Jaunākais izdevums

Šodien ar «fintech» mēs parasti saprotam finanšu tehnoloģiju kopumu, kas raksturo strauji attīstošos finanšu pakalpojumu nozari 21. gadsimtā, Dienas Biznesa rīkotajā finanšu forumā «Finanšu tehnoloģiju globalizācija un pakalpojumu digitālā transformācija» sacīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns.

Kopš 21. gadsimta pirmās desmitgades beigām šī termina saturiskā ietilpība ir kļuvusi vēl plašāka, iekļaujot tajā tehnoloģiskās inovācijas finanšu sektorā, tostarp inovācijas finanšu prasmju apguvē un finanšu izglītībā, inovācijas banku pakalpojumos patērētājiem, inovācijas investīciju darbību veikšanā un, protams, arī visu, kas saistās ar kriptovalūtām.

Ja iespējami lakoniski mēģinātu pateikt, kā finanšu tehnoloģiju inovācijas ir ietekmējušas tradicionālo tirdzniecību, banku darbību, finanšu konsultācijas un finanšu produktus kā tādus, tad par to būtu jāsaka, ka tas ir apvērsums, kura rezultātā finanšu produkti un pakalpojumi, kuru pārvaldīšanai vēl relatīvi nesen tika uzturēta vesela finanšu institūciju un to filiāļu valstība ar pārdevējiem, produktu izplatītājiem un stacionārajiem datoriem kā neatņemamiem atribūtiem, ir aizvirzīti uz mobilajām ierīcēm, salīdzina eksperts.

Finanšu tehnoloģiju inovāciju ieviešana ir sava veida demokratizācijas process, kā rezultātā vesela virkne finanšu darbību un arī daļa no finanšu sistēmas funkcijām tiek atkarota no lielajām, tradicionāli ar finanšu jomu saistītajām institūcijām – bankām, apdrošināšanas sabiedrībām, konsultāciju kompānijām utt., ļaujot šīs funkcijas pildīt alternatīvajiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem, viņš piebilst.

Kopumā tam būtu jāceļ sistēmas darbības efektivitāte, nemazinot drošumu, uzskata J. Vucāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākusies vadošā B2B akseleratora Startup Wise Guys finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumu akseleratora otrā programma Wise Guys Fintech 2 sadarbībā ar Swedbank, informē Swedbank.

Salīdzinot ar pirmo akseleratoru, jaunuzņēmumu interese par programmu pieaugusi divas reizes – saņemti ap 200 pieteikumu, un sīvā konkurencē izvēlētas 9 spēcīgas komandas, kam dota iespēja trīs mēnešu intensīvā programmā attīstīt savu biznesa ideju. Katra komanda saņems sākotnējo finansējumu līdz 30 000 eiro ar iespēju iegūt papildu investīcijas tālākai attīstībai 200 000 eiro apmērā. Otrais akselerators pulcē jaunos uzņēmējus no 9 valstīm – Latvijas, Turcijas, Ukrainas, Lielbritānijas, Krievijas, Kazahstānas, Ganas, ASV un Itālijas.

Šoreiz, atlasot komandas, paplašinātas fintech robežas – uzņēmumu idejas nav saistītas tikai galvenokārt ar maksājumu jomu, un aptver plašāku nozaru loku, kas vērsts uz finanšu platformu veidošanu. Šī akseleratora dalībnieku idejas saistītas ar plašu nozaru spektru – apdrošināšana, personālvadība un darbaspēks, kreditēšana, regulējums, investīcijas, nekustamais īpašums u.c. Atlasot spēcīgākās komandas, galvenā uzmanība tiek pievērsta biznesa idejas un komandas potenciālam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Fintech un bankas – kurš kuru vai abi kopā vienotam mērķim?

Juris Grišins, AS Capitalia vadītājs, 20.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tehnoloģiju uzņēmumi un to straujā izaugsme pēdējā laikā ir «karsts» un populārs temats. Lai gan pašas bankas ir vienas no lielākajiem ieguldītājiem modernos tehnoloģiju risinājumos, tipiski ar Fintech apzīmē nebanku uzņēmumus, piemēram, alternatīvā finansējuma vai norēķinu sniedzējus. Tādējādi starp Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem ierindo, piemēram, Mintos (savstarpējo aizdevumu platforma), Nordigen (bankas kontu analīze), Capitalia (uzņēmumu finansēšana), Mobily (elektroniski norēķini), un Creamfinance (patērētāju finansēšana), savukārt Latvijā plaši izmantots starptautisks Fintech uzņēmums noteikti būtu minams Revulot (maksājumu kartes).

Bieži vien banku piedāvātie un uz tehnoloģijām bāzētie pakalpojumi nebūt neatpaliek no Fintech uzņēmumu demonstrētā. Par piemēru var minēt, piemēram, Swedbank budžeta un izmaksu plānotāju, SEB automātisko krājkasi vai Citadeles mobilo aplikāciju. Tomēr tipiski banku piedāvātie rīki ir ģeogrāfiski ierobežoti uz savu klientu auditoriju vietējā tirgū. Pretstatā klasiski Fintech jau no sākuma domā un darbojas starptautiski.

