Finanses

FKTK izdevumi nākamgad par 0,7 miljoniem eiro pārsniegs ieņēmumus

Žanete Hāka, 28.12.2013

Jaunākais izdevums

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome apstiprinājusi plānoto budžetu 2014. gadam, nosakot arī uzraugāmo tirgus dalībnieku maksājumus FKTK darbības nodrošināšanai, informē FKTK.

Plānojot nākamā gada budžetu, ņemti vērā arī veicamie sagatavošanās darbi vienotā banku uzraudzības mehānisma ieviešanai sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku (ECB), kam jāsāk darbs 2014. gada 4. novembrī.

Komisijas 2014. gada budžets izdevumu segšanai plānots 7,1 miljona eiro apmērā, kas ietver ieņēmumus 6,4 miljonu eiro apmērā un izdevumus 7,1 miljona eiro apmērā. Plānots izdevumus daļēji segt no uzkrājuma, kas radies iepriekšējos gados. Komisijas darbības nodrošināšanas finansēšanas avoti plānoti tādā pat proporcijā kā iepriekšējā gadā – 90% no tirgus dalībnieku finansējuma, un 10% no komisijas darbības rezultāta.

Izdevumu pieaugums plānots 1,7% apmērā, salīdzinot ar šā gada apstiprināto budžetu, lai nodrošinātu FKTK darbības stratēģijas un veicamo darba plāna izpildi. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, sadarbība ar citu valstu finanšu sistēmas uzraudzības un ES institūcijām pastiprināsies. Tā kā ar nākamā gada 4. novembrī jāsāk darboties vienotajam banku uzraudzības mehānismam, dalot atbildību par triju Latvijas lielāko banku uzraudzību starp ECB un FKTK, plānots stiprināt FKTK kapacitāti un attīstīt darbinieku kompetences koordinējošās lomas nodrošināšanai. Nākamgad arī plānots uzsākt sagatavošanās darbus Latvijas ES prezidējošās valsts pienākumu pildīšanai no 2015. gada janvāra.

Tāpat nākamgad FKTK ieplānojusi vairākas informatīvas un izglītojošas kampaņas, lai nostiprinātu Latvijas iedzīvotāju finanšu pratību un veicinātu izsvērtu lēmumu par finanšu pakalpojumu izvēli pieņemšanu. Neliels pieaugums budžetā plānots arī uzturēšanās un saimniecisko izdevumu segšanai. 2013. gadā plānots atvērt vienu jaunu amata vietu.

FKTK darbība tiek finansēta no finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku maksājumiem, kas izriet no darbības rādītāju apmēra, piemēram, bankām no to aktīvu apmēra. Finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku maksājumu likmes ir aprēķinātas, ņemot vērā FKTK patērēto resursu īpatsvaru uzraudzības nozarēm - 82% - monetāro finanšu iestāžu, finanšu instrumentu tirgus dalībnieku un privāto pensiju fondu uzraudzībai, bet 18% - apdrošināšanas nozares uzraudzībai.

Izvērtējot FKTK uzraudzības izmaksas un tirgus dalībnieku finanšu rādītāju prognozes, 2014. gadā samazinātas maksājumu likmes apdrošināšanas sabiedrību apdrošināšanas operācijām, izņemot sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas operācijām, bet krājaizdevu sabiedrībām, privāto pensiju fondiem un ieguldījumu brokeru sabiedrībām tās paliek nemainīgas. Bankām ir noteikts neliels maksājuma likmes pieaugums (1,2%) no 0,00401% uz 0,00406% no kredītiestāžu vidējā aktīvu apmēra ceturksnī. Tāpat pieaugums maksājumu likmēm ir noteikts ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām, Latvijas Centrālajam depozitārijam un regulētā tirgus organizētājam. Savukārt maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm piemērojamās likmes ir atstātas iepriekšējā gada līmenī līdz Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma grozījumu stāšanās spēkā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apstiprina FKTK budžetu 2017.gadam

Žanete Hāka, 23.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ir apstiprinājusi budžetu 2017. gadam, nosakot arī uzraugāmo tirgus dalībnieku maksājumus FKTK darbības nodrošināšanai.

Nākamā gada budžets veidots, ņemot vērā FKTK stratēģiskās prioritātes 2015.- 2017. gadam, ievērojot gan FKTK pienākumus vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros, gan turpinot stiprināt tās FKTK funkcijas, kas saistītas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas atbilstības līmeņa paaugstināšanu un uzraudzības efektivitātes palielināšanu.

Nākamā gada FKTK budžetā tiek plānoti ieņēmumi 10.639 milj. eiro apmērā no tirgus dalībnieku maksājumiem un izdevumi 10.899 milj. eiro apmērā. Salīdzinot ar 2016. gada budžetu, nākamā gada FKTK budžeta izdevumu pieaugums ir 7% apmērā.

Turpinot attīstīties FKTK līdzdalībai Eiropas Centrālās bankas procesos, vienlaikus nemazinoties FKTK tiešajiem finanšu sektora uzraudzības uzdevumiem, ir jāturpina stiprināt FKTK personāla kapacitāte – pieņemot darbiniekus jaunu funkciju izpildes nodrošināšanai un veicinot esošo FKTK vadošo speciālistu motivāciju, pakāpeniski tuvinot darbinieku atalgojuma līmeni uzraugāmā finanšu sektora darbinieku vidējam atalgojumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK budžeta izdevumi nākamgad pieaugs par 11%

Žanete Hāka, 23.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome apstiprinājusi budžetu 2016. gadam, nosakot arī uzraugāmo tirgus dalībnieku maksājumus FKTK darbības nodrošināšanai.

Nākamā gada budžets veidots, ņemot vērā FKTK stratēģiskās prioritātes 2015.-2017. gadam un starptautiskās rekomendācijas kapacitātes stiprināšanai, kā arī FKTK pienākumus vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros.

Nākamā gada FKTK budžetā tiek plānoti ieņēmumi 8,22 miljonu eiro apmērā un izdevumi 9,06 miljonu eiro apmērā. Salīdzinot ar 2015. gada budžetu, nākamā gada izdevumu pieaugums ir 11% apmērā.

Turpinot dalību pasaules līmeņa finanšu sektora uzraudzības sistēmā, FKTK budžeta izdevumu pieaugums saistīts ar plānotu līdzekļu izlietojumu sadarbības nodrošināšanai ar Eiropas Centrālo banku un Eiropas uzraudzības iestādēm, tai skaitā, dienesta komandējumiem, vairākām jaunām amatu vietām un papildu telpu nomāšanai. Tāpat, ņemot vērā Latvijas iestāšanās procesu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), tiek paredzēts, ka Latvijas eksperti (tostarp arī FKTK pārstāvji) aktīvi piedalīsies arī OECD pastāvīgo komiteju darbā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Valsts garantēto atlīdzību saņems 22 750 ABLV Bank klienti; nepieciešami 470 miljoni eiro

LETA, 24.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts garantēto atlīdzību - noguldījumus līdz 100 000 eiro - saņems apmēram 22 750 AS «ABLV Bank» klientu - gan fiziskas, gan juridiskas personas, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pašreizējie aprēķini.

Garantēto atlīdzību izmaksai «ABLV Bank» klientiem, pēc pašreizējiem aprēķiniem, ir nepieciešami apmēram 470 miljoni eiro, kurus «ABLV Bank» varot nodrošināt, proti, bankai ir pietiekami likvīdie aktīvi.

Vienlaikus FKTK informē, ka Noguldījumu garantiju fondā patlaban ir uzkrāti 158 miljoni eiro.

Garantētā atlīdzība līdz 100 000 eiro pienākas visiem bankas klientiem - gan fiziskām, gan juridiskām personām, gan rezidentiem, gan nerezidentiem. Garantētā atlīdzība attiecas arī uz Latvijas valsts un pašvaldību iestāžu kontiem bankā, ja šo iestāžu budžets nepārsniedz 500 000 eiro.

Atbilstoši normatīvajiem aktiem, atlīdzības izmaksa tiek nodrošināta par visu veidu noguldījumiem visās valūtās, apmērā, kas nepārsniedz 100 000 eiro visos kontos kopā, ieskaitot kontus, kas atvērti iestādes filiālēs. Valsts garantētā summa attiecas gan uz noguldījumiem, gan uz norēķinu kontu atlikumiem, gan algu kontiem, krājkontiem un citiem. Par noguldījumiem, kas nepārsniedz 100 000 eiro, atlīdzība tiek izmaksāta pilnā noguldījuma apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "ABLV Bank" noguldītāju pārbaužu ātrums ir nepieļaujami lēns un pārspīlēti dārgs, pēc otrdien notikušās akcionāru sapulces atzina viens no bankas lielākajiem akcionāriem Ernests Bernis.

Viņš arī norādīja, ka šāda situācija būtiski aizskar noguldītāju un akcionāru intereses, kā arī nav izdevīgs Latvijas ekonomikai.

"Šodien mūs iepazīstināja ar kreditoru pārbaužu prognozētajām izmaksām. Tās būtiski pārsniedz iepriekšējā akcionāru pilnsapulcē noteiktos izmaksu griestus 30 miljonu eiro apmērā. Likvidatori iepazīstināja arī ar konsultanta izstrādāto kreditoru pārbaužu jauno grafiku, kas paredz pārbaudes veikt vismaz līdz 2022.gada otrajam ceturksnim. Šāds termiņš nav pieļaujams. Cieš noguldītāji, akcionāri, ekonomika, jo šobrīd nav pabeigtas pat privātpersonu un Latvijas nodokļu maksātāju pārbaudes, kas savukārt neļauj naudai atgriezties ekonomikā," pauda Bernis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK budžeta izdevumi palielināsies par 15%

Žanete Hāka, 18.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome apstiprinājusi budžetu 2015. gadam, nosakot arī uzraugāmo tirgus dalībnieku maksājumus FKTK darbības nodrošināšanai.

Nākamā gada budžets veidots, ņemot vērā FKTK stratēģiskās prioritātes un starptautiskās apņemšanās, tajā skaitā, pienākumus vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros un uzdevumus Latvijas prezidentūras laikā ES Padomē, informē FKTK.

Nākamā gada budžetā plānoti ieņēmumi 7,38 miljonu eiro apmērā un izdevumi 8,18 miljonu eiro apmērā. Salīdzinot ar šī gada budžetu, nākamā gadā paredzētais izdevumu pieaugums 15% apmērā lielā mērā saistīts ar banku vienotā uzraudzības mehānisma stāšanos spēkā šā gada 4. novembrī, paredzot līdzekļus sadarbības nodrošināšanai ar Eiropas Centrālo banku (ECB), dienesta komandējumiem un vairākām jaunām amatu vietām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

PNB bankas dēļ Daugavpils pilsētas un tās kapitālsabiedrību budžeti var zaudēt 1,34 miljonus eiro

LETA, 16.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«PNB bankas» darbības apturēšanas dēļ Daugavpils pilsētas un tās kapitālsabiedrību budžeti var zaudēt 1,34 miljonus eiro, sacīja Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš (S).

Viņš informēja, ka nekavējoties ir sasaucis darba sanāksmi. «Situācija pašvaldībai ir nopietna - pilsētas budžets var zaudēt 672 000 eiro, savukārt pašvaldības kapitālsabiedrību budžeti - 665 000 eiro. Garantijas fonds nenodrošinās šo summu izmaksu,» norādīja Elksniņš.

Viņš pauda, ka «kārtējās bankas krahs Latvijas valsts finanšu sistēmā ir kaut kas ārkārtējs». «Par ko domā uzraugošās iestādes? Mums jau ir pieredze ar «Latvijas krājbanku». Kā var bankai, kas atrodas «riska zonā» atļaut piekrāpt cilvēkus, uzņēmumus un pašvaldības, uz valsts izsniegtās licences pamata? Tā ir kaut kāda valsts «štelle» naudas izkrāpšanai vai reiderisms,» sašutumu neslēpa Elksniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Eksperts: Vai Latvijas ekonomiku glābs ofšoru nodoklis?

Biznesa konsultants Žans Lopeta, 01.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieviešot nodokļa likmi 0,1-0,3% apmērā no nerezidentu darījumiem, kas uz ārzonu jurisdikcijām iziet caur Latvijas komercbanku norēķinu kontiem, valsts budžetā iespējams gūt papildus 300-900 miljonus ASV dolāru. Šī likme būtu saprātīgs apmērs, kuru bankas piekristu maksāt, lai saglabātu ienākumus no Austrumu partnerības, respektīvi, tranzīta naudas, kas caur Latviju tiek pārskatīta uz ārzonu jurisdikcijām.

Saskaņā ar Latvijas Komercbanku asociācijas datiem par 2015.gadu, caur ārzonas firmām Latvijas bankās veikti darījumi aptuveni 300 miljardu ASV dolāru apmērā. Latvijas banku sektors jau kopš Neatkarības atjaunošanas saistās ar finanšu starpniecības pakalpojumu sniegšana nerezidentu sektoram – galvenokārt, klientiem no Krievijas, Ukrainas, Moldovas un citām bijušās Padomju Savienības valstīs. Nerezidenti Latvijas banku sektorā spēlē galveno lomu – 2014.gadā tie veidoja 53% no visiem noguldījumiem, kas ir Latvijas bankās jeb 12,4 miljardi eiro kopumā ir piesaistīti no Eiropas nerezidentiem. Aptuveni 80% no šiem līdzekļiem bija no NVS valstu klientiem, lielākoties no Krievijas, kas ietilpst paaugstināta riska zonā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kopš Latvijas pievienošanās eirozonai piedzīvotas fundamentālas pārmaiņas finanšu stabilitātes jomā

Latvijas Bankas ekonomiste Dace Antuža, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

  1. vienota banku uzraudzība (sākot ar 2014. gada novembri);
  2. vienots banku noregulējums un atveseļošana banku finanšu grūtību gadījumā (pilnā apmērā, sākot ar 2016. gada janvāri);
  3. vienota noguldījumu garantiju sistēma (vēl nav ieviesta).

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas pārvērš valsts iestādēs

Sandris Točs, speciāli DB, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā salīdzinoši augstais ēnu ekonomikas īpatsvars un vēsturiski ne līdz galam caurskatāmās finanses uzņēmējdarbībā kavē bankas piešķirt kredītus, biedrības "Zemnieku saeima" kongresā sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Santa Purgaile.

Viņa uzsvēra, ka Latvija sakārtoja un pārkārtoja finanšu sektoru, parādot izpratni par globālo cīņu ar naudas atmazgāšanu un šajā kontekstā darāmo, un netika iekļauta Finanšu darījumu darba grupas (FATF) "pelēkajā sarakstā". Šajā kontekstā ļoti nozīmīga bija sadarbība, skaidra sapratne, termiņi, mērķi un projektu vadība.

Purgaile teica, ka šis gads būs sabalansēšanas gads, kad būs iespējams saprast, kurš no finanšu tirgus sakārtošanas pasākumiem ir jāpieslīpē, taču pauda ticību, ka jau nākamajā gadā Latvijas finanšu sektors spēs atbalstīt Latvijas tautsaimniecību.

Pēc viņas sacītā, liela daļa no finanšu plūsmām, kas finanšu sektora sakārtošanas kontekstā tika apturētas, Latvijas tautsaimniecībai nedeva pienesumu un noteikti nebija riska vērtas. Taču tas nenozīmē, ka investīcijas no trešās pasaules valstīm nav vēlamas vispār.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Nerezidentus vēl nevilinās

Māris Ķirsons, 21.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Idejai par nerezidentu nosēdināšanu Latvijā ar izdevīgiem nosacījumiem – 2% peļņas nodokļa likmi – ir pozitīvas un negatīvas blaknes, ideju nenoraida, bet arī neatbalsta

Tāds ir Saeimas Nodokļu apakškomisijas sēdes diskusijas rezultāts. Ideju centās aizstāvēt LTRK, kā arī baņķieri, tomēr uz dažādiem nerezidentu piesaistes riskiem norādīja Noziedzīgi iegūtu līdzekļu novēršanas dienesta Latvijas Bankas, FKTK vadība. Pašlaik nerezidenti caur Latvijas komercbankām apgroza 100 līdz 200 miljardiem eiro, bet nodokļos Latvijā maksā apaļu nulli. Tāpēc LTRK viceprezidente Lienīte Caune atgādināja, ka 2017. gadā, kad stāsies spēkā prasības par informācijas apmaiņu un šiem nerezidentiem būs kaut kur «jānosēžas» kā nodokļu rezidentiem, izsakot viņiem adekvātu piedāvājumu, daļa varētu kļūt par Latvijas nodokļu maksātājiem. Viņa uzsvēra, ka Latvijai nekas jauns nav jāizdomā, bet gan jāizmanto tie instrumenti, kas jau ir attiecībā uz peļņas nodokli, proti, jāpiemēro tā pati kārtība, kāda ir attiecībā uz tiem, kuri iegulda speciālajās ekonomiskajās zonās. Ja viņi kaut ko darīs Latvijā, tad būs jāmaksā 15% peļņas nodoklis, ja ārpusē, tad – 2%, skaidroja L. Caune. Tikai vienas bankas nerezidentu aptauja liecinot, ka viņi varētu «nosēsties» Latvijā, bet valsts budžets tādējādi, ja no tiem paliktu tikai 60%, piecu gadu laikā varētu papildus iegūt 655 milj. eiro. Viņa atgādināja, ka arī citas ES dalībvalstis, piem., Lielbritānija, Nīderlande, Malta varētu izteikt šiem nerezidentiem vilinošus «nosēšanās» piedāvājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Beidzot jāsāk meklēt iespējas, nevis atrunas

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 23.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāapsver, kā iekasēt peļņas nodokli arī no nerezidentiem, nevis jāmeklē 10 iemesli, lai ar to nenodarbotos

Viena no bēdīgi slavenām īpašībām, ar ko izceļas Latvijas ierēdniecība un arī laba tiesa politiķu, ir tā, ka tā vietā, lai meklētu, kā kaut ko izdarīt, ieviest vai realizēt, parasti galdā tiek celts pēc iespējas vairāk atrunu, kāpēc kaut ko nedarīt. Jau kopš tiem laikiem, kad Latvija vēl tikai grasījās iestāties Eiropas Savienībā, teju vai nokautējošs arguments, pēc kura jebkādas tālāku diskusiju iespējas bija izsmeltas, skanēja: «Bet Eiropas Savienība to neatļaus.» Tā mums savulaik gāja ar tā sauktā nulles nodokļa ieviešanu jeb, pareizāk sakot, neieviešanu uzņēmumu reinvestētajai peļņai, jo tas taču būtu bijis jāskaņo ar Eiropas Savienību! Ne jau velti ir tāda Labvēlīgā tipa dziesma ar vārdiem «Eiropa mūs nesapratīs...», jo katrs izpildīgs ierēdnis un politiķis šos vārdus savā darbības laikā atkārto desmitiem un simtiem reižu. Un atkārto joprojām, kaut arī Eiropas Savienībā esam jau vairāk nekā desmit gadu. Vajadzības gadījumā šai atrunai ir iespējamas modifikācijas, piemēram, OECD mūs nesapratīs, neuzņems, noraidīs, jo galvenais jau, lai tikai nekas nebūtu jādara, jāmaina un varbūt drusku jāpiepūlas. Igauņi ieviesa nulles nodokli reinvestētajai peļņai, un tas viņiem nekādi neskādēja būt Eiropas Savienībā. Starp citu, Igaunija jau piecus gadus ir arī OECD dalībvalsts, pēc šī statusa Latvija vēl tikai cenšas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas iedzīvotājiem jāuzlabo attieksme un rīcība privātajās finansēs

Žanete Hāka, 12.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien OECD finanšu pratības ekspertu struktūra INFE (International Network on Financial Education) ir publiskojusi pirmā salīdzinošā pētījuma finanšu pratībā OECD/INFE International Survey of Adult Financial Literacy Competencies rezultātus, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvji.

Latvijas iedzīvotāju finanšu pratība kopumā ir saņēmusi novērtējumu, kas ir tuvu OECD valstu vidējam vērtējumam līdzās Nīderlandei, Lietuvai un Igaunijai. Pētījumā iekļauti dati par 30 valstīm, no kurām 17 ir OECD dalībvalstis.

Nacionālajās aptaujās iegūtie rezultāti apkopoti trīs finanšu pratības kompetences kategorijās – finanšu zināšanas, uzvedība jeb praktiskā rīcība un attieksme pret finanšu lietām, tā nosakot kopējo finanšu pratības līmeni katrā valstī. Latvijas iedzīvotāju finanšu zināšanas ir saņēmušas augstāko vērtējumu – virs OECD valstu vidējā kopvērtējuma, kas ir vienā grupā ar Nīderlandi, Igauniju, Somiju, Honkongu, Koreju, Austriju, Norvēģiju un Jaunzēlandi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nereti dzirdēti stāsti par to, ka banka atsaka aizdevumu vai piedāvā aizņemties mazāku summu, nekā cerēts, un iedzīvotāji ir neizpratnē – kāpēc? “Swedbank” hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Latvijā Normunds Dūcis skaidro, pēc kādiem kritērijiem tiek vērtētas aizņemšanās iespējas.

Ienākumu stabilitāte

Lai novērtētu iedzīvotāju spēju uzņemties jebkādas kredītsaistības, banka primāri vērtē ienākumus – vai tie ir regulāri, oficiāli un stabili. Turklāt vērtēta tiek ne tikai darba alga, bet arī citi regulārie ienākumi, kurus varat ar dokumentiem apliecināt, piemēram, pabalsti, īres ieņēmumi, ieņēmumi no saimnieciskās vai citas darbības. Periods, par kādu tiek vērtēti aizņēmēja ienākumi, parasti ir seši mēneši, taču atsevišķos gadījumos, kad, piemēram, ienākumi ir svārstīgi, ienākumus var vērtēt par ilgāku laika posmu.

“Visbiežāk sastopamais iemesls, kāpēc aizņēmēja vēlmes nesakrīt ar iespējām, ir ēnu ekonomika un aplokšņu algas. Šādā situācijā pašam aizņēmējam šķiet, ka viņa mājsaimniecības budžets ir pilnīgi pietiekams, lai uzņemtos ilgtermiņa saistības, taču realitātē tas, ko aizņēmējs redz savā naudas makā, būtiski atšķiras no tā, ko kontos redz banka. No bankas puses objektīvi novērtēt kredīta atmaksāšanas spēju var tikai, ņemot vērā saprotamus un dokumentāli apliecināmus ienākumus. Oficiāli ienākumi, no kuriem tiek maksāti nodokļi, ir arī drošības garants pašam aizņēmējam situācijās, kad darbs tiek uz laiku zaudēts. Ar izmaksāto pabalstu būs iespējams gan turpināt segt ikdienas tēriņus, gan apmaksāt ikmēneša kredīta maksājumu,” uzsver Normunds Dūcis.

Komentāri

Pievienot komentāru