Uzņēmējs Īlons Masks ir kļuvis par pirmo cilvēku, kura neto bagātība žurnāla "Forbes" vērtējumā pārsniegusi 600 miljardus ASV dolāru, liecina šī žurnāla pirmdien publicētas aplēses.

Šo pieaugumu veicināja tas, ka daži darbinieki un investori nesen pārdeva Maska kosmosa kompānijas "SpaceX" akcijas. "Forbes" izmantoja šajās transakcijās noteikto cenu, lai aplēstu augstāku šīs kompānijas kopējo vērtību, kas savukārt palielināja aprēķināto Maska daļas vērtību.

Tikai dažas stundas pirms tam "Forbes" bija novērtējis Maska bagātību ar aptuveni 500 miljardiem dolāru.

Maska bagātība ir saistīta galvenokārt ar viņa daļām elektromobiļu ražotājā "Tesla" un kompānijā "SpaceX". Atšķirībā no "Tesla", "SpaceX" ir privāts uzņēmums, tātad tā vērtību nenosaka publiska akcijas cena. Šādos gadījumos novērtējumi balstās uz finansējuma raundiem vai darbinieku akciju pārdošanu un var ievērojami atšķirties no eventuālās tirgus vērtības.

ASV biznesa žurnāls "Forbes" par šogad pasaulē ietekmīgāko sievieti atzinis Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu, bet no Baltijas valstīm vienīgā topā iekļautā sieviete ir Lietuvas premjerministre Inga Ruginiene, kas ieņem 81. vietu.

"Forbes", kas simt pasaulē ietekmīgāko sieviešu sarakstu publicēja 22. reizi, norādīja, ka pēc tam, kad jūlijā no amata atkāpās korupcijas skandālā iesaistītais Lietuvas premjerministrs Gintauts Palucks, Lietuvai bija vajadzīgs līderis, kas atjaunotu stabilitāti un pārliecību, un politikas jaunpienācēja Ruginiene ātri izveidoja valdību. Politiķu vidū Ruginiene ieņem 13. vietu.

Otra ietekmīgākā sieviete "Forbes" vērtējumā ir Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda. Leiena un Lagarda pirmās divas vietas "Forbes" veidotajā sarakstā ieņem kopš 2022. gada.

Par trešo ietekmīgāko sievieti šogad atzīta Japānas premjerministre Sanaje Takaiči, kas amatā stājās oktobrī.

Pasaulē bagātākā cilvēka Īlona Maska turība īslaicīgi pārsniegusi pustriljonu ASV dolāru (apmēram 426 miljardi eiro), vēstīja izdevums "Forbes".

"Tesla" un "SpaceX" vadītājs kļuva par pasaulē pirmo cilvēku, kura aktīvu vērtība pārsniegusi 500 miljardus dolāru, jo līdzās citiem sekmīgiem finanšu rādītājiem arī elektromobiļu ražošanas kompānijas "Tesla" akcijas cena pieauga pēc tam, kad pēdējā laikā bija sarukusi Maska neveiksmīgās darbības politikā dēļ.

54 gadus vecā uzņēmēja aktīvu vērtība trešdien sasniedza 500,1 miljarda dolāru atzīmi, bet pēc brīža noslīdēja līdz 499,1 miljardam dolāru, liecina "Forbes" rīka "Real-Time Billionaires" (Miljardieri reāllaikā) dati.

Pasaulē otrs turīgākais cilvēks ir tehnoloģiju kompānijas "Oracle" vadītājs Lerijs Elisons, kura aktīvu vērtība ir 350,7 miljardi dolāru. Trešajā vietā "Forbes" miljardieru sarakstā ir tehnoloģiju kompānijas "Meta" vadītājs Marks Zakerbergs, kura aktīvu vērtība ir 245,8 miljardi dolāru.

Žurnāla "Forbes" veidotajā pasaules bagātāko cilvēku sarakstā pirmo vietu otro gadu pēc kārtas ieņem uzņēmējs Īlons Masks, kura turība sasniegusi 839 miljardus ASV dolāru.

Maska bagātība gada laikā pieaugusi par pustriljonu dolāru, pateicoties uzņēmumu "Tesla" un "SpaceX" akciju cenu pieaugumam.

Otrajā vietā "Forbes" veidotajā sarakstā ierindojas "Google" dibinātājs Lerijs Peidžs, kura bagātība veido 257 miljardus dolāru, bet trešajā vietā ar 237 miljardiem dolāru atrodas otrs "Google" dibinātājs Sergejs Brins.

Savukārt ceturtajā un piektajā pozīcijā ierindojušies attiecīgi ASV interneta tirdzniecības lieluzņēmuma "Amazon" dibinātājs Džefs Bezoss (224 miljardi dolāru) un ASV sociālo mediju uzņēmuma "Meta" vadītājs Marks Zakerbergs (222 miljardi dolāru).

"Forbes" norāda, ka ASV prezidenta Donalda Trampa bagātība pieaugusi par 27% līdz 6,5 miljardiem dolāru.

Miljardieru bagātība pasaulē pērn sasniegusi visu laiku augstāko līmeni, pirmdien pavēstīja starptautiskā humānās palīdzības organizācija "Oxfam".

