Jaunākais izdevums

Saskaņā ar enerģētikas uzņēmuma "Fortum" stratēģiju un nepārtrauktu biznesa portfeļa izvērtēšanu, "Fortum" ir nolēmis izvērtēt stratēģiskās iespējas, tostarp iespējamo centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas biznesa Polijā, Igaunijā, Lietuvā, Latvijā un Jarvenpē, Somijā, izslēgšanu no tā biznesa portfeļa.

Balstoties uz sākotnējo novērtējumu, šie centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas biznesi ir identificēti kā tādi, kuru alternatīva īpašumtiesību struktūra var sniegt lielāku izaugsmi un vērtības potenciālu, liecina "Fortum" sniegtā informācija.

Polijā "Fortum" nodrošina centralizēto siltumapgādi piecās pilsētās (Plockā, Čenstohovā, Bitomā, Zabžē un Vroclavā), izmantojot savas siltumenerģijas ražošanas iekārtas un/vai centralizētās siltumapgādes tīklus. "Fortum" Polijā ir arī divas multi-kurināmā koģenerācijas stacijas Čenstohovā un Zabžē, kas tika nodotas ekspluatācijā 2010. un 2019. gadā. 2019. gadā "Fortum" Polijā pārdeva 3.3 TWh siltumenerģijas un 0.6 TWh elektroenerģijas, radot 43 miljonus eiro lielu EBITDA.

Baltijas valstīs "Fortum" nodrošina centralizēto siltumapgādi piecās pilsētās (Tartu un Pērnavā, Igaunijā, Jelgavā un Daugavpilī, Latvijā, un Klaipēdā, Lietuvā). Turklāt, Fortum pieder četras koģenerācijas stacijas un viena pavisam jauna ražotne Kauņā, Lietuvā (49% akciju), kura vēl ir būvniecības stadijā.

2019. gadā "Fortum" Baltijas valstīs pārdeva 1.5 TWh siltumenerģijas un 0.6 TWh elektroenerģijas, radot 66 miljonu eiro EBITDA, ieskaitot subsīdijas bioenerģijai.

Šajos "Fortum" uzņēmumos strādā 530 darbinieki, puse no tiem - Polijā, bet otra puse - Baltijas valstīs.

"Fortum" centralizētās siltumapgādes bizness Jarvenpē, Tūsula rajonā Somijā, ietver gan koģenerācijas staciju, gan centralizētās siltumapgādes tīklu. 2019. gadā tika pārdotas 0.3 TWh siltumenerģijas un 0.1 TWh elektroenerģijas, attiecīgi radot 11 miljonus eiro lielu EBITDA. Šo iekārtu darbību un uzturēšanu nodrošina ārpakalpojuma sniedzējs.

Šobrīd nav zināms, vai biznesa portfeļa izvērtēšanas rezultātā tiks veikti kādi darījumi.

Šobrīd "Fortum" ir darba devējs vairāk nekā 8 000 strādājošo Ziemeļvalstīs, Baltijas valstīs, Polijā, Indijā un Krievijā. "Fortum" akcijas ir iekļautas Nasdaq Helsinki biržā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība "Dienas Bizness" 26. augustā organizē ikgadējo konferenci "Siltumapgāde 2020".

Šā gada konferences mērķis ir veicināt atklātu informācijas apmaiņu un diskusiju par siltuma ražotāju nākotnes iespējām, identificējot nozīmīgākos nozares izaicinājumus un riskus Eiropas Savienības iniciatīvas "Green Deal" jeb Zaļā kursa īstenošanā.

Konferences programma:

9.00 – 9.30 Reģistrēšanās/Pieslēgšanās pasākumam

9.30 – 9.40 Atklāšana

ES Green Deal iniciatīva un finansiālie atbalsti ekonomiskās atgūšanās periodā

9.45 – 10.00 Siltumapgādes un energoefektivitātes nozīme ES klimata mērķu sasniegšanā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centralizētās siltumapgādes sistēma Latvijā pēdējo gadu laikā ir ievērojami augusi un progresējusi, spējot sasniegt vairākus noteiktos mērķus, un daudzas Eiropas Savienības valstis mūsu centralizēto siltumapgādi var apskaust, Dienas Biznesa, Latvijas Gāzes un Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas rīkotajā siltumapgādes forumā «Izaicinājumi un sasniegumi kā siltumapgādes nozares attīstības dzinējspēks» sacīja Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas (LSUA) valdes priekšsēdētāja Ina Bērziņa-Veita.

