Uz bankrota sliekšņa stāvošā Lietuvas lidsabiedrība flyLAL nolēmusi lauzt janvāra sākumā noslēgto vieošanos par 100% akciju pārdošanu Šveices fondam Swiss Capital Holding (SCH).

«Kompānija ir sākusi līguma laušanas procedūru ar Swiss Capital Holding,» teikts flyLAL paziņojumā. Tajā lidsabiedrības vadītājs Vitauts Kaikaris norāda, ka Šveices fonds, parakstot vienošanos, apstiprināja savus nodomus investēt Lietuvas kompānijā, taču nav pildījis savas saistības un nav laikā veicis maksājumu. «Tāpēc, ka potenciālais Lietuvas aviokompānijas investors nav izpildījis savas saistības, flyLAL aptur savu darbību un neizslēdz bankrota iespēju,» uzsver Kaikaris. «Mēs to darām tāpēc, lai novērstu turpmāku parādu palielināšanos un kreditoru stāvokļa pasliktināšanos.»

Šodien, 30.05.2011., Rīgas apgabaltiesai jālemj, vai atstāt spēkā flyLAL prasību par lidostas Rīga un airBaltic mantas apķīlāšanu 40 milj. Ls vērtībā, šodien raksta Dienas bizness

Lietuvas bankrotējušās aviosabiedrības flyLAL prasība pret lidostu Rīga un airBaltic savas absurditātes dēļ varētu likt smieties, ja vien Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šī gada 19. janvārī jau nebūtu atzinusi Lietuvas tiesu spriedumu par spēkā esošu. No šī sprieduma izriet, ka flyLAL ir tiesības pēc prasības nodrošinājuma pret Lidostu Rīga un airBaltic vairāk nekā 40 milj. Ls apmērā. Nevar izslēgt, ka arī Rīgas apgabaltiesa, kas ir jau otrā instance šīs lietas izskatīšanai Latvijā, atstās spēkā 2008. gada 31. decembrī pieņemto Viļņas apgabaltiesas spriedumu. Tas iespējams, jo, atbilstoši ES tiesību normām, ES dalībvalstu kompetentās iestādes nolēmums izpildāms arī citās ES dalībvalstīs, to pēc būtības vairāk nepārskatot. Ja šis tiesas lēmums netiktu tālāk pārsūdzēts, tas nozīmētu, ka divi Latvijas aviācijas stūrakmeņi – Starptautiskā lidosta Rīga un nacionālā aviokompānija airBaltic nonāktu lietuviešu kontrolē. Ar apķīlātu kustamo un nekustamo mantu, kas atbilst gandrīz pilnai lidostas Rīga aktīvu vērtībai vai tam finanšu ieguldījumam, ko pērnā gada nogalē no valsts saņēma airBaltic, Lietuvas puse varētu brīvi diktēt lidostas Rīga un airBaltic attīstību. Turklāt, tā kā pēc flyLAL bankrota lēmumus pieņem flyLAL kreditori, no kuriem lielākais ir tagad arī jau maksātnespējīgās Snoras bankas administrators, visas kārtis palēnām būtu viņa rokās. DB jau rakstīja, ka Lietuvas tiesu lēmums tika pieņemts pēc lietuviešu aviokompānijas flyLAL pieteikuma, kurā minēts, ka savulaik – līdz 2009. gadam – lidostā Rīga piemērotā atlaižu politika airBaltic veicinājusi negodīgu konkurenci Baltijas aviācijā un tādējādi arī flyLAL bankrotu, jo, pateicoties pat 80% lielajām atlaidēm lidostā Rīga, airBaltic Lietuvas tirgū varējis startēt ar ievērojami zemākām biļešu cenām nekā konkurenti. Lai segtu savus zaudējumus, ko flyLAL aplēsa 40,7 milj. Ls vērtībā, Lietuvas tiesa kā iespējamās flyLAL tālākās prasības nodrošinājumu pieprasīja arestēt Starptautiskās lidostas Rīga un airBaltic kustamo un nekustamo īpašumu. airBaltic pārstāvji šādu flyLAL argumentāciju sauc par nonsensu.

VAS Starptautiskā lidosta Rīga ir saņēmusi maksājumu par Lietuvas lidsabiedrībai FlyLAL sniegtajiem pakalpojumiem šā gada vasarā. FlyLAL rēķina apmaksa ir pamats, lai lidsabiedrība varētu veikt aizkavēto reisu Nr. TE709 uz Viļņu, informē lidosta Rīga.

Lietuvas lidsabiedrība FlyLAL kopš vasaras vidus bija parādā VAS Starptautiskā lidosta Rīga, turklāt tā nevēlējās pildīt savas saistības, lai vienotos par debitoru parādu dzēšanu, tāpēc starptautiskā lidosta Rīga iesniedza Lietuvas lidsabiedrības FlyLAL gaisa kuģa kapteinim atkārtoti rēķinus par sniegtajiem virszemes apkalpošanas pakalpojumiem.

FlyLAL lidmašīna ieradās lidostā Rīga 25. oktobrī pulksten 23.50, un saskaņā ar sarakstu tai bija jāveic atpakaļreiss no Rīgas uz Viļņu 26. oktobrī pulksten 6.35. Ņemot vērā FlyLAL izvairīšanos apmaksāt rēķinus par lidsabiedrības lidmašīnu virszemes apkalpošanu Rīgā, lidosta Rīga bija spiesta pieņemt lēmumu par reisa Nr.TE709 aizturēšanu līdz brīdim, kamēr tiks nokārtotas parādsaistības.

Eiropas Savienības (ES) Tiesa nolēmusi, ka ar Lietuvas tiesas lēmumu var arestēt aviokompānijas airBaltic un Rīgas lidostas īpašumu 200 miljonu litu (57,92 miljonu eiro) vērtībā, vēsta portāls Delfi.lt.

Tiesa šādu lēmumu pieņēmusi 23.oktobrī, un tas paver durvis bankrotējušās Lietuvas lidsabiedrības flyLAL-Lithuania Airlines (flyLAL) kreditoriem prasīt zaudējumu atlīdzināšanu 200 miljonu litu apmērā par iespējamo airBaltic negodīgo rīcību, paziņoja FlyLAL administrators Aurimans Valaitis.

Pēc viņa teiktā, tagad ir jāsagaida Latvijas Augstākās tiesas lēmums un jāveic darbības īpašuma arestam Latvijā.

Starptautiskajā lidostā Rīga portālam Nozare.lv norādīja, ka Latvijas Augstākā tiesa bija vērsusies ES tiesā ar prejudiciāliem jautājumiem par to, kā interpretējama ES regula par citas dalībvalsts tiesu nolēmumu atzīšanu. Latvijas tiesās flyLAL atsaucas uz šo regulu, lūdzot izpildīt Lietuvas tiesas lēmumu par prasības nodrošināšanu. ES Tiesa Latvijas Augstākajai tiesai ir sniegusi atbildes par regulas interpretāciju, līdz ar ko Augstākā tiesa atsāks lietas izskatīšanu, lai pieņemtu lēmumu pēc būtības.

Augstākā tiesa (AT) trešdien atjaunoja tiesvedību strīdā starp bankrotējušo Lietuvas lidsabiedrību flyLAL-Lithuania Airlines (flyLAL) un starptautisko lidostu Rīga, kā arī nacionālo lidsabiedrību "airBaltic" par aresta uzlikšanu atbildētāju mantai.

Kā aģentūrai LETA norādīja AT preses sekretāre Baiba Kataja, šodien tiesas sēdē tika skatīti vairāki lietas dalībnieku pieteiktie lūgumi. Tiesa apmierināja lidostas lūgumu atlikt lietas izskatīšanu, ļaujot iesniegt papildu pierādījumus lietā, kas saistīti ar lidostas Rīga nozīmi valsts drošības aspektā un iespējamo zaudējumu aprēķināšanu.

Lidosta un airBaltic lūdza apturēt tiesvedību lietā sakarā ar pieteikuma iesniegšanu Viļņas apgabaltiesā par prasības nodrošinājuma atcelšanu. Šos lūgumus tiesa noraidīja.

Tiesa arī uzdeva pieteicējai flyLAL iesniegt tiesai pierādījumus prasības nodrošinājuma summas aprēķina pamatotībai.

VAS Starptautiskā lidosta Rīga svētdien (26. oktobrī) aizturējusi Lietuvas lidsabiedrības FlyLAL reisu uz Viļņu, Db.lv informēja VAS Starptautiskā lidosta Rīga preses sekretārs Mārtiņš Langrāts.

VAS Starptautiskā lidosta Rīga iesniedza Lietuvas lidsabiedrības FlyLAL gaisa kuģa kapteinim atkārtotus rēķinus. Līdz brīdim, kamēr FlyLal nebūs veikusi minēto rēķinu apmaksu VAS Starptautiskā lidosta Rīga aizturēja lidsabiedrības reisu Nr.TE709 uz Viļņu.

FlyLAL lidmašīna ieradās starptautiskajā lidostā Rīga 25.oktobrī pulksten 23.50, un saskaņā ar sarakstu tai bija jāveic atpakaļreiss no Rīgas uz Viļņu 26.oktobrī pulksten 6.35.

Šis bija piespiedu solis, ņemot vērā FlyLAL izvairīšanos apmaksāt rēķinus par lidsabiedrības lidmašīnu virszemes apkalpošanu starptautiskajā lidostā Rīga. Ņemot vērā, ka FlyLAL un VAS Starptautiskā lidosta Rīga līgums ir konfidenciāls, un tā noteikumi nav izpaužami trešajām pusēm, VAS Starptautiskā lidosta Rīga nav tiesību izpaust parādu apmēru, taču tas ir būtisks, norāda M. Langrāts.

Lietuvas Apelācijas tiesa pirmdien vēlreiz noraidījusi Viļņas apgabaltiesas 2016.gada janvārī pasludināto spriedumu attiecībā uz bankrotējušās Lietuvas nacionālās aviokompānijas "flyLAL-Lithuanian Airlines" prasību par vairāk nekā 16 miljonu eiro kompensācijas piedziņu no lidsabiedrības "airBaltic", kuru tā vainoja negodīgā konkurencē un "FlyLAL" izstumšanā no tirgus.

"Tiesa konstatējusi, ka aizliegtas vienošanās nav bijis, jo atbildētāji ["airBaltic" un Rīgas lidosta] pildījuši savas obligātās Latvijas tiesību aktos noteiktās saistības. Tādēļ tiesa noraidījusi "FlyLAL" argumentus, ka "airBaltic" īstenojusi negodīgu cenu veidošanas stratēģiju, centusies kropļot konkurenci, izstumt konkurentus no tirgus vai radīt šķēršļus to ienākšanai tirgū," teikts Apelācijas tiesas atzinumā.

Apelācijas tiesa 2020.gada martā jau bija atcēlusi Viļņas apgabaltiesas spriedumu, bet šogad februārī Lietuvas Augstākā tiesa nodeva lietu atkārtotai izskatīšanai apelācijas instancē, norādot, ka Apelācijas tiesa iepriekš nepareizi kvalificējusi prasības pamatojumu un nav noteikusi visus būtiskos apstākļus, lai kvalificētu iespējamu Līguma par Eiropas Savienību pārkāpumu.

Rīgas apgabaltiesa atstājusi negrozītu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu, ar kuru apķīlāta starptautiskās lidostas Rīga un nacionālās aviokompānijas airBaltic manta 40 milj. Ls apmērā. Lidostas Rīga blakus sūdzība par nelabvēlīgo lēmumu tiesa noraidīja.

Šo lēmumu gan vēl var pārsūdzēt 30 dienu laikā. Jāatgādina, ka pret lidostu un airBaltic vērsās Lietuvas bankrotējusī aviosabiedrības flyLAL. DB jau rakstīja, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šī gada 19. janvārī atzina Lietuvas tiesu spriedumu par spēkā esošu.

No šī sprieduma izriet, ka flyLAL ir tiesības pēc prasības nodrošinājuma pret Lidostu Rīga un airBaltic vairāk nekā 40 milj. Ls apmērā. Lietuvas tiesu lēmums tika pieņemts pēc lietuviešu aviokompānijas flyLAL pieteikuma, kurā minēts, ka savulaik – līdz 2009. gadam – lidostā Rīga piemērotā atlaižu politika airBaltic veicinājusi negodīgu konkurenci Baltijas aviācijā un tādējādi arī flyLAL bankrotu, jo, pateicoties pat 80% lielajām atlaidēm lidostā Rīga, airBaltic Lietuvas tirgū varējis startēt ar ievērojami zemākām biļešu cenām nekā konkurenti.

Pēc sešiem gadiem arī Latvijas valsts amatpersonas beidzot gatavas iejaukties absurda juridiskā kāzusa risināšanā, kas rada draudus Latvijas aviācijas sektora pastāvēšanai.

Acīmredzot bija jāsagaida Eiropas Savienības tiesas lēmums, kas dod zaļo gaismu visai absurdam Lietuvas tiesas pieņemtam lēmumam, lai arī Latvijas atbildīgie politiķi beidzot sāktu kustēties. Runa ir par bankrotējušas Lietuvas aviokompānijas flyLAL prasību, kuras nodrošināšanai paredzēta Starptautiskās lidostas Rīga un nacionālās aviokompānijas airBaltic mantas aprakstīšana 60 miljonu eiro vērtībā. Tikai tagad premjere Laimdota Straujuma LNT raidījumā saka, ka vērsīsies pēc palīdzības Eiropas Komisijā, Latvijas Ārlietu ministrija ir nosūtījusi notu Lietuvai, bet satiksmes ministrs Anrijs Matīss ir gatavs pret Lietuvu izmantot visus juridiskos rīkus, lai flyLAL prasību pret abiem Latvijas flagmaņiem – lidostu Rīga un airBaltic – atceltu. Lieliska mobilizācija augstākajā valsts līmenī, tomēr jājautā – kāpēc tas notiek tikai tagad?!

Lietuvas aviokompānija flyLAL, kas šī gada sākumā agresīvi iegāja Igaunijas tirgū, nolēmusi ziemas sezonā pārtraukt savu darbību valstī, ziņo BBN.

flyLAL ziemas periodā neveiks lidojumus maršrutā Tallina - Viļņa. Aviokompānija atpirks no pasažieriem jau iegādātās aviobiļetes, kuras jau pārdotas uz lidojumiem ziemas periodā, vai apmainīs tās pret citām.

Lietuvas aviokompānija norāda, ka ziemas periodā pieprasījums pēc lidojumiem caur Viļņas lidostu ievērojami samazinās, un tāpēc flyLAL ir spiests pārtraukt lidojumus šajā sezonā.

Pēdējais lidojums no Tallinas uz Viļņu tiks veikts šī gada 24. oktobrī, norāda flyLAL.

Lietuvas lielākā lidsabiedrība flyLAL, kura ieslīgusi finansiālās grūtībās un ir pārtraukusi lidojumus, iesniegusi tiesā prasību par bankrotu, šodien raksta Dienas bizness.

«Mēs meklējām visus iespējamos veidus, lai turpinātu darbību, bet tā kā vairs nevarējām veikt lidojumus un nesaskatījām iespēju atjaunot darbību, bijām spiesti griezties tiesā ar prasību par savu bankrotu,» skaidroja flyLAL ģenerāldirektors Vitauts Kaikaris. Pēc viņa vārdiem, tas bijis «vienīgais pareizais lēmums». Lidsabiedrības vadītājs izteicis nožēlu, ka notikušais «sāpīgi skar kompānijas pasažierus, darbiniekus un biznesa partnerus».

Tikmēr Lietuvas transporta ministrs Eligijus Masjulis ir izveidojis darba grupu lidsabiedrības darbības novērtēšanai. Viņš solījis, ka valsts centīsies noskaidrot, vai flyLAL bankrots nav veicināts tīšām, un nepieciešamības gadījumā vērsīsies Ģenerālprokuratūrā.

Lietuvas valsts nolēmusi nepieņemt finansiālās grūtībās nonākušās lidsabiedrības flyLAL-Lithuania Airlines piedāvājumu pārņemt uzņēmumu savā kontrolē un izpirkt akciju kontrolpaketi (51%) par vienu litu (0.204 latiem).

Par to vakar paziņoja Lietuvas satiksmes un komunikāciju ministrs Eligijs Masjulis.

«Sanemuši atbildi no valsts, keramies pie citiem lidzekliem. Apsveram vairakus risinajumus un par tiem zinosim,» sacija flyLAL generaldirektors Vitauts Kaikaris. Īpaši izveidotā ministrijas darba grupa nolēmusi, ka valsts «neuzņemsies atbildību par smago situāciju, kas izveidojusies privātā kompānijā», paziņoja ministrs preses konferencē. «Mēs izvērtējām situāciju un nolēmām, ka flyLAL stāvoklis gada laikā ir ļoti pasliktinājies. Pēc manām domām, tas ir ļoti novēlots piedāvājums - to vēl varēja apspriest septembrī - oktobrī,» viņš secināja. Pēc Masjuļa vārdiem, līdz ar lidsabiedrības iegādi valstij būtu jāuzņemas atbildība par kompānijas finansiālajām saistībām. «Mūsu atteikums nozīmē, ka tālākais uzņēmuma liktenis noskaidrosies ļoti drīz,» viņš teica. Tomēr viņš apsolīja, ka ministrija pieliks visas pūles, lai pat bankrota gadījumā aviopārvadātājs izpildītu saistības pret pasažieriem.

Krahu piedzīvojusī Lietuvas lidsabiedrība flyLAL ir griezusies Viļņas apgabaltiesā, cerot atgūt licenci lidojumu veikšanai, kura patlaban ir apturēta.

Tas teikts flyLAL paziņojumā presei.

Aviokompānija apgalvo, ka ne Lietuvas Civilās aviācijas administrācija, ne Transporta un komunikāciju ministrija nav pietiekami pamatojušas savu lēmumu apturēt kompānijas darbības un lidojumu licenci. flyLAL ģenerāldirektors Vitauts Kaikaris paziņojumā norādījis, ka kompānija nav saņēmusi no šīm institūcijām nekādus norādījumus par trūkumiem lidojumu drošībā, kas kalpotu par pamatu licences apturēšanai.

Tikmēr Lietuvas transporta ministrs Elišijus Masjulis paziņojis, ka iespējamais flyLAL bankrots ir devis triecienu visai valstij, taču, ja lidsabiedrības vadība veiks savlaicīgus pasākumus, kompānija varētu turpināt darbu, vēstī portāls delfi.lt, atsaucoties uz ministra teikto intervijā laikrakstam Lietuvos Žinios pagājušajā nedēļā.

Bankrotējušās Lietuvas lidsabiedrības flyLAL vietā uzņēmumu grupas flyLAL Group īpašnieki ierosinājuši veidot jaunu nacionālo aviokompāniju valsts paspārnē, vēsta Lietuvas televīzijas raidījums Panorāma.

Valstij ne vien vajadzētu investēt šai pasākumā nodokļu maksātāju naudu miljoniem litu apmērā, bet arī piešķirt lielas atlaides daļēji privātajai kompānijai, televīzijai paudis viens no kompānijas īpašniekiem, flyLAL Group valdes loceklis Ģedimins Žiemelis.

Veidojot jaunu nacionālo lidsabiedrību, viņš ieteicis par pamatu izmantot rentablo flyLAL meitsabiedrību flyLAL Charters, kas no tās atdalījusies vēl pirms bankrota.

Jaunā kompānija vēlētos ne vien simtprocentīgas atlaides Viļņas lidostā, kas būtu paredzētas vienīgi tai, bet arī slēptas dotācijas no rentablā uzņēmuma Oro navigacija 15 milj. litu apmērā un ekskluzīvas tiesības bez jebkādas konkurences veikt pārvadājumus no Viļņas maršrutos, kādi būtu vajadzīgi valstij. Tam flyLAL Group juristi esot atraduši pamatojumu Eiropas Savienības (ES) konkurences direktīvā.

Līdz ar Viļņas apgabaltiesas uzlikto arestu airBaltic īpašumiem, aviokompānija grasās samazināt reisu skaitu Lietuvā, palielinot reisu skaitu Rīgā.

«Mēs nepametīsim Lietuvas tirgu, tomēr reisu skaits noteikti samazināsies,» reaģējot uz Lietuvas tiesas lēmumu uzlikt arestu airBaltic īpašumiem, uzsver airBaltic prezidents Bertolts Fliks — tuvākajā laikā tikšot slēgta daļa no nerentablajiem Viļņas maršrutiem.Pilnībā no Lietuvas tirgus gan airBaltic neaizies un savu bāzi Viļņā neslēgs. «Mēs nepametīsim Lietuvas tirgu, tomēr reisu skaits noteikti samazināsies,» uzsver airBaltic prezidents Bertolts Fliks - tuvākajā laikā tikšot slēgta daļa no nerentablajiem Viļņas maršrutiem. Vienlaikus līdz gada beigām tikšot atklāti pieci jauni reisi no Rīgas uz citiem galamērķiem. Tāpat parādījušās spekulācijas, ka airBaltic turpmāk varētu Lietuvā operēt caur Kauņas lidostu. Šobrīd Lietuvas tirgus ienes ievērojamu daļu no airBaltic ienākumiem - no Viļņas Latvijas aviokompānija apkalpo 20 maršrutus, kamēr no Rīgas 47 maršrutus.

Tuvu bankrotam esošā Lietuvas aviokompānijas FlyLAL potenciālais pircējs esot Šveices finanšu un investīciju kompānija Swiss Capital Group. Tā ziņo Lietuvas biznesa avīze Verslo žinios. FlyLAL pārstāvji izskanējušo informāciju gan neapstiprina, un arī Db šo jautājumu komentēt nevēlējās.

Ar potenciālajiem investoriem tiekot uzturēts kontakts, un konkrētāki rezultāti būšot zināmi tuvāko nedēļu laikā. Vienlaikus gan Lietuvas aviokompānija pieļauj iespēju pārtraukt lidojumus no Viļņas lidostas un savu darbību pārcelt ārpus Lietuvas robežām.

Iepriekš jau Lietuvas aviokompānija mēģināja vērsties pie Lietuvas valdībā ar piedāvājumu valstij pārņemt uzņēmumu savā kontrolē un nopirkt 51% kompānijas akciju par vienu litu, taču piedāvājums tika noraidīts.

Jau šobrīd lidsabiedrība sākusi samazināt reisu skaitu.

Db.lv jau ziņoja, ka pēc vairākkārtējiem brīdinājumiem Viļņas lidosta pārtrauca apkalpot daļu aviokompānijas FlyLAL Lithuanian Airlines reisus, jo kompānija nav norēķinājusies par milzīgajiem parādiem, kas krājušies jau kopš augusta. No otrdienas pārtraukti lidojumi uz Stambulu, no trešdienas uz Parīzi, savukārt no nākamās nedēļas FlyLAL vairs nelidos uz Romu. Samazināts arī reisu skaits uz Milānu un Frankfurti. Aviokompānija ir parādā lidostai ap 6 milj. eiro.

Lietuvas aviokompānija flyLAL bankrotēs jau ziemā. Tā uz laikraksta Bizness&Baltija jautājumu, kādi ir pēdējie jaunumi airBaltic un flyLAL strīdā, atbildējis satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, piebilstot, ka "nebūs aviokompānijas, nebūs problēmas".

Ministrs norādījis, ka par FlyLAL bankrotu liecinot vairāki fakti. Proti, Rīgas lidosta tiek attīstīta uz tranzīta reisu rēķina, kas netiek darīts Viļņā. Lietuvas vietējā aviopārvadājumu tirgū ir kritums. Jau iepriekš piedāvāts iegādāties flyLAL, bet Latvijas puse atteikusies, un lietuvieši nolēmuši "uztaisīt skandālu", skaidro A. Šlesers.

Pretēji Satiksmes ministra Aināra Šlesera paustajam, airBaltic prezidents Bertolds Fliks Db norāda, ka no Lietuvas tirgus Latvijas nacionālā aviokompānija tomēr neaizies.

"Nē, mēs neaiziesim no Lietuvas. Mēs samazināsim savu darbības apjomu Lietuvā, tomēr prom neaiziesim," Db norāda B. Fliks. Sīkākus komentārus viņš sola sniegt šodien pulksten 15:00 speciāli sasauktā preses konferencē.

A. Šlesers žurnālistiem iepriekš paziņoja, ka airBaltic aizies no Lietuvas aviopārvadājumu tirgus, un lielāko daļu lidojumu pārcels uz Rīgu. Tā ir kā reakcija uz Lietuvas tiesas pieņemto lēmumu arestēt airBaltic un Rīgas lidostas īpašumus aptuveni 40 miljonu latu apmērā, lai tādējādi apmierinātu Lietuvas aviokompānijas flyLAL prasību.

femairBaltic /emno Lietuvas prom nedosieslyLAL iesniedzis prasību Viļņas tiesā pret airBaltic un Rīgas lidostu par iespējamiem konkurences pārkāpumiem, kas lietuviešiem esot radījuši 40 miljonu latu zaudējumus.

Jārisina lidostu un gaisa telpas kapacitāte, aviokompāniju rentabilitātes problēmas

Tādus secinājumus izteica nozares eksperti Rīgas Aviācijas forumā 2019.

«Izdevās izveidot kvalitatīvu konferences saturu, sākot ar vietējiem ekspertiem attiecībā uz infrastruktūras jautājumiem un beidzot ar interesantu diskusiju par Eiropas aviācijas nozares izaicinājumiem,» gandarījumu par nu jau otro ikgadējo forumu pauž Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) vadītājs Artūrs Kokars.

Kā galvenās sistēmiskās problēmas, ar ko tuvāko gadu laikā saskarsies Eiropas aviācija, forumā minētas neizbēgamā aviokompāniju konsolidācija un lidostu un gaisa telpas kapacitāte. Proti, mazākās kompānijas ar laiku neizbēgami pazudīs no tirgus, jo tikai lielās lidsabiedrības Ziemeļamerikā un Eiropā spēj ģenerēt pietiekami lielu biznesa apjomu, lai tas nestu peļņu. Savukārt mazas aviokompānijas ilglaicīgi cieš zaudējumus pat pie labvēlīgiem nosacījumiem. Šobrīd kā papildu izaicinājums ir degvielas cenu kāpums un atsilums pasaules ekonomikā. «Līdz ar to vājākajiem vai nu jāpazūd, vai arī jāapvienojas,» saka A. Kokars. Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic biznesa modeli runātāji gan vērtējuši visnotaļ pozitīvi.

Augstākā tiesa FlyLAL lietā pieņem lidostai un AirBaltic labvēlīgu lēmumu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Augstākās tiesas Civillietu departaments apmierināja lidostas Rīga un nacionālās aviokompānijas AirBaltic blakussūdzību par Rīgas apgabaltiesas lēmumu, ar kuru atzīts Lietuvas tiesas lēmums par prasības nodrošinājuma noteikšanu par labu bankrotējušajai aviokompānijai FlyLAL. Pēc tiesas sēdes Latvijas pusi pārstāvošie zvērinātie advokāti neslēpa prieku par Augstākās tiesas pieņemto lēmumu. Jāmin, ka tiesas lēmums stājas spēkā un nav pārsūdzams, bet pilns sprieduma teksts būs pieejams 4. decembrī.

Jāatgādina, ka Augstākajā tiesā tika izskatīts pieteikums par Lietuvas tiesas sprieduma atzīšanu un izpildi Latvijā. Spriedums ir strīdā starp bankrotējušo Lietuvas lidsabiedrību FlyLAL-Lithuania Airlines (FlyLAL) un lidostu Rīga, kā arī AirBaltic par aresta uzlikšanu atbildētāju mantai. Savukārt visas lietas pamatā ir līdz 2009. gadam Rīgā piemērotā atlaižu politika AirBaltic, kas, iespējams, veicinājusi negodīgu konkurenci un tādējādi arī FlyLAL bankrotu, jo pat ar 80% lielajām atlaidēm lidostā Rīga AirBaltic Lietuvā startēja ar zemākām biļešu cenām nekā konkurenti.

Viļņas apgabaltiesa esot uzlikusi arestu Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic un Rīgas lidostas īpašumiem aptuveni 40 miljonu latu apmērā, lai tādējādi apmierinātu Lietuvas aviokompānijas FlyLAL prasību un nodrošinātos pret gaidāmo tiesvedību.

FlyLAL iesniedzis prasību Viļņas tiesā pret airBaltic un Rīgas lidostu par iespējamiem konkurences pārkāpumiem, kas lietuviešiem esot radījuši minētos 40 miljonus latu zaudējumus, Db norāda FlyLAL ģenerāldirektors Gedemins Ziemelis. Tiesa kā nodrošinājumu esot arestējusi airBaltic un Rīgas lidostas īpašumus, izņemot banku kontus, jo tas varētu traucēt uzņēmuma darbību.

«Mēs ilgstoši mēģinājām runāt ar airBaltic un Rīgas lidostu, tomēr neviens nereaģēja un situāciju nemēģināja risināt. Tāpēc pēc ilgstošas situācijas izpētes, nolēmām vērsties tiesā,» savu skatījumu skaidro G. Ziemelis.

Zemo cenu lidsabiedrība Ryanair vēl nav noslēgusi jaunu līgumu ar Rīgas lidostu un no marta var arī no Rīgas aiziet, ņemot vērā šīs lidsabiedrības visai neordināros lēmumus arī citās lidostās, norāda lidostas vadītājs Andris Liepiņš.

«Nosacījumi Ryanair ir skaidri - viņi zina, kādus līgumus par aviācijas pakalpojumu sniegšanu lidosta var slēgt, jo kārtību regulē Ministru kabineta noteikumi. Varam, protams, skatīties, kāds ir pakalpojumu apjoms, kuru pērk lidsabiedrība, jo ne visi pērk vienādu pakalpojumu grozu,» skaidro lidostas vadītājs.

Grūti esot vērtēt Ryanair pozīciju, jo lidsabiedrības rīcība esot visai neordināra. Tehniskajā līmenī lidsabiedrība lidostai ir pieprasījusi jautājumus par pakalpojumu apjomu un cenu. «Esmu piesardzīgi optimistisks, ka atradīsim iespēju potenciālai sadarbībai arī turpmāk. Ja nē, tad Wizz Air ir gatavi paplašināties. Viena lidmašīna tai jau ir bāzēta Rīgā, un tā varētu turpināt attīstību nākamajā gadā. Arī airBaltic var pārņemt daļu no pasažieriem,» uzsver Liepiņš.

Lietuvas bankrotējušās aviokompānijas flyLAL prasībā par 40 miljonu latu piedziņu kā vienīgais atbildētājs var palikt tikai lidosta Rīga.

Rit jau piektais gads, kopš Lietuvas aviokompānija flyLAL- Lithuanian Airlines sākusi tiesvedību ar Starptautisko lidostu Rīga un aviokompāniju airBaltic par zaudējumu 199,83 miljonu Lietuvas litu (ap 40,76 milj.Ls) apjomā atlīdzināšanu – solidāri no abiem atbildētājiem, tātad, iespējams, pa 20,38 miljoniem latu no katra.

Saskaņā ar Lietuvas un arī Latvijas tiesu lēmumiem šobrīd bumba ir flyLAL pusē, jo tiesas lēmums paredz arestēt lidostai Rīga un airBaltic mantu prasības nodrošināšanai. No nozarē iesaistīto ekspertu teiktā izriet, ka patiesais adresāts flyLAL sūdzībā nav airBaltic, bet gan valsts, jo atlaižu shēmu veidoja valsts un līgumus ar aviosabiedrībām noslēdza lidosta. Līdz ar to draudi, ka varētu tikt apķīlāta Rīgas lidosta, ir nopietni. Tiesa gan, lidostas nekustamie īpašumi un kustamā manta jau ir ieķīlātas, tostarp par labu Valsts kasei 43,48 miljonu eiro aizdevumam (līdz 2033.gadam). Šobrīd var secināt, ka no airBaltic īsti nav ko paņemt, bet no lidostas – nevar.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(426).jpg

Laika gaitā kaut kā ir izveidojies, ka mūsu visnotaļ cienījamās kaimiņvalsts Lietuvas uzņēmēji savas problēmas ir mēģinājuši risināt uz Latvijas biznesa rēķina.

Esam jau piedzīvojuši problēmas saistībā ar sieriņiem Kārums Lietuvā, vienā citā produktā ir meklētas ar kvalitātes trūkumu saistītas lietas, bet Latvijas krājbankas īpašniece, kā zināms, bija banka Snoras Lietuvā.

Mēģinājumu ierobežot Latvijas produktu tirdzniecību Lietuvā vēl varētu uzskatīt par noteiktiem iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem. Snoras un Krājbankas gadījumā stāsts ir par avantūristu izgājienu likumsakarīgu rezultātu. Taču nupat lietuviešu nekaunība ir pārsniegusi visas robežas, vainojot bankrotējušās aviokompānijas flyLAL biznesa neveiksmēs lidostu Rīga un uzņēmumu airBaltic, prasot apķīlāt tā mantu. Fatālākais ir tas, ka vismaz pagaidām izskatās - tīri no juridiskā viedokļa flyLAL tas varētu arī izdoties. Un tas savukārt nozīmētu, ka turpmākā lidostas un arī airBaltic attīstība vistiešākajā mērā būtu atkarīga no leišu uzņēmēju labsirdības jeb, pareizāk sakot, biznesa interesēm. Un būsim atklāti - kāpēc gan lietuviešu interesēs varētu būt tas, lai attīstītos lidosta Latvijā?! Turklāt jāatzīst, ka flyLAL loģika šajā gadījumā ir vienkārši absurda. Redz, flyLAL esot nonācis problēmu jūgā tāpēc, ka airBaltic lidostā Rīga esot saņēmis būtiskas atlaides. Balstoties uz šādu apgalvojumu, varbūt vajadzētu vērsties pret vēl vienu otru Eiropā labi zināmu aviokompāniju, klāt pieķerot arī Īrijas valdību. Citiem vārdiem sakot, skaidrs, ka tas ir pamatīgs absurds!