Pagājušajā gadā miljardieru bagātība pieaugusi par 16,2% un sasniegusi 18,3 triljonus ASV dolāru, norādīts "Oxfam" ziņojumā.

Tagad pirmo reizi vēsturē pasaulē ir arī vairāk nekā 3000 miljardieru, un turīgākie 12 miljardieri ir bagātāki par 50% pasaules nabadzīgāko cilvēku jeb vairāk nekā četriem miljardiem cilvēku.

"Oxfam" skaidro, ka miljardieru bagātības pieaugumu pagājušajā gadā jo sevišķi veicinājuši ASV prezidenta Donalda Trampa politiskie lēmumi.

Tāpat organizācija uzsver, ka ar šo uzkrāto naudu bāgātnieki iegādājas politisko spēku, jo magnāti nopērk laikrakstus un citus medijus, kā to izdarīja uzņēmējs Īlons Masks, iegādājoties platformu "X", un Džefs Bezoss, nopērkot laikrakstu "The Washington Post".

Vācijas prokuratūra trešdien veic kratīšanas bankas "Deutsche Bank" birojos saistībā ar aizdomām par naudas atmazgāšanu.

Laikraksts "Sueddeutsche Zeitung" ziņo, ka izmeklēšana ir saistīta ar iespējamajiem pārkāpumiem bankas darījumos ar uzņēmumiem, kas saistīti ar Krievijas miljardieri Romānu Abramoviču, kuram Eiropas Savienība pēc Krievijas pilna apmēra kara sākšanas Ukrainā noteikusi sankcijas.

"Mēs varam apstiprināt, ka Frankfurtes prokuratūra veic pasākumus "Deutsche Bank" birojos," norādīja bankas preses pārstāvis, piebilstot, ka finanšu iestāde pilnībā sadarbojas ar varasiestādēm.

"Sueddeutsche Zeitung" raksta, ka kratīšanas tiek veiktas bankas galvenajā pārvaldes birojā Frankfurtē un birojos Berlīnē.

Laikraksts vēstī, ka pret "Deutsche Bank" sākta izmeklēšana saistībā ar aizdomām, ka banka nav savlaicīgi informējusi par iespējamu naudas atmazgāšanu.

Noturība vairs nav tikai spēja pārvarēt krīzes – tā ir kļuvusi par vienu no būtiskākajām līderības kompetencēm. Īpaši labi to var redzēt finanšu pakalpojumu nozarē, kur noturība atspoguļojas cilvēku ikdienas izvēlēs: kā viņi krāj, aizņemas un reaģē uz nenoteiktību. Un te galvenā loma ir uzticībai.

Ja tā ir stabila, finanšu sistēma darbojas organiski, bet tiklīdz uzticība samazinās, sekas ir tūlītējas. Nenoteiktībai kļūstot par pastāvīgu realitāti un pieaugot organizāciju rīcības redzamībai, uzticība vairs nav pašsaprotama. Tā ir jāveido un jāuztur apzināti. Kāpēc uzticēšanās ir kļuvusi par tik izšķirošu organizāciju noturības faktoru, un ko tas šodien prasa no līderiem?

Darba devējam uzticas vairāk nekā valsts institūcijām

Runājot par uzticību, mēs bieži domājam par politiku vai valsts institūcijām, taču 2025. gada “Edelman Trust Barometer” ziņojums rāda citu ainu. Uzticība valsts institūcijām kļūst trauslāka, bet uzņēmējdarbībai joprojām uzticas 55 % cilvēku visā pasaulē. Turklāt 78 % darbinieku uzticas savam darba devējam – būtiski vairāk nekā valdībai (39 %) vai medijiem (41 %). Finanšu sektorā uzticības rādītājs darba devējam sasniedz 83 %, un tas ir augstākais starp visām nozarēm. Baltijas valstu bankām šī uzticība ir gan vērtība, gan atbildība: tā nosaka, kā cilvēki ikdienā izjūt stabilitāti.

2025. gada 11. decembrī, piedaloties satiksmes ministram Atim Švinkam (Progresīvie), Autotransporta direkcija (ATD) un Škoda Group parakstīja 89,4 miljonu līgumu par deviņu akumulatoru bateriju elektrovilcienu (BEMU) iegādi. Diena iepriekš noskaidroja, ka par ATD organizēto iepirkumu pārbaudi veic Korupcijas novēršanas un apkarošanas dienests (KNAB), kas izvērtē arī iespējamos korupcijas riskus.

Arī Valsts kontrole (VK) Dienai atzina, ka pasažieru pārvadājumi un dzelzceļš ir identificētas kā augsta riska jomas, tādēļ tiek padziļināti sekots līdzi norisēm nozarē.

Vilcienu demonstrācijas Čehijā

Ņemot vērā Škodas grupas amatpersonu vēsturisku iesaisti vairākos skandalozos un ar korupcijas ēnu apvītos darījumos ne tikai Latvijā, bet arī citviet Eiropā, Diena pagājušā gada decembrī vērsās ar jautājumiem par iepirkumu, piesaistītajiem konsultantiem, izmaksām, komisijas darbu, kā arī iepriekšējo Škodas piegādāto elektrovilcienu iepirkuma pārkāpumiem un to izvērtējuma rezultātiem arī pie satiksmes ministra Ata Švinkas un pašā ATD.

KNAB Komunikācijas daļā šonedēļ norādīja, ka par konkrēto teju 90 miljonu eiro vērto bateriju elektrovilcienu iepirkumu birojs turpina pārbaudi. Līdz pārbaudes noslēgumam KNAB no plašākiem komentāriem atturas. Savukārt VK Komunikācijas daļas speciāliste Austra Stupele Dienai uzsvēra, ka, neskatoties uz to, ka pasažieru pārvadājumi un dzelzceļa projekti ir augsta riska jomas, VK šogad neplāno veikt revīziju par SM pārraudzītajiem elektrovilcienu iepirkumiem. VK revīzija esot plānota par Rail Baltica projektu, taču revīziju plāni varot mainīties.

Jau kopš mākoņpakalpojumu pirmsākumiem viena no to stiprākajām pusēm bijusi elastīga cenu politika. Klients abonē tieši to pakalpojumu, kas viņam nepieciešams, vajadzīgajā apmērā un par to maksā atbilstošu samaksu.

Ja darbības izmaiņu dēļ rodas vajadzība palielināt vai samazināt lietotāju skaitu, krātuves ietilpību vai citus pakalpojumus, to var viegli izdarīt, attiecīgi palielinot vai samazinot ikmēneša maksājumu.Pakalpojuma abonēšana ar fiksētu mēneša maksu pastāvējusi vairāk nekā desmitgadi, un pie tās pieraduši kā uzņēmumi, tā privātpersonas. Miljoniem cilvēku abonē mākoņkrātuvi, kur glabāt fotogrāfijas, uzturēt interneta vietni vai ar regulāru maksājumu norēķināties par biroja programmu vai dažādu satura radīšanas rīku izmantošanu.

Tomēr šajā šķietami stabilajā kārtībā ieplūst jaunas vēsmas. Aizvien vairāk uzņēmumu dod priekšroku tā dēvētajam uz lietošanas apjomu balstītajam cenošanas principam (usage-based pricing jeb UBP). Tas ir detalizētāks cenu veidošanas modelis, kurā ikmēneša maksājums tiek aprēķināts pēc pakalpojuma izmantošanas attiecīgajā laika periodā. Ja apjoms ir mainīgs, arī cena vairs nav fiksēta.

Jau kopš mākoņpakalpojumu pirmsākumiem viena no to stiprākajām pusēm bijusi elastīga cenu politika. Klients abonē tieši to pakalpojumu, kas viņam nepieciešams, vajadzīgajā apmērā un par to maksā atbilstošu samaksu.

Ja darbības izmaiņu dēļ rodas vajadzība palielināt vai samazināt lietotāju skaitu, krātuves ietilpību vai citus pakalpojumus, to var viegli izdarīt, attiecīgi palielinot vai samazinot ikmēneša maksājumu.

Pakalpojuma abonēšana ar fiksētu mēneša maksu pastāvējusi vairāk nekā desmitgadi, un pie tās pieraduši kā uzņēmumi, tā privātpersonas. Miljoniem cilvēku abonē mākoņkrātuvi, kur glabāt fotogrāfijas, uzturēt interneta vietni vai ar regulāru maksājumu norēķināties par biroja programmu vai dažādu satura radīšanas rīku izmantošanu.Tomēr šajā šķietami stabilajā kārtībā ieplūst jaunas vēsmas. Aizvien vairāk uzņēmumu dod priekšroku tā dēvētajam uz lietošanas apjomu balstītajam cenošanas principam (usage-based pricing jeb UBP). Tas ir detalizētāks cenu veidošanas modelis, kurā ikmēneša maksājums tiek aprēķināts pēc pakalpojuma izmantošanas attiecīgajā laika periodā. Ja apjoms ir mainīgs, arī cena vairs nav fiksēta.

Par mākslīgo intelektu mūsu ikdienā un to, cik būtiski šajā jomā spert savlaicīgus soļus, lai neatpaliktu no citiem, stāsta uzņēmuma Accenture biznesa attīstības vadītāja Baltijā Zane Segruma.

TEORĒTISKI visi zinām (vismaz domājam, ka zinām), kas ir mākslīgais intelekts (MI), par to arvien vairāk tiek runāts. Mums pat ir Mākslīgā intelekta centrs. Vārdu sakot, lielā mērā MI jomā mums viss it kā aktīvi notiek, tomēr šķiet, ka daudziem joprojām nav pilnīgas izpratnes, kas tad ir tas MI. Datorprogramma, cita veida IT rīks? Tas ir draugs vai drauds?

Jūs uzdevāt ļoti daudz jautājumu (smaida), par kuriem varētu runāt ļoti ilgi. Sāksim ar šo – kas ir MI un ko mums par to vajadzētu saprast? Pirmkārt, saprotam to, ka MI ir datorzinātnes virziens – par to, kā var strādāt tehnoloģija, kā var veidot algoritmus. MI nav viena vienība, kas izpaužas, kontaktējas ar mums caur dažādām ierīcēm. Esam pieraduši, piemēram, pie Excel, kurā ievadām noteiktas komandas, veidojot formulas, pēc kurām tiek veikti aprēķini. MI ir cita veida tehnoloģija – tajā nav jāievada katru reizi precīzi algoritmi, lai tehnoloģija mūs saprastu; tieši pretēji, ar MI varam sarunāties sarunvalodā, jo MI savā ziņā darbojas līdzīgi cilvēka smadzenēm – tas spēj pats analizēt, ko pateicām, pieņemt lēmumus par to, ko no viņa sagaidām un kādu rezultātu prezentēt.Pie plašākas sabiedrības MI ir nonācis caur Generative AI (Generative artificial intelligence – Ģeneratīvais mākslīgais intelekts), ko izmantojam ChatGPT, Grok AI u.c.

Latvijas augstākajā izglītībā ir liels institūciju skaits, un kvalitāte tajās ir nevienmērīga. Kādā brīdī Latvijā bija aptuveni 65 augstākās izglītības iestādes – tas ir daudz valstij ar tik nelielu iedzīvotāju skaitu. Tāpēc izšķiroša nozīme ir kvalitātei – tādai, kas balstās starptautiskā un ciešā sadarbībā ar industriju un studiju saturā, kas ir pietiekami lietišķs, lai absolventi būtu gatavi darba tirgum.

Tāintervijā Dienas Biznesam teic Rīgas Ekonomikas augstskolas partnerību un stratēģijas viceprezidente, asociētā profesore Kata Fredheima (Kata Fredheim).

Jums ir bagātīga starptautiskā pieredze, tai skaitā darbs Kembridžas Universitātē. Kā jūs raksturotu savu skatījumu uz Latviju – valsti, kuru esat izvēlējusies par savām mājām?

Tas notika jau senāk, nekā varētu šķist, – es Latvijā dzīvoju jau septīto gadu. Pats fakts, ka es šo valsti izvēlējos par savām mājām un vietu profesionālajam darbam, daudz ko pasaka: man Latvija patiesi patīk. Mani piesaista tās skaistums – gan lauku ainavas, gan pilsētvide, gan Rīgas dzīves kvalitāte. Taču vēl vairāk mani saista tās sarežģītība un pretrunas. Sabiedrības, uzņēmējdarbības un politikas procesu izpratne un orientēšanās tajos nav vienkārša, un tieši tas mani īpaši fascinē.

Ģeopolitisko drošības risku pieaugums un pastāvīgie hibrīdapdraudējumi liek daudzām valstīm palielināt investīcijas aizsardzībā, tādējādi radot papildu pieprasījumu ne tikai pēc dažāda veida produktiem un pakalpojumiem. Inovācija un kaujas spēju pilnveidošana noris pastāvīgi, kas savukārt pozitīvi ietekmē tautsaimniecību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas (DAIF Latvija) valdes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa norāda, ka pēdējo gadu laikā aizsardzības un drošības industrija, jo īpaši duāla pielietojuma preču ražošanā, piedzīvo strauju izaugsmi, taču tālākā attīstība ir atkarīga no sabiedroto valstu skaidriem un savlaicīgi pieņemtiem lēmumiem un arī spējām tos ātri realizēt.

Kāda ir situācija drošības un aizsardzības sfērā, jo īpaši, ja pēdējo gadu laikā tā kļuvusi par karstāko tēmu?

Nenoliedzami, 2022. gada. 24. februārī uzsāktā pilna mēroga karadarbība Ukrainā ir kļuvusi par sava veida dzinējspēku, kas ne tikai nosaka politiķu diskusiju dienaskārtību, bet arī daudzu valstu, tostarp Latvijas, lēmumus šo jomu stiprināšanai. Tieši ģeopolitiskā situācija un arvien jauni hibrīdapdraudējumi ir radījuši ne tikai nākotnes, bet arī šodienas izaicinājumus un uzdevumus valstīm, kas savukārt ar saviem pasūtījumiem tieši veicina drošības un aizsardzības, jo īpaši duālā pielietojuma produktu, pakalpojumu pieprasījumu un ar to saistīto inovāciju ne tikai laboratorijas līmeņa prototipēšanu, bet to komercializēšanu, maksimāli ātrāku ieviešanu reālajā praksē un mērogošanu. Latvijā un citās valstīs būtībā drošības un aizsardzības industrija ir cieši integrēta tradicionālajās nozarēs un veido jaunus tautsaimniecības sektorus, piemēram, aviācijas un kuģu mašīnbūvē, metālapstrādē, elektronikas, optisko ierīču ražošanā, sakaru un programmēšanas, arī tekstilnozarē un jaunu materiālu izstrādē u.tml. Jārēķinās, ka drošības un aizsardzības sektors neiztiek bez farmācijas, ķīmijas, specializētās pārtikas.

Latvijā visas sistēmiskās jeb kritisko finanšu pakalpojumu sniedzējas ir ārvalstu kapitāla komercbankas, tā sauktais lielais četrinieks - Swedbank, SEB banka, Citadele banka un Luminor banka. Pēc būtības nozīmīgākā finanšu sektora daļa valstī atrodas ārvalstu kapitāla kontrolē, turklāt redzam, ka pēdējo piecpadsmit gadu laikā šo banku aktīvu īpatsvars ir palielinājies no 54% līdz 83% no kopējiem banku aktīviem. Savukārt Baltijas mērogā redzam citu tendenci – finanšu pakalpojumu tirgū arvien sekmīgāk nostiprinās arī vietējā kapitāla spēlētāji: ARTEA banka Lietuvā (iepriekš Šiaulių banka), Igaunijā LHV banka un COOP banka.

Dienas Bizness ir uzsācis rakstu sēriju, kurā analizē finanšu pakalpojumu tirgus attīstību Latvijā. Iepriekšējā publikācijā (Latvijas ekonomikas neredzamā rokasbremze, Dienas Bizness 07.04.2026.) mēs parādījām, ka kreditēšanas apjomu ziņā Latvija no Lietuvas un Igaunijas atpaliek miljardos eiro, kas būtiski kavē valsts ekonomikas attīstību. Šajā rakstā pievērsīsimies tirgus struktūrai, analizējot tās dalībniekus un konkurenci starp tiem.

Vai eksistē sistēmiska problēma?

Ārvalstu kapitāla bankas pašas par sevi nav nekas slikts, tieši pretēji - tām ir pieejams plašāks kapitāls, uzkrāta pieredze dažādos tirgos, kā arī ir lielāka spēja pārvarēt krīzes. Tas sniedz finanšu sistēmai stabilitāti un drošību. Tomēr vienlaikus jāatzīst, ka kopumā kreditēšanas tempi pēdējos desmit gados Latvijā ir bijuši salīdzinoši gausi, kas lielā mērā ir kavējis arī valsts ekonomikas attīstību. Atgādināsim, ka Latvijā kopējais banku kredītportdelis, kreditējot uzņēmumus un mājsaimniecības, uz 2025. gada 30. jūniju bija 17,9 miljardi eiro.

Centrālāzijas valstu grupa C5, tai pievienojoties Azerbaidžānai, ir kļuvusi par grupu C6, proti, sešu valstu grupu, kas pēc būtības maina Kaspijas jūras lomu reģionā, reģionālo koordināciju un valstu grupas iespējas globāli.

Pēdējos gados Eirāzijā ir notikušas strukturālas pārmaiņas reģionu savienošanās, tirdzniecības un sadarbības veidā. Ģeopolitisko satricinājumu, traucēto piegādes ķēžu un drošu austrumu-rietumu maršrutu meklēšanas kombinācija ir palielinājusi Transkaspijas telpas nozīmi. Centrālāzijas valstis, kuras kādreiz skāra dažādi ģeogrāfiskie ierobežojumi, ir spērušas vēl nebijušus soļus, lai stiprinātu reģionālo koordināciju, modernizētu infrastruktūru un veidotu ciešākas, integrētākas attiecības ar Eiropu. Azerbaidžāna šajā procesā ir strauji kļuvusi par neaizstājamu valsti, kas savieno Centrālāziju ar Dienvidkaukāza, Turcijas un Eiropas tirgiem, portālā commonspace.eu raksta Dr. Vasifs Huseinovs*.

Pēc vairākiem satricinājumiem, ko radīja ASV tirdzniecības tarifu politika un nenoteiktība par bāzes procentu likmēm, globālais sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) tirgus atgūstas. 2025. gada trešajā ceturksnī galvenajos pasaules tirgos atkal vērojams izaugsmes temps un investoru aktivitāte, liecina profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY jaunākais starptautiskais pārskats par IPO tirgu.

“Šī gada otrajā pusē IPO aktivitātes atdzīvošanās visredzamākā ir ASV, Indijā un Ķīnā. Šajos tirgos būtiski auguši gan darījumu apjomi, gan biržu indeksi,” norāda EY Baltijas Stratēģijas un darījumu konsultāciju partneris Guntars Krols.

Viņš uzsver, ka šīs pozitīvās izmaiņas galvenokārt veicinājusi atvieglota monetārā politika un uzņēmumu spēja saglabāt stabilu un prognozējamu peļņu, neraugoties uz tirgus svārstībām.“EY CEO Confidence Index šobrīd ir 83 %, kas liecina – uzņēmēji kļūst drosmīgāki un gatavāki publiskajam piedāvājumam. Arī Eiropas tirgos, tostarp Londonā un Ziemeļeiropā, aktivitāte pieaug, taču ar piesardzīgāku akciju novērtējumu,” komentē EY eksperts.

Pēdējo gadu izaicinājumi – no augstām procentu likmēm līdz ģeopolitiskajām svārstībām – ir kļuvuši par uzņēmējdarbības jauno realitāti, kas liek uzņēmējiem daudz rūpīgāk izvērtēt stratēģiskos lēmumus un izaugsmes potenciālu.

Tomēr jaunākie OP Corporate Bank plc klientu aptaujas dati* atklāj optimistisku ainu: Baltijas uzņēmēji nevis turpina nogaidīšanas režīmu, bet mērķtiecīgi plāno nākamo izaugsmes posmu.

Baltijas valstu vidū vērojama nobīde plānos

Šobrīd vērojama neliela nobīde Baltijas kaimiņvalstu noskaņojumā – Latvijas un Lietuvas uzņēmēji jūtas ievērojami pārliecinātāki par paplašināšanos nekā kolēģi Igaunijā – šajā gadā investēt uzņēmuma attīstībā plāno 85 % Latvijas un 87 % Lietuvas uzņēmumu, kamēr Igaunijā – 74 % aptaujāto. Šī pārliecība visspilgtāk sakņojas spējā konkurēt globāli – īpaši ražošanas sektorā, kur eksporta pasūtījumi diktē nepieciešamību pēc jaunām jaudām.Igaunijas piesardzību varētu skaidrot tās ciešā sasaiste ar Somijas tirgu, kas pēdējā laikā piedzīvojis stagnāciju. Tāpēc mūsu ziemeļu kaimiņi šobrīd fokusējas uz drošākiem enkuriem – valsts iepirkumiem un iekšējo stabilitāti, kamēr Latvija un Lietuva vairāk gatavo pamatu eksporta izaugsmei.

Mākslīgā intelekta (MI) ekspansija darbavietās turpina pieņemties spēkā. Aizvadīto divu gadu laikā ceturtā daļa no visiem nodarbinātajiem pilnveidojuši prasmes, kā izmantot MI darba pienākumu veikšanā. Vēl vairāk ir tādu, kas šādas iemaņas vēlētos iegūt tuvākajā nākotnē, noskaidrots ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» jaunākajā, 2025. gada kārtā.

MI izmantošana šogad kļuvusi par pārliecinoši pieprasītāko prasmi darbavietās, un to apguvuši 24,8 % no visiem respondentiem. Ja iepriekšējos gados lielākā interese par vismodernākajām tehnoloģiskajām iespējām bija vadītājiem, tad šogad sasparojušies arī darbinieki.

Augstākā un vidējā līmeņa vadītāju vidū šīs iemaņas apguvuši 24,5% aptaujāto, bet darbinieku – 25,2%. 2025. gads arī kļuvis par pirmo, kad MI kļuvusi par pārliecinoši pieprasītāko apgūstamo prasmi, apsteidzot darba un privātās dzīves līdzsvarošanas (19,3%), laika plānošanas (17,4%) un motivēšanas iemaņas (13,9%). No aptaujas datiem var secināt, ka MI sniegto iespēju iepazīšana tuvākajos gados vērsīsies plašumā. 33,9% respondentu jau izteikuši vēlēšanos apgūt vai papildināt tieši šīs digitālās prasmes. Īpaši apņēmīgi šajā jautājumā ir vadītāji – šajā grupā tādu vēlmi izteikuši 38,2% aptaujāto. Darba ņēmēju vidū šādu cilvēku īpatsvars ir 29,6%. Jāpiebilst, ka interese par MI korporatīvajā vidē ir teju divreiz augstāka nekā par otro populārāko digitālo prasmi – darbu ar failu koplietošanas sistēmām. Tās vēlas apgūt 19,2% no visiem respondentiem.

No 13. līdz 17. oktobrim ekonomikas ministra Viktora Valaiņa vadībā uz Vašingtonu dosies Latvijas uzņēmēju delegācija aptuveni 50 cilvēku sastāvā, lai piedalītos vienā no lielākajām aizsardzības industrijas izstādēm “AUSA Annual Meeting & Exposition”, kā arī Latvijas-Amerikas Tirdzniecības un Rūpniecības Kameras (LACC) konferencē “Spotlight Latvia”.

Misijas fokuss ir uz aizsardzības, enerģētikas un IKT industrijas uzņēmumiem un tās galvenais mērķis ir kāpināt Latvijas duālā pielietojuma un aizsardzības industrijas eksportu uz Ziemeļameriku kā arī tuvāko trīs gadu laikā piesaistīt investīciju projektus 1 miljarda eiro apmērā.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzsver: “Mērķis ir Latvijas aizsardzības industrijas eksporta pieaugumu uz ASV palielināt vismaz par 20% trīs gadu laikā. Šī misija ir solis, lai Latvija piesaistītu vismaz 1 miljardu eiro jaunu investīciju aizsardzības, enerģētikas un augsto tehnoloģiju nozarēs. ASV ir mūsu stratēģiskais partneris gan drošības, gan ekonomikas jomā, un tieši tagad ir īstais brīdis stiprināt šo sadarbību. Latvijas uzņēmumi piedāvā pasaules līmeņa risinājumus dronu tehnoloģijās, kiberdrošībā un zaļajā enerģētikā, un mēs vēlamies, lai šie risinājumi tiktu izmantoti arī ASV tirgū. Mūsu mērķis ir panākt, lai Latvija kļūst par Baltijas inovāciju un tehnoloģiju centru duālā pielietojuma industrijai, kur top gan jaunas ražošanas jaudas, gan pētniecības projekti ar globālu ietekmi.”

Latvijas un citu Baltijas valstu studentu vidū par pievilcīgāko pirmās darba vietas izvēli kļuvusi profesionālo pakalpojumu nozare, savukārt IT un tehnoloģiju nozares popularitāte gada laikā kritusies no 31 % līdz 7 %, liecina EY un ERDA aptauja, kurā noskaidrots Baltijas biznesa, finanšu, grāmatvedības, matemātikas un ekonomikas studentu viedoklis.

Aptaujāto studentu primārā izvēle – profesionālie pakalpojumi; IT nozares popularitāte sarūk

Meklējot drošu pamatu karjeras sākumam, profesionālo pakalpojumu nozare (audits, grāmatvedība u.c.) kļuvusi par prioritāro Baltijas valstu biznesa, finanšu, grāmatvedības, matemātikas un ekonomikas studentu vidū. 2025. gadā šo jomu savai pirmajai darba vietai izvēlētos 41 % jauno speciālistu, kas ir par 10 % vairāk nekā pagājušajā gadā.

“Šie rezultāti apliecina augstu pieprasījumu pēc skaidra attīstības ceļa un iespējas ātri apgūt jaunas prasmes. Profesionālo pakalpojumu nozares izvirzīšana kā pievilcīgākā izvēle pirmajam darbam pēc absolvēšanas nozīmē ne tikai vēlmi būt daļai no spēcīga, starptautiska zīmola – tas ir signāls, ka studenti augstu vērtē strukturētu izaugsmi un iespēju uzkrāt daudzveidīgu pieredzi, strādājot ar dažādiem klientiem un nozarēm,” skaidro Diāna Krišjāne, EY partnere Baltijas valstīs.

Pēdējo gadu laikā banku nozare ir mainījusies straujāk nekā vairākās iepriekšējās desmitgadēs kopā. Šīs pārmaiņas nav tikai par jauniem digitāliem risinājumiem vai tehnoloģiju ieviešanu – tās iezīmē būtisku domāšanas un darbības modeļa maiņu.

Mūsdienās konkurences priekšrocība veidojas krustpunktā starp klientu gaidām un tehnoloģiju iespējām. Taču izšķirošais jautājums nav par to, kādas tehnoloģijas banka izmanto, bet gan, kādam mērķim tās tiek izmantotas.

Finanšu tehnoloģijas nosaka tempu, nevis noteikumus

Banku klienti sagaida pakalpojumus reāllaikā, intuitīvu pieredzi un vienkāršību, kas neprasa piepūli. Tajā pašā laikā bankām ir jāspēj nodrošināt drošību, stabilitāti un uzticību. Viens no svarīgākajiem mūsdienu banku darbības izaicinājumiem ir vienmērīga, intuitīva un droša lietotāja pieredze digitālajā vidē. Bankas arvien vairāk investē tehnoloģijās, automatizācijā un mākslīgajā intelektā, jo klienti to jau ir pieraduši saņemt no finanšu tehnoloģiju (“fintech”) uzņēmumiem – ātrus un ērtus risinājumus, kas darbojas reāllaikā.

"Latvijas finiera" teritorijā, svinīgi tika atklāts Baltijā lielākais iekštelpu mikro klases taktisko dronu mācību centrs “Drone House”, kuru izveidojusi biedrība “Drone House” sadarbībā ar biedrību “Drone Force Europe”.

Jaunais centrs paredzēts mikro klases bezpilota lidaparātu (BPLA) apmācībām, veicinot Latvijas spēju attīstību dronu pilotēšanā un drošības tehnoloģiju jomā.

Centra galvenā mērķauditorija ir Jaunsardzes dalībnieki, vispārizglītojošo skolu audzēkņi, studenti, zemessargi, Nacionālo bruņoto spēku karavīri, Valsts policijas darbinieki un citi interesenti, kuri vēlas apgūt dronu vadības prasmes. Skolēniem un jaunsargiem tiks nodrošinātas bezmaksas apmācības, savukārt pārējiem pieejamas programmas ar dažādu līmeņu kursiem un individuālajām nodarbībām.

Mikro klases taktiskie droni izvēlēti, jo tie šobrīd ir viens no dinamiskākajiem dronu tehnoloģiju virzieniem. Tie ir kompaktāki, vieglāk transportējami un ātrāk sagatavojami darbam, kas tos padara īpaši piemērotus taktiskām operācijām, izlūkošanai un situācijas novērtēšanai reāllaikā. Šo īpašību dēļ tie ir kļuvuši par būtisku rīku gan civilajā, gan militārajā vidē.

Baltija kļuvusi par reģionu, kur notiek salīdzinoši straujas nodokļu sistēmas izmaiņas.

Igaunijā, rēķinot vidēji uz vienu iedzīvotāju, nodokļos gadā samaksā 1,9 reizes vairāk nekā Latvijā un 2,8 reizes vairāk nekā Lietuvā.

Par to liecina AS BDO Latvia pētījums, analizējot Baltijas valstu kopējos budžeta ieņēmumus, tostarp iekasēto nodokļu apmēru un iedzīvotāju skaitu. Interesanti, ka būtībā visās trijās Baltijas valstīs ir līdzīgs nodokļu ieņēmumu apjoms, rēķinot eiro, bet atšķirīgs iedzīvotāju skaits rada jautājumus. Vai patiešām Igaunijā iedzīvotāji maksā augstākus nodokļus nekā Latvijā un Lietuvā? Vai mazam iedzīvotāju skaitam valsts uzturēšana izmaksā ievērojami dārgāk nekā ar iedzīvotājiem bagātākai valstij?

Līdzīgi ieņēmumi, atšķirīgi parametri

Analizējot mazumtirdzniecības nozares attīstību Latvijā, arvien spilgtāk iezīmējas paaudžu maiņas ietekme. Jaunie patērētāji, kuru ikdiena nav iedomājama bez digitāliem risinājumiem, ir kļuvuši par galveno nozares tehnoloģiju attīstības virzītājspēku.

Viņi sagaida, ka iepirkšanās būs tikpat ātra un intuitīva kā viņu digitālā vide – bez rindām, lieka kontakta un ar elastīgām preču saņemšanas iespējām. Tieši spēja sistemātiski pielāgoties šīm prasībām šogad noteiks nozares spēlētāju konkurētspēju. Latvijas mazumtirdzniecībā šobrīd iezīmējas trīs savstarpēji saistītas tendences, kas noteiks jaunus nozares standartus. Tās atspoguļo gan patērētāju paradumu maiņu, gan nepieciešamību uzņēmumiem straujāk pielāgoties tehnoloģiju attīstībai un darba tirgus realitātei.

Reāllaika dati un mākslīgais intelekts (MI) – no ekstras par nepieciešamību

Mazumtirdzniecībā tehnoloģiju integrācija, kas balstīta reāllaika datos un mākslīgā intelekta risinājumos, no izvēles ir kļuvusi par obligātu profesionālās pārvaldības priekšnoteikumu. Uzņēmumi, kas joprojām paļaujas uz manuālām krājumu uzskaites metodēm un fragmentētu informācijas apriti, riskē zaudēt pozīcijas pret konkurentiem, kuri ikdienas lēmumu pieņemšanu veic uz datiem balstītas pārvaldības pamata. Jau šobrīd Baltijā arvien plašāk tiek ieviesta radiofrekvences identifikācijas (RFID) tehnoloģija, automatizēta krājumu pārvaldība un MI algoritmi pieprasījuma prognozēšanai un resursu optimizēšanai. Mazumtirgotāji izmanto arī MI risinājumus klientu plūsmas optimizēšanai, tostarp vecuma noteikšanai pašapkalpošanās zonās, kas ļauj nodrošināt gan drošības standartus, gan uzturēt iepirkšanās ātrumu. Igaunijā šāds risinājums jau darbojas un būtiski samazina gaidīšanas laiku pie kases, savukārt Lietuvā tie tiek testēti un tuvākajā laikā kļūs pieejami plašākam klientu lokam. Tas apliecina tehnoloģijas pakāpenisku nostiprināšanos Baltijas tirgū.2026. gadā redzēsim, ka MI sistēmas arvien vairāk palīdzēs koordinēt loģistiku, personalizēt piedāvājumus un automatizēt ikdienas procesus. Tas būtiski maina veidu, kā mazumtirdzniecības uzņēmumi plāno darbību, pārvalda resursus un pieņem lēmumus, balstoties uz reāllaika datiem.

Eiropas finanšu sektors šobrīd piedzīvo vienu no straujākajām transformācijām pēdējo pāris desmitu gadu laikā. Tehnoloģiju uzņēmumi, maksājumu iestādes un tā saucamās fintech jeb finanšu tehnoloģiju platformas īsā laikā ir būtiski mainījušas veidu, kā cilvēki izmanto finanšu pakalpojumus gan Latvijā, gan citviet Eiropā.

Šodien kontu atvērt, pārskaitīt naudu vai apmaksāt pirkumu var dažu sekunžu laikā. Fintech uzņēmumi ir kļuvuši par nozīmīgu inovāciju virzītājspēku, paātrinot finanšu pakalpojumu digitalizāciju un uzlabojot ērtību miljoniem klientu.

Mēs to novērojam arī tepat Latvijā – tā ir ierasta situācija, kad klientam Rīgā vai Jelgavā ir savs “pamatkonts” tradicionālā bankā un tad papildus vēl viens vai pat vairāki konti dažādās maksājumu iestāžu digitālajās platformās pie kuriem ir piesaistītas arī dažādas maksājumu kartes un lietotnes. Pietiekami daudzi arī tepat Latvijā paralēli banku pakalpojumiem izmanto arī ieguldījumu platformas, kurās klienta līdzekļi tiek turēti kādas mazāk pazīstamas jurisdikcijas bankas kontā. Šāds pakalpojumu sazarojums ir mūsdienīgs un klientam sniedz dažādus ieguvumus un pati par sevi šāda situācija nav nevēlama un atspoguļo finanšu tirgus inovāciju dinamisku attīstību.