Siltumapgāde veido 58% no kopējā enerģijas patēriņa Latvijā. Decentralizētā siltumapgāde veido 74% no kopējiem apjomiem, bet centralizētā siltumapgāde - 26%.

Centralizētā siltumapgāde lielā mērā augusi, pateicoties ES atbalstam, ieviesti arī viedie skaitītāji, bet individuālajā siltumapgādes sistēmā daudzās vietās saražotās siltumenerģijas uzskaite aizvien nenotiek, viņa uzsvēra.

Viens no siltumapgādes efektivitātes rādītājiem ir zudumi sistēmā. 2018.gadā vidējie zudumi centralizētās siltumapgādes tīklos bija 11,7%, turpretī vietējām siltumapgādes sistēmā puse ir apkures katli, kuru efektivitāte ir zem 60%.

«Individuālie katli neprot sekot līdzi energoefektivitātes rādītājiem, turklāt, uzliekot modernu katlu, tas nenozīmē, ka rādītāji būs labi,» atzina LSUA vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas filmas turpina krāt skatītāju apmeklējuma rekordskaitļus - pašmāju filmu «Jelgava «94», kura kinoteātros visā Latvijā skatāma kopš 20. septembra, noskatījušies jau 23 530 skatītāji.

Filma saņēmusi arī deviņas nominācijas Nacionālajai Kino balvai «Lielais Kristaps», tai skaitā kā Labākā filma, Labākais režisors, Labākais mākslinieks.

Db.lv jau vēstīja, ka filmas budžets kopā ir 672 tūkstoši eiro. Tās stāsta centrā ir nupat četrpadsmit gadu dzimšanas dienu nosvinējušais Jānis, Jelgavas puika ar «zubra» līmeņa mācību sasniegumiem, kurš cenšas būt neviena nemanīts. Tomēr iemīlēšanās klasesbiedrenē Kristīnē un nejauši iegūtie draugi Nāve un Zombis neatgriežami aizsāk jaunu lappusi Jelgavas pusaudža dzīvē – ir jāspēlē mūzikas grupā, jāklausās metāls, vajadzīgas īstās drēbes un galu galā līdz asarām jānoved skolotāji un vecāki. Tas ir laiks, par kuru pieaugot, ļoti iespējams, būs kauns, bet tikpat iespējams, ka tas izrādīsies pats labākais dzīves periods.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Sagaidāmi skaļi procesi OIK lietās

Anita Kantāne, Māris Ķirsons, Jānis Goldbergs, 15.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 31. augustā atjaunojamās enerģijas ražotnēs ieguldījušie ārvalstu investori no Somijas, Dānijas, Luksemburgas, Kipras un Igaunijas ar vēstuli vērsās pie Valsts prezidenta Egila Levita, Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces, Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa, kā arī pie visām Saeimā pārstāvēto politisko partiju frakcijām, informējot par esošo situāciju, un brīdināja par sekām, ja nozarei tiks liegts tai iepriekš piešķirtais valsts atbalsts.

Šo vēstuli parakstījuši "Fortum" grupas, "Graanul Invest" grupas, "Enefit Green", "Vestlig Vindenergi ApS", "Convergen Energy Latvia" un "BaltCap" Infrastruktūras fonda uzņēmumi, kuriem kopumā Latvijā pieder 26 enerģētikas nozares uzņēmumi un kuru tiešās investīcijas mērāmas vairāku simtu miljonu eiro apmērā.

Investori atzīst, ka saskaras ar būtiskām izmaiņām un šķēršļiem, kas tiek likti no Latvijas valsts puses, mainot sākotnējos noteikumus un ievērojami aizskarot investoru veiktās investīcijas. Proti, Latvijas valdība jau vairākkārt – 11 reizes – veikusi grozījumus Latvijā regulējošajos normatīvajos aktos par enerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem, kas neatbilst vienam no būtiskākajiem tiesiskas valsts pamatprincipiem. Tiesību normās noteikto tiesisko regulējumu nedrīkst mainīt nepamatoti bieži, jo nesamērīgi biežas izmaiņas tiesiskajā regulējumā apgrūtina likumu ievērošanu. Ārvalstu investori norāda, ka viņu pārstāvētās kompānijas AER nozarē Latvijā investējušas vairākus simtus miljonus eiro, paļaujoties uz Latvijas Republikas normatīvo regulējumu, politikas plānošanas dokumentiem, kā arī ES plāniem un Latvijai kā ES dalībvalstij noteiktajiem mērķiem atjaunojamās enerģijas īpatsvara palielināšanā kopējā enerģijas patēriņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Ārvalstu investoru padomi Latvijā vadīs Circle-K izpilddirektore Gunta Jēkabsone

Zane Atlāce - Bistere, 06.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas mazumtirdzniecības uzņēmuma Circle-K izpilddirektore Gunta Jēkabsone ir kļuvusi par Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētāju.

Viņa šajā amatā nomaina bijušo enerģētikas uzņēmuma Fortum biznesa vadītāju Latvijā Jūliju Sundbergu (Julia Sundberg), kura ir devusies prom no Latvijas, lai turpinātu savu karjeru enerģētikas uzņēmumā Ukrainā.

«Esmu pagodināta uzņemties FICIL vadību, jo tā ir organizācija ar augstu reputāciju, kuras viedoklī ieklausās lēmumu pieņēmēji un partneri. Zīmīgi, ka šoruden atzīmēsim 20 gadus kopš FICIL izveidošanas, un Circle-K bija viena no šīs organizācijas dibinātājiem. Mans mērķis, vadot FICIL, būs rūpes par nākotni, lai dialogs ar valsts pārvaldi arī turpmāk būtu tikpat konstruktīvs, un kopīgā darbā mēs veidotu Latviju kā ārvalstu investīcijām pievilcīgāko valsti mūsu reģionā,» komentē G. Jēkabsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas mazumtirdzniecības uzņēmuma Circle-K izpilddirektore Gunta Jēkabsone ir kļuvusi par Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētāju. Viņa šajā amatā nomaina bijušo enerģētikas uzņēmuma Fortum biznesa vadītāju Latvijā Jūliju Sundbergu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kā atkritumu atlikumus pārvērst siltumā un gaismā

Andris Vanags, "Fortum" biznesa vadītājs Latvijā, 26.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens cilvēks gadā rada aptuveni 400 kilogramus sadzīves atkritumu. Lielu daļu no tiem var un vajag pārstrādāt, izmantojot otrreizējā apritē, bet ap 40% veido sajaukta dažādu sadzīves atkritumu masa, kuru pārstrādāt nav iespējams.

Videi, veselībai un ekonomikai draudzīgāk ir no šīm atkritumu atliekām iegūt siltumu un gaismu, nevis aprakt tās zemē, atstājot "mantojumā" nākamajām paaudzēm.

Mēs dzīvojam lielā steigā un esam pieraduši pie komforta, bet neapzināmies, cik daudz atkritumu rada šāds dzīvesveids. Ir ērti pa ceļam uz darbu nopirkt līdzņemšanai kafijas krūzīti, ir veselīgi pusdienās iztukšot salātu trauciņu, taču gan krūzīte un trauciņš, gan daļa no citiem pārtikas iepakojumiem ir izmantojami tikai vienu reizi. Pēc tam mēs tos izmetam atkritumos un aizmirstam. Lielāko daļu plastmasas var pārstrādāt divas līdz trīs reizes, tad materiāls zaudē savu kvalitāti un vairs nav derīgs jaunu produktu radīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Siltumapgādes nozare saskaras ar izaicinājumiem

Žanete Hāka, 23.09.2019

Jaunas tarifu izmaiņas varētu stāties spēkā jau pēc viena gada, tas ir, no 2020. gada 1. janvāra, taču tikai gadījumā, ja šā gada novembra sākumā (kad būs zināmi oktobra apjomi) tiks noskaidrots, vai 2019.gadā Latvijā patērētais gāzes apjoms (10 mēnešu faktiskais patēriņš un 2 mēnešu vidējais patēriņš, izmantojot pēdējo trīs gadu rādītājus, jo novembra un decembra rādītāji vēl nebūs zināmi) būs zem noteikta līmeņa.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alternatīvie enerģijas avoti turpina attīstīties, sekojot tehnoloģiju inovācijām; patlaban notiek darbs pie likumdošanas izmaiņām, sekojot ES klimata pārmaiņu ierobežošanas stratēģijām, un klimata pārmaiņas turpina diktēt nozares virzību.

Lai diskutētu par panākto progresu un jaunumiem siltumapgādes nozarē, Izdevniecība Dienas Bizness, Latvijas Gāze un Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija 25. septembrī rīko ikgadējo siltumapgādes nozares pārstāvju diskusiju platformu – Siltumapgādes forumu «Izaicinājumi un sasniegumi kā siltumapgādes nozares attīstības dzinējspēks».

Darbs turpinās

Patlaban turpinās darbs pie Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2030. gadam (NEKP 2030) izstrādes. Kā skaidro Ekonomikas ministrija (EM), pēc Eiropas Komisijas rekomendāciju un sabiedrības sniegto priekšlikumu analīzes ministrija nupat aktualizējusi NEKP 2030 redakciju, nosakot arī plānotos rīcības virzienus un pasākumu sarakstu. Patlaban zināms, ka NEKP 2030 būs galvenais dokuments ilgtermiņa enerģētikas un klimata politikas formulēšanai, un plāna ilgtermiņa vīzija ir ilgtspējīgā, konkurētspējīgā un drošā veidā veicināt klimatneitrālas tautsaimniecības attīstību. Kā skaidro EM, plāna mērķis ir veicināt resursu efektīvu izmantošanu, kā arī to pašpietiekamību un dažādību; nodrošināt resursu, it īpaši fosilu un neilgtspējīgu resursu, patēriņa būtisku samazināšanu un vienlaicīgu pāreju uz ilgtspējīgu, atjaunojamu un inovatīvu resursu izmantošanu, kā arī stimulēt tādas pētniecības un inovāciju attīstību, kas veicina ilgtspējīgas enerģētikas sektora attīstību un klimata pārmaiņu mazināšanu. Lai sasniegtu minētos mērķus, šobrīd plānā iekļauts saraksts ar 104 pasākumiem, kas sadalīti 12 rīcības virzienos, tostarp ēku energoefektivitātes uzlabošana, energoefektivitātes uzlabošana un AER tehnoloģiju izmantošanas veicināšana siltumapgādē, aukstumapgādē un rūpniecībā, kā arī transportā, ne-emisiju tehnoloģiju izmantošanas veicināšana elektroenerģijas ražošanā, enerģijas pašražošanas un pašpatēriņa veicināšana un citi jautājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau līdz gada beigām valdībai tiks iesniegts Nacionālais enerģētikas un klimata plāns, kas sola gan nodokļu pārmaiņas, gan dažādu atbalstu energoefektivitātei un atjaunojamo energoresursu izmantošanai

Tā forumā Vai bizness šodien var atļauties nebūt energoefektīvs? norādīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dzintars Kauliņš, uzsverot, ka top plāns nākamajiem 10 gadiem un jau tūdaļ sāksies tā sabiedriskā apspriešana, kurā ar ieteikumiem, jautājumiem un uzlabojumiem var piedalīties ikkatrs Latvijas iedzīvotājs.

Lai nebūtu pretrunu

«Enerģētikas politika Eiropas Savienībā ir veidojusies daudzus gadus. Atsevišķi jau ilgi ir stāsts par enerģētikas infrastruktūru, par atjaunojamajiem energoresursiem, par iekšējo tirgu un tā drošību. Katra no šīm Eiropas politikām ir svarīga, taču gadās, ka tās nonāk pretrunās. Tāpēc ir pieņemts lēmums par vienotas sistēmas izveidošanu,» Nacionālā plāna priekšnoteikumus un nepieciešamību izskaidroja Dz. Kauliņš. Ir radīts priekšstats par enerģētikas savienību. Lai to iedzīvinātu, arī pieņemts lēmums, ka katra Eiropas Savienības dalībvalsts radīs vienu visaptverošu plānu, kurā būtu skarti visi aspekti. Perspektīva jārada desmitgadu ciklā, to saskaņojot ar kaimiņvalstīm, un rezultātā jārodas pārliecībai, ka visi virzās uz viena mērķa sasniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 8,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Pirmajā pusgadā IKP ir samazinājies par 5,4 %.

Faktiskajās cenās IKP 2. ceturksnī bija 6,9 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 6,5 %.

2020. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada 2. ceturksni lauksaimniecības nozares produkcijas pieaugums novērtēts 2,1 % apmērā (pieaugums par 4,9 % augkopībā, bet kritums par 3,7 % lopkopībā), savukārt mežsaimniecībā un zivsaimniecībā vērojams apjomu samazinājums.

Apstrādes rūpniecības apjomi samazinājušies par 6,9 % (samazinājums bija vērojams 16 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm). Lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs vērojams samazinājums – kokrūpniecībā – par 1,7 %, pārtikas produktu ražošanā – par 3,8 %, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 6,5 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 7,8 %. Ražošanas pieaugums vērojams datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē – par 4,9 %, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 18,6 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

FOTO: Valmieras šķeldas katlumājai nosvinēti spāru svētki

Zane Atlāce - Bistere, 08.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spāru svētki nosvinēti Valmieras šķeldu katlumājā, kas darbību plāno uzsākt 2020./2021. gada apkures sezonā. Projekta izmaksas ir 4,9 miljoni eiro, no kuriem 1,66 miljoni eiro ir ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums.

«Esam gandarīti, ka būvniecības process norit pēc plāna un līdz ar spāru svētkiem esam soli tuvāk mūsdienīgai un dabu saudzējošai enerģijas ieguvei. Šobrīd iebetonētas nesošās grīdas, uzstādītas metāla konstrukcijas, tai skaitā – sijas, kolonnas, atsaites u.c., teritorijā ir ieklāta pirmā asfalta pamatkārta, kā arī uzstādītas ārējās inženierkomunikācijas. Šķeldas katlumājā pašreiz tiek pabeigta kurtuves montāža un uzstādītas citas iekārtas – ūdenssildāmais katls, multiciklons, elektrostatiskais filtrs, dūmgāzu kondensators, kā arī daļa dūmvadu un ventilatoru. Nākamais būvniecības posms paredz pabeigt lielo pamatiekārtu montāžu, samontēt sienas, uzstādīt jumtu. Ziemas periodā plānots pārbaudīt, kā darbojas iekšējie cauruļvadi, iekārtas un inženierkomunikācijas. Patlaban ap 70% AS «Valmieras Enerģija» saražotās siltumenerģijas tiek iegūts no dabasgāzes, taču jau nākamgad, palielinot no šķeldas saražoto siltuma apjomu, Valmieras pilsēta kļūs par piemēru, kā būtiski samazinot fosilo energoresursu izmantošanu siltumapgādē, var kļūt par neatkarīgu un zaļu pašvaldību,» skaidro SIA «Adven Latvia» un AS «Valmieras Enerģija» valdes loceklis Māris Kānītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

EM: Klimata pārmaiņu mazināšanai līdz 2030.gadam nepieciešami seši miljardi eiro

LETA, 21.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klimata pārmaiņu mazināšanai līdz 2030.gadam nepieciešami seši miljardi eiro, ceturtdien notiekošajā forumā "Enerģētikas un klimata plāns 2030 - ceļā uz ilgtspējīgu valsti" sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Dzintars Kauliņš.

EM eksperts klātesošos informēja par plānā ietvertajiem pasākumiem enerģētikas, transporta un ēku sektorā. Viņš stāstīja, ka plānā ietverta virkne pasākumu, lai padarītu "zaļāku" transporta sektoru, piemēram, veicinot autoparka atjaunošanu un sabiedriskā transporta izmantošanu. Tāpat plānā rosināts aktivizēt "zaļākas" degvielas izmantošanu plašā patēriņā, lauksaimniecībā, sabiedriskajā transportā, komerctransportā utt.

Kauliņš atzina, ka Latvijai ir iespējams sasniegt plānā nospraustos mērķus līdz 2030.gadam, ja pasākumi tiks īstenoti tā, kā iecerēts. Vienlaikus EM pārstāvis stāstīja, ka "zaļo" pasākumu īstenošanai līdz 2030.gadam nepieciešami seši miljardi eiro. Viņš arī minēja avotus, kur ņemt finansējumu, proti, Eiropas Savienības fondi, pašvaldību ikgadējie budžeti, emisiju kvotu izsoles u.c. "Ar gudru publiskā finansējuma izmantošanu šādi pasākumi ir īstenojami," uzsvēra Kauliņš. Jau ziņots, ka šogad 14.novembrī valsts sekretāru sanāksmē starpinstitūciju saskaņošanai tika izsludināts EM iesniegtais Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2030.gadam (NEKP 2030) projekts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #7

DB, 18.02.2020

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijai izstājoties no Eiropas Savienības, daudzgadu budžetā no 2021. līdz 2027. gadam būtiski draud samazināties ieņēmumi.

Kopējais iztrūkums tiek lēsts 75 miljardu eiro apmērā. Lai šo robu aizpildītu, varētu palielināt dalībvalstu iemaksas no 1,07% līdz 1,3% no IKP.

Vairākas ekonomiski spēcīgākās ES dalībvalstis iestājas pret šādu risinājumu, proti, nepiekrīt iemaksu palielināšanai.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 18. februāra numurā:

  • viedokļi - ES daudzgadu budžets 2021.–2027. gada periodam
  • aktuāli - sejas atpazīšanas tehnoloģijas attīstās
  • finanses - patukšots noguldījumu garantiju fonds
  • tēma - sadārdzinās banku pakalpojumi
  • intervija - Andris Bērziņš, biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs, par ceļu uzturēšanu
  • enerģētika - siltumapgādē un enerģētikā ir virzība uz klimata mērķu sasniegšanu
  • energoefektivitāte - plašas iespējas energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem
  • pasākumu organizēšana - "Shine Event" radošais direktors Ņikita Viderkers
  • tirdzniecība - maza formāta veikali ir aktuāli, tā "Narvesen" valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena
  • tehnoloģijas - elektroauto kļūst pieejamāki
  • izstādes/semināri/konferences - intervija ar "Radisson Blu Latvija Conference & Spa Hotel" vadītāju Niklasu Jonsonu
  • izstādes/semināri/konferences - jaunais daudzfunkcionālais biznesa komplekss "ATTA Centre"
  • brīvdienu ceļvedis ar Pēteri Bajāru, arhitektu birojs "OUTOFBOX Architecture"

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi

Reinis Āboltiņš, Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētnieks, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi, kas prasa risinājumus.

Latvijā elektroenerģijas ražošanai izmanto daudz atjaunojamo energoresursu (AER). Arī daudz siltuma saražojam, izmantojot biomasu, kas pieejama uz vietas Latvijā. Tomēr ir arī izaicinājumi. Piemēram, ja neskaita trīs lielās hidroelektrostacijas, tad Latvijā, izmantojot AER, nemaz tik daudz elektroenerģijas nesaražo. Arī siltuma ražošanā būtisku lomu spēlē dabasgāze, kas pats par sevi ir tīrs kurināmais, bet ir fosils, neatjaunojams un importējams no citām valstīm. Vēl pamatīgs izaicinājums ir atkritumu apsaimniekošana – cik daudz atkritumu radām, cik šķirojam, cik aprokam un cik pārstrādājam.

Atjaunojamo energoresursu ziņā Latvija ir starp Eiropas Savienības pirmrindniecēm – kopā ar Zviedriju, Somiju, Dāniju un Austriju mums ir lielākā atjaunojamo energoresursu daļa enerģijas bruto galapatēriņā. Tas, protams, ir labi, bet pētīsim tālāk, un tālāk ir jāskata divi pārveidotās enerģijas veidi – elektrība un siltums. Mums ir jāapzinās, ka Latvijas labie rādītāji elektrības segmentā ir tikai pateicoties vēsturiskajam mantojumam – trīs lielajām uz Daugavas uzceltajām hidroelektrostacijām (HES).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Savukārt jūlijā, salīdzinot ar 2019. gada jūliju, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir samazinājies par 2,6%.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 0,7 %, savukārt eksportētajai produkcijai samazinājās par 0,5 %. Eksportam uz eirozonas valstīm ražotāju cenu līmenis pieauga par 0,4 %, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm samazinājās par 1,2 %.

Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu pieaugums elektroenerģijas ražošanā, gāzes apgādē un elektroenerģijas tirdzniecībā. Pazeminoša ietekme bija cenu samazinājumam koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles.

2020. gada jūlijā, salīdzinot ar 2019. gada jūliju, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir samazinājies par 2,6 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis ir samazinājies par 3,8 %, eksportētajai produkcijai par – 1,4 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas samazinājušās par 1,6 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm par – 1,3 %.

Komentāri

Pievienot komentāru