Tāpat finanšu tehnoloģiju uzņēmumu priekšrocība ir tā, ka tie ir jauni un veidoti ar mērķi piedāvāt vienu specifisku finanšu pakalpojumu. Rezultātā tie nav apgrūtināti ar sistēmām, filiālēm, regulējumiem un procedūrām, kas ir bankām. Jā, arī bankas mainās un ir spiestas mainīties līdzi videi, bet mainīt sistēmu noteikti ir grūtāk, nekā izveidot mūsdienīgu struktūru no jauna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Agroproduktu starptautiskais tirgotājs SIA "L.J.Linen" šogad plāno 50 miljonu eiro apgrozījumu, bet nākamgad to kāpināt līdz 100 miljoniem eiro. Aktīvākā attīstība nākamgad plānota Āfrikā, kā arī Latīņamerikā. Latvijā notiek izvērtēšanas darbs divu rūpnīcu iegādei.

"L.J.Linen" un tās saistītiem uzņēmumiem Latvijā pērn bija 19 miljonu apgrozījums, nodarbinot 28 darbiniekus. Lielākie ieņēmumi bijuši Singapūrā – 23 miljoni, kur strādā četri darbinieki. Lielākais darbinieku skaits uzņēmumam ir Indonēzijā – 160, kur pērn apgrozījums sasniedza trīs miljonus eiro. Tāpat liels skaits darbinieku ir Polijā – 40, kuri nodrošināja 5,6 miljonu eiro apgrozījumu. Vjetnamā uzņēmumam ir 15 darbinieki un pērn sasniegts četru miljonu eiro apgrozījums.

"L.J.Linen" šobrīd Āfrikā strādā sešās valstīs - Nigērijā, Ugandā, Ruandā, Ganā, Kotdivuārā, Senegālā un Tunisijā. Šā gada plānos ietilpst sākt darbību arī Kenijā, Kamerūnā un citās Subsahāras valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rīgā notiks finanšu tehnoloģijām un inovācijām veltīta konference PaymentConf 2020

Žanete Hāka, 15.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad tradicionālās maksājumu kartes un skaidru naudu lielā mērā ir aizstājuši bezkontakta maksājumi un digitālie maciņi, finanšu nozares uzņēmumiem jāsaskaras ar dažādiem izaicinājumiem, radot jaunus maksājumu produktus un pielāgojot tos digitālajām tehnoloģijām.

Turklāt jāspēj izpildīt arī daudzās Eiropas Savienības prasības, kas sevišķi aktuālas saistībā ar naudas atmazgāšanas novēršanas un vispārīgo datu aizsardzības regulām.

Lai piedāvātu maksājumu produktu attīstītājiem un fintech uzņēmumiem iespēju uzzināt par tehnoloģiju aktualitātēm, regulējumiem un inovācijām, kā arī citu kompāniju pieredzes stāstiem, Rīgā no 4. līdz 5. februārim notiks jauna finanšu tehnoloģijām veltīta konference "PaymentConf 2020".

"PaymentConf 2020" idejas autors, ilggadējs starptautisku IT konferenču rīkotājs Rīgā - uzņēmuma "A-Heads Consulting" vadītājs Dmitrijs Buzdins uzsver šādas finanšu tehnoloģiju konferences nepieciešamību Baltijas mērogā: "Finanšu tehnoloģiju nozare pašlaik saskaras ar vairākiem izaicinājumiem, bet tajā paša laikā tas dod iespējas fintech uzņēmumiem attīstīt jaunus piedāvājumus. Šī konference ir nozīmīga ar to, ka tās saturs ir pielāgots aktuālu praktisko jautājumu risināšanai un ir vērtīgs gan kā iedvesmas avots, gan kā ricības plāns. Šī konference nodrošinās platformu tiem, kas vēlas satikties ar kompānijām, kas jau šodien ievieš maksājumu inovācijas Baltijas un Eiropas tirgū."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankām būs jaunas prasības attiecībā uz aizņēmumiem, izsniegtajiem kredītiem, kas kredītiestādes padarīs drošākas un stiprākas, vienlaikus tiek veikti pasākumi, lai stiprinātu eirozonas valstu ekonomisko noturību un krīzes pārvarēšanas mehānismu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Eiropas Komisijas viceprezidents Eiro un sociālā dialoga, kā arī finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības jomā Valdis Dombrovskis. Viņš norāda, ka pārmaiņas ir neizbēgamas, jo tādu nepieciešamību diktē iepriekšējā ekonomiskā krīze, kas sāpīgi skārusi ne vienu vien ES dalībvalsti.

Latvijā pašlaik ir pieteikts finanšu sektora uzraudzības kapitālais remonts. Vai visā ES arī notiks kaut kas līdzīgs?

