50%, kas turklāt attiecās tikai uz radio un televīziju.

Jauno ierobežojumu dēļ Vedomosti dibinātājiem, Financial Times un Wall Street Journal īpašniekiem, kam šajā izdevumā piederēja katram pa 33,3% akciju, nāksies līdz 2016.gadam samazināt vai pilnībā pārdot savas akciju paketes. Atlikušās trešdaļas īpašniece - Somijas plašsaziņas līdzekļu grupa Sanoma Oyj - jau sākusi sarunas par sava Krievijas īpašuma pārdošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Nopirkt auto, lai izbēgtu no sabiedriskā transporta

Jānis Šķupelis, 21.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija milzīgus izaicinājumus atnesusi spēkratu industrijai. Auto ir pietiekami liels pirkums, un tādējādi visai saprotama ir situācija, ja neskaidros laikos tas tiek atlikts.

Britu auto industrijas pētnieki no "AutoAnalysis" aprīlī rēķināja, ka Eiropā pandēmijas iespaidā spēkratu pārdošana varētu samazināties par 2,6 miljoniem vienību un ASV – par diviem miljoniem. Tas novedīšot pie tā, ka Eiropā no jaunu auto pārdošanas netiks gūti ieņēmumi vismaz 66 miljardu ASV dolāru apmērā un ASV – 52 miljardu ASV dolāru apmērā.

Arī lietotas automašīnas pērk internetā 

AS "Longo Group" saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu sākusi piedāvāt attālināto lietotu automašīnu...

Neskatoties uz šādu visai drūmu bildi, šajā tirgū negaisa mākoņiem tomēr tiek saskatīta arī neliela zelta maliņa. Iesmels ir pandēmijas potenciālā ietekme uz patērētāju paradumu maiņu. To apliecina, piemēram, kāda "Financial Times" aptaujāta Ņujorkas iedzīvotāja, kas norāda, ka nupat internetā iegādājusies "Honda" automašīnu: "Man kopš 1999. gada nav bijis personīgā auto. Es to negribēju. Tomēr tagad man ir nepieciešams veids, kā droši pārvietoties."

Vai mainīs tendenci

Milzīgas pārmaiņas auto tirgū pēdējos gados saistītas ar demogrāfiju. Pieņemts, ka izteikta vēlme tikt pie personīgā auto bijusi tā saucamajai Baby Boomers paaudzei (pēckara demogrāfiskais sprādziens), bet jaunieši šādu nepieciešamību neizjūt. Gados jauni pilsētnieki arvien vairāk pēdējos gados lūkojušies dažādu personīgā auto alternatīvu virzienā, kur popularitāti guvusi ideja, piemēram, par mašīnas dalīšanu, kas nāk komplektā ar dažādu mobilo aplikāciju attīstību. Būtībā jauniešu vidū arvien pieņemamākas kļuvušas dažādas pārvietošanās alternatīvas, un personīgā mašīna līdz ar arvien attālākām domām, piemēram, par ģimenes dibināšanu vairs nav bijusi tik aktuāla vajadzība.

Tomēr šo tendenci pa spēkam pašķobīt var būt Covid-19, uz ko uzmanību vērš arī "Financial Times". Turklāt par to liekot domāt, piemēram, notiekošais Ķīnā, kuras ekonomikai pēc pandēmijas viļņa atveroties salīdzinoši ātrāk, vērojams pieprasījuma pieaugums pēc privātajiem spēkratiem. Aprīlī šajā valstī jaunu auto pārdošana, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, negaidīti palielinājusies par veseliem 4,4%, liecina China Association of Automobile Manufacturers pieejamie dati. Martā Ķīnas spēkratu pārdošana saruka par 43% un februārī – par 80%.

"Mēnesi pēc Covid-19 dziļākā punkta Ķīnā bija vērojama interese par iespēju pārslēgties prom no sabiedriskā transporta," novērojuši arī "Volkswagen" pārstāvji.

"Mums ir aizdomas, ka nesenā Ķīnas patērētāju interese par privāto transportu saglabāsies tik ilgi, kamēr vien būs bailes par Covid-19," "Financial Times" klāsta arī "Bernstein" auto analītiķi.

Faktiski, ja agrāk privāto auto pircējus vārēja pievilināt, piemēram, ar dzinēja jaudu vai komfortu, tad tagad to jau var darīt, piesolot labumu veselībai. Protams, jāņem vērā, ka pasaules tautsaimniecība šogad atradīsies asā recesijā, kura sliktākā gadījumā var pārvērsties par ekonomikas depresiju. Šādos brīžos daudz cerību izteikti cikliskiem biznesiem lolot nevajadzētu. Tomēr šādi dati auto industrijai rada nelielu cerību, ka laiki tomēr varētu būt nedaudz mazāk slikti.

