Jaunākais izdevums

Latvijā dibinātājs jaunuzņēmums “Printify”, piekto gadu pēc kārtas iekļauts biznesa izdevuma “Forbes” un neatkarīgās tirgus izpētes kompānijas “Statista” veidotājā labāko jaunuzņēmumu darba devēju sarakstā, tādējādi novērtējot uzņēmuma apņemšanos nodrošināt izcilu nodarbinātības vidi, veicinot darbinieku apmierinātību un izaugsmi, informēja “Printify” cilvēkresursu vadītājs Henrijs Lempu.

ASV labāko jaunuzņēmumu darba devēju reitinga mērķis ir identificēt jaunuzņēmumus, kas rūpējas par darbinieku labbūtību un stabilo darba vidi. Lai pretendētu uz iekļūšanu reitingā, uzņēmumam ir jābūt reģistrētam ASV, jānodarbina vairāk nekā 50 darbinieki un jābūt izveidotām no nulles laikaposmā no 2014. līdz 2021. gadām.

"Mūsu uzmanība vienmēr ir bijusi atbalstošas ​​un dinamiskas darba vietas izveide, kurā mūsu darbinieki var attīstīties un augt. Tas, ka esam nosaukti par vienu no Amerikas labākajiem darba devējiem arī šogad, pastiprina mūsu uzticību mūsu komandai un kultūrai, ko esam kopā izveidojuši. Šī atzinība liecina par mūsu komandas smago darbu un centību," sacīja Lempu.

Stingrajā atlases procesā tika novērtēti vairāk nekā 20 000 uzņēmumu visā ASV, izmantojot vairāk nekā septiņus miljonus datu punktu. “Forbes” un “Statista” vērtēja uzņēmumus pēc trim galvenajiem kritērijiem: uzņēmuma reputācija, darbinieku apmierinātība un izaugsme.

Uzņēmuma reputāciju vērtēja, analīzējot medijos publicētos rakstus, kā arī emuārus un sociālo mediju ierakstus, kuros minēts konkrēts darba devējs. Tās sniedza ieskatu sabiedrības uztverē, savukārt teksta analīzē pieminējumi tika klasificēti kā pozitīvi, negatīvi vai neitrāli. Šī novērtējuma aspekta mērķis bija novērtēt vispārējo tirgus noskaņojumu par uzņēmuma korporatīvo kultūru un darbinieku iesaisti.

Darbinieku apmierinātība tika vērtēta, pārbaudot tiešsaistes pārskatus, darbinieku noturēšanas rādītājus un politiku, kas saistīta ar daudzveidību un iekļaušanu, kā arī bērna kopšanas atvaļinājumu piešķiršanas nosacījumus un kopējo darba vietas elastību pret darbinieku vajadzībām. Šādi rādītāji sniedz ieskatu darbinieku ikdienā, strādājot pie konkrēta daba devēja.

Savukārt izaugsmes novērtējums tika veikts, analizējot tīmekļa vietnes statistiku, brīvo darba vietu skaitu un darbinieku skaitu divu gadu periodā, norādot uzņēmuma trajektoriju un spēju piedāvāt jaunās iespējas saviem darbiniekiem.

““Printify” iekļaušana šajā sarakstā ir īpaši nozīmīga, atspoguļojot uzņēmuma pastāvīgos centienus uzlabot savu darba vietu un atbalstīt darbinieku profesionālo un personīgo izaugsmi. Mūsu darbinieki ir mūsu panākumu stūrakmens, viņu inovācija, radošums un kaislība virza “Printify” uz priekšu. Šis gods pieder katram no viņiem,” sacīja “Printify” cilvēkresursu vadītājs Henri Lempu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas izcelsmes globālā pasūtījuma drukas platforma “Printify” tagad sniedz saviem tirgotājiem iespēju piedāvāt klientiem arī pēc pasūtījuma fasētas patēriņa preces, piemēram, ādas kopšanas līdzekļus un uztura bagātinātājus, informēja uzņēmuma izpilddirektore Anastasija Oļeiņika.

“Printify” mērķis ir sniegt finansiālu un karjeras brīvību e-komercijas uzņēmējiem jebkurā vietā pasaulē, un pēc pasūtījuma fasētas patēriņa preces ir vēl viens veids, kā nodrošināt iespēju vairāk nekā 10 miljoniem partneru piedāvāt arvien jaunas preces saviem klientiem.

“Mūsu kopiena jau ilgstoši lūgusi papildināt sortimentu ar tādām jaunām kategorijām kā uztura bagātinātāji un ādas kopšanas līdzekļi. Tirgotāji saskata lielas iespējas, un tādēļ mūsu komanda ir cītīgi strādājusi, lai viņiem tās nodrošinātu. Es ar nepacietību gaidu jaunus pārdošanas rekordus,” saka“Printify” izpilddirektore Anastasija Oļeiņika.

Sava kosmētikas zīmola izstrāde var prasīt 6-12 mēnešus un 25 tūkstošu dolāru ieguldījumu. “"Printify" to piedāvā paveikt piecu minūšu laikā un bez investīcijām. Globālais e-komercijas bizness, kurā preces tiek nosūtītas pircējam bez pārdevēja tiešas iesaistes (dropshipping), 2022. gadā bija 225 miljardus dolāru vērts, taču tikai 2,6 % no tā veidoja kosmētikas un veselības produkti. “Printify” saskata lielu potenciālu piedāvāt savas platformas lietotājiem arī šīs kategorijas produktus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu inovāciju, jaunuzņēmumu un tehnoloģiju attīstību Rīgā, Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra (RITA) izsludina pieteikšanos jaunai investīciju atbalsta programmai “Jaunuzņēmumu māju atbalsta programma”, kas mērķtiecīgi sekmēs jaunuzņēmumu māju darbību Rīgā.

Kopumā galvaspilsētā nākamo 3 gadu laikā plāno ieguldīt 450 000 eiro jaunuzņēmumu centra attīstībā.

Jaunuzņēmumu centra attīstītāju izvēlēsies, balstoties uz vairākiem kritērijiem, tostarp iepriekšējo pieredzi darbā ar jaunuzņēmumiem, atsauksmēm, telpu izvēli, piedāvāto stratēģiju un plānu tās ieviešanai, kā arī līdz šim piesaistīto jaunuzņēmumu skaitu.

Līgumu ar izvēlēto attīstītāju slēgs uz 36 mēnešiem (3 gadiem jeb 3 periodiem), katrā periodā sniedzot 150 000 eiro līdzfinansējumu piedāvātā plāna realizācijai, no kuriem 75 000 eiro ir pieejami 2024. gada budžetā. Paredzēts, ka jaunuzņēmumu centra attīstītājs pirmajā gadā atbalstīs vismaz 10, savukārt, otrajā un trešajā gadā vismaz 15 jaunuzņēmumus katru gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jauna ceļa atklāšana Latvijas tehnoloģiju izglītībā

Anna Andersone, “StartSchool” līdzdibinātāja, “Riga TechGirls” vadītāja, 07.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju zināšanas kļūst par kritiski svarīgu kompetenci, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu uzņēmumu konkurētspēju. Organizācijas aizvien biežāk cenšas piesaistīt cilvēkus, kuriem ir gan nepieciešamās zināšanas, gan praktiskās iemaņas. Tieši prasmju pilnveide ir lielākais izaicinājums, jo tam nepieciešama līdzdarbošanās tehnoloģiju biznesa kopienā, sadarbība ar jau esošiem uzņēmumiem un nozares ekspertiem.

Pēdējos gados esam spēruši nozīmīgu soli tehnoloģiju izglītības attīstībā, viens no piemēriem ir “Riga Techgirls”. Tomēr, neskatoties uz sasniegumiem, saskaramies ar būtisku izaicinājumu – trūkst cilvēku, kuriem ir gan tehnoloģiju, gan biznesa zināšanas, kā arī praktiskās iemaņas. Pirms vairākiem gadiem, viesojoties Francijā, uzzināju par starptautisko programmu “School42”, kas bija guvusi plašu atzinību un popularitāti.

Šī programma sagatavo cilvēkus darbam, sniedzot praktiskās iemaņas, un vairāk nekā 90% absolventu veido karjeru tehnoloģiju jomā. Tas mani iedvesmoja un lika aizdomāties, kādēļ Latvijā nav līdzīgas iniciatīvas? Mums nav milzīgu dabas resursu, ko eksportēt, kādreizējais plāns, būt par tranzīta valsti starp Rietumiem un Austrumiem, vairs nav aktuāls. Tāpēc svarīgs ir tikai tas, ko paši spēsim radīt, un tas, vai varēsim radīt produktus un pakalpojumus ar pievienoto vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija izziņo valdes sastāvu piecu jaunu locekļu sastāvā.

Visi valdes locekļi jau ilgstoši piedalās jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstības veicināšanā. Jaunievēlētā valde vadīs asociāciju turpmākos divus gadus.

Ar līdzšinējās valdes atbalstu asociācijai ir izdevies piesaistīt papildu finansējumu, pirmo reizi pasniegt Latvijas Jaunuzņēmumu balvu, kā arī kuplināt biedru skaitu to gandrīz dubultojot.

Pieteikumi saņemti no desmit kandidātiem. No tiem četri paši ir uzņēmumu radītāji. Tas ir līdz šim augstākais skaits jaunuzņēmēju kandidatūru, tādējādi apliecinot vēlmi Latvijā radīt un uzturēt atbilstošu vidi jaunu tehnoloģiju un produktu ar augstu pievienoto vērtību izveidei.

Vēlēšanās savu balsi iesniedza 88 biedri, divus valdes locekļus, Andri K. Bērziņu un Agnesi Veckalni, ievēlēti atkārtoti:

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Darba koplīgums – veiksmīga darba pamats un papildu vērtība darbavietai

Jānis Goldbergs, 13.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien atklāta tehnoloģiju biznesa skola "StartSchool", ko dibinājuši uzņēmēji un tehnoloģiju entuziasti, informē "StartSchool" pārstāvji.

Tehnoloģiju biznesa skolas izveidē apvienojusies "Riga TechGirls" vadītāja Anna Andersone, "Printify" līdzdibinātājs Jānis Berdigans, "Nutrameg" līdzdibinātājs Kristofs Blaus, "Swisscom DevOps Center Latvia" produktu vadītāja Elīna Branta, "Change Ventures" partneris Andris Bērziņš, "Printify" tehnoloģiju vadītājs Edgars Peičs un kiberdrošības, digitālās politikas eksperte Ieva Ilvesa, "Weby.vc" dibinātājs Jēkabs Endziņš, "eazyBI" dibinātājs Raimonds Simanovskis un "Balcia Insurance" valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus un uzņēmējs Armands Broks.

Tehnoloģiju uzņēmēji atklāj StartSchool 

“IT biznesa izglītības programmā “StartSchool” šogad 100 topošie tehnoloģiju līderi varēs...