Banku sektorā ir jānodala divas uzraudzības sistēmas – prudenciālā un cīņa ar naudas atmazgāšanu. Eiropas banku sistēmas kapitālais remonts kontekstā ar prudenciālo uzraudzību ir veikts jau pirms 4-5 gadiem, kad tika izveidota banku savienība – vienoti noteikumi, vienots uzraudzības un noregulējuma mehānisms. 2016. gadā Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu paketi tālākai banku sektora stabilitātes nostiprināšanai. Likumdošanas darbs pie šīs banku paketes noslēdzās ar Eiropas Parlamenta balsojumu šī gada aprīlī. Tā bankām ES uzliek par pienākumu izpildīt starptautisko standartu (tā dēvētās Bāzeles) prasības. Ir noteikts ierobežojums – cik daudz bankas drīkst aizņemties naudu, lai aizdotu tālāk, tiek ieviesta prasība, kura faktiski bankas ierobežo īstermiņa aizdevumus izmantot ilgtermiņa kreditēšanai u.tml. Šo jauninājumu ieviešanas termiņi ir no 1,5 līdz 2 gadiem atkarībā no normas. Kamēr ES ievieš tikko nobalsotos standartus banku darbībā, tikmēr Bāzeles komiteja jau ir vienojusies par jauniem nosacījumiem un prasībām, kuras spēkā stāsies, sākot ar 2021. gadu, bet būs pārejas laiks līdz 2027. gadam. Eiropas Komisija jau ir uzsākusi konsultācijas par jauno standartu ieviešanu. Līdz ar šo prasību ieviešanu varēs sacīt, ka pēckrīzes regulējošais ietvars būs izveidots. Svarīgākie uzstādījumi – bankām jānodrošina lielākas kapitāla rezerves, lielāki likviditātes buferi, lai bankas varētu sekmīgi pārdzīvot iespējamus finanšu nestabilitātes vai tirgus turbulences periodus. Vienlaikus jāveic darbs pie tā dēvēto slikto kredītu īpatsvara samazināšanas, ir apstiprināts plāns slikto kredītu apmēra samazināšanai. Pašlaik ES vidēji slikto kredītu īpatsvars ir 3,3%, bet starp dalībvalstīm šis īpatsvars ir krasi atšķirīgs. Piemēram, Grieķijā slikto kredītu īpatsvars sasniedz 43,5% pēc summas, kam seko Kipra, Portugāle, Itālija, savukārt Latvijai – 6%, kas salīdzinājumā ar minētajām valstīm ir labs rādītājs, taču, vērtējot pret ES vidējo, arī Latvijai tā apmērs ir jāsamazina uz pusi. Ja prudenciālo jomu kontrolē Eiropas Centrālā banka, tad naudas atmazgāšanas uzraudzība ir valstu nacionālo kontroles dienestu pārziņā. Protams, cīņas ar naudas atmazgāšanu jomā (AML – anti money laundering) ir būtiski palielinātas prasības – ES direktīvu veidolā. Turklāt piektās ES AML direktīvas prasības vēl nav ieviestas, jo vēl nav iestājies attiecīgais termiņš. Ja izvirzītās AML prasības ES ir vienas no stingrākajām visā pasaulē, tad nacionālo kontroles dienestu uzraudzības līmenis varētu būt augstāks. Redzot situāciju ar daudzajiem naudas atmazgāšanas skandāliem ES dalībvalstīs, Eiropas Komisija nāca ar priekšlikumu dot lielākas tiesības Eiropas banku iestādei, kura varētu uzdot nacionālo valstu iestādēm īstenot noteiktus pasākumus, ja tiktu konstatēta šo iestāžu bezdarbība, vai īpašos gadījumos konkrētu banku sakarā arī rīkoties valstu kontrolējošo iestāžu vietā. Par šādu risinājumu salīdzinoši nesen ir panākta politiskā vienošanās, un Eiropas Parlaments to arī savā sesijā ir akceptējis, tagad notiek darbs pie tās iedzīvināšanas procedūrām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku nozare ir mirusi; lai dzīvo banku nozare!*

Krišjānis Bušs - zvērinātu advokātu biroja Cobalt zvērināta advokāta palīgs, 12.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikgadējo Baltijas finanšu regulējuma konferenci FinReg 2019 caurvija Ģirta Rungaiņa alegorija par monarhu kontinuitāti – Banking is dead; long live banking!* Proti, neskatoties uz to, ka finanšu tirgu un tās ietekmīgākos pārstāvjus kredītiestāžu personās šobrīd skar būtisku pārmaiņu plūdi, nozares pamati, kaut arī vizuāli un funkcionāli citādi, paliks nemainīgi.

Tallinā notikušajā forumā šogad piedalījās vairāk nekā 100 vadošo finanšu ekspertu, akadēmiķu, tirgus dalībnieku un atbildīgo amatpersonu.Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis skaidroja, ka viens no EK mērķiem ir attīstīt kapitāla tirgu savienības projektu. Šobrīd ir pieņemti 11 no 13 EK priekšlikumiem jaunu iespēju radīšanai uzņēmumiem un ieguldītājiem Eiropas Savienības vienotajā tirgū. Pieņemot arvien jaunus normatīvos aktus, neizbēgams ir jautājums par šādas rīcības efektivitāti un ietekmi uz tirgus dinamiku kopumā: vai inovāciju veicināšanai ir nepieciešama arvien jaunu tirgus dalībnieku iesaiste, vai arī, ņemot vērā pastāvošos personas datu aizsardzības un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskus, ir nepieciešams ierobežot dalībnieku ienākšanu tirgū?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālo risinājumu izmantojumā patērētāju paradumi Latvijā ir tālu priekšā uzņēmumiem, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pilnībā ieviešot Maksājumu pakalpojumu direktīvu (PSD2), nākamā pusotra gada laikā ir gaidāmas lielas pārmaiņas finanšu tehnoloģiju jeb fintech pakalpojumu jomā. Runa nav tikai par bankām un par tehnoloģiju uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem, bet par visplašāko uzņēmējdarbības loku, kam paveras jaunas iespējas ērtāk piekļūt starptautiskajiem tirgiem, veikt klientu autorizāciju un maksājumus. Šādas iespējas biznesam un patērētājiem, kuru piedāvājums un dažādība tuvākajā laikā paredzami vairosies, ir pieejamas jau pašlaik, tomēr fakti liecina, ka Latvijas patērētāji ir daudz aktīvāki digitālo risinājumu izmantošanā, bet Latvijas uzņēmumi tos savā darba ikdienā liek lietā ievērojami retāk. Tā ir neizmantota biznesa iespēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankas, kas strādāja ar nerezidentu klientiem, patlaban atteikušās no daļas klientu un turpina definēt jaunos darbības virzienus – finanšu tehnoloģijas, obligāciju emisijas, kreditēšana

