Latvijas izcelsmes globālā pasūtījuma drukas platforma “Printify” tagad sniedz saviem tirgotājiem iespēju piedāvāt klientiem arī pēc pasūtījuma fasētas patēriņa preces, piemēram, ādas kopšanas līdzekļus un uztura bagātinātājus, informēja uzņēmuma izpilddirektore Anastasija Oļeiņika.

“Printify” mērķis ir sniegt finansiālu un karjeras brīvību e-komercijas uzņēmējiem jebkurā vietā pasaulē, un pēc pasūtījuma fasētas patēriņa preces ir vēl viens veids, kā nodrošināt iespēju vairāk nekā 10 miljoniem partneru piedāvāt arvien jaunas preces saviem klientiem.

“Mūsu kopiena jau ilgstoši lūgusi papildināt sortimentu ar tādām jaunām kategorijām kā uztura bagātinātāji un ādas kopšanas līdzekļi. Tirgotāji saskata lielas iespējas, un tādēļ mūsu komanda ir cītīgi strādājusi, lai viņiem tās nodrošinātu. Es ar nepacietību gaidu jaunus pārdošanas rekordus,” saka“Printify” izpilddirektore Anastasija Oļeiņika.

Sava kosmētikas zīmola izstrāde var prasīt 6-12 mēnešus un 25 tūkstošu dolāru ieguldījumu. “"Printify" to piedāvā paveikt piecu minūšu laikā un bez investīcijām. Globālais e-komercijas bizness, kurā preces tiek nosūtītas pircējam bez pārdevēja tiešas iesaistes (dropshipping), 2022. gadā bija 225 miljardus dolāru vērts, taču tikai 2,6 % no tā veidoja kosmētikas un veselības produkti. “Printify” saskata lielu potenciālu piedāvāt savas platformas lietotājiem arī šīs kategorijas produktus.

Tehnoloģiju uzņēmumi Printful un Printify, kas sniedz apdrukas un citus ražošanas ārpakalpojumus interneta veikaliem visā pasaulē, paziņojuši par apvienošanos.

Šis solis pavērs jaunas perspektīvas abu uzņēmumu straujākai izaugsmei, nodrošinot vēl plašākas iespējas miljoniem klientu ērti attīstīt savu tiešsaistes biznesu globālā mērogā. Abas platformas turpinās darboties kā atsevišķi zīmoli un stiprinās Rīgu kā inovāciju centru un tehnoloģiju investīciju stratēģisko mērķi.

Saņemot gan abu uzņēmumu akcionāru atbalstu, gan komercdarbību uzraugošo iestāžu atļauju, Printful un Printify šodien paziņojuši par apvienošanos. Integrējot tehnoloģijas un resursus kā līdzvērtīgiem partneriem, paredzēts izveidot biznesu ar vēl plašāku produktu klāstu, ģeogrāfisko pārklājumu un personalizētiem ražošanas risinājumiem ikvienam – no individuāliem uzņēmējiem līdz pasaules vadošajiem uzņēmumiem. Arī pēc apvienošanās abi zīmoli – Printful un Printify – tiks saglabāti uz nenoteiktu laiku, un jau drīzumā abās platformās būs iespējams iepazīties ar atjaunināto piedāvājumu.

Tehnoloģiju uzņēmumi Printful un Printify ir apvienojušies, un apvienotā uzņēmuma vadības komanda uzsāk darbu šodien, 20. novembrī.

Līdzšinējais Printful izpilddirektors Alekss Saltonstols (Alex Saltonstall) ieņems apvienotā uzņēmuma izpilddirektora amatu, savukārt Printify izpilddirektore Anastasija Oļeiņika kļūs par uzņēmuma prezidenti un plaftormas vadītāju.

“Jaunizveidotā supervaroņu A komanda ir gatava īstenot savu misiju –piedāvāt klientiem ātrāk un vairāk izcilu inovāciju,” pauž Jānis Berdigans, Printify dibinātājs un izpildpriekšsēdētājs.

Tam piekrīt arī Printful līdzdibinātājs un valdes priekšsēdētājs Lauris Liberts: “Šis ir aizraujošs brīdis mums visiem. Mēs patiesi ticam, ka jaunizveidotā vadības komanda pacels uzņēmumu un visu nozari jaunā līmenī. Aleksa stratēģiskais redzējums virzīs apvienoto uzņēmumu uz panākumiem, savukārt Anastasija koncentrēsies uz platformas stratēģiju un darbību, virzot integrācijas prioritātes, kā arī pilnveidojot zīmola un tehnoloģiju stratēģijas. Kopā ar abu uzņēmumu apvienoto talantu komandu nākotne izskatās ļoti daudzsološa.”

Jaunuzņēmumu nozare plašāk pazīstama ir vien dažus gadus, bet pēdējā laikā to plosa medijos izskanējusī informācija, ka daži neogodprātīgi uzņēmēji no Krievijas un Baltkrievijas savulaik izmantojuši tā saukto jaunuzņēmumu vīzu, lai iegūtu uzturēšanās atļauju Latvijā.

Pēc tam ir bijuši gadījumi, kad tā ir izmantota dažādiem - diemžēl, arī negodprātīgiem mērķiem. Mūsu visu attieksme pret atsevišķām kaimiņvalstīm pēc 2022. gada februāra ir mainījusies. Mainās arī fokuss attiecībā uz reģioniem, ar kuriem vēlamies sadarboties. Taču viena lieta paliek nemainīga - Latvijas ekonomikai papildspēki noder.

Negodprātīgu privilēģiju izmantošanu nav iespējams izslēgt nevienā nozarē - ne jaunuzņēmumos, ne pārtikas ražošanā, ne loģistikā. Un nav pamata uzskatīt, ka tieši jaunuzņēmumu vīzas saņēmēji ir negodprātīgāki, kā citi uzņēmēji. Šādas vīzas ir plaši izmantots atbalsta mehānisms, ko daudzas pasaules valstis lieto, lai pievilinātu inovatīvu uzņēmumu dibinātājus.

Lai veicinātu inovāciju, jaunuzņēmumu un tehnoloģiju attīstību Rīgā, Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra (RITA) izsludina pieteikšanos jaunai investīciju atbalsta programmai “Jaunuzņēmumu māju atbalsta programma”, kas mērķtiecīgi sekmēs jaunuzņēmumu māju darbību Rīgā.

Kopumā galvaspilsētā nākamo 3 gadu laikā plāno ieguldīt 450 000 eiro jaunuzņēmumu centra attīstībā.

Jaunuzņēmumu centra attīstītāju izvēlēsies, balstoties uz vairākiem kritērijiem, tostarp iepriekšējo pieredzi darbā ar jaunuzņēmumiem, atsauksmēm, telpu izvēli, piedāvāto stratēģiju un plānu tās ieviešanai, kā arī līdz šim piesaistīto jaunuzņēmumu skaitu.

Līgumu ar izvēlēto attīstītāju slēgs uz 36 mēnešiem (3 gadiem jeb 3 periodiem), katrā periodā sniedzot 150 000 eiro līdzfinansējumu piedāvātā plāna realizācijai, no kuriem 75 000 eiro ir pieejami 2024. gada budžetā. Paredzēts, ka jaunuzņēmumu centra attīstītājs pirmajā gadā atbalstīs vismaz 10, savukārt, otrajā un trešajā gadā vismaz 15 jaunuzņēmumus katru gadu.

Darbību Latvijā sāks Lietuvā dibināts biznesa enģeļu un jaunuzņēmumu valdes locekļu tīkls NGL.

Tā mērķis ir ne tikai palīdzēt Latvijas biznesa pārstāvjiem un privātajiem investoriem ieguldīt perspektīvos jaunuzņēmumos, bet arī sniegt savas zināšanas šādu uzņēmumu vadībā.

NGL Latvijā vadīs Āris Brencis, kuram ir iepriekšēja pieredze investoru attiecību vadīšanā tehnoloģiju un jaunuzņēmumu pasākumā “TechChill” un jaunuzņēmumu programmu un akceleratoru vadīšanā inovāciju vadības uzņēmumā “Helve”.

“Lai gan biznesa eņģeļu tīkli nav nekas jauns Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmā, mēs Latvijas tirgū ieviešam inovāciju – valstī pirmo jaunuzņēmumu valdes locekļu tīklu, lai palīdzētu jaunuzņēmumiem izveidot spēcīgas pārvaldības struktūras, kas atbalsta to izaugsmi un paplašināšanos jau no paša sākuma” stāsta Āris Brencis, "NGL" tīkla vadītājs Rīgā.

Jaunuzņēmumi Rīgai 2024. gadā piesaistījuši investīcijas 21,8 miljonu eiro apmērā un nodokļos nomaksājuši 62,6 miljonus eiro, kas ir par 13 % vairāk nekā 2022. gadā, liecina Latvijas jaunuzņēmumu asociācijas “Startin.lv” apkopotie dati.

Kā skaidro Fredis Bikovs, Rīgas investīciju un tūrisma attīstības aģentūras (RITA) direktors, lai gan jaunuzņēmumu piesaistīto investīciju apjomu ir ietekmējusi ģeopolitiskā situācija, galvaspilsētā jaunuzņēmumiem ir radīta labvēlīga vide un apstākļi, kas turpinās veicināt investīciju apjoma pieaugumu turpmākajos gados. Lielākā investoru interese ir par finanšu un aizsardzības tehnoloģiju jaunuzņēmumiem, kā arī deep-tech jeb zinātniski ietilpīgu tehnoloģiju uzņēmumiem.

Jau vairāku gadu garumā Rīgā koncentrējas lielākā daļa jaunuzņēmumu, kas attīsta savu biznesu Latvijā. Galvaspilsētā reģistrēti 315 jaunuzņēmumi, un vēl 84 – Rīgas plānošanas reģionā, veidojot 80 % no kopējā Latvijā reģistrēto jaunuzņēmumu apjoma. Jaunuzņēmumi Rīgā pārstāv dažādas jomas, taču lielākoties tie ir finanšu tehnoloģiju, aizsardzības tehnoloģiju un deep-tech uzņēmumi.

Nedēļā, kad jaunuzņēmumi un investori pulcējas lielākajā nozares pasākumā "TechChill", apkopoti un publiskoti dati par jaunuzņēmumu veikumu un finansiālo pienesumu valsts ekonomikā pēdējo gadu laikā. Tā ir tapis zināms, ka, piemēram, 2023. gadā valsts budžetā nodokļos jaunuzņēmumi ir samaksājuši par 16% vairāk kā gadu iepriekš - 71,4 miljonus eiro.

Kopējais nozares apgrozījums pārsniedz 400 miljonus eiro. Jaunuzņēmumos Latvijā strādā 4000 darbinieku. Viņu vidējā alga ir 2850 eiro.

Latvijas jaunuzņēmumu asociācijas "Startin.lv" datubāzē ir 512 jaunuzņēmumi. Lielākā daļa jeb 315 jaunuzņēmumi ir reģistrēti Rīgā, vēl 84 bāzējas Pierīgā. Vidzemē un Kurzemē reģistrēti attiecīgi 39 un 32 jaunuzņēmumi. Zemgalē - 16. Vismazāk jaunuzņēmumu ir Latgalē - tikai seši.

"Neskatoties uz to, ka no jauna reģistrēto jaunuzņēmumu skaits 2024. gadā ir samazinājies, pagājušajā gadā tapa vairākas būtiskas iniciatīvas, kas ļauj pozitīvi raudzīties uz šo gadu. Īpaši gribas izcelt "Startup House Riga" izveidošanu. Pasaules pieredze liecina, ka jaunas idejas dzimst tur, kur pulcējas līdzīgi domājoši cilvēki. Tagad Rīgā arī ir tāda vieta. "Startup House Riga" organizētajā pirmsakselerācijas programmā, kas nule noslēdzās, izveidotas 15 jaunas komandas, kas turpinās darbu un mēģinās pierādīt savu ideju dzīvotspēju. Ar interesi vērosim, ko spēs pirmie 100 informācijas tehnoloģiju un jaunuzņēmumu izglītības programmas "StartSchool" dalībnieki. Tieši šo iniciatīvu dēļ, kas tapušas gan ar valsts un pašvaldības, gan pieredzējušo jaunuzņēmumu dibinātāju atbalstu, esmu pārliecināta, ka tieši Latvijai ir iespēja kļūt par nākamo jaunuzņēmumu centru," saka jaunuzņēmumu un tehnoloģiju konferences "TechChill" vadītāja Annija Mežgaile.

Klausoties to, kā publiskajā komunikācijā aizvien biežāk izskan vēlmes pēc nākamā vienradža, man prātā ataust multfilma no bērnības “38 papagaiļi”, kur zvēri mērīja čūsku un secināja, ka tā ir 38 papagaiļus gara. Viņi gan diezgan ātri saprata, ka var mērīt arī, piemēram, pērtiķēnos un ziloņos. Un rezultāts būs tāds pats - čūskas garums būs noskaidrots. Attiecībā uz jaunuzņēmumu ekosistēmu, vienradzis skan labi.

Taču tā nav vienīgā mērvienība, pēc kuras vērtēt jaunuzņēmumu panākumus. Pasaules un kaimiņvalstu pieredze rāda, ka arī lielas investīcijas saņēmušie bankrotē. Savukārt veiksmīgi var būt arī tie, kas attīstās salīdzinoši lēnām, investējot tikai savus līdzekļus. Gan vieni, gan otri vienradža statusu tā arī var nesasniegt. Bet vai tas tiešām liecina, ka tie nav veiksmīgi?

Pirms plašāk runājam par jaunuzņēmuma mērauklām un to veiksmes faktoriem, gribu vēl un vēlreiz uzsvērt, ka jaunuzņēmums nav vienkārši jauns uzņēmums. Diemžēl, pats termins nu jau arī priekšvēlēšanu cīņās tiek izmantots vietā un nevietā. Jaunuzņēmums ir uzņēmums ar augstas izaugsmes potenciālu, kura pamatdarbība ir saistīta ar mērogojamu biznesa modeļa ieviešanu un inovatīvu produktu izstrādi, ražošanu vai attīstību. Investīcijas tam visbiežāk ir nepieciešamas, lai nodrošinātu strauju izaugsmi. Piemēram, frizētava ir jauns uzņēmums, bet tas nav jaunuzņēmums. Lai atvērtu vēl vienu frizētavu, vajadzēs jaunas telpas un darbiniekus, bet inovatīvi tehnoloģiju uzņēmēji var savu biznesu mērogot bez vajadzības atvērt vēl vienu fizisku vietu.

Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija | Startin.LV publicējusi "Latvijas Jaunuzņēmumu ekosistēmas atskatu 2024", piedāvājot padziļinātu analīzi par jaunuzņēmumu vides attīstību, investīciju dinamiku, talantu piesaisti un pieejamo atbalstu.

Atskats izceļ svarīgākos notikumus, piemēram, 62 miljonu eiro fondu, kas paredzēts jaunuzņēmumu agrīnās attīstības posma finansēšanai, "Printful" un "Printify" apvienošanos, "Startup House Riga" izveidi un jaunas tendences mākslīgā intelekta, blokķēdes un aizsardzības tehnoloģiju jomās.

Aizvadītajā gadā jaunuzņēmumu ekosistēma piedzīvojusi mērenu izaugsmi, kurā darbinieku skaits pieaudzis nedaudz, bet uzņēmumu apgrozījums un peļņa turpinājuši kāpt. Kā uzsver Startin.LV projektu vadītājs un atskata autors Eduards Ritums, tas skaidri norāda, ka jaunuzņēmumu industrija balstās uz augsti kvalificētu un radošu cilvēku komandām. Tādēļ ir svarīgi neaizmirst par izglītības nozīmi – gan skolās un universitātēs, gan tādās organizācijās kā Riga TechGirls un StartSchool.

Līdz šim jaunuzņēmumu vide Latvijā ir bijusi dinamiska un daudzsološa. Dati liecina, ka Latvijas jaunuzņēmumi nodokļos valsts budžetā gadā iemaksā vairāk nekā 70 miljonus eiro, tomēr, par spīti stiprajām pusēm, ir arī virkne izaicinājumu.

Pie mums ir izveidota aktīva ekosistēma ar spēlētājiem no publiskā un privātā sektora, kas atbalsta jaunos uzņēmējus, taču ir vairāki faktori, kas kavē straujāku jaunuzņēmumu izaugsmi. To vidū ir ierobežota piekļuve talantiem un speciālistiem ar specifiskām kompetencēm, ierobežoti resursi uzņēmumu attīstībai, kā arī nepieciešamība pēc efektīvākām starptautiskās sadarbības platformām.

Jaunuzņēmumu ekosistēmas stiprās puses

Latvijā darbojas daudzas organizācijas un institūcijas, kas sniedz informatīvu un finansiālu atbalstu jaunuzņēmumiem. To vidū ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Ekonomikas ministrija, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija Startin.LV, ir izveidots arī inovācijām, sadarbībai un izaugsmes veicināšanai veltīts centrs “Startup House Riga”. Starptautiskie eksperti arī norāda, ka Latvijas normatīvais regulējums attiecībā uz jaunuzņēmumiem ir labi sakārtots. Piemēram, Vācijas finanšu ministrs ir apmeklējis Latviju, lai smeltos pieredzi jaunuzņēmumu attīstībai. Papildus tam jāmin, ka Latvija, kā neliels tirgus, var būt nosacīta testēšanas vide, kur uzņēmēji var aprobēt un pilnveidot savus produktus pirms ieiešanas starptautiskajos tirgos.

Pagājušajā gadā Baltijas uzņēmumu apvienošanās un iegādes darījumu tirgus atdzima, un Sorainen eksperti paredz, ka 2025. gadā izaugsme turpināsies. 2024. gada beigas un šā gada sākums Sorainen M&A komandai ir bijuši īpaši intensīvi, tāpēc prognozes ir optimistiskas.

Saskaņā ar Mergermarket datiem kopējais paziņoto darījumu skaits 2024. gadā, salīdzinājumā ar 2023. gadu, pieauga par 39%, bet atklāto darījumu vērtība pieauga vēl vairāk, tuvojoties rekordlielam līmenim, kas tika sasniegts2021-2022. gadā. Darījumu skaits pieauga visās Baltijas valstīs, un ievērojami palielinājās darījumu skaits ar vērtību virs 100 miljoniem eiro: 2023. gadā bija tikai trīs darījumi, bet pagājušajā gadā jau septiņi.

Sorainen eksperti sagaida, ka galvenie Baltijas M&A tirgus izaugsmes virzītājspēki šogad būs Baltijas valstu ekonomikas izaugsme, procentu likmju samazināšanās un privātā un riska kapitāla darījumu skaita pieaugums. 2023.-2024. gadā vairāki pārdošanas procesi Baltijas valstīs tika atlikti vai iesāktie apturēti ģeopolitiskās spriedzes, augsto procentu likmju vai Baltijas valstu ekonomikas lejupslīdes dēļ.

Phillip Morris Latvia mātes kompānija Philip Morris International (PMI) jau devīto gadu pēc kārtas ir atzīta par labāko darba devēju TOP darba devēju institūta (Top Employers Institute) ikgadējā labāko darba devēju pētījumā.

Nīderlandē bāzētā institūta pētījuma ietvaros ik gadu neatkarīgi auditori starptautiskā mērogā vērtē uzņēmumu ikdienas darba praksi, cilvēkresursu stratēģiju un ieguldījumu labākas darba vides veidošanā.

Atzinības saņemšana atspoguļo PMI apņemšanos attīstīt uz izaugsmi orientētu un iekļaujošu kultūru, kas balstās uz kopīgām vērtībām un uzvedību, nodrošinot, lai aptuveni 82 700 PMI darbinieku visā pasaulē justos droši, būtu uzklausīti, iesaistīti un ar spēcīgu piederības sajūtu.

Philip Morris Baltic cilvēku un kultūras nodaļas vadītāja Sandra Daukšienė: “Augstais novērtējums apliecina uzņēmuma stratēģijas efektivitāti un iedvesmo aktīvi strādāt pie jaunu iniciatīvu īstenošanas, lai pilnveidotu darba vidi un iedvesmotu darbiniekus attīstīties gan darbā, gan personīgajā dzīvē. Philip Morris ik gadu izvirza arvien augstākus mērķus un katru gadu paplašina dažādības un iekļaušanas iniciatīvas savu darbinieku labklājības labā. Tostarp liela uzmanība 2024. gadā tika veltīta arī specializētajām apmācībām, ar mērķi iemācīties atpazīt un izvairīties no aizspriedumainas domāšanas par kolēģiem ar invaliditāti. Philip Morris veicina arī “Mēs rūpējamies” kultūru, kas veicina darbinieku iesaistīšanos svarīgu uzņēmuma lēmumu pieņemšanā. Tas darbiniekiem ne tikai sniedz iespēju justies novērtētiem un realizēt sevi, bet arī palīdz sasniegt labākus rezultātus, paaugstina motivāciju un stiprina visas organizācijas efektivitāti.2024. gadā nostiprinājām daudzas Philip Morris pamatvērtības, un šogad plānojam koncentrēties uz daudzveidības un iekļaušanas iniciatīvām. Tostarp turpināsim izglītot darbiniekus par uzvedības modeļiem, kas veicina cieņu, sapratni un vienlīdzīgas iespējas ikvienam,” skaidro S. Daukšienė.

Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmu veido vairāk kā 600 jaunuzņēmumi, no kuriem vairāk kā puse darbojas informācijas un sakaru pakalpojumu nozarē, un vairāk kā 20% ražošanā un profesionālajos, zinātniskajos un tehniskajos pakalpojumos.

Jaunuzņēmumu straujākai izaugsmei, saskaņā ar Jaunuzņēmumu atbalsta likumu, no valsts puses tiek piedāvāts atbalsts fiksēta maksājuma veikšanai un augsti kvalificētu darba ņēmēju piesaistei.

"Finansējuma pieejamība Startup uzņēmumiem netiks aizkavēta - "Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir gatava paātrinātā kārtībā izskatīt Startup uzņēmumu pieteikumus, tādejādi nodrošinot faktisko atbalsta saņemšanu prioritāri. Atbilstoši LIAA rīcība esošajai informācijai, izmaiņas šobrīd ietekmē atbalsta sniegšanu 8 uzņēmumiem, kuri ir vērsušies LIAA. Ekonomikas ministrijas virzītie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos jau ir iekļauti MK sēdē 13.augustā. Izmaiņas MK noteikumos ļaus pieņemt un vērtēt priekšlikumus, kā arī piešķirt finansējumu. Paralēli tiek virzīta uz priekšu arī likuma grozījumu veikšana steidzamības kārtībā," norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Tehnoloģiju zināšanas kļūst par kritiski svarīgu kompetenci, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu uzņēmumu konkurētspēju. Organizācijas aizvien biežāk cenšas piesaistīt cilvēkus, kuriem ir gan nepieciešamās zināšanas, gan praktiskās iemaņas. Tieši prasmju pilnveide ir lielākais izaicinājums, jo tam nepieciešama līdzdarbošanās tehnoloģiju biznesa kopienā, sadarbība ar jau esošiem uzņēmumiem un nozares ekspertiem.

Pēdējos gados esam spēruši nozīmīgu soli tehnoloģiju izglītības attīstībā, viens no piemēriem ir “Riga Techgirls”. Tomēr, neskatoties uz sasniegumiem, saskaramies ar būtisku izaicinājumu – trūkst cilvēku, kuriem ir gan tehnoloģiju, gan biznesa zināšanas, kā arī praktiskās iemaņas. Pirms vairākiem gadiem, viesojoties Francijā, uzzināju par starptautisko programmu “School42”, kas bija guvusi plašu atzinību un popularitāti.

Šī programma sagatavo cilvēkus darbam, sniedzot praktiskās iemaņas, un vairāk nekā 90% absolventu veido karjeru tehnoloģiju jomā. Tas mani iedvesmoja un lika aizdomāties, kādēļ Latvijā nav līdzīgas iniciatīvas? Mums nav milzīgu dabas resursu, ko eksportēt, kādreizējais plāns, būt par tranzīta valsti starp Rietumiem un Austrumiem, vairs nav aktuāls. Tāpēc svarīgs ir tikai tas, ko paši spēsim radīt, un tas, vai varēsim radīt produktus un pakalpojumus ar pievienoto vērtību.

Lai Latvijā attīstītos veiksmīgi jaunuzņēmumi, tostarp arī tādi, kuru tirgus vērtība sasniegusi miljardu ASV dolāru, jeb “vienradži”, nepieciešams pieejamāks finansējums pirmssēklas un sēklas stadijā, kā arī ambiciozāki dibinātāji, kuri ir gatavi uzņemties riskus, secināts ekspertu diskusijā “Vai vienradžus var audzēt fermās?”, ko organizēja informācijas tehnoloģiju un jaunuzņēmumu izglītības programma “StartSchool”.

Skaidrojot, kāpēc Latvija “vienradžu” skaita ziņā atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, eksperti norādīja, ka kaimiņvalstīs pieredzējušie uzņēmēji aktīvāk dalās pieredzē un investē jaunuzņēmumu kopienā, vienlaikus norādot, ka arī Latvijā situācija sāk uzlaboties. “Igaunijā laimējās ar “Skype”, kas pirmais “vienradzis”. Tieši no tā izauga citi veiksmīgi uzņēmumi un gandrīz katrā strauji augošā Igaunijas uzņēmumā ir kāds pārstāvis, kas strādājis “Skype”. Citu atšķirību starp Baltijas valstīm nav,” uzsvēra investīciju fonda “Change Ventures” partneris Andris K. Bērziņš.

Arī “Riga TechGirls” vadītāja Anna Andersone uzsvēra, ka “Uzņēmums “Skype” palīdzēja igauņiem noticēt savām spējām un uz savas ādas izbaudīt veiksmes stāstu. Tas ļāva sasniegt tik daudz, lai varētu investēt atpakaļ valstī un kopienā. Igaunijā tas notika daudz, daudz ātrāk, bet tagad arī Latvijā veidojas atbilstoša jaunuzņēmumu ekosistēma.”

Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija izziņo valdes sastāvu piecu jaunu locekļu sastāvā.

Visi valdes locekļi jau ilgstoši piedalās jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstības veicināšanā. Jaunievēlētā valde vadīs asociāciju turpmākos divus gadus.

Ar līdzšinējās valdes atbalstu asociācijai ir izdevies piesaistīt papildu finansējumu, pirmo reizi pasniegt Latvijas Jaunuzņēmumu balvu, kā arī kuplināt biedru skaitu to gandrīz dubultojot.

Pieteikumi saņemti no desmit kandidātiem. No tiem četri paši ir uzņēmumu radītāji. Tas ir līdz šim augstākais skaits jaunuzņēmēju kandidatūru, tādējādi apliecinot vēlmi Latvijā radīt un uzturēt atbilstošu vidi jaunu tehnoloģiju un produktu ar augstu pievienoto vērtību izveidei.

Vēlēšanās savu balsi iesniedza 88 biedri, divus valdes locekļus, Andri K. Bērziņu un Agnesi Veckalni, ievēlēti atkārtoti:

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

Uzņēmējdarbības temperatūra Latvijā ir mērena, bet ar pozitīvu tendenci uzsilt – tā secināts ekspertu diskusijā par uzņēmējdarbības attīstību "Uzņēmējdarbības temperatūra 2025: vēss, remdens vai karsts?", ko organizēja “StartSchool” sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, Latvijas Darba devēju konfederāciju un “Junior Achievement Latvia”.

Eksperti norāda - lai attīstītu uzņēmējdarbību Latvijā, ir svarīga izglītība, drosme un atbalsta iespējas reģionos. Tāpat secināts, ka jauniešu interese par uzņēmējdarbību Latvijā pieaug, tomēr veiksmīgai attīstībai nepieciešama ilgtermiņa pieeja, kvalitatīva izglītība un piemērota vide, kas iedrošina uzsākt savu biznesu, ne tikai Rīgā, bet arī reģionos.

Diskusija tika organizēta, jo pēdējā gada laikā Latvijas uzņēmējdarbības ekosistēmā un sabiedrībā kopumā vērojama jauna tendence – cilvēki kļūst piesardzīgāki, mazāk gatavi uzņemties riskus, būtiski audzis arī likvidēto uzņēmumu skaits. Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītājs Kaspars Gorkšs norādīja: “Uzņēmējdarbība ir risks, un ne visi ir gatavi to uzņemties. Daudzi izvēlas stabilāku vidi, piemēram, darbu publiskajā sektorā, kur vakanču skaits pieaug. Ja gribam redzēt vairāk jaunuzņēmumu, primāri ir jārunā par zināšanām – tieši atbilstoša kvalifikācija un izglītība rada pārliecību un drosmi spert pirmos soļus un uzņemties risku.”

Augusta beigās Ekonomikas ministrijas (EM) publicētajā sarakstā ar uzņēmumiem, kas 2024.gada jūnijā veikuši preču eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju, ir iekļauti attiecīgi 128 un 73 uzņēmumi no dažādām nozarēm.

Pusgada laikā kopš iepriekšējā saraksta publicēšanas to skaits ir nedaudz sarucis. Centrālās statistikas dati rāda, ka eksporta apjomi šogad, salīdzinot ar 2023.gada pirmajiem pieciem mēnešiem, uz Krieviju un Baltkrieviju turpina pakāpeniski kristies, kamēr imports no Baltkrievijas pat pieaudzis. Vienlaikus, kamēr preču eksportētāji jau ilgstoši dažādos formātos saņem publisko kaunināšanu un tiek publicēti īpašos sarakstos, oficiāls pakalpojumu eksportētāju un dažādo importētāju saraksts šajā laikā tā arī nav tapis, lai arī importētāji lielā mērā ir tie, kuri pērk preces un pakalpojumus un maksā līdzekļus Krievijas un Baltkrievijas ekonomikām.

Noslēdzoties atlases procesam, mācības uzsāks pirmie simts IT un start-up izglītības programmas “StartSchool” dalībnieki.

Interese par iespēju attīstīt tehnoloģiju un biznesa prasmes bija augsta - uz vienu vietu programmā pretendēja aptuveni septiņi dalībnieki, tādejādi apliecinot, ka šādas programmas ir pieprasītas un nepieciešamas. Jau augustā, atlasi izturējušie pretendenti, uzsāks intensīvu 12 mēnešu mācību programmu, iegūstot praksē balstītas zināšanas un kompetences. Liela daļa no dalībniekiem pēc programmas absolvēšanas vēlas dibināt savu jaunuzņēmumu (30%), mainīt karjeru (28%), kā arī sekmēt personīgo izaugsmi (12%).Līdzvērtīgu interesi par mācībām izrādījuši kā vīrieši tā sievietes - 48% no pretendentiem bija vīrieši un 52% - sievietes.

Apmācības ir piemērotas ne tikai jauniešiem, kuri tikko absolvējuši vidusskolu, bet arī cilvēkiem, kuri jau aktīvi veido savu karjeru un ir ekonomiski aktīvajā vecumā. Vidējais dalībnieku vecums ir 31,7 gadi un vairāk nekā 70% dalībnieku ir ar vismaz 3 gadu darba pieredzi kādā jomā. Kopumā pieteikušies dalībnieki no 15 valstīm, no kuriem vairums ir no Latvijas, kā arī dalībnieki no Igaunijas, Ukrainas, Tunisijas un Indijas.

Lai saņemtu atbalstu vai piesaistītu investīciju fondus, jaunuzņēmumiem ir jāsasniedz noteikts izaugsmes līmenis. Dažādām platformām vai lietotnēm ir jāsasniedz noteikts lietotāju skaits, tikai tad iespējams pretendēt uz atbalstu, tāpēc bieži vien nepietiek tikai ar labu ideju.

Nepieciešama arī spēcīga komanda, kas spēj skaidrot ideju, sekmējot sabiedrības interesi. T.s. pūļa finansējums, piesaistot daudzus nelielus investorus – privātpersonas, var kalpot kā atspēriena punkts Latvijas jaunuzņēmumiem, lai sasniegtu nākamo attīstības stadiju.

Ja analizējam jaunuzņēmumus, kuru pamatā ir ideja par lietotni, tad jāuzsver, ka investīciju fondi iesaistās, kad produkts jau ir gatavs, “palaists” un sasniedzis noteiktu lietotāju skaitu. Katram fondam var būt atšķirīgas prasības – 10 000 lietotāju vai pat 30 000, kas ir normāli, jo fondi ik dienas saņem daudz idejas. Attiecīgi rodas jautājums – kā jaunuzņēmumu dibinātājiem nonākt līdz attiecīgajam līmenim? Šeit der atcerēties, ka spēks bieži vien ir spējā apvienoties kopīgam mērķim, tāpēc risinājums var būt arī daudzu nelielu investoru - līdzīpašnieku piesaiste. Esam Latvijas uzņēmums ar vairāk nekā 100 līdzīpašniekiem - cilvēki var iegādāties kapitāldaļas un šie līdzekļi tiek investēti uzņēmumā. Esam pārliecinājušies, ka cilvēki Latvijā ir gatavi noticēt labām idejām un kopīgiem spēkiem radīt lielas lietas. Mūsu valstī ir radoši un talantīgi cilvēki, kuri spēj radīt idejas ar ļoti augstu potenciālu un pievienoto vērtību, un arī cilvēki, kuri spēj to saskatīt. Šobrīd vērojama ļoti liela interese tieši par dažādām lietotnēm, tostarp par attiecību aplikāciju “Matchful”, taču joprojām esam atvērti jauniem līdzīpašniekiem, piedāvājot iegādāties sākot no desmit kapitāldaļām.

Latvijas jaunuzņēmumu kopiena apvieno gan pieredzējušus cilvēkus, kuri izgājuši cauri uzņēmuma dibināšanas un attīstīšanas procesam un gatavi dalīties zināšanās, gan jaunus talantus, kuru biznesa plāni vēl, ir tikai idejas līmenī.

Piederība kopienai ļauj paraudzīties uz savu ideju citām acīm, gūt pieredzi, mentora atbalstu, kā arī motivē soli pa solim veikt visus nepieciešamos mājasdarbus, lai no idejas nonāktu līdz reālam biznesam. Kopiena ar dažādām programmām sniedz īpašu atbalstu jaunuzņēmumiem, kuru dibinātājas ir sievietes, kas palīdz sekmēt dzimumu līdzsvaru jaunuzņēmumu vidē.

Kopienā ir daudzi pieredzējuši un zinoši cilvēki

Lai gan man ir plaša pieredze dažādu nozaru uzņēmumu vadībā, nekad nebiju sekojusi savai idejai, veidojot biznesu no nulles. Taču jau ilgstoši prātā pārcilāju sava uzņēmuma ideju, kas saistīta ar e-komerciju. Tā kā trūka pieredzes tieši ar jaunuzņēmumiem, nezināju, kā nonākt no sākotnējās idejas līdz pat posmam, kad projektam jau var piesaistīt investorus un sākt to īstenot. Uzzinot, ka biedrība "Riga TechGirls" īsteno uzņēmējdarbības pirmsakselerācijas programmu “SPRING UP”, lai sniegtu iespēju attīstīties agrīnas stadijas jaunuzņēmumu idejām, kuros vismaz viena no dibinātājām ir sieviete, nolēmu, ka ir laiks sākt darbu pie savas idejas, un šī programma var būt lielisks atbalsts. Zināju, ka kopienā ir daudzi pieredzējuši un zinoši cilvēki, kuri palīdzēs palūkoties uz ideju no citas puses.

Trešdien atklāta tehnoloģiju biznesa skola "StartSchool", ko dibinājuši uzņēmēji un tehnoloģiju entuziasti, informē "StartSchool" pārstāvji.

Tehnoloģiju biznesa skolas izveidē apvienojusies "Riga TechGirls" vadītāja Anna Andersone, "Printify" līdzdibinātājs Jānis Berdigans, "Nutrameg" līdzdibinātājs Kristofs Blaus, "Swisscom DevOps Center Latvia" produktu vadītāja Elīna Branta, "Change Ventures" partneris Andris Bērziņš, "Printify" tehnoloģiju vadītājs Edgars Peičs un kiberdrošības, digitālās politikas eksperte Ieva Ilvesa, "Weby.vc" dibinātājs Jēkabs Endziņš, "eazyBI" dibinātājs Raimonds Simanovskis un "Balcia Insurance" valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus un uzņēmējs Armands Broks.

Tehnoloģiju uzņēmēji atklāj StartSchool

“IT biznesa izglītības programmā “StartSchool” šogad 100 topošie tehnoloģiju līderi varēs...

“Aktīvi darbojoties Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmā, ar domubiedriem identificējām būtisku izaicinājumu - tādu cilvēku trūkumu, kuriem ir gan praktiskas tehnoloģiju prasmes, gan biznesa domāšana, cilvēku, kuri varētu gan dibināt jaunus uzņēmumus, gan pievienoties jau esošajiem, veicinot to attīstību. Esmu gandarīta, ka tik daudzi nozares uzņēmumi ir apvienojuši spēkus, aizsākot jaunu posmu Latvijas tehnoloģiju izglītībā,” stāsta “StartSchool” līdzdibinātāja, “Riga TechGirls” vadītāja Anna Andersone.

"StartSchool" pašreiz norisinās studentu uzņemšana, kas turpināsies līdz 31.maijam. Skolā varēs apgūt Silīcija ielejas standartiem atbilstošu informācijas tehnoloģiju (IT) izglītības programmu, bet nozares uzņēmumu ziedojumi nodrošinās bezmaksas studiju vietas labākajiem studentiem.

Studējošajiem būs iespēja apgūt 12 mēnešu pilna laika tehnisko mācību programmu. Mācības "StartSchool" sāksies jau augustā, piedāvājot 100 motivētiem studentiem iespēju bez maksas mācīties platformā, kurā pieejams plašs saturs, uzdevumi, vieslekcijas no programmas partneriem, kā arī mentoru atbalsts.

Pieteikties dalībai "StartSchol" iespējams vietnē "https://www.startschool.org/apply".

Philip Morris International jau otro gadu pēc kārtas ierindojas starp desmit nozīmīgākajiem ASV biržā kotētajiem uzņēmumiem, kas ieņem līderpozīcijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā. Starptautiskā biznesa medija Forbes ikgadējā neto nulles līderu sarakstā tiek izcelti tie 100 uzņēmumi, kas visaktīvāk iesaistās CO2 emisiju mazināšanā, novēršot vai kompensējot radīto piesārņojumu.

Reitinga veidošanā Forbes izmanto pētījumu kompāniju Sustainalytics un Morningstar datus, kas mēra uzņēmumu iesaisti siltumnīcgāzu emisiju mazināšanā. Veidojot neto nulles sarakstu, uzņēmumi tiek aplūkoti gan plašākā nozares, gan atrašanās vietas kontekstā, rēķinoties ar to, ka, piemēram, naftas un gāzes ražotājiem ir ļoti atšķirīgi izaicinājumi nekā, piemēram, bankām vai viesnīcu ķēdēm. Cita starpā tiek vērtētās arī uzņēmuma iniciatīvas sadarbības partneru, izplatītāju un klientu CO2 emisiju mazināšanā.

Philip Morris International bija viens no pirmajiem ārvalstu investoriem Baltijas valstīs pēc neatkarības atgūšanas, un šo vairāk nekā trīsdesmit gadu laikā uzņēmums reģionā ir īstenojis vairākus pasākumus, kuru mērķis ir samazināt CO2 emisijas, ietekmi uz vidi un elektroenerģijas patēriņu.