Finanses

Finanšu ministre: Daži rotējamie VID darbinieki vilcina laiku

LETA, 07.06.2016

Jaunākais izdevums

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rotējamie darbinieki mēģina novilcināt laiku, jo paši vēl līdz galam nav pārliecināti, vai viņi grib turpināt darbu jaunā amatā, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

LETA jau rakstīja, ka valdība šodien lēma par 56 924 eiro pārdali Tieslietu ministrijai (TM), lai nodrošinātu piecu ierēdņu pārcelšanu no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) uz Ieslodzījuma vietu pārvaldi (IeVP). TM aicināja valdību atbalstīt apropriācijas pārdali no Finanšu ministrijas budžeta programmas Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana uz TM budžeta apakšprogrammu 56 924 eiro apmērā, tostarp atalgojumam - 45 580 eiro.

Reizniece-Ozola skaidroja, ka šodien valdībā pieņemtais lēmums nav par papildu finansējuma piešķiršanu, bet gan attiecīgais VID finansējums tiek pārcelts uz IeVP.

Ministre uzsvēra, ka rīkojums par VID darbinieku pārcelšanu ir parakstīts, tomēr daži VID rotējamie darbinieki mēģina novilcināt laiku, pašiem vēl līdz galam neesot pārliecinātiem, vai viņi grib turpināt darbu jaunajā amatā.

VID rotējamo darbinieku viedoklis tiek uzklausīts, un viņiem tiek piedāvāts līdzvērtīgs amats, kas atbilst viņu kompetencēm. Šo darbinieku kompetences ir izvērtējis VID un arī tās iestādes, kas šos darbiniekus pieņems darbā. Tāpat šos darbiniekus ir izvērtējušas drošības iestādes, sacīja finanšu ministre.

Viņa atkārtoti pauda pārliecību, ka VID tiks sakārtots.

Ja kāds domā, ka VID patlaban ir uzspridzināts, tas nebūt tā nav. Varbūt ir uzspridzinātas kādas tīklveida struktūras, piebilda Reizniece-Ozola.

Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) iepriekš bija izteikusies, ka VID ticis uzspridzināts. Āboltiņa arī paudusi viedokli, ka norisēm ap dienestu un tā vadības maiņu saskatāms politisks fons.

Jau ziņots, ka kopumā dažādas rotācijas skar 39 VID darbiniekus, tajā skaitā 22 dažāda līmeņa vadītājus.

Uz TM iestādēm tiek pārcelti pieci līdzšinējie Finanšu policijas darbinieki - Māris Kaminskis, Jurģis Kijoneks, Aivijs Lagzdiņš, Viesturs Burkovskis un Miks Indāns. Šie darbinieki turpmāk strādās IeVP Tiesvedības daļā un Tiesiskā regulējuma daļā.

Kā ziņots, VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone iesniegusi atlūgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VID vadītājas vietnieku Čerņecki pārceļ Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktora amatā; rotācijas skars 39 darbiniekus

LETA, 03.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores vietnieks noziedzības apkarošanas jomā Kaspars Čerņeckis pārcelts VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktora amatā, līdz ar to patlaban ģenerāldirektora vietnieka noziedzības apkarošanas jomā amats ir vakants, šodien preses konferencē par veiktajiem pasākumiem VID darbības efektivitātes uzlabošanai un korupcijas risku mazināšanai sacīja dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone.

Kopumā dažādas rotācijas skar 39 VID darbiniekus, tajā skaitā, 22 dažāda līmeņa vadītājus - 18 struktūrvienību vadītāji līdz 11.maijam tiks pārcelti citos VID amatos, bet vēl četri līdz 23.maijam sāks darbu ārpus VID.