"Ir kaut kas tāds, ko jūs gandrīz varētu nosaukt par tādu kā "spītīgu pirkšanas aktivitāti". Cilvēkiem ir apnicis ieslēgtiem sēdēt mājās, un viņi vēlas iet ārā un pirkt," piebildusi arī "Volvo" vadība.

Interese arī britiem

Jautājums, protams, ir par to, vai šāda tendence atbalsosies arī Eiropā un Ziemeļamerikā.

"Financial Times" vēl, piemēram, izceļ, ka Apvienotās Karalistes valdība mudinājusi savus iedzīvotājus pēc iespējas lielākā mērā izvairīties no sabiedriskā transporta. Viens no viediem, kā to var darīt, protams, ir pārvietošanās ar privāto auto.

Valdot šādam fonam, dienā, kad Apvienotās Karalistes premjers Boriss Džonsons nāca klajā ar šādu valdības paziņojumu, piemēram, tiešsaistes spēkratu tirdzniecības "Auto Trader" platformā interesentu aktivitāte esot palēkusies līdz jaunam rekordam. Tiek izcelta arī aptauja, kur aptuveni puse no šīs valsts autovadītāju apliecību ieguvējiem, kuriem spēkrats vēl nepieder, apsverot tā iegādi, lai izvairītos tieši no sabiedriskā transporta lietošanas arī pēc pandēmijas ierobežojumu beigām.

"Tas, kas sākās kā niecīga plūsma, pārvērtās par veselu straumi. Pasaule ir pamodusies dramatiskā veidā," savukārt teic cita auto pārdevēja "Citygate Automotive" pārstāvji.

"Pandēmijai ir potenciāls pretējā virzienā pavērst tendenci, kas pirms tam nozīmēja, ka jauniešiem nav intereses par personīgā auto iegādi. 35% no viņiem nu norāda, ka meklē iespēju, kā to tomēr iegādāties," savukārt piebilst konsultāciju uzņēmuma "Capgemini" analītiķi. Interesanti arī tas, ka no ASV no 15. marta līdz 21. martam, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, internetā meklējumu skaits frāzei "Vai šis ir labs brīdis, lai iegādātos auto" palielinājies septiņas reizes.

Nav gan izslēgts, ka notiekošais būs vien īstermiņa atlēciens. "Nav iedomājams, ka mēs visās lielākajās pilsētās aizstāsim sabiedrisko transportu ar individuālo. Notiekošais gan var veicināt pieprasījumu īsākā laika posmā," klāsta "Volkswagen" pārdošanas daļas vadītājs Kristians Dalhaims.

Gandrīz apstājies

Šonedēļ publicētie Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas (ACEA) dati par spēkratu reģistrāciju vecajā kontinentā (Eiropas Savienības valstīs) bija vairāk nekā vāji. Jaunu auto reģistrācija aprīlī gada skatījumā sarukusi par 76,3%. Savukārt kopumā gada četros pirmajos mēnešos tā noplanējusi gandrīz par 40% zemāk. Jau pirms tam nevarēja teikt, ka šis tirgus atradās uz stabila seguma. 2018. gada skatījumā Eiropas Savienībā šis tirgus stagnēja. Savukārt pagājušajā gadā Eiropā autoražotājiem bija jāspēj pielāgoties stigrākiem izmešu regulējumiem, kas prasījis auto atsaukšanu un nozīmēja papildu izmaksas.

Grafikā: Jaunu auto reģistrācija ES. Avots: ACEA

Auto reģistrācija gada četros mēnešos strauji samazinājās visos lielākajos tirgos – Vācijā par 31%, Apvienotajā Karalistē – par 43,4%, Francijā, Spānijā un Itālijā – aptuveni par 50%. Mūsu valstī tie šajā periodā saplakuši par ceturto daļu.

Neziņa par nākotni skaudri atbalsojas Latvijas auto tirgū 

2020. gada aprīlī Latvijā reģistrēts jaunu auto reģistrācijas skaita kritums 55% apmērā, kas...

Līdzīgi ir arī Igaunijas mērījumi, bet Lietuvā jaunu spēkratu reģistrācija četros mēnešos sarukusi nedaudz mazāk dramatiski - par 17,3%.

Kopumā Eiropā nav tādas valsts, kurā situācija neapliecinātu šī tirgus krahu vai pat pilnīgu apstāšanos. Nosacīta sacensība drīzāk ir par mazākajiem mīnusiem. Aprīļa skatījumā jaunu auto reģistrācija vairāk nekā par 90% samazinājusies, piemēram, Beļģijā, Itālijā, Apvienotajā Karalistē, Spānijā, Īrijā, tie ir attiecīgi 97,6%, 97,3%, 96,5% un 96,1%. Savukārt nupat pieminētie mazākie mīnusi Eiropā aprīlī šajā ziņā bijuši Dānijā (-37%), Zviedrijā (-37,5%) un Somijā (-38,6%).