“Aktīvi darbojoties Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmā, ar domubiedriem identificējām būtisku izaicinājumu - tādu cilvēku trūkumu, kuriem ir gan praktiskas tehnoloģiju prasmes, gan biznesa domāšana, cilvēku, kuri varētu gan dibināt jaunus uzņēmumus, gan pievienoties jau esošajiem, veicinot to attīstību. Esmu gandarīta, ka tik daudzi nozares uzņēmumi ir apvienojuši spēkus, aizsākot jaunu posmu Latvijas tehnoloģiju izglītībā,” stāsta “StartSchool” līdzdibinātāja, “Riga TechGirls” vadītāja Anna Andersone.

"StartSchool" pašreiz norisinās studentu uzņemšana, kas turpināsies līdz 31.maijam. Skolā varēs apgūt Silīcija ielejas standartiem atbilstošu informācijas tehnoloģiju (IT) izglītības programmu, bet nozares uzņēmumu ziedojumi nodrošinās bezmaksas studiju vietas labākajiem studentiem.

Studējošajiem būs iespēja apgūt 12 mēnešu pilna laika tehnisko mācību programmu. Mācības "StartSchool" sāksies jau augustā, piedāvājot 100 motivētiem studentiem iespēju bez maksas mācīties platformā, kurā pieejams plašs saturs, uzdevumi, vieslekcijas no programmas partneriem, kā arī mentoru atbalsts.

Pieteikties dalībai "StartSchol" iespējams vietnē "https://www.startschool.org/apply".

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pūļa finansējums vai valsts atbalsts: kas ātrāk notic Latvijas jaunuzņēmumu potenciālam?

Vilnis Priedītis, attiecību aplikācijas “Matchful” dibinātājs & valdes priekšsēdētājs, 29.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai saņemtu atbalstu vai piesaistītu investīciju fondus, jaunuzņēmumiem ir jāsasniedz noteikts izaugsmes līmenis. Dažādām platformām vai lietotnēm ir jāsasniedz noteikts lietotāju skaits, tikai tad iespējams pretendēt uz atbalstu, tāpēc bieži vien nepietiek tikai ar labu ideju.

Nepieciešama arī spēcīga komanda, kas spēj skaidrot ideju, sekmējot sabiedrības interesi. T.s. pūļa finansējums, piesaistot daudzus nelielus investorus – privātpersonas, var kalpot kā atspēriena punkts Latvijas jaunuzņēmumiem, lai sasniegtu nākamo attīstības stadiju.

Ja analizējam jaunuzņēmumus, kuru pamatā ir ideja par lietotni, tad jāuzsver, ka investīciju fondi iesaistās, kad produkts jau ir gatavs, “palaists” un sasniedzis noteiktu lietotāju skaitu. Katram fondam var būt atšķirīgas prasības – 10 000 lietotāju vai pat 30 000, kas ir normāli, jo fondi ik dienas saņem daudz idejas. Attiecīgi rodas jautājums – kā jaunuzņēmumu dibinātājiem nonākt līdz attiecīgajam līmenim? Šeit der atcerēties, ka spēks bieži vien ir spējā apvienoties kopīgam mērķim, tāpēc risinājums var būt arī daudzu nelielu investoru - līdzīpašnieku piesaiste. Esam Latvijas uzņēmums ar vairāk nekā 100 līdzīpašniekiem - cilvēki var iegādāties kapitāldaļas un šie līdzekļi tiek investēti uzņēmumā. Esam pārliecinājušies, ka cilvēki Latvijā ir gatavi noticēt labām idejām un kopīgiem spēkiem radīt lielas lietas. Mūsu valstī ir radoši un talantīgi cilvēki, kuri spēj radīt idejas ar ļoti augstu potenciālu un pievienoto vērtību, un arī cilvēki, kuri spēj to saskatīt. Šobrīd vērojama ļoti liela interese tieši par dažādām lietotnēm, tostarp par attiecību aplikāciju “Matchful”, taču joprojām esam atvērti jauniem līdzīpašniekiem, piedāvājot iegādāties sākot no desmit kapitāldaļām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Philip Morris International ieņem pirmo vietu Forbes neto nulles emisiju līderu sarakstā

Db.lv, 13.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Philip Morris International jau otro gadu pēc kārtas ierindojas starp desmit nozīmīgākajiem ASV biržā kotētajiem uzņēmumiem, kas ieņem līderpozīcijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā. Starptautiskā biznesa medija Forbes ikgadējā neto nulles līderu sarakstā tiek izcelti tie 100 uzņēmumi, kas visaktīvāk iesaistās CO2 emisiju mazināšanā, novēršot vai kompensējot radīto piesārņojumu.

Reitinga veidošanā Forbes izmanto pētījumu kompāniju Sustainalytics un Morningstar datus, kas mēra uzņēmumu iesaisti siltumnīcgāzu emisiju mazināšanā. Veidojot neto nulles sarakstu, uzņēmumi tiek aplūkoti gan plašākā nozares, gan atrašanās vietas kontekstā, rēķinoties ar to, ka, piemēram, naftas un gāzes ražotājiem ir ļoti atšķirīgi izaicinājumi nekā, piemēram, bankām vai viesnīcu ķēdēm. Cita starpā tiek vērtētās arī uzņēmuma iniciatīvas sadarbības partneru, izplatītāju un klientu CO2 emisiju mazināšanā.

Philip Morris International bija viens no pirmajiem ārvalstu investoriem Baltijas valstīs pēc neatkarības atgūšanas, un šo vairāk nekā trīsdesmit gadu laikā uzņēmums reģionā ir īstenojis vairākus pasākumus, kuru mērķis ir samazināt CO2 emisijas, ietekmi uz vidi un elektroenerģijas patēriņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jāmazina ieradums strādājošajiem nepamatoti ņemt darba nespējas lapas

LETA, 26.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā būtu jāmazina ieradums strādājošajiem nepamatoti ņemt darba nespējas lapas, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

"Darba devēju ieskatā būtu jāmazina ieradums nepamatoti ņemt darba nespējas lapas, un regulējumam būtu jābūt tādam, kas motivē atgriezties darbā, nevis rada pēc iespējas izdevīgākus apstākļus slimot un nenākt uz darbu," teica Gorkšs.

Viņš arī pauda, ka darba nespējas lapu apmaksa un izsniegšanas kārtība ir viens no valsts konkurētspēju ietekmējošajiem faktoriem.

"Darba nespējas lapu regulējuma būtu jābūt tādam, ka mēs veicinām iedzīvotājus atgriezties darbā," atzīmēja LDDK ģenerāldirektors.

Jau vēstīts, ka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) otrdien plkst.10.30 rīkos preses konferenci, kurā pamatos savu nostāju pret ieceri samazināt darba nespējas lapu apmaksu. LBAS ir kategoriski pret darba devēju ieceri mazināt darba nespējas lapu apmaksu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Philip Morris International atzīts par 2024. gada labāko globālo darba devēju

Db.lv, 23.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Phillip Morris Latvia mātes kompānija Philip Morris International (PMI) jau astoto gadu pēc kārtas ir atzīta par labāko globālo TOP darba devēju.

Šogad PMI, kas globāli nodarbina vairāk nekā 79 tūkstošus darbinieku, bija viens no tikai 17 darba devējiem visā pasaulē, kas par izcilu personāla politiku un praksi saņēma šādu novērtējumu.

Starptautiskā līmenī darba devējus katru gadu izvērtē un sertificē neatkarīgi auditori no Nīderlandē bāzētā TOP darba devēju institūta (Top Employers Institute). Sertifikācijas procesā tiek vērtēta uzņēmumu cilvēkresursu stratēģija un ikdienas prakse, kā arī organizācijas ieguldījums labākas darba vides veidošanā. TOP darba devēju institūts ik gadus vērtē un sertificē darba devējus, pamatojoties uz labākajām un jaunākajām cilvēkresursu pārvaldības praksēm. Institūta pētījumi un izvērtējums padziļināti aptver tādus aspektus kā pārvaldības un cilvēkresursu stratēģija, darba vide, talantu un spēju attīstības iespējas, karjeras un izaugsmes iespējas, dažādība, vienlīdzība un iekļaujoša pieeja, darbinieku labbūtība un citus. Kopumā pētījums aptver aptuveni 350 dažāda apjoma procesus un procedūras. Katru gadu īpaša uzmanība tiek pievērsta arī tam, kā darba devēji ņem vērā un ievieš jaunākās cilvēkresursu pārvaldības prakses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējkapitāla investīciju uzņēmums "Practica Capital" ir sekmīgi pabeidzis finansējuma piesaisti savam trešajam un līdz šim lielākajam fondam "Practica Venture Capital III". Tas nodrošinās finansējumu sēklas stadijas jaunuzņēmumiem Baltijas valstīs.

“Practica Venture Capital III” ir trīs reizes lielāks kā iepriekšējais fonds, tāpēc reģionam šis ir ļoti būtisks ieguvums finansējuma pieejamības ziņā.

"Lielākā daļa finansējuma, kas tiek investēti agrīnas stadijas jaunuzņēmumos Eiropā, ir no konkrētajā valstī vai reģionā strādājošiem iespējkapitāla fondiem. Mēs šādā kontekstā saskatījām iespēju Baltijas reģionā, kur acīmredzami pietrūkst finansējuma tieši šajā uzņēmumu attīstības posmā," saka Arvidas Blože (Arvydas Bložė), "Practica Capital" partneris. "Mēs priecājamies par Baltijas valstu pensiju fondu pārvaldnieku interesi attiecībā uz šādām investīcijām. "Practica Capital" ir arī atbalsts no Eiropas Investīciju fonda (EIF), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB), Lietuvas finanšu institūcijas (INVEGA), kā arī SEB un "Swedbank" Investīciju vadības uzņēmumiem. Beidzot iespējkapitāls arī Baltijas valstīs palēnām kļūst par aktīvu klasi, un tas mainīs investīciju spēles noteikumus kopumā."

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

2023.gada nozīmīgākā investīcija Latvijā - ieguldījums tehnoloģiju uzņēmumā Digital Mind

Db.lv, 22.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Biznesa eņģeļu tīkla (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) pasākumā "Gada investors 2023" par 2023.gada nozīmīgāko gada investīciju atzina Baltijas privātā kapitāla ieguldījumu fonda "Livonia Partners" veikto ieguldījumu Latvijas tehnoloģiju uzņēmumā "Digital Mind", lai atbalstītu stratēģisku Polijas tehnoloģiju kompānijas "EIP Dynamics" iegādi.

Polijas uzņēmums ir viens no lielākajiem "Microsoft" "Dynamics ERP" risinājumu nodrošinātājiem, kas apkalpo lielus uzņēmumus Polijā, Vācijā, Čehijā un Lielbritānijā. Investīciju darījuma mērķis ir palielināt uzņēmuma pakalpojumu piegādes kapacitāti klientu apkalpošanai Baltijas un Centrāleiropas reģionā un izveidot platformu tālāko iegādes un apvienošanas darījumu veikšanai.

"Gada finanšu konsultants" balvas ieguvējs ir "Superia" par dažāda veida finanšu konsultācijām vairākos investīciju darījumos, bet "Gada juridiskais konsultants" ieguvējs ir "Cobalt" par konsultācijām piecos nozares pārdošanas darījumos .

Institucionālo investoru sektorā apbalvojuma "Gada ilgtspējas balva" ieguvējs ir "Merito & Saules Energy" par ieguldījumiem atjaunojamās enerģijas projektos, savukārt, privāto investoru kategorijā apbalvojumu "Gada labākā sindicētā investīcija" ieguva “ASP Asset Management AIFP” par ieguldījumu jaunuzņēmumā “Monetizr”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“IT biznesa izglītības programmā “StartSchool” šogad 100 topošie tehnoloģiju līderi varēs bez maksas apgūt tehniskās zināšanas un uzņēmējdarbībai svarīgas prasmes”, saka Jānis Berdigans, skolas ģenerālatbalstītājs.

Programma tiek veidota sadarbībā ar ASV atzītu IT izglītības programmu un tās dibinātāji apņēmušies nodrošināt finansējumu 780 tūkstošu eiro apmērā pirmajiem trīs gadiem.

Studējošajiem būs iespēja apgūt 12 mēnešu pilna laika tehnisko mācību programmu, kuru absolvējuši vairāk nekā 10 tūkstoši studējošo četros kontinentos, kuri strādā Apple, Google, Tesla, Microsoft, Linkedin, Zoom vai izveidojuši savus jaunuzņēmumus. Skolas dibinātājus iedvesmojusi “Stockholm School of Economics in Riga” pieredze, sagatavojot augsti konkurētspējīgus absolventus, kuri guvuši panākumus dažādās nozarēs.

Pirmo mācību gadu finansē Latvijas tehnoloģiju uzņēmēju, investoru un ekspertu ziedojumi nodobinājumam “Tech Education Foundation”, kuru veido – tehnoloģiju apmācību kuratore Anna Andersone (“Riga TechGirls”), tehnoloģiju uzņēmēji Jānis Berdigans (“Berdiganu fonds, ar mīlestību Latvijai”, “Printify”), Kristofs Blaus (“Nutrameg”), Elīna Branta (“Swisscom DevOps Center Latvia”), Andris K. Bērziņš (“Change Ventures”), tehnoloģiju vadītājs Edgars Peičs (“Printify”) un kiberdrošības un digitālās politikas eksperte Ieva Ilvesa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējkapitāla fonds “Plural” paziņojis par 400 miljonu eiro fonda izveidi, lai sekmētu jaunuzņēmumu izveidi Eiropā.

Kapitāls piesaistīts tikai 18 mēnešus pēc debijas fonda izveides, un tas sniegs atbalstu jaunuzņēmumu dibinātājiem arī Latvijā, palīdzot attīstīt dažādus inovatīvus tehnoloģiskos risinājumus globālu izaicinājumu pārvarēšanai.

“Esam gandarīti par uzņēmēju izrādīto uzticēšanos mums un iespēju tos atbalstīt centienos ar tehnoloģiju palīdzību rast risinājumus globāla mēroga izaicinājumiem, sākot no klimata pārmaiņām un beidzot ar nevienlīdzīgu piekļuvi izglītībai vai veselības aprūpei. Tādu vienradžu kā “Skype”, “Wise” un arī “Printful” pieredze ir apliecinājusi, ka viens veiksmīgs jaunuzņēmums var veicināt visas nozares izaugsmi un sekmēt arī citu jaunuzņēmumu dibināšanu, tāpēc esam gatavi atbalstīt līdzīgi domājošos uzņēmējus no visas Eiropas, tostarp Latvijas,” norāda Karīna Namiha (Carina Namih), Plural partnere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spīķeru kvartālā 1.februārī darbu sāk inovācijām, sadarbībai un izaugsmes veicināšanai veltīts centrs "Startup House Riga", kuru varēs izmantot Latvijas jaunuzņēmumu kopiena, informēja centra pārstāvji.

Bezpeļņas centru izveidojuši Jānis Berdigans un Andra Bērziņa vadītais nodibinājums "TechHub Riga".

Bērziņš norāda, ka "Startup House Riga" ir apliecinājums apņēmībai veicināt dinamisku jaunuzņēmumu kultūru Latvijā. Vienlaikus viņš uzsver, ka līdzīgas mājas ir arī citās Eiropas pilsētās, piemēram, "Lift99" Tallinā un "Maria01" Helsinkos.

"Startup House Riga" pirmajā stāvā būs telpa, kurā notiks "TechHub Riga Meetup" pasākumi, kā arī citi ekosistēmas sarīkojumi, kurus organizē "Startin.LV", "TechChill" un citi dalībnieki.

Pārējie stāvi domāti kopstrādes un biroju telpām jaunuzņēmumiem, investoriem un ekosistēmas organizācijām. Otrajā un ceturtajā stāvā būs pieejamas privātās biroju telpas, trešajā stāvā - kopstrādes telpa. Tāpat ēkā ir arī vairākas sanāksmju telpas, kā arī 19 individuālo zvanu kabīnes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investīciju un uzņēmējdarbības vide Latvijā apdraudēta sodāmības pārbaužu neesamības dēļ

Monta Ieleja, ABSL Latvia (Starptautisko biznesa pakalpojumu nozares asociācijas) izpilddirektore, 11.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautisko biznesa pakalpojumu nozares asociācija Latvijā (ABSL Latvia), pārstāvot ārvalstu eksportējošo biznesa pakalpojumu uzņēmumus, rosinājusi Aizsardzības ministriju, Ekonomikas ministriju un Iekšlietu ministriju rast iespēju Latvijas tiesību aktos iekļaut tiesības darba devējam veikt potenciālo un esošo darbinieku sodāmības pārbaudi attiecībā uz tiem nodarbinātajiem, kuru ikdienas pienākumi paredz paplašinātu pieeju būtiskajai uzņēmuma IT infrastruktūrai.

Ņemot vērā, ka mūsdienās IT risinājumi kalpo kā būtiska visu biznesa nozaru sastāvdaļa, kā arī to, ka IT nozare ir viena no augošākajām un eksportspējīgākajām Latvijas nozarēm, ABSL Latvia vērš uzmanību, ka pašlaik ir izveidojusies situācija, kur Latvijā pārstāvētās biznesa organizācijas sniedz pieeju kritiskajām IT sistēmām nepārbaudītiem darba ņēmējiem, uzņemoties nesamērīgu drošības un finansiālo zaudējumu risku. Tas pieļauj situācijas, ka darba devējam un Latvijas valstij nelojāli darba ņēmēji ar ļaunprātīgiem nolūkiem var radīt būtisku kaitējumu lieliem starptautiskiem uzņēmumiem.

Šāds kaitējums var izpausties kā uzņēmuma darbības pārrāvums, kas var skart Latvijas iedzīvotājiem būtiskus pakalpojumus un tādējādi negatīvi ietekmēt gan ikdienas pakalpojumu saņemšanu Latvijas iedzīvotājiem, gan radīt daudz nopietnākas sekas – situācijas, kad komercnoslēpumi, informācija par uzņēmumiem un veselām nozarēm un to kritisko infrastruktūru nonāk trešo personu, tostarp Latvijai nedraudzīgu valstu pārstāvju rokās, lai vēlāk tiktu izmantota kā uzbrukuma vektors. Šādā gadījumā būtiski ciestu visas Latvijas kā finanšu tehnoloģiju centra reputācija investoru acīs, radot būtisku kaitējumu valsts ekonomikai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Pieci Latvijas jaunuzņēmumi ceļā uz globālu atpazīstamību

Sadarbības materiāls, 12.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau trešo gadu pēc kārtas Swedbank kopā ar sadarbības partneriem organizē Pasaules Uzņēmējdarbības kausa (Entrepreneurship World Cup) Nacionālo finālu, kas ir unikāla iespēja Latvijas jaunajiem uzņēmumiem savu biznesa ideju ne tikai prezentēt globālai žūrijai, bet arī uzrunāt savus potenciālos investorus un klientus visā pasaulē. Šogad par ceļazīmi uz Pasaules Uzņēmējdarbības kausa Globālo finālu un kopējo balvu fondu 1 miljona ASV dolāru apmērā šogad cīnīsies pieci Latvijas jaunuzņēmumi, kas katrs savā jomā piedāvā revolucionārus risinājumus – no ilgtspējīgas pārtikas ražošanas līdz inovatīvām medicīnas tehnoloģijām.

Latvijas nacionālā fināla uzvarētājs sacentīsies par iekļūšanu TOP100 labāko uzņēmumu vidū un nokļūšanu Globālajā finālā Rijādā, Saūda Arābijā šī gada nogalē. Kā skaidro Nacionālā fināla žūrijas pārstāve Elīna Volāne, starptautiski konkursi ar iespēju savu biznesa ideju prezentēt plašam ekspertu lokam ir nozīmīgs atspēriena punkts ikvienam uzņēmumam:

“Līdzās tehnoloģiju attīstībai ilgtspējas kontekstā, šogad finālistu vidū redzam vairākus uzņēmumus, kas risina medicīnas nozares izaicinājumus un piedāvā inovatīvus risinājumus. Pasaules Uzņēmējdarbības kauss šiem uzņēmumiem ir lieliska iespēja veidot atpazīstamību, sasniegt potenciālos klientus un investorus. Man ir gandarījums, ka arī šogad finālistu vidū ir konkurētspējīgas un uz inovācijām balstītas biznesa idejas, kas radītas pie mums Latvijā," teic Elīna Volāne, Swedbank Mazo uzņēmumu segmenta vadītāja, Pasaules Uzņēmējdarbības kausa Nacionālā fināla žūrijas pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas ir Latvijas jaunā cilvēkkapitāla attīstības stratēģija "tautsaimniecības izrāvienam"?

Andris Bite, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, 27.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad esi noskumis un īsti nezini, ko darīt, bet vēlies parunāt - sasauc darba grupu. Vai uzraksti stratēģiju.

Mums Latvijā ir dažādas spēcīgas tradīcijas: Dziesmusvētki, sēņošanas trakums rudenī, pazīstam caurvēju, un pie tradīcijām pieder arī vēlme ikvienu sarežģītāku jautājumu skatīt darba grupās un risināt “stratēģiski”. Stratēģijas, kad beidzot uzrakstītas, nemēdz būt īsas - tām plaši ir jāatspoguļo ilgais un grūtais darba grupu process, tās nedrīkst būt arī pārāk vienkāršas, teiksim, kā šis raksts. Laba stratēģija, saskaņā ar “tradīcijām”, ir sarežģītā valodā, tai nav fokusa, tā sola vienlīdz izpatikt ikvienam, bet nevienu tomēr līdz galam neapmierināt. Jo citādi kāds apvainosies. Tāpat tā noteikti nedrīkst būt kritiska, jo atkal jau - kāds var apvainoties, un “stratēģijās nevajag lieku pesimismu”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LTRK: Latvijā jāīsteno darba devēja apmaksāto darba nespējas dienu samazinājums

LETA, 15.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jāīsteno darba devēja apmaksāto darba nespējas dienu samazinājums, lai pēc iespējas pietuvotos Lietuvas un Igaunijas uzņēmēju izmaksu apmēram, aģentūrai LETA pauda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes loceklis Jānis Lielpēteris.

"Uzņēmējiem šī problemātika ir ļoti būtiska un LTRK biedri par to mūs regulāri informē," sacīja Lielpēteris, piebilstot, ka Latvijā darba nespējas lapu izmaksas ir daudz lielākas nekā kaimiņvalstīs, turklāt uzņēmēji saņem ziņojumus par darbnespējas lapām ar atpakaļejošiem datumiem, gan tās izsniedzot, gan noslēdzot.

"Lai arī var teikt, ka Veselības ministrija ir sadzirdējusi šīs uzņēmēju problēmas, uzņēmēji sagaida raitāku virzību šo problēmjautājumu risināšanā," sacīja valdes loceklis.

Viņš arī norādīja, ka kopumā LTRK rosinājumi risināt darba nespējas lapu apmaksas problēmu Latvijā dalāmi divās daļās - darbnespējas lapu izmaksas darba devējam un citi saistītie jautājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pārtikas produktus no Krievijas 11 mēnešos saņēmis 81 Latvijā reģistrēts uzņēmums

LETA, 08.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas produktus, tostarp graudaugus no Krievijas šogad 11 mēnešos saņēmis 81 Latvijā reģistrēts uzņēmums, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais uzņēmumu saraksts.

To vidū ir ne tikai ar tranzīta pakalpojumiem saistīti uzņēmumi, ar kuru starpniecību caur Latviju pārvadāti graudaugi, bet arī pārtikas un alkohola ražotāji, dažādu nozaru tirdzniecības uzņēmumi un citi.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Robežkontroles departamenta direktore Iveta Šice-Trēde aģentūrai LETA uzsvēra, ka patlaban nedz Eiropas Savienības (ES), nedz Latvijas normatīvi neierobežo pārtikas produktu ievešanu no Krievijas. Tie uz robežas tiek kontrolēti parastajā kārtībā.

Attiecīgajā sarakstā ir gan uzņēmumi, kuri pārtikas produktus ieveduši vienu reizi, gan uzņēmumi, kuri to dara regulāri.

Plašāku komentāru par uzņēmumiem, kuri produktus Latvijā ieved vairākkārt, PVD nesniedza.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Baltijas valstu uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) tirgū darījumu skaita ziņā bija vērojams neliels kritums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, taču neskatoties uz to, darījumu skaits joprojām ievērojami pārsniedza 2018.-2020.gadu līmeni.

Tā liecina M&A datubāzes Mergermarket apkopotā statistika.

Lietuva un Latvija pēdējo trīs gadu laikā ir saglabājušas stabilu darījumu aktivitātes līmeni, savukārt Igaunijas darījumu skaits samazinājies no 72 darījumiem 2021. gadā līdz 49 darījumiem 2023. gadā. Publiskotās darījumu vērtības saruka vēl dramatiskāk. Tas lielā mērā ir saistīts ar finansējuma samazināšanos jaunuzņēmumiem un vispārējo ekonomikas lejupslīdi Igaunijā.

Lai arī regulāri izskan pieņēmumi, ka ārvalstu investori, iespējams, pamet Baltijas M&A tirgus, statistika liecina par pretējo. Saskaņā ar Mergermarket datiem 2020. gadā ārvalstu (ne Baltijas valstu) pircēju īpatsvars Baltijas uzņēmumu iegādēs bija 42%. To skaits 2021. gadā nedaudz pieauga – līdz 44% un 2022. gadā līdz 45%. 2023. gadā šis rādītājs samazinājās tikai nedaudz, noslīdot līdz 40%.Vienlaikus ir acīmredzama tendence vietējo (Baltijas) pircēju vidū pieaugošai Lietuvas investoru aktivitātei. No visiem darījumiem, kuros uzņēmumus iegādājās investors no Baltijas, lietuviešu investoru īpatsvars 2020.gadā bija 27%, 2021.gadā - 43%, 2022.gadā - 39%, bet pērn sasniedza gandrīz pusi (49%) no visiem darījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LDDK padome aicina izstrādāt jaunu pieeju valsts iestāžu vadītāju atlases procesam

LETA, 14.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) padome aicina nekavējoties izstrādāt jaunu pieeju valsts iestāžu vadītāju atlases procesam, vienlaikus turpinot iesaistīt darba devēju pārstāvjus šajos procesos, aģentūru LETA informēja LDDK.

LDDK prezidents Andris Bite norāda, ka šobrīd valsts iestāžu vadītāju atlases process liek apšaubīt administratīvo resursu izlietojuma lietderību un neveicina nevalstisko organizāciju motivāciju un uzticēšanos valsts pārvaldei. Vienlaikus LDDK padomes locekļi un darbinieki iegulda resursus, lai nodrošinātu darba devēju pārstāvību un kompetences amatu kandidātu atlasē.

"Ja tiekam iesaistīti šajos procesos, tad sagaidām cieņu pret mūsu laiku un darbu, pretējā gadījumā ministri var ieviest sistēmu, kur politiski izvēlas vadītājus, un attiecīgi uzņemties pilnu atbildību par rezultātu," pauž Bite.