No pārējiem 17 rotācijā iesaistītājiem VID darbiniekiem 14 cilvēki tiks pārcelti citos amatos VID, bet trīs - darbā ārpus VID.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) informēja, ka uz Tieslietu ministrijas iestādēm tiek pārcelti pieci līdzšinējie Finanšu policijas darbinieki - Māris Kaminskis, Jurģis Kijoneks, Aivijs Lagzdiņš, Viesturs Burkovskis un Miks Indāns. Šie darbinieki turpmāk strādās Ieslodzījuma vietu pārvaldes Tiesvedības daļā un Tiesiskā regulējuma daļā. «Abas daļas pamatā strādā ar nacionālajām un starptautiskajām institūcijām, kā arī piedalās normatīvo aktu izstrādē,» piebilda tieslietu ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien nolēma nepagarināt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes pilnvaru termiņu, un izbeigt darba attiecības attiecīgajā amatā no 2024.gada 12.februāra.

Pēc otrdienas valdības lēmuma Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar Valsts kanceleju sāks jauna VID ģenerāldirektora atlases procesu. FM pārstāvji skaidroja, ka iespējams ir gan atklāts konkurss uz šo amatu, gan kāda ierēdņa rotācija valsts civildienesta ietvaros.

FM ir saņemts Jaunzemes 2023.gada 28.jūlija iesniegums, kurā viņa informē, ka amata pilnvaru termiņš VID ģenerāldirektora amatā viņai beidzas 2024.gada 11.februārī un no šī datuma viņa vēlas izbeigt valsts civildienesta attiecības attiecīgajā amatā.

Izvērtējot VID attīstības stratēģijas 2020.-2022.gadam stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildi 2020.-2022.gadā, FM konstatējusi, ka daļa rezultatīvo rādītāju netika sasniegti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FM sākta dienesta pārbaude par rotāciju neveikšanu VID

Db.lv, 09.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijā (FM) izdots rīkojums par dienesta pārbaudes sākšanu Valsts ieņēmumu dienestā (VID) saistībā ar rotāciju neveikšanu, informē FM.

Dienesta pārbaudes mērķis ir noskaidrot apstākļus un iemeslus, kas bijuši par pamatu skaidras un caurspīdīgas rotācijas politikas un ilgtermiņa pārcelšanas plāna neizstrādāšanai, tādējādi neveicot VID struktūrvienību augstākās vadības, kas pakļautas augstam korupcijas riskam, rotācijas, tostarp arī Muitas pārvaldes augstākās vadības rotācijas.

FM pārstāvji norāda, ka VID adresētajos auditu ieteikumos 2021.gada novembrī īpaši uzsvērts, ka nepieciešams izstrādāt civildienesta ierēdņu pārcelšanas ilgtermiņa plānu, iekļaujot tajā rotācijai pakļautos amatus, iespējamos jaunos amatus un tiem nepieciešamās kompetences. Tāpat nepieciešams noteikt termiņus, uz cik ilgu laiku amatpersona tiek rotēta, vienlaicīgi nodrošinot iestādes darbības nepārtrauktību un nepiemērojot izņēmumus atsevišķiem vadītāju amatiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektorei Inārai Pētersonei šodien uzdots jau tuvākajā laikā veikt visu svarīgāko VID struktūrvienību vadītāju un viņu vietnieku rotāciju, žurnālistiem sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Turpmāk šāds rotācijas mehānisms VID struktūrās būs regulārs, un ik pa pieciem gadiem būs jānodrošina vadītāju rotācija.

Reizniece-Ozola norādīja, ka patlaban nevar komentēt, vai šī rotācija tiks veikta arī reģionālajās struktūrvienībās, taču pilnīgi noteikti tā ir jāveic svarīgākajās struktūrās, proti, Finanšu policijas pārvaldē, Muitas policijas pārvaldē, Nodokļu kontroles pārvaldē un Nodokļu parādu piedziņas pārvaldē. Ja Pētersone redzēs nepieciešamību veikt plašākas rotācijas, viņa tās var īstenot, sacīja Reizniece-Ozola.

Viņa sacīja, ka patlaban padziļināta analīze veikta tikai par Finanšu policijas pārvaldi, bet tāda ir jāveic arī par pārējo VID struktūrvienību darbiniekiem. Arī tas šodien ir uzdots Pētersonei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir lietas, kurās piesardzības dēļ vien vajadzētu rīkoties tālredzīgi un ar apdomu, un viena no šādām lietām ir Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores atstādināšana un iespējamā rotācija uz citu amatu valsts pārvaldē. Pārmetumi ir par korupciju, un tā nav pirmā reize, kad VID darbiniekus pieķer iespējamā kukuļņemšanā.