Var arī salīdzināt, kādas tieši mašīnas eiropieši izvēlējušies vai, ņemot vērā unikālo pandēmijas dabu, tieši pretēji – sevišķi aktīvi neizvēlējušies. ACEA dati liecina, ka "Volkswagen" grupas (pieder arī "Audi", "Škoda", "Seat", "Porsche" zīmoli) automašīnu reģistrācija gada četros mēnešos saplakusi par trešo daļu, kas ir visai "OK", ja ņem vērā, ka daudziem citiem kritums bijis straujāks. Kopumā Eiropā 26,8% no reģistrētajiem auto nākuši no "Volkswagen" grupai piederošajām ražotnēm. Tas gada laikā ir kāpums par veseliem 2,4 procentpunktiem.

Šogad straujāk - par 44,4% - saruksi "PSA" grupas (pieder "Peugeot", "Opel", "Citroen" zīmoli) jaunu auto reģistrācija. Tā par veseliem 47% samazinājusies arī "Renault" grupai un par 48% - "FCA" grupai (pieder "Fiat", "Jeep", "Lancia", "Chrysler", "Alfa Romeo" zīmoli), bet "Ford" – par 47%.

Mazāk slikti klājies "Hyundai", kuras zīmolu auto reģistrācija samazinājusies par 31%, "BMW" grupai (kritums par 27,3%) un "Toyota" grupai (kritums par 24,4%). Jaunu "Daimler" ("Mercedes", "Smart" zīmoli) auto reģistrācija savukārt samazinājusies par 37,2%.

Protams, notiekošais ietekmē arī akciju investoru omu. "Volkswagen" akcijas cena Frankfurtes biržā šogad sarukusi par piekto daļu līdz 138 eiro atzīmei. Tiesa gan, kopš marta vidus tā ir palēkusies par 36%.

Grafikā: Volkswagen akcijas cena

Francijas "Renault" bilde ir bēdīgāka - šī uzņēmuma akcijas vērtība šogad noplanējusi par 60% zemāk. Turklāt šī uzņēmuma akciju nav skārusi "Volkswagen tipa" atveseļošanās. Līdzīgi depresīva ASV Ņujorkas biržā izskatās "Ford" akcijas cenas līkne.

Grafikā: Renault akcijas cena

Savukārt Japānas "Toyota Motor" akcija Tokijas biržā šogad kļuvusi "vien" par 17% lētāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās aviokompānijas airBaltic akciju pārdošanas cena būs jānosaka atbilstoši darījuma struktūrai, šodien intervijā LTV raidījumam Labrīt, Latvija atzina premjers Valdis Dombrovskis (V).

Jau ziņots, ka Latvijas Satiksmes ministrija (SM) pirmdien laikraksta Financial Times Eiropas un Lielbritānijas izdevumos publicējusi sludinājumu, piedāvājot potenciālajiem investoriem līdz 1.novembrim izteikt piedāvājumus par airBaltic akciju iegādi. Valdība investoriem piedāvā iegādāties līdz 50% mīnus vienu akciju.

Premjers skaidroja, ka investorus paredzēts uzrunāt gan individuāli, gan arī plašāk, tāpēc arī notikusi sludinājumu ievietošana. Dombrovskis arī norādīja, ka būtu nepieciešams iegūt vienu stratēģisku investoru, piemēram, lielu lidsabiedrību, ar plānu aviokompānijas attīstībai.

Ja investors parādītos, tad notiktu padziļināta izpēte, pēc kuras varētu noteikt darījuma cenu. «Akciju cena jānosaka atbilstoši darījuma struktūrai,» teica valdības vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien tika izdots biznesa laikraksta Financial Times Deutschland pēdējais izdevums.

Pēdējā izdevuma dizainā virsrakstā Financial Times Deutschland vietā lasāmi vārdi Final Times Deutschland (Fināla

Times Deutschland). Pēdējais izdevums veltīts atskatam uz laikraksta 13 gadus seno vēsturi, labākajiem rakstiem, ilustrācijām un lielākajām kļūdām.

Kopumā izdevuma veidotāji centušies radīt humora noskaņu. Pēdējā lapā redakcijas komanda fotogrāfijā noliekusies un lasāmi vārdi: «Atvainojiet, mīļie lasītāji, ka šie ir FTD pēdējie teikumi. Mums ir ļoti žēl.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Krugmans par Latviju: kas ir šī ekonomika, kuras reālais IKP ir 15% zem pirmskrīzes līmeņa?