LDDK ikdienā iesaistās gan valsts iestāžu, gan valsts un pašvaldības kapitālsabiedrību vadītāju atlases komisijās. Konfederācija norāda, ka šie konkursi līdz šim rīkoti tā, lai tie būtu caurspīdīgi un demokrātiski. Tomēr bieži konkursos uz svarīgiem amatiem valsts un pašvaldību sektorā trūkst atbilstošu kandidatūru, uz konkursiem piesakās vieni un tie paši kandidāti vai tie noslēdzas bez rezultāta un netiek sniegts detalizēts skaidrojums par iemesliem, kāpēc atlases komisiju izvēlētie kandidāti netiek virzīti apstiprināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties diskusijām par darbnespējas lapu apmaksas izmaiņām, Ekonomikas ministrija (EM) rosina samazināt darbnespējas lapu kompensācijas, turklāt šādai diskusijai ir gatava arī Labklājības ministrija (LM).

Kā informēja LM valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite, ministrija, līdzīgi kā sociālie partneri, ir saņēmusi EM apkopojumu par iespējamām izmaiņām darbnespējas lapu apmaksas regulējumā. LM uzsver, ka tas ir diskusiju dokuments, nevis priekšlikums, par ko būtu panākta vienošanās.

Patlaban darbiniekiem pirmā darbnespējas diena netiek apmaksāta, otro un trešo dienu darba devējs apmaksā ne mazāk kā 75% apmērā no ienākumiem, bet no ceturtās līdz devītajai dienai - ne mazāk kā 80% apmērā. Ja slimošana turpinās, pabalsta izmaksu pārņem valsts.

EM rosina, ka pirmo dienu tāpat kā līdz šim neapmaksātu, bet otrajā un trešajā dienā darbiniekiem izmaksātu 60% no algas. No ceturtās līdz astotajai dienai izmaksātu 70% no algas, bet no devītās dienas - 75%. EM sagatavojusi šo priekšlikumu, reaģējot uz darba devēju informāciju, ka novērojama nepamatota darba nespējas lapu izsniegšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

No emigrācijas uz imigrācijas valsti – kādu labumu tas var dot Latvijas ekonomikai?

Rauls Eametss, Bigbank galvenais ekonomists, 05.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja izsenis Latviju varēja uzskatīt par valsti, kas cieš no darbaspēka emigrācijas, tad pašlaik situācija ir sākusi mainīties. Proti, atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem šā gada sākumā pirmo reizi kopš 1990. gada vairāk iedzīvotāju atgriezās nekā aizbrauca, pozitīvo migrācijas starpību veidoja gan reemigranti, gan Ukrainas kara bēgļi.

Latvija sāk kļūt par imigrācijas valsti, tāpēc līdztekus jautājumam, kā mazināt sava cilvēkkapitāla zudumu, ir jārisina arī tas, kāda būs valsts imigrācijas politika. Atkarībā no tās tautsaimniecība var iegūt vai zaudēt.

Emigrācija un tās ietekmes var būt ļoti dažādas. Tā var radīt cilvēkkapitāla zudumu, padziļināt demogrāfiskās problēmas, saasināt sociālās problēmas, piemēram, ja daļa ģimenes dodas strādāt uz ārvalstīm, bet daļa paliek, kā arī inflāciju – ja naudas pieplūdums no emigrējušajiem ir vērienīgs, kā tas ir dažās Vidusāzijas valstīs vai Moldovā.

Tomēr var būt arī scenārijs, kurā emigrācijai ir pozitīva ietekme. Ja darbs ārzemēs ir īslaicīgs, tad cilvēkkapitāls pieaug, jo cilvēki iegūst jaunas zināšanas, pielāgojas jaunai darba kultūrai un apgūst valodas. Studijas ārzemēs un atgriešanās dzimtenē samazina vajadzību apmācīt noteiktus speciālistus iekšzemē. Uz mājām nosūtītā nauda palīdz paaugstināt dzīves līmeni un dažos gadījumos var sniegt nozīmīgu atbalstu vietējai ekonomikai ar investīcijām un papildu patēriņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eksperti prognozē, kuras profesijas būs pieprasītas nākotnes darba tirgū

Db.lv, 24.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēja ātri mācīties un apgūt jaunas darbam nepieciešamas prasmes, kā arī pielāgoties arvien straujākai tehnoloģiju attīstībai ir viena no tendencēm, kas noteiks šodienas jauniešu konkurētspēju nākotnes darba tirgū, saka Banku augstskolas rektore Līga Peiseniece.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins norāda, ka mākslīgā intelekta attīstības dēļ pieprasījums pēc jaunajiem speciālistiem skaitliski samazināsies, taču cilvēku tehnoloģijas pilnībā neaizvietos. Apdrošināšanas jomā būs nepieciešami tādi paši speciālisti kā šobrīd, sākot ar uzņēmumu vadītājiem, inženieriem, IT speciālistiem, pārdošanas speciālistiem, juristiem.

“Darba devēji pašlaik pastiprināti meklē informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) speciālistus, inženierus, vienmēr vajadzīgi ir arī labi klientu apkalpošanas speciālisti. Jau tagad apdrošināšanas jomā ir un arī nākotnē būs pieprasīti cilvēki ar dažādām prasmēm, piemēram, finanšu analītiķis ar spēju strādāt ar lielajiem datu masīviem vai informācijas un IKT speciālists, kurš pārzina arī projektu vadību,” saka Abāšins.

Komentāri

Pievienot komentāru