Jaunākais izdevums

Vairākas Vislatvijas pensionāru mītiņā izvirzītās prasības paredz lielāku ieguvumu sabiedrības turīgajai daļai un nav efektīvi sociālā atbalsta instrumenti, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē secināja finanšu ministra padomnieks finanšu kontroles un vadības jautājumos Reinis Strolis.

Pārstāvot Finanšu ministriju (FM), Strolis noraidīja vairākus senioru priekšlikumus vecākās paaudzes dzīves līmeņa uzlabošanai.

Viens no tiem bija pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana pārtikai, medikamentiem un komunālajiem maksājumiem. Strolis sacīja, ka šāds instruments sasniedz vairākus mērķus, no kuriem viens ir sociālais atbalsts, tomēr kopumā PVN samazināšana kā sociālā atbalsta instruments neesot neefektīva.

Atsaucoties uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījumiem, FM pārstāvis norādīja, ka, samazinot PVN likmi plaša patēriņa precēm, lielākie ieguvēji būs tirgotāji, ražotāji, kā arī turīgākā sabiedrības daļa. Savukārt tikai 12% iegūs iedzīvotāji ar zemu ienākumu līmeni.

Turpinot diskusiju, Saeimas deputāts Vitālijs Orlovs (SC), vaicāja, vai FM varētu atbalstīt PVN likmes samazināšanu tikai kompensējamiem medikamentiem. Orlovs uzskata, ka tādējādi medikamenti iedzīvotājiem kļūtu pieejamāki.

Strolis atbildēja deputātam, sakot, ka kompensējamos medikamentus saņem iedzīvotāji ar dažādu materiālo nodrošinātību.

«Pilnībā varam apgalvot, ka apmēram pusi saņems industrija un lielāks ieguvums būs turīgajam sabiedrības slānim, nevis mazturīgajam. Ar efektivitātes pakāpi 12% mēs tomēr nevaram uzsākt šo darbu,» viņš teica.

Līdzīgus secinājumus FM pārstāvis attiecināja arī uz senioru priekšlikumu atbrīvot no nekustāmā īpašuma nodokļa vienīgo mājokli. Viņš gan norādīja, ka FM konceptuāli atbalsta darbu šādā virzienā, un pieļāva, ka varētu tikt noteikts mājokļa minimums - platība vai kadastrālā vērtība, no kuras nodokļus neiekasē.

«Savukārt, komentējot senioru piedāvājumu pielīdzināt pensijas neapliekamo minimumu valstī noteiktajai minimālajai algai, Strolis teica, ka šobrīd neapliekamais minimums ir salīdzinoši zems visām iedzīvotāju grupām. Mūsuprāt, vienlīdz atbalstāmi ir arī strādājošie iedzīvotāji, kuriem ir ļoti zems ienākumu līmenis. Šeit jārunā par visu sabiedrību,» viņš sacīja.

Valdībai un Saeimai, kā arī Finanšu, Ekonomikas un Labklājības ministrijai ir nosūtītas vairākas 7.septembrī Vislatvijas pensionāru mītiņā pieņemtās prasības vecākās paaudzes dzīves līmeņa uzlabošanai. Šodien tās vērtēja Saeimas Sociālo un darba lietu komisija.

LPF vadītājs Andris Siliņš pēc komisijas sēdes aģentūrai LETA sacīja, ka, atskaitot pensiju indeksācijas jautājumu, citus nākamajā budžeta gadā faktiski nav plānots risināt, kas, protams, nekādā gadījumā nevar apmierināt plašo Latvijas pensionāru saimi. Tāpēc vistuvākajā laikā LPF lems, kā rīkoties, lai mudinātu Saeimu un valdību tomēr risināt pensionāru izvirzītās prasības.

«Es neizslēdzu, ka varbūt var nonākt arī kādreiz līdz protesta akcijām. Pagaidām, es domāju, ka nav bijušas protesta akcijas. Ir bijušas vienkārši akcijas, kas pievērš uzmanību sasāpējušiem pensionāru saimes jautājumiem,» viņš sacīja.

Gatavojoties situācijai, ka LPF priekšlikumi Saeimā un atbildīgo ministriju vidū negūs atbalstu, federācija līdz 15.oktobrim lūdza seniorus iesūtīt priekšlikumus iespējamai atbildes rīcībai. Priekšlikumi tuvākajā laikā tiks apkopoti un, iespējams, no tiem izvēlēts piemērotākais, piebilda Siliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijā trūkst darbaspēka. Vai pensionāri var palīdzēt?

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane, 16.03.2018

1. attēls. Nodarbinātie 65+ g.v. no kopējā nodarbināto skaita, dalījums pa nozarēm

Avots: CSP dati, autores aprēķins. Piezīme: Dati par 2016. gadu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Pensionāri cer uz ekonomikas uzplaukumu, kas varētu uzlabot viņu materiālo stāvokli

LETA, 29.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pensionāru materiālā stāvokļa radikāla uzlabošanās ir atkarīga vienīgi no diviem rādītājiem - no Latvijas ekonomikas uzplaukuma un no nomaksāto nodokļu, tostarp sociālo apdrošinājumu maksājumu, summas palielināšanās, norāda Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) vadītājs Andris Siliņš.

«Šodien tas, ka no Latvijas ir aizbraukuši apmēram 300 000 darbspējīgu cilvēku, nozīmē, ka pensionāri saņem par ceturtdaļu vai pat par trešdaļu mazāku pensiju, nekā viņi varētu saņemt. Ja nebūs ekonomikas uzrāviena, atliek cerēt, ka cilvēki godīgāk maksās nodokļus, par ko arī patlaban notiek cīņa. Faktiski, citu variantu nav. Šobrīd 38% strādājošo nodokļus maksā no minimālās algas vai no vēl mazākām summām,» uzsvēra Siliņš.

Federācijai patlaban pirmajā vietā ir izvirzījies jautājums par senioru veselības aprūpi, norāda Siliņš. Pēc viņa teiktā, veiktie pētījumi un aptaujas liecina, ka praktiski ceturtā daļa pensionāru ir spiesti atteikties no rūpēm par savu veselību pārsvarā tieši naudas trūkuma dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Augulis: pensijas jāpārrēķina no nākamā gada

Lelde Petrāne, 16.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir vairāk nekā 470 tūkstoši pensionāru, no kuriem lielākā daļa jeb 60,9% saņem vecuma pensiju robežās no 200 līdz 300 eiro. Turklāt pēdējos gados ir pieaudzis pensionāru nabadzības risks. Šajā situācijā mans viedoklis joprojām ir nelokāms - krīzes laikā piešķirtās pensijas ir jāpārrēķina jau no 2016.gada, šodien izplatītā paziņojumā norāda labklājības ministrs Uldis Augulis.

Ministrs akcentē, ka pensija gandrīz pusmiljonam iedzīvotāju šodien ir vienīgais ienākumu avots, kas līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos palicis praktiski nemainīgs. Ja ekonomiski aktīvie iedzīvotāji to izjūt kā vidējās algas pieaugumu, tad pensionāru maciņos šī situācija neuzlabojas. Tas ir radījis situāciju, ka pensijas vecuma cilvēku risks nonākt nabadzībā ir strauji palielinājies, proti, no 18,8% 2012.gadā līdz 29,4% - 2013.gadā. Līdz ar to pensijas apmērs ir jāpārskata atbilstoši ekonomiskajiem rādītājiem.

«Izaugsmes laikā valdības uzdevums ir mazināt nabadzību un uzlabot pensionāru dzīves kvalitāti. Tādējādi, pildot valdības deklarācijā noteikto, diskusijās par nākamā gada budžeta izstrādi mans viedoklis arī turpmāk būs nemainīgs. Krīzes laikā piešķirtās pensijas jau no 2016.gada ir jāpārrēķina visiem pensionāriem, kurus skāra krīzes sekas. Pārrēķins jāveic pēc piešķiršanas gada, kā to šobrīd paredz piedāvātās izmaiņas likumprojektā par valsts pensijām. Pretējā gadījumā, ja sākotnēji pārrēķinās mazās pensijas, tas nebūs taisnīgi pret pārējiem pensionāriem un pastāv risks par pensionāru tiesvedībām pret valsti,» skaidro ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Reirs: Vairumam pensionāru FM piedāvātā nodokļu reforma neko nemainīs

LETA, 22.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijas (FM) piedāvātā nodokļu reforma sociālajā jomā ieviesīs vien pavisam nelielas izmaiņas, un, piemēram, vairums pensionāru šo reformu neizjutīs nekādā veidā - ne pozitīvi, ne negatīvi, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja labklājības ministrs Jānis Reirs (V).

Pēc viņa teiktā, uz sociālo jomu piedāvātajā reformā attiecas tikai plāns palielināt pensijām ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo daļu. «Tas skar ļoti mazu daļu pensionāru. Praktiski pensionāri jau ir tie, kas nestrādā, un viņus šīs nodokļu reformas nekādā veidā neskar. Vismaz pusi pensionāru, pusi cilvēku ar invaliditāti šīs nodokļu reformas neskar,» atzina Reirs.

Viņš pauda satraukumu arī par to, ka piedāvātās nodokļu reformas ģimenēm ar zemiem ienākumiem paredz mazāku ienākumu pieaugumu nekā cilvēkiem, kuri dzīvo vieni, jo neapliekamo minimumu par bērniem praktiski nevarēšot izmantot.

Reirs atgādināja, ka LM ir iesniegusi izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē minimālā ienākumu līmeņa koncepcijas dokumentu, kurā rosināts pārskatīt nabadzības līmeni no pašreizējiem 49 eiro līdz vairāk nekā 100 eiro. Šajā koncepcijā arī piedāvāts līdz 94 eiro celt minimālo pensiju, kas valstī nav mainījusies 12-13 gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pensionāri gatavojas plašiem protestiem pret valdības lēmumiem, kas pasliktina viņu stāvokli

LETA, 28.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Pensionāru federācija (LPF) 13.martā gatavojas protesta akcijām visā Latvijā, iebilstot pret valdības lēmumiem, kuri pasliktina Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni.

Galvenais LPF pikets 13.martā notiks pie Saeimas ēkas, Jēkaba ielā 11, no plkst.8.30 līdz 10, lai atgādinātu Saeimas deputātiem par viņu pienākumu nodrošināt Latvijas iedzīvotājiem cilvēka cienīgus dzīves apstākļus.

Vienlaikus LPF aicinājusi pensionārus 13.martā organizēt atbalsta pasākumus visā Latvijā pie pašvaldību ēkām. «Daudziem atbraukt uz Rīgu ir pārāk dārgi, jo nauda jākrāj elektrībai līdz rudenim. Pēc tam varbūt būs jāpāriet pie svecītēm,» sacīja pensionāru priekšstāvis Andris Siliņš.

«Visi pēdējā laikā pieņemtie likumdošanas akti būtiski pasliktina pensionāru dzīves līmeni. Elektroenerģijas tirgus atvēršana, augošais nekustamā īpašuma nodoklis, nesaprotami lēmumi par komunālo pakalpojumu, piemēram, atkritumu izvešanas apmaksu, cenu celšanās pēc eiro ieviešanas - tā ir vesela buķete jautājumu,» skaidroja Siliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Pensionāru federācijas vadītājs: Pensiju indeksācija viena pati senioru problēmas nerisina

LETA, 01.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pensiju indeksācija viena pati pensionāru problēmas neatrisina, jo tās palielinājums ir ļoti niecīgs, norāda Latvijas Pensionāru federācijas vadītājs Andris Siliņš (ZZS).

Viņš uzsvēra, ka pieauguma apmērs ir aptuveni tāds pats kā pērn. Tomēr kopumā indeksācija pensionāru problēmas neatrisina, un seniori ar saviem ienākumiem aizvien vairāk atpaliek no strādājošajiem, skaidroja Siliņš.

Pensionāru situāciju gan varētu uzlabot citi mehānismi, piemēram, piemaksas. Piemaksas it īpaši varētu uzlabot to senioru materiālo stāvokli, kuri pensionējušies sen un kuru pensijas ir mazākas, uzsver Siliņš.

Federācijas vadītājs arī prognozēja, ka nākamgad indeksācijas rezultātā pensijas varētu pieaugt par aptuveni desmit eiro.

Viņš arī norādīja, ka nepieciešams risināt pensiju jautājumu attiecībā uz tiem pensionāriem, kuri savulaik strādājuši smagus un kaitīgus darbus, tāpēc pensionējušies ātrāk, līdz ar to arī viņu darba stāžs un pensija ir mazāka. Siliņš cer, ka šo jautājumu varētu risināt uz 2018.gadu, jo nākamgad tiks pārrēķinātas 2011.gadā piešķirtās pensijas un šim mērķim jau būs nepieciešami aptuveni 40 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Saeimas komisija pagaidām neplāno rosināt izmaiņas par pensiju neaplikšanu ar nodokļiem

LETA, 15.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija pagaidām neplāno rosināt izmaiņas par pensiju neapliekšanu ar nodokļiem, tomēr darba grupa izskatīs priekšlikumus, kas varētu tikt īstenoti no 2021.gada.

Komisija šodien diskutēja par iedzīvotāju iniciatīvu 1.līmeņa pensijām nepiemērot iedzīvotāju ienākuma nodokli. Šogad pensionāru neapliekamais minimums paaugstināts līdz 250 eiro mēnesī, 2019.gadā - līdz 270 eiro mēnesī un sākot no 2020.gada - līdz 300 eiro mēnesī.

Pēc diskusijām par šo jautājumu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) norādīja, ka deputāti varēs rosināt priekšlikumus, kas varētu tikt īstenojami no 2021.gada, palīdzot Labklājības ministrija un Finanšu ministrijai veidot budžetu. Barča atgādināja, ka darba grupa plāno vērtēt arī citus ierosinājumus.

Tikmēr opozīcijas deputāti mudināja raitāk ieviest izmaiņas. Andrejs Klementjevs (S) rosināja paredzēt, ka pensionāru neapliekamai minimums ir vismaz minimālās algas apmērā. Savukārt deputāte Silvija Šimfa uzsvēra, ka vispirms ir jādomā par cilvēkiem, nevis skaitļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien iepretim Satversmes tiesai pulcējās desmit organizācijas «Antiglobālisti» pārstāvji, lai protestētu pret eiro ieviešanu.

Protestētāji nav mierā ar to, ka Satversmes tiesa ignorē lūgumu ievērot konstitūciju un laicīgi nav rīkojusies, lai apturētu eiro ieviešanu. Mītiņa organizētāji uzskata, ka jautājums par eiro ieviešanu vai neieviešanu jāizlemj iedzīvotājiem, proti, tas nododams tautas nobalsošanai.

«Mēs cīnāmies par neatkarīgu valsti. Ja mēs pazaudēsim latu, ienāks sveša nauda - līdzīgi kā agrāk ienāca rubļi, kronas. Mēs savu valsti varam pazaudēt,» pauda protestētāji.

Organizācijas «Antiglobālisti» pārstāvji vēlas noskaidrot, kāpēc Satversmes tiesa nav sniegusi savu spriedumu par Centrālās vēlēšanu komisijas atteikumu rīkot referendumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie AS Liepājas metalurgs strādnieku arodbiedrības rīkotajā mītiņā pašlaik sapulcējušies ap 200 uzņēmuma darbinieku un viņu ģimenes locekļi, novēroja Rietumu Radio.

Mītiņa vietā ir daudz tiesībsargājošo institūciju pārstāvju - gan Valsts policijas, gan Liepājas Pašvaldības policijas darbinieki.

Pašlaik nekādas protesta akcijas nav sākušās, cilvēki pulcējas pie uzņēmuma, gaidot akcionāru sapulces sākumu. Nekādu plakātu mītiņotāju rokās pašlaik nav.

LM arodbiedrība no plkst.8.30 līdz 10.30 aicināja LM darbiniekus uz mītiņu, lai pārrunātu savas problēmas un gūtu skaidrību, kad uzņēmums varētu atsākt darbu.

Par sapulces norisi informēti arī uzņēmuma vadības pārstāvji.

Šodien plkst.9 plānota rūpniecības uzņēmuma AS Liepājas metalurgs akcionāru sapulce.

Liepājas metalurga zaudējumi šī gada pirmajā ceturksnī bija 10,1 miljons latu pretstatā pērn pirmajā ceturksnī gūtajai 521 688 latu peļņai, liecina uzņēmuma finanšu pārskats. Liepājas metalurga konsolidētais neto apgrozījums 2013.gada pirmajā ceturksnī bija 78,3 miljoni latu, kas ir par 11,5 miljoniem vairāk nekā 2012.gada pirmajā ceturksnī, kad uzņēmuma konsolidētais apgrozījums bija 66,8 miljoni latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Aktīvisti Ukrainā pulcējas pie parlamenta, prasot iekšlietu ministra atkāpšanos

Gunta Kursiša, 28.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdienas vakarā pie Ukrainas Augstākās radas ēkas Kijevā pulcējās Labējā sektora aktīvisti, prasot iekšlietu ministra Arsena Avakova atkāpšanos. Pikets pie parlamenta turpinās arī piektdienas rītā, vēsta Ukrainas mediji.

Mītiņa dalībnieku galvenā prasība ir iekšlietu ministra Arsena Avakova atkāpšanās, medijam Korrespondent ziņoja viens no Labējā sektora līderiem Andrejs Bondarenko.

«Tā būs miermīlīga akcija, kura demonstrēs mūsu pozīciju attiecībā pret konkrēto cilvēku. Šī akcija nav pret mūsu valsti, nav arī pret parlamentu. Akcija ir pret cilvēku, kurš šodien nespēj pildīt savus pienākumus, jo nevar kontrolēt savā pakļautībā esošos cilvēkus,» A. Bondarenko vārdus citē radio Brīvība (Свобода).

Kā ziņoja mediji, ceturtdienas vakarā pie Augstākās radas ēkas tika sanestas riepas, tika dauzīts par parlamenta durvīm, tām arī izsisti stikli. Kopumā ceturtdien mītiņā pulcējās aptuveni divi tūkstoši Labējā sektora aktīvistu. BBC korespondents raksturoja pūļa noskaņojumu kā «agresīvu».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Liepājas metalurga cehu arodbiedrību līderi atsakās tikties ar Zaharjinu

LETA, 02.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakar bija paredzēta finanšu grūtībās nonākušā uzņēmuma Liepājas metalurgs arodbiedrības priekšsēdētāja Jāņa Gravas un aptuveni 15 uzņēmuma cehu arodbiedrību līderu tikšanās ar uzņēmuma lielāko akcionāru Sergeju Zaharjinu, taču tā atcelta, jo liela daļa cehu arodbiedrību līderu atteikušies uz to ierasties.

Rietumu Radio norādīja Liepājas metalurga elektrotēraudkausēšanas ceha celtņa operators un ceha arodbiedrības līderis jeb arodbiedrības pilnvarotā persona Egons Kļava.

Kļava un Grava bijuši vienīgie, kas esot bijuši gatavi tikties ar Zaharjinu, un tas, visticamāk, bijis iemesls, kāpēc tikšanās atcelta.

Kā pastāstīja Kļava, tikšanās bijusi plānota plkst.16, taču jau ap plkst.13 uzņēmuma arodbiedrības priekšsēdētājs Grava informēja, ka tikšanās atcelta, jo cehu arodbiedrību līderi atteikušies uz to ierasties. «Daži nevarēja ierasties, jo ir izbraukuši no pilsētas, citi teica - kāda jēga vairs runāt,» iemeslus minēja Kļava. Viņš šādu cehu arodbiedrību pilnvaroto personu rīcību neatbalsta, norādot, ka viņi pārstāv arī savu kolēģu intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

VK iesaka pārskatīt pensiju 2. līmeņa līdzekļu pārvaldīšanas maksas aprēķināšanu

Žanete Hāka, 15.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole atzinīgi novērtē Labklājības ministrijas paveikto pensiju reformas īstenošanā un secina, ka pirms vairāk nekā 20 gadiem pieņemtais lēmums izveidot uz valsts sociālās apdrošināšanas pamatprincipiem balstītu trīs līmeņu pensiju sistēmu ir bijis pareizs, informē VK.

Sistēma ir veidota tā, lai pensijas apmērs visos trīs līmeņos būtu atkarīgs no personas veiktajām iemaksām. Pensiju 1. līmenis darbojas pēc paaudžu solidaritātes principa – sociāli apdrošināto personu veiktās iemaksas tiek novirzītas pašreizējo pensiju izmaksām, vienlaikus tās uzskaitot personas kontā virtuāla kapitāla veidā. Uz pensiju 2. līmeni novirzītās iemaksas veido uzkrājumu reālas naudas veidā un tiek investētas finanšu un kapitāla tirgū, iegūstot kapitāla pieaugumu. Savukārt Pensiju 3. līmenis dod iespēju brīvprātīgi veidot privātu pensijas uzkrājumu.

Ieviešot pensiju sistēmu, ir radīti priekšnoteikumi, lai sistēma būtu ilgtspējīga, t. i., saglabātu stabilitāti neatkarīgi no ekonomiskajām un demogrāfiskajām izmaiņām un nodrošinātu pensijas gan pašreizējiem, gan arī nākotnes pensionāriem. Sistēma savu stabilitāti ir apliecinājusi, spējot pārvarēt jau divas ekonomiskās krīzes. Turklāt sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai Latvija ir spējusi pieņemt arī vairākus būtiskus, bet tajā pašā laikā sabiedrībā nepopulārus lēmumus – par pensionēšanās vecuma un minimālā apdrošināšanas stāža paaugstināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mūža pensijas apdrošināšanu izvēlējušies ap 1900 pensionāru Latvijā

Žanete Hāka, 20.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieredze, kas veidojusies 25 gados kopš valsts neatkarības atgūšanas, attīstās, un arī mūsu sabiedrība iepazīst arvien jaunas uzkrāšanas iespējas, kas citur pasaulē jau iemantojušas stabilu vietu ikvienas personas rūpēs par savu nākotni un vecumdienām – uzsver apdrošināšanas sabiedrības ERGO un Nordea Pensions Latvia eksperti, iepazīstinot ar uzkrājumu tirgus tendencēm un nākotnes prognozēm.

Tiek novērots, ka arvien jauni pensiju kapitāla uzkrāšanas veidi kļūst pieprasīti arī Latvijā.

Viena no šādām iespējām Latvijā tika ieviesta pirms trim gadiem – Mūža pensijas apdrošināšana, ko šobrīd izvēlējušies jau ap 1900 pensionāru Latvijā. Mūža pensijas līgumu var noslēgt ikviens valsts pensiju shēmas dalībnieks, kas sasniedzis pensionēšanās vecumu un kura 2. pensiju līmenī uzkrātais kapitāls ir vismaz 3000 eiro. Personu skaits, kas atbilst kritērijiem, lai saņemtu Mūža pensiju, pašlaik ir aptuveni 0,5% no kopējā Latvijas pensionāru skaita.

Prognozējams, ka turpmāko 10 gadu laikā to skaits varētu sasniegt pat 80 000 personas jeb 17% pensionāru, līdz ar to mūža pensija kļūs pieejamāka un to varēs mantot, uzskata ERGO dzīvības apdrošināšanas vecākais riska parakstītājs Baltijā Andris Dzikavičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Saeimas komisija konceptuāli atbalsta ieceri šogad visām pensijām indeksēt vienādu daļu - 285 eiro

LETA, 25.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija izskatīšanai pirmajā lasījumā šodien konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā «Par valsts pensijām», kas paredz, ka šogad visām pensijām tiks indeksēta vienāda daļa - 285 eiro, un indeksācijā tiks ņemts vērā faktiskais patēriņa cenu indekss un 25% no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem.

Sociālo un darba lietu komisija izskatīšanai pirmajā lasījumā atbalstīja arī grozījumus likumā «Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām», kas ir saistīti ar grozījumiem likumā «Par valsts pensijām», jo arī uz tiem attieksies minētais indeksācijas modelis.

Sociālo un darba lietu komisija atbalstīja arī abu likumprojektu virzīšanu steidzamības kārtā. Plānots, ka galīgajā lasījumā likumu grozījumi tiks pieņemti 3.aprīlī.

Deputāts Andrejs Klementjevs (SC) iebilda pret summu 285 eiro, jautājot, kāpēc indeksācija nevarētu notikt visai pensijas summai. Viņš norādīja arī uz neveiksmīgo komunikāciju ar Labklājības ministriju. Opozīcijas deputāti iestājās pret likuma virzīšanu steidzamības kārtā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Demogrāfisko procesu dēļ nākotnē var rasties draudi pirmā pensiju līmeņa sistēmas pastāvēšanai.

Šādu viedokli pirmdien Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) rīkotajā sanāksmē par pensiju sistēmas aktualitātēm pauda "KPMG Baltics" darbinieks, ekonomikas doktors un eksperts pensiju jautājumos Edgars Voļskis.

Voļskis skaidroja, ka pēdējo divu desmitgažu laikā ir kritusies dzimstība, kas ved pie tā, ka trūkst nodarbināto, kuri veic iemaksas pirmajā pensiju līmenī. Pēc eksperta aplēsēm, tālākai pirmā pensiju līmeņa sistēmas funkcionēšanai līdz 2023.gadam vajadzēs papildus 100 000 darbinieku, un ļoti ticams, ka šī problēma būs "risināma tikai ar imigrāciju".

Pēc Voļska paustā, pašreizējā demogrāfiskā situācija ved pie tā, ka pašreizējais strādājošo skaits pret pensionāru skaitu radīs līdzekļu nepietiekamību pirmā pensiju līmeņa sistēmas uzturēšanā. Eksperts skaidroja, ka pirmais pensiju līmenis nevarētu pastāvēt, ja iepriekš deviņdesmitajos gados nebūtu izveidots uzkrājums sociālajā budžetā. Viņaprāt, bez pēdējo desmitgažu laikā pieņemtajiem lēmumiem pensiju pirmā līmeņa uzkrājumu veicināšanai Latvija patlaban atrastos līdzīgā situācijā kā Francija, proti, valstij būtu problemātiski izmaksāt pirmā līmeņa pensiju uzkrājumus saviem iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Iedzīvotāji pensijā vēlētos saņemt vismaz 500 latus mēnesī

Žanete Hāka, 10.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pensionāru un šobrīd strādājošo vēlamais pensijas apmērs ir līdzīgs – nedaudz virs 500 latiem mēnesī, liecina Swedbank veiktā aptauja.

Iedzīvotāji uzskata, ka, lai nodrošinātu sev pārtikušas vecumdienas, ik mēnesi privātās pensijas uzkrājumiem būtu jānovirza vismaz 100 lati. Tas ir līdz trīsarpus reizēm vairāk nekā summa, ko lielākā daļa krājēju atvēl pašreiz (līdz 30 latiem mēnesī).

Taču Swedbank aprēķini liecina, ka, ja uzkrāt vecumdienām sāk jau laikus, tad ikmēneša iemaksu summai nav jābūt 100 latiem. Lai

vecumdienās sasniegtu vismaz 70% no esošā ienākumu līmeņa, iedzīvotājiem ik mēnesi vajadzētu privātajai pensijai novirzīt 5-10% ikmēneša ieņēmumu.

Jo savlaicīgāk tiek sākts uzkrāt, jo mazākas ikmēneša iemaksas nepieciešamas. Piemēram, 30 gadus jaunam cilvēkam ar statistiski vidējo 500 latu darba algu pirms nodokļu nomaksas, varētu pietikt pat ar 15 latu ikmēneša iemaksu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Nevienlīdzības šķēres pasaulē veras plašāk; Latvija aizvien «līderos»

Jānis Šķupelis, Inguna Ukenābele, 30.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē arvien skaudrāk iezīmējas tendence, ka bagātie kļūst bagātāki, bet nabagie – nabadzīgāki. Arī Latvijai jau gadiem neizdodas izkļūt no ļoti izteiktas ienākumu nevienlīdzības apburtā loka.

Davosas Ekonomikas foruma galvenā tēma šogad ir pasaules iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzība. Un ne velti – šobrīd plaisa starp pasaules bagātajiem un nabagajiem ir lielākā pēdējo simts gadu laikā, liecina dažādi pētījumi. Latvija tostarp pēdējos gados ir valsts ar visizteiktāko ienākumu nevienlīdzību Eiropas Savienībā (ES).

Noslāņošanās maratons

Bagātībai ir tendence plūst vienos un tajos pašos maciņos. Izpētes kompānija Oxfam apkopojusi datus, sadalot pasaules iedzīvotāju skaitu uz pusēm pēc to turības – bagātākajos un nabadzīgākajos. Šie dati liecina, ka 85 pasaules bagātākie cilvēki (viena palielāka autobusa pasažieru skaits) šobrīd kontrolē tikpat lielu bagātību kā visa nabadzīgāko pasaules iedzīvotāju puse (vairāk nekā 3,5 miljardi) kopā. Savukārt Šveices banka UBS norāda, ka Džini koeficienta vērtība (raksturo ienākumu nevienlīdzību sabiedrībā) pēdējo 10 gadu laikā pieaugusi faktiski visās pasaules lielākajās tautsaimniecībās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nodoklis, kas motivē Latvijas pilsoņus neatgriezties Latvijā

Jānis Ķemers, topošais pensionārs Northemptonā, Lielbritānijā, 17.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēlos paust Latvijas izcelsmes ārvalstu pensionāru domas par ārvalstu pensionāru pensiju aplikšanu ar dubulto nodokli, kā arī ieteikumu šīs problēmas risināšanā.

Dzīvoju un strādāju Lielbritānijā, un pēc astoņiem gadiem saņemšu Latvijas un Lielbritānijas pensijas. Attiecīgi mani skars jautājums par ārvalstu pensionāru pensiju aplikšanu ar dubultnodokli, tāpēc es par to interesējos un vācu arī informāciju – jau divus gadus aptaujāju citus cilvēkus, kuri ir tādā pašā situācijā kā es. Un tādu ir daudz.

Ko domā topošie ārvalstu pensionāri, kuru dzimtene ir Latvija? Pēc manām aplēsēm no topošajiem ārvalstu pensionāriem vismaz 50–70% nevēlas atgriezties dzīvot Latvijā. Iemesls tam galvenokārt ir tieši saistīs ar viņu pensijām un Latvijas nodokļiem. Ja viņi atgrieztos, tad pirmām kārtām zaudētu 500–800 EUR katru mēnesi, ko citādi ārvalstīs saņemtu dažādās privilēģijās. Un otrām kārtām Latvijā viņiem būtu vēl papildus jāmaksā vidēji 100 EUR nodoklis katru mēnesi – dubultnodoklis, kas attiecas uz ārvalsts pensiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti

Zane Atlāce-Bistere, 07.09.2017

Dzīvojamā māja ar restorānu Jāņa ielā 18

Projektētājs: SIA Arhitekts Druvis Dobelis; pasūtītājs: SIA Riga Travel Rent; būvētājs: SIA Balt Trest; autori: arhitekts Druvis Dobelis

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot pieteiktos 29 pretendentus, uz galveno balvu un atzinībām Rīgas arhitektūrā šogad pretendē 11 objekti, informē Rīgas pilsētas arhitekta birojā.

Balvai izvirzīto objektu fotogrāfijas skatiet galerijā!

«Šī gada skatei ir raksturīgs, ka starp nominētajiem objektiem nav neviena ļoti liela mēroga projekta – izteikta favorīta, kā bijis vairākus iepriekšējos gadus. Tas viennozīmīgi paplašina konkurenci uz Rīgas arhitektūras gada balvu. Lielākā daļa šī gada balvai izvirzīto objektu koncentrējas Rīgas vēsturiskajā centrā, kur pasūtītājiem, arhitektiem un būvniekiem ir bijusi jāparāda visa sava lietpratība un meistarība, lai objekti pēc iespējas organiski iekļautos šīs pilsētas daļas apbūvē, saglabājot pietāti pret esošajām arhitektūras vērtībām, bet vienlaikus nodrošinātu objekta funkcionalitāti budžeta ietvaros. Ir patiess prieks, ka vairākos projektos – gan jaunbūvēs, gan objektos, kur veikta pārbūve, tas ir teicami izdevies un tāpēc reāli pretendenti uz Gada balvu ir vairāki. Tas ļauj saglabāt intrigu lēmumam par objektu, kuram tiks piešķirta 2017. gada balva Rīgas arhitektūrā,» uzsver Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VSAA direktore: Tie, kas iemaksas veic no minimālās algas, diezin vai būs apmierināti ar pensijas apmēru

Dienas Bizness, 14.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējās budžeta ilgtermiņa prognozes rāda, ka situācija ir stabila. Bažas gan rada tie cilvēki, kas iemaksas veic no minimālās algas. Diezin vai viņi būs apmierināti ar to pensijas apmēru, ko pie šādām iemaksām garantē pirmais līmenis, intervijā laikrakstam Diena norāda Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktore Inese Šmitiņa.

Fragments no intervijas

Kāda šobrīd ir situācija valsts sociālās apdrošināšanas budžetā, un cik liels ir uzkrājums?

Ja runājam par šāgada pirmajiem septiņiem mēnešiem, tad ieņēmumi pārsniedz izdevumus par 55 miljoniem eiro, līdz ar to palielinājies arī uzkrājums. Gada sākumā tas bija 367 miljoni eiro, augusta sākumā – 422 miljoni, bet gada beigās varētu sasniegt 470 miljonus eiro.

Kā šis uzkrājums radies?

Galvenokārt regulējot to, cik mēs tērējam. Iemaksu likme ir stabila, un katru gadu, veidojot budžetu, tiek nolemts, cik daudz naudas mēs varam tērēt. Liela nozīme uzkrājuma izveidē ir arī tam, ka piemaksas pie pensijām par darba stāžu, sākot ar 2014. gadu, tiek maksātas no valsts pamatbudžeta, šogad tie ir 160 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

To, ka ir likuma subjekti, nereti uzņēmēji uzzina tikai VID pārbaudes laikā

Sintija Radionova, ZAB PRIMUS DERLING zvērināta advokāte, partnere, 05.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasības attiecināmas gandrīz uz ikvienu Latvijas uzņēmēju

Valsts ieņēmuma dienesta Vadlīnijas Valsts ieņēmumu dienesta uzraugāmajiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektiem, kas pieņemtas, pamatojoties uz 2017.gada nogalē pieņemtajiem apjomīgajiem grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, ieviesa būtiskas izmaiņas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzības jomā. Tā rezultātā liela daļa Latvijas uzņēmēju VID ieskatā ir kļuvuši par minētā likuma subjektiem, kas uzliek jaunus pienākumus un paredz ievērojamu sodu par to neievērošanu.

Attiecībā uz pienākumiem saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu visas personas var iedalīt: personās, kas nav likuma subjekti, un likuma subjektos. Turklāt, personām, kas nav likuma subjekti, arī ir pienākums pildīt likuma prasības attiecībā uz ziņu sniegšanu par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem. Taču ievērojami lielākas prasības un pienākumus, un attiecīgi sankcijas par to neievērošanu, likums uzliek likuma subjektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Tramps kampaņas mītiņā aizstāv tiesības uz šaujamieročiem

LETA--DPA, 16.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien pirmajā kampaņas mītiņā pēc Elpaso un Deitonas slaktiņiem aizstāvēja «likumam paklausīgo» pilsoņu tiesības uz šaujamieročiem.

Runājot ļaužu pilnā arēnā Ņūhempšīrā, Tramps sacīja, ka aizstāvēs tiesības uz šaujamieročiem un koncentrēsies uz to, lai šaujamieroči «nebūtu vājprātīgo rokās un to rokās, kas ir garīgi slimi un kuru īpašumā šaujamieročiem nevajadzētu būt».

«Tas nav šaujamierocis, kas nospiež mēlīti, tas ir cilvēks, kas tur šaujamieroci,» skaidroja Tramps. «Mēs vienmēr atbalstīsim tiesības uz pašaizsardzību.»

Prezidents ar šiem spriedumiem nācis klajā pēc nesenajām masu apšaudēm Elpaso un Deitonā, kad 24 stundu laikā tika nošauts 31 cilvēks, no jauna liekot skanēt prasībām par stingrāku kontroli šaujamieroču jomā.

Demokrātu likumdevēji aicina veikt stingrākas potenciālo pircēju pārbaudes un aizliegt atsevišķus triecienšauteņu veidus, kas bieži tiek izmantotas masu apšaudēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Krievijas eksporta pārorientāciju uz savām ostām vēstnieks saista ar politiku

LETA, 29.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija ir pieņēmusi lēmumu attīstīt savas ostu jaudas un savu infrastruktūru, un šajā lēmumā saskatāms liels politikas elements, intervijā aģentūrai LETA sacīja Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš.

Viņš norāda uz šaubām, cik lielā mērā šāds Krievijas puses lēmums ir ekonomiski pamatots un cik tas ir politiski pamatots, tomēr, pēc viņa domām, tajā saskatāms «ļoti liels elements no politikas».

«Ja Latvijas ostas, pārvadātāji un dzelzceļš spēj piedāvāt konkurētspējīgu tarifu un izcenojumus, tad uzņēmējs izvēlēsies lētāko un kvalitatīvāko ceļu un neies to dārgāko ceļu, tikai kādu iniciatīvu vai patriotisku jūtu dēļ,» ir pārliecināts vēstnieks.

Riekstiņš norādīja - šobrīd ir skaidri redzams, ka Krievija ir izvēlējusies ceļu, kurā tā attīstīs savu ostu jaudas un pārorientēs visu eksportu uz savām ostām, un apstiprinājums šādam lēmumam ir dzirdēts gan no Krievijas puses, gan Latvijas politiķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelkāda ārvalstu iejaukšanās Ukrainā ir nepieļaujama, otrdien sacīja Krievijas prezidents Vladimirs Putins, uzsverot, ka ārvalstu sūtņu viesošanās tur tikai sekmē nekārtības.

«Es uzskatu - jo vairāk vidutāju tur ir, jo vairāk problēmu,» preses konferencē Briselē pēc Eiropas Savienības (ES) un Krievijas samita sacīja Putins. «Vismaz Krievija nekad neiejauksies.»

Krievijas prezidenta izteikumi bija vāji slēpts mājiens ES un citām rietumvalstīm, kas pēdējo nedēļu laikā uz Ukrainu nosūtījušas virkni diplomātu.

«Es uzskatu, ka Ukrainas tauta ir spējīga savas problēmas atrisināt pati,» norādīja Putins. «Es varu vienīgi iztēloties, kā mūsu Eiropas partneri reaģētu, ja krīzes drudža laikā tādās valstīs kā Grieķija vai Kipra mūsu ārlietu ministrs parādītos kādā viņu pret Eiropu vērstā mītiņā un sāktu viņus uzrunāt.»

Komentāri

Pievienot komentāru