Gunta Kursiša, 22.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Pols Krugmans (Paul Krugman) nav laidis garām izdevību paust savu viedokli par Latvijas «veiksmes stāstu», šoreiz piesaucot citu ekonomistu pausto «nepareizo faktu interpretāciju» par ASV atveseļošanos no krīzes un salīdzinot viņu teikto ar Latvijas gadījumu.

Strauja ekonomikas izaugsme īsā laika posmā uzreiz pēc dziļa ekonomikas krituma nenozīmē veiksmes stāstu – tādā gadījumā ASV atradās savas izaugsmes augstumos Lielās depresijas laikā - šādu viedokli saistībā ar ASV ekonomiku pauduši ekonomisti Kenets Rogofs (Kenneth Rogoff) un Karmena Reinharta (Carmen Reinhart). Šādā gadījumā daudz labāk ir salīdzināt produkcijas apjomus un bezdarba līmeni ar pirmskrīzes līmeni, savā blogā The New York Times P. Krugmans citē ekonomistus K. Rogofu un K. Reinhartu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas visstraujāk augošie uzņēmumi

Ilze Žaime, 11.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturto gadu pēc kārtas laikraksts "Financial Times" publicējis Eiropas 1000 straujāk augošo kompāniju topu, kurā šogad ierindojušies arī divdesmit septiņi uzņēmumi no Baltijas, tostarp - septiņi Latvijas, astoņi - Igaunijas un divpadsmit - no Lietuvas.

"Financial Times", kas sarakstu veidoja sadarbībā ar izpētes uzņēmumu "Statista", norāda, ka šogad ierindoties sarakstā bijis vēl grūtāk nekā pērn, zemākajam uzņēmuma izaugsmes solim šogad esot 38,4% gadā, salīdzinot ar pērnā gada 37,7%.

Kopumā uzskatāmi redzams, ka tehnoloģiju nozīme aug, šo nozari kopumā pārstāvot 189 uzņēmumam. Ieskaitot e-komerciju un finanšu tehnoloģiju sektoru, šis skaitlis sasniedz 259.

Par topā visvairāk pārstāvēto valsti šogad kļuvusi Vācija, kurai cieši seko Itālija, Lielbritānija un Francija, kopā iekļaujot teju 70% no visiem minētajiem uzņēmumiem.

Topa pirmajā pieciniekā ierindojās tādi uzņēmumi kā Lielbritānijā bāzētā "OakNorth Bank", Somijas "Wolt Enterprises", igauņu "Bolt Technology", Spānijas "Element Global Services" un celtniecības uzņēmums no Francijas - "Les Eco-Isolateurs".

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Finanšu tirgu nomētāšana ar naudu atkal nostrādā

Jānis Šķupelis, 09.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas valdību aizņemšanās izmaksas sarukušas līdz līmenim, kāds bija vērojams pirms pandēmijas krīzes.

Šādu situāciju lielā mērā noteikusi Eiropas Centrālās bankas (ECB) aktivitāte. Šī iestāde savas jaunās kvantitatīvās mīkstināšanas ietvaros iegādājusies (un vēl vien plāno iegādāties) gigantiskus eirozonas valdību un uzņēmumu parāda kalnus. Tas attiecīgi liek domāt par to, ka pieprasījums pēc valdību parāda saglabāsies ļoti liels un nozīmē obligāciju cenu pieaugumu un to ienesīguma kritumu.

Pandēmijas izaicinājumiem vēršoties plašumā, sākotnēji bija vērojamas bažas, ka dažām Eiropas valstīm būs lielas grūtības tos pārvarēt. Piemēram, pavasara sākumā strauji palēcās Itālijas obligāciju ienesīgums. Pie strauja tautsaimniecības sabrukuma un ļoti spēji augošiem parādiem, kas tika likti pretī pandēmijas krīzei, bija vērojamas bažas par to atdošanu. Kopumā gan centrālo baņķieru un valdību stimulēšana šoreiz bijusi ļoti pārliecinoša, kas šāda veida satraukumu atvirzījis kaut kad tālākā nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Investors: Parādu apjomi radījuši risku

Jānis Šķupelis, 21.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maržinālās tirdzniecības paģiras var likt sarukt akciju cenām, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

To, uz kuru pusi kādā konkrētā laika posmā virzīsies pasaules vadošo biržu indeksi, bieži ir pateikt ļoti grūti vai pat faktiski neiespējami. Tiesa gan, ir vairāki rādītāji, kas ļauj nojaust, cik uzmanīgam vajadzētu būt investoram. Viens no šādiem rādītājiem ir maržinālās tirdzniecības apjoms.

