Investors

Finanšu tirgus sāk domāt par Baidena uzvaru

Jānis Šķupelis, 07.07.2020

Jaunākais izdevums

Šis gads pasaulē pagaidām padevies vētrains, tomēr nozīmīgākajos akciju tirgos kopš pavasara zemākajiem punktiem ir vērojama strauja cenu atveseļošanās. Nākotnē cenu virziens lielā mērā gan joprojām ir neskaidrs.

Interesanti vēl tas, ka pamazām uzmanība tiek pievērsta novembrī gaidāmajām ASV vēlēšanām. Pašreizējā ASV prezidenta Donalda Trampa režīms, neskatoties uz reizēm visai neierastu viņa komunikāciju, akcijām bijis labvēlīgs. Kopš 2016. gada novembra ASV akciju Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palēkusies par 45%. Faktiski jāsecina, ka akciju pieaugums spējāku pauzi paņēma vien šogad, par ko lielā mērā atbildīga bija globālās pandēmijas atnākšana (tiesa gan, akciju vērtību kritums gandrīz par 20% tika piedzīvots arī 2018. gada beigās).

Demokrātu triumfs?

Lai nu kā - šobrīd ASV sabiedrības aptaujas liecina par augošo Demokrātu partijas ASV prezidenta kandidāta Džo Baidena popularitāti. Tādējādi arī finanšu tirgus sācis nopietnāk vērtēt to, ko tiem varētu nozīmēt varas maiņa Baltajā namā. Piemēram, "Financial Times" šā mēneša sākuma izcēla "RealClearPolitic" aptauju, kuras rezultāti nu liecina, ka Baidena uzvarai šajās vēlēšanās ir gandrīz 60% liela iespējamība. Tiek klāstīts - šīs ASV prezidenta vēlēšanās drīzāk ir referendums par Trampa atrašanos šajā amatā, kur pietiekami daudzi gatavi savu balsi atdot jebkuram citam kandidātam (lai tikai tas nebūtu Tramps). Šobrīd Tramps saskaras ar lielu kritiku gan par to, kāda bijusi viņa atbilde uz Covid-19 uzliesmojumu ASV, gan par reakciju uz rasu nemieriem šajā valstī. Tāpat Trampam nebūt nelīdz pandēmijas bezdarba pieaugums un ekonomikas kritums. Vēlētāji parasti varas politiķus šādos laikos (recesijas apstākļos) neatalgo.

Līdzīgi uzskata arī finanšu tirgus dalībnieki. Piemēram, šādā ASV investīciju bankas "Citigroup" aptaujā (aptaujāti 140 investori) secināts, ka Baidena uzvaru nu paredz 62% investori. Vēl decembrī līdzīgā aptaujā veseli 70% pauda pārliecību, ka gaidāmajās vēlēšanās triumfēs Tramps. Augošs tirgus dalībnieku īpatsvars arī pauž viedokli, ka ASV Demokrātu partijai turklāt var izdoties sev nodrošināt vairākumu gan ASV Kongresa augšpalātā, gan apakšpalātā.

Lielāki nodokļu un stingrāka regulēšana

Šobrīd populārs pieņēmums ir, ka Baidena uzvara ASV prezidenta vēlēšanās nāks komplektā ar augstākiem nodokļiem šajā valstī. Tramps, nākot pie varas, darīja pretējo, kur viņa administrācija parūpējās, lai uzņēmumu ienākumu nodoklis no 35% tiktu apcirpts līdz 21%. Cita ASV investīciju banka "Goldman Sachs" paredz, ka Baidena vadība šīs nodoklis tiks paaugstināts līdz 28%. Tiek gan spriests, ka tas nebūs vienīgais nodoklis, ko centīsies paaugstināt Baidens. Rezultātā, "Goldman" jau tagad paredz, ka pieaugošā nodokļa sloga rezultātā, ko atnestu Baidena uzvara, ASV Standard & Poor's 500 indeksā aprēķinā iekļauto uzņēmumu peļņa nākamgad varētu būt par 12% mazāka nekā gadījumā, ja pie varas tomēr paliktu Tramps. "Tam [nodokļiem] kopumā būs lielākā ietekme. Tas nebūs atkarīgs no nozares - tas skars visu," piebilst minētās finanšu iestādes pārstāvji.

Skaļāki kļuvuši spriedumi, ka investoriem rezultātā uzmanību vajadzētu sākt pievērst pat citu valstu akcijām. Proti, ASV akcijas iepriekšējos 10 gadus nesušas ļoti dāsnu peļņu, kur priekšnoteikumi to tālākai tikpat straujai izaugsmei, iespējams, mainīsies.

Baidens arī daudz runājis par labu, piemēram, minimālās algas paaugstināšanai, kas negatīvi ietekmētu vairāku šīs valsts uzņēmumu, kuri izmanto zemāk atalgotus darbiniekus, konkurētspēju. Tāpat liela uzmanība tiek pievērsta tam, ko Baidens saka saistībā ar veselības aprūpi un tīras enerģijas politiku. Baidens faktiski grib paplašināt veselības apdrošināšanas programmu (pastāv liela iespēja, ka ASV Demokrātu vadībā tiks kontrolēta zāļu cena). Viņš izteicies, ka viņa vadībā ASV tieksies uz to, lai 2050. gadā būtu "klimata neitrāla". Tāpat spriests, ka viņa uzvara nozīmētu stingrāku banku regulēšanu (arī pie šīs regulēšanas mazināšanas strādājis Tramps).

Investori arī gaidīs to, ko Baidens varētu darīt ar ASV tehnoloģiju kompānijām, kas likušas pamatu pēdējo gadu straujajam ASV akciju pieaugumam. ASV Demokrātu partijas līderi periodiski runājuši par vajadzību sašķelt tehnoloģiju milžus, kas negatīvi ietekmētu to akciju cenu. Ir, piemēram, bažas, ka dažu lielo tehnoloģiju uzņēmumu pārliecinoša dominance varētu kādā brīdī mazināt inovācijas, jo gigantiem pēc tām var zust motivācija, bet mazajiem vienkārši tām var nebūt pietiekamu resursu.

Piemēram, "Financial Times" ziņo, ka daudzas iniciatīvas nākušas no viņa partijas kreisā spārna. Katrā ziņā, ja Baidena īstenotās pārmaiņas tiešām būs ļoti radikālas, tad reakcija finanšu tirgos var būt krietni sliktāka (jo būs bažas par krietni augstākiem nodokļiem un pārspīlētu regulāciju). Pagaidām gan notiekošais liek domāt, ka finanšu tirgi tomēr cer, ka Baidena pārmaiņas tomēr būs pakāpeniskas.

DB jau ziņojis, ka nevarētu teikt, ka tos agrākos ASV Demokrātu partijas prezidenta kandidātus, kuri nāca no šī partijas kreisā spārna, finanšu tirgi gaidīja ar lielu sajūsmu. Šķiet, par tradīciju diemžēl sāk kļūt situācija, ka ASV politiķi jau nākamajā dienā pēc to ievēlēšanas sola īstenot kaut ko līdzīgu revolūcijai pret līdzšinējo kārtību.

Tajā paša ASV gadījumā - tad, kad šajā valsī ir sašķelts Kongress, akciju tirgiem pat mēdz klāties visai labi. Šāda situācija nozīmē, ka sarežģīta ir jebkādu nozīmīgāku lēmumu pieņemšana. Šajā pašā laikā ir skaidrs, ka jebkādas pārmaiņas nebūs tiks straujas un radikālas, un politika kā tāda būs paredzamāka jeb - politiķu nevarēšana visur iebāzt savu degunu nozīmēs arī to, ka mazāk kaut kas tiks sačakarēts.

Neskatoties uz prognozēm, zaudēja

Jānorāda, ka iepriekšējās ASV prezidenta vēlēšanās plaši tika prognozēta toreizējās ASV Demokrātu partijas kandidātes Hilarijas Klintones uzvara. Daudziem par pārsteigumu, viņa toreiz piedzīvoja sakāvi.

Sākotnēji tika spriests, ka kāda potenciālā D. Trampa uzvara saistīsies ar grūtākiem laikiem akcijām. Tramps aktīvi solīja pārmaiņas, kas lika gaidīt neskaidrību. Lielāka neskaidrība savukārt sev parasti līdzi nes augstāku risku. Kopumā gan jāteic, ka toreiz finanšu tirgiem, šķiet, nebija spēcīgas pārliecības, ka jebkurš no ASV prezidenta kandidātiem varētu daudzmaz skaidri izstūrēt pa nemierīgajiem pasaules tautsaimniecības un politikas ūdeņiem.

No vidēja investora viedokļa viena vai otra prezidenta kandidāta uzvarai nekad nevajadzētu nozīmēt atteikšanos no saviem ilgtermiņa ieguldījumu plāniem un mērķiem. Toreiz tika daudz spriests, ka D. Trampa īstenotā politika nozīmēs globālās tirdzniecības samazināšanos. D. Tramps solīto arī pildīja, kur, piemēram, gandrīz visus pēdējos gados bijusi aktuāla ASV un Ķīnas tirdzniecības ķīvēšanās (nu ne tikai). Tomēr faktiski uzreiz pēc iepriekšējām ASV prezidenta vēlēšanām daudzi tirgus dalībnieki koncentrējās uz pozitīvo scenāriju piepildīšanos, kas ietvēra apjomīgāku ASV ekonomikas stimulēšanu (ātri vien tika izsludinātas nodokļu atlaides) un gaidas uz straujāku šīs valsts IKP un inflācijas izaugsmi.

Cāļus gan skaita rudenī. 2016. gads jau pierādīja, ka iespējami pārsteigumi (to rādīja arī, piemēram, Brexit balsojums). Ir politikas pētnieki, kas uzskata, ka Trampa balsotāji ir nepietiekami apzināti. Tāpat Baidens dažkārt netiek uzskatīts par īpaši spēcīgu ASV prezidenta amata kandidātu. Tādējādi tiek spekulēts - jo ilgāk vilksies viņa kampaņa un sacensība ar Trampu kļūs asāka, jo lielāks skaits viņa tagadējo balsotāju pārdomās.

Tiek apcerēti arī kādi sliktāki scenāriji. Viens, piemēram, ir tas, ka jau tā polarizētā situācija ASV līdz ar prezidenta vēlēšanām pāraug vēl par plašākiem nemieriem. Daži arī neizslēdz iespējamību, ka Tramps vēlēšanu rezultātus varētu atzīt par nelikumīgiem un atteikties pamest šo amatu.

Ietekmē sajūtas

Investoru sajūtas par potenciālo notikumu attīstību finanšu tirgos ietekmē daudzi dažādi faktori. Jau ziņots, ka to vidū ir arī aktuālais politiskais klimats un tas, pie kura politiskā spēka pats investors sevi piesaista. Proti, ja pie varas ir tādi politiskie spēki, kas saskan ar investora tā brīža pārliecību, tad ieguldījumu portfelī tiek palielināti riski. To pašu var teikt arī attiecībā uz otru pusi - ja pie varas ir politiskie spēki, kas investoram netīk, tad ieguldījumu portfelī tiek palielināts drošāku ieguldījumu un skaidras naudas īpatsvars. Bīstamais faktors ir tas, ka var notikt emocionālas pārmērības un pārāk bieži attiecīgie ieguldījumu lēmumi galu galā netiek balstīti uz objektīviem iemesliem. Būtībā notiek uzticēšanās kādai iekšējai sajūtai, kas savukārt var pamatīgi traumēt portfeļa guvumus. Piemēram, ilgstoši netiek ieguldīts akcijās, kas mazina investora guvumus no to ilgtermiņa pieauguma. Jau ziņots - par politiku vienmēr tiek skaļi runāts, un to pavada daudz emociju, lai gan bieži vien tās ietekme uz ekonomiku mēdz būt krietni mazāka un lēzenāka, ja vien šim apstākļu kopumam patiešām nav pievienots fundamentāls ekonomikas vājums.

Var spekulēt, ka mūsdienu arvien lielākā mērā globalizētajā pasaulē tas attiecas ne tikai uz ASV, bet arī uz citiem investoriem, kuriem nākas sekot līdzi politiskajām drāmām pasaules ekonomikai izšķirīgajos reģionos. Tomēr tieši ilgtermiņa tirgus sniegumi ir tas laika periods, uz ko būtu nepieciešams koncentrēties, piemēram, tiem, kas krāj savām vecumdienām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Naudas pārvaldnieki šobrīd paredz Baidena uzvaru

Jānis Šķupelis, 28.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa līdzekļu pārvaldīšanas industrijas nu sliecas domāt, ka novembrī gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās uzvarēs Demokrātu partijas kandidāts Džo Baidens.

Proti, aptaujas veicēja "Survation" apkopotie rezultāti liecina, ka 60% no investīciju profesionāļiem septembrī pauduši uzskatu, ka minētajā balsojumā laurus plūks tieši Dž. Baidens, ziņo "Financial Times". Pieejamā informācija liecina, ka šajā gadījumā aptaujā piedalījies 91 investors, kas kopumā pārvalda līdzekļus aptuveni trīs triljonu ASV dolāru apmērā.

Pamata pieņēmums ir, ka Dž. Baidena uzvara akciju tirgiem būs ne pārāk laba. Tas tādēļ, ka šāda notikumu attīstība, visticamāk, novedīs gan pie augstākiem nodokļiem ASV, gan stingrākiem regulējumiem. Tāpat "Baidena laiki" varētu nozīmēt arī vājāku dolāru, lai gan šajā ziņā paredzējumi ir pietiekami dažādi. Savukārt, Donalda Trampa uzvara biežāk tiek sasaistīta ar dolāra cenas pieaugumu - spekulācijas ir, ka viņš, savukārt, savā otrajā termiņā var īstenot biznesa videi draudzīgāku politiku un turpināt deregulāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Nerimstot protestiem un nekārtībām, ASV pilsētās izsludināta komandantstunda

LETA--AFP, 01.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV varasiestādes svētdien izsludinājušas komandantstundu galvaspilsētā Vašingtonā un vairākās citās lielajās pilsētās, šādi cenšoties nepieļaut, ka atkārtojas iepriekšējās dienās pieredzētā plaša mēroga vardarbība un nekārtības, veikalu masveida izlaupīšana un ēku dedzināšana, kas daudzviet notikusi līdzās protestiem pret policijas brutalitāti.

Komandantstundas ierobežojumi skar miljoniem cilvēku, bet 15 ASV štatos un galvaspilsētā Vašingtonā drošības operācijās, lai sniegtu atbalstu vietējiem likumsargiem, iesaistīti 5000 Nacionālās gvardes karavīru.

Konfrontācija policijas un protestētāju starpā, kā arī veikalu izlaupīšana pieredzēta arī svētdien, bet ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija nekārtību rīkotājus nodēvējusi par iekšzemes teroristiem.

Vietējie līderi mudinājuši pilsoņus rast konstruktīvu izpausmi savam sašutumam par pirmdien Mineapolē policijas aizturētā afroamerikāņa Džordža Floida nāvi, vienlaikus komandantstunda naktīs izsludināta tādās pilsētās kā Vašingtona, Losandželosa, Hjūstona un Mineapole, kas līdz šim bijusi nekārtību epicentrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad skaidrību par dzīvi nākotnē jau tā pamatīgā miglā ietinusi globālā pandēmija. Gada beigās uz tās fona gaidāms vēl viens būtisks notikums, kas arī var noteikt daļas pasaules dzīvi, – ASV prezidenta vēlēšanas.

Pagaidām reitingi šķietami nedaudz vairāk runā par labu tam, ka tajās laurus plūks ASV Demokrātu partijas kandidāts Džo Baidens. Bilde šajā ziņā gan nav neapšaubāma, jo pēdējā laikā abu kandidātu uzvaras iespējas sākušas izlīdzināties.

Ar līdzīgiem reitingiem mēdz būt visādi, un nav izslēgta situācija, ka šajās vēlēšanās ir vēl arī citi pavērsieni. Ja vēlēšanu iznākums izrādīsies pietiekami neskaidrs, ir iespējama aktīva tā apšaubīšana no abu ASV vadošo politisko spēku puses. Tas var nozīmēt, ka globāli ietekmīgākajā valstī demokrātiskos procesus pārņem arvien lielāka šaubu ēna, kam kādā brīdī var būt būtiska negatīva ietekme arī uz pārējo pasauli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais Ņujorkas mērs miljardieris Maikls Blumbergs trijos mēnešos iztērējis aptuveni miljardu dolāru cīņā par demokrātu nomināciju ASV prezidenta vēlēšanās, paziņojusi Federālā vēlēšanu komisija.

Blumbergs finansēja kampaņu pats un nepieņēma ziedojumus.

Viņš izstājās no sacensībām marta sākumā pēc tikai trīs mēnešiem, uzrādot vājus rezultātus demokrātu priekšvēlēšanās.

Viņš reklāmām televīzijā iztērēja simtiem miljonus dolāru, krietni vairāk nekā jebkurš cits kandidāts.

Blumbergs apsolījis turpināt atbalstīt demokrātus finansiāli, lai sakautu prezidentu Donaldu Trampu novembrī paredzētajās vēlēšanās.

Ar Trampu novembra vēlēšanās cīnīsies bijušais ASV viceprezidents Džo Baidens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņu virsrakstos dominē pandēmija, nemieri un valstu sāncensība. Vienlaikus ekonomikas turpina vērties vaļā un varas institūcijas ziņo par gigantiskiem ekonomikas stimuliem.

Kopš zemākajiem punktiem plusā jau 40%

Pasaules lielākajos akciju tirgos šonedēļ turpinājās cenu pieaugums, ko joprojām noteica prieks par valdību un centrālo banku stimuliem, ekonomiku tālāku atvēršanos un pieņēmumi, ka pandēmijas lielākā "bezcerība" jau ir aiz muguras. Kopš maija sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība tādējādi palēkusies jau vairāk nekā par 7%. Savukārt kopš marta zemākajiem punktiem šis kāpums ir jau 40% apmērā. Tas ASV akcijām vēsturiski ir bijis labākais sniegums 50 tirdzniecības sesiju periodā. Rezultātā minētais ASV akciju indekss ir vien nepilnus 8% zem saviem februāra otrās puses rekordiem. Savukārt kopš šā gada sākuma tā cena sarukusi par 3,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien oficiāli sāka ASV izstāšanos no Pasaules Veselības organizācijas (PVO), īstenojot savus draudus par galvenā finansējuma avota atņemšanu PVO tās reakcijas uz Covid-19 dēļ.

Veselības nozares pārstāvji un Trampa politiskie pretinieki pauda sašutumu par ASV aiziešanu no šīs ANO institūcijas, kura vada globālo cīņu pret slimībām, tai skaitā Covid-19.

Tramps paziņo par finansējuma apturēšanu PVO 

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņoja par ASV finansējuma apturēšanu Pasaules Veselības...

Trampa administrācija, kas bija draudējusi apturēt ikgadējo finansējumu PVO 400 miljonu ASV dolāru apmērā un pēc tam paziņojusi par izstāšanos no šīs organizācijas, otrdien oficiāli nosūtīja izstāšanās paziņojumu ANO ģenerālsekretāram Antoniu Gutērrešam, pavēstīja Valsts departamenta preses sekretāre.

Izstāšanās stāsies spēkā pēc gada - 2021.gada 6.jūlijā.

Ja ASV prezidenta vēlēšanās novembrī uzvarētu Trampa sāncensis Džo Baidens, tad ir gaidāms, ka viņš apturētu šo izstāšanos un ASV paliktu PVO sastāvā.

Finanšu tirgus sāk domāt par Baidena uzvaru 

Šis gads pasaulē pagaidām padevies vētrains, tomēr nozīmīgākajos akciju tirgos kopš pavasara...

Gutērreša preses sekretārs un PVO apstiprināja, ka PVO dibinātājvalsts ASV ir nosūtījusi šādu paziņojumu.

PVO vadītājs Tedross Adhanoms Gebreiesuss otrdien teica runu, kurā sacīja, ka "nacionāla vienotība un globāla solidaritāte ir svarīgākas nekā jebkad agrāk, lai sakautu kopīgu ienaidnieku".

Saskaņā ar PVO dibināšanas 1948.gadā nosacījumiem ASV var izstāties gada laikā, bet valstij ir jānokārto atlikušās finanšu saistības.

Tramps maija beigās paziņoja, ka Ķīnai ir ''pilnīga kontrole" pār PVO, un apsūdzēja šo organizāciju reformu neīstenošanā.

Tramps, kurš bieži kritizējis ANO, vainoja Ķīnu jaunā koronavīrusa pandēmijā un sacīja, ka ASV novirzīs finansējumu "citām pasaules mēroga un steidzamām, globālām sabiedriskās veselības vajadzībām".

Trampa administrācija ir paziņojusi, ka PVO ignorēja agrīnās pazīmes par Covid-19 nodošanu no cilvēka cilvēkam Ķīnā, kā arī brīdinājumus no Taivānas, kura Ķīnas spiediena dēļ nav PVO dalībniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas pieaug, neraugoties uz strupceļu sarunās par ASV stimulu paketi

LETA--AFP, 13.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas akciju cenas trešdien pieauga, optimismam par ekonomikas atveseļošanos pārspējot bažas par strupceļu ASV likumdevēju sarunās par jaunu ASV ekonomikas stimulu paketi.

Eiropas biržās akciju cenas palielinājās, un Londonas biržas indeksa pieaugums bija sevišķi straujš britu mārciņas vērtības samazināšanās dēļ. Otrdien kāpumu Eiropas biržās bija sekmējuši spēcīgi Vācijas ekonomikas dati.

Volstrītā visvairāk pieauga indekss "Nasdaq Composite", pateicoties "Apple", "Amazon" un citu tehnoloģiju milžu akciju cenu kāpumam.

Analītiķi kāpumu Volstrītā vismaz daļēji izskaidroja ar investoru atvieglojumu par to, ka demokrātu prezidenta kandidāts Džo Baidens izraudzījies viceprezidenta amatam afroamerikānieti Kamalu Harisu.

Investori arī gaida šonedēļ paredzētu ASV un Ķīnas amatpersonu tikšanos tirdzniecības līguma pārskatīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Vācija līdz ar ASV karavīru aiziešanu zaudēšot simtus miljonus

Jānis Šķupelis, 17.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV pirms laiciņa nāca klajā ar plāniem no Vācijas izvest aptuveni 12 tūkstošus savu kareivju. ASV šajā ziņā nobriedusi arī darbiem, kas nozīmē, ka Vācijas ASV militāristu pilsētiņas kādā brīdī var palikt tukšas. Tas nozīmē, ka attiecīgs ekonomisks trieciens var būt atsevišķiem Vācijas reģioniem, kas līdz šim bija pieraduši pie ASV militāristu naudas.

Pieejamā informācija liecina, ka Vācijas pilsētā Štutgartē tiks aizvērti divi komandcentri – viens ASV operācijām Eiropā un otrs ASV operācijām Āfrikā. "Financial Times" ziņo, ka no ASV militārās klātbūtnes ļoti atkarīgas tādas Vācijas pilsētas kā Vilseka un Grāfenvēre. Grāfenvēres pašvaldības pārstāvji lēš, ka gadā tai ASV armijas klātbūtnes “vērtība” bijusi 660 miljonu eiro apmērā!

"FT" arī ziņo, ka daudzi minēto pilsētu iedzīvotāji kaut vai šī iemesla iespaidā cer, ka rudenī gaidāmajās ASV vēlēšanās laurus plūks ASV Demokrātu partijas prezidenta kandidāts Džo Baidens. Proti, ir cerība, ka viņa nostāja pret Vāciju būs maigāka.

Šobrīd pieejamā informācija liecina, ka aptuveni 5400 no minētajiem 12 tūkstošiem ASV kareivju tikšot izvietoti citās Eiropas valstīs (bet pārējie – atgriezīšoties atpakaļ ASV). Pamatā karavīri varētu tikt pārvietoti uz Beļģiju un Itāliju, lai gan potenciālo valstu vidū minēta Polija un arī Baltijas valstis. Var paspekulēt, ka, ņemot vērā minētos daudzos miljonus, iespējams, arī Latvijai būtu jāpacenšas par šādas militārās naudas piesaisti, kas infrastruktūras izbūvi un varbūt pat uzplaukumu var nozīmēt veselām pilsētām. Tā pati Polija, atšķirībā no daudzām citām NATO valstīm, izpilda doto solījumu par 2% no IKP atvēlēšanu aizsardzībai. Jāteic, ka šajā pulciņā atrodas arī Latvija, Lietuva, Rumānija, Igaunija, Grieķija un Bulgārija.

Komentāri

Pievienot komentāru