Pamatojoties uz aktuālāko situāciju, Finanšu ministrija ir pārskatījusi izaugsmes prognozes Latvijai 2014. gadā uz 2,9% un 2015. gadā uz 2,8%, bet inflācijas prognozes attiecīgi uz 0,8% un 2,4%, informē FM.
Trešdien finanšu ministrs Andris Vilks tikās ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvjiem. Tikšanās laikā tika pārrunātas 2015. gada valsts budžeta aktualitātes un makroekonomisko rādītāju prognozes. Tāpat finanšu ministrs
Sanāksmes laikā FM speciālisti informēja, ka ekonomiskās izaugsmes pazemināšanos šī gada 1. ceturksnī lielā mērā noteica īstermiņa faktori, tajā skaitā kritums metālu ražošanas apjomos un zemāks pieprasījums pēc energoresursiem siltās ziemas dēļ. Otrajā ceturksnī Latvijas ekonomikas attīstību sāka negatīvi ietekmēt saspīlētā ģeopolitiskā situācija - jāatzīmē, ka Krievijas sankciju tiešā ietekme uz Latvijas ekonomiku ir minimāla.
Savukārt, kas attiecas uz pašvaldību budžeta nodokļu izpildi, 2014. gada 7 mēnešu pašvaldību budžeta plāns ir izpildīts ļoti labi - par 101,9%, līdz ar to plāna pārpilde ir 14,3 miljoni eiro, savukārt valsts budžeta plāns netika izpildīts par 0,2% jeb 5,1 miljoniem eiro.
Pašvaldību budžetā lielākā pārpilde, salīdzinot ar plānu, ir nekustamā īpašuma nodoklim (NĪN) (+15,0 miljoni eiro jeb 13,7%). NĪN pārpildi ietekmēja nekustamā īpašuma kadastra vērtību pieaugums un nodokļu maksātāju laicīgā NĪN nomaksa, kad daļa nodokļu maksātāju 1. ceturksnī jau veica maksājumus par visu gadu, nesadalot maksājumus pa ceturkšņiem.
Tāpat FM norādīja, ka saskaņā ar Stabilitātes programmas prognozēm, pašvaldību budžetā plānotie nodokļu ieņēmumi 2015. gadā ir 1 313,1 miljons eiro, 2016. gadā - 1 344,0 miljoni eiro, bet 2017. gadā - 1 411,9 miljoni eiro (pieauguma temps, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem attiecīgi 2,2%, 2,4% un 5,1%). Pašvaldību budžetā tiek ieskaitīti 80% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa.
Attiecībā uz pašvaldību aizņemšanās un ilgtermiņa saistību uzņemšanās iespējām, Valsts kase jau šobrīd nodrošina aizņēmumus ar vēsturiski zemākajām likmēm – zem 0,5%. Tāpat sanāksmes laikā ministrijas vadība norādīja arī to, ka ir iespējams diskutēt par prioritāro aizņēmumu mērķu sadalījumu pieejamo resursu ietvaros, tāpēc FM ir gatava uzklausīt pašvaldību ierosinājumus un vēlmes prioritāro aizņēmumu mērķu noteikšanā.
Noslēgumā abas puses vienojās, ka pie sarunām par nākamā gada budžeta projekta izstrādi tās atgriezīsies oktobrī pēc jau notikušajām Saeimas vēlēšanām.