Taču daļa banku turpinās esošo darbības virzienu, orientējoties uz citiem reģioniem klientu apkalpošanā. Līdzšinējie soļi izskatās cerīgi, vērtē uzraugs.

Visas strādā

Kopš februāra, kad Latvijas amatpersonas izplatīja paziņojumus, ka bankām jāatsakās no čaulas kompānijām un lielas daļas nerezidentu klientu, kredītiestādes, kas strādā ar starptautiskajiem klientiem, jau paveikušas lielu darbu un izrevidējušas klientu bāzi. Uzraugs norāda, ka banku līdzšinējā reakcija uz nepieciešamajām izmaiņām ir vērtējama pozitīvi un process virzās produktīvi. Tiesa, līdzšinējās tendences tirgū rada arī jautājumu, vai tiešām bija jāpiemēro tik stingrs sods AS ABLV Bank, to likvidējot. Jau iepriekš intervijā DB bankas pārstāvji uzsvēra, ka banka jau uzlaboja darbību un sekoja uzrauga prasībām, un, ja būtu nepieciešams, veiktu vēl papildu izmaiņas. Jāatgādina, ka patlaban ABLV Bank gaida Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumu par pašlikvidāciju, ko uzraugs sola publicēt tuvākajā laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Vēsturiskā Kimmel kvartāla attīstībai Rīgā piesaistīs pūļa finansējumu

Laura Mazbērziņa, 29.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 31. maijā, tiks uzsākta finansējuma piesaistes kampaņa vēsturiskās alus darītavas «Kimmel» biznesa kvartāla attīstībai Rīgas centrā. Lai pilnveidotu arhitektūras konkursā izstrādātos attīstības projektus un refinansētu aizdevumu, pūļa finansēšanas platformā «EstateGuru» plānots piesaistīt finansējumu 600 000 eiro apmērā.

«Kimmel» kvartāls atrodas starp Stabu, Bruņinieku un Kr.Valdemāra ielām.

«Kimmel» kvartāla attīstība ir līdz šim lielākais komercprojekts Baltijas valstīs, kas tiek realizēts ar pūļa finansējuma atbalstu, biznesa portālam db.lv stāsta Dainis Rupainis, «EstateGuru» biznesa attīstības vadītājs Latvijā. «EstateGuru» platformā šis ir otrais projekta posms, papildinot pirms pusotra gada jau piesaistītos 460 000 eiro, kas izlietoti attīstības projekta sagatavošanai un arhitektūras konkursa norisei.

Pēc pirmā projekta īstenošanas posma īpašuma kopējā vērtība ir ievērojami paaugstinājusies, norāda D. Rupainis, un tā turpinās pieaugt arī nākamajos etapos – līdztekus vēsturisko ēku saglabāšanai, projektu paredzēts attīstīt ievērojot BREEM (British Research Establishment Environmental Assessement Method) sertifikāta standartus, radot mazāko iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi objekta ekspluatācijā, veidojot mūsdienīgu biroju un konferenču kompleksu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Baltijā pēdējo divu gadu laikā iegādes un apvienošanās darījumi finanšu nozarē samazinājušies, to vērtība augusi līdz 30% no kopējā darījumu skaita.

Tā liecina zvērinātu advokātu biroja Ellex un izpētes organizācijas Mergermarket veiktais ikgadējais pētījums par uzņēmumu iegādi un apvienošanos (M&A) Baltijas valstīs. Kopumā skatoties, darījumu skaits pagājušajā gadā Baltijas reģionā turpināja palielināties. Proti, ja 2016. gadā šo darījumu kopējais skaits Baltijas valstīs bija 64, tad 2017. gadā – 53, un DB jau rakstīja, ka pērn šo darījumu skaits sasniedza pēdējo desmit gadu rekordrādījumu – 74.

Latvijā īstenoto uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) darījumu skaits pērn sarucis, un ir 23% no kopējā pērn Baltijā īstenoto darījumu skaita, salīdzinot ar 31% 2017.gadā. Savukārt Baltijas valstīs kopumā pagājušais gads bijis rekordveiksmīgs - noslēgts par 43% vairāk darījumu nekā 2017.gadā un darījumu kopējā vērtība, salīdzinot ar gadu iepriekš, augusi par 320%, sasniedzot vairāk nekā 2,7 miljardus eiro. Jāmin, ka pētījumā nav ietverti darījumi, kuru vērtība ir zem pieciem miljoniem eiro, kā arī tie, kuru apjoms netiek atklāts, tāpēc kopējais iegādes un apvienošanās darījumu skaits un to vērtība ir lielāka, norāda pētījuma autori.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

Visa atkal nopietni pievēršas arī Latvijai

Didzis Meļķis, 02.07.2018

Visa Europe riska kapitāla un jaunuzņēmumu nodaļas vadītājs Entonijs Krofērds (Anthony Craufurd)

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālo maksājumu nākotne ir abonēšanas ekonomikā; pašreizējais jauninājums – bezkontakta maksājumi – strauji izplatās, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Biznesa stratēģijas maiņa Visa Europe ir motivējusi atjaunoti pievērsties arī Latvijai, ieskaitot interesi par jaunuzņēmumu attīstību, saka Visa Europe riska kapitāla un jaunuzņēmumu nodaļas vadītājs Entonijs Krofērds (Anthony Craufurd). Visa Europe ir viena no atbalstītājām organizācijas Junior Achievement (JA) rīkotajam Eiropas studentu jaunuzņēmumu konkursam Europe Enterprise Challenge 2018, kura fināls norisinājās Rīgā.

Vēl pirms dažiem gadiem Visa karšu lietojums Latvijā ruka (DB 29.10.2014.), mazinot kompānijas interesi par šo tirgu, bet tas mainījās 2016. gadā, līdz ar 16,5 miljardu eiro vērto globālās Visa Inc. un Visa Europe apvienošanos. «No sākotnējā modeļa, kur Visa Europe piederēja bankām, vienotajā kompānijā tā ir biržā kotēts uzņēmums. Kad mūsu īpašnieces bija bankas, mums bija spēcīgs dzinulis atbalstīt tieši tās, bet tagad uzsvars ir uz kopējā Visa biznesa tīkla vērtības celšanu,» skaidro E. Krofērds. «Sanfrancisko kolēģiem jau ir ilga pieredze, investējot jaunuzņēmumos un partnerībās ar citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, ar PayPal, kas ceļ kopējā tīkla iespējas un vērtību. Viņi ir mums, eiropiešiem, priekšā, un arī mūsu mērķis tagad ir aizvien vairāku pakalpojumu sniedzēju un lietotāju iesaiste Visa tīklojumā.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Konta atvēršana pieejama pilnībā digitalizēti

Lelde Petrāne, 12.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Luminor" banka ieviesusi iespēju kļūt par bankas klientu, veicot visas nepieciešamās darbības pilnībā attālināti.

Šāds risinājums ieviests sadarbībā ar fintech partneri "Ondato" un ļauj veikt attālinātu klienta identifikāciju. Tas nozīmē, ka kļūt par bankas klientu vai pārvaldīt savus bankas pakalpojumus var atrodoties jebkurā vietā pasaulē, galvenais ir jābūt pasei vai ID kartei un e-parakstam vai Smart-ID.

"Šis ir vēl viens solis, kas apliecina, ka digitālie risinājumi kļūst par mūsu ikdienu," stāsta "Luminor" ikdienas pakalpojumu pārvaldes vadītājs Jevgeņijs Kazaņins.

"Luminor" pieredze rāda, ka jau šobrīd 85% klientu Baltijā ikdienā bankas pakalpojumus izvēlas saņemt digitālā vidē. Pieaug klientu aktivitāte internetbankā, izmantojot attālinātas konsultāciju iespējas, kā arī bankas aplikācijas lietošana mobilajos telefonos. Inovatīvu, digitālu risinājumu izstrāde un piedāvāšana klientiem ir viens no bankas mērķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrība "Taureņa efekts" kļuvusi par pirmo labdarības organizāciju Latvijā, kas ziedojumus pieņem arī alternatīvā formātā: turpmāk ziedotājiem būs iespēja atbalstīt biedrību arī bartereiro veidā.

"Mēs pastāvīgi paplašinām iespējas veikt ziedojumus. Tagad mūsu biedrība ir kļuvusi arī par ABSI, lielākās FinTech tirdzniecības platformas Ziemeļeiropā, tirdzniecības platformas dalībnieku, un var pieņemt ziedojumus bartereiro veidā," saka Olga Kazaka, "Taureņa efekts" līdzdibinātāja.

Ziedojumi dažādos alternatīvos formātos jau sen vairs nav jaunums daudzviet pasaulē, tomēr Latvijā tā joprojām nav izplatīta prakse.

"Mēs varam un mums ir jāstrādā pie tā, lai nodrošinātu ikvienam pēc iespējas ērtākas ziedojuma metodes. Progresīvās valstīs jau sen ir populāri ziedojumi virtuālajā valūtā: UNICEF sniedz iespēju ziedot Bitcoin (BTC), Ethereum (ETH) un Litecoin (LTC) veidā. Pēc ANO Bērnu fonda datiem, kriptovalūtas ziedojumi pozitīvi ietekmē bērnu dzīvi visā pasaulē: tie palīdz nodrošināt izglītību Sīrijas konflikta laikā, piegādāt pārtiku Klusā okeāna reģiona valstīs un atbrīvot bērnus no militārā dienesta Dienvidsudānā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tehnoloģiju kompānija SIA "Inbank Latvia" 2019. gadā sasniegusi augstākos finanšu rādītājus kopš uzņēmuma dibināšanas – pārdošanas apjomi pērn sasniedza 53 miljonus eiro, salīdzinot ar 42,3 miljoniem eiro 2018. gadā.

"Pērn "Inbank" divkāršoja savu tehnoloģiju un biznesa attīstības komandu, bet jau tagad redzam, ka ir vēl vairāk iespēju augt. Jaunajiem talantiem un asajiem prātiem, kuri vēlētos piedalīties inovatīvas bankas veidošanā, būtu jāmeklē darbs "Inbank"," aicina "Inbank Latvia" valdes priekšsēdētājs Ģirts Lediņš.

Gada laikā fintech uzņēmums ir sācis sadarbību ar "1a.lv", "K-Senukai", "Studio Moderna (Top Shop)", "Bite" un "OC Vision" ("Vision Express", "Optio", "Pasaules optika", "Vizionette") palīdzot sadarbības partneriem palielināt pārdošanas apjomus un nodrošinot vienkāršu un ātru preču nomaksas pakalpojumu to klientiem.

"Mūsu mērķis šogad ir turpināt pēdējos divos gados sasniegto izaugsmi, ar finanšu risinājumu izstrādi piesaistot arvien jaunus partnerus. Arī Latvijā jaunatvērtie Sotka un Asko mēbeļu interneta veikali ir mūsu partneri," norāda Ģ. Lediņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka Baltijā sadarbojas ar vienu no Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem Nordigen, lai pārbaudītu Nordigen darījumu kategorizēšanas un klientu uzvedības analīzes iespējas, veicot šī risinājuma testēšanu.

2018. gadā ieviešot savu API platformu (lietojumprogrammu saskarne jeb Application Programming Interface) un izstrādātāju portālu, SEB ir viena no vadošajām bankām Open Banking infrastruktūras nodrošināšanā. Lai arī jaunā Eiropas Savienības direktīva par maksājumu pakalpojumiem (PSD2), kas regulē Open Banking darbību Eiropā, vēl nav pilnvērtīgi stājusies spēkā, lielākā daļa uz inovāciju ieviešanu orientēto banku jau investē risinājumos un datu analītikā, kas radīs nākotnes vērtību saviem klientiem.

«Esam priecīgi par iespēju sadarboties ar SEB banku Baltijā un redzēt, kā mūsu risinājumu pārbauda nozares vadošie profesionāļi. SEB banka koncentrējas tikai uz produktiem, kas viņu klientiem sniedz vērtību. Varam droši teikt, ka visa Nordigen komanda atbalsta šos mērķus,» stāsta Rolands Mesters, Nordigen līdzdibinātājs un izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas pieejama Swedbank Open Banking pilnā versija, piedāvājot kopīgu lietojumprogrammas saskarni (API) visos četros Swedbank mājas tirgos: Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Zviedrijā.

Jau 2017. gada rudenī tika atklāta Swedbank Open Banking jeb Atvērtās sadarbības platformas «smilšukastes» vide. Līdz šim jau vairāk nekā 2000 lietotņu izstrādātāju un sadarbības partneru ir pieteikušies un sākuši izmēģināt jaunās platformas iespējas.

Swedbank Open Banking platforma piedāvā licencētiem finanšu tirgus dalībniekiem – maksājumu ierosināšanas un konta informācijas pakalpojums sniedzējiem – iespējas piedāvāt dažādus maksājumu risinājumus visiem Swedbank klientiem. Starp pirmajiem, kas izmēģinājuši Swedbank API, ir arī divu Startup Wise Guys fintech akseleratoru dalībnieki, kuri kopīgās sadarbības ietvaros testēja to dažādiem saviem risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tuvākajos gados fiziskajās tirdzniecības vietās būs aizvien vairāk iespēju maksāt ar zibmaksājumiem

Dienas Bizness, 20.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju straujā attīstība un lietotāju paradumu maiņa veicina dažādu modernu maksājumu pakalpojumu ieviešanu, norāda Latvijas Bankas maksājumu sistēmas eksperti Edīte Gailiša un Deniss Fiļipovs.

Piemēram, arvien plašāku izplatību gūst bezkontakta maksājumi, kurus var veikt ar viedtālruņu palīdzību un kas tiek izpildīti ātri un jebkurā laikā. Lietotāju pozitīvā pieredze, modernajiem maksājumu risinājumiem atvieglojot to ikdienu, kļūst teju tikpat nozīmīga kā šo risinājumu drošības aspekti.

Latvijas Banka 2017. gada augustā ieviesa zibmaksājumu infrastruktūru – uz jaunākajām informācijas tehnoloģijām balstītu inovatīvu maksājumu sistēmu. Nacionālā banka nodrošina infrastruktūru, bet ikdienas pakalpojumu izstrāde ir komercbanku un citu maksājumu iestāžu atbildības joma. Klienti arvien vairāk novērtē zibmaksājumu nodrošināto iespēju pārskaitīt naudu 1–3 sekunžu laikā no vienas bankas kontu uz citu, turklāt to var izdarīt jebkurā diennakts laikā, arī brīvdienās un svētku dienās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Melngailis: Blackstone investīcijas Luminor Bank kapitālā plānotas uz termiņu no pieciem līdz septiņiem gadiem

LETA, 13.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju fonda Blackstone Group L.P. (Blackstone) ieguldījums Baltijā strādājošās Luminor Bank kapitālā plānots uz termiņu no pieciem līdz septiņiem gadiem ar iespējām to pagarināt, intervijā aģentūrai LETA sacīja Luminor Group uzraudzības padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

««Blackstone» šobrīd uzskata, ka termiņš ir no pieciem līdz septiņiem gadiem, bet to var arī pagarināt. Tas nav iekalts akmenī. Fondi tomēr atšķiras, un «Blackstone» ir fonds, kurš priekšroku dod ilgtermiņa ieguldījumiem. Tādēļ mēs viņus arī saucam par stratēģisku investoru. Tas nav kāds no hedžfondiem, kuri spekulē un kuru interese ir gadalaikā pārdot tālāk un ātri nopelnīt. Arī tad, kad mēs izietu biržā, es šaubos vai viņi pārdotu visas savas daļas,» teica Melngailis.

Viņš piebilda, ka pagaidām nav apspriests, cik liela daļa bankas akciju varētu nonākt biržā. «To mēs vēl neesam apsprieduši. Tomēr tās nebūs visas akcijas. Tas būs atkarīgs no akcionāru lēmumiem. Varbūt kāds gribēs atstāt «Luminor» pilnībā. Taču es būtu pārsteigts, ja tas notiktu pilnībā ar visām akcijām,» sacīja Melngailis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

Latviešu uzņēmums starptautiskā konferencē prezentē nākotnes mobilo banku

Lelde Petrāne, 19.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibināts uzņēmums UX Design Agency februārī uzstājies finanšu inovāciju pasākumā Finovate Europe 2019. Šogad tas norisinājās Londonā, pulcējot aptuveni trīs tūkstošus finanšu nozares profesionāļu, viedokļu līderu un žurnālistu.

Finovate apmeklē pasaulē labi pazīstamu uzņēmumu pārstāvji no Google, Apple, Deloitte, Ernst & Young, PayPal, kā arī žurnālisti no Forbes, Business Insider, CNN un Thomson Reuters.

Lai iegūtu tiesības kāpt uz skatuves un prezentēt UX Design Agency izstrādāto inovāciju, uzņēmums izturējis spraigu atlasi, tiekot izvēlēts no vairāk nekā diviem tūkstošiem citu pretendentu.

7 minūšu laikā UX Design Agency vairāk nekā 2 000 finanšu speciālistu auditorijai prezentēja inovatīvo mobilās bankas aplikācijas Light Bank dizaina prototipu.

Light Bank ir nākotnes mobilā banka, kuras dizaina koncepts ir pievilcīgs, lietotājam ērts un saprotams, bet tajā pat laikā pilnībā funkcionāls, skaidro uzņēmumā. Ar šāda mobilās aplikācijas dizaina izveidi UX Design Agency laužot stereotipu, ka finanses ir komplicētas, nepatīkamas un lietotājam nesaprotamas. Light Bank koncepts izstrādāts pēc UX Design Agency radītās Finanšu Dizaina Metodoloģijas, kas ietver padziļinātu lietotāja psiholoģijas, kompānijas un produkta izpēti, servisa arhitektūras projektēšanu un dizaina izstrādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Sākusies pieteikšanās konkursā Technology Fast 50 Central Europe

Monta Glumane, 24.05.2018

Pērn sarakstā tika ietverta arī Latvija un EazyOne - datu vizualizācijas un analītikas rīks eazyBI.

Foto: No uzņēmuma EazyOne arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsludināta pieteikšanās Deloitte reģionālajā konkursā «Technology Fast 50 Central Europe», kurš norisinās deviņpadsmito gadu un iekļauj vairāk nekā 15 Centrāleiropas valstis, tai skaitā arī Latviju, informē pasākuma organizatori.

Deloitte «Technology Fast 50 Central Europe» ir programma, kurā ierindojas 50 strauji augoši tehnoloģiju uzņēmumi, balstoties uz ieņēmumu procentuālo pieaugumu četru gadu periodā, un kura ietver visus saistītos nozares sektorus - sakarus, vides tehnoloģijas, fintech, aparatūru, plašsaziņas līdzekļus un izklaidi, programmatūru.

Konkurss iedalās 3 pamatkategorijās: Centrāleiropas Fast 50 - šajā kategorijā ierindojas uzņēmumi, kuri uzrāda vismaz 50 000 eiro ieņēmumus gadā ar strauju to pieaugumu pēdējos 4 gados, izstrādā vai ražo patentētas tehnoloģijas vai investē ievērojamu kapitālu pētniecībai un attīstībai.

Centrāleiropas uzlecošā zvaigzne – iekļauj «jaunās» kompānijas, kurām piemīt liels potenciāls, taču ir pārāk jaunas, lai izpildītu ieņēmumu kritērijus galvenajai Fast 50 kategorijai. Attiecīgi šiem uzņēmumiem ir jābūt eksistējošiem vismaz trīs gadus, pārsniedzot ieņēmumus 30 000 eiro apmērā gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadu AS BlueOrange banka noslēdza ar peļņu 7,4 miljonu eiro apmērā, liecina neauditētie dati. Bankas ienākumi pārskata periodā sasniedza 31,1 miljonu eiro. Bankas pašu kapitāla apjoms ir sasniedzis 66 miljonus eiro, kas ir par 10% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Bankas kopējais aktīvu apjoms (t.sk. aktīvi pārvaldīšanā) 2018.gada noslēgumā bija 648 miljoni eiro.

«Aizvadītajā periodā esam apliecinājuši, ka BlueOrange jau iepriekšējos gados izvēlētais bankas biznesa modelis bijis veiksmīgs. Banka ir dinamiski attīstījusies, ievērojot tirgus prasības. Būtiski ir mainījusies bankas ienākumu struktūra, tādējādi nodrošinot pelņas izaugsmi. Pozitīvo bilanci galvenokārt nodrošināja divi faktori: kreditēšanas ienākumi ir pieauguši par vairāk nekā 30%, vienlaikus ievērojami samazinātas administratīvas izmaksas. 2019.gadu esam uzsākuši ar skaidriem mērķiem un stabilu sajūtu,» atzīmē BlueOrange valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Latiševs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lietuva vēlas būt reģiona finanšu tehnoloģiju centrs

Anda Asere, 27.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas infrastruktūra tiek novērtēta gan jaunuzņēmumu, gan pasaules klases kompāniju vidū.

Tā šodien Viļņā notiekošajā finanšu tehnoloģiju konferencē “Fintech Inn” pavēstīja Lietuvas Republikas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda).

Šī konference tiek dēvēta par lielāko reģiona nozares pasākumu, kas notiek ceturto reizi. Tas, ka konference ir bijusi pievilcīga vairāk nekā 500 kompānijām un pārstāvjiem no vairāk nekā 60 valstīm, viņa skatījumā ir pierādījums, ka Lietuva ir lieliska vieta, kur tikties globālajai finanšu tehnoloģiju kopienai. “Šī konference virzās uz mērķi nodrošināt visiem labāku digitālo nākotni. Ir jāmeklē jaunas idejas, jāsadarbojas,” teic G. Nausēda. Tam vajadzīgs izmantot visas digitalizācijas sniegtās iespējas, vienlaikus neaizmirstot sagatavot sabiedrību jauniem izaicinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Uzņēmējdarbības vide jāpielāgo jaunu finanšu tehnoloģiju kompāniju veidošanai

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 21.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav pamata prognozēt, ka finanšu tehnoloģiju nozares izaugsme tuvākajā laikā atslābs – gan investīciju tempi, gan uzņēmēju inovācijas šajā sektorā pieaug. Tajā pašā laikā likumdevējiem izaicinājums ir sekot straujajai attīstībai un izveidot likumdošanu, kas ne tikai kontrolētu uzņēmumu darbību, bet stimulētu jaunu kompāniju veidošanos, Dienas Biznesa rīkotajā finanšu forumā «Finanšu tehnoloģiju globalizācija un pakalpojumu digitālā transformācija» atzina eksperti.

Pasaulē finanšu tehnoloģiju sektors turpina izaugsmi – šā gada pirmajā pusē globālās investīcijas finanšu tehnoloģiju sektora uzņēmumos sasniedza 57,9 miljardus ASV dolāru, no kuriem Eiropas Savienībā veiktas investīcijas 26 miljardu dolāru apmērā. Kopējā tendence ir pieaugoša, investori uzskata, ka tas ir veids, kur nākotnē ir vērts investēt, stāsta Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības un konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms.

Aplēses liecina, ka 26 lielāko finanšu tehnoloģiju ekonomiski agresīvo uzņēmumu kopīgā vērtība bija 83,8 miljardi ASV dolāru. Lielākā daļa no finanšu tehnoloģiju sektora nozīmīgajiem jaunpienācējiem tiek radīti Ziemeļamerikā, kurai seko Āzija, un tikai tad – Eiropa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzi cilvēki ir zaudējuši uzticību bankām un lielām kompānijām, tāpēc vajadzīga holistiski jauna pieeja finanšu pakalpojumiem, sniedzot cilvēkiem jauna veida lietotāja pieredzi.

Tā šodien Viļņā notiekošajā finanšu tehnoloģiju konferencē "Fintech Inn" izteicās digitālās bankas "N26" vadītājs 18 valstīs Šarūns Legecks (Šarūnas Legeckas).

Viņš uzskata, ka tehnoloģijas maina dažādas nozares un kā ievērojamākos piemērus min "Spotify", "Uber", "Airbnb" un "Netflix". Līdzīga mēroga ietekme tehnoloģijām būšot pār finanšu pakalpojumiem. Septiņi no desmit jaunākās paaudzes pārstāvjiem – tā dēvētās tūkstošgades paaudzes – drīzāk būšot ar mieru iet pie zobārsta nekā uz bankas filiāli, norāda Š. Legecks, atsaucoties uz kādu ASV pētījumu. Viņam nešķiet pieņemami, ka ir bankas, kas prasa trīs eiro par PIN koda maiņu vai 50 centus par konta atlikuma apskati. Tāpēc Š. Legecks lepojas, ka cilvēkiem patīk izmantot "N26" pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru