Līdz ar to, ka ASV politiķi šā gada sākumā tomēr lēmuši samazināt tā saucamās fiskālās kraujas apmērus, pasaules finanšu tirgos vērojams riska apetītes pieaugums. Tas rezultējies arī ar pasaulē vissvarīgākā energoresursa – naftas – cenas palielināšanos.
Šo trešdien, piemēram, Ziemeļjūras jēlnaftas Brent nākamā mēneša kontrakta cena pieauga līdz 112 ASV dolāru par barelu atzīmei, kas ir augstākais līmenis mēneša laikā. Ja naftas cena šādos līmeņos noturēsies vai par dosies augstāk, nav izslēgts, ka arī laiku par augtāku degvielas cenu liecinās arī cenrāži uzpildes stacijās.
Katrā ziņā pagaidām ASV recesijas scenārijs līdz ar fiskālās kraujas atlikšanu ir atlikts, lai gan grūtas cīņas uz ASV politiskās skatuves šā gada pirmajā pusē paliks aktuālas tāpat. Vairāki nozīmīgi nodokļu palielinājumi ASV ir atlikti vien uz dažiem mēnešiem, lai gan pamatā gan ir skaidrs tas, ka nodokļu palielināšana uz izdevumu samazināšana būs krietni vien pakāpeniskāka. Iespējams, vissvarīgākais politiskais lēmums tuvāko mēnešu laikā būs par kārtējo ASV parāda griestu palielināšanu. Pašreizējie ASV parāda griesti noteikti 16,4 triljonu ASV dolāru apmērā un tiek lēsts, ka šīs līmenis tiks sasniegts jau šā gada martā. Savukārt līdz ar straujo taupības politikas atlikšanu neskaidrība par to, kad šis parāds varētu sākt sarukt, tikai pieaug.
Iespējams, resursu un akciju cenu pieaugums būs tikai īstermiņa. Tāpat jāatceras, ka gada sākumā pastiprināts cenu pieaugums var tikt saistīts ar «janvāra efektu», kas nozīmē, ka sākotnēji tiek īstenotas jaunā gada apņemšanās (tirgos ieplūst jaunas investīcijas, daudzi censoņi, piemēram, nolēmuši izmēģināt veiksmi akciju tirgos).