Kohēzijas budžetam ir jābūt ambiciozākam, un jebkādiem samazinājumiem šai politikai kopumā nevajadzētu iet tālāk par Brexit radīto ietekmi apmēram 6% apmērā; Latvija griezienam nepiekrīt.

Tāda ir Latvijas nostāja, runājot par priekšlikumiem kohēzijas politikai pēc 2020. gada, norāda Finanšu ministrija (FM). Šā gada maijā Eiropas Komisija publicēja regulu priekšlikumu nākamajai Eiropas Savienības (ES) daudzgadu finanšu shēmai. Savukārt jūlijā tika publicēti arī regulu priekšlikumi kohēzijas politikai pēc 2020. gada. FM atzīmē, ka kopumā Latvija augstu novērtē Eiropas Komisijas ieguldīto darbu un laicīgo regulu priekšlikumu sagatavošanu. Tomēr Eiropas Komisijas piedāvājums ir pamats diskusijām, un noteikti ir aspekti, kurus iespējams pilnveidot. Ir arī nepieciešams izšķirt divas lietas: regulējuma normas, kas nosaka atbalsta tvērumu, un ieviešanas principus un priekšlikumu par finansējuma apjomu kohēzijas politikai un konkrētām dalībvalstīm. ES ekonomika sāk atlabt, taču ir nepieciešamas papildu investīcijas, lai pārvarētu nevienlīdzību gan starp dalībvalstīm, gan to iekšienē. Kohēzijas politikas budžets 2021.–2027. gada periodā būs 373 miljardi eiro saistību apropriācijās, kas nozīmē, ka tai būs pietiekami daudz līdzekļu nevienlīdzības novēršanai. Līdzekļi joprojām galvenokārt tiks iedalīti tiem reģioniem, kas no pārējās ES atpalikuši visvairāk. Tajā pašā laikā kohēzijas politika joprojām nodrošinās tiešo saikni starp ES un tās reģioniem un pilsētām. Nevar neminēt, ka sarunas par nākamo daudzgades budžetu nebūs vieglas. Naudas ir mazāk, ņemot vērā Lielbritānijas, kas bija viena no lielāko iemaksu veicējām, izstāšanos no ES. Tomēr vajadzību apmēri nav mazinājušies. Visticamāk, ka daļa valstu, kuru ekonomika ir augusi straujāk, piedzīvos finansējuma griezienu. Mazāks atbalsts projektu realizācijai, iespējams, varētu sagaidīt arī Lietuvu un Igauniju.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Arī pie noteiktajiem kohēzijas politikas izmaksu «griestiem» vēl iespējams diskutēt, kuram pienākas vairāk, norāda Eiropas reģionālās politikas komisārs Johanness Hāns.

Latvijas un EK viedoklis atšķiras jautājumā par «griestu» noteikšanu kohēzijas naudai dalībvalstīm 2,5% apmērā no to kopprodukta.

Jā, šīs domstarpības ir zināmas un apspriestas. Tomēr, kas attiecas uz pašu ES budžeta arhitektūru un nepieciešamajām reformām, mums ir liela vienprātība. Latvijas un pārējo Baltijas valstu bažas par «griestiem» kohēzijas fondam man ir saprotamas, tomēr tas ir diskusiju formā risināms jautājums. EK var tikai nākt klajā ar priekšlikumu, attiecoties pret visām 27 ES dalībvalstīm vienādi.

Ir vairākas dalībvalstis, kas dažādu iemeslu dēļ zaudēs no kohēzijas naudas. Man to bažas ir saprotamas, un ir jau vairākas idejas, kā radušos situāciju varētu uzlabot. Tomēr es no otras puses arī uzsveru, ka visupirms nepieciešama vienošanās par budžeta apjomu. Pēc tam jau var diskutēt, ko tas nozīmē konkrēti Latvijai un citiem. Tāpēc, manuprāt, arī Latvijas valdības fokusam pašlaik vajadzētu būt uz adekvātu ES budžetu, un tad jau uz Latvijas daļu tajā kā vispārējās budžeta politikas iznākumu.

Finanšu ministrija kā Eiropas Savienības fondu vadošā iestāde uzsāk Ceturtā ekonomiskās un sociālās kohēzijas ziņojuma sabiedrisko apspriešanu. ES fondu administrēšanā iesaistītie sociālie un reģionālie partneri, kā arī nevalstiskās organizācijas un ikviens ieinteresētais indivīds viedokli par ziņojumā un Latvijas pozīcijas projektā par to ietverto aicināts izteikt līdz šā gada 10.septembrim.

Eiropas Komisijas (EK) izstrādātais Ceturtais ekonomiskās un sociālās kohēzijas ziņojums ir analītisks dokuments par vienu no Kopienas nozīmīgākās politikas - reģionālās politikas - sasniegumiem un izaicinājumiem, kas vērsts uz diskusijām par kohēzijas politikas attīstību kontekstā ar ES budžeta pārskatīšanu 2008./2009.gadā un nākamā perioda (sākot ar 2014.g.) daudzgadu budžeta sagatavošanas uzsākšanu. Ziņojums tika publiskots 2007.gada 30.maijā.

"Publiskās apspriedes mērķis ir izzināt mūsu sociālo un reģionālo partneru, kā arī nevalstisko organizāciju un sabiedrības kopumā viedokli par dokumentu," norāda īpašu uzdevumu ministrs ES līdzekļu apguves lietās Normunds Broks (TB/LNNK), uzsverot, ka pēcāk, ietverot partneru komentārus, tiks sagatavota un izskatīšanai valdībā iesniegta pirmā oficiālā Latvijas pozīcija diskusijai par ES kohēzijas politikas nākotni, ko paredzēts prezentēt arī sarunās ar EK.

Latvijas dzīves līmenis ir būtiski tuvinājies ES vidējam līmenim, neskatoties uz piedzīvoto krīzi, un tas lielā mērā noticis, pateicoties Kohēzijas politikas investīcijām, kas ir nozīmīgākais investīciju avots Latvijas ekonomikas attīstībā, norāda finanšu ministrs Andris Vilks.

«No ES fondiem Latvijā tiek finansētas ļoti daudz jomas, sākot ar autoceļu, ūdens apgādes un siltumapgādes saimniecību sakārtošanu un beidzot ar ieguldījumiem skolās un investīcijām ražojošos eksportējošos uzņēmumos, tādēļ Latvija nav mierā ar Eiropas Komisijas priekšlikumu ierobežot kohēzijas politikas griestus. Ir būtiski ieguldīt visus spēkus, lai panāktu Latvijai labvēlīgu rezultātu,» uzsver finanšu ministrs.

Piekdien notika finanšu ministra Andra Vilka tikšanās ar sociālo partneru pārstāvjiem, kuras laikā pārstāvētās puses vienojās par maksimālu Latvijas kohēzijas politikas interešu aizstāvību, lai Eiropas Savienības (ES) fondu piešķīrumu Latvijai pēc 2013. gada periodā panāktu vismaz līdzšinējā apmērā.

Pēdējā Eiropas Savienības (ES) septiņu gadu budžeta piedāvājumā paredzētais pakāpeniskais tiešmaksājumu palielinājums lauksaimniekiem pēc nozīmes valsts ekonomikai varētu arī neatsvērt paredzēto samazinājumu Kohēzijas projektu finansējumā, kas ir nozīmīgs infrastruktūras uzlabošanas projektos, sacīja aptaujātie ekonomikas eksperti.

Jau ziņots, ka ES septiņu gadu budžetā kohēzijas maksājumu griesti Latvijai, Igaunijai, Lietuvai un Ungārijai tiek piedāvāti 2,59% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas nesaskan ar Latvijas interesēm. Latvijas mērķis ir saglabāt vismaz esošo kohēzijas politikas finansējuma līmeni jeb 4,7 miljardus eiro (3,3 miljardus latu) laika posmā no 2014. līdz 2020.gadam. Šāda scenārija gadījumā kohēzijas griesti būtu jānosaka 2,9% apmērā no IKP.

Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis sacīja, ka, pēc pašreizējām aplēsēm, piedāvājums 2,59% apmērā no IKP būtu 4,23 miljardi eiro (2,97 miljardi latu) jeb par aptuveni 330 miljoniem latu mazāk nekā līdzšinējais kohēzijas finansējums.

«Ir netaisnīgi sodīt trīs Baltijas valstis, tām nākamajā finanšu perspektīvā piedāvājot mazāku finansējumu nekā esošajā periodā. Esam veikuši smagu darbu, lai pārvarētu krīzi un atgrieztos uz attīstības ceļa,» otrdien, 6. novembrī, pārstāvot Latviju Kohēzijas politikas ministru neformālajā sanāksmē Kiprā, pauda finanšu ministrs Andris Vilks.

Sanāksmē Kiprā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija diskutē par Kohēzijas politikas efektivitātes celšanu. Sanāksme norit laikā, kad notiek aktīvas sarunas par ES daudzgadu budžetu.

«Šajā brīdī ir būtiski demonstrēt Kohēzijas politikas pievienoto vērtību un stiprināto orientāciju uz rezultātiem. Latvija uzskata, ka jaunie uz rezultātu vērstie elementi būtiski uzlabos Kohēzijas politikas investīciju kvalitāti un efektivitāti nākamajā periodā, kā arī nodrošinās iespēju skaidrāk demonstrēt Kohēzijas politikas pievienoto vērtību ES līmenī,» teikts Finanšu ministrijas (FM) paziņojumā.

ES Reģionu komitejas (RK) Teritoriālās kohēzijas (COTER) komisija apstiprinājusi lielāko daļu Latvijas iesniegto par Kohēzijas politikas nākotni.

Par to informē Latvijas Pašvaldību savienība. Atzinumam par Kohēzijas politikas nākotni Latvijas delegācija iesniegusi 17 grozījumus. 26.februārī, ES Reģionu komitejas (RK) Teritoriālās kohēzijas (COTER) komisijas sanāksmē izskatīti vairāki RK atzinumu projekti – par Kohēzijas politikas (KP) nākotni, par ES stratēģiju Baltijas jūras reģionam un par mobilitāti pilsētās. Latvijas delegācijas iesniegtajos grozījumos uzvērts, ka KP atbalsts arī periodā pēc 2013.gada jāsniedz mazāk attīstītajiem reģioniem, tam paredzot lielāko KP finansējuma daļu. Par galveno kritēriju fondu sadalē, kā tas bijis līdz šim, ir uzskatāms reģionu IKP un citi priekšlikumi. ES RK Teritoriālās kohēzijas komisijas apstiprinātais atzinums par Kohēzijas politikas nākotni vēl jāapstiprina ES RK plenārsēdē.

Par lielāko ieguvumu Eiropas Savienības 2014. – 2020. gada budžetā tiek atzīts pieaugošais atbalsts lauksaimniekiem, bet par līdzekļiem transporta jomai būs jāpacīnās .

Atbalstu lauksaimniekiem uzsver gan Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, gan ministriju pārstāvji. Pēc premjera teiktā, neraugoties uz to, ka šis ir pirmais Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžets, kura apjoms ekonomiskās krīzes dēļ ticis samazināts par 30 miljardiem eiro (21 mljrd. latu), Latvijai izdevies panākt labus nosacījumus. «Latvijai panāktie nosacījumi ir liels ieguvums,» norāda V. Dombrovskis, atgādinot, ka sarunu gaitā Latvijai izdevies savas pozīcijas uzlabot par 707 milj. eiro. «Visstraujāko ienākumu pieaugumu izjutīs tieši lauksaimnieki,» saka V. Dombrovskis. Lauksaimnieki atzīst ieguvumus, taču uzsver – pašlaik svarīgākais ir izsrādāt likumdošanu nākamajiem septiņiem gadiem, kas vienkāršos kopējās lauksaimniecības politikas ieviešanu Latvijā.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Latvijas interesēs pēc 2013. gada saglabāt Kohēzijas politikai tās sākotnējo mērķi – attīstības atšķirību izlīdzināšanu starp mazāk attīstītajām teritorijām un pārējo Eiropas Savienību.

Par to Briselē notiekošajā augsta līmeņa sanāksmē iestājies Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietnieks ārvalstu finanšu līdzekļu koordinācijas jautājumos Andžs Ūbelis. Paredzētas arī diskusijas par efektīvāku pieeju politikas ieviešanai un līdzekļu apguvei, ziņo FM Preses nodaļa.

«Latvijai ir svarīgi piedalīties diskusijās un aizstāvēt valsts intereses, lai arī pēc 2013. gada Latvija varētu saņemt ES Kohēzijas politikas atbalstu vismaz tādā pašā apmērā kā 2007.–2013. gada ES fondu plānošanas periodā,» skaidroja A. Ūbelis.

Tāpat Latvijas interesēs ir, lai šī politika kļūtu koncentrētāka un katram ES reģionam politikas atbalsts būtu koncentrēts uz ierobežotu skaitu jomu. «Šobrīd vērojama pretēja situācija, kad no Kohēzijas politikas finansējuma «ēdienkartes» Latvija «nogaršo» mazliet no katra ēdiena, investējot gandrīz visās jomās, tā vietā lai «paēstu» no 3–5 pilnvērtīgiem ēdieniem, kas nozīmētu viena plānošana perioda ietvaros noteikt 3–5 galvenās jomas, savukārt nākamajos plānošanas periodos noteikt citas jomas,» tēlaini izteicās ierēdnis.

Aprīlī Latvija saņēmusi Eiropas Komisijas (EK) noslēguma maksājumus 2004. – 2006. gada plānošanas perioda Kohēzijas fonda projektiem, ierindojoties starp pirmajām dalībvalstīm, kura pilnībā noslēgusi šo periodu, informē Finanšu ministrija.

Tā laikā Latvijā tika realizēti 45 Kohēzijas fonda līdzfinansēti projekti transporta un vides nozarē.

Šī gada aprīlī Latvija saņēmusi divus atlikušos noslēguma maksājumus 1,3 miljonu eiro apmērā 2004. – 2006. gada plānošanas perioda Kohēzijas fonda ietvaros.

Noslēguma maksājumi saņemti pēc tam, kad EK veikusi visas nepieciešamās pārbaudes par izdevumu atbilstību un vienojusies ar Latviju par atbilstīgo gala maksājumu. Kā vieni no pēdējiem maksājumi saņemti par trīs 2004. – 2006. gada plānošanas perioda Kohēzijas fonda projektiem, tostarp Ūdenssaimniecības attīstība Liepājā, II kārta, Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveide Latvijā, I kārta un Tehniskā palīdzība Kohēzijas fonda vadošajai iestādei Latvijā.

Kohēzijas jeb izaugsmes politikas finansējums 3,2 miljardu latu apmērā 2007.– 2013. gada plānošanas periodā ir visnozīmīgākās investīcijas Latvijā.

Tā tikšanās laikā ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) ziņotājiem norādīja Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres vietnieks Eiropas Savienības (ES) fondu jautājumos Armands Eberhards. Atbilstoši FM sniegtajai informācijai Kohēzijas politikas finansējums veido 70% no kopējā publiskā finansējuma Latvijā.

«Pateicoties šiem ieguldījumiem, Latvijas dzīves līmenis ir būtiski tuvinājies ES vidējam līmenim,» klāstīja A. Eberhards. Ja 2004. gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju Latvijā bija 46% no ES vidējā, tad pērn tas bija pieaudzis līdz 58% no ES vidējā, norāda FM. Novērtētā ES fondu ietekme uz IKP svārstās no 2 procentpunktiem 2004. gadā līdz 8,5 procentpunktiem 2011. gadā un nepilniem 8 procentpunktiem šogad.

Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) finanšu līdzekļi nākamajā Eiropas Savienības (ES) budžeta plānošanas periodā būs primārais un pamatfinansējuma avots "Rail Baltica" dzelzceļa projektam, šodien žurnālistiem teica Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Ligita Austrupe.

Viņa stāstīja, ka pozitīvi vērtējama CEF saglabāšana ES daudzgadu budžetā. Tas ir paredzēts tieši infrastruktūras projektiem - transportam, enerģētikai un digitālās infrastruktūras attīstībai. Panāktā gala vienošanās paredz ES transporta projektiem novirzīt kopumā 21,385 miljardus eiro, no kuriem 10 miljardi ir pārnesums no Kohēzijas fonda, lai tos izlietotu atbilstoši CEF regulai un vienlaikus ievērojot kohēzijas politikas pamatprincipus, teica Austrupe.

Viņa skaidroja, ka šie līdzekļi būs pieejami pakāpeniski visā plānošanas periodā, un tikai tām 15 dalībvalstīm, kas ir tā sauktās kohēzijas dalībvalstis. 70% no šī finansējuma tiks īstenoti līdz 2023.gadam attiecīgi piešķirot katrai no 15 dalībvalstīm tās iezīmēto aploksni, bet 30% būs pieejami pēc 2023.gada kopējā atklātā konkursā visām 15 dalībvalstīm, konkurējot par atlikumu.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Ministrijas jaunām politikas iniciatīvām 2017.gada valsts konsolidētajā budžetā prasa kopumā 798,334 miljonus eiro, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk līdzekļu nākamgad prasa Satiksmes ministrija - 206,026 miljonus eiro, Veselības ministrija - 188,916 miljonus eiro, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - 139,808 miljonus eiro.

Iekšlietu ministrija jaunu politikas iniciatīvu īstenošanai nākamgad vēlētos papildu 96,053 miljonus eiro, Ekonomikas ministrija - 36,328 miljonus eiro, Kultūras ministrija - 31,269 miljonus eiro, Labklājības ministrija prasa 23,304 miljonus eiro no pamatbudžeta un 4,662 miljonus eiro no valsts speciālā budžeta. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nākamgad vēlētos papildus saņemt 18,778 miljonus eiro, Tieslietu ministrija - 13,726 miljonus eiro un Tieslietu ministrija Zemesgrāmatu nodaļām, rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām - 10,611 miljonus eiro.

Nav šaubu, ka abos iepriekšējos Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodos šis finansējums devis būtisku ieguldījumu Latvijas attīstībai – ES fondi veido ap 70% no kopējām publiskajām investīcijām valstī.

Turklāt krīzes laikā ES fondu finansējums bija gandrīz vienīgais publisko investīciju avots, kas nodrošināja attīstību. Tā, piemēram, 2007. – 2013. gada plānošanas periodā ieguldīti vairāk kā 4,5 miljardi eiro, nodrošinot infrastruktūras attīstību, sociālās un izglītības jomas atbalstu un radot vairāk kā 5000 jaunas darba vietas iedzīvotājiem.

Tomēr pēdējā laikā, kad zināms, ka ES izaugsmes tempi kļūst lēnāki, arvien aktuālāks kļūst jautājums par to, kas notiks pēc 2020. gada?

Jāsaka, ka uz jautājumu par to, cik liels būs ES fondu finansējums nākamajā ES daudzgadu budžetā no 2021. līdz 2027. gadam, pašlaik atbildi dot nav iespējams. Ir pārāk daudz nezināmo. Vienīgais, ko pašlaik varam darīt, ir prognozēt dažādu procesu norisi un to ietekmi uz ES budžetu.

Db.lv publicē deklarāciju par Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību.

"Latvijā – valstī ar straujāk augošo ekonomiku Eiropas Savienībā – ir radīti apstākļi un vide, kurā paplašinās sabiedrības vidusslānis, strauji pieaug cilvēku ienākumi, mājokļu iegāde un būvniecība, turpina pieaugt ārvalstu investīciju un ES fondu ieplūšana Latvijā, panākts būtisks progress Latvijas starptautiskās lomas un vietas pieaugumā ES, kļūstot par pilntiesīgu Šengenas zonas valsti, ar noslēgto Latvijas – Krievijas robežlīgumu radīti nosacījumi būtiskai ekonomisko attiecību attīstībai.

Straujā ekonomiskā attīstība un iedzīvotāju ienākumu palielināšanās, mājokļu tirgus attīstības izraisītais hipotekārās kreditēšanas bums radījis strauju inflācijas lēcienu, finanšu resursu ieplūdi spekulatīvajā, neražojošā sfērā, izraisot disproporcionālu ražojošo un pakalpojumu nozaru attīstību. Demogrāfisko procesu un Latvijas darbaspēka emigrācijas uz attīstītākām ES valstīm ietekmē daudzās tautsaimniecības nozarēs sāk pietrūkt darba roku, sadrumstalotā administratīvi teritoriālā struktūra veicinājusi nevienmērīgu Latvijas reģionu attīstību.

Ministru kabinetā otrdien, 21.augustā ir apstiprināta atjaunotā Finanšu ministrijas darbības stratēģija 2007.-2009.gadam, kas aktualizēta ar informāciju par 2008.-2010.gadu.

Finanšu ministrijas darbības stratēģija ir vidēja termiņa plānošanas dokuments, kurā apkopti ministrijas darbību reglamentējošie politikas plānošanas dokumenti un tiesību akti, kā arī ministrijas darbības nodrošināšanai nepieciešamais valsts budžeta programmu finansējums. Stratēģijas izstrādes mērķis ir uzlabot vidēja termiņa budžeta plānošanas procesu, tieši saistot politikas plānošanas dokumentus un pasākumus to ieviešanai ar pieejamo un nepieciešamo budžeta finansējumu, kā arī nosaka vidēja termiņa prioritātes un pasākumus finanšu resursu optimālākam izlietojumam.

Finanšu ministrijas virsmērķis ir nodrošināt tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību veicinošas finanšu un fiskālās politikas izstrādi un efektīvu ieviešanu.

2. augustā notika kārtējā Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksme, kurā Finanšu ministrija prezentēja sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem izstrādāto piedāvājumu ar iespējamajiem nodokļu scenārijiem.

Informatīvo ziņojumu par Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024. – 2027. gadam izstrādes virzību valdībā paredzēts izskatīt 15. augustā.

Patlaban piedāvātie potenciālie nodokļu izmaiņu scenāriji ir darba materiāls un ir sagatavoti kā pamats darba grupas strukturētai turpmākajai diskusijai. Tie ir veidoti ar nolūku, lai darba grupa var pārliecināties, vai nodokļu izmaiņu kopums atbalsta nodokļu politikas izvēlētos mērķus.

“Valdība ir apņēmusies transformēt ekonomiku, un nodokļu politikas mērķi ir, pirmkārt, vidējā termiņā izveidot izaugsmi atbalstošu nodokļu politiku, otrkārt, nodrošināt konkrētajos ģeopolitiskajos apstākļos adekvātu finansējumu valsts iekšējai un ārējai drošībai, veselības aprūpei, un investīcijām izglītībā un inovācijās, treškārt, nepieciešamības gadījumā spēt amortizēt ārējos ekonomiskos šokus, atbalstot iedzīvotājus un uzņēmējdarbību. Paldies ekspertiem, politiskajiem un sociālajiem partneriem par aktīvu iesaisti līdz šim un apņēmību turpināt konstruktīvas sarunas,” norāda finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Jaunajā plānošanas periodā Eiropas līdzekļi koncentrēti inovācijās, modernizācijā un konkurētspējas veicināšanā, uzņēmēji uzsver reālo atdevi.

Lai arī plānošanas dokumenti vēl tiek saskaņoti Eiropas Komisijā, arvien skaidrāk iezīmējas ES fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodā gaidāmās aktivitātes. Kohēzijas politikas (KP) mērķu īstenošanai Latvijai jaunajā periodā būs pieejami 4,4 miljardi eiro Eiropas Sociālā fonda (ESF), Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda līdzekļu. Papildus tam Latvija saņem atbalstu lauksaimniecības un zivsaimniecības fondiem. Pašlaik atklātais naudas sadalījums liecina, ka lielāku daļu laukiem paredzētās naudas plānots ieguldīt saimniecību modernizācijā un vides pasākumos, bet transporta jomā – dzelzceļa modernizācijā un autoceļu pārbūvē. Uzņēmējdarbības veicināšanai līdzekļi koncentrēti inovācijās un mazo un vidējo uzņēmēju konkurētspējas veicināšanā, bet ievērojams atbalsts tiks arī energoefektivitātei.

Kopš 2004. gada 1. maija būs pagājuši 20 gadi, kopš esam Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts. Šajā laika posmā Latvijā investēti aptuveni 18 miljardi eiro ES fondu naudas, no kuriem 10,5 ir Kohēzijas fonda līdzekļi. Iznāk, ka Latvija šo naudu izmantojusi ar precīzi divas reizes mazāku rezultativitāti nekā Lietuva un Igaunija.

Tāds blakussecinājums ir no Latvijas Universitātes docenta, ģeogrāfijas zinātņu doktora Jura Paidera pētījuma Latvija reģionālā nevienlīdzībā pārspēj Lietuvu un Igauniju, kas publicēts Dienas Biznesa šāgada 2. aprīļa numurā.

Plaisa – divtik liela

J. Paiders par sava pētījuma pamatu ņem valstu iekšzemes kopproduktu (IKP) uz vienu iedzīvotāju, datus par iedzīvotāju skaita izmaiņām valstīs, kā arī šo lielumu dalījumu pa valstu administratīvajām vienībām. Tiek konstatēts fakts, ka Latvija reģionālās nevienlīdzības ziņā patlaban pārspēj kaimiņvalstis gandrīz divas reizes. Proti, 2022. gadā IKP uz vienu iedzīvotāju Igaunijas attīstītākajā daļā – Tallinā – un vismazāk attīstītākajā apriņķī – Pelvā – atšķiras 2,7 reizes. Lietuvā ir līdzīga situācija – 2022. gadā atšķirība starp Viļņas un Tauraģes apriņķa vidējo IKP uz vienu iedzīvotāju arī bija 2,7 reizes. Savukārt Latvijā atšķirība starp Mārupes novada un Augšdaugavas novada IKP uz vienu iedzīvotāju bija 5,4 reizes liela. Kohēzijas fonda investīcijas ir paredzētas reģionālās nevienlīdzības mazināšanai gan Eiropas, gan arī nacionālā līmenī.

Pasaulē visvairāk ar dzīvi ir apmierināti Ziemeļeiropas iedzīvotāji. Par to liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas izveidotais pasaulē laimīgāko valstu saraksts, kura augšgalā ir Dānija, Somija, Nīderlande un Zviedrija.

Papildus tam valstis tika ierindotas sarakstā arī ņemot vērā Starptautiskā Valūtas fonda datus par valsts IKP uz vienu iedzīvotāju, kā arī bezdarba līmeni valstī.

10. Beļģija

Apmierinātība ar dzīvi: 76.3

Prognozes par nākotni: 75.5

IKP uz vienu iedzīvotāju: 49 888 ASV dolāri

Bezdarba līmenis: 6.5%

9. Norvēģija

Apmierinātība ar dzīvi: 76.5

Prognozes par nākotni: 84.3

IKP uz vienu iedzīvotāju: 98 822 ASV dolāri

Bezdarba līmenis: 2.6%

Vispārīgs pārmetums, ka algas valsts sektorā palielinās uz pārējās sabiedrības trūkuma rēķina, nav gluži precīzs. Algas valsts sektorā 2023. gada pirmajā pusgadā vidēji ir augušas lēnāk par inflāciju. Šāda situācija nozīmē, ka ir neliela daļa valsts algu saņēmēju, kuri sāk dzīvot labāk, taču pārējo dzīves līmenis samazinās ‒ tie ir ārsti, skolotāji un policisti.

Sabiedrības pārmetuma būtība

Latvijā ļoti daudzi ir neapmierināti ar valdības īstenoto ekonomisko politiku. Neapmierināto skaits pieauga pēc inflācijas starta pērn, ko ietekmēja apkures rēķinu pieaugums, bet šogad to pastiprināja EURIBOR likmju kāpums, kas izpaužas kā visu, ne tikai hipotekāro kredītu, ikmēneša maksājumu pieaugums. Kritizējot valdību, valsts nodokļu un izdevumu politiku, gan sociālo tīklu burbuļos, gan dažādās diskusijās tiek pausti viedokļi, ka nodokļu celšana ir vajadzīga vienīgi ierēdņu «armijas» algu celšanai un tam ir visai maz sakara ar sabiedrības vai nacionālajām interesēm.

Tāpēc ir vērts pārbaudīt, kādi 2023. gadā bija izdevumi no valsts pamatbudžeta, kas tika novirzīti atalgojumam un citām ar darbaspēku saistītajām izmaksām.

Nākamajā budžeta periodā ES draud apiet trūcīgākās dalībvalstis.

ES vispārējo jautājumu sanāksmē Luksemburgā, kur Latviju pārstāvēja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, nācies skaļi iestāties arī par mūsu interesēm. Tikšanās laikā tika ierosināts 2014.-2020. gada budžeta periodam kohēzijas politikā radīt jaunu atbalstāmo valstu kategoriju - tās, kuru IKP ir no 75% līdz 90% no ES vidējā rādītāja.

Tā kā kohēzijas jeb nevienlīdzības izlīdzināšanas princips nekādi neiet kopā ar sevišķas palīdzības sniegšanu dalībvalstīm ar 90% rādītājiem no vidējā turības līmeņa, pret šo priekšlikumu iestājusies kohēzijas politikas draugu grupa, tostarp Latvija, uzstādot Eiropas Komisijas jau ieteikto kohēzijas budžetu kā «absolūto minimumu». Jau EK priekšlikumā paredzēts kohēzijas tēriņus līdz 2020. gadam mazināt par 18 miljardiem eiro, salīdzinot ar pašreizējo periodu. Tādas valstis kā Vācija, Nīderlande un Somija tomēr grib mazināt kohēzijas budžetu vēl par 100 miljardiem eiro.