Jaunākais izdevums

Finansējuma saņēmēji projektus sagatavo un realizē novēloti, veicinot kopējo ES fondu ieviešanas kavēšanos, salīdzinājumā ar plānu nav iesniegti 70 projekti par 196 milj. eiro, trešdien ziņo laikraksts Dienas Bizness.

Tādu ainu rāda Finanšu ministrijas ziņojums par ES struktūrfondu investīciju ieviešanas gaitu.

Finanšu minstrija rosinās valdībai apstiprināt konkrētus veicamos uzdevumus un stingrākus projektu finanšu un ieviešanas disciplīnas pasākumus. Paredzēts, ka, papildus ikmēneša kopējam ieviešanas statusa novērtējumam, ES fondu atbildīgās iestādes izvērtēs situāciju ar ES fondu investīciju ieviešanas negatīvām novirzēm un līdz 2017. gada 1. novembrim iesniegs MK informatīvo ziņojumu par situācijas novērtējumu un priekšlikumus risku novēršanai noteikto mērķu izpildē. Statistikas dati liecina, ka līdz 2017. gada 11. septembrim CFLA jau apstiprināti projekti par vairāk nekā 2 miljardiem eiro, kas ir gandrīz 49% no kopējā ES fondu finansējuma. Savukārt projektos izmaksāti 426 milj. eiro (9,7% no pieejamā ES fondu finansējuma). Šī gada augustā īpaši aktīva ir bijusi projektu iesniegšana ūdenssaimniecības, publiskās pārvaldes IKT platformu izveides, uzņēmējdarbības attīstības veicināšanas un izglītības iestāžu modernizēšanas jomās.

Visu rakstu Fondu apguvē vajadzēs izmaiņas lasiet 13. septembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada 1.ceturksnī gan ieguldījumu fondu, gan alternatīvo ieguldījumu fondu aktīvi samazinājās par 2,4%, marta beigās sasniedzot attiecīgi 210,9 miljonus eiro un 132,7 miljonus eiro. Tas skaidrojams ar negatīvām tendencēm finanšu tirgos, skaidro Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

2018. gada 31. martā obligāciju fondu triju mēnešu ienesīgums bija robežās no -4.3% līdz -0.8%. Šo fondu kopējie aktīvi kopš gada sākuma samazinājās par 2.8% un marta beigās sasniedza 173.1 milj. eiro. Obligāciju fondi pārsvarā fokusējas uz korporatīvajiem parāda vērtspapīriem augsta ienesīguma/ augsta riska (high yield) segmentā.

Bloomberg Barclays augsta riska obligāciju kopējā ienesīguma indekss (Bloomberg Barclays High Yield Index) ceturkšņa laikā samazinājās par 0.36%.

Jaukto fondu triju mēnešu ienesīgums bija robežās no -4.2% līdz -2.3%. Šo fondu aktīvi marta beigās sasniedza 13.6 milj. eiro un ceturkšņa laikā tie samazinājās par 1.8%. Jauktie fondi galvenokārt bija ieguldījuši ieguldījumu fondu apliecībās un parāda vērtspapīros, kas gada beigās veidoja attiecīgi 58% un 42% no šo fondu kopējā vērtspapīru portfeļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 1.pusgadā ieguldījumu fondu aktīvi samazinājās par 1,1%, jūnija beigās sasniedzot 213,7 miljonus eiro, turpretī alternatīvo ieguldījumu fondu aktīvi pieauga par 1.6%, jūnija beigās sasniedzot 138,1 milj. eiro.

2018. gada 30. jūnijā obligāciju fondu sešu mēnešu ienesīgums bija robežās no -3.7% līdz 1.5%. Šo fondu kopējie aktīvi kopš gada sākuma samazinājās par 1.6% un jūnija beigās sasniedza 175.3 milj. eiro. Obligāciju fondi pārsvarā fokusējās uz korporatīvajiem parāda vērtspapīriem augsta ienesīguma/augsta riska (high yield) segmentā.

Jaukto fondu sešu mēnešu ienesīgums bija robežās no -1.2% līdz 2.1%. Šo fondu aktīvi jūnija beigās sasniedza 14 milj. eiro un pusgada laikā tie pieauga par 0.6%. Jauktie fondi galvenokārt bija ieguldījuši ieguldījumu fondu apliecībās un parāda vērtspapīros, kas jūnija beigās veidoja attiecīgi 58% un 42% no šo fondu kopējā vērtspapīru portfeļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Latvija ES fondu ieviešanā izpildījusi visus 2018. gada mērķus

Zane Atlāce - Bistere, 23.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. – 2020. gada plānošanas periodā līdz šī gada 1. aprīlim kopā noslēgti ES fondu investīciju projektu līgumi par 3,36 miljardiem eiro jeb 76,2% no Latvijai pieejamā 4,4 miljardu eiro finansējuma, liecina Finanšu ministrijas (FM) ikmēneša informatīvais ziņojums par Kohēzijas politikas ES fondu investīciju progresu.