Jāatgādina, ka maržinālās tirdzniecības (jeb tirdzniecības «ar plecu») ietvaros investors ar savu naudu pērk un pārdod akcijas tikai daļēji, bet pārējā vērtspapīru pozīcija tiek segta ar aizņemtiem līdzekļiem no bankām vai brokeru sabiedrībām. Pastāv teorija – jo vairāk naudas ir aizdots, jo tirgi ir nervozāki un lielāka iespēja cenām pie pirmajām negatīvajām ziņām ir samazināties. Investors bankā vai brokeru sabiedrībā pie šādas tirdzniecības parasti iemaksā noteiktu depozītu, taču summa, par kuru notiek darījumi, bieži vien ir simtkārt lielāka. Tomēr, atverot pozīciju, ir jārēķinās ar to, ka pēkšņu nelabvēlīgu tirgus izmaiņu gadījumā, zaudējumiem sasniedzot zināmu procentuālu apmēru no sākotnējā depozīta, pozīcija tiek aizvērta, un, lai atsāktu tirdzniecību, nepieciešama konta papildināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Laikraksts: Lielbritānija ar Baltiju un Ziemeļvalstim vēlas izaicināt Briseli

Jānis Rancāns, 10.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā notiekošā Baltijas, Ziemeļvalstu un Lielbritānijas līderu tikšanās mērķis ir pārrunāt izaicinājumus, ar kuriem reģions saskarsies nākotnē, taču komentētāji uzskata, ka pasākums ir daļa no britu centieniem Eiropā izveidot Ziemeļu savienību.

Zviedrijas laikraksts Dagens Nyheter vēsta, ka tikšanās ilgtermiņa mērķis, vismaz Lielbritānijas premjeram Deividam Kameronam, ir savienības izveidošana starp Ziemeļeiropas valstīm.

«Pastāv risks, ka D. Kamerons vēlas izveidot ziemeļu partnerību, kura izaicinātu Briseli,» raksta laikraksts. Līdzīgās domās ir arī Financial Times, kas atzīmē, ka D. Kamerons vēlas iegūt sabiedrotos, lai nostātos pretim Francijas uzskatiem par ekonomikas organizāciju Eiropā.

Neskatoties uz to, ka D. Kameronu pēc tam, kad viņš atteicās atbalstīt fiskālās disciplīnas līgumu, pasākuši uzskatīt par «Eiropas izstumto», Zviedrijā viņu un Lielbritāniju nereti uzskata par vērtīgiem sabiedrotajiem cīņā pret pārmērīgajiem taupības pasākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daļēji nacionalizētā Lielbritānijas banka Royal Bank of Scotland (RBS) līdz 2019.gadam gatavojas likvidēt līdz pat 14 000 darba vietu, trešdien vēsta laikraksts Financial Times.

Darba vietas paredzēts likvidēt, īstenojot bankas stratēģiju samazināt aktivitātes investīciju banku sektorā.

Financial Times rīcībā esošā informācija liecina, ka RBS varētu likvidēt aptuveni 80% investīciju pārvaldības struktūrvienības darba vietu. RBS pārstāvji pagaidām nekomentē Financial Times publiskoto informāciju.

RBS bija viena no vissmagāk cietušajām Lielbritānijas bankām globālās kreditēšanas krīzes laikā, un apmaiņā pret valsts finansiālu palīdzību Lielbritānijas valdības īpašumā nonāca 81% bankas akciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Slēgs Financial Times Vācijas versiju

Gunta Kursiša, 23.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiks slēgts finanšu laikraksts Financial Times Deutchland, un pēdējais laikraksta numurs iznāks 7. decembrī, citējot piektdien laikraksta izdevēju nolemto, vēsta thelocal.de.

Lai arī nolemts slēgt Financial Times Deutchland, pašlaik nav zināms, kas notiks ar saistītajiem ekonomikas izdevumiem Capital, Impulse un Borse Online.

Financial Times Deutchland šogad cieta 10 miljonu eiro zaudējumus.

Cits ietekmīgs Vācijas laikraksts Frankfurter Rundschau iesniedza bankrota pieteikumu pagājušajā nedēļā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slavenais ekonomists Pols Krugmans (Paul Krugman) savā blogā The New York Times vēlreiz atgriezies pie Baltijas valstu tēmas, lai atkal uzsvērtu - Baltijas valstu veikums krīzes pārvarēšanā nav nekas tāds, ar ko būtu jālepojas.