Iepriekšējais finanšu ministrs Jānis Reirs tieši šo pārkāpumu dēļ, kas met ēnu uz VID vadību, atstādināja Ievu Jaunzemi no amata uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku.

Pašreizējās sarunas ar I. Jaunzemi jaunajam finanšu ministram Arvilam Ašeradenam bijušas konstruktīvas, vēstī aģentūra LETA. Vēl tikai jāsagaida papildu ziņas, un esot daži jautājumi, kas jāprecizē. A. Ašeradens gan skaidri nenorāda, kāds būs lēmums, bet acīmredzami tiek paredzēta iespēja paturēt I. Jaunzemi esošajā amatā, kas nepārprotami rada reputācijas riskus VID kopumā.

Kur ir bažas, un kādi patiesībā ir pārmetumi? Biznesa vidē, tajā, kas maksā nodokļus, ir skaidrs priekšstats par to, kad maināmi vadītāji. Proti, brīdī, kad vadītājs acīmredzami nekontrolē situāciju, pilnībā nepārzina uzņēmumu un tiek pieļauti pārkāpumi apakšnieku dēļ, ir pamats mainīt direktoru. Tieši tik vienkārši – nav jāgudro, vai vadītājs pats personīgi ir vai nav piedalījies likumpārkāpumos, ir vai nav līdzvainīgs pie kādiem zaudējumiem, preventīvi vadītāju maina pret tādu, par kuru ir cerības, ka viņš spēs pārvaldīt uzņēmumu, tādu, kas lauciņu spēs pārskatīt un rīkoties, vēl pirms kāda ķeza ir notikusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atlika atstādinātās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes pārcelšanu Finanšu ministrijas (FM) Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktores amatā.

Pēc ministru diskusijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) nolēma šo jautājumu neiekļaut otrdienas valdības sēdē un atlikt to uz nedēļu.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) valdības sēdē aicināja atlikt šo jautājumu nākamajai valdībai, tāpat arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K) aicināja šo jautājumu rūpīgi vērtēt.

Jaunzemi rotē uz citu amatu 

Ir uzsākta procedūra, lai no amata atstādināto Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori...

Arī pati Jaunzeme valdības sēdē nevarēja sniegt komentārus, jo viņai ir atvērta darba nespējas lapa.

Plānotajā Ministru kabineta rīkojumā bija teikts, ka Jaunzemi paredzēts pārcelt labas pārvaldības nodrošināšanai valsts interesēs, kā arī ņemot vērā finanšu ministra Jāņa Reira (JV) norādīto lietderības pamatojumu un Jaunzemes atbilstību FM Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktora amata aprakstā izvirzītajām prasībām.

Rīkojums paredzēja Jaunzemi pārcelt FM Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktora amatā uz nenoteiktu laiku no ceturtdienas, 8.decembra.

Vienlaikus vēl viens Ministru kabineta rīkojums paredzēja, ievērojot Reira ieteikumu, apstiprināt VID ģenerāldirektora vietnieces, Informātikas pārvaldes direktores Indras Kārkliņas kandidatūru VID ģenerāldirektora pienākumu pildīšanai no 8.decembra.

Bija plānots, ka Kārkliņa VID ģenerāldirektora pienākumus pilda līdz jauna VID ģenerāldirektora iecelšanai.

Aģentūra LETA noskaidroja, ka Jaunzemei patlaban joprojām ir atvērta darba nespējas lapa, kā arī viņa nav piekritusi šai plānotajai rotācijai.

Jaunzeme aģentūrai LETA pavēstīja, ka Ministru kabinets, pēc tam, kad viņa uzvarējusi pretendentu konkursā, 2019.gada 6.februārī viņu apstiprināja par VID ģenerāldirektori, dodot mandātu uz pieciem gadiem.

