Igaunijas mobilo maksājumu sistēmu izstrādātājam Fortumo izdevies piesaistīt Intel Capital un Greycroft Partners investīcijas, teikts kompānijas oficiālajā blogā.

Fortumo sniedz iespējas lietojumprogrammu un spēļu ražotājiem iekasēt naudu no savu produktu lietotājiem, izmantojot mobilo sakaru norēķinus vairāk nekā 70 valstīs. Fortumo ir biroji Igaunijā, Sanfrancisko un Pekinā.

Līdz šim Fortumo lielākais īpašnieks bija Igaunijas mobilo risinājumu kompānija Mobi Solutions, un pēc Intel Capital un Greycroft Partners investīcijām, Mobi Solutions saglabās savu pozīciju kā viens no uzņēmuma dalībniekiem.

Vienlaikus ar paziņojumu par jaunu investoru piesaisti Fortumo pavēstījis par jaunu līgumu slēgšanu ar divām pasaulē atzītām telekomunikāciju grupām – Vodafone Group un China Mobile. Līdz šim Fortumo klientu sarakstā ietilpa tādas kompānijas kā Angry Birds izstrādātājs Rovio, Badoo, spēļu izstrādātājs Zeptolab, Gameloft un Votsu.

Zviedrijas kapitāla SIA Interspiro Production, kas strādā Liepājas biznesa centrā, šogad nolēmis paplašināt ražošanu.

Uzņēmums plāno uzstādīt divas jaunas ražošanas līnijas, kas palielinās saražotā produkta pievienoto vērtību, Db informēja SIA Interspiro Production ražošanas vadītājs Sandris Gusts. "Ja līdz šim mēs vairāk izejmateriālu ievedām un Liepājā montējām, tad tagad šeit veiksim gandrīz visu ražošanas ciklu," skaidroja S. Gusts. Jaunās iekārtas prasīs arī 3 - 4 jaunas darbavietas.

SIA Interspiro Production Liepājas biznesa centrā darbu sāka 2008. gadā, pusgada ražošanas apgrozījums ( saražotās produkcijas vērtība) bijusi aptuveni 1.5 miljoni latu.

Interspiro Production ir Zviedrijas kompānijas Interspiro AB meitasuzņēmums, tā produkcija ir elpošanas ekipējums ūdenslīdējiem, ugunsdzēsējiem un ķīmiski bīstamā sfērā strādājošajiem. Uzņēmumā Liepājā strādā ap 30 darbinieku. Mātes uzņēmuma filiāles atrodas arī citur Eiropā, Amerikā, Tālajos Austrumos. Interspiro AB ir daļa no uzņēmumu grupas OCENCO, kuras pamati likti ASV.

Valsts prezidenta Valda Zatlera valsts vizītes ietvaros, ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) dosies darba vizītē uz Čehiju.

Ekonomikas ministrs piedalīsies V.Zatlera oficiālajos pasākumos, kā arī tiksies ar Čehijas rūpniecības un tirdzniecības ministru un piedalīsies Čehijas – Latvijas biznesa seminārā.

Šā gada pirmajā pusgadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums ar Čehiju sasniedza 93,8 milj. eiro, kas ierindoja Čehiju 22. vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru starpā. Pirmajā pusgadā Latvijas preču eksports bija 55,4 milj. eiro, savukārt imports – 38,4 milj. eiro, tādejādi Čehija bijis Latvijas 24. nozīmīgākais eksporta un 18. nozīmīgākais importa partneris.

Latvija eksportē uz Čehiju mašīnas, mehānismus, elektriskās iekārtas, metālus un to izstrādājumus, pārtikas rūpniecības produktus, koksni un tās izstrādājumus, akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumus.

No šā gada 30. līdz 31. augustam notiks Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera Valsts vizīte uz Čehiju. Lai aktivizētu Latvijas un Čehijas divpusējo ekonomisko sadarbību, kā arī veicinātu uzņēmēju savstarpējos kontaktus, biznesa vizītei tiek aicināti pieteikties Latvijas uzņēmēji, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Uzņēmēju delegācijas darba programmā plānotas biznesa tikšanās ar Čehijas uzņēmējiem, produkcijas konkurētspējas izvērtēšana Čehijas tirgū, grupu un individuālās tikšanās ar potenciālajiem sadarbības partneriem, kā arī Biznesa forums, kurā notiks abu valstu ekonomiskās prezentācijas.

Kā norāda LIAA, 2010. gada pirmajā ceturksnī Latvijas preču eksports uz Čehiju pieauga par 15%, bet imports samazinājās par 37%salīdzinot ar 2009. gada pirmo ceturksni. 2010. gada I ceturksnī Čehija bija Latvijas 25. lielākais preču eksporta un 18. lielākais preču importa partneris Galvenās Latvijas eksporta preces uz Čehiju ir mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas, metāli un to izstrādājumi, kā arī pārtikas rūpniecības produkti. Visvairāk no Čehijas ieved transporta līdzekļus, mašīnas un mehānismus; elektriskās iekārtas. Latvijas pakalpojumu ārējā tirdzniecībā ar Čehiju pārsvars ir pārvadājumiem un tūrismam.

Uz Malaiziju devos kopā ar sievu, un mūsu mērķis bija ieraudzīt nevis smalko Malaizijas seju ar modernām, eiropeiskām pilsētām, kāda noteikti ir arī galvaspilsēta Kualalumpura, bet meklējām pirmatnējo – džungļus, dzīvniekus un īpašas niršanas vietas.

Neskartā daba jāmeklē nevis pussalā Malaizija (saukta arī par Rietummalaiziju), kas ir blīvāk apdzīvota, bet, izmantojot iekšējos pārlidojumus, ir jāpārceļas uz Austrummalaiziju, Borneo salu. Malaizijā ceļot ir viegli un vienkārši – vietējie runā angliski, zīmes ir tulkotas angļu valodā, ir sakārtota tūrisma nozare. Viesnīcas atrast ir viegli un par iekšējiem pārbraucieniem nav jāraizējas – valstī ir augsti attīstīta un intensīva iekšējo pārlidojumu sistēma, bet pilsētās, piemēram, Kualalumpurā braucieniem var izmantot arī moderno metro. Tuvāk džungļiem transports kļūst pieticīgāks – autobusi vai laivas. Ceļojumu plānoju pats, un tas bija ļoti komplicēts. Vairāk nekā divās nedēļās, kuras pavadījām Malaizijā, veicām sešus iekšējos pārlidojumus. Mani aizrauj, ka Āzijā uz katra stūra var sastapt kaut ko mums netipisku – reklāmas, cilvēkus, ēdienus, dzīvniekus u.c. Arī saziņa ir atšķirīga. Tas šo pasaules daļu mums, eiropiešiem, padara tik īpašu.

"Zippy ID" sācis sadarbību ar Indonēziju, kā arī plāno apgūt citas reģiona valstis – Malaiziju, Taizemi, Singapūru.

"Dienas Bizness" jau vēstīja, ka "Zippy ID" automātiskas identifikācijas pārbaudes risinājums 30 sekundēs salīdzina cilvēka pašbildi ar pases fotogrāfiju. Uzņēmums šajā virzienā gūtās zināšanas par datorredzi izmanto arī pārtikas kvalitātes kontrolē.

"Ņemot vērā, ka Eiropā konkurence identifikācijas verifikācijā ir daudz lielāka nekā Āzijā un pieprasījums pēc šāda veida risinājumiem ir krietni mazāks, pašlaik cenšamies iekarot Āzijas tirgu. Pašlaik strādājam ar Indonēziju, bet noteikti ir plāns apgūt arī citas reģiona valstis – Malaiziju, Taizemi, Singapūru," stāsta Kristaps Kuļikovskis, SIA "Zippy Vision" līdzdibinātājs. Līdz šim uzņēmums ir veicis teju vienu miljonu verifikāciju.

Uz Čehiju jābrauc skaistās dabas un senās arhitektūras dēļ. Vērts nogaršot arī čehu tradicionālos ēdienus, kas nav sastopami nekur citur pasaulē, kā arī ļauties alus baudīšanas dzīrēm. Šo dzērienu čehi ceļ lielā godā.

Man ar Čehiju saistās siltas jūtas un atmiņas, jo šajā valstī esmu dzīvojis piecus gadus, kad savulaik tur studēju Augstākajā kara skolā Viškovā. Tolaik pieņēmu un iemīļoju šīs tautas kultūru, dzīves ritmu un tradicionālos ēdienus. Studiju gados iegūtos draugus kopā ar ģimeni nesen apciemoju atkal un Čehijā izbaudījām brīvdienas teju mēneša garumā. Šķita, ka Čehijas sajūtu būšu pa šiem gadiem aizmirsis, bet, nonākot tur, man pat aizmirsās, ka kopš studiju laika pagājuši jau desmit gadi.

Kad turp braukt?

Labākais laiks, lai Čehijā izbaudītu vasaru, ir jūlijā un augustā, kad dienā gaisa temperatūra ir ap 30 grādiem, bet naktīs tā pazeminās apmēram līdz 22 grādiem. Vasarās lielā karstuma dēļ čehi savu darba dienu pakārto īpašam ciklam – sāk darbu septiņos no rīta un beidz strādāt trijos dienā. Pēc tam ierasts doties pie ūdenstilpēm. Čehijā to nav daudz, tādēļ vietējie vasaras priekus bauda pilsētas atvērtajos peldbaseinos. Vakaros sākas nakts dzīve, kad izgaismotajā Prāgā ļaudis tiekas krodziņos un restorānos.

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas nozīmīgākie darījumi saņēmuši Baltijas M&A un privātā kapitāla apbalvojumus.

Virtuālā apbalvošanas ceremonija noslēdza M&A un Privātā kapitāla forumu.

Gada M&A darījums

Boku, vadošs vispasaules mobilo maksājumu un mobilās identifikācijas piedāvātājs, iegādājās Igaunijas fintech jomas uzņēmumu Fortumo par maksimālo atlīdzību 41 miljona USD apmērā. Darījums apvieno divas ienesīgākās DCB tirgū.

Gada privātā/riska kapitāla darījums

Skeleton Technologies, Igaunijā bāzēts Eiropas lielākais īpaši jaudīgu kondensatoru enerģijas uzkrāšanas sistēmu ražotājs, piesaistīja 41,3 miljonus eiro D sērijas finansējuma kārtā. Iespējams, šis ir kļuvis arī par vissvarīgāko ieguldījumu kārtu tīro tehnoloģiju tirgū Eiropā šogad.

Latvijā konstatēts vēl viens inficēšanās ar Covid-19 vīrusu gadījums, tādējādi kopumā valstī reģistrēti 18 inficēti iedzīvotāji, piektdien žurnālistiem paziņoja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Perevoščikovs norādīja, ka pēdējais pacients inficējies Francijā, kur pēdējās dienās arvien vēršas plašumā inficēšanās ar Covid-19 un kuru Latvija iekļāvusi to valstu sarakstā, kurp iedzīvotāji aicināti nedoties.

Kopumā piektdien konstatēti divi Covid-19 saslimšanas gadījumi, viens no kuriem fiksēts no rīta, savukārt otrs - vakarā. SPKC pārstāvis informēja, ka notiek minētās personas kontaktpersonu apzināšana.

Kā ziņots, šodien visā Latvijā spēkā stājas ierobežojumi, kas noteikti ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju. Ārkārtējā situācija valstī izsludināta saistībā ar Covid-19 izplatību un būs spēkā līdz 14.aprīlim ar mērķi ierobežot infekcijas izplatību.

Zviedrijas mēbeļu un citu mājas lietu tirgotājs IKEA diskutē par ieiešanu Baltijas valstu tirgū jau vairākus gadus, tomēr trīs Baltijas valstu tirgi vēl joprojām skandināvu gigantam ir par mazu, konferencē Tallinā norādīja IKEA ilgtspējības vadītāja Jeanete Ulfshoga (Jeanette Ulfshög), raksta BBN.

Uzrunā, ko IKEA pārstāve sniedza Tallinā notiekošajā konferencē, viņa atzina, ka patlaban Baltijas valstu iedzīvotājiem, kas vēlas iegādāties IKEA produktus, jābrauc uz Krieviju vai Somiju.

Pērn IKEA gada ieņēmumi veidoja vairāk nekā 23 miljardus eiro.

Kopumā IKEA produkti nopērkami 26 valstīs Eiropā, ieskaitot Čehiju, Beļģiju, Bulgāriju, Poliju, Turciju, Somiju un citās. IKEA veikalu tīkli ir arī Ziemeļamerikā – Kanādā un ASV, Tuvajos Austrumos, piemēram, Apvienotajos Arābu Emirātos un Kuveitā, kā arī Austrālijā un Āzijā, ieskaitot Malaiziju, Japānu, Ķīnu un Singapūru - kopumā 41 pasaules valstī, liecina informācija IKEA oficiālajā mājaslapā.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Pieaugot Covid-19 saslimstībai, turpmāk pašizolācija Latvijā būs jāievēro iedzīvotājiem, kas atgriežas vai ceļojuši tranzītā arī caur Beļģiju, Čehiju, Austriju un Šveici, turpretī pašizolācijā vairs nav jādodas, atgriežoties no Islandes un Sanmarīno, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) jaunākie apkopotie dati.

Vērtējot 14 dienu kumulatīvo Covid-19 gadījumu skaitu uz 100 000 iedzīvotāju, Latvijā joprojām būs jāievēro 14 dienu pašizolācija, atgriežoties vai tranzītā izbraucot caur Šveici, Austriju, Čehiju, Beļģiju, Horvātiju, Spāniju, Portugāli, Zviedriju, Andoru, Bulgāriju, Rumāniju, Luksemburgu.

SPKC nerekomendē doties uz minētajām valstīm.

Atgriežoties no trešajām valstīm, pašizolācija nav jāievēro pēc pārbraukšanas tikai no 10 valstīm: Kanādas, