Fiskālās disciplīnas padome: Latvijā budžeta deficīts ir ievērojami lielāks nekā citās Baltijas valstīs 

Izvērtējot Latvijas Stabilitātes programmu 2019.-2022. gadam, Fiskālās disciplīnas padome secinājusi, ka valdība neparedz pietiekami stingru fiskālās politikas ievirzi.

Žanete Hāka, 2019. gada 23. aprīlis plkst. 10:43

Foto: pixabay

«Piedāvātā Latvijas Stabilitātes programma 2019.-2022. gadam neliecina, ka valdība gatavojas situāciju uzlabot, veidojot vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020.-2022.gadam. Kaut arī, salīdzinot ar iepriekšējiem plāniem, ir paredzēta budžeta rādītāju uzlabošanās, tomēr šos centienus nevar dēvēt par pietiekamiem, jo Latvijā budžeta deficīts ir ievērojami lielāks nekā citās Baltijas valstīs, kur jau vairāku gadu garumā valsts budžets tiek veidots ar pārpalikumu,» norāda Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.

Fiskālās disciplīnas padome otrdien, 23. aprīlī, publicēja savu viedokli par Latvijas Stabilitātes programmu 2019.-2022. gadam. Šis Padomes ziņojums ir nosūtīts Saeimai, Ministru kabinetam un Finanšu ministrijai, kā arī publicēts Padomes un Finanšu ministrijas interneta vietnē.

Padome konstatējusi, ka valdība veido fiskālā nodrošinājuma rezervi 2020.-2022. gadam atbilstoši Fiskālās disciplīnas likuma minimālajām prasībām. Padome aicina rezervi veidot visiem gadiem vidēja termiņa budžeta ietvara likumā bez papildu atrunām, ka rezerve varētu tikt izmantota papildu budžeta vajadzību segšanai.

Kā norāda Padome, Latvijas valsts budžeta bilances 2019. un 2020. gadā lielā mērā noteiks fakts, ka no 2020. gada beigsies Eiropas Komisijas atļautā atkāpe budžetā sakarā ar strukturālo reformu veikšanu veselības aprūpē. Padome atzīmē, ka šī atkāpe, kā arī Finanšu ministrijas pieeja nodokļu reformas izmantošanai fiskālo rādītāju aprēķināšanā rada starpību starp Latvijas un pārējo Baltijas valstu budžeta rādītājiem: Latvijā veidojas būtisks deficīts, bet Lietuvā un Igaunijā – pārpalikums.

Kā norāda padome, nodokļu reforma ir ieviesusi vismaz divas korekcijas Latvijas fiskālās politikas spektrā. Viena no tām ir nodokļu sloga samazinājums, kas attālina Latviju no mērķa iekasēt nodokļu ieņēmumus trešdaļas apmērā no iekšzemes kopprodukta. Otrkārt, kaut gan reforma paredz, ka daži ieņēmumu samazinājumi varētu būt pārejoši, padome nevar piekrist, ka Finanšu ministrija ir izņēmusi nodokļu reformas ietekmi fiskālo nosacījumu aprēķinos.

«Tā vietā, lai nodokļu reformas rezultātā samazināto ieņēmumu dēļ samazinātu budžeta izdevumus, Stabilitātes programma paredz izdevumu pieaugumu. Tas iedibina bīstamu precedentu, ka līdzīgu vienreizēju efektu var piedēvēt papildu izdevumiem arī izglītībā, pētniecībā un infrastruktūrā. Tāpēc Padome aicina valdību labot šo pieeju,» uzsver Andžs Ūbelis, Fiskālās disciplīnas padomes loceklis.

Padomes aprēķini liecina, ka 2020. gadā negatīvā fiskālā telpa ir 112,2 milj. eiro.

Padomes aprēķini arī liecina, ka no 2013. līdz 2018. gadam ir izveidojušās būtiskas novirzes no Fiskālās disciplīnas likuma prasībām. Veicot pārrēķinu, padome konstatējusi uzkrāto novirzi no mērķa 2,6% apmērā no IKP.

Padome vērš uzmanību arī uz to, ka tās neatkarība un kvalitatīva funkciju veikšana var tikt apdraudēta, ja tiks uzlikti ierobežojumi padomes sekretariāta sekmīgai darbībai.

«Padome aicina likumdevēju veikt nepieciešamos grozījumus normatīvos aktos, lai nepieļautu, ka Finanšu ministrijas un Valsts kontroles spēkā esošo normatīvo aktu interpretācija novestu pie tā, ka Padomes darbs tiek pilnībā paralizēts, jo nav iespējams nodrošināt neatkarīgu analītisku atbalstu Padomes lēmumu sagatavošanai,» norāda J.Platais.

Latvijas Stabilitātes programma ir vidēja termiņa politikas dokuments, kas raksturo Latvijas fiskālo politiku. Stabilitātes programma ir vērsta uz stingras un ilgtspējīgas fiskālās politikas īstenošanu un makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšanu.

Kopš 2016. gada februāra Finanšu ministrijas izstrādātās makroekonomikas prognozes, ko izmanto par pamatu valsts budžeta plānošanai vidējā termiņā, tiek nodotas Fiskālās disciplīnas padomes izvērtējumam un apstiprinājumam. Prognozes tiek apstiprinātas divas reizes gadā: izstrādājot Stabilitātes programmu, kā arī izstrādājot kārtējo vidēja termiņa budžeta ietvaru.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2016. gada 06. oktobris plkst. 14:22

Latvijas valdība kopumā ievēro fiskālās disciplīnas principus, bet gan 2014., gan 2015.gadā...

2016. gada 12. aprīlis plkst. 12:29

Lai arī kopumā Latvijas valdība izpilda atbidīgas fiskālās politikas nosacījumus un ir...

2015. gada 08. maijs plkst. 13:22

Fiskālās disciplīnas padome neatbalsta valdības priekšlikumus palielināt budžeta deficītu,...

2013. gada 19. decembris plkst. 10:21

Fiskālās disciplīnas padomē strādās Inesis Feifers, Mārtiņš Kazāks, Mortens Hansens...

Nepalaid garām

1992. gada 13. aprīlī toreizējā Preses nama 13. stāvā 13 darbinieku lokā...

100 straujāk augošie uzņēmumi Latvijā pagājušajā gadā apgrozījuši 335,92 milj. eiro, un...

Viena kleita Andele Mandele kustības piekritēju rokās mēdz nomainīt pat piecas saimnieces...

Oglekļa dioksīds un sašķidrināts slāpeklis, reiz lietots tikai rūpnieciski, tagad arvien biežāk...

Restorānu biznesā pamatlietas ir skaidras – garšīgs ēdiens, lieliska apkalpošana un labs...

2019. gada desmit mēnešos likvidēti 21 157 uzņēmumi, kas ir par 412...

No šīs sadaļas
2019. gada 22. aprīlis plkst. 8:19

2020.gada budžeta fiskālā telpa ir mīnus 145,3 miljoni eiro, nevis Finanšu ministrijas...

2019. gada 15. aprīlis plkst. 13:50

Valdības rīcības plāna izpildei nepieciešams viens miljards eiro, pirmdien valdības ārkārtas...

2019. gada 11. aprīlis plkst. 16:34

Nākamā gada Latvijas valsts budžeta fiskālā telpa patlaban tiek prognozēta negatīva 11,9...

2019. gada 03. aprīlis plkst. 21:45

Galvenā redaktore Līva Melbārzde savā nedēļas komentārā izstāsta 10 svarīgākās lietas, kas...

2019. gada 25. marts plkst. 11:52

Ministru kabinets pirmdien ārkārtas sēdē neatbalstīja papildu līdzekļu piešķiršanu 2019.gada...

2019. gada 22. marts plkst. 7:37

Galvaspilsētas nākamā gada budžets plānots ar vairāk nekā 110 milj. eiro deficītu;...

2019. gada 20. marts plkst. 15:05

Saeima trešdien, 20.martā, pirmajā lasījumā kā steidzamu atbalstīja šī gada valsts budžeta...

2019. gada 05. marts plkst. 13:53

Otrdien, 5. martā, Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināts likumprojekts par valsts budžetu...

2019. gada 25. februāris plkst. 8:30

Pagājušajā gadā Rīgas dome (RD) deputātu ārzemju komandējumiem tērēja 21,2 tūkstošus eiro....

2019. gada 25. februāris plkst. 8:00

Darba devējiem darbinieku slimības izmaksā 170 miljonus eiro gadā....