Jaunākais izdevums

Finanšu tirgu varētu būt aizskāris lēnīgākas ekonomikas un pat recesijas baiļu vīruss.

Pasaules lielākajos akciju tirgos pēdējo dienu laikā sākusi grīļoties cena. Rezultātā uzreiz tiek spriests par to, vai tikai nav pienācis tas infekcijas punkts, kad būs vērojams kaut kas līdzīgs vērtības korekcijai pēc daudziem riska aktīviem cenu ziņā izcilā gada sākuma. Kritums bijis visaptverošs, kur akciju vērtības piektdien aptuveni par 2% saruka ASV (šīs valsts akcijām tā bija sliktākā diena 11 nedēļās). Tāpat vēl straujāks tas bijis Japānā un Eiropā.

Pašlaik liekas, ka tirgus dalībnieki visu varētu būt sākuši uztvert caur negatīvāku prizmu. Vēl nesen valdīja prieks par to, ka uz vājāku datu fona centrālās bankas atturēsies no plāniem īstenot stingrākas monetārās politikas mērus. Tomēr šobrīd varētu būt radusies kaut kāda veida sajūta, ka ne jau velti atkal varētu būt vajadzīgi kādi neatliekamās finanšu medicīniskās palīdzības pakalpojumi. Liela uzmanība tiek pievērsta drošo obligāciju likmēm, kas ceļo arvien zemāk. Tas liecina, ka aug pieprasījums pēc patvēruma, kas parasti vērojams tad, kad skaidrība par nākotni ir krietni mazāka.

Būtībā notiekošais liek domāt, ka politikas veidotāju kopuma atbilde nu, iespējams, tiek vērtēta kā nepietiekama, lai pasaule spētu izvairīties no biznesa cikla lejupslīdes stadijas.

Bailes, ka ir sliktāk

Nupat pirmo reizi kopš 2016. gada vidus negatīvā teritorijā ieslīdējis Vācijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums. Jau ziņots, ka investoriem negatīvs ienesīgums nozīmē, ka, nopērkot un līdz dzēšanai turot attiecīgos vērtspapīrus, tiks garantēti zaudēta nauda. Tas, ka investori gatavi iegādāties šādus vērtspapīrus, liecina, ka ekonomikai un patēriņa cenām vēl ilgi netiek paredzēta būtiska atgūšanās. Laikam jau nav īsti labi, ja joprojām tik daudz tirgus dalībnieku gatavi pat piemaksāt par ieguldījuma vērtības saglabāšanu. Šo pirmdien minētā garākā termiņā Vācijas parāda ienesīgums otrreizējā tirgū atradās pie -0,016% atzīmes.

Tas, ka obligāciju ienesīgums visai spēji sarūk, ir globāla parādība. Piemēram, Japānas 10 gadu termiņa parāda ienesīgums samazinājās līdz -0,095%, kas arī ir zemākais līmenis kopš 2016. gada augusta. ASV 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgumam līdz negatīvai teritorijai gan ir visai patālu. Tomēr arī tas no pagājušā gada oktobra beigu 3,22% šobrīd ir noplanējis jau līdz 2,44% atzīmei.

Visu rakstu lasiet 26. marta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas laboratorijā konstatētais, ka pretvēža zālēs «Rigvir» šķidrumā vīruss, kam būtu jācīnās ar vēža šūnām, ir daudz mazākā apjomā, nekā apsolījis ražotājs, neapdraud pacientu drošību, uzsvēra uzņēmuma «Rigvir grupa» izpilddirektore Kristīne Jučkoviča.

Kā informēja uzņēmumā, pēdējo dienu laikā vairākos plašsaziņas līdzekļos ir publiskota sagrozīta un nepatiesa informācija par pretvēža zāļu «Rigvir» sastāvu un drošumu, kas var maldināt pacientus, bet «Rigvir grupa» uzsver, ka zāles ir drošas, un nav pamata apšaubīt to terapeitisko efektivitāti.

«Šobrīd atturamies komentēt Lielbritānijas laboratorijas rezultātus, tā kā ir atšķirīgas testu metodes un pārbaude par šo turpinās. Bet jebkurā gadījumā rezultāti nav tādi, kas varētu apdraudēt pacientu drošumu. Un viennozīmīgi var apgalvot, ka «Rigvir» pudelītēs ir «ECHO-7» vīruss,» skaidroja Jučkoviča.

Vienlaikus viņa sacīja, ka nav skaidrs, par kuriem paraugiem ir runa aktuālajās mediju ziņās, jo uzņēmumam neesot bijusi «normāla iespēja» iepazīties ar visu izplatīto informāciju, tomēr esot zināms, ka vairāki no «Rigvir» paraugiem nosūtīti Lielbritānijas laboratorijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada rudens finanšu tirgos tika gaidīts ar zināmām bažām. Kā nekā tieši pirms gada aizsākās spēcīga akciju izpārdošana, kas ASV fondu tirgu nogāza teju par 20%.

Līdzīgas nedienas bija arī Vecajā kontinentā, kur rudens un ziemas sākums lieliski parādīja, cik ātri akciju tirgū var sadegt aptuveni divi triljoni eiro. Rīt jau oktobris, un šis mēnesis kā tāds dažkārt tiek gaidīts ar zināmām bažām (arī septembris, bet to, šķiet, būsim pārdzīvojuši daudzmaz veiksmīgi), jo tieši tā laikā finanšu tirgi piedzīvojoši dažus no saviem pašiem lielākajiem sabrukumiem.

Katrā ziņā Eiropai pēdējā laikā jaunumi nav tie paši labākie: reģiona motora - Vācijas - ražošana pamatīgi iebuksējusi, un vājums draud inficēt arī pagaidām noturīgo patēriņu. Šīs valsts uzņēmēju gaidas par nākotni ir pesimistiskās kopš iepriekšējās globālas finanšu krīzes. Tepat pie apvāršņa gozējas Brexit, un ASV, šķiet, spriež ne tikai par tarifiem Vecā kontinenta vīnam un rokassomiņām, bet arī apsver tos noteikt Eiropas spēkratu industrijai. Vismaz finanšu tirgū omu pozitīvu pagaidām uztur centrālo banku monetārās stimulēšanas aktivitāte. Tiesa gan, arī šajā frontē munīcija lielā mērā, šķiet, ir izšauta, un dažiem Eiropas reģioniem negatīvo likmju politika, iespējams, pat nebūt nav vajadzīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krīze nāk?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 27.12.2019

1. attēls. Vācijas, Spānijas, Francijas un Itālijas IKP pieauguma temps pa ceturkšņiem pret iepriekšējo ceturksni (%), sezonāli un kalendāri izlīdzinātie

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gads aktīvu pārvaldniekiem solās būs sarežģīts, jo iespējama ļoti dažādu scenāriju piepildīšanās.

Lai cik paradoksāli tas arī izklausītos, 2020. gads tādējādi var izrādīties ļoti labs vai ļoti slikts finanšu tirgiem, spriež Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Balstīts vien uz cerībām

Viņš izceļ, ka pagājušais gads bijis neparasts no vairāku aspektu puses. "Mēs piedzīvojām globāli sliktākos makroekonomikas datus kopš 2008. gada finanšu krīzes. Daudzi indikatori liecināja, ka recesijas risks ir augsts. Neuzlabojās arī akciju tirgus fundamentālie parametri - globāli uzņēmumu peļņas pieaugums apstājās un daudzas kompānijas savas nākotnes prognozes pārskatīja uz leju. Šajā pašā laikā akciju indeksi ir plaukuši visa gada garumā, uzrādot spēcīgāko sniegumu kopš 2009. gada. Arī citu aktīvu, piemēram, parādzīmju un izejvielu cena ir pieaugusi. Iemesli tam, kāpēc varējām novērot pretrunīgu attīstību finanšu tirgos, pretēji finanšu teorijai un līdzīgām vēsturiskām situācijām, šobrīd jau ir skaidrāki. Tirgus ticēja, ka nodrošinot papildus likviditāti un zemākas procentu likmes, centrālās bankas spēs novērst ekonomikas recesiju, un pat atjaunot veselīgu pieaugumu. Investori arī cerēja, ka tiks atrisinātas tirdzniecības nesaskaņas starp ASV un Ķīnu, kas samazinās neskaidrību un atjaunos labvēlīgus apstākļus globālās tirdzniecības izaugsmei. Tamdēļ, mūsuprāt, viss akciju cenu pieaugums 2019. gadā bija balstīts uz cerībām par to, kas notiks ar globālo ekonomiku 2020. un 2021. gadā," uzskata Luminor speciālists.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ķīnā konstatēti 139 jauni inficēšanās gadījumi ar nezināmo vīrusu

LETA--DPA, 20.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnā turpina izplatīties nezināmais vīruss, kas līdzīgs SARS (smagajam akūtajam respiratorajam sindromam), un nedēļas nogalē apstiprināti 139 jauni inficēšanās gadījumi, pirmdien paziņojušas varasiestādes.

Vuhaņā, kas tiek uzskatīta par uzliesmojuma epicentru, nedēļas nogalē konstatēti 136 jauni inficēšanās gadījumi, kā arī trešais pacienta nāves gadījums.

Infekcija sasniegusi arī Pekinu, kur konstatēti divi inficēšanās gadījumi. Vēl viens inficēšanās gadījums konstatēts Šeņdžeņā, kas atrodas netālu no Honkongas.

Visi trīs inficētie Pekinā un Šeņdžeņā iepriekš apmeklējuši Vuhaņu.

Līdz šim no 198 inficētajiem, kas kopš decembra reģistrēti Vuhaņā, trīs ir miruši, bet 25 izveseļojušies.

Ir konstatēti vēl trīs šīs slimības gadījumi Taizemē un Japānā. Abu valstu veselības iestādes paziņoja, ka pacienti pirms hospitalizācijas bija apmeklējuši Vuhaņu.

Jaunais vīruss ir radniecīgs SARS izraisītājam. SARS 2002. un 2003.gadā prasīja 349 cilvēku dzīvības kontinentālajā Ķīnā un vēl 299 - Honkongā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Āzijas biržās otrdien kritās, investoriem uztraucoties par jauno SARS radniecīgo koronavīrusu Ķīnā, un šai tendencei sekoja ASV un vairums Eiropas akciju tirgu.

"AJ Bell" investīciju direktors Rass Moulds saistīja kritumu akciju tirgos ar "ziņām, ka nāvējošais vīruss izplatījies uz kaimiņvalstīm ar visiem potenciālajiem ekonomikas traucējumiem, ko tas var izraisīt".

Analītiķi arī atsaucās uz Starptautiskā valūtas fonda (SVF) pārskatu par globālo tautsaimniecību un lielākajām valstu ekonomikām, kurā pirmdien samazinātas pasaules ekonomikas izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") prognozē, ka šogad pasaules iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaugs par 3,3%, bet nākamgad - par 3,4%. Salīdzinājumā ar iepriekšējām prognozēm, kas tika publiskotas oktobrī, ekonomikas izaugsme šim gadam samazināta par 0,1 procentpunktu, bet nākamajam gadam - par 0,2 procentpunktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nāvējošā koronavīrusa izplatīšanās sabiedējusi pat finanšu tirgus, un šīs nedēļas pirmajā pusē šis faktors daļēji bijis atbildīgs par mērenu akciju cenu atkāpšanos.

Pagaidām zināms tas, ka pie plaušu karsoņa epidēmijas Ķīnas pilsētā Vuhaņā vainojams jauns vīruss, kas, iespējams, radies tās jūras velšu tirgū. Atklāts, ka ar šo vīrusu inficēti jau vairāki simti cilvēku. Turklāt izskatās, ka tas ir ļoti lipīgs, un šonedēļ reģistrēts pirmais gadījums, kad to saķēris kāds vīrs ASV. Saslimšanas gadījumi bijuši arī Taizemē, Taivānā, Japānā un Dienvidkorejā.

Lai gan akciju cena šobrīd daudzviet sarukusi, mūsdienās šādu vīrusu izplatīšanās vilnim uz vērtspapīru cenām ietekme nemēdz būt ilgstoša. Parasti plašākām bailēm par kādu infekciju lielāka negatīva ietekme ir uz dažādu ar tūrisma industriju saistīto kompāniju vērtspapīru cenu dinamiku. Protams, ļoti grūti pateikt to, cik lielā mērā šī jaunā vīrusa izplatību izdosies veiksmīgi iegrožot, jo katrs šāds gadījums ir unikāls. Daudzus bažīgus dara fakts, ka ķīnieši šobrīd sevišķi aktīvi plāno ceļojumus saistībā ar šīs valsts Jaunā gada brīvdienām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pagājušajā nedēļā pasaules lielākajos finanšu tirgos omu bojāja Ķīnas koronavīrusa izplatīšanās. Ja sākotnēji bija zināmas cerības, ka šis vīruss tiks nosacīti ātri iegrožots, tad šobrīd šāda veida pārliecība ir krasi mazinājusies.

Tas licis sarukt vairāku riska aktīvu cenai. Piemēram, naftas vērtība pēdējo dienu laikā pakritusi zem 60 ASV dolāru par barelu atzīmes. Strauji pēdējo dienu laikā sarukusi arī dzelzs rūdas vērtība.

Evakuē no rūpnīcām

Ķīna, kam nu ir liela ietekme uz pasaules kopējo tautsaimniecību, ziņojusi, ka vīrusa izplatīšanās tomēr var paātrināties, kas dažādiem ekspertiem ar jaunu sparu licis apcerēt scenārijus par to, kā notiekošais var ietekmēt ekonomiku. Ierobežot nāvējošo vīrusu apgrūtina tas, ka ar to inficētie cilvēki sākotnēji var nedemonstrēt nekādas saslimšanas pazīmes. Turklāt šis vīruss ir lipīgs arī tā inkubācijas periodā, kas esot aptuveni 10 dienas (tā ir būtiska atšķirība no SARS epidēmijas izraisītāja).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

RSU iesaistās 22,5 miljonus eiro vērtā gēnu testa izstrādes projektā

Zane Atlāce - Bistere, 30.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopā ar partneriem no 14 valstīm Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) kopīgi ar klīniskajām universitātes slimnīcām iesaistījusies vērienīgā Eiropas Savienības (ES) atbalstītā 22,5 miljonu eiro vērtā projektā HORIZON 2020 DIAMONDS.

Projekta mērķis ir izstrādāt precīzu ģenētiskās analīzes rīku nopietnu saslimšanu diagnostikai. Tā rezultātā piecu gadu laikā taptu molekulārās signatūras tests, ar kura palīdzību pāris stundās būtu nosakāms, vai paaugstinātu temperatūru pacientam izraisījusi infekcija, kā arī vai šīs infekcijas pamatā ir vīruss vai baktērijas.

Šāds rīks mediķu rokās ievērojami uzlabotu diagnostikas tempus un ārstniecības iespējas sepses, meningīta un citu nereti dzīvībai bīstamu saslimšanu gadījumos.

Ceļš līdz diagnozei pacientam, kurš slimnīcā iestājies ar drudzi, patlaban var būt garš un līkumains - mediķi veic vairākas asins analīzes, var tikt ņemti muguras smadzeņu šķidruma paraugi, veikta magnētiskā rezonanse un datortomogrāfija. Nereti uz aizdomu pamata par bakteriālu infekciju ārsti izraksta antibiotiku terapiju, kas ir lieki gadījumos, kad infekcijas izraisītājs ir vīruss. Veiksmīgi attīstot šo jauno diagnostisko testa rīku, būtu ietaupāmas dienas un pat nedēļas, kā arī ievērojami finansiālie līdzekļi, lai nonāktu pie precīzas diagnozes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules finanšu tirgū pēdējās dienas bijušas trauksmainas. Pēc jaunumiem par to, ka koronavīruss sācis straujāk izplatīties ārpus Ķīnas, spēji zemāk planējusi daudzu riska aktīvu vērtība.

Piemēram, ASV "Dow Jones Industrial Average" akciju indeksa vērtība šo pirmdien saruka vairāk nekā par 1000 punktiem un procentuālā izteiksmē - par 3,6%. Rezumējot - akcijām pats šīs nedēļas sākums bija sliktākais divos gados.

ASV akciju cena straujāk sarūk jau kopš pagājušās nedēļas vidus, un šajā visai nelielajā laika posmā tās ir iespējušas paspēlēt jau visus savus šā gada guvumus. Līdzīgas tendences vērojamas arī citos lielākajos pasaules akciju tirgos. Turklāt šīs otrdienas pēcpusdienā izskatījās, ka cenu kritums turpināsies. Viedokļi par notiekošo tradicionāli ir visai daudz. Finanšu tirgos ne vienmēr tendences nosaka kādi dzelžaini fakti. Patiesībā tie mēdz būt visai emocionāli. Mēdz teikt, ka Volstrītā cenu tendences drīzāk nosaka alkatība un bailes. Vēl pagājušonedēļ DB rakstīja, ka februāris akciju tirgos varētu būt ieskicējis eiforiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Tirgos dominē asins krāsa

Jānis Šķupelis, 27.02.2020

Vairāku valstu akciju tirgus indeksu izmaiņa šo ceturtdien (ekrānšāviņš nedaudz pēc pusdienlaika).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju tirgos arī šo ceturtdien turpināja dominēt sarkanā krāsa. Tādējādi liels brīnums nebūtu tas, ka Eiropas (un ne tikai) akciju tirgiem šī nedēļa galu galā izrādīsies sliktākā vismaz kopš 2011. gada.

Vadošais stāsts ir tas pats vecais, kuru gan nepārtraukti papildina jaunas ziņas un nu arī – bailes. Katrā ziņā šobrīd ir faktiski neiespējami paredzēt to, cik ilgi un kādus apmērus pasaulē uzņems koronavīrusa izplatīšanās. Ja vēl nesen pārsvarā tika spriests par Ķīnas ekonomikas pievēršanos, tad tagad nav izslēgts, ka šāds scenārijs varētu gaidīt arī citus nozīmīgus tirgus.

Vēl - ja sākotnēji tika lēsts, ka notiekošajam būs negatīva (bet ierobežota!) ietekme uz piegāžu ķēdēm, tad tagad tas draud jau izvērsties plašākā šokā, kura apmēru un ietekmi uz jau tā nepārliecinošo pasaules tautsaimniecību aplēst ir grūti. Attiecīgi to pie pamatīgas devas ar emocijām arī mēģina "iecenot" finanšu tirgus dalībnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februāra pēdējā nedēļa lielākajos pasaules finanšu tirgos izvērtās visai dramatiska.

Akciju cena strauji planēja zemāk, un daudzi vadošie šī tirgus indikatori ieslīdēja tā saucamajā korekcijas stadijā, par ko parasti tiek saukta vērtības samazināšanas vismaz par 10%. Piemēram, ASV akcijām pagājušā nedēļa bija sliktākā kopš 2008. gada, kad sevi bija pieteikusi globālā finanšu krīze.

Pa brīvdienām gan, šķiet, koronavīrusa tracis tika nedaudz sagremots un pār daudziem nāca atklāsme, ka tik straujš kritums tomēr varētu būt pārspīlēts. Rezultātā šo pirmdien jau izskatījās – tikpat strauji kā akciju cenas krita, tās varētu arī pieaugt jeb citiem vārdiem – cik sarkana bija pagājušā nedēļa, tik zaļa varētu būt šī nedēļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meklēs iespējas palīdzēt uzņēmējiem slimības lapu apmaksā Covid-19 dēļ, pieļaujot ieteikumus neievērojušajiem ceļotājiem tās neapmaksāt.

Otrdien valdības sēdē ministru vidū izvērsās diskusija par iespēju ierobežot slimības lapu apmaksu tiem cilvēkiem, kuri pēc valsts brīdinājuma tomēr ir devušies uz Covid-19 vīrusa skartajiem reģioniem, kā arī par iespējām palīdzēt uzņēmējiem slimības lapu apmaksā.

Skatot Veselības ministrijas (VM) priekšlikumu par darbnespējas lapu izsniegšanu saistībā ar Covid-19, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) vērsa uzmanību uz to apmaksas kārtību, kas paredz, ka pirmās desmit dienas apmaksā darba devējs. Kā akcentēja premjers, viņš vēlas pārliecināties, ka viss ir līdz galam izdomāts un ir pareizi, ka šīs pirmās desmit dienas uzņemas "privātas rokas".

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Eksports inkubācijas periodā

Agnese Buceniece, "Swedbank" vecākā ekonomiste, 11.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Preču eksports janvārī varēja dižoties ar straujāko pieaugumu pēdējo desmit mēnešu laikā, apliecinot, ka koronavīrusa simptomi tam vēl nebija sākuši izpausties.

Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka preču eksporta apgrozījums janvārī palielinājās par 7,2%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Galvenie eksporta pieauguma veidotāji bija mehānismi, mehāniskās ierīces un elektroiekārtas, graudi un rapsis, kā arī mēbeles. Savukārt kritums turpinājās un bija redzamākais koksnes, minerālproduktu un transportlīdzekļu eksportā.

Lai gan "slimības" klātbūtni eksports janvārī vēl īsti nemanīja un uzņēmumu vērtējums par eksporta pasūtījumiem pat uzlabojās, tuvāko mēnešu perspektīva patiešām nav rožaina.

Eiro zonas lielāko valstu apstrādes rūpniecības uzņēmumi jau februārī ziņoja par eksporta pasūtījumu kritumu un piegādes laika pieaugumu. Kopš tā laika vīrusa klātbūtne Eiropā ir ievērojami kāpusi, un valdības, īpaši smagāk skartajos reģionos, ir vērsušas plašumā dažādus ar izplatības ierobežošanu saistītus pasākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmumiem būs nepieciešams valsts atbalsts

Lelde Petrāne, 12.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumi novēro negatīvu vīrusa ietekmi uz biznesu, norāda Latvijas Eksportētāju Asociācija "The Red Jackets", kas ir apzinājusi eksportējošos uzņēmumus. Daļai uzņēmumu vīruss var būt kritisks un būs nepieciešams valsts atbalsts nodokļu brīvdienu formā.

Šobrīd lielākā problēma ir nevis darbinieku prombūtne, bet fakts, ka ir kritušies pārdošanas apjomi uz vīrusa skartajiem eksporta tirgiem vai ir sarežģījumi produktu komplektācijas un piegādes ķēdē. Lai gan uzņēmumi komplektē vai ražo produkciju Latvijā, bieži sastāvdaļas vai izejmateriāli tika iepirkti no Ķīnas vai citām vīrusa skartajām valstīm. Ja šīs piegādes kavējas, tad nav iespēju nokomplektēt produkciju un kavējas piegādes, kas attiecīgi ietekmē uzņēmuma finanšu plūsmu.

Daudzi uzņēmumi ir sajutuši pārdošanas apjomu kritumu, kas iespaido arī ražošanai nepieciešamās jaudas. "Mūsu biznesu vīruss skar negatīvi, jo mūsu klientiem krīt pārdošanas apjomi, kas ietekmē to, vai klients no mums var pirkt iekārtas un pakalpojumus. Valsts atbalsts būtu svarīgs, ja situācija uzņēmumā kļūs kritiska," pauž Kristiāns Vēbers, "Vendon" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl pavisam nesen sabiedrībā valdīja pietiekoši liela skepse par jaunā "Covid-19" vīrusa nopietnību, kas ļoti strauji bija sācis izplatīties visā pasaulē. Pietiekoši bieži varēja dzirdēt viedokļus par to, ka šo vīrusu nav jāuztver pārāk nopietni, tā jau tikai tāda gripa vien esot. Tomēr šobrīd arī skeptiskākie prāti ir spiesti akceptēt situācijas nopietnību.

Šobrīd jau varam sākt pētīt un prognozēt to, kādu iespaidu tas atstāj uz konkrētām nozarēm un ko sagaidīt tālāk. Šajā gadījumā runāšu par savu personīgo pieredzi nekustamo īpašumu tirgū. Jau tagad ir novērojama koronavīrusa ietekme, kas liek domāt par tā iespējamo ietekmi arī uz nekustamā īpašuma tirgu šā gada griezumā.

Esmu paspējis saskarties ar nu jau pāris praktiskiem piemēriem, kas liecina, ka nākamais mēnesis varētu būt samērā neparedzams nekustamo īpašumu darījumu ziņā, un pierāda, ka vīrusam ir patiesa ietekme uz nekustamo īpašumu darījumu pasauli.

Jau nedēļas vidū nācās darījumu plānošanā paredzēt to, ka līgumos izvēlētie termiņi var tikt pagarināti, ja tos nav iespējams izpildīt ierobežotās gaisa satiksmes dēļ. Klienti gluži vienkārši var nepaspēt nokļūt Latvijā gaisa satiksmes ierobežojumu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Esi alkatīgs tad, kad citi ir bailīgi

Jānis Šķupelis, 18.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās nedēļās pasaules finanšu tirgos dominē sarkanā krāsa, turklāt sevišķi nemierīgi lielākie tirgi izskatās dažu pēdējo tirdzniecības sesiju laikā. Interesanti gan ir tas, ka vairāki pasaules slavenākie un veiksmīgākie investori vienmēr norādījuši - izpārdošanas un krīzes gluži kā par spīti ir labākie brīži pirkumu izdarīšanai.

Piemēram, Barons Rotšīlds jau 18. gadsimtā mācīja: "Pērc, kad uz ielām ir asinis." Būtībā - nestabilāki periodi izmanīgajiem sniedz arī iespējas. Savukārt mūsdienu investoru leģenda "Berkshire Hathaway" vadītājs Vorens Bafets teicis – esi alkatīgs tad, kad citi ir bailīgi, un bailīgs tad, kad citi ir alkatīgi.

Protams, viens ir pateikt, bet otrs – reāli izdarīt. Vienmēr ir viegli teoretizēt, ka pie šādām nedienām arī tu iesi uz pilnu banku un būsi akciju pircējs, nevis pārdevējs. Realitāte gan bieži vien ir cita un būtiska daļa bravūras, pienākot šādiem momentiem, kad it kā ir iespēja balsot ar savu naudu (kura vienā mirklī draud izkust), lielākajai daļai pazūd. Patiesībā lielākajai daļai pastiprināta aktivitāte šādos brīžos arī nav ieteicama.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Apstrādes rūpniecībā uzvarēs tas, kurš spēs ātri pielāgoties

Žanete Hāka, 03.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecībai tuvākajā laikā nāksies savilkt jostu un uzvilkt masku - eksporta tirgos situācija nav labvēlīga, un ieguvēji ir tie uzņēmumi, kuriem izdodas ātri pārorientēt ražošanu un izgatavot šobrīd aktuālās preces, atzīst eksperti.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka februārī ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā ir auguši par 0,8% salīdzinājumā ar 2019. gada februāri, savukārt salīdzinājumā janvāri izlaide augusi par 3%. Normālos apstākļos šī būtu laba ziņa, taču pēdējā mēneša laikā situācija pasaulē, kā arī Latvijā ir radikāli mainījusies un februāra makroekonomikas radītāji faktiski vairs nekādā veidā neraksturo ekonomisko situāciju Latvijā šodien, atgādina "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Veselības krīze, ko ir izraisījis COVID-19 vīruss, jau ir radījusi lielus zaudējumus pasaules ekonomikā. Pēdējo divu nedēļu laikā tikai ASV vien darbu ir zaudējuši 10 miljoni cilvēku. Tas ir vairāk nekā 2007.-2009. gada finanšu krīzes laikā kopā. Arī Latvijā pēdējo divu nedēļu laikā bezdarbnieku skaits aug tik pat ātri vai pat ātrāk kā 2009. gadā. Šī primāri, protams, ir cerams pārejoša pakalpojumu krīze, kas ir saistīts ar distancēšanās pasākumiem, taču ekonomiskie zaudējumi būs lieli un cietīs arī ražotāji, piebilst M. Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien nolēmu aizbraukt ciemos pie tēva. Uz jautājumu, kā tad viņam iet, saņēmu lakonisku atbildi: D****. Garlaicīgi. Futbola pa TV nav. Jopcik ar ārā! Čempi arī atcēla. Par olimpiādi gan vienalga, tur normāla futbola nav.

Covid-19 ir skāris un ietekmējis visas dzīves jomas. Arī sportu. Sporta industrija bija viena no stūrgalvīgākajām un ilgi nespēja pieņemt lēmumu par savu dīkstāvi. Bija mēģinājumi spēlēt pie tukšām tribīnēm, dezinficēt skatītāju vietas pirms sporta pasākumiem, noteikt atsevišķus reģionus, kurus vīruss skāris mazāk un tur aizvadīt spēles, taču jau no paša sākuma tas, ka sports varētu palikt vīrusa neskarts, izskatījās kā naiva cerība, kurai nebūs lemts piepildīties. Patiesībā sporta pasaule vēl aizvien nespēj sadzīvot ar šo notikumu pavērsienu, brīžiem ar pilnīgi nepamatotu optimismu spekulējot par čempionātu atsākšanās termiņiem un turnīru norises datumiem. Ja cilvēki vēl var mainīt savu ikdienas paradumu sportot, tad pats sports nevar atļauties apstāties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.

1. Pakaros vēl tirdzniecības frontē

ASV un Ķīnas attiecības, kuras jau pirms pandēmijas nevarēja saukt par tām labākajām, kļūst arvien saspīlētākas. ASV amatpersonas Ķīnu vaino pie tā, ka tā pārējo pasauli maldinājusi par COVID-19 apmēriem un risku. Augstākajā līmenī runāts par to, ka šis vīruss patiesībā varētu būt "izbēdzis" no Ķīnas laboratorijām. Rezultātā ASV prezidents Donalds Tramps, lai gūtu kāda veida kompensāciju, piedraudējis ar jauniem tarifiem pret šo valsti. Daži tik karstasinīgu ASV vēršanos pret Ķīnu saista ar arvien tuvākajām ASV prezidenta vēlēšanām. Savukārt Ķīna norādījusi, ka ASV vadītāji cenšas uz citiem novelt atbildību par to, ka tie paši slikti tiek galā ar pandēmijas krīzi. No Ķīnas pat pretī likta informācija, ka vīrusu šajā valstī gaisā palaiduši savukārt jau ASV militāristi. Valdot šādam fonam, piesaukta nesen panāktā šo valstu tirdzniecības vienošanās laušana. Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.Vēl šā gada sākumā - neilgi pirms COVID-19 sāgas eskalēšanās - ASV un Ķīna parakstīja kaut ko līdzīgu tirdzniecības pamieram. Ķīna bija tā, kas, apmaiņā pret pakāpenisku daļēju tarifu atcelšanu, piekrita pirkt ASV preces papildu 200 miljardu ASV dolāru vērtībā. "Bloomberg" ziņo, ka pagaidām Ķīnas pirkumi atpaliek no grafika, ko aizkavējusi arī pandēmija. Pastāv uzskats, ka, patērētāju tēriņiem brūkot un biznesiem aizveroties, tas pat īsti vairs nav iespējams. Tramps gan norādījis, ja tas netiks pildīts, agrākā vienošanās tiks lauzta. Jauna tirdzniecības karu eskalēšanās šādā brīdī radītu papildu slogu jau tā faktiski nokdaunā esošajai globālajai ekonomikai.Katrā ziņā abu šo lielvaru sastapējā vārdu apmaiņa kļuvusi visai asa un dažkārt ļoti haotiska. Piemēram, šīs nedēļas beigās abu minēto valstu amatpersonas jau bija neaudz nomierinājušās un ziņoja par to, ka tirdzniecības ziņā tomēr virzīsies uz kompromisu.Kopumā nepatika par Ķīna rīcību saistībā ar pandēmiju aug ne tikai ASV. "Šajos trīs mēnešos Ķīna ir zaudējusi Eiropu," "Bloomberg" pirms kāda laika norādījis Vācijas Zaļās partijas pārstāvis Reinards Butikofers, kas vada Eiropas Parlamenta delegāciju attiecībām ar Ķīnu. Viņš izcēla Ķīnas "patiesības menedžmentu" vīrusa agrīnajā fāzē, ārkārtīgi agresīvo šīs valsts Ārlietu ministrijas nostāju un "stingrās līnijas propagandu", kas atbalsta Komunistiskās partijas pārākumu pār demokrātiju. Kopumā šāda attieksme liek domāt, ka daudzu valstu stratēģija varētu būt vērsta, lai mazinātu savu dažāda veida atkarību no Ķīnas. Tāpat šīs valsts un tās kompāniju ieguldījumi citur arvien lielākā mērā var tikt uzskatīti par stratēģiski mazāk vēlamiem vai pat vienkārši nepieņemamiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban prognozes par turpmāko Latvijas ekonomikas virzību uzlabojas, taču negaidīti notikumi tās atkal var mainīt, atzīst banku ekonomisti.

2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 1,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 2,9 %.

Milzu improvizācija

“Mierinājumam var teikt, ka kopējā pievienotā vērtība gada laikā gandrīz nav mainījusies (-0,1%), kritums noticis uz iekasēto produktu nodokļu rēķina,” saka “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš.

Pēc viņa teiktā, nekad vēl priekšstats par Latvijas ekonomikas tuvāko nākotni nav tik ļoti pasliktinājies kā šī gada februārī un martā. Nekad tas nav tik strauji uzlabojies kā sekojošajos divos mēnešos – aprīlī un maijā. Taču šī uzlabojuma sākumpunkts bija ārkārtēju bažu un nenoteiktības brīdis.

Komentāri

Pievienot komentāru