Finanšu ministre: Minimālā alga tiek paaugstināta diezgan ievērojami, bet pašvaldībām būs skaidri spēles noteikumi

Autors: Natālija Poriete
2017. gada 06. jūlijs plkst. 17:28

Nodokļu reformas kontekstā pašvaldībām ir izveidots ļoti labs kompensāciju mehānisms, un tām valsts garantē 19,5% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem, intervijā norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, komentējot pašvaldību izteikumus pret plānoto minimālās algas paaugstināšanu no 380 līdz 430 eiro.

«Prognozes liecina, ka nodokļu reformas un prognozētās ekonomiskās izaugsmes rezultātā visās pašvaldībās būs nodokļu ieņēmumi, tāpēc tās tiks galā ar plānoto minimālās algas paaugstinājumu,» uzsvēra ministre.

Viņa atzina, ka minimālās algas paaugstināšana uzreiz par 50 eiro ir diezgan ievērojams solis, ņemot vērā, ka sākotnēji minimālo algu bija iecerēts paaugstināt vien līdz 390 eiro, taču tajā pašā laikā nodokļu reforma paredz, ka pēc tam, nākamo trīs gadu laikā minimālās algas līmenis nemainīsies, un uz to pašvaldības var paļauties. Pašvaldības var rēķināties uz to, ka katru gadu netiks diskutēts par minimālās algas paaugstināšanu. Tām būs skaidri spēles noteikumi, uzsvēra ministre.

Db.lv jau rakstīja, ka šonedēļ panākta vienošanās minimālo algu nākamgad celt no pašreizējiem 380 eiro līdz 430 eiro, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistus informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).Ministre stāstīja, ka šodien ministri vienojās, ka minimālā alga ar nākamo gadu tiks pacelta līdz 430 eiro un tāda tiks saglabāta trīs gadus. Viņa uzsvēra, ka šis ir labs signāls uzņēmējiem, kas trīs gadus varēs rēķināties ar nemainīgu minimālo algu.«Katru gadu, kad valdība diskutē par minimālās algas celšanu, uzņēmējiem ir neziņa, bet tagad uzņēmējiem trīs gadus būs skaidri spēles noteikumi,» piebilda Reizniece-Ozola.

Ministre arī norādīja, ka minimālās algas celšanai ir divas puses - uzņēmēju spēja šādu minimālo algu samaksāt, kas ir īpaši aktuāli reģionos, un vēlme nodrošināt lielāku atalgojumu mazo algu saņēmējiem.«Minimālās algas pacelšana ir liels slogs uzņēmējiem, sevišķi tajos uzņēmumos, kur tiek nodarbināts liels īpatsvars darbinieku, kas saņem minimālo algu. Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka to kompensēs darbaspēka nodokļu samazinājums,» skaidroja finanšu ministre.

Savukārt Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pēc valdības sēdes žurnālistiem atzina, ka lēmums par minimālās algas straujāku, nevis pakāpenisku celšanu tika pieņemts, lai pildītu solījumu sociālajiem partneriem, sevišķi Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai.

«Pārrunājot jautājumu par straujāku minimālās algas celšanu ar sociālajiem partneriem, ņēmām vērā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšlikumu un vienojāmies par straujāku minimālās algas pieaugumu jau no 2018.gada. Tādējādi esam guvuši sociālo partneru atbalstu nodokļu reformai,» sacīja premjers.