«Neapšaubāmi, tas ir labi, ka ekonomikas [Latvijas un Igaunijas ekonomikas - red.] ir nedaudz atguvušās, bet vai tas ir labākais, ko cilvēki var panākt, demonstrējot taupības brīnumus,» savā blogā Latvijas un Igaunijas «veiksmes stāstu» taupības pasākumu ieviešanā turpina apstrīdēt Nobela prēmijas ekonomikā laureāts.

Šoreiz ekonomists pievērsies Latvijas iekšzemes kopproduktam (IKP) un bezdarba līmenim un to rādītāju 2012. gada prognozēm, jautājot, vai šie rezultāti ir labākais, ko var «demonstrēt taupības brīnumi».

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Džonsons valdībā saskāries ar jaunu pretestību savai Brexit politikai

LETA--REUTERS, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons saskāries ar jaunu pretestību valdībā, vairākiem ministriem apsverot atkāpšanos Džonsona Brexit politikas dēļ, trešdien ziņo laikraksts «The Times».

Laikraksts ziņo, ka atkāpšanos apsver kultūras ministre Nikija Morgana, valsts sekretārs Ziemeļīrijas jautājumos Džūlians Smits, tieslietu ministrs Roberts Baklands, veselības ministrs Mets Henkoks un valdības augstākais tieslietu padomnieks Džefrijs Kokss.

Kāds valdības ministrs, kas vēlējās saglabāt anonimitāti, laikrakstam atklāja, ka gadījumā, ja Lielbritānijai būs jāizstājas no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās, atkāpsies liels skaits Konservatīvās partijas deputātu.

«The Times» vēsta, ka ministri valdības sēdē brīdinājuši Džonsonu par lielo risku, ka Ziemeļīrijā var tikt atjaunota tiešā pārvalde, un pauda bažas par Džonsona padomnieku Dominiku Kamingsu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Caur Igauniju gājusī nauda no pēcpadomju valstīm ir ievērojami lielāka par pirmajām aplēsēm.

Līdztekus Igaunijas valdības aktivitātēm stingrākai naudas atmazgāšanas (AML) politikas ieviešanā ir kļuvis zināms patiesais naudas apjoms, kas caur Danske Bank Igaunijas atzaru ir gājusi no Krievijas un citām pēcpadomju valstīm. Financial Times, atsaucoties uz tās rīcībā nonākušu Danske Bank pasūtīto pētījumu, ko veikusi konsultāciju firma Promontory Financial, raksta, ka caur Igauniju plūdušās aizdomīgās naudas apjoms ir sasniedzis pat 30 miljardus USD gadā.

Līdz ar naudas atmazgāšanas skandāla eskalāciju Igaunijas ģenerālprokuratūra jūlija beigās sāka kriminālizmeklēšanu par Danske Bank darbībām, un Igaunijas valdība ir uzdevusi Finanšu ministrijai septembra laikā izstrādāt un iesniegt priekšlikumus par AML politikas pastiprināšanas pasākumiem, ziņo Igaunijas nacionālā raidsabiedrība ERR. Finanšu ministrs Tomass Teniste ir norādījis, ka valdība jau 2014. un 2015. gadā ir rīkojusies AML jomā, lai bankas pārtrauktu riskanto nerezidentu kontu apkalpošanu, tāpēc apšaubāmu darījumu skaits pēdējos gados ir ievērojami samazinājies, raksta ERR. Tomēr nesenās pagātnes reālo darījumu apjomu nākšanai gaismā paredzami būtu jānoved gan pie vainīgo atrašanas un sodīšanas, gan skrūvju ciešākas pievilkšanas finanšu sektora uzraudzībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekojot Latvijas un Lietuvas eiro ieviešanas sagatavošanās procesam, Polija piektdien uzsākusi nacionāla mēroga debates par to, kā un kad valsts varētu ieviest Eiropas vienoto valūtu, vēsta Financial Times. Līdz šim Polijas nostāja bija stingra - eiro valsts neieviesīs, kamēr situācija vienotās valūtas blokā nebūs stabilizējusies.

Ņemot vērā, ka Polijā samērā strauji samazinās budžeta deficīts, valsts visus kritērijus eiro ieviešanai varētu izpildīt 2015. gadā.

Varšava, kas reiz bija izvirzījusi mērķi eirozonai pievienoties 2012. gadā, pēdējo gadu laikā pieturējās pie pārliecības, ka eirozonai sākotnēji jātiek galā pašai ar savām problēmām, un tikai tad Eiropas Savienības sestā lielākā ekonomika būtu gatava apspriest eiro ieviešanas jautājumu.

Tomēr šonedēļ Polijas premjers Donalds Tusks izteicās, ka «būt tikai daļēji Eiropā ir ilūzija». Valsts valdība ir nolēmusi, ka Polijai «ir jābūt iesaistītai procesos, nevis jāpaliek perifērijā».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divas no Krievijas lielākajām kompānijām atklājušas, ka ir ievērojams risks, ka tās nebūs spējīgas atgūt desmitiem miljonu dolāru, kas «iesaldēti» Kipras bankās.

Krievijas lielākā jūras pārvadājumu pakalpojumu kompānija Sovcomflot atzinusi, ka tai Kipras Laiki Bank «iesaldēti» 25,8 miljoni ASV dolāru, bet kaimiņvalsts autobūves kompānija AvtoVAZ nobažījusies, ka kopumā parādu krīzes skartās salas bankās varētu tikt iesaldēti 20,6 miljoni ASV dolāru, kas veido aptuveni 40% no uzņēmuma aizvadītā gada pamatdarbības peļņas, vēsta Wall Street Journal.

Gan Sovcomflot, gan AvtoVAZ norāda, ka ir ievērojams risks, ka lielu daļu no Kiprā iesaldētajiem līdzekļiem vairs neizdosies atgūt. Kompānija Sovcomflot jau uzsākusi nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu naudas plūsmu kreditoriem, klientiem un algu izmaksu darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

EK ieteiks Latviju aicināt eirozonā, bet brīdinās par nerezidentu noguldījumiem

Žanete Hāka, 04.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien Eiropas Komisija ieteiks Latviju kļūt par 18. valsti, kas ievieš eiro, neskatoties uz bažām par Krievijas depozītu īpatsvaru tās banku sektorā, raksta Financial Times.

ES amatpersonas uzskata, ka Latvijas dalība eirozonā veicinās vienotās valūtas pievilcību, par spīti valdošajai eirozonas krīzei.

Deviņas lapas garajā konverģences ziņojuma uzmetumā, par kuru trešdien notiks debates, un kuru ir lasījis arī Financial Times, EK norāda, ka svarīgs faktors saglabāsies Latvijas spējas cīnīties pret naudas atmazgāšanu un jaunu banku noteikumu ieviešana.

«Latvijai ir ilgas tradīcijas un vairākas konkurētspējīgas priekšrocības, apkalpojot nerezidentu klientus, lielākoties no NVS valstīm,» teikts ziņojumā. «Nerezidentu banku pakalpojumu uzraudzība rada papildus izaicinājumus... galvenokārt pārrobežu darījumu dēļ,» norāda EK amatpersonas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas valdība šomēnes pieņems lēmumu par Ķīnas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāja "Huawei" produktu izslēgšanu no 5G mobilo sakaru tīkla infrastruktūras valstī, pirmdien, atsaucoties uz avotiem valdībā, vēstīja laikraksts "Financial Times".

Izmeklēšana, kuras rezultāti vēl nav publiskoti, raisījusi "ļoti, ļoti nopietnus" jautājumus par "Huawei" ierobežoto lomu 5G tīklā Lielbritānijā, ziņoja laikraksts, norādot, ka pastāv bažas par spiegošanu. Janvāri Lielbritānijas valdība nolēma ierobežot "Huawei" iesaisti 5G tīklā līdz ne vairāk kā 35% no tīkla nesensitīvo daļu izveides.

Lielbritānijas kultūras ministrs Olivers Daudens pirmdien apstiprināja, ka saņēmis Nacionālā kiberdrošības centra izmeklēšanas ziņojumu, un piebilda, ka tam būs nozīmīga ietekme uz "Huawei" lomu 5G tīklā Lielbritānijā.

ASV izdara spiedienu uz Lielbritāniju, lai tā sarautu saites ar "Huawei".

Vašingtona norāda, ka "Huawei" ir cieši sakari ar Ķīnas komunistu valdību, un brīdina, ka šī ražotāja tehnoloģijas varētu tikt izmantotas spiegošanai Pekinas vajadzībām. Amerikāņu amatpersonas apgalvo, ka pēc Pekinas rīkojuma "Huawei" varētu vienkārši noslēgt Lielbritānijas 5G tīklu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Finanšu tirgus sāk domāt par Baidena uzvaru

Jānis Šķupelis, 07.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads pasaulē pagaidām padevies vētrains, tomēr nozīmīgākajos akciju tirgos kopš pavasara zemākajiem punktiem ir vērojama strauja cenu atveseļošanās. Nākotnē cenu virziens lielā mērā gan joprojām ir neskaidrs.

Interesanti vēl tas, ka pamazām uzmanība tiek pievērsta novembrī gaidāmajām ASV vēlēšanām. Pašreizējā ASV prezidenta Donalda Trampa režīms, neskatoties uz reizēm visai neierastu viņa komunikāciju, akcijām bijis labvēlīgs. Kopš 2016. gada novembra ASV akciju Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palēkusies par 45%. Faktiski jāsecina, ka akciju pieaugums spējāku pauzi paņēma vien šogad, par ko lielā mērā atbildīga bija globālās pandēmijas atnākšana (tiesa gan, akciju vērtību kritums gandrīz par 20% tika piedzīvots arī 2018. gada beigās).

