No šā gada 9.septembra prāmju kompānija Finnlines plāno palielināt līnijas Lībeka- Ventspils-Sanktpēterburga-Ventspils-Lībeka jaudu, iesaistot tajā ietilpīgāku un modernāku prāmi Finnarow.

Finnarow ir ledusklases 1A prāmis, tā garums ir 2400 līnijmetri, tajā ir 246 pasažieru vietas. Savukārt pārējās dienās līnijā kursēs Transeuropa un Transrussia (katram 3200 līnijmetri, 124 pasažieru vietas). Tātad kopā ik nedēļu katrā virzienā ar Finnlines varēs pārvadāt ap 490 kravas automašīnu un 494 pasažierus. Jaunais prāmis Finnarow Lībekas ostu atstās piektdienas reisos, kas nozīmē, ka Ventspilī tas ienāks sestdienās, lai tālāk dotos uz Sanktpēterburgu un otrdienās, lai turpinātu atpakaļceļu uz Lībeku. Finnlines prāmji Ventspils ostā ienāk četras reizes nedēļā. Otrdienās un svētdienās prāmis dodas uz Lībeku, bet piektdienās un sestdienās - uz Sanktpēterburgu.

Kompānija Finnlines nolēmusi paplašināt prāmju līniju TransRussiaExpress (TRE) ar vēl vienu pieturu – Ventspilī.

No jūlija prāmi Finnlines aizvietos prāmis Translubeca, kas līdz šim apkalpoja līniju starp Lībeku (Vācija), Sasņicu (Polija) un Sanktpēterburgu (Krievija), ar prāmi Transrussia (iepriekšējais nosaukums Finnhansa). Prāmis tikko iegādāts no Finnlines mātes kompānijas Grimaldi.

«Mēs papildus ieviesīsim piestāšanu Venstpilī un dubultosim pienākšanas Sasņicā līdz divām reizēm nedēļā,» informē Finnlines izpilddirektors Uve Bakošs.

Izmaiņas veiktas ar mērķi palielināt šī ziemeļu maršruta kapacitāti un būtiski paplašināt sasniedzamo galamērķu klāstu, norāda U. Bakošs.

Naktī uz pirmdienu, 1. novembri, Ventspils ostā ienāks viens no kompānijas Finnlines lielākajiem kuģiem – MV FINNSTAR, lai no Ventspils uz Travemindi Vācijā nogādātu pasažierus, kravas automašīnas, treilerus un citas kravas. Tas būs lielākais pasažieru prāmis, kāds jebkad apmeklējis Latvijas ostas, informē TransRussiaExpress/Finnlines.

Prāmju līnija TransRussiaExpress starp Vāciju un Sanktpēterburgu darbojas jau 14 gadus. Tās paplašināšanas nolūkos kopš šā gada augusta sākuma TransRussiaExpress prāmju satiksmē tiek iesaistīta arī Ventspils - starp Ventspili un Sanktpēterburgu divas reizes nedēļā un starp Ventspili un Lībeku arī divas reizes nedēļā kursē divi prāmji - MV TRANSRUSSIA un MV TRANSEUROPA. Tā kā prāmim TRANSRUSSIA šobrīd notiek aptuveni 3 dienu ilgi uzlabošanas darbi ar mērķi palielināt kuģa ātrumu, tas šobrīd nevar kursēt saskaņā ar grafiku. Taču, lai nodrošinātu klientiem pakalpojuma nepārtrauktību, Finnlines PLC šai braucienā MV TRANSRUSSIA aizstās ar MV FINNSTAR.

Gandrīz katrs piektais Latvijas iedzīvotājs (17 %) vecumā no 15 līdz 74 gadiem kā dāvanu šajos Ziemassvētkos visvairāk vēlētos saņemt veselību. Šādu iezīmi rāda mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia šā gada decembra vidū veiktais Latvijas iedzīvotāju pētījums.

Gandrīz visi Latvijas iedzīvotāji svin Ziemassvētkus – kopumā 95 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem svin Ziemassvētkus, un visbiežāk tas tiek darīts vai nu pēc katra cilvēka individuālajām tradīcijām (63 %), vai arī pēc kristiešu tradīcijām (40 %). Savukārt katrs sestais iedzīvotājs (14 %) apgalvo, ka Ziemassvētkus svin pēc senlatviešu tradīcijām. Tomēr Latvijā ir 3 % respondentu, kuri Ziemassvētkus nesvin.

Pēc senlatviešu tradīcijām Ziemassvētkus salīdzinoši biežāk svin šādu sociāli demogrāfisko grupu pārstāvji - sievietes, respondenti ar augstāko vai vidējo izglītību, latvieši, vadītāji, vecākie speciālisti, iedzīvotāji vecuma grupā no 35 līdz 44 gadiem, kā arī respondenti, kuriem nav personīgo ienākumu vai arī tie ir no 100 līdz 200 latiem mēnesī.

Aļona Ostapenko savā 20.dzimšanas dienā ceturtdien sasniedza Francijas atklātā tenisa čempionāta finālu, dodot vēsturisku panākumu Latvijas sportam.

Sieviešu vienspēļu turnīra pusfināla mačā Ostapenko ar rezultātu 7-6 (7:4), 3-6, 6-3 apspēlēja Tīmea Bačinski no Šveices.Kāds Latvijas tenisists "Grand Slam" turnīra vienspēļu finālā iekļuvis pirmoreiz karjerā. Iepriekš Ernests Gulbis bija spējis iekļūt šī paša turnīra pusfinālā.

"Esmu tiešām laimīga, mīlu šeit spēlēt, paldies, ka atbalstījāt mani, šī ir ideāla dzimšanas diena," uzreiz pēc spēles skatītājiem teica Ostapenko, kuri viņai pirms tam bija nodziedājuši dzimšanas dienas apsveikuma dziesmu. "Vienmēr centos spēlēt agresīvi."Zīmīgi, ka abas tenisistes šodien svin dzimšanas dienu. Ostapenko paliek 20 gadi, bet viņas pretiniecei Bačinski šī ir 28.dzimšanas diena.

Polijas Valsts kases ministrija paziņojusi, ka turpinās sarunas par valsts īpašumā esošā prāmju operatora Polferries privatizāciju ar kompānijām DFDS, TT Line un Finnlines, bet Igaunijas prāmju operators Tallink Grupp, kas iepriekš izteica interesi par Polijas kompāniju, savu privatizācijas pieteikumu nav iesniedzis.

«Mums nav jaunākās informācijas par procesu. Detalizētāku komentāru acīmredzot varēs sniegt konkursa organizators,» aģentūrai BNS sacīja Tallink Grupp pārstāve Lūlea Lēne.

Pagājušā gada beigās viņa BNS teica, ka «Tallink Grupp ir aktīvi sekojusi līdzi Polska Žegluga Balticka jeb Polferries privatizācijas procesam un lūgusi papildu informāciju par kompāniju. Saistošais piedāvājums nav iesniegts, un turpmākie soļi ir atkarīgi no saņemtās informācijas».

Transportam veltītais izdevums Baltic Transport Journal ziņoja, ka Polijas ministrija ir saņēmusi septiņus piedāvājumus Polferries iegādes konkursā, nosaucot DFDS, Finnlines, TT Line, Tallink, Polsteam (Unity Line), Polen Line un privātpersonu Patricjušu Gruško kā potenciālos pircējus.

«Sabiedrības veselības aizsardzībai jābūt visu to noteikumu pamatmērķim, kas reglamentē zāļu ražošanu, sadali un izmantošanu. Tomēr šis mērķis jāsasniedz ar līdzekļiem, kas nekavēs farmācijas rūpniecības attīstību vai zāļu tirdzniecību kopienā,» teikts Eiropas Parlamenta un padomes direktīvā (2001/83/EK). Lai gan Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas ir saistošas arī Latvijai, kā vienai no Eiropas Savienības dalībvalstij, Latvija tomēr izdomā izdarīt pa savam un pārcensties. Jau tagad aptiekas nedrīkst informēt klientus par pieejamām atlaidēm uz bezrecepšu medikamentiem, un turpmāk nedrīkstēs informēt arī par savām lojalitātes kartēm. Precīzāk sakot, radīt kartes drīkst, bet informēt par tām – nē, jo to liedzot Eiropas direktīvas, kaut gan tajās šādu normu NAV.

Veselības Ministrija ir sagatavojusi Ministra kabineta noteikumu maiņas projektu par «Zāļu reklamēšanas kārtību un kārtību, kādā zāļu ražotājs ir tiesīgs nodot ārstiem bezmaksas zāļu paraugus». Veselības ministrija pauž uzskatu, ka ir jāaizliedz ne tikai bezrecepšu medikamentu reklāma, bet arī iespēja sniegt informāciju par akcijas precēm, atlaidēm un ....arī lojalitātes kartēm. Uzskatot, ka pacientu informēšana par aptiekas lojalitātes programmām un pieejamām atlaidēm, palielinās zāļu patēriņu.

Kā daudz nopietnāks iemesls tiek minēta Eiropas Parlamenta un padomes direktīva, kura it kā Latvijai tāpat kā citām ES dalībvalstīm liedz zāļu un tai skaitā lojalitātes kartes reklamēšanu. Tomēr rūpīgi izvērtējot Eiropas Parlamenta un padomes direktīvu (2001/83/EK), 88. un 89. pantu jāsecina, ka tajā šādu aizliegumu nepastāv. Vēl vairāk, tajā nav neviena vārda par to, ka aptiekas nedrīkstētu reklamēt savas lojalitātes programmas.

Šā gada 23. jūnijā vārda dienu svinēs 9 949 Līgas, un 24. jūnijā – 52 007 Jāņi, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Šobrīd Latvijā dzīvo 11 636 iedzīvotāji, kuri dzimšanas dienu svin 23. vai 24. jūnijā. No tiem 1 112 jeb 10 % gaviļnieku ir Jāņi un 413 jeb 4 % – Līgas.

Ja agrāk bija populāri Jāņos dzimušam bērnam dot Jāņa vai Līgas vārdu, tad mūsdienās šī tendence vairs nav tik izplatīta.

No visiem 23. vai 24. jūnijā dzimušajiem vīriešiem 1 112 jeb 21 % ir Jāņi. Bet no visām sievietēm, kuras dzimušas Jāņos, 413 jeb 7 % ir Līgas.

No visiem latviešiem, kuri Jāņos svin dzimšanas dienu, 1 055 jeb 33 % ir Jāņi, bet no visām latvietēm 397 jeb 11 % ir Līgas. Populāri Jāņos dzimušo latviešu vārdi ir arī Edgars, Andris, Mārtiņš, Kristīne, Janīna, Inese, Anna, Ilze un Ligita.

Pircēji par atlaidēm visbiežāk uzzina, ieraugot tās veikalā (31%) un pētot lielveikalu atlaižu avīzes (30%). Tikai 18% aptaujāto atzīst, ka par atlaidēm lielveikalos neinteresējas, secināts portāla Gudriem.lv sadarbībā ar Draugiem.lv veiktajā aptaujā, kurā 53 909 cilvēki.

Trešais populārākais informācijas avots par atlaidēm veikalos ir TV reklāma, šo atbildi izvēlējušies 15% respondentu. Tikai neliela daļa iedzīvotāju veikalu atlaides apskata internetā: 4% regulāri pēta lielveikalu tīklu mājas lapas, bet 2% aptaujāto izmanto portāla Gudriem.lv lielveikalu atlaižu sadaļu.

Pēc aptaujas datiem, visvairāk par lielveikalu atlaidēm interesējas sievietes – tikai 13% dāmu norādījušas, ka lielveikalu atlaides viņām neinteresē. Vīriešu vidū šāda atbilde bija 27% respondentu. Sievietes dod priekšroku atlaižu novērtēšanai jau pirms veikala apmeklējuma – 50% no viņām šķirsta atlaižu avīzes vai skatās TV reklāmu, bet veikalos atlaidēm uzmanību pievērš vairāk vīriešu nekā sieviešu (attiecīgi 32 un 31%).

Nr. 1 interneta veikals Latvijā www.220.lv pasludina atlaižu sezonas ēras beigas un kļūst par pirmo tirgotāju Baltijā, kas klientiem turpmāk piedāvās VIENMĒR LABU GALA CENU.

Latvijas e-komercijas līderis izsludina radikālas izmaiņas preces cenas attēlošanai – klientiem rādīt vienmēr labu gala cenu bez jebkādām atlaidēm. Lēmums mainīt preces cenas attēlošanas veidu un piesaistīt klientus ar vienmēr labu cenu, nevis atlaidēm ir balstīts uz pēdējos 3 gados veiktajām analīzēm, pētījumiem un klientu uzvedības izpēti – informē Laila Snidzāne, interneta veikala 220.lv valdes locekle.

Analizējot klientu uzvedību un pirkšanas tradīcijas internetā, mēs skaidri saskatījām tendenci, ka laba cena ir iemesls nr.1 kāpēc iepirkties internetā un labas cenas nozīmība tikai pieaug. 2017. gada maijā veiktais pētījums tikai apstiprina, cik nozīmīga ir Labas cenas ietekme. 60% no respondentiem to minēja kā galveno iemeslu, kāpēc viņi iepērkas internetā vai plāno to darīt nākotnē. Salīdzinājumā ar 2015. gada pētījumiem labas cenas nozīmība ir pieaugusi par 25%. Arī aptaujājot standarta veikalu pircējus un uzdodot jautājumu, kas mudinātu tos iepirkties internetā, atbilde bija skaidra, proti, laba cena mudinātu 32% no aptaujātajiem respondentiem iepirkties internetā pirmo reizi vai iepirkties biežāk.

Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

Db.lv piedāvā izlasīt Valda Zatlera uzrunu tautai Latvijas Republikas proklamēšanas 89. gadadienā pie Brīvības pieminekļa. Runa publicēta portālā Manapilsēta.lv.

"Labvakar, Latvija!

Labvakar, Latvijas tauta,

Mūsu viesi un draugi citās zemēs!

Šodien Latvija svin savu 89. dzimšanas dienu. Valsts, tāpat kā cilvēka, pirmais uzdevums ir piedzimt. Nākt pasaulē. Mūsu valsts ir uzaugusi kopā ar dažādām paaudzēm, dažādos laikos. Neatkarīga Latvijas valsts visos laikos ir bijusi vērtība, kas vieno mūsu tautu un uztur saikni starp vēsturi un tagadni.

Valsts neatkarību un brīvību nekad nedrīkst uztvert kā pašu par sevi saprotamu lietu, kas mums pienākas uz visiem laikiem. Mūsu brīvība un neatkarība vienmēr būs pakļauta svešiem izaicinājumiem. Tāpēc mums jāatgādina sev un jāstāsta mūsu bērniem, cik sarežģīts, ciešanu un uzvaru pilns ir bijis ceļš uz brīvo Latviju.

Iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL) nesaskata neko nosodāmu faktā, ka dzimšanas dienas svinības ceturtdien bija sarīkojusi darba laikā Iekšlietu ministrijas (IeM) telpās. Viesi tā dēvētajā Pentagonā Gaujas ielā bija aicināti ierasties no plkst.15, vēsta laikraksts Diena.

«Es esmu cilvēks, man ir dzimšanas diena, un es to svinu,» uz Dienas jautājumu, vai tā ir normāla prakse savu dzimšanas dienu svinēt darba laikā, atcirtusi ministre un pārtraukusi telefonsarunu. Atbildi, vai svinībām tērēta arī valsts nauda, nav izdevies iegūt.

No premjera Valda Dombrovska preses sekretāres Līgas Krapānes sacītā varot noprast, ka ministri sveikt bija ieradies arī premjers.

Gandrīz katri 9 no 10 mūsu valsts iedzīvotājiem (88%) vecuma grupā 15-74 gadi vismaz dažreiz atzīmē 8. martu kā svētkus, liecina mediju pētnieku TNS Latvia marta sākumā veiktā pētījuma dati. 64 % Latvijas iedzīvotāju vienmēr atzīmē 8. martu, bet 24 % to svin tikai dažreiz. Tikai 12 % iedzīvotāju 8. martu uzskata par nenozīmīgu dienu un to neatzīmē. Starp latviešiem 49 % aptaujāto apgalvo, ka šie svētki viņiem ir ļoti nozīmīgi un viņi tos vienmēr atzīmē. Savukārt krievu un citu tautību pārstāvji vismaz 8 no 10 gadījumiem šos svētkus svin regulāri. Visvairāk 8. martu atzīmē Latgalē: 90 % Latgales iedzīvotāju apgalvo, ka vienmēr to svin. Attieksmi pret Sieviešu dienas svinēšanu neietekmē dzimums — gan sievietes, gan vīrieši līdzīgās attiecībās to atzīmē. Savukārt līdzīga aptauja Lietuvā liecina, ka tur 8. marts ir nozīmīgi svētki tikai 39 % valsts iedzīvotāju.

Savā dzimšanas dienā, 4. oktobrī, Latvijas Leļļu teātris skatītājiem sagatavojis pārsteigumus, lai teātra apmeklējums bērniem un viņu vecākiem būtu īsti svētki.

Svinot 65. dzimšanas dienu, Latvijas Leļļu teātris atklās jauno Pifa pastu. Bērni jebkurā dienas laikā, ienākot teātrī, varēs uzzīmēt vēstuli kādam no saviem mīļākajiem izrāžu tēliem un ar Pifa pasta starpniecību to nogādāt adresātam.

4. oktobrī Latvijas Leļļu teātra lielajā zālē bērniem būs iespēja noskatīties izrādi Trīs sivēniņi un vilks. Spēlēsimies latviešu un krievu valodā, savukārt mazajā zālē – Lapsiņa Kūmiņa un Vilks Znotiņš latviešu un krievu valodā.

Pēc dzimšanas dienas svinībām Rīgā teātris viesosies dažādās Latvijas pilsētās un pagastos ar viesizrādēm.

Pareizticīgo Ziemassvētkus ir iespējams noteikt par atzīmējamo, nevis svētku dienu, kā to rosina Saskaņas centrs (SC), uzskata Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība).

Premjers intervijā Radio 101 norādīja, ka par pareizticīgo Ziemassvētku atzīšanu par svētku dienu tiek diskutēts ik gadu. Taču ir jāvērtē, kāda jaunai svētku dienai būtu ietekme uz valsts ekonomiku un budžetu. Premjers arī uzsvēra, ka Latvijas Darba devēju konfederācija nekad nav atbalstījusi jaunu svētku dienu radīšanu.

«Bet ir iespējami arī dažādi starprisinājumi, piemēram, pareizticīgo Ziemassvētkus noteikt par atzīmējamo dienu,» teica premjers.

SC kārtējo reizi ir sagatavojis grozījumus likumā par svētku, atceres un atzīmējamām dienām, rosinot noteikt pareizticīgo Ziemassvētkus 7.janvārī par svētku dienu.

Līdz ar referendumu par divvalodību ir aktualizējies jautājums par sabiedrības saliedētību un to, kā to veicināt. Pēc referenduma diskusijās izskanējis, ka viens no priekšlikumiem vienotības izjūtas veicināšanai starp dažādu tautību Latvijas iedzīvotājiem varētu būt pareizticīgo Ziemassvētku atzīšana par svētku dienu.

No 16,3 tūkstošiem uzņēmumu, kas tika reģistrēti 1991. gadā, šobrīd aizvien aktīvi ir 4,4 tūkstoši, liecina Lursoft apkopotie dati par uzņēmumiem, kuriem šogad aprit 30 gadi.

Vairākums no tiem ir individuālie uzņēmumi (41,86%), zemnieku saimniecības (24,32%) un sabiedrības ar ierobežotu atbildību (29,60%).

Šo 30 gadu laikā kopš reģistrēšanas uzņēmumi pārdzīvojuši vairākas krīzes, tostarp gan Krievijas finanšu krīzi 1998.gadā, gan globālo ekonomisko finanšu krīzi 2007. – 2010.gadā, uzņēmumus pamatīgi norūdot un pieprasot no to īpašniekiem un vadītājiem spēju reaģēt un pārorientēt darbu. Arī šobrīd jau gadu dzīvojam krīzes apstākļos, ko radījusi Covid-19 izraisītā pandēmija. Kamēr vieniem uzņēmumiem šo krīzi izdodas izmantot savā labā un pat sasniegt jaunus finanšu rādītāju rekordus, daudzas nozares pandēmija ir būtiski ietekmējusi. Atšķirībā no iepriekš piedzīvotām krīzēm, šoreiz uzņēmējiem pieejami dažādi atbalsta pasākumi no valsts. Tos, kā parāda Lursoft pētījums, izmantojuši arī vairāki pirms 30 gadiem dibinātie uzņēmumi.

Nīderlandes tiesa noraidījusi 69 gadus vecā Emīla Ratelbanda lūgumu atskaitīt 20 gadus no viņa vecuma, lai uzlabotu viņa izredzes karjerā un personīgajā dzīvē, kur pašlaik viņš saskaroties ar diskrimināciju sava vecuma dēļ.

«Ratelbanda kungs ir brīvs justies 20 gadus jaunāks (..) un rīkoties attiecīgi,» paziņoja tiesa, bet norādīja, ka viņa dzimšanas datuma maiņa nozīmētu ierakstu dzēšanu no dzimstības, miršanas, laulību un partnerattiecību reģistra, kam var būt nevēlamas juridiskas un sociālas sekas.

Ratelbands, kurš strādā par individuālo izaugsmes treneri, vēlējās pārcelt savu dzimšanas datumu 20 gadus uz priekšu uz 1969.gada 11.martu. Viņš apgalvoja, ka tiek diskriminēts sava vecuma dēļ, un savu lūgumu salīdzināja ar gadījumiem, kad persona vēlas oficiāli mainīt dzimumu.

Taču tiesa norādīja, ka Nīderlandes likumi piešķir pilsoņiem tiesības un pienākumus, balstoties uz vecumu, piemēram, tiesības piedalīties vēlēšanās un pienākumu apmeklēt skolu.

18. novembrī Latvijā tiek atzīmēta Latvijas Republikas proklamēšanas diena. Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju zina, kādi svētki tiek svinēti 18. novembrī, un precīzi nosauc, ka tā ir Latvijas Republikas proklamēšanas diena (82 %), liecina mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja, kas tika veikta no 2007. gada 31.oktobra līdz 6. novembrim.

TNS Latvia projektu vadītājs Intars Āboms norāda, ka iedzīvotāji, kuri zina, ka 18. novembrī tiek atzīmēta Latvijas Republikas proklamēšanas diena, biežāk ir iedzīvotāji vecuma grupā no 35 līdz 44 gadiem, ar augstāko izglītību, iedzīvotāji ar augstiem personīgajiem (virs 300 latiem mēnesī) un ģimenes ienākumiem (200 un vairāk lati uz vienu ģimenes locekli mēnesī), vadītāji, mājsaimnieces, kā arī rīdzinieki. Savukārt, tie, kuri nezina 18.novembra svētku nozīmi, visbiežāk ir jaunieši (15 līdz 24 gadi), nepilsoņi, iedzīvotāji ar pamata izglītību, kā arī pilsētnieki (izņemot Rīgu).

Visbiežāk Latvijas Republikas proklamēšanas diena tiek atzīmēta, apmeklējot 18. novembrim veltītos pasākumus klātienē (34 %) vai vērojot 18. novembrim veltītos raidījumus televīzijā (33 %). Aptuveni piektā daļa iedzīvotāju svin svētkus kopā ar ģimeni, draugiem (20 %). Savukārt aptuveni katrs trešais Latvijas iedzīvotājs nekā īpaši šos svētkus neatzīmē (33 %).

22. jūlijā aprit 65 gadi, kopš ASV pilsētiņā Bretonvudsā darbu beidza konference, kurā visu valūtu kursus piesaistīja ASV dolāram, bet dolāra kursu - zeltam. Konferencē izveidoja arī Starptautisko Valūtas fondu un Pasaules banku, ziņo Newsru.

Bretonvudsas valūtas sistēma, kas izvirzīja spēles noteikumus starptautiskajiem norēķiniem, par pamatu nosakot dolāru, daudzējādi sevi attaisnojusi. Tomēr tā pa šiem gadiem stipri mainījusies un turpina reformēties, uzskata Krievijas finanšu ministrs Dmitrijs Pankins.

Grandiozas kolapses starptautiskajā norēķinu sistēmā nav bijis, sistēma strādāja, valstis saprata, kā veidojas starptautiskās valūtas attiecības, bija skaidri spēles noteikumi, kuri pamatā ir saglabājušies, norāda Krievijas finanšu ministrs.

Tomēr arī šī sistēma nav varējusi novērst ekonomiskās krīzes, jo tās ir iekodētas jau pašā ekonomikas attīstības būtībā, atzīst finanšu analītiķis.

Cilvēkiem, kas reiz dzimuši Abrenes apriņķī, tā sāpīgais zaudējums ticis atgādināts vēlreiz, un šoreiz to dara Latvijas varas iestādes.

Jaunā parauga pasu ailē dzimšanas vieta, saskaņā ar šobrīd spēkā esošo Administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru ierakstot Krievija, nevis Latvija, raksta Neatkarīgā. Lai gan, šo cilvēku dzimšanas brīdī Abrene bija Latvijas teritorija.

Nedoties uz pasu nodaļām un nemainīt vecā parauga pasi pret jaunu, ja vien nav ieplānots kāds ceļojums uz ārvalstīm, ir vienīgais risinājums, ko Abrenē dzimušajiem var ieteikt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pasu nodaļas vadītāja Dzintra Peneze.

Dzīvot un veikt darījumus Latvijas teritorijā šie cilvēki droši var arī ar vecā parauga pasēm, kurās ir ielīmētā fotogrāfija, un jaunā pase viņiem nepieciešama vienīgi ceļošanai uz ārvalstīm, skaidro Dz.Peneze. Tie, kuri dzimuši Abrenē līdz 1945. gada oktobrim, kad Abrenes pilsēta un seši pagasti tika pievienoti Krievijas PFSR, ir jau gados un vairākumā sasnieguši 60 gadu vecumu, kad iedzīvotājiem sāk izsniegt pases nevis ar ierasto 10 gadu derīguma termiņu, bet 50 gadu termiņu, tādēļ vecā parauga pases ar ierakstu Abrene viņiem būs derīgas līdz mūža galam.

Pirms dažām nedēļām — 1. oktobrī spēkā stājās grozījumi Konkurences likumā, ar kuriem tiek ieviesta dominējošā stāvokļa mazumtirdzniecībā koncepcija un noteikts tā ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums.

Dominējošā stāvoklī mazumtirdzniecībā (DSM) ir tie tirgus dalībnieki, kas, ņemot vērā savu iepirkuma varu un piegādātāju atkarību konkrētajā tirgū, spēj tieši vai netieši piemērot vai uzspiest piegādātājiem netaisnīgus un nepamatotus noteikumus, nosacījumus vai maksājumus un var kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci Latvijas teritorijā. Noteikumu pārkāpumi draud ar būtiskiem naudas sodiem – no 0,05 līdz 2% no tirgus dalībnieka pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, atkarībā no tā, vai pārkāpums ir pirmreizējs, atkārtots un vai tirgus dalībnieks pildījis tam uzlikto tiesisko pienākumu.

Šogad Latvijas vannu ražotājs «PAA» svin 25. dzimšanas dienu. Pirmo vannu uzņēmuma vadītājs izgatavoja kopā ar draugiem, bet šodien «PAA» sniedz darbu teju 100 cilvēkiem. Uzņēmuma rūpnīcā, kas atrodas Ķekavas novadā, dienā vidēji tiek saražotas 20 vannas, 20 izlietnes un 120 dušas paliktņi.

Zīmola stāsts skatāms raksta galerijā!

Pie sasniegtā uzņēmums nedomā apstāties – iecerēta jauna ceha būvniecība un esošo ražošanas telpu modernizēšana. «Plānojam iegādāties ražošanas iekārtas, aprīkot un modernizēt esošās fabrikas telpas un darba vidi padarīt mūsdienīgāku, tuvāko pāris gadu laikā attīstībā investējot vairāk nekā miljonu eiro,» nodomus atklāj «PAA» dibinātājs un īpašnieks Pēteris Treicis.

Uzņēmums ražo vairāk nekā trīsdesmit modeļu vannas no trīs dažādiem materiāliem – akrila, akmens masas un «PAA» patentētā cēlā materiāla SilkStone. «Ražojam tikai pēc pasūtījuma, gatavo produkciju tikpat kā neuzglabājot noliktavā. Mūsu galvenā priekšrocība ir elastība – varam piedāvāt vannu, izlietni vai dušas paliktni gandrīz jebkuram mājoklim vai komercobjektam,» stāsta ražotnes vadītāja Diana Imaka.

Cenšoties iztīrīt noliktavas no aizsēdējušiem modeļiem, autotirgotāji kā nu prazdami cenšas iekārdināt pircējus ar vērienīgām atlaidēm.

Strauji samazinoties jauno auto pārdošanas apjomiem, autotirgotāji ir spiesti pielāgoties jaunajiem spēles noteikumiem. Teju ikvienam noliktavu pārpalikumi ir gana iespaidīgi, kuri lielākoties radušies pērnā gada nogalē, pārlieku optimistiski prognozējot automašīnu noietu 2008. gadā. Jāatzīst, ka šāda parādība šobrīd ir novērojama ne tikai Latvijā, bet arī citviet Eiropā, un izdevīgi piedāvājumi top bieži vien ar ciešu importētāju un rūpnīcas atbalstu.

Citas izejas nav

Vairākos tūkstošos eiro solītās atlaides un dažādi papildu bonusi vairs nav nekāds retums. Trako cenu maratonā agrāk vai vēlāk ir iesaistījies teju ikviens Latvijā pārstāvētais zīmols, nešķirojot pēc hierarhiskās piederības - vai tas būtu masu produkcijai vai arī premium markas auto. Vairums no aptaujātajiem autotirgotājiem atzīst, ka pašreizējā brīdī tas ir izdzīvošanas jautājums ikvienam, ieskaitot arī tirgus līderi Toyota. Viens no Toyota, Lexus pārstāvjiem Amserv Motors direktors Gundars Vectirāns atzīst, ka pēdējo desmit gadu laikā no importētāja puses nav piedzīvotas tik vērienīgas cenu atlaides.

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb - kā es pret VID par 5 eiro tiesājos.

Paskrienot notikumiem pa priekšu, uzreiz vēlos norādīt, ka tiesāšanās ceļā esmu uzvarējusi Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un spriedums administratīvā lietā ir stājies spēkā 10/06/2019. Taču jāsecina, ka mūsdienās ļoti reti kurš izvēlas tiesāties pret VID. Tas ir saistīts ar lielām tiesāšanās izmaksām, kuras pie tam vēl nav iespējams atgūt, patērēto laiku un valdošajam uzskatam (VID publiski paustajam) par augsto procentuālo uzvaras īpatsvaru no VID puses. Manā gadījumā svarīgs bija princips par to, ka esmu nodokļu konsultants, un nevarēju atstāt VID negodīgu rīcību bez uzmanības. Tas bija reputācijas jautājums. Mani kolēģi juristi gan vienmēr ir uzsvēruši, ka principi mūsu valstī maksā dārgi, kas tā arī ir. Neskatoties uz faktu, ka visu tiesvedību kārtoju es pati un man nebija papildu juristu un konsultantu rēķini, jebkurā gadījumā biju iztērējusi arī 90 eiro valsts nodevās, kas pret strīdus summu 5 eiro ir smieklīgi un pat muļķīgi. Tieši tāpēc bieži mani klienti izvēlas netiesāties ar VID, jo saprot, ka tas ir pārāk dārgi. Man kā konsultantam šis šķiet absurdi. Turklāt VID ar šādu rīcību paliek arvien pašpārliecinātāks. Pēdējā laikā 95% gadījumos pie nepamatota audita uzrēķina vienīgā VID atbilde un argumentācija ir: «Ejiet, tiesājieties un tad redzēsim, ko tiesa teiks».