"Es esmu ierēdnis, saprotu un pieņemu ka man ir tiesības uz dienestu, nevis konkrētu amatu, bet lūdzu ļaut nostrādāt VID ģenerāldirektora amatā likumā noteikto termiņu," pauda Jaunzeme.

Viņa norādīja, ka viņai ir idejas un plāni, kas ir realizējami mandāta pēdējā gadā un visi tie ir vērsti un to, lai godīgajiem uzņēmējiem būtu viegli izpildīt saistības pret valsti.

Tāpat Jaunzeme uzsvēra, ka ir pagājuši nepilni četri gadi un apgalvoja, ka valdības doto mandātu ir pildījusi pēc labākās sirdsapziņas.

Tā, piemēram, Jaunzeme kā paveikto četru gadu laikā minēja, ka iepriekš mazākā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) plaisa bija 29,8%, bet tagad ir 4,9%, savukārt mazākā nelegālo cigarešu aprite iepriekš bija 37,7% tagad - 15,8%.

Jaunzeme arī norādīja, ka ir panākusi VID darbības atklātumu - tiek publicēta informācija par pieņemtajiem lēmumiem un katrs nodokļu maksātājs to var redzēt. Tāpat dienests ir mainījis saziņas stilu ar nodokļu maksātājiem, padarot to daudz saprotamāku.

Iepriekš FM paziņoja, ka Jaunzemes rotācija nekādā veidā nav saistīta ar disciplinārlietu, kas ierosināta par vairāku vadošu VID darbinieku aizturēšanu aizdomās par dažādiem noziegumiem.

Patlaban FM Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktora amats ir vakants.

Pēc Jaunzemes atstādināšanas no amata sāktās disciplinārlietas pabeigšanas termiņš ir pagarināts līdz 15.decembrim. Pagarinājums esot bijis nepieciešams, lai disciplinārlietas izmeklēšanas komisija varētu kvalitatīvi sagatavot lēmumu.

Finanšu ministrs ierosināja disciplinārlietu un VID ģenerāldirektori Jaunzemi atstādinājis no amata. Rīkojums izdots gan uz dienesta pārbaudes ziņojuma pamata, gan reaģējot uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un VID Iekšējās drošības pārvaldes veiktajām vairāku VID darbinieku aizturēšanām, tostarp Nodokļu un muitas policijā.

Papildus finanšu ministrs uzdeva lemt par VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktora Kaspara Podiņa atbildību un atstādināšanu uz pārbaudes laiku. Arī Podiņš septembra beigās atstādināts no amata un pret viņu ierosināta disciplinārlieta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau ceturto nedēļu turpinām iesākto rakstu sēriju par Latvijas iestāžu otro personu ietekmi.

Otro personu TOP ceturtā ietekmīgākā persona Latvijā samērā sīvā konkurencē starp savas iestādes kolēģiem un kolēģēm, pēc Dienas Biznesa vērtējuma, ir Sandra Kārkliņa-Ādmine, pašlaik Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes direktora vietniece.

Atgādināsim, ka TOP pirmajās trīs vietās, atbilstoši, sākot no pirmās, ir ierindots UR otrais cilvēks Sandis Karelis, Konkurences padomes vadītāja vietnieks Māris Spička un IUB vadītāja vietniece Evija Mugina.

Otrās personas – milzu ietekme priekšnieku ēnā 

Dienas Bizness pēc uzņēmēju sniegtās informācijas intervijās, neformālās sarunās, norādēs...

Pirmo divu vietu ieguvēji savas uzvarošās pozīcijas nostiprināja ar lietām, kas atstāj ietekmi uz politiskiem procesiem, kā arī tiešiem pārmetumiem no juristu kantoriem un uzņēmējiem.

Otrā persona Nr.1 Latvijā – Sandis Karelis  

Otro personu TOP pirmo vietu pēc Dienas Biznesa vērtējuma ieņēmis Uzņēmumu reģistra...

E. Muginas gadījumā vairāk bija neformālu norāžu, un izvēli noteica tieši uzņēmēju teiktais, ko papildināja publikāciju presē apkopojums. Savukārt, runājot par VID, īpatnība ir tā, ka personu, kuras varētu būt ietekmīgo otro personu sarakstā, šajā iestādē ir vairāk par vienu.

Otrā persona Nr.2 Latvijā – Māris Spička 

Turpinām iepriekšējā nedēļā iesākto rakstu sēriju par Latvijas iestāžu otro personu ietekmi....

Sandra Kārkliņa-Ādmine vienkārši ir saņēmusi visvairāk anonīmo balsu vai norāžu par ietekmi no uzņēmējiem, tomēr, ja skatītu VID kopumā, tad kā daudzgalvaina ietekmīgo personu vietne šī iestāde būtu jāliek pirmajā vietā starp visām, ko, starp citu, apliecina arī VID ģenerāldirektores Ilzes Cīrules sarīkotā rotācija VID ierēdņiem 2016. gadā, lai kaut nedaudz mazinātu atsevišķu ierēdņu iestrādnes un sakarus, kas izveidojušies laika gaitā.

Jāteic, mūsu nominantei šī rotācija atnesa vēl lielāku ietekmi. Karjera un auto par puscenu Savu karjeru Valsts ieņēmumu dienestā (VID) Sandra Kārkliņa-Ādmine sākusi 2001. gadā no pietiekami augsta amata – nodaļas vadītāja.

Nr.3 otro personu TOP5 Latvijā – Evija Mugina 

Pēc Dienas Biznesa vērtējuma 3. vietu otro personu TOP 5 ieņēmusi Iepirkumu...

Īpašumā pusmāja Cēsu pusē un divas 80. gados ražotas automašīnas. Līdztekus darbam VID ierēdne mazliet piepelnās Policijas akadēmijā un RTU. Pirmsākumā amatpersonas alga bija aptuveni 5500 latu gadā. S. Kārkliņas-Ādmines atalgojums 20 gadu laikā gandrīz nemainīgi aug ar vidējo ātrumu aptuveni 2000 eiro gadā. Atsevišķi izņēmumi ir pagājusī krīze.

Visu rakstu lasiet 26.oktobra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieku rotāciju, īpaši muitā, kara apstākļos nevar veikt, intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" teica VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Šobrīd galvenais esot stabilizēt kolektīvu, lai dienests varētu izpildīt paredzētās funkcijas. Atgādinām, ka šā gada sākumā I.Jaunzeme LTV minēja, ka VID darbinieku rotāciju plāns varētu būt izstrādāts maijā.

"Ap maiju varētu būt skaidrība par to, kādas rotācijas būs, un uz rudens pusi tās faktiski notiks," toreiz teica VID vadītāja, piebilstot, ka 2019.gadā atbilstoši "PricewaterhouseCoopers" ("PwC") izstrādātajām vadlīnijām viņa izdeva rīkojumu, ka šāds plāns ir jāsagatavo un termiņš tika noteikts līdz 2022.gada 4.maijam.

I.Jaunzeme uzsvēra, ka rotācija ir piemērojama tajos gadījumos, kad darbinieks citā amatā savas zināšanas spēj izmantot labāk: "Mēs nerunājam par iespēju rotēt cilvēkus, par kuriem ir aizdomas. Rotācija ir piemērojama tajos gadījumos, ja cilvēks kaut kur citur spēj savas zināšanas izmantot labāk un tai ir būtisks ieguldījums iestādes kopējā attīstībā".

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VID darbinieku rotācija joprojām nav noslēgusies

Zane Atlāce - Bistere, 27.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Joprojām nav izdevies pabeigt visu 39 Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieku rotāciju, par ko tika paziņots jau maija sākumā, trešdien vēstīja raidījums LNT Ziņas Sešos.

VID pagaidu vadītāja Dace Pelēkā trešdien atklāja, ka līdz šim nesekmīgi izrādījušies centieni mainīt amatu četriem darbiniekiem, jo divi slimo, bet vēl divi joprojām gaida lēmumu par jauno darba piedāvājumu.

«Attiecībā uz šiem četriem atlikušajiem cilvēkiem, par kuriem vēl rotācija nav noslēgusies, diemžēl uz šo brīdi progresa nav, jo tie, kas slimoja, turpina slimot. Ļoti tuvu noslēguma fāzei ir attiecībā uz tiem diviem cilvēkiem, kas būtu rotējami ārpus VID,» teica Pelēkā.

Citā amatā ir pārcelti 33 darbinieki, bet vēl divi iesnieguši atlūgumu. Taču ir arī tādi darbinieki, kurus jaunais amats neapmierina, tāpēc netiek izslēgts, ka sekos vēl citi atlūgumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktors Čerņeckis iesniedzis atlūgumu

LETA, 21.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktors šorīt iesniedzis atlūgumu, apstiprināja Kaspars Čerņeckis.

«Patlaban plašākus komentārus nesniegšu. Šo lēmumu pieņēmu ne pēc labas gribas, es biju spiests to darīt,» sacīja Čerņeckis.

Viņš norādīja, ka sīkāk atlūguma iemeslus varēs paskaidrot pēc tam, kad VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā parakstīs rīkojumu par viņa atbrīvošanu no amata.

Šogad augusta beigās Administratīvā apgabaltiesa nolēma atstāt negrozītu Administratīvās rajona tiesas lēmumu, ar kuru Čeņecka pieteikums par rīkojuma, ar kuru viņš pārcelts amatā, atcelšanu un lūgums apturēt minētā lēmuma darbību atstāts bez izskatīšanas. Līdz ar to viņa sūdzība par šo lēmumu tika noraidīta.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

UZVARĒTĀJS

Ieva Jaunzeme, uz laiku no amata atstādinātā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore, 17.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekšējās valdības finanšu ministra Jāņa Reira uzsāktā bēdīgi slavenās VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes rotācija uz citu amatu, viņu atstādinot no amata uz izmeklēšanas, kas saistīta ar kukuļdošanas skandāliem VID, laiku, ir beigusies ar I. Jaunzemes palikšanu amatā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Latvijā ir divi budžeti - valsts un ēnu ekonomikas, kurš lielāks?

Autors: Biznesa augstskolas Turība lektors, Dr.iur. Juris Juriss, 11.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta pasūtītajā institūta RAND Europe pētījumā minēts, ka korupcijas dēļ Latvija katru gadu zaudē no 3,4 miljardiem eiro līdz 5,08 miljardiem eiro. Ministru prezidents, savukārt, minējis, ka tas nav iespējams, ņemot vērā, ka valstī ir tikai 7 miljardu budžets. Manuprāt, precīzos korupcijas apmērus nezina ne minētais institūts, ne valdība. Es nenoliegtu tos rezultātus, ko ir nosaucis institūts RAND Europe, jo tie tomēr ir balstīti uz konkrētām metodoloģijām.

Šādos pētījumos kļūdas koeficients ir pietiekami zems. Politiķu izteikumi par korupciju, lai paliek viņu pašu ziņā, bet mēs nevaram tik vienkārši apgalvot, ka ēnu ekonomikas apmēri nav tik lieli, jo budžets kopumā ir salīdzinoši neliels. Raugoties no kriminoloģijas aspekta, jāsaprot, ka valstī ir divas paralēlās dzīves, divi paralēli budžeti – valsts un ēnu ekonomikas. Turklāt, proporcija var būt par labu valsts budžetam, un tikpat labi – ēnu ekonomikas budžetam.

Korupcijas apmērs nav jauna problēma

Pēdējos gados dažādos ziņojumos no starptautiskajām organizācijām, t.sk. no OECD, Latvijā ir identificēta naudas atmazgāšanas problēma un t.s. netīrās naudas salīdzinoši lielā ietekme. Taču tendences liecina, ka situācija uzlabojas, un nelikumīgo darījumu apjomi sarūk. Un, lai gan šajā jomā joprojām ir veicami daudz uzlabojumi, apkarošanas pasākumi ir kļuvuši mērķtiecīgāki.

Komentāri

Pievienot komentāru