Demokrātu triumfs?

Lai nu kā - šobrīd ASV sabiedrības aptaujas liecina par augošo Demokrātu partijas ASV prezidenta kandidāta Džo Baidena popularitāti. Tādējādi arī finanšu tirgus sācis nopietnāk vērtēt to, ko tiem varētu nozīmēt varas maiņa Baltajā namā. Piemēram, "Financial Times" šā mēneša sākuma izcēla "RealClearPolitic" aptauju, kuras rezultāti nu liecina, ka Baidena uzvarai šajās vēlēšanās ir gandrīz 60% liela iespējamība. Tiek klāstīts - šīs ASV prezidenta vēlēšanās drīzāk ir referendums par Trampa atrašanos šajā amatā, kur pietiekami daudzi gatavi savu balsi atdot jebkuram citam kandidātam (lai tikai tas nebūtu Tramps). Šobrīd Tramps saskaras ar lielu kritiku gan par to, kāda bijusi viņa atbilde uz Covid-19 uzliesmojumu ASV, gan par reakciju uz rasu nemieriem šajā valstī. Tāpat Trampam nebūt nelīdz pandēmijas bezdarba pieaugums un ekonomikas kritums. Vēlētāji parasti varas politiķus šādos laikos (recesijas apstākļos) neatalgo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādu nastas nomāktā Grieķija starptautiskajiem kreditoriem lūgs aizdevuma programmas ieviešanas termiņa pagarinājumu, lai uzlabotu perspektīvas atgriezties pie izaugsmes. Ar šādu lūgumu nākamnedēļ, sarunu laikā ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, gatavojas nākt klajā Grieķijas premjers, Antonis Samars, vēsta Financial Times.

Grieķijas vēlas panākt atļauju valsts izdevumu samazinājumu veikt četru gadu laikā, pašlaik noteikto divu gadu vietā, kā arī ik gadu budžeta deficītu samazināt par 1,5% no IKP, liecina medija rīcībā nonācis dokuments. Patlaban noslēgtā vienošanās paredz, ka Grieķijai budžeta deficīts ik gadu jāsamazina par 2,5%.

Tāpat Grieķijai vajadzēs papildus 20 miljardus eiro, lai segtu savus tēriņus nākamajos divos gados, kad valsts vēlas budžeta deficītu samazināt lēnākos tempos. Tomēr šos finanšu līdzekļus Atēnas apsolījušas sameklēt bez palīdzības lūgšanas eirozonai.

Iepriekš vēstīts, ka šādus Grieķijas plānus eirozonas valstis uzņem bez īpašas sajūsmas. Tā Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu iztiecās, ka Grieķijai jābeidz solīt un jāsāk beidzot darīt. «Lai varētu uzturēt Eiropas un starptautisko partneru uzticību, jāpārtrauc kavēšanās. Ar vārdiem nav pietiekoši. Daudz svarīgāki ir darbi,» sacīja EK prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Financial Times pētnieki novērtē Ventspils brīvostas darbu investoru piesaistē

Dienas Bizness, 05.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu laikraksta Financial Times izdevums FDI Intelligence publicējis pētījumu 2015.gada globālās brīvās zonas - uzvarētāji. Ventspils brīvostai piešķirtas trīs speciālbalvas – par darbības globālo mērogu, ražošanas ēku un infrastruktūras attīstību, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

FDI vērtē brīvās ekonomiskās zonas pasaulē jau vairākus gadus. Ja agrāk lietotā metodoloģija nosauca nākotnes brīvās ekonomiskās zonas, atsevišķi nodalot ostu zonas, tad šobrīd FDI vērtē šībrīža daudzsološākās un investoru piesaistē veiksmīgākās brīvās ekonomiskās zonas. FDI aicināja pētījumam pieteikties speciālās ekonomiskās zonas, valsts institūcijas un investīciju piesaistes struktūras visā pasaulē.

FDI eksperti pēc īpaši izstrādātiem kritērijiem vērtēja katru zonu. Atsevišķas speciālās ekonomiskās zonas, kas neieguva visaugstāko punktu skaitu, bet tomēr, pēc ekspertu domām, pelnījušas īpašu vērību, saņēma atzinības īpašās nominācijās. Ventspils brīvosta ieguva trīs īpašās balvas – par darbības globālo mērogu, ražošanas ēku attīstību un infrastruktūras uzlabojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru