Kopīga fiskālās disciplīnas ietvara veidošana ir ļoti daudzšķautņains jautājums gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā (ES). No vienas puses, tā ir politiskā saspēle, kur arī Latvijai jāpieliek pūliņi, lai mūsu balsi Eiropā sadzirdētu un izveidotu mehānismu, kas nodrošina atbildīgu dalībvalstu budžeta politiku.

No otras puses, protams, fiskālās disciplīnas īstenošanu, pirmkārt, jāsāk savās mājās ar pavisam praktisku mērķi – pieejamā naudas apjoma saprātīga tērēšana, lai apmierinātu pēc iespējas vairāk vajadzību un dzīvotu labāk. Šajā rakstā pievērsīšos fiskālās disciplīnas padomes lomai un iespējām uzlabot fiskālo disciplīnu Latvijā un apskatīšu Eiropas Savienības fiskālās padomes līdzšinējo veidošanas gaitu.

Sabiedrībai no publiski pieejamās informācijas, kas mēdz būt arī virspusēja un politiski motivēta, ne vienmēr ir viegli saprast, vai īstenotā budžeta politika patiesi ved uz lielāku labklājību. Turklāt pat politikas īstenotājiem arvien grūtāk ir saprast, vai nosacījumi tiešām tiek izpildīti un cik objektīvi ir Eiropas Komisijas (EK) pieņemtie lēmumi, izvērtējot konkrētu dalībvalstu atbilstību regulās definētajiem atbildīgas budžeta politikas nosacījumiem. Ir vairāki ceļi, kā turpināt attīstības ceļu arī šajos apstākļos: var atņemt valstīm iespējas radoši lavierēt pa disciplīnas kritēriju džungļiem un budžeta lēmumu pieņemšanu centralizēt vai tomēr censties risināt pastāvošā mehānisma problēmas.

Fiskālās disciplīnas padome kopumā ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) makroekonomikas prognozes 2022.gadam un vidēja termiņa budžeta ietvara izstrādei 2023. -2025.gadam, taču norāda uz vairākiem būtiskiem riskiem, kas var negatīvi ietekmēt turpmāko tautsaimniecības attīstību, informēja Fiskālās disciplīnas padomes pārstāvji.

Padome uzskata FM prognozes par pieņemamām šābrīža augstās nenoteiktības laikā. Kopš iepriekšējās prognožu apstiprināšanas 2022.gada augustā ekonomiskā situācija ir būtiski pasliktinājusies, kas rada nepieciešamību prognozes pārskatīt. Kopš 2022.gada sākuma FM prognozes ir novirzījušās pesimistiskā virzienā, iekšzemes kopprodukts (IKP) tiek novērtēts arvien zemāk, savukārt inflācijas prognoze - kāpināta, norāda Fiskālās disciplīnas padome.

Padomes ieskatā, galvenie negatīvie faktori, kas ietekmēs tautsaimniecību, būs ģeopolitiskās spriedzes radītie ekonomiskie riski, augstā inflācija, piegāžu ķēžu traucējumi un mājsaimniecību patēriņa kritums. Šo faktoru rezultātā ar lielu varbūtību turpināsies ekonomikas lejupslīde.

Finanšu ministrija (FM) nepiekrīt atsevišķiem jautājumiem, kas ietverti Fiskālās disciplīnas padomes Fiskālās disciplīnas uzraudzības starpziņojumā par Latvijas Stabilitātes programmu 2019.-2022. gadam.

FM uzskata, ka Stabilitātes programma ir sagatavota pilnībā atbilstoši Fiskālās disciplīnas likumam, tai skaitā jautājumā par nodokļu reformas ietekmes uzskaiti fiskālo mērķu definēšanas procesā.

Db.lv jau vēstīja, ka, izvērtējot Latvijas Stabilitātes programmu 2019.-2022. gadam, Fiskālās disciplīnas padome secinājusi, ka valdība neparedz pietiekami stingru fiskālās politikas ievirzi.

Lai arī Fiskālās disciplīnas padome turpina uzturēt spēkā jau iepriekš pausto viedokli, ka nodokļu reformas ietekme uz ieņēmumu samazinājumu nav vienreizējs pasākums, padome nesniedz nekādu pamatojumu savam viedoklim. FM turpina izmantot jau 2019. gada budžeta izstrādes gaitā izmantoto pieeju, ka nodokļu reformas izsauktais ieņēmumu kritums ir vienreizējs pasākums un uzskata, ka tas atbilst Fiskālās disciplīnas likumam. Argumenti par šo jautājumu ir nosūtīti Fiskālās disciplīnas padomei, jau pirms 2019. gada budžeta sagatavošanas un ir publiski pieejami tās mājaslapā. Lai diskusija par šo jautājumu būtu produktīva, FM sagaida no Fiskālās disciplīnas padomes argumentus savai pozīcijai.

Izvērtējot Latvijas Stabilitātes programmu 2019.-2022. gadam, Fiskālās disciplīnas padome secinājusi, ka valdība neparedz pietiekami stingru fiskālās politikas ievirzi.

«Piedāvātā Latvijas Stabilitātes programma 2019.-2022. gadam neliecina, ka valdība gatavojas situāciju uzlabot, veidojot vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020.-2022.gadam. Kaut arī, salīdzinot ar iepriekšējiem plāniem, ir paredzēta budžeta rādītāju uzlabošanās, tomēr šos centienus nevar dēvēt par pietiekamiem, jo Latvijā budžeta deficīts ir ievērojami lielāks nekā citās Baltijas valstīs, kur jau vairāku gadu garumā valsts budžets tiek veidots ar pārpalikumu,» norāda Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.

Fiskālās disciplīnas padome otrdien, 23. aprīlī, publicēja savu viedokli par Latvijas Stabilitātes programmu 2019.-2022. gadam. Šis Padomes ziņojums ir nosūtīts Saeimai, Ministru kabinetam un Finanšu ministrijai, kā arī publicēts Padomes un Finanšu ministrijas interneta vietnē.

Izvērtējot Latvijas stabilitātes programmu 2018.-2021.gadam, Fiskālās disciplīnas padome secinājusi, ka Latvijas valdība turpina īstenot atbildīgu fiskālo politiku, pamatā ievērojot fiskālās disciplīnas prasības.

Tomēr, salīdzinot ar 2015. un 2016.gadiem, vērojama būtiska fiskālās politikas plānu ekspansija, kas neatbilst pašlaik labvēlīgajiem ekonomikas apstākļiem un pastiprina procikliskas ievirzes (tiek pastiprināti sildīta valsts ekonomika un netiek mazināts valsts kopējais parāds). To nulle publiskotajā un pirmdien Ministru kabinetā iesniegtajā ikgadējā Fiskālās disciplīnas uzraudzības starpziņojumā atzinusi Fiskālās disciplīnas padome (FDP).

Kā norāda padomes eksperti, Valdībai būtu nepieciešams realizēt plānus efektīvākai valsts parāda samazināšanai attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP), jo patlaban plānošanas dokumentos tālāka termiņa mērķos valsts parāda līmenis attiecībā pret IKP tiek nepārtraukti pārskatīts ar augšupejošu tendenci.«Kopumā Latvijas valdība turpina ievērot atbildīgu fiskālo politiku, tiek ievērotas visas pamatprasības, ko nosaka Fiskālās disciplīnas likums. Taču Padome uzskata, ka valdība varētu enerģiskāk veikt budžeta deficīta samazināšanu un gatavot budžetu ar pārpalikumu. Jo ekonomika turpina attīstīties ļoti ātri, ekonomikas rezultāti iepriecina un tas nozīmē, ka šādā ekonomiskajā situācijā nav pamata gatavot budžetu ar deficītu un palielināt valsts parādu,» norāda Jānis Platais, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs.

Fiskālās disciplīnas padome secinājusi, ka Ministru kabineta sēdē 23. oktobrī pieņemtais lēmums pārdalīt ietaupītos līdzekļus no Labklājības ministrijas budžeta apakšprogrammas «Valsts sociālie pabalsti» neatbilst Fiskālās disciplīnas likumā noteiktajam, jo šāds lēmums pārsniedz 2018. gadam noteikto maksimālo izdevumu apjomu.

2018. gada 23. oktobrī Ministru kabineta sēdē tika izskatīts jautājums par valsts līdzekļu (apropriācijas) pārdali no Labklājības ministrijas budžeta apakšprogrammas «Valsts sociālie pabalsti» uz citām Labklājības ministrijas budžeta apakšprogrammām 4 561 470 eiro apmērā, kā arī uz Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammu «Dotācija nacionālās nozīmes starptautisku sporta pasākumu organizēšanai Latvijā» kopumā 1 031 641 eiro apmērā.

Saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likumu, ja Ministru kabinets pieņem normatīvo aktu, kas nosaka, ka budžeta izdevumi pārsniedz valsts budžeta izdevumu maksimālo apmēru vai samazina plānotos valsts budžeta ieņēmumus, Ministru kabinetam jānodrošina, ka vienlaikus stājas spēkā normatīvie akti, kas kompensē izdevumu pieaugumu vai ieņēmumu samazinājumu.

Fiskālās disciplīnas padome apstiprinājusi Finanšu ministrijas izstrādātās makroekonomiskās prognozes, ko valdība izmantos Latvijas vidēja termiņa budžeta ietvara ( VTBI) izstrādei 2019.-2021. gadam, informē padomes pārstāvji.

Vienlaikus padome uzstāj uz ļoti stingru fiskālās disciplīnas ievērošanu, lai šobrīd, kad ekonomikā valda strauja izaugsme, nepieļautu fiskālās telpas paplašināšanu.

«Padome vērš uzmanību, ka ekonomika ir tik acīmredzami tuvu ekonomiskās aktivitātes cikla pašai virsotnei, ka šobrīd nedrīkst pieļaut makroekonomikas prognozes, kas varētu radīt iespējamu fiskālās telpas paplašināšanu. Pašlaik ir laiks īstenot fiskālos ierobežojumus, nevis atvieglojumus,» norāda Jānis Platais, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs.

Padome ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) prognozes attiecībā uz reālā un nominālā IKP pieaugumu, inflāciju, potenciālo IKP pieaugumu un IKP deflatoru, kā arī izlaižu starpības samazinājumu 2019. gadam.

Latvija valsts parāda apkalpošanas izmaksas tuvākajos gados var pieaugt divkārt, šorīt intervijā Latvijas Radio atzina Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Ja patlaban šīs izmaksas veido 200 miljonus eiro gadā, tad tās varētu pieaugt līdz 400-450 miljoniem eiro gadā.

Šteinbuka norādīja, ka pagaidām Latvijas valsts parāds nav liels, salīdzinot ar citām Eirozonas valstīm, tomēr tas nenozīmē, ka valdība var tērēt neierobežotā apjomā, jo jārēķinās ar pieaugošajām parāda apkalpošanas izmaksām.

Vienkāršoti sakot tas nozīmē, ka no budžeta būs vairāk naudas jātērē nevis medicīnai, izglītībai un citām jomām, bet parāda apkalpošanai, piebilda Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.

Ja patlaban Latvijas var aizņemties ar salīdzinoši mazu likmi - 2,75%, tad valstīs ar ievērojami lielāku parādu arī likmes ir krietni augstākas - piemēram, Itālijā 4,6% un Grieķijā gandrīz 5%. Jārēķinās, ka parāda apkalpošanas izmaksas augs visai strauji, uzsvēra Šteinbuka.

Kārtējais sviests. Tā īsi var raksturot vairāku ekspertu teikto par valdības lemto, ka vairāk nekā 10 miljoni eiro, ko ministrijas šogad nav iztērējušas, plānots pārdalīt dažādiem citiem mērķiem.

Lielākās summas paredzēts pārdalīt starp Labklājības ministrijas (LM) programmām. 1,4 miljoni eiro, kurus Finanšu ministrija nav iztērējusi ēnu ekonomikas apkarošanai, plānots novirzīt baznīcām, bet 700 000 eiro Kultūras ministrija rosina atvēlēt Ventspils mūzikas skolai. Izklausās kut kur dzirdēts? Jā, ļoti atgādina bēdīgi slavenās deputātu kvotas, tikai šoreiz ministru izpildījumā. Par to, kāpēc neiztērētā nauda netiek novirzīta budžeta deficīta segšanai, atbildes nav, tāpat par to, kādēļ nauda pārdalīta tieši šiem, nevis citiem mērķiem.

Ar šādu līdzekļu pārdalīšanas praksi tiek diskreditēts viss budžeta veidošanas process un politiķi faktiski paši sev iešauj kājā.

Latvijas valdība kopumā ievēro fiskālās disciplīnas principus, bet gan 2014., gan 2015.gadā novērojamas negatīvas novirzes no budžeta likumos noteiktajiem mērķiem, secināts ceturtdien, 6.oktobrī publiskotajā Fiskālās disciplīnas padomes gadskārtējā uzraudzības ziņojumā.

«Kopumā valdības fiskālā politika ir vērtējama kā atbildīga, un arī starptautiskās sabiedrības acīs Latvija tiek uzskatīta par valsti, kur fiskālā politika tiek plānota un īstenota atbildīgi. Tomēr, ja Latviju salīdzina ar kaimiņvalstīm Igauniju un Lietuvu, mūsu valsts vairākos fiskālās disciplīnas rādītājos visai būtiski atpaliek, piemēram, budžeta deficīta līmeņos,» atzīst Jānis Platais, Padomes priekšsēdētājs.

Jaunākajā Uzraudzības ziņojumā padome atzinīgi vērtē Valdības atbalstu veidot fiskālā nodrošinājuma rezervi 2017.-2019.gadam. Lai gan fiskālā rezerve ir izveidota Fiskālās disciplīnas likumā noteiktajā minimālajā apmērā, Padome uzskata, ka tā atbilst pašlaik izvērtētajiem fiskālajiem riskiem.

Fiskālās disciplīnas padome secinājusi, ka Ministru kabineta sēdē 28. augustā pieņemtais lēmums pārdalīt ietaupītos līdzekļus no Labklājības ministrijas budžeta apakšprogrammas Valsts sociālie pabalsti neatbilst Fiskālās disciplīnas likumā noteiktajam, jo pārsniedz vidēja termiņa budžeta ietvara likumā noteikto maksimālo izdevumu apjomu, informē padomē.

2018. gada 28. augustā Ministru kabineta sēdē tika izskatīts jautājums par līdzekļu pārdali apakšprogrammā Valsts sociālie pabalsti. Ņemot vērā, ka plānoto pabalstu saņēmēju skaits invalīdu grupā, kuriem ir nepieciešama īpaša kopšana, netiek sasniegts, tika nolemts atlikuma pārdali vienreizēja pabalsta veidā pārdalīt citai sociālo pabalstu grupai - politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, kopumā 1 287 700 eiro apmērā.

Kā norāda padome, jebkurš izdevumu ietaupījums, kas veidojas no budžeta kategorijām, kas uzskaitītas Fiskālās disciplīnas likuma 5. panta pirmajā daļā, tostarp arī sociālajiem pabalstiem, prasa pārskatīt noteiktos maksimālos izdevumu apmērus. Tādējādi līdzekļu pārdale, izmantojot ietaupījumus minētajos izdevumu posteņos, rada Fiskālās disciplīnas likuma pārkāpumu. Jāpiebilst, ka, nosakot maksimālo valsts budžeta izdevumu apmēru 2018. gadam, Padome ņēma vērā Finanšu ministrijas aprēķinus budžeta izdevumiem valsts sociālajiem pabalstiem.

Fiskālās disciplīnas padome Finanšu ministrijas (FM) izstrādātās makroekonomikas prognozes vērtē kā reālistiskas. Taču bažas rada ekonomikas izaugsmes potenciāls, proti - tas varētu būt vājāks nekā šobrīd prognozē FM, kas savukārt nozīmē, ka ekonomikas izaugsme nākotnē var sabremzēties straujāk un kopumā naudas tēriņiem būs mazāk, informē padome.

Padome ir apstiprinājusi FM izstrādātās makroekonomikas prognozes 2018.-2021.gadam, ko valdība izmantos par pamatu konsultācijām ar Eiropas Komisiju, lai iezīmētu nākamā gada valsts budžeta aprises.

«Šobrīd Latvijas ekonomika aug strauji, bet ir rūpīgi jāseko līdzi, vai šī straujā izaugsme neuzrāda pārkaršanas pazīmes, kas izpaužas kā straujš inflācijas un darba samaksas pieaugums,» uzsver Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais. «Šāda tendence ir ļoti nevēlama, jo var izraisīt makroekonomiskās nestabilitātes draudus un ilgtermiņā pasliktināt valsts finansiālo situāciju, kā to redzējām iepriekšējās ekonomiskās krīzes laikā.»

Finanšu ministrijas izstrādātās jaunās makroekonomisko rādītāju prognozes laika posmam līdz 2021.gadam liecina, ka reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes temps šogad ir 4%, nākamajos gados - tuvu 3%, bet inflācija aug straujāk nekā iepriekš prognozēts.

Finanšu ministrija un Fiskālās disciplīnas padome pirmdien, 8. februārī, noslēdza vienošanos par abu pušu sadarbības stiprināšanu saistībā ar makroekonomikas rādītāju prognozēm, kas tiek izmantotas gadskārtējā valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara sagatavošanā, informē FM.

«Esam gandarīti, ka atbilstoši Latvijas un Eiropas fiskālās disciplīnas likumos noteiktajam ir precīzi sadalītas iestāžu lomas un arī Latvijā tiks īstenota neatkarīga makroekonomisko rādītāju prognožu novērtēšana. Fiskālās padomes ir būtiska finanšu pārvaldības sastāvdaļa Eiropā un pasaulē. Latvijā mūsu fiskālās disciplīnas uzraugs ir tik pat aktīvs kā citviet. Pateicoties sakārtotiem sadarbības principiem gan datu apmaiņā, gan darbu plānos, ir iespēja efektīvāk organizēt darbu,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Savukārt Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais uzsver: «Parakstot savstarpējo vienošanos, esam pabeiguši darbu pie procedūras sakārtošanas saistībā ar makroekonomikas rādītāju prognožu un fiskālās politikas novērtēšanu. Raita sadarbība dod iespēju kvalitatīvāk izvērtēt plānotos un arī jau pieņemtos valdības lēmumus. Atbilstoši parakstītajam dokumentam jau šajā nedēļā noritēs aktīvs darbs pie Finanšu ministrijas makroekonomikas rādītāju prognožu izvērtēšanas ikgadējās Stabilitātes programmas sagatavošanas procesā.»

Pastāv vairāki lejupvērsti ekonomiskie riski, kuru iestāšanās varētu pasliktināt situāciju ekonomikā un pastāv augsta varbūtība sagaidīt vēl vienu valsts parāda pieauguma vilni, informēja Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) pārstāvji.

FDP ir apstiprinājusi koriģētās Finanšu ministrijas (FM) makroekonomikas prognozes jeb Sankciju scenāriju Stabilitātes programmas izstrādei 2022.-2025.gadam saistībā ar strauju un negatīvu ģeopolitiskās situācijas attīstību.

Padomē norāda, ka kopš iepriekšējo makroekonomikas prognožu apstiprināšanas šā gada 10.februārī ir notikusi strauja ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanās saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā 24.februārī.

Padome kopumā ir apstiprinājusi FM izstrādātā ārkārtas Sankciju scenārija makroekonomiskos indikatorus 2022.-2025.gadam. FDP atzīst, ka scenārijs ir sagatavots unikālā vēstures situācijā, kas ir neprognozējama, un tā izstrādi apgrūtina vairāki riski. Bez nozīmīgākā - turpmākās militārās eskalācijas - pastāv vairāki lejupvērsti ekonomiskie riski, kuru iestāšanās varētu pasliktināt situāciju ekonomikā.

Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētājas amatā atkārtoti uz nākamo trīs gadu pilnvaru termiņu iecelta Inna Šteinbuka, mikroblogošanas vietnē "Twitter" informē padome.

Šteinbuka atkārtoti ievēlēta par FDP priekšsēdētāju padomes sēdē 2022.gada 20.decembrī.

Savukārt bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš iecelts par FDP priekšsēdētājas vietnieku.

FDP paziņojumā minēts, ka Āboliņš šajā amatā nomainīs Mortenu Hansenu, kura pilnvaru termiņš beidzas gada beigās.

Jau vēstīts, ka Saeima 2018.gada 11.oktobrī iecēla Šteinbuku FDP padomē, bet 2019.gada decembrī Šteinbuka tika iecelta par padomes priekšsēdētāju.

Savukārt Āboliņu FDP padomē Saeima iecēla 2020.gada 5.martā. Tāpat šajā dienā FDP tika iecelts Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolas mācībspēks Andrejs Jakobsons.

Vienlaikus Hansenu Saeima 2016.gada 22.decembrī apstiprināja atkārtoti darbam FSP.

2020.gada budžeta fiskālā telpa ir mīnus 145,3 miljoni eiro, nevis Finanšu ministrijas prognozētie 11,9 miljoni eiro, teikts Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) viedoklī par valdībā apstiprināto Latvijas Stabilitātes programmu 2019.-2022.gadiem.

FDP norādīja, ka Fiskālās disciplīnas likumā paredzētā fiskālo nosacījumu izpilde veidos 103 miljonus eiro, savukārt fiskālā nodrošinājuma rezerve nākamgad veidos 33,1 miljonu eiro.

FDP ieskatā, nepieciešams pilnveidot valdības fiskālo stratēģiju.

«2018.gada rezultāti un 2019.gada valsts budžeta vērtējums norāda uz būtisku fiskālās politikas grožu atlaišanu un budžeta izdevumu pieaugumu straujāk par potenciālo ekonomikas pieaugumu. 2020.gadam padome saskata lielāku budžeta konsolidācijas nepieciešamību, lai sasniegtu fiskālās disciplīnas prasības,» pauda fiskālās disciplīnas uzraugi.

Padomē piebilda, ka tēriņu pieaugums 2018.gadā pārsniedza jebkādus piesardzīgos aprēķinus un līdzīga tendence tiek saglabāta 2019.gadam, sašaurinot iespējas 2020.gadam.

Cenu kāpuma mazināšanai būtu jāvērtē iespēja uz laiku apturēt atsevišķus valsts finansētos būvniecības projektus, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

"Būvniecības nozare ir tāds inflācijas perēklis. Varbūt, valdībai ir jāpadomā, vai ir kādi projekti, kurus mēs finansējam no valsts naudas, kurus vajag pagaidām apstādināt un atgriezties pie šiem projektiem, kad situācija būs labvēlīgāka un cenas tik strauji neaugs," teica Šteinbuka.

Tāpat viņa norādīja, ka, sākoties pandēmijai, valstis palielināja atbalstu ekonomikai, audzējot budžeta deficītu, taču šīs pastāvīgās injekcijas ekonomikā stimulēja cenu pieaugumu.

Šteinbuka arī atzīmēja, ka nebūtu pareizi valsts atbalstu piešķirt pilnīgi visiem, jo ir sabiedrības daļa, kurai šo atbalstu vajag vairāk. "Mums apmēram piektā daļa iedzīvotāju ir uz nabadzības sliekšņa un ir pakļauta nabadzības riskam. Tieši šai iedzīvotāju daļai ir nepieciešams atbalsts," viņa sacīja.

Saeima 23.novembrī pieņēma likumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam.

Par likumprojektu nobalsoja 52 deputāti, bet 33 parlamentārieši balsoja "pret".

Likuma Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam mērķis ir nodrošināt vidēja termiņa budžeta plānošanu. Saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību vidēja termiņa valsts budžeta plānošana ir process, kurā tiek noteikti pieejamie resursi vidējam termiņam un nodrošināta šo resursu izlietošana atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm. Vidēja termiņa budžeta plānošana paredz noteikt valsts budžeta likumu vienam gadam un maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjomu turpmākajiem diviem gadiem.

Likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam" deputāti atbalstīja vairākus tā saucamo koalīcijas "deputātu kvotu" priekšlikumus, kopumā šim mērķim iztērējot gandrīz divus miljonus eiro.

Fiskālās disciplīnas padome kopumā ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) makroekonomikas prognozes 2023. gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaram 2024. - 2026. gadam. Tomēr Padome norāda uz grūti prognozējamu risku kopumu, kas var strauji pasliktināt ekonomikas veiktspēju.

“Pieredze rāda, ka Finanšu prognozes ir diezgan precīzas. Lai gan Padome ir norādījusi uz vairākiem riskiem, kas attaisno piesardzību izaugsmes trajektorijas prognozēšanā, ceru, ka valdības centieni transformēt ekonomiku vecinās straujāku attīstību,” saka Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.

Kā norāda Padome, FM prognozes kopš 2023. gada sākuma ir uzlabojušās un pašlaik ir piesardzīgi optimistiskas. IKP pieauguma temps prognozēts augstāks, nekā plānots 2023.- 2026. gadiem, tomēr piesardzīgāk nekā 2022. gada otrajā pusē. Savukārt inflācijas prognoze palikusi gandrīz nemainīga un liecina par straujāku tās kritumu jau šī gada laikā.

Fiskālās disciplīnas padome piekrīt, ka nodokļu sistēmas reforma ir nepieciešama, taču padziļināti šo jautājumu analizēs 17. maija sēdē, kad būs iepazinusies ar detalizētu aprēķinu metodoloģijas izklāstu, informē padomes pārstāvji.

Padome uzsver, ka turpinās sekot, vai neveidojas neatbilstība Fiskālās disciplīnas likuma 9. pantā noteiktajam. 2017. gada 9. maija Ministru kabineta sēdē turpinājās diskusija par Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēm 2018.-2021. gadam. Sēdē piedalījās arī Fiskālās disciplīnas padomes biedrs Andžs Ūbelis, kurš pauda Padomes viedokli un neskaidros jautājumus saistībā ar piedāvāto nodokļu sistēmas reformu. «Padome atzinīgi vērtē centienus izstrādāt visaptverošu un paredzamu vidēja termiņa nodokļu stratēģiju, kā arī mazināt darbaspēka nodokļu slogu un ekonomisko nevienlīdzību.

Vienlaikus padome pauž bažas, ka pieejamā informācija neapliecina plānotu virzību uz nodokļu ieņēmumu mērķi 1/3 no IKP un reformas ietekme uz ekonomiskās nevienlīdzības mazināšanu ir ierobežota, bet izmaksas - augstas,» skaidro A. Ūbelis. Padomes pozīcija par Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēm 2018.-2021. gadam tiks formulēta 17. maija fiskālo risku darba grupas sēdē, uz kuru aicināti arī vairāki Finanšu ministrijas pārstāvji. «Lai padome varētu paust informētu viedokli par reformu pasākumiem, ir nepieciešams caurspīdīgs un detalizēts aprēķinu metodoloģijas izklāsts par reformas ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem, kā arī analīze par reformas ietekmi uz budžeta ieņēmumiem cikliskās lejupslīdes gadījumā. Nepieciešams arī pārskatīt ekonomiskajā ciklā izvērtēt, lai pārliecinātos, vai netiek pārkāpts pretcikliskas fiskālās politikas princips. Tā kā reformas pasākumi paredz deficīta pieaugumu tuvākajos gados, Padome rūpīgi sekos, vai neveidojas neatbilstība Fiskālās disciplīnas likuma 9. pantā noteiktajam, t.i. ievērotas prasības par kompensējošo pasākumu nodrošināšanu,» norāda A. Ūbelis.

Fiskālās disciplīnas padome ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas makroekonomikas prognozes Stabilitātes programmas izstrādei 2022. - 2025. gadam, taču aplēses par ekonomikas attīstību turpmākajos gados var būtiski ietekmēt epidemioloģiskie un ģeopolitiskie riski, augstās enerģijas cenas, inflācija, ēnu ekonomika, kā arī politiskie riski.

Fiskālās disciplīnas padome šī gada 10. februāra sanāksmē apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) makroekonomikas prognozes, kas šogad paredz iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu 4% apmērā, bet 2023. gadā - 3,9% apmērā. IKP izaugsme 2024. un 2025. gadā prognozēta 3,4% apmērā.

Kā norāda Padome, pašlaik ekonomika ir uzsākusi jaunu izaugsmes ciklu, tomēr izaugsmi apdraud vairāki makroekonomiskie riski, tostarp inflācija un spriedze darba tirgū, kā arī citi riski. Gan ministrijas, gan Padomes aprēķini liecina, ka 2024.-2025. gadā ekonomika var sākt darboties virs tās potenciāla.

Padomes ieskatā, iespējamo risku vidū, kas var apdraudēt valsts ekonomisko attīstību, joprojām ir Covid-19 un tā iespējamās mutācijas. Arī saspīlējumi Krievijas un Ukrainas starptautiskajās attiecībās un potenciālā Baltkrievijas iesaistīšanās šajā procesā veido nelabvēlīgu vidi stabilai ekonomikas izaugsmei, negatīvi ietekmē enerģijas, it īpaši dabasgāzes cenas, rada nepievilcīgu investīciju klimatu reģionā. Tāpat nav izslēgta arī enerģijas avotu piegādes šoka varbūtība.

Fiskālās disciplīnas padome nosūtījusi Saeimai un Ministru kabinetam viedokli saistībā ar Saeimas 13. decembrī pieņemtajiem grozījumiem Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kas no 2019. gada 1. janvāra paredz palielināt veselības aprūpes nozares finansējumu par 20%, informē padome.

Pieņemot minētos likuma grozījumus laikā, kad nākamā gada valsts budžets vēl nav apstiprināts, Saeima nav ņēmusi vērā fiskālās disciplīnas principus, norāda padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.

Padome norāda, ka minētais lēmums atbalstīt papildu izdevumus ar fiskālo ietekmi 2019. gadā – 87 483 708 eiro, 2020. gadā – 191 227 820 eiro un 2021. gadā – 314 599 953 eiro bez kompensējošiem pasākumiem ir skaidrs signāls uz nepieciešamību jaunajai valdībai tās tuvākajos darbības mēnešos un arī veidojot 2019. gada valsts budžetu veikt fiskālo konsolidāciju jeb valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu līdzsvarošanu.

Padome norāda, ka minētajam pasākumam nav norādīti finansēšanas avoti un nav pieejama arī pietiekama brīva fiskālā telpa. Konstatējams arī tas, ka fiskālās disciplīnas regulējums nav pietiekams apstākļos, kad tiek ieviests pagaidu budžets, apdraudot sabalansētas makroekonomiskās politikas īstenošanu un valsts spējas pildīt uzņemtās saistības Eiropas Savienībā.

Globālā finanšu krīze eirozonā bija ilgāka un smagāka nekā vairumā citu attīstīto valstu. Periodā no 2011. līdz 2013. gadam, kad ASV jau atradās uz atkopšanās ceļa, eiro zona piedzīvoja atkārtotu satricinājumu – valdību parādu krīzi Dienvideiropā, ko izraisīja investoru bažas par atsevišķu dalībvalstu valdību parādu līmeni un politisko spēku nevēlēšanos to mazināt.

Atbildes reakcija, lai atjaunotu tirgus dalībnieku ticību eiro zonai un atsevišķām tās valstīm, bija starpvalstu vienošanās, kuras ietvaros dalībvalstis apņēmās stiprināt publisko finanšu regulējumu, nosakot budžeta bilances mērķus un citus fiskālās politikas noteikumus. Rezultātā ievērojami pieauga valstu skaits, kuru publiskās finanses ierobežo fiskālie noteikumi, – 2015. gadā fiskālie noteikumi bija ieviesti 18 no 19 eiro zonas valstīm un 25 no 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Lai gan fiskālie noteikumi (fiscal rules) ir plaši slavēti par to spējām ierobežot valdības iespējas dzīvot pāri saviem līdzekļiem, to ietekme uz piekoptās politikas un ekonomisko stabilitāti nav viennozīmīga. No vienas puses, skaitliski noteikumi (tādi kā budžeta bilances mērķis) mazina fiskālās politikas nenoteiktību, kam vajadzētu mazināt iedzīvotājiem tik nepatīkamo ekonomikas svārstīgumu. No otras puses, sasienot valdības rokas, tie varētu radīt arī gluži pretēju efektu - ierobežot veidus, kā ar budžeta palīdzību izlīdzināt ekonomisko ciklu (bremzēt pārkaršanu vai cīnīties ar recesiju).

Saeima ceturtdien, 22.decembrī, uz otro pilnvaru termiņu pēc kārtas darbam Fiskālās disciplīnas padomē uz nākamajiem sešiem gadiem apstiprināja Mārtiņu Kazāku un Mortenu Hansenu.

Kandidatūras bija jāizvirza, jo M.Kazākam un M.Hansenam šī gada nogalē beidzas amata pilnvaras Fiskālās disciplīnas padomē.

Padome strādā sešu locekļu sastāvā, no kuriem trīs izvirzīti pēc Latvijas Bankas prezidenta un finanšu ministra priekšlikuma, bet trīs – pēc vismaz desmit Saeimas deputātu priekšlikuma.

Padomes locekļus amatā apstiprina Saeima uz sešiem gadiem, un, ievēlot padomi pirmo reizi, Saeimas deputātu izvirzītie locekļi tika ievēlēti uz trim, bet Latvijas Bankas prezidenta un finanšu ministra izvirzītie locekļi – uz sešiem gadiem. Viens un tas pats loceklis amatu padomē var ieņemt ne vairāk kā divus pilnvaru termiņus pēc kārtas.

Latvijā kopumā lielākais cenu kāpums ir pārvarēts un ir iezīmējusies pārliecinoša inflācijas lejupslīde, tomēr cenas vidēji turpina augt un dzīves dārdzība joprojām ir būtisks izaicinājums lielai sabiedrības daļai.

Šajā situācijā īstermiņa ieguvumu vārdā nebūtu pieļaujama budžeta deficīta kāpināšana, bet jādomā par ilgtermiņa reformu īstenošanu valsts konkurētspējas stiprināšanai. Uz to jaunākajā monitoringa ziņojumā Nr. 21 par valsts ekonomisko un fiskālo situāciju norāda Fiskālās disciplīnas padome (Padome).

“Pusgadam noslēdzoties, ekonomikas radītāji vieš cerību - cenu pieaugums strauji sabremzējas, algas pieaug un ekonomikā ir gaidāma izaugsme. Valsts finanses ir salīdzinoši stabilas, tomēr ekonomiskais izrāviens pagaidām nav prognozēts un jāturpina reformas, kas stiprinās Latvijas konkurētspēju. Būtu naivi cerēt uz budžeta deficīta kāpināšanu kā Latvijas izrāviena recepti,” uzsver Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.