Eksperti

Finanšu inovāciju loma biznesā

Svetlana Saksonova, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore, 10.09.2018

Jaunākais izdevums

Angļu rakstnieks Gilberts Čestertons ir teicis, ka «lai būtu pietiekami prāta iegūt visu naudu, ir jābūt pietiekami stulbam, lai to vēlētos». Protams, tas ir aforisms, bet nākotnes finansiālā labklājība ir neiespējama bez moderno tehnoloģiju izmantošanas, tāpēc progresa dzinējspēks ir nevis aforismi, bet gan ieviesti e-jauninājumi.

Mūsdienu uzņēmuma vadības modelis izslēdz beziniciatīvas un «lineāro» pieeju, kā arī neefektīvo stabilitāti, tāpēc inovāciju, tai skaitā finanšu inovāciju, izmantošana ļauj novērst visus līdzšinējos trūkumus.

Finanšu inovācijas rodas dažādu faktoru ietekmē, piemēram, nodokļu priekšrocības, darījumu izmaksu un starpniecības izmaksu samazināšana, risku pārdalīšana un likviditātes pieaugums, cenu līmenis un to mainīgums, zinātnes un tehnoloģijas sasniegumi un citi faktori.

Šobrīd ne zinātnē, ne praksē nav vienotas definīcijas jēdzienam «finanšu inovācija». Vienkāršotā nozīmē finanšu inovācijas ir finanšu rakstura darbības, kas ir jaunas vismaz vienai no darījuma pusēm. Finanšu inovāciju var uzskatīt par veiksmīgu, ja tās rezultātā var iegūt jaunus materiālus vai nemateriālus labumus, piemēram, klientu skaita vai lojalitātes pieaugumu vai augstāku uzņēmuma efektivitāti.

Lai kompetenti noteiktu sava biznesa attīstības stratēģiju, spētu atbildēt uz jautājumiem par sava uzņēmuma stāvokli - tā vājajām un stiprajām pusēm, draudiem un iespējām -, uzņēmējam ir jābūt kompetentam un zinošam par finanšu inovācijām.

Dziļāk pētot finanšu inovācijas, var nodalīt četras pieejas, kā definēt šo jēdzienu un finanšu inovāciju lomu uzņēmējdarbībā. Pirmā pieeja definē finanšu inovācijas kā jaunus finanšu produktus vai pakalpojumus, un inovatīva ir tāda uzņēmuma (tai skaitā komercbankas) darbība, kas šādus produktus izveido vai izmanto. Šīs pieejas ietvaros banku nozarē parādījās un nostiprinājās tādas parādības kā, piemēram, forvarda darījumi vai segtās obligācijas. Šodien šīs pieejas ietvaros ir inovatīvi ātrie maksājumi jeb zibmaksājumi. Uzņēmumi var izmantot šos finanšu jauninājumus kā banku, tā arī fintech uzņēmumu pakalpojumos, katru reizi dodot priekšroku vai nu tradicionālam, bet dārgākam maksājuma veidam, vai arī lētākam un konfidenciālam.

Finanšu inovācijas ļauj samazināt darbinieku skaitu, biroja izmaksas, optimizēt pakalpojumu sniegšanas un saņemšanas laiku.

Otra pieeja definē finanšu inovācijas kā finanšu procesu automatizāciju, tehnoloģisko jauninājumu izgudrošanu un ieviešanu, ekonomisko procesu informatizāciju, jaunu finanšu operāciju metodiku ieviešanu, piemēram, tādām operācijām kā analīze, grāmatvedība, kontrole, plānošana, budžeta veidošana u.c. Informācijas tehnoloģiju un finanšu nozares mijiedarbība mūsdienās ir radikāli mainījusi biznesa procesu infrastruktūras saturu.

Trešā pieeja uzskata finanšu inovācijas par biznesa procesu organizācijas veidiem. Globalizācijas procesi pasaules ekonomikā un finanšu sektorā, interneta vadošā loma un globālās informācijas sabiedrības attīstība, straujš zināšanu lomas pieaugums neizbēgami rada jaunus izaicinājumus mūsdienu uzņēmumiem. To risināšana prasa inovatīvas pieejas biznesa procesu vadībā. Finanšu inovāciju izstrāde un ieviešana vadīšanas jomā (finanšu inženierija) ir sarežģīts daudzposmu process, kurš saistīts ar finanšu ieguldījumiem.

Ceturtās pieejas ietvaros tiek uzskatīts, ka finanšu inovācijas ir jaunās uzņēmējdarbības organizācijas formas. Piemēram, izmaiņas organizatoriskajā struktūrā - pakāpeniska pāreja uz uzņēmumu tīklu organizāciju, ārpakalpojumu principu izmantošana. Šādi paņēmieni palīdz uzņēmumiem pielāgoties klientu vajadzībām un globalizēt savas operācijas, kas ir daudzu uzņēmumu mērķis.

Kopumā jāatzīmē, ka finanšu un citu novatorisku biznesa izmaiņu ieviešana ļauj uzņēmējiem sasniegt virkni svarīgu mērķu, piemēram, uzņēmuma konkurētspējas paaugstināšanu un zināšanās balstītas uzņēmējdarbības attīstības dinamiskā modeļa izveidi. Finanšu inovācijas dod iespēju samazināt arī darbinieku skaitu un biroja izmaksas, optimizēt pakalpojumu sniegšanas un saņemšanas laiku, tādējādi vairojot uzņēmuma rentabilitāti un efektivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Godalgoti jaudīgākie eksportētāji un noskaidrots arī Latvijas eksporta čempions

Db.lv, 17.12.2021

Par uzvarētāju nominācijā "Eksporta čempions" atzīts Andra Bites izveidotais ražošanas uzņēmums "Karavela", kurš gada laikā spējis kāpināt eksporta apjomu par 28% un attīstījis inovatīvu produktu līniju vegānos konservus "Fish peas".

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā "Eksporta un inovācijas balva 2021" par visjaudīgāko eksportētāju atzīts zivju konservu un konservu ražošanas uzņēmumu SIA "Karavela", informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Balvas pasniegtas četrās nominācijās - "Eksportspējīgākais komersants", "Eksporta jaunpienācējs", "Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts" un "Uz zināšanām balstīta inovācija".

Atklājot ceremoniju “Eksporta un inovācijas balvas” patrons valsts prezidents Egils Levits uzsvēra, ka šāda atzinība mudina novērtēt uzņēmumu un biznesa panākumus kā arī ceļ mērķus un ambīcijas, ko Latvijas uzņēmēji var sasniegt starptautiski. “Latvijas lielākā vērtība ir zināšanas un talanti un to spilgti var redzēt arī uzņēmējdarbībā. Paldies, par jūsu līderību un ticību iespējām”.

Valsts prezidents Egils Levits pasniedza arī speciālbalvu nominācijā "Eksporta čempions". Par uzvarētāju šajā nominācijā atzīts ražošanas uzņēmums "Karavela", kurš gada laikā spējis kāpināt eksporta apjomu par 28% un attīstījis inovatīvu produktu līniju vegānos konservus "Fish peas". "Karavela" savu produkciju pašreiz eksportē uz 46 valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inovācijām pārtikas jomā vajadzīga sadarbība gan starp uzņēmējiem un pētniekiem, gan starpvalstu līmenī.

«Inovācijas pārtikas jomā ir nozīmīgas, jo tādā veidā varam Latvijā esošajiem resursiem paaugstināt tirgus vērtību, radot produktus gan vietējam tirgum, gan eksportam,» saka Sandra Muižniece-Brasava, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas vadītāja un pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore. Pēdējos gados pārtikas inovācijas jomā ir vērojama izaugsme, bet uzņēmējiem pārtikas ražošanā neklājas viegli. «Inovācijām ir liela nozīme jebkurā tautsaimniecības nozarē, jo tās ir priekšnosacījums uzņēmuma konkurētspējai. Statistikas dati norāda, ka divus iepriekšējos gadus Latvijas ekonomika auga gandrīz par 5% gadā, jo ES fondu nauda veicināja ekonomikas augšupeju. Šogad IKP izaugsme tiek prognozēta ap 2,8%. Tādēļ jebkura lieluma uzņēmumam ir nepārtraukti jādomā par savas konkurētspējas uzlabošanu un inovācijas ieviešanu dzīvē, pretējā gadījumā tam būs grūti izdzīvot gan vietējā, gan starptautiskajos tirgos,» pauž Diāna Krieviņa, Latvijas Tehnoloģiskā centra un Eiropas Biznesa atbalsta tīkla Latvijā projektu vadītāja. Viņas skatījumā, izaugsmi pārtikas inovāciju jomā sekmē pieejamie Eiropas Savienības fondi un granti, piemēram, Leader, dažādi ERAF projekti, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds, EIT Food programma Latvijā. «ES finanšu instrumenti nodrošina iespēju gan ātrāk izstrādāt jauno produktu, gan ieviest jaunas un modernas tehnoloģijas ražošanas procesus, gan ieiet jaunos eksporta tirgos,» viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksporta un inovācijas balvai četrās nominācijās šogad pieteicies rekordliels uzņēmumu skaits - 133, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Komunikācijas un informācijas departamentā.

Pirms Covid-19 pandēmijas, 2019.gadā, kad pēdējo reizi notika konkurss, tika saņemti 117 pieteikumi.

Konkursā balvas tiks piešķirtas četrās nominācijās - "Eksportspējīgākais komersants", "Eksporta jaunpienācējs "Uzlecošā zvaigzne"", "Uz zināšanām balstīta inovācija" un "Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts".

Tiks pasniegti arī īpaši apbalvojumi tādās kategorijās kā "Eksporta čempions" un "Inovācijas čempions", bet AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" pasniegs balvu "Drošākajam eksportētājam".

Nominācijā "Eksporta jaunpienācējs" žūrijā piedalīsies un savus apbalvojumus piešķirs arī Latvijas eksportētāju asociācija "The Red Jackets", tādā veidā turpinot pirms astoņiem gadiem aizsākto tradīciju, kad pirmo reizi tika organizēts jauno eksportētāju konkurss "Rising Stars".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā pusgadā maksājumu paradumus Latvijā būtiski ietekmējusi koronavīrusa Covid-19 izplatība un noteiktie ierobežojumi cilvēku ikdienas dzīvē, liecina Latvijas Bankas 2020. gada septembra "Maksājumu radars".

Pirmo reizi bija vērojams bezskaidrās naudas maksājumu kopējā skaita samazinājums. Vienlaikus pakāpeniski palielinās bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars kopējā maksājumu skaitā.

Jaunākais "Maksājumu radars" liecina, ka bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars kopējā maksājumu skaitā turpina pakāpeniski pieaugt: viena Latvijas iedzīvotāja skaidrās naudas un bezskaidrās naudas norēķinu īpatsvars ir attiecīgi 32% un 68% (2020. gada februārī – attiecīgi 36% un 64%).

Būtiski augusi ne tikai zibmaksājumu popularitāte, bet arī zibsaišu izmantošana. Zibmaksājumus, norādot tikai saņēmēja mobilā tālruņa numuru, 2020. gada augustā veica 20% zibmaksājumu lietotāju (2020. gada februārī – 11%), bet par šo pakalpojumu informēti bija 46% (2020. gada februārī – 30%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmums «Vivid Tech» radījis un ieviesis jaunu tehnoloģisku inovāciju mazumtirdzniecības nozarē - interaktīvas cenu zīmes ar skārienjutīgu displeju.

Pirmās 50 cenu zīmes jau ir uzstādītas veikalā «Spirits and Wine», bet jūnijā interaktīvās cenu zīmes būs pieejamas jau visos četros šajos veikalos Rīgā. Interaktīvās cenu zīmes sniedz informāciju par preces cenu, kā arī ļauj klientam iepazīties ar dzēriena garšas buķetes niansēm, receptēm, stāstu par dzēriena tapšanu un tā pirmsākumiem, kā arī ar konkrētās preces atlikumu veikalā.

«Vivid Tech» pārstāvis Andris Lūkins atklāj, ka šāda ideja radusies jau pirms vairākiem gadiem, bet izstrādes process ildzis aptuveni trīs gadus: «Nekur pasaulē mazumtirdzniecības jomā nav sastopams kas tāds. Jā, ir veikali, kuros papīra cenu zīmes aizstāj digitālas lentas, bet neko vairāk kā informāciju par preces cenu tās nesniedz.» Veikals «Spirits and Wine» ir pirmais, kurš šo tehnoloģiju ievieš mazumtirdzniecības nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Rīgā plāno uzbūvēt augstāko koka ēku Baltijā

Zane Atlāce - Bistere, 29.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, pie Šmerļa meža plānots uzbūvēt augstāko eksponētā koka konstrukcijas ēku Baltijā.

Projekta pasūtītājs ir betona grīdu uzņēmuma Līmenī īpašnieks Mārtiņš Štrauss, kas savu ideju salikt vienkopus Latvijas dabas bagātību koku ar Latvijas zinātnieku sasniegumiem uzticējis diviem jauniem un perspektīviem arhitektiem Kārlim Mičulim un Fricim Vilnim (arhitektu birojs Vilnis Mičulis).

Mārtiņu uzrunājusi jauno puišu Šveicē un Nīderlandē gūtā pieredze, kā arī jūtamā jauda un progresīvā domāšana - nav tādas lietas, ko nevar atrisināt. «Mums apkārt ir liels zināšanu apjoms, un bieži lietas, kuras Latvijā dēvējam par inovācijām, ārzemēs jau ir ierasta prakse. Gribam, paši mācoties, šīs zināšanas ienest Latvijā,» teic F.Vilnis.

Neizmantots potenciāls

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Noskaidroti Rēzeknes SEZ "Gada uzņēmumi"

Db.lv, 16.08.2022

Uzvarētājs lielo/vidējo komercsabiedrību grupā nominācijā "Gada uzņēmums" ir "Verems".

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Rēzeknes Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) "Gada uzņēmumiem" atzīti SIA "Verems" un AS "Rēzeknes dzirnavnieks", informē Rēzeknes SEZ pārstāvji.

Uzņēmumi tika vērtēti vairākās nominācijās - "Gada produkts", "Gada pakalpojums", "Gada eksportētājs", "Gada sadarbības partneris", "Gada inovācija", "Videi draudzīgākais uzņēmums", "Gada darba devējs", "Sociāli atbildīgākais uzņēmums".

Kopumā tika vērtētas 19 Rēzeknes SEZ komercsabiedrības. Ņemot vērā gan iegūtās nominācijas, gan iepriekšējā gada darbības rādītājus, tika noteikti uzvarētāji arī galvenajai nominācijai "Gada uzņēmums".

Uzvarētājs mazo komercsabiedrību grupā nominācijā "Gada uzņēmums" ir "Rēzeknes dzirnavnieks". Otro vietu ieguva SIA "Midis", bet trešo vietu - SIA "Energy Resources CHP".

Uzvarētājs lielo/vidējo komercsabiedrību grupā nominācijā "Gada uzņēmums" ir "Verems". Otro vietu ieguva SIA "NewFuels", bet trešo vietu - SIA "Leax Rēzekne".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pasaulē vadošā palešu ietīšanas iekārtu ražotāja Robopac jaunākie produkti ienāk arī Latvijā

Raksts tapis sadarbībā ar <i>Profipak SL SIA</i>, 01.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķekavas novada Plakanciemā jau vairāk kā desmit gadus darbojas uzņēmums SIA Profipak SL , kas ir starptautiskās iepakojuma iekārtu ražošanas kompānijas Robopac S.p.A oficiālais pārstāvis Latvijā.

Uzņēmuma ekspozīciju zālē ir apskatāmas vairākas iekārtas no vairāk nekā 40 dažādu Robopac S.p.A iepakošanas iekārtu klāsta, kuras ikvienam klientam ir iespēja uz vietas notestēt un pārliecināties, kura no iekārtām ir piemērota tieši konkrētas jomas uzņēmumam, ņemot vērā gan darbības specifiku, gan arī ražošanas apjomus.

Maijā beigās Milānā notikušajā starptautiskajā iepakojuma izstādē IPACK-IMA kompānija Robopac S.p.A prezentēja savas jaunākās iekārtas un sistēmas - Masterplat LP un iepakošanas iekārtu attālinātās vadības sistēmu Air conect , kuras no oktobra vidus ir jau pieejamas arī klientiem Latvijā.

Lai gūtu ieskatu gan par jaunajām, gan jau klientiem zināmajām Robopac S.p.A iekārtām, uz sarunu aicinājām SIA Profipak SL pārdošanas speciālistu Edgaru Dinsbergu, kurš tikko atgriezies no mācībām Robopac S.p.A rūpnīcā, kur papildināja zināšanas gan par jau zināmajiem, gan arī jaunākajiem Robopac S.p.A ražojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FOTO, VIDEO: NATO gadadienas ceļojumā uzņēmēji dalās pieredzē un diskutē par nākotni

Db.lv, 17.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 80 uzņēmēji, universitāšu zinātnieki, jaunuzņēmēji un Aizsardzības ministrijas pārstāvji maija izskaņā dalījās pieredzē un iesaistījās diskusijās Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF Latvija) rīkotajā divu dienu pasākumā ''Nacionālais ceļojums: atzīmējot divdesmito gadadienu Latvijas dalībai NATO".

Ceļojuma atklāšanā, kas notika 22.maijā RTU Zinātnes un inovāciju centrā, DAIF Latvija valdes priekšsēdētāja Elīna Egle iezīmēja šī ceļojuma diskusiju galveno tēmu –saruna par mūsu 20 gadu dalību NATO. Par mūsu sasniegumiem un to, ko visi kopā varam uzlabot nākotnē. Šis ir nozīmīgs gads - NATO svin pastāvēšanas 75 gadadienu un mūsu dalībai NATO aliansē ir 20 gadi. Tādēļ svarīgi ir izvērtēt, kādi ir bijuši mūsu uzņēmēju veiksmes stāsti un kādu ceļa maizi mēs varam nodot mūsu jaunajiem uzņēmējiem.

Elīna Egle atzīmēja, ka mūsu ceļš vienmēr vedis kopā ar Aizsardzības ministriju, tādēļ vārds tika dots Aizsardzības ministrijas valsts sekretāram Aivaram Puriņam. Viņš atzina, ka visiem klātesošajiem ir kopīgs mērķis – spēcīga industrija, kas var atbalstīt mūsu Nacionālos bruņotos spēkus un stiprināt mūsu valsts drošību. Armija nav vienkāršs klients un publiskās naudas vienmēr būs par maz, tādēļ jāliek idejas kopā, jāmeklē labākie risinājumi. Kopā ar Ekonomikas ministriju jāstrādā pie aizsardzības industrijas stratēģijas. Uzņēmējiem ir jāzina nozares vajadzības. Paralēli tam Aizsardzības ministrijā tiks stiprināta personāla kapacitāte, kas palīdzēs uzturēt saikni ar industriju un pētniecību. Arī NATO uzsver industrijas un pētniecības nozīmi. Ir jāspēj piesaistīt finansējumu idejām. Uzņēmējiem ir jāspēj iziet ārpus Latvijas tirgus, jāspēj iesaistīties NATO piegādes ķēdēs, bet tam nepieciešams atrast sadarbības partnerus Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brexit gaidas veicina divpusējās saiknes, ieskaitot sadarbību zinātnē un inovācijā, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lielbritānijas zinātnes un inovācijas Baltijas atašeja amats ir ticis lietuvietei Miglei Masaitītei (Miglė Masaitytė), līdz ar to arī reģionālais birojs būs Viļņā. Sarunā ar DB par sadarbības perspektīvām un britu Zinātnes un inovācijas tīklu (Science and Innovation Network jeb SIN) piedalās arī SIN Ziemeļvalstu un Baltijas reģionālais menedžeris Maikls Mūdijs (Michael Moody).

Fragments no intervijas

Pirms neilga laika kļuva zināms par britu zinātnes un inovācijas atašeja jauno amatu Baltijā (DB 12.01.), un nu tas ir nodibināts Lietuvā. Kāpēc tur?

Maikls Mūdijs: Mēs skatījāmies uz visām Baltijas valstīm, un nebija skaidra iemesla, kāpēc viena būtu labāka par citām. Tāpēc mēs izsludinājām konkursu uz vakanci visās trijās valstīs, un tad jau vērtējām kandidatūras – kam būs labākais pieredzes un zināšanu fons par šo darbu. Tāpēc atašeja postenis Viļņā ir sagadīšanās. Bija deviņi pretendenti – pa trijiem no katras valsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

MI risinājumu izmantošana biznesa praksē ir neizbēgama nākotne

Signe Bāliņa, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente, 14.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mākslīgais intelekts (MI) līdz šim ir bijusi plaši apspriesta tēma akadēmiskajā vidē, bet tagad par to aizvien vairāk runā biznesa sektorā. Tādēļ Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) gadskārtējā konferencē “LIKTA(I)2023” pievērsāmies MI potenciālam transformēt ekonomiku un diskutējām par inovāciju ietekmi uz ilgtspēju.

Konferencē aplūkojām gan MI kā inovācijas lomu nākotnē, gan ētiskos aspektus, kas jāņem vērā MI risinājumu plašākā izmantošanā. Visi konferences runātāji bija vienisprātis: mākslīgajam intelektam ir jābūt instrumentam, kas paplašina mūsu iespējas.

Nevar noliegt, ka MI plašāka ieviešana līdz ar automatizācijas un robotizācijas risinājumiem būtiski mainīs darba tirgu. Jau patlaban ir bažas par to, ka dažas profesijas vairs nebūs pieprasītas. Tā ir ikvienas industriālas un tehnoloģiskas revolūcijas blakne, taču LMT prezidents prof. Juris Binde konferencē norādīja: neviena industriālā revolūcija ilgtermiņā nav raisījusi bezdarbu. Tieši pretēji – pieaug vajadzība pēc augsti kvalificēta darbaspēka. Tāda, kas spēj meklēt radošus risinājumus, vadīt un regulēt procesus. Savukārt MI vajag izmantot cilvēka spēju papildināšanai un palielināšanai, nevis to aizstāšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LMT viedtelevīzija nominēta starptautiskajai nozares balvai Global Mobile Awards 2019 (GLOMO Awards), paziņojusi starptautiskā telekomunikāciju nozares asociācija GSMA.

LMT Mājas viedtelevīzija saņēmusi nomināciju divās kategorijās: «Labākā mobilo tehnoloģiju inovācija» (Best Mobile Technology Breakthrough) un «Eiropas 5G celmlauzis» (European 5G Pioneer).

«GLOMO ir pasaules mēroga iespēja atzīmēt visiedvesmojošākos un inovatīvākos risinājumus mūsu nozarē, izceļot tos uzņēmumus un personības, kas ir celmlauži it visā – no 5G līdz jaunām biznesa iespējām un inteliģentai savienojamībai,» norādīja GSMA vadītājs Džons Hofmans. «Balvas piesaista ļoti daudz augstas kvalitātes pieteikumu, tāpēc saņemt nomināciju ir liels panākums,» paziņojumā uzsvēra Džons Hofmans.

«Viedtelevīzija, kas darbojas mobilajā platformā, ir viens no mūsu visizaicinošākajiem projektiem, kuru pilnībā attīstījām atbilstoši LMT jaunajai inovāciju stratēģijai. Turklāt tas ir viens no pirmajiem šāda veida risinājumiem Eiropā. Prognozēju, ka līdz ar 5G tīkla attīstību pieprasījums pēc viedtelevīzijas arvien pieaugs. Jau šobrīd katrs ceturtais LMT Internets mājai pakalpojuma lietotājs izmanto arī LMT viedtelevīziju. Priecājos, ka mūsu paveikto novērtē arī starptautiskā līmenī,» uzskata Juris Binde, LMT prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un eksportētāju asociācija “The Red Jackets” aicina uzņēmējus pieteikties konkursam “Eksporta un inovācijas balva”.

Daudzi Latvijas uzņēmumi, spītējot sarežģītajiem apstākļiem, ir turpinājuši savu attīstību un izaugsmi arī pandēmijas laikā. 2020. gadā Latvijas preču eksporta vērtība pārsniedza 13,2 miljardus eiro, kas ir vēsturiski augstākais rādītājs. Lai atzīmētu uzņēmumu sasniegto, jau 16.reizi tiek rīkots konkurss “Eksporta un inovācijas balva” (EIB), kura dalībniekus godalgos decembrī Rīgas pilī.

Šogad konkurss tiek organizēts sadarbībā ar Latvijas eksportētāju asociāciju “The Red Jackets”. “Ik gadu Latvijas uzņēmēji spēj pārsteigt. Mūsu ražotāji, radot jaunus, spilgtus produktus un interesantu dizainu, piesaka sevi ārvalstīs un kļūst par atzītiem nozares līderiem pasaulē. Vēlamies, lai arī Latvijā šie veiksmes stāsti izskan tik skaļi, cik tie būtu pelnījuši,” saka ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Rada inovatīvus grīdas dēļus

Māris Ķirsons, 22.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Amber Wood iesniedzis pieteikumu Eiropas patentam jaunam divslāņu grīdas dēļu savienojumam, tā izgatavošanas tehnoloģijai, kas ļauj šo produktu ražot teju vai neierobežotā garumā.

«Uzņēmums savu inovatīvo risinājumu ir pārbaudījis, saražojot testa divslāņu grīdas dēļus 5–6 metru garumā, un tie ir piegādāti ārvalstu klientiem,» stāsta SIA Amber Wood līdzīpašnieks Ivars Akerfelds. Inovācija slēpjas grīdas apakšējā slāņa – bērza saplākšņa – savienojumā. «Divslāņu grīdas līdz šim lielākais trūkums bija kvalitatīvu, garu dēļu neesamība, jo to ierobežoja apakšējās – saplākšņa – kārtas izmēri. Savienojuma vietā dēlis agrāk vienmēr bija pavājināts, tādēļ bieži pārlūza, bet tagad šim defektam ir izdevies rast risinājumu,» uzsver I. Akerfelds. Šī novitāte būtībā ļauj ražot divslāņu grīdas dēļus neierobežotā garumā, turklāt tie ir savienojami ar uzņēmuma ražoto produkciju. «Divslāņu grīdas gadījumā – tikai lietojamā virskārta ir no ozola vai oša, savukārt apakšējā tapas savienojuma daļa ir bērza saplāksnis, tādējādi cēlkoka patēriņš ir mazāks (aptuveni trīs reizes) un tā izmantošana ir maksimāli efektīva ar ievērojami mazāku atlieku apjomu, turklāt divslāņu grīda, neraugoties uz temperatūras un mitruma izmaiņām, nedeformējas un «nestaigā»,» jaunā produkta priekšrocības nosauc I. Akerfelds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inovācijas uzņēmumiem ļauj attīstīt jaunus produktus, ko piedāvāt arī eksportā un veicināt valsts labklājību

«Jebkurai valstij ir svarīgs eksports, ko lielā mērā veicina inovācija un kas ļauj uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Augstas pievienotās vērtības produkti ir konkurētspējas pamats. Tāpēc liela nozīme ir arī valsts radītajam regulējumam un likumiem, jo īpaši, ja kaut ko gribam izdarīt pirmie pasaulē. Labums beigās ir visiem. Tomēr jārēķinās, ka arī konkurenti uz vietas nesēž,» tā Alīna Mežciema, SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) projektu vadības daļas vadītāja.

Pēdējos trīs gados paralēli telekomunikāciju pakalpojumiem LMT attīsta dažādus jaunus, inovācijā balstītus risinājumus, un uzņēmuma stratēģija ir vērsta uz to, lai attīstītu kompānijas kopējo inovētspēju, nevelkot robežu starp cilvēkiem, kuri strādā vai nestrādā pie jauninājumiem, veicinot sadarbību ar jaunuzņēmumiem, citiem tehnoloģiju uzņēmumiem, lielajām kompānijām, akadēmisko sektoru, valsts un pašvaldību iestādēm. «Koncepcija paredz strādāt atvērtā ekosistēmā, kur ir brīva ideju un atklāsmju plūsma, tādējādi veicinot kopējo ekosistēmas inovētspēju,» saka A. Mežciema. Viņa skaidro, ka uzņēmuma attīstība citos virzienos saistīta ar to, ka tas vēlas iet līdzi laikam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kriptovalūtu klondaika – vai digitālās zīmes var kļūt par naudu?

Latvijas Bankas ekonomists Ivars Tillers, 02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā šķietami nemanāma, tomēr tautsaimniecībai nepārvērtējami nozīmīga ir uzticamība. Vai varam paļauties, ka preču un pakalpojumu maiņas darījumos iegūsim solīto; vai varam būt droši, ka darījuma otra puse spēj pildīt solījumus; vai vērtības, kuras iegādājāmies, patiesībā pieder to pārdevējam, un kā varam droši zināt, kas tieši kam pieder?

Vai, iegādājoties, piemēram, nekustamo īpašumu, tam nav apgrūtinājumu, vai īpašumtiesību nostiprinājumi ir droši un nevar tikt nesankcionēti mainīti? Visbeidzot, naudas pastāvēšana pašos pamatos ir uzticēšanās rezultāts – tautsaimniecības dalībnieku paļaušanās, ka naudaszīmes, kam pašām par sevi nav gandrīz nekādas vērtības, var un nākotnē varēs apmainīt pret precēm un pakalpojumiem. Līdzās uzticībai naudas pirktspējai, kredītiestāžu emitētā bezskaidrā nauda var pastāvēt, ja klienti uzticas kredītiestāžu spējai pildīt saistības un regulējošo institūciju spējai novērst nelīdzsvarotības, kas rodas banku sistēmā.

Darījumos, kuros nepietiek ar otras puses labu reputāciju, mūsdienās uzticamības panākšanai plaši tiek izmantoti centralizēti institucionāli risinājumi – dažādi reģistri, vidutāji, kas apstiprina darījuma pušu noslēgtās vienošanās, intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesības un autoratlīdzības sadali administrējošas iestādes utt. Institucionālie risinājumi ne vienmēr ir ātrdarbīgi un efektīvi, turklāt daudzos gadījumos to darbošanos atbilstoši izveidošanas iecerei apdraud dažādi cilvēciskie faktori – kļūdas, ļaunprātība. Varētu vaicāt, vai iespējams izveidot tautsaimniecības darbības modeļus, lai uzticamība kļūtu par sistēmas neatņemamu īpašību un tautsaimniecības dalībnieku paļāvība būtu sasniedzama bez trešās puses iesaistes? Vai iespējams darījuma slēdzējpusēm izveidot līgumus, kuru izpilde notiktu automātiski, bez darījuma gaitu un nosacījumus pārraugošo pušu iesaistes, un līguma nesankcionēta maiņa būtu neiespējama?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas sagaida Latvijas Fintech 2023. gadā?

Mārtiņš Bērziņš, bankas Citadele digitālās pieredzes attīstības daļas vadītājs, 06.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tehnoloģiju sektorā joprojām spēcīgi jūtams pozitīvais grūdiens, ko atstājusi Covid-19 pandēmija, taču 2022. gads Fintech vidi vietējā mērogā būtiski ietekmējis caur ģeopolitiskajiem satricinājumiem.

Modernās tehnoloģijas jeb fintech šobrīd maina veidu, kā iedzīvotāji saņem banku pakalpojumus arī Latvijā. Ko mums nesīs 2023. gads?

Digitalizācija turpinās straujiem soļiem

Paplašinoties attālināto pakalpojumu klāstam, 2022. gadā turpinājās visaptveroša produktu un pakalpojumu digitalizācija. Tas rezultējies ar to, ka cilvēki arvien mazāk apmeklē banku filiāles - īpaši aktuāli tas bija pandēmijas laikā, taču pagājušogad šī tendence attīstījās. Arvien vairāk organizācijas arī uzņēmumiem sākušas piedāvāt iespējas, kas līdz šim bija pieejamas tikai privātpersonām. Piemēram, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem bankas ļauj atvērt kontu attālināti un šādā veidā saņemt arī citus pakalpojumus. Tikmēr jaunā paaudze vairāk novērtē robotu tehnoloģijas un dažādus risinājumus, kuri palīdz atrast atbildes pašu spēkiem, piemēram, interaktīvie palīgi, kas noved pie risinājuma bez zvanīšanas klientu apkalpošanas speciālistiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

2020. gadā plānots jauns atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem

Lelde Petrāne, 27.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi sekmēt Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju, 27. augusta sēdē Ministru kabinets atbalstījis Norvēģijas finanšu instrumenta programmas «Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi» (MVU programma) koncepciju, kurā iekļauti sasniedzamie programmas mērķi un rezultatīvie rādītāji, finansējuma sadalījums un programmas aktivitāšu apraksts.

MVU programmas koncepcija paredz atbalsta sniegšanu komersantiem jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei un ieviešanai ražošanā trīs prioritārajās jomās – zaļā inovācija, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), kā arī dzīves kvalitāti uzlabojošas tehnoloģijas (welfare technology). MVU programmas kopējais finansējums ir 14 705 532 EUR, t.sk. Norvēģijas finanšu instrumenta piešķīrums 12 500 000 EUR un programmas nacionālais līdzfinansējums 2 205 532 EUR.

Paredzēts, ka komersantiem atbalsts šīs programmas ietvaros būs pieejams 2020.gada otrā pusē. Programmas ieviešanu nodrošinās LIAA un tā tiks īstenota līdz 2024.gada 30.aprīlim.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro komentē: «Mūsdienās ražošana un izaugsme nav iedomājama bez zaļajām tehnoloģijām un IKT, jo tās palielina uzņēmuma konkurētspēju. Ar Norvēģijas finanšu instrumentu sniegto atbalstu mēs varēsim ne tikai stiprināt un padziļināt sadarbības saites ar Norvēģiju, bet arī rast jaunas sadarbības iespējas Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, attīstīt inovatīvus, videi draudzīgus, zaļus produktus, tehnoloģijas un pakalpojumus. Turklāt šīs programmas ietvaros tiks uzlabota zinātnes un privātā sektora sadarbība, sniedzot kopīgu ieguldījumu produktu ar augstu pievienoto vērtību radīšanā.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan maksājumu jomā pēdējo gadu laikā notikusi strauja attīstība, arī turpmāk varam gaidīt inovācijas, un iesaistītas šajā pārmaiņu procesā būs gan bankas, gan nebanku spēlētāji - finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, finanšu tehnoloģijām veltītajā konferencē "PaymentConf 2020” sacīja eksperti.

Finanšu tehnoloģiju uzņēmumi un bankas šobrīd attīstās dažādos tempos, taču nevar teikt, ka bankas vienmēr ir lēnas, sacīja “SEB bankas” Naudas pārvaldības un tirdzniecības finansēšanas pārvaldes vadītājs Kristaps Strazds.

70% ienākumu bankām aizvien rada kreditēšanas pakalpojumi, līdz ar to šo divu spēlētāju darbības sfēras ir atšķirīgas, taču arī bankas pēdējo gadu laikā ir ieviesušas vairākus inovatīvus pakalpojumus, piemēram, SMART-ID, digitālos maciņus un citus. Tāpat jau pāris gadus pārskaitījumus no vienas bankas konta uz citu var veikt dažu sekunžu laikā ar zibmaksājumu starpniecību, kas ir nozīmīga inovācija un ne visās valstīs šāda iespēja ir pieejama, turklāt, bez maksas, uzsvēra K. Strazds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2012. gadā dibinātā autolīzinga kompānijas Mogo, kas īsā laikā pārtapa multinacionālā un globālā uzņēmumā Eleving Group, veiksmes stāsts ir gan biznesa idejā, gan finanšu piesaistē, kur dominējošā loma ir obligāciju finansējumam.

Par uzņēmuma attīstību un izmantotajiem finanšu instrumentiem desmitgades garumā līdz 150 miljonus vērtai obligāciju emisijai un tās refinansēšanai Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma finanšu direktors Māris Kreics. Materiāls tapis sadarbībā ar vietējā kapitāla banku - Signet Bank, aktīvāko kapitāla tirgus konsultantu Latvijā.

Eleving Group pirmsākumos bija Mogo Finance. Pastāstiet, lūdzu, īsi par uzņēmuma vēsturi un attīstību kopš tā dibināšanas! Kā izveidojās grupa, un kas tam pamatā?

Eleving Group aizsākumi ir meklējami 2012. gadā, kad tolaik ar Mogo Finance zīmolu uzsākām lietotu automašīnu finansēšanu Latvijā. Jaunā biznesa pamata ideja bija pavisam vienkārša – sniegt iespēju cilvēkiem iegādāties 9-10 gadus vecas automašīnas, proti, tādas, kuras vidējais patērētājs reāli var atļauties. Pirms vairāk nekā desmit gadiem tradicionālās bankas īsti nerāvās šādas kategorijas automašīnas finansēt, tādēļ mēs redzējām brīvu nišu, kuru ar savu produktu varētu nosegt. Pats biznesa modelis nav nekāda inovācija, jo līzings un atgriezeniskais līzings ir labi pazīstami kreditēšanas produkti jau izsenis. Inovācijas drīzāk bija šī produkta piedāvājumā, kas nozīmēja, ka spējām izteikt piedāvājumu jebkuram klientam, kurš pie mums ierodas atbilstoši viņa maksātspējai un vajadzībām. Tāpat inovatīva pieeja bija riska novērtēšanas metodē, kur jau tobrīd izmantojām mašīnmācīšanos un ar to saistītos algoritmus datu apstrādei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padome otrdien apstiprināja 1,82 miljardu eiro apjomīgo Latvijas Atveseļošanas fonda plānu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Līgumu par finansējuma saņemšanu plānots noslēgt augustā, un kā pirmā atbalstu saņems veselības nozare, kurā jau ir uzsākta projektu sagatavošana.

"Eiropas Komisija atzina, ka Latvijas plāns aptver plašu, savstarpēji pastiprinošu reformu un investīciju kopumu, kas palīdzēs efektīvi atrisināt daudzas ekonomiskās un sociālās problēmas, kuras Eiropas Padome bija minējusi Latvijai 2019.gada un 2020.gada Eiropas pusgadā adresētajos ieteikumos. Plānā paredzēts risināt izaicinājumus tādās jomās kā veselības aprūpe, izglītība un prasmes, sociālā iekļaušana, pētniecība un inovācija, izmaksu ziņā pieejami mājokļi, valsts pārvalde, uzņēmējdarbības vide, cīņa ar ēnu ekonomiku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju," informēja FM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas stratēģijā Covid-19 seku pārvarēšanai - pieci rīcības virzieni

Lelde Petrāne, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pārvarētu Covid-19 vīrusa radīto krīzi Latvijā, kā arī pēc iespējas ātrāk atgrieztos ne tikai līdz pirmskrīzes perioda līmenim, bet arī to pārsniegtu,izstrādāts Latvijas ekonomikas atjaunošanas plāns "Stratēģija Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai", kuru otrdien apstiprinājis Ministru kabinets.

"Neskaidrība par Covid-19 ietekmi uz ekonomikas attīstību ir ārkārtīgi liela, jo nav skaidrs, cik ilgi un plaši turpināsies vīrusa izplatība Eiropā un pasaulē. Stratēģija Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai ir stratēģisks ietvars ar kompleksu pasākumu kopumu, kas ļaus pārvarēt Covid-19 un tā ietekmes ierobežošanas pasākumu izraisīto ekonomikas krīzi, fokusējoties ne vien uz tautsaimniecības stabilizāciju, bet arī uz krīzes radīto izaugsmes iespēju izmantošanu," skaidro ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Stratēģijas Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai īstermiņa mērķis ir panākt pēc iespējas mazāku negatīvo ietekmi uz ekonomiku un uzņēmumu darbību, savukārt ilgtermiņā panākt produktivitātes pieaugumā balstītas ekonomikas strukturālās izmaiņas par labu zināšanu ietilpīga preču un pakalpojumu eksporta attīstībai. "Vienlaikus ir svarīgi mazināt bezdarbu un mazkvalificēto darbinieku īpatsvaru, attīstīt un paaugstināt inovācijas un pētniecības kapacitāti, veicināt digitalizācijas risinājumus un finanšu instrumentu pieejamību uzņēmējiem," informē ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kā Eiropas atveseļošanās naudu neiztērēt patēriņa projektos

Anita Āboliņa, speciāli DB, 10.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā regulāri tiek veikti dažādi zinātnes atklājumi, kuri potenciāli var radīt nozīmīgu pienesumu valsts ekonomikai. Daļu savu atklājumu zinātnieki jau agrīnā stadijā ir spiesti nodot tālākai izpētei ārvalstu komersantiem. 2018. gadā Latvijas zinātnieki publicēja 2057 zinātniskus rakstus, bet pieteica tikai 12 patentus.

Finanšu un inovācijas infrastruktūras trūkums liedz Latvijas zinātniekiem pašiem pārvērst savas zinātniskās izstrādnes inovatīvos produktos, kas ilgtermiņā ļoti iegriež ekonomikai un attīstībai.

Lai ilustrētu, par kādiem apmēriem ir runa, pieredzē dalās Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents akadēmiķis Ivars Kalviņš: “Kad Latvijas Organiskās sintēzes institūtā spīdoši paveicām savu pirmo lielo kontraktpētījumu ārvalstu firmai, bijām priecīgi, ka par savu darbu bijām saņēmuši no pasūtītāja kopsummā apmēram 2 miljonus latu. Vēlāk uzzinājām, ka pasūtītājs mūsu darba rezultātus ir pārdevis par 150 miljoniem eiro.”

Kā tālāk šo darbu izmantoja pircējs un cik nopelnīja – vēsture klusē. Tie ir līdzekļi, kurus Latvija zaudēja, jo valstī nav pašiem savas inovāciju infrastruktūras un valsts atbalsta produktu tālākai izstrādei. Nesaņemot atbalstu inovatīvajai darbībai, vairums zinātnieku izšķiras savus inovatīvos pētījumus publicēt, nevis patentēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IPAS Indexo padome ir apstiprinājusi izmaiņas IPAS Indexo uzņēmuma vadībā – par valdes locekli iecelta Ieva Margeviča, bet valdi atstāj Iļja Arefjevs.

IPAS Indexo valdē darbu turpinās valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis un Henriks Karmo.

Izmaiņas Indexo vadības komandā palīdzēs īstenot Indexo stratēģiskos plānus veikt akciju sākotnējo piedāvājumu (IPO) un veidot klientiem draudzīgāko banku Latvijā. Par IPAS Indexo meitas uzņēmuma Indexo Atklātais Pensiju Fonds AS valdes locekli iecelts Atis Rektiņš.

“Pateicos Iļjam par nozīmīgu ieguldījumu Indexo attīstībā, divu gadu laikā teju dubultojot klientu skaitu un ieviešot inovatīvus, uz padziļinātu tirgus izpēti un tehnoloģijām balstītus risinājumus. Iļjas vadībā Indexo uzkrāja vērtīgas zināšanas par robotizācijas iespēju izmantošanu finansēs, sagatavojot uzņēmumu nākamajam attīstības posmam,” saka Valdis Vancovičs, IPAS Indexo Padomes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru