Dabasgāzes izmantošana «smagajos» mazinās atkarību no importa naftas

Burtiski gāzi grīdā iespiest gatavojas ASV pārvadātāji. Līdz ar dabasgāzes ražošanas, piegādes un uzpildes staciju kompānijas Clean Energy (CE) iniciatīvu attīstīt sazarotu servisa tīklu un piemērotu auto dzinēju nākšanu tirgū pārvadātājiem ekoloģiskais risinājums sāk izskatīties arī komerciāli izdevīgs. Un ne viņiem vien.

Mazinās importa nozīmi

Autopārvadātāju pāriešana uz dabasgāzi Amerikai būtu arī visnotaļ politiski izdevīga. Pašreizējais konflikts ar Irānu nozīmē ne vien tās naftas plūsmas apraušanos, bet arī draudus apkārtējo arābu valstu eksportam. Un pat ja izdotos Ormuza šaurumu noturēt atvērtu, saistītie pašreizējie un nākotnes riski ir gana lieli, lai izdarītu līdzīgus secinājumus kā, piemēram, Dānija pēc 1973. gada naftas krīzes: arābu nafta ir principiāli nedrošs resurss, tāpēc jāattīsta savējos.

Latvijā šogad pirmajos desmit mēnešos ir reģistrēti 48333 noziedzīgie nodarījumi un salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem desmit mēnešiem tas ir pat nedaudz mazāk, jo pērn attiecīgais rādītājs bija 48486.

Tā Db rīkotajā konferencē Risinājumi biznesa drošībai 10.decembrī informēja Valsts policijas priekšnieks Valdis Voins.

Arī personu skaits, kas izdarījuši noziegumus šogad ir saglabājies pērnā gada līmenī.

«Viss tomēr nav tik skaisti, jo pieaug smago, it sevišķi smago noziegumu īpatsvars,» sacīja V.Voins, paskaidrojot, ka ir mainījusies noziegumu struktūra, jo, piemēram, mazāk smago noziegumu skaits ir samazinājies tieši uz smago nozieguma rēķina.

Smago un īpaši smago noziegumu skaits, arī slepkavību skaits visvairāk ir pieaudzis tieši Rīgas un tās reģionā.

Latvijā šogad kopumā ir pieaudzis krāpšanu skaits, kur tiek iegūti personu dati dažādos maksājumos, gan dažādās labdarības akcijas. Tāpat ir palielinājies slepkavību un laupīšanu skaits. Piemēram, Latvijas lauku reģionos skaidri iezīmējusies tendence pieaugt tieši laupīšanām no viensētām.

Patlaban ir nepieciešams stingrāks regulējums autotransporta segmenta radīto emisiju samazināšanai, jo transporta sektors Latvijā aizņem dominējošo piesārņotāja lomu - 37% no visām nozarēm, pavēstīja Auto asociācijas pārstāvji.

Asociācijā atgādina, ka Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķis ir līdz 2030.gadam tās samazināt par 17%, salīdzinot ar 2005.gadu.

Savukārt Auto asociācijas prezidents un Saeimas deputāts Andris Kulbergs (AS) norāda, ka, lai arī notiek darbs pie šo mērķu sasniegšanas, tomēr tas notiek novilcināti un bez īpašas "valsts piepūles".

Tostarp no visām transporta radītajām emisijām autotransports rada 71,7% siltumnīcefekta gāzu emisijas, no kurām 60,6% ir vieglo automašīnu radītās emisijas, bet 27,1% tiek radītas tieši ar smagajām kravas automašīnām, skaidro asociācijā.

"Lai darbs pie izvirzīto mērķu sasniegšanas noritētu raitāk, būtu nepieciešama lielāka un mērķētāka valsts iesaiste. Proti, ja vieglo pasažieru automobiļu segmentā ir ieviesti daži atbalsta pasākumi elektromobiļiem, tad smagā komerctransporta zaļināšanas segmentā nav pat ideju risinājumu ieviešanai," piebilst Kulbergs.

Autovadītāji savas transportlīdzekļa vadīšanas prasmes vērtē vislabāk, kad meteoroloģiskie un ceļa apstākļi ir labi, taču negadījumu analīze parāda, ka tieši šādos apstākļos notiek visvairāk smago negadījumu, liecina Valsts policijas veiktais pētījums par ceļu satiksmes negadījumu riska faktoriem.