Savukārt projektu maksājumos jau ir ieguldīts 1,4 miljards eiro jeb vairāk kā trešdaļa Latvijai pieejamā finansējuma šajā plānošanas periodā, informē FM.Operatīvie dati liecina, ka Latvija izpildījusi 2018. gada vidusposma sasniedzamos rādītājus visās jomās, lai saņemtu 6% rezerves ES fondu finansējumu.

Galīgo lēmumu par 2018. gada vidusposma mērķu sasniegšanu pieņems Eiropas Komisija līdz šī gada augusta beigām pēc Latvijas gada ziņojuma par programmas ieviešanu izskatīšanas. Tāpat līdz ar šī gada 1. aprīlī Eiropas Komisijai (EK) iesniegto maksājuma pieteikumu Latvija par 99% ir izpildījusi šī gada ES fondu maksājumu mērķi, kas jāsasniedz, lai valsts turpinātu saņemt 2014. – 2020. gada plānošanas perioda ES fondu finansējumu pilnā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2007. gada Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu ir izmantojuši simtiem Latvijas uzņēmumu un pašvaldību, un arī tagad ir pieejamas vairākas atbalsta programmas. Taču, gadiem ejot, tiek pilnveidotas Eiropas Savienības attīstības stratēģijas, tostarp finanšu subsīdiju piešķiršanas noteikumi. Eiropas projekti 2007. un 2017. gadā ir atšķirīgi – ES fondu stratēģiskie mērķi ir mainījušies, tāpēc pirms pieteikšanās līdzfinansējuma saņemšanai ir vērts iepazīties ar jauniem noteikumiem. Turpiniet lasīt, lai uzzinātu, kā ir mainījušās ES fondu stratēģijas un kādas ir aktuālas atbalsta programmas!

Lisabonas stratēģija 2007. - 2013.

2007. gadā sākās otrais pilnais ES fondu izmantošanas periods kopš iestāšanās Eiropas Savienībā.

2007. - 2013. gadu stratēģijas ietvēra šādu pamatraksturojumu:

- līdzfinansējumu piešķīra pieci ES fondi: Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds (ESF), Kohēzijas fonds (KF), Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF);

- līdzfinansējuma piešķiršanas pamatā bija Lisabonas stratēģijas principi: ilgtspējīga zināšanu ekonomika, jaunu darbavietu radīšana un - sociālās vienotības atjaunošana;

- tika atbalstīti trīs mērķi: konverģence, reģionu konkurētspējas un nodarbinātības veicināšana un Eiropas teritoriāla sadarbība;

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Pētījums: Visnozīmīgākā ES fondu līdzekļu pieejamība ir ražošanas un būvniecības uzņēmumiem

Db.lv, 28.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ES fondu naudai sajūtu līmenī ir daudz lielāka nozīme par tās faktisko apjomu ekonomikā, liecina Citadele Index pētījums, kurā puse jeb 50% Latvijas uzņēmēju atzinuši, ka viņu uzņēmumam ir nozīmīgi pieejamie ES fondu līdzekļi.

Kā liecina Citadele Index, visnozīmīgākā ES fondu līdzekļu pieejamība ir ražošanas un būvniecības uzņēmumu vērtējumā. 30% ražošanas, 24% būvniecības un 21% pakalpojumu nozares uzņēmumu norādījuši, ka tiem ir ļoti nozīmīgi, lai būtu pieejami ES fondu līdzekļi.

ES fondu līdzekļu pieejamību kā ļoti nozīmīgu novērtējuši arī 18% tirdzniecības uzņēmumu, kuru nozare tiešā veidā ES fondu atbalstu nemaz nesaņem.

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš: «Nedaudz pārsteidzoši, ka tik lielai daļai uzņēmumu ES fondi ir nozīmīgi, jo kopumā Latvijā tie gadā veido apmēram 3-4% no IKP, kas nav maz, bet nav arī vērtējams kā ļoti liels īpatsvars. Daudz lielāka nozīme ES fondiem ir būvniecības nozarē, veidojot līdz pat 30% no kopējā pieprasījuma. Taču, kā redzam pēc Citadele Index rezultātiem, pašu uzņēmēju vērtējumā ES fondi vissvarīgākie ir ražošanas nozarē, un būvniecība ir tikai otrajā vietā. Jāatzīst gan, ka ražošanas nozare šajā pētījumā ietver arī lauksaimniekus, kuriem ES fondu līdzekļu pieejamība ir ļoti nozīmīga. Interesantas ir tirdzniecības nozares atbildes par ES naudas nozīmību, jo šī nozare fondu atbalstu tiešā veidā nesaņem. Tas liek domāt, ka sajūtu līmenī ES fondiem ir daudz lielāka nozīme nekā ir to faktiskais apjoms ekonomikā. Acīmredzot, uzņēmējiem nozīmīga ir sajūta un apziņa, ka fondu nauda ir pieejama, pat, ja tās īpatsvars kopumā ekonomikā nav liels.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

FM aicina ministrijas izvērtēt ES fondu projektu ieviešanas paātrināšanas iespējas

Rūta Cinīte, 12.09.2017

Par ES fondu ieviešanas progresu liecina arī mēneša laikā sasniegtais, proti, lielākā daļa ES fondu projektu autoceļu rekonstrukcijai ir īstenošanā vai jau pabeigti.

Foto: Paula Čurkste/ LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 12. septembrī, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais 2017. gada pirmā pusgada un ikmēneša informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) investīciju ieviešanas statusu. Ziņojumos norādīts uz tendenci, ka finansējuma saņēmēji projektus sagatavo un realizē novēloti, veicinot kopējo ES fondu ieviešanas kavēšanos, informē FM Komunikācijas departamenta vecākā eksperte Lauma Silakaktiņa.

Tādēļ atbildīgajām nozaru ministrijām sadarbībā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) noteikts izvērtēt situāciju ar ES fondu investīciju ieviešanas negatīvām novirzēm un līdz šī gada 1. novembrim iesniegt MK situācijas novērtējumu un priekšlikumus finansējuma pārdalēm vai citu rīcību. Tai skaitā, ja nepieciešams, jāsagatavo priekšlikumus attiecībā uz individuāliem projektiem, lai novērstu riskus kopējo ES fondu mērķu izpildē.

Ministrijā skaidro, ka finansējuma saņēmēji projektus iesniedz atlases noslēguma posmā un nepietiekamā kvalitātē, lai tos apstiprinātu bez nepieciešamības projektu iesniedzējiem veikt precizējumus un iesniegt atkārtoti. Projektu iesniedzēji bieži pārceļ sākotnēji plānotos projektu iesniegšanas termiņus, lai sagatavotu kvalitatīvāku projekta iesniegumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā ieguldījumu fondu aktīvi samazinājās par 1%, gada beigās sasniedzot 216,1 miljonu eiro, savukārt alternatīvo ieguldījumu fondu aktīvi samazinājās par 4,2%, decembra beigās sasniedzot 137,5 miljonus eiro, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Komunikācijas daļas vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Līcīte.

Obligāciju fondu aktīvi gada laikā samazinājās par 1,3% un decembra beigās sasniedza 178,1 miljonu eiro. Šo fondu gada ienesīgums bija robežās no -11,5% līdz 9,3%. Vairumam obligāciju fondu ieguldījumu valūta ir ASV dolārs, kas gada laikā zaudēja 12,4% attiecībā pret eiro.

Jaukto fondu aktīvi gada beigās sasniedza 13,9 miljonus eiro, kopš gada sākuma pieaugot par 5,6%. Šo fondu gada ienesīgums bija robežās no -5% līdz 7,7%.

FKTK atklāj, ka akciju fondu aktīvi gada laikā samazinājās par 2,6% un decembra beigās sasniedza 24,1 miljonu eiro. Šo fondu gada ienesīgums bija robežās no -5,8% līdz 10,2%. Bankās turēto naudas līdzekļu īpatsvars kopējos akciju fondu aktīvos 12 mēnešu laikā samazinājās no 13,5% līdz 9,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Ieguldījumu fondu aktīvi nedaudz sarukuši, savukārt alternatīvo fondu aktīvi pieauguši

Žanete Hāka, 08.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada deviņos mēnešos ieguldījumu fondu aktīvi samazinājās par 3,8%, septembra beigās sasniedzot 210 miljonus eiro, savukārt alternatīvo ieguldījumu fondu aktīvi pieauga par 13,8%, trešā ceturkšņa beigās sasniedzot 163.2 miljonus eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

2017. gada 30. septembrī obligāciju fondu deviņu mēnešu ienesīgums bija robežās no -10,2% līdz 6.6%. Šo fondu kopējie aktīvi kopš gada sākuma samazinājās par 4,1% un septembra beigās sasniedza 173 miljonus eiro.

Jaukto fondu deviņu mēnešu ienesīgums bija robežās no -4,9% līdz 6,1%. Šo fondu aktīvi trešā ceturkšņa beigās sasniedza 13,4 miljonus eiro un kopš gada sākuma tie pieauga par 1.9%.

Akciju fondu deviņu mēnešu ienesīgums bija robežās no -4.8% līdz 10.1%. Septembra beigās šo fondu kopējie aktīvi sasniedza 23.6 miljonus eiro, kopš gada sākuma samazinoties par 4.6%. Bankās turēto naudas līdzekļu īpatsvars kopējos akciju fondu aktīvos deviņu mēnešu laikā samazinājās no 13.5% līdz 8.7%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Jāaudzina raksturs

Raivis Bahšteins - DB galvenās redaktores vietnieks, 26.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Mērķtiecīgi jāaudzina raksturs, domājot par dzīvi bez ES fondu baudvielas injekcijām valsts ekonomikā tuvākā vai tālākā nākotnē.

Tuvojas 2020. gads kā iespējamā robežšķirtne Eiropas Savienības fondu atbalsta laikmetam (plašāk 22.02.2018. DB). Latvijai līdz šim valkātais ES naudas mētelis būs jānovelk. Vai tas būs vismaz jānomaina pret citu apģērba gabalu, kas var būt gan džemperis, gan bikini – laiks rādīs.

Lai nodrošinātu to, ka pēc kažociņa nomešanas nepiedzīvojam aukstuma šoku, vajadzētu norūdīties un sagādāt zemādas tauku enerģijas rezerves. To nevar izdarīt īsā laikā, bet līdz atbalsta naudas avota izsīkumam tieši tik ir atlicis – pavisam sīks laika nogrieznis. Skaidrs, ka arī pēc 2020. gada tautsaimniecības rats neapstāsies. Tostarp tāpēc, ka naudas apgūšanas periods varētu ievilkties uz gadiem diviem atbilstoši iekavētajam apgūšanas startam. Iespējamo šoka momentu varētu amortizēt ekonomiskā izaugsme, ja tās pozitīvā dinamika turpināsies. Un tomēr sašūpošanās varētu notikt, jo Eiropas atbalsta spilvens, lai vai kā aplamāts, tomēr vaigam kļuvis dikti mīļš. DB jau šonedēļ rakstīja, ka Latvijas politikā pārāk bieži novērojams sindroms «kā ir, tā ir», un arī dzīves plānošana pēc ES fondu apsīkuma nav izņēmums, jo pašlaik gatavojamies atkal uzkāpt uz tā paša grābekļa – «kā būs, tā būs». Fondu naudas miljardu pumpēšana Latvijā neapšaubāmi ir bijusi ļoti pamanāma, tostarp tās apgūšana balstījusi dažādas nozares, kuru dzīvotspēja ir bijusi atkarīga no ES atbalsta naudas plūsmas. Pat pieklustot fondu naudas mūzikai, ekonomisko efektu atbalsis dzirdēsim vēl kādu laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vairums ieguldījumu fondu pirmajā pusgadā darbojās ar negatīvu ienesīgumu

Zane Atlāce-Bistere, 06.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar straujām valūtu kursu svārstībām mainījās iepriekšējā ceturkšņa tendence un vairums ieguldījumu fondu 2017. gada 1. pusgadā darbojās ar negatīvu ienesīgumu, ko galvenokārt ietekmēja ASV dolāra kursa kritums pret eiro pusgada laikā par gandrīz 8%, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

2017. gada 30. jūnijā obligāciju fondu sešu mēnešu ienesīgums bija robežās no -7.3% līdz 4.1%. Šo fondu kopējie aktīvi kopš gada sākuma samazinājās par 4.2% un jūnija beigās sasniedza 172.8 milj. eiro.

Jaukto fondu sešu mēnešu ienesīgums bija robežās no -3.5% līdz 5.2%. Šo fondu aktīvi jūnija beigās sasniedza 13.2 milj. eiro un pusgada laikā tie pieauga par 0.5%.

Akciju fondu sešu mēnešu ienesīgums bija robežās no -12.9% līdz 6.6%. Jūnija beigās šo fondu kopējie aktīvi sasniedza 23.8 milj. eiro, kopš gada sākuma samazinoties par 3.7%. Bankās turēto naudas līdzekļu īpatsvars kopējos akciju fondu aktīvos pusgada laikā samazinājās no 13.5% līdz 12.6%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa pārkāpumu saistīti ar iepirkumu regulējošo normu neievērošanu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktore Anita Krūmiņa. Viņa norāda, ka 2014.–2020. gada plānošanas periodā pašlaik notiek projektu iesniegšana un atlase, bet lielākie klupšanas akmeņi parasti mēdz rasties to īstenošanas fāzē, kas vēl tikai priekšā. Ar šo interviju DB uzsāk publikāciju ciklu, pētot, kā Latvijā notiek ES fondu apguve, nākamajos numuros pievēršoties arī konkrēto gadījumu analīzei.

Fragments no intervijas, kas publicēta 14. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai, balstoties uz CFLA pieprasījumu, kāda valsts iestāde, kapitālsabiedrība vai pašvaldība par ES fondu izlietojumu ir bijusi spiesta veikt neatbilstoši veikto izdevumu atmaksu?

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

ES fondu Latvijai nākamajā plānošanas periodā varētu sarukt par 60 miljoniem eiro gadā

LETA, 04.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums nākamajā fondu plānošanas periodā, kas sāksies 2021.gadā, Latvijai varētu būt par 17% jeb 60 miljoniem eiro mazāks, nekā šajā ES fondu plānošanas periodā, trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisiju informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Pēc FM aplēsēm, šis ir reālistiskais scenārijs. Optimistiskais scenārijs paredz, ka ES fondu finansējums nākamajā fondu plānošanas periodā saruks par 6%, savukārt pēc pesimistiskā scenārija fondu līdzekļi saruks par 20-30%.

FM prognozē, ka Kohēzijas politikas finansējums līdz 2022.gadam reālistiskajā scenārijā varētu saglabāties. Bet no 2023.gada tas varētu samazināties par 6-30%. Reālistiskajā scenārijā samazinājums būtu 17% apmērā jeb vidēji ikgadējais samazinājums būtu 60 miljoni eiro, salīdzinot ar 2017.gadu.

FM pārstāvis Nils Sakss skaidroja, ka ES fondu samazinājumu pēc 2020.gada kompensēs nodokļu reforma, kas ir lielākais fiskālais instruments "ekonomiskā izrāviena" nodrošināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Atlasīti riska kapitāla fondi sēklas un sākuma ieguldījumu veikšanai

Žanete Hāka, 19.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies Altum izsludinātais iepirkums sēklas un sākuma kapitāla fondu atlasei, un iepirkuma komisija izvēlējusies divus fondu pārvaldniekus, kuriem piešķiramas līguma slēgšanas tiesības.

Līgumu slēgšanas tiesības piešķirtas SIA «AIFP Imprimatur Capital Fund Management un personu apvienībai Ēriks Fricsons, Andris Keziks, Zigmārs Reklaitis

Sēklas un sākuma kapitāla fondu pārvaldītāji veiks ieguldījumus straujas izaugsmes un inovatīvos uzņēmumos. Katram pārvaldītājam ALTUM piešķirs Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 15 miljonu eiro apmērā, kurus pārvaldnieki katrs sadalīs divos atsevišķos fondos - sēklas kapitāla ieguldījumu fondā un sākuma kapitāla ieguldījumu fondā. No privātajiem finansētājiem jaunie fondi piesaistīs vēl 8 miljonus eiro, tādējādi kopējais sēklas un sākuma kapitāla fondu apjoms sasniegs 38 miljonus eiro. Sēklas kapitāla fondos ieguldījums vienā uzņēmumā būs līdz 250 tūkstošiem eiro, savukārt sākuma kapitāla fondu ieguldījums vienā uzņēmumā būs līdz 2 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija, ņemot vērā Valsts kases datus par konsolidētā kopbudžeta izpildi 2018. gadā, ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances novērtējumu.

Pērn vispārējās valdības budžeta deficīts bija 0,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 198,9 miljoni eiro. Tas bija ievērojami zemāks nekā likumā par valsts budžetu 2018. gadam pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts – 1% no IKP.

Konsolidētajā kopbudžetā pērn veidojies 215,1 miljona eiro deficīts, ieņēmumiem un izdevumiem pieaugot vienlīdz strauji. Tautsaimniecības izaugsmei un sekmīgai Valsts ieņēmumu dienesta darbībai veicinot nodokļu ieņēmumu straujāku palielināšanos, kā arī nozīmīgi pieaugot ārvalstu finanšu palīdzības un nenodokļu ieņēmumiem, kopbudžeta ieņēmumi bija par 1 258,4 miljoniem eiro jeb 13,1% lielāki nekā 2017. gadā, sasniedzot 10 882,9 miljonus eiro. Savukārt kopbudžeta izdevumi 2018. gadā palielinājās par 1 251,9 miljoniem eiro jeb 12,7% un bija 11 098 miljoni eiro. Izdevumu palielināšanos ietekmēja pieaugošās investīcijas Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai, nozīmīgais izdevumu kāpums veselības nozarē, izdevumu pieaugums pensijām un pabalstiem, kā arī izdevumu līmeņa aizsardzības nozarē palielināšana līdz 2% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Ekonomikas ministrijas pārcelšanai uz jauno ēku vajadzēs 30 miljonus

Jānis Goldbergs, 24.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dārgi vai lēti izmaksās Ekonomikas ministrijas pārcelšanās uz jaunām telpām – uz šādu jautājumu pagaidām nespēj atbildēt būvniecības jomas speciālisti, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ekonomikas ministrijas (EM) un tās padotības iestāžu pārcelšanai uz ēku Elizabetes ielā 2, Rīgā, turpmāko piecu gadu laikā vajadzēs 30,8 miljonus eiro, ieskaitot PVN, teikts valdības apstiprinātajā konceptuālajā ziņojumā par ministrijas un padotības iestāžu ēku kopējo stāvokli. Pašreizējās ministrijas ēkas Brīvības ielā 55 saglābšanai vajadzēs 1,86 miljonus eiro.

Ekonomikas ministrijas pašreizējo ēku Brīvības ielā 55 Rīgas dome šā gada sākumā novērtējusi kā B kategorijas graustu, proti, par tādu ēku, kas apdraud cilvēku drošību. Par ēkas nesakārtošanu noteikts palielināts nekustamā īpašuma nodoklis. Valdība, 14.augustā pieņemot Ekonomikas ministrijas konceptuālo ziņojumu par ēkas stāvokli, uzreiz paredzēja 1,86 miljonus eiro 2019.–2021. gada budžetā vēsturiskā nama fasādes, balkonu, pārsegumu un pagrabstāva hidroizolācijas stiprināšanai. Īsāk – var teikt, ka šī nauda jau ir piešķirta, tikai jāieraksta valsts budžetā atbilstoši veicamajiem darbiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā panākt, lai eksports sasniedz pat ASV?

Toms Auškāps, AS Balticovo komunikācijas un attīstības direktors, 08.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav noslēpums, ka katra ražotāja interesēs ir iemantot pircēju uzticību un apliecināt sevi esošos un jaunos tirgos, piedāvājot nemainīgi labu produktu klāstu, kas ir konkurētspējīgs ar citu ražotāju piedāvājumu. Eksports ir viena no ražotāju prioritātēm, tiecoties pēc iespējas sevi pierādīt ne tikai vietējā tirgū, bet arī tālākās zemēs.

Lēmumu eksportēt uzņēmums parasti pieņem brīdī, kad vietējais tirgus jau ir apgūts un tā ražošanas jauda pārsniedz vietējo pirktspēju, vai arī ja tam ir izredzes iegūt lielāku peļņu citā tirgū. Taču pirms eksporta uzsākšanas svarīgi ir konsultēties ar ekspertiem un saprast, ka eksporta tirgus apgūšana prasa nopietnu plānošanu, kā arī finanšu resursus eksporta stratēģijas realizēšanai. Stratēģijā jāizvirza eksporta mērķi, jāformulē piedāvājums un eksporta plāns. Šo stratēģiju ir būtiski veidot vairāku gadu perspektīvā, to periodiski pārskatot un izvērtējot, ņemot vērā aktuālo ekonomisko situāciju kā vietējā, tā eksporta tirgū.

Pirms eksporta stratēģijas izstrādes katram uzņēmumam ir jāizvērtē, kādos apmēros ir apgūts vietējais tirgus un vai ir izmantotas visas tā piedāvātās iespējas, jo jaunu tirgu apguve ir ļoti darbietilpīgs process. Mēs Balticovo to ļoti labi apzināmies, ņemot vērā, ka aptuveni 70% no mūsu uzņēmuma apgrozījuma ģenerē eksports uz vairāk nekā 20 valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd tirgus izpētes un eksporta konsultāciju uzņēmumam Gateway & Partners ir četri franšīzes biroji Moldovā, Gruzijā, Rumānijā un Bulgārijā; tas liek pamatus attīstībai Ukrainā, Serbijā un Krievijā

Gateway & Partners (SIA GatewayBaltic) partneris Mārtiņš Tiknuss uzsver, ka eksportējot visu laiku jāturpina iet uz priekšu un investēt jaunu tirgu apguvē – tas attiecināms gan uz viņa vadītās kompānijas stratēģiju, gan ir kā ieteikums uzņēmuma klientiem. Tāpēc viņu dara bažīgu tas, ka vietējās kompānijas labprāt izmanto valsts atbalstu jaunu eksporta tirgu apguvē, kad tas ir pieejams, bet neturpina iesākto, kad tas jādara par pašu naudu. M. Tiknuss uzsver, ka iestrādāšanās jaunās valstīs prasa laiku, bet ekonomiskā šūpošanās parasti biznesu ietekmē daudz straujāk. Vairāk par GatewayBaltic pieredzi eksportā un konsultējot vietējos uzņēmumus viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Iespēja bez maksas apgūt tiešsaistes datorzinātņu mākslīgā intelekta kursu

Lelde Petrāne, 06.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Latvijas iedzīvotāji pilnveidotu savas zināšanas darbam ar tehnoloģijām un paplašinātu savas digitālās prasmes, no 6. maija ikvienam interesentam arī latviešu valodā ir iespēja apgūt tiešsaistes datorzinātņu mākslīgā intelekta (MI) kursu "Elements of AI".

Studiju kursa pildīšanai nav nepieciešamas priekšzināšanas par MI vai programmēšanas prasmes.

IT Izglītības fonds – Start(IT), kas ir oficiālais "Elements of AI" partneris Latvijā (kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU)), ir izvirzījis mērķi kursa apguvē iesaistīt vismaz 1% Latvijas sabiedrības.

"Elements of AI" ir pieejams bez maksas, tā autori ir tehnoloģiju uzņēmums "Reaktor" un Helsinku Universitāte. Kursu finansē Somijas valdība Somijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē 2019. gada ietvaros. Tulkojumu ES valodās nodrošina Eiropas Komisija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai modernizētu studiju programmas un praksē ieviestu zinātniskas izstrādnes, sadarbības līgumus parakstījusi SIA "Igate Būve", SIA "IKTK" un Latvijas Lauksaimniecības universitāte, informē uzņēmumā.

Universitātes vadības un mācībspēku grupa 19. decembrī apmeklēja ražošanas korpusus, lai klātienē iepazītos ar ražošanas procesu.

"LLU jau vēsturiski devusi ieguldījumu mūsu nozarēs, jo daudzi mūsu vadītāji, dizaineri un speciālisti ir šīs augstskolas absolventi. Ceru, ka mums kopā izdosies veidot jaunu posmu būvniecības tehnoloģiju attīstībā un LLU izmantos iespēju kļūt par līderi šādas izglītības iegūšanā. Priecājos, ka Vides un būvzinātņu fakultātes mācībspēki ir atvērti jaunām koka būvkonstrukciju tehnoloģijām un pašām modernākajām pasaules tendencēm," uzvēra SIA "Igate Būve" un SIA "IKTK" valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns.

Sadarbības ietvaros plānotas nozares ekspertu vieslekcijas augstskolā un studentu mācību ekskursijas uz uzņēmumu ražotnēm; atbalsts labākajiem studentiem, kas izstrādā studiju projektus saistībā ar koka izmantošanu būvniecībā; tāpat studentiem būs iespēja iziet praksi SIA "Igate Būve" un SIA "IKTK" ražotnēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome lēmusi par labu «Amber Beverage Group» nodomam paplašināties Igaunijā, uzņēmumu grupā iekļaujot vienu no lielākajiem alkohola ražotājiem kaimiņvalstī – «Remedia».

Abu uzņēmumu pārstāvji spēku apvienošanu komentē pozitīvi, saskatot iespējas attīstīt spēcīgu uzņēmējdarbības stratēģiju un ieņemt spēcīgākas pozīcijas Igaunijas tirgū.

«Pārmaiņu procesa laikā gan Amber Distribution Estonia, gan Remedia turpinās savu līdzšinējo darbību kā ierasts. Pēc abpusējās vienošanās noslēgšanas par »Remedia« pievienošanos »Amber Beverage Group« spēcīgajai komandai, abi uzņēmumi turpinās kopīgi attīstīt uzņēmējdarbības stratēģiju, lai ieņemtu spēcīgākas pozīcijas Igaunijas tirgū,» stāsta «Amber Distribution Latvia» vadītājs Pāvels Fiļipovs.«Ar lielu entuziasmu raugāmies uz iespēju strādāt kopā ar igauņu kolēģiem, pārņemot pozitīvo pieredzi un zināšanas Igaunijas stiprā alkohola tirgus apguvē un attīstībā,» noslēdz Pāvels Fiļipovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēdz teikt, ka valoda spēj atvērt visas durvis. Tas ir tiesa arī tad, ja tiek runāts par uzņēmumiem un iespējām. Apgūt jaunas valodas vai uzlabot esošas zināšanas var vienmēr un jebkurā vecumā. Drošākais veids, kā iegūt noturīgas un kvalitatīvas zināšanas – valodu kursi. Lasiet tālāk un uzziniet, kas ir Skrivanek Baltic Valodu skola un kādus kursus tā piedāvā!

##Kas ir Skrivanek Baltic Valodu skola?

Skrivanek Baltic ir viens no lielākajiem tulkošanas uzņēmumiem Baltijas valstīs ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi. Mīlestībā pret valodu un cieņā pret valodas kopējiem tika izveidota Valodu skola, kurā tiek piedāvāts plašs valodas kursu klāsts dažādiem zināšanu līmeņiem.

Valodu skolā pieejamie valodu kursi:

- Angļu valodas kursi

- Dāņu valodas kursi

- Franču valodas kursi

- Itāliešu valodas kursi

- Krievu valodas kursi

- Norvēģu valodas kursi

- Spāņu valodas kursi

- Vācu valodas kursi

- Zviedru valodas kursi

Visi kursi ir pieejami dažādiem sagatavotības līmeņiem, piemēroti gan iesācējiem, gan tiem, kuriem jau ir noteiktas priekšzināšanas. Arī kursu norises laiks ir īpaši ieplānots tā, lai tos būtu ērti apmeklēt arī tiem, kuri strādā vai mācās. Kursi notiek gan regulārās, gan intensīvās grupu nodarbībās, tāpat ir iespējams izvēlēties mācīties no rīta, vakarā vai nedēļas nogalē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kāpēc tam, kā vērtējam sekmes, ir nozīme?

Andris Gribusts, izglītības uzņēmuma "Lielvārds" Kompetences centra vadītājs, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad noslēgumam tuvojas, iespējams, izaicinošākais mācību gads mūsdienu izglītības vēsturē, daudzu skolēnu, vecāku un arī skolotāju domas neizbēgami grozās ap atzīmēm.

Teorētiski tām vajadzētu atspoguļot iegūto zināšanu līmeni. Turklāt tām nekādi nevajadzētu būt atkarīgām no tādiem faktoriem kā, piemēram, konkrētais skolotājs vai skola, kurā šī atzīme iegūta. Tomēr diemžēl joprojām ne vienmēr tas tā ir.

Viens no pēdējo mēnešu lielākajiem klupšanas akmeņiem, mācības aizvadot digitālā vidē, ir iespēja pārliecināties, ka skolēni patiešām mācās un apgūst attālinātajās stundās apspriesto mācību vielu. Īpaši gadījumos, kad runājam par skolēniem, kam dažādu iemeslu dēļ trūkst motivācijas mācīties. Neesot vienā telpā, ir ievērojami grūtāk laikus novērtēt katra skolēna iesaisti un progresu. Tāpēc efektīvākais veids, kā tas atzīts arī OECD rekomendācijās, ir panākt, ka labu, produktīvu mācību procesu atbalsta arī veids, kādā skolēnu mācību sasniegumi tiek novērtēti. Kā to panākt?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauma International AS paziņojusi par nosaukuma maiņu uz European Lingerie Group AS, lai pilnībā atspoguļotu grupas biznesa attīstību, ambiciozo globālās izaugsmes stratēģiju un darbības mērogu, informē kompānijas pārstāvji.

«Lauma International tika dibināta kā LSEZ Lauma Fabrics, vadošā tekstilmateriālu, mežģīņu un lenšu ražotāja apakšveļas industrijā, mātes uzņēmums. Līdz ar Felina International AG iegādi šī gada jūnijā, grupa ir paplašinājusi darbību apakšveļas izstrādē, ražošanā un tirdzniecībā, veidojot jaunu, vertikāli integrētu struktūru. Uzņēmumu grupa ir ieņēmusi stabilas un organiskas izaugsmes ceļu un kļuvusi par spēcīgu spēlētāju sieviešu apakšveļas nozarē Eiropā. Mātesuzņēmuma nosaukuma maiņa ir stratēģisks solis, lai pilnībā atspoguļotu Grupas izaugsmes stratēģiju jaunu tirgu apguvē un produktu portfeļa paplašināšanā,» skaidro European Lingerie Group AS izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Pēters Partma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pienākot Nacionālā attīstības plāna 2020 (NAP) vidusposmam, ir iespējams izvērtēt Eiropas Savienības (ES) fondu ieguldījumu valsts kopējās attīstības veicināšanā ilgtermiņā. Ap 80% no NAP uzdevumiem tiek īstenoti tieši ar ES fondu atbalstu un veicina paliekošu reformu īstenošanu, kas nepieciešamas valsts attīstības kāpināšanai, informē Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta vecākā eksperte Lauma Silakaktiņa.

FM atzīmē, ka ES fondu investīcijām ir liela makroekonomiskā ietekme – Eiropas Komisija aplēsusi, ka 2007. – 2013. gada plānošanas perioda ES fondu ieguldījumi 2015. gadā nodrošinājuši Latvijas ekonomikai 5% IKP pieaugumu. Minētajā periodā Latvijā radītas 5000 paliekošas darbavietas, izbūvēts un rekonstruēts 991 km autoceļu, apmācīti un pārkvalificēti 148 618 bezdarbnieki un darba meklētāji, paaugstināta energoefektivitāte 741 daudzdzīvokļu ēkā, sasniegti vēl daudzi citi būtiski rezultāti. Līdzīgs ES fondu pienesums Latvijai tiek prognozēts arī šajā plānošanas periodā.

ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas periodā investīcijas daudz ciešāk kā iepriekš tiek sasaistītas ar nozaru ilgtermiņa attīstības stratēģijām un strukturālajām reformām. «Atsevišķos gadījumos tas ir prasījis vairāk laika analīzei un priekšlikumu izstrādei pirms ieguldījumu uzsākšanas, piemēram, izglītības iestāžu tīkla optimizācijā, izglītības satura reformā un reformās veselības nozarē. Tā kā tās ir ļoti nepieciešamas un ilgi gaidītas reformas, ieguldītais darbs noteikti nākotnē sniegs atdevi efektīvākā un veiksmīgākā nozaru darbībā,» skaidro FM.

Komentāri

Pievienot komentāru