Īpaši izcēlušies vasaras mēneši jūnijs un jūlijs, kad smago negadījumu skaits no kopējā skaita gadā veido 32%. Smago negadījumu skaita pieaugums arī novērots līdz ar rudens iestāšanos, īpaši oktobrī un novembrī.

Tāpat dati rāda, ka 82% gadījumu smagas autoavārijas izraisījuši vīrieši, 36% no tiem vecumā līdz 29 gadiem. Pētot notikušo smago negadījumu apstākļus, protams, būtiska loma iezīmējas ātruma pārsniegšanai vai nepareizi izvēlētam ātrumam, kas fiksēts 40% gadījumu, savukārt alkohola reibums konstatēts 20% smago ceļu satiksmes negadījumu.

Runājot par iemesliem, var minēt, ka 32% ceļu satiksmes negadījumu izraisīti aiz neuzmanības, tai seko nogurums -16%, bet 11% gadījumu vainojams reibums un domas par citām lietām. Jāmin, ka 4% autovadītāja uzmanību novērsis bērns.

Reitingu aģentūra Standard & Poor's (S&P) uzskata, ka pastāv liels risks, ka Lietuvas ekonomika varētu piedzīvot smagu piezemēšanos un valsts valūtas (lita) spiediens sliktākajā scenārijā varētu novest pie Lietuvas bankas lēmuma - vienpusēji pāriet uz eiro valūtu, raksta Guardian.

S&P galvenais scenārijs attiecība uz Lietuvu paredz mīkstu ekonomiskās attīstības piezemēšanos, taču smagas piezemēšanās riski esot augsti.

S&P paredz, ka, ja tiks radīts spiediens uz litu, ļoti iespējams, ka Lietuvas centrālā banka pieņems vienpusēju lēmumu pāriet uz eiro. Tas būtu labāks risinājums nekā valūtas devalvācija.

Parex banka noliedz bankas bijušā akcionāra un prezidenta Valērija Kargina iespējamo atgriešanos bankā, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Šāds lēmums ne bankas valdē, ne padomē nav ticis plānots un apspriests.

TNoliedz Kargina atgriešanos emParex bankā/emaču banka plāno papildināt savu komandu ar profesionāļiem, kuriem ir starptautiskā pieredze, tai skaitā darbā ar klientiem Krievijā un NVS. 10.martā Parex bankas valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis ierosināja paplašināt bankas valdes sastāvu ar diviem banku nozares ekspertiem – Parex Asset Management prezidentu Robertu Idelsonu un Parex bankas korporatīvo klientu kreditēšanas direkcijas vadītāju Druvi Mūrmani.

Pēc iepazīšanās ar Finanšu ministrijas (FM) sniegto aktuālo informāciju par Latvijas ekonomisko situāciju un valdības plāniem tautsaimniecības attīstības stabilizēšanai, Eiropas Komisija (EK) plāno mainīt Konverģences programmas vērtējuma projektu, izvēloties situācijai atbilstošākus izteikumus, informēja Finanšu ministrija.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas sniegto informāciju EK paredz atteikties no vairākiem pārāk negatīviem izteikumiem, piemēram, par draudošo ''smago piezemēšanos'', kas bija minēts sākotnēji publiskotajā Konverģences programmas vērtējuma projektā.

Finanšu ministrs Atis Slakteris norāda: ''Analizējot tautsaimniecības attīstības tendences, FM ir apzinājusi iespējamos ekonomiskos riskus un par tiem informējusi valdību. Tāpat FM ir sniegusi konkrētus ieteikumus, kādi soļi veicami šo risku mazināšanai. Tos mērķtiecīgi īstenojot, iespējams nodrošināt pārdomātu ekonomiskās situācijas stabilizāciju. Latvijas veikumu, īstenojot inflācijas mazināšanas plāna pasākumus, tagad adekvāti novērtējusi arī EK.''

Šodien iekšlietu ministre Linda Mūrniece parakstīja rīkojumu, kurā uzdod ar šā gada 15. decembri pārtraukt amatpersonu kandidātu pieņemšanu dienestā, jaunu darba līgumu slēgšanu un iecelšanu vakantajos Valsts policijas amatos.

Par to Db.lv informēja Iekšlietu ministrijā. Brīvos algu fonda līdzekļus, kas tiks ietaupīti šī rīkojuma izpildes rezultātā, tiks izmaksāti speciālās piemaksās darbiniekiem par tiešu organizētas noziedzības apkarošanu un tās vadību un par tiešu smago noziegumu apkarošanu un tās vadību.

Rīkojums nosaka, ka pirmie piemaksas par sasniegumiem pildot dienesta pienākumus saņems tie policijas darbinieki, kuri, samazināta atalgojuma un pieaugošas darba slodzes apstākļos, turpina godprātīgi un pašaizliedzīgi pildīt savus dienesta pienākumus, kā arī ir veikuši smagu un sevišķi smagu noziegumu atklāšanu. Valsts policijas apkopotā statistika par noziedzības līmeni šī gada pirmajos desmit mēnešos liecina, ka salīdzinājumā ar iepriekšējā gada analogo periodu valstī pieaug smago un sevišķi smago noziegumu skaits, kā arī pieaug to noziegumu skaits, kuru pastrādāšanai tiek izmantoti šaujamieroči. Tajā pašā laikā noziegumu atklāšanas procents saglabājies iepriekšējā gada līmenī, sevišķi augsts tas ir tieši slepkavību un citu smago noziegumu atklāšanā.

Neskatoties uz stabilizāciju sērijveida dzīvokļu tirgū, nav objektīvu iemeslu sērijveida dzīvokļu tālākam cenu pieaugumam, uzskata Arco Real Estate analītiķi.

Ir jāņem vērā ekonomiskā situācija valstī, īpaši neskaidrība ar nodokļiem, tostarp iedzīvotāju progresīvo ienākumu nodokli.

Arco Real Estate ziņo, ka šā gada septembrī sērijveida dzīvokļu cenu izmaiņas faktiski nav tikušas novērotas. Rīgā tās vidēji samazinājās par 0.2% (līdz 487 eiro/m²). Atsevišķos Rīgas rajonos un sēriju segmentos cenas pat ir nedaudz pieaugušas. Pašreizējās svārstības tirgū drīzāk uzskatāmas par cenu stabilizāciju. Atsevišķos mikrorajonos cenu izmaiņas vispār nav konstatētas.

Piedāvājumu skaits ir palicis bez būtiskām izmaiņām salīdzinājumā ar augustu, kas arī liecina par cenu stabilizāciju. Pēdējā mēneša laikā samazinājies «zemo cenu» piedāvājumu skaits, līdz ar to atsevišķos rajonos vidējā cena ir nedaudz paaugstinājusies.

Ir visai daudz iedzīvotāju, kas ir tuvu bezizejai un ir spiesti pārdot mājokļus. Par to liecina fakts, ka šobrīd piedāvājumā arvien biežāk pārādās sērijveida dzīvokļi mikrorajonos, kuru cena ir ap 500 eiro/m2 — krietni lētāk par vidējiem šādu dzīvokļu cenu rādītājiem.

Tirgū tiek novērota arī otra galējība — tiek piedāvāti mājokļi par cenu, kas krietni pārsniedz to summu, par kādu tirgū notiek darījumi, — stāstīja SIA Arco Real Estate valdes loceklis, vērtēšanas daļas vadītājs Māris Laukalējs.

Pēc viņa teiktā, vēl pagājušajā gadā daudzi prognozēja, ka lejupslīde nekustamā īpašuma tirgū nebūs ilga un gaidāma situācijas stabilizēšanās, taču diemžēl tas nenotika. Jāatmet cerības uz uzlabojumiem tuvākajā laikā, prezentējot pagājušā gada tirgus pārskatu, pauda M. Laukalējs.

M. Laukalējs atgādināja kādu tirgū izskanējis viedokli, ka, iespējams, būtu labāk, lai cenas nokrīt bezcerīgi zemu, jo tad būtu jāseko augšupejai.

Latvijas ekonomika ir pārkarsusi un tā virzās uz smago ekonomisko piezemēšanos, vēsta viens no lielākajiem kredītu apdrošinātājiem pasaulē Coface UK.

Pēc Coface informācijas, Latvijā un tāpat arī pārējās Baltijas valstīs ir pieaudzis kredītu risks, taču īpaši Igaunijā un Latvijā ir jau saskatāmi pierādījumi ekonomikas pārkaršanai. Ekonomikas izaugsmes gadi ir palielinājuši valstu ārējo nestabilitāti un veicinājuši inflāciju. Tāpat arī mājsaimniecības un uzņēmumi uzņēmušies nozīmīga apjoma parādus ārvalstu valūtās. Tādējādi Latvijā un Igaunijā, kuru ekonomikas stabilitātes reitingi jau pazemināti attiecīgi līdz A4 un A3, ir gaidāma smagā ekonomikas piezemēšanās.

Finanšu krīze ir skārusi arī Spāniju, kas sev līdzi pavelk Portugāli. Dānijā, kas ir visievainojamākā no Skandināvijas valstīm, uzņēmumi jau cieš no ekonomiskās lejupslīdes.

Latvijā pārstāvētās skandināvu bankas uzsver savu ilgtermiņa stratēģiju Latvijā un noliedz informāciju par kapitāla aizplūšanu uz mātesbankām.

Tādu atbildi Db.lv sniedza SEB, Swedbank un Nordea pārstāvji, atsaucoties uz Bloomberg publicēto ziņu par to, ka Eiropas Komisiju satrauc tas, ka Skandināvijas mātes bankas sākušas savām meitas bankām Latvijā atprasīt aizdevumus, kas apdraud Latvijas ekonomikas atveseļošanos. Pēc Latvijas Bankas datiem šī gada 1. ceturksnī no Latvijas bankām uz ārzemju finanšu institūcijām esot aizplūduši 832 milj. Ls.

«Zviedrijas bankas, kuras Latvijā ir pārstāvētas ilgstoši, jau vairāk kārt ir uzsvērušas, ka Baltijas reģionu uzskata par savu mājas tirgu, līdz ar to tās turpinās šeit darboties, jo saskata lielu potenciālu attīstībai, kā arī izjūt atbildību par saviem klientiem un uzsākto sadarbību. SEB bankas vadības nesenā vizīte Latvijā vēlreiz to apstiprināja visaugstākajā līmenī. Līdz ar to mēs nevaram komentēt citu institūciju izteiktos pieņēmumus,» Db.lv informēja SEB Komunikāciju departamenta vadītāja Agnese Gribuste. Viņa uzsver, ka banku darbībā patlaban atspoguļojas viss tas, kas notiek visās tautsaimniecības nozarēs un sabiedrībā. «Svarīgi atzīmēt, ka kopējais finansējuma apjoms pēdējā pusgada laikā no mātes bankas ir saglabājies stabils, SEB grupa nav lūgusi veikt finansējuma atmaksu, tieši pretēji – veicinājusi SEB bankas Latvijā veiksmīgu darbību, atbalstot tās klientus esošajā ekonomikas ciklā,» tā A. Gribuste.

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā saglabājies gandrīz 2021. gada līmenī: 26,5% no IKP, samazinoties tikai par -0,1 procentpunktiem.

Salīdzinoši būtiskāk ēnu ekonomika ir mazinājusies Igaunijā, savukārt Lietuvā vērojams ēnu ekonomikas apjoma pieaugums.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kopš 2016. gada, ar nelielu izņēmumu 2019. gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 24,2% no IKP 2018. gadā, 25,5% no IKP 2020. gadā. 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā pieauga līdz 26,6% no IKP, bet 2022. gadā pavisam nedaudz mazinājās, sasniedzot 26,5% no IKP.

Salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas apjoms 2022. gadā ir mazinājies Igaunijā: par 1.0 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu, sasniedzot 18,0% no IKP. Savukārt Lietuvā 2022. gadā ēnu ekonomikas apjoms ir pieaudzis par 2,7 procentpunktiem un sasniedz 25,8% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika uzsākts ēnu ekonomikas Baltijas valstīs pētījums. Kopumā, jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka.

Nesaprašanās starp VID un KNAB nav, tās ir tikai ikdienas pārbaudes, kuru rezultātā uzsākti divi kriminālprocesi, skaidro VID ģenerāldirektors Dzintars Jakāns.

Dz. Jakāns noliedz, ka viņa vadītais Valsts Ieņēmumu dienests (VID) ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) izmantojot dažādas metodes, savstarpēji kārto rēķinus, raksta Diena. Tiesa, pretējās domās ir KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe, kā arī bijušais KNAB vadītājs Aleksejs Loskutovs - abi ir pārliecināti, ka pārbaudes ir mērķtiecīgas kampaņas.

Šogad par nepatiesu ziņu sniegšanu amatpersonu deklarācijās ierosināti 18 kriminālprocesi, tādēļ kriminālprocesi pret KNAB darbiniekiem ir ikdienas darbs, skaidro Dz. Jakāns. Viņš arī norāda, ka starp abiem dienestiem nekad nav bijušas domstarpības.

Izdalītajā Latvijas Krājbankas krimināllietā apsūdzība celta bijušajam bankas līdzīpašniekam Vladimiram Antonovam, informē Antonova advokāts Viesturs Zauls.

Advokāts atklāja, ka Antonovam apsūdzība ir celta pēc tā paša panta, kas bijušajam bankas prezidentam Ivaram Priedītim, un neattiecas uz grāmatvedības un statistiskās informācijas noteikumu pārkāpšanu.

Priedītim celta apsūdzība, kur pirmā apsūdzības daļa ir par svešas mantas prettiesisku iegūšanu lielā apmērā. Apsūdzība celta pēc Krimināllikuma 179.panta trešās daļas, proti, par piesavināšanos, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās.

Savukārt otra apsūdzības daļa ir par statistisko atskaišu sniegšanu, proti, Priedītis, pēc likumsargu domām, šīs atskaites un informāciju slēpis. Apsūdzība celta pēc Krimināllikuma 217.panta otrās daļas par grāmatvedības un statistiskās informācijas noteikumu pārkāpšanu.

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 26.maijā, noslēdza darbu pie izmaiņām Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz palielināt naudas sodus par būtisku atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu.

«Starp Eiropas valstīm Latvijā ir vismazākie sodi par atļautā ātruma pārsniegšanu un lielākais ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits uz miljonu iedzīvotāju. Šie divi rādītāji dod skaidru signālu, ka sodu politika mūsu valstī nav līdz galam sakārtota. Juridiskās komisijas deputātiem nebija domstarpību par nepieciešamību palielināt administratīvo atbildību, taču diskutējām par to, kādam jābūt pieaugumam,» atzīst Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.

Šodien atbalstīti Krimināltiesību politikas apakškomisijā izstrādātie priekšlikumi, kas paredz mērenāku naudas sodu pieaugumu, nekā to piedāvāja Iekšlietu ministrija un Tieslietu ministrija, taču galavārds vēl jāsaka Saeimai, norāda G.Bērziņš.

Lai pārvarētu Covid-19 vīrusa radīto krīzi Latvijā, kā arī pēc iespējas ātrāk atgrieztos ne tikai līdz pirmskrīzes perioda līmenim, bet arī to pārsniegtu,izstrādāts Latvijas ekonomikas atjaunošanas plāns "Stratēģija Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai", kuru otrdien apstiprinājis Ministru kabinets.

"Neskaidrība par Covid-19 ietekmi uz ekonomikas attīstību ir ārkārtīgi liela, jo nav skaidrs, cik ilgi un plaši turpināsies vīrusa izplatība Eiropā un pasaulē. Stratēģija Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai ir stratēģisks ietvars ar kompleksu pasākumu kopumu, kas ļaus pārvarēt Covid-19 un tā ietekmes ierobežošanas pasākumu izraisīto ekonomikas krīzi, fokusējoties ne vien uz tautsaimniecības stabilizāciju, bet arī uz krīzes radīto izaugsmes iespēju izmantošanu," skaidro ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Stratēģijas Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai īstermiņa mērķis ir panākt pēc iespējas mazāku negatīvo ietekmi uz ekonomiku un uzņēmumu darbību, savukārt ilgtermiņā panākt produktivitātes pieaugumā balstītas ekonomikas strukturālās izmaiņas par labu zināšanu ietilpīga preču un pakalpojumu eksporta attīstībai. "Vienlaikus ir svarīgi mazināt bezdarbu un mazkvalificēto darbinieku īpatsvaru, attīstīt un paaugstināt inovācijas un pētniecības kapacitāti, veicināt digitalizācijas risinājumus un finanšu instrumentu pieejamību uzņēmējiem," informē ministrs.

Saeima ceturtdien, 4.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, palielinot naudas sodus par būtisku atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu.

Saeima šodien atbalstīja Iekšlietu ministrijas piedāvātās izmaiņas, kas paredz straujāku naudas sodu pieaugumu, nekā to noteica Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijā un Juridiskajā komisijā iepriekš atbalstītie priekšlikumi.

Pieņemtie grozījumi par ātruma pārsniegšanu līdz 10 km/h turpmāk vieglo automobiļu vadītājiem paredz tikai brīdinājumu, savukārt kravas auto varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu 10 eiro apmērā. Līdz šim par šādu pārkāpumu bija brīdinājums vai naudas sods attiecīgi 7 vai 15 eiro.

Par ātruma pārsniegšanu no 11 līdz 20 km/h ar vieglajiem automobiļiem ārpus apdzīvotām vietām varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt 20 eiro lielu naudas sodu, bet apdzīvotās vietās par to būs brīdinājums vai 40 eiro naudas sods. Savukārt smago automobiļu vadītājiem par šādu pārkāpumu būs jārēķinās ar attiecīgi brīdinājumu vai 40 eiro sodu ārpus apdzīvotām vietām un 80 eiro sodu apdzīvotās vietās.

Alus tirgus Latvijā vienmēr bijis nozīmīgs, tradicionāls un, kaut arī neliels, tomēr stabils. Alus darītāju ir daudz, un konkurence šajā tirgū ir ļoti liela. «Mēs esam mainījuši stereotipus par alu kā tādu: jā, tas ir tradicionāls dzēriens, bet vienlaikus ir arī moderns un stilīgs, un tam ir nākotne modernajā Latvijas sabiedrībā,» uzskata Eva Sietiņsone, apliecinot, ka, lai arī strauji attīstās cita veida dzērienu segmenti, alus joprojām saglabā vadošo vietu.

Lai gan onkulis ar alus putiņām mazo Evu cienājis jau trīs gadu vecumā, tomēr īstā mīlestība pret alu viņai nākusi līdz ar darba gaitām alus darītavā, kur pavadīti seši gadi, no tiem pēdējie trīs – vadītājas krēslā.

Cēsu alus pēdējo piecu sešu gadu laikā kļuvis par otru lielāko alus darītavu Latvijā. Kā tas izdevās?

Latvijā daudzām alus darītavām ir ambiciozi mērķi. Tā kā tirgus ir ierobežots, šajā cīņā tāpat kā sportā visi finālā neiekļūs. Uzvarēs tie, kas būs visvairāk sagatavojušies, visvairāk strādājuši. Baltijā vecākā alus darītava (dibināta 1590. gadā) Cēsīs bija zināma, bet ļoti lokāla, maza ražotne. Cēsu alus strauju attīstību sāka pirms septiņiem gadiem, kad tika uzbūvēta jauna moderna tirgus tendencēm atbilstoša alus darītava. Tolaik tirgus daļa bija 2 – 3 %, bet pērn vidējā tirgus daļa jau sasniedza 25 %. Mainoties tehnoloģijām, alus receptes tiek pielāgotas, bet tiek saglabāti tradicionālie alus darīšanas principi – vārīts iesals, pievienoti apiņi alus rūgtumam un putai, un iegūtā masa tiek raudzēta. Jauno tehnoloģiju galvenā priekšrocība ir kvalitāte – kas izpaužas alus dzidrumā un nemainīgā garšā. Protams, alum nav nekādu piemaisījumu.

Kad Danske Bank analītiķi Latvijas ekonomikai pērn prognozēja smago piezemēšanos, Latvijas amatpersonas to noliedza, sakot, ka to paredz tikai konkurējošās bankas. Kad līdzīgu prognozi šopavasar izteica Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), premjerministrs Ivars Godmanis norādīja, ka tam nav pamata, savukārt Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs apgalvoja, ka Latvija no tā izvairīsies, jo "Mums viss ir labāks"nekā tobrīd bija Igaunijas ekonomikā, raksta Diena.

Par izšķirīgo brīdi, kad no Latvijas ekonomikai draudošās lejupslīdes vēl varēja mēģināt izvairīties, tiek minēts 2006. gada otrais pusgads, kad valdība iztērēja negaidīto budžeta ienākumu, tādējādi veicinot ekonomikas pārkaršanu.

Vainu par pārmērīgo patēriņu nevar uzvelt tikai valdībai — arī biznesam un sabiedrībai jau 2005. gadā vajadzēja piebremzēt, norāda SEB bankas analītiķis Andris Vilks: "Lai kaut kas kristu, tam vispirms ir jāizaug. Kredītu buma laikā nauda Latvijā gāzās iekšā pārāk daudz, lai ekonomika to paspētu kārtīgi sagremot."

No bedres ātri izrāpties nesanāks, par to ir vienisprātis visi Dienas aptaujātie eksperti. Kā pirmo un galveno glābēju no krīzes min eksporta pieaugumu, kura garantiju shēma būtu visiedarbīgākā. SVF misijas Latvijā vadītāja Reičela van Elkana norāda, ka Latvijai jāievēro strikta finanšu politiku, lai mazinātu fiskālo un tekošā konta deficītu.

MAN smago automašīnu zīmola pārstāvis SIA Avar Auto 7. septembrī uzsāks jauna smago auto servisa centra celtniecību, kurā plānots ieguldīt vairāk nekā 4 miljonus eiro, aprīkojot to ar modernākajām specializētajām tehnoloģijām, teikts paziņojumā medijiem.

Līdzās jau esošajam MAN Truck & Bus Latvija servisa centram, kas atrodas Jaunmārupē, tiks uzsākta vācu smago auto zīmola jaunā servisa centra būvniecība, ko plānots atvērt jau 2017. gada maijā.

Servisa centrā būs izbūvētas mūsdienīgas ģērbtuves un sanitārie mezgli, tāpat arī servisa telpas būs aprīkotas ar apsildāmām grīdām, kas radīs būtiski komfortablākus apstākļus automehāniķiem, kā arī ērtus darba apstākļus nodrošinās modernas kesona tipa metāla servisa bedres.

Kompleksā tiks izbūvēts plašs stāvlaukums, viesnīca šoferiem, kurā pārnakšņot ilgāka automašīnas remonta gadījumā, kā arī būs pieejama mūsdienīga ekspozīciju halle demo automašīnām.

Šogad visvairāk letālo nelaimes gadījumu darba vietā bijuši lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēs. Šajā nozarē kopā gājuši bojā 4 nodarbinātie, kas ir tikpat, cik pērn, portālu db.lv informēja Valsts darba inspekcijas (VDI) eksperts ārejo sakaru jautājumos Uģis Kozlovskis.

Kādā zemnieku saimniecībā darbiniece uz lauka, lasot akmeņus, pakļuva zem traktora, un no gūtajām traumām gāja bojā. Savukārt mežsaimniecībā visbiežāk nāvējošas traumas tiek gūtas brīdī, kad lūzt aizzāģēts koks un uzkrīt virsū nodarbinātajam. Nereti mežsaimniecības nozarē strādājot darbinieki, kuri nav apmācīti drošiem darba paņēmieniem līdz ar to savas neapdomības dēļ apdraud gan savu, gan kolēģu dzīvību.

Otra nozare, kurā šogad visbiežāk notikuši letālie nelaimes gadījumi darbā ir transporta un uzglabāšanas nozare. Arī šajā nozarē šogad notikuši 4 letāli nelaimes gadījumi darbā (2013. gadā 2 - letāli nelaimes gadījumi). Trīs no tiem ir bijuši ceļu satiksmes negadījumu rezultātā, savukārt ceturtais letālais nelaimes gadījums bija saistīts ar kravas izkraušanu no mašīnas - cietušais veica kravas izkraušanas darbus, krava uzkrita virsū nodarbinātajam un no gūtajām traumām viņš mira notikuma vietā.

Smago mašīnu šoferi šodien plāno protestēt Londonā, veicot līdz šim lielāko protestu pret augstajām naftas cenām, vēsta Times Online.

Iecerēts, ka grupas pa 10 līdz 30 mašīnām vienlaicīgi iebrauks centrālajā Londonā, un tikmēr arī šoferu delegācija maršēs uz parlamentu.

Nozares lobiju grupa pieprasa atlaidi aptuveni 20 līdz 25 pensu apjomā par degvielas litru, lai Lielbritānijas pārvadātāji varētu sacensties ar līdzīgām kompānijām citur Eiropā, kur degviela ir krietni lētāka.

"Mūsu nozare tiek izstumta no biznesa. Pārvadātājiem no kontinenta ir iespējas iebraukt Lielbritānijā, izmantojot lētāku degvielu no citurienes. Valdībai ir jāsaprot, ka degvielas cenu pieaugums ir mainījis pasauli. Tas ir neprāts uzstāt uz augstu nodokļu līmeni degvielai. Ja nekas netiks darīts, tūkstošiem Lielbritānijas autopārvadātāju bankrotēs." sacīja lobiju grupas TransAction runas vīrs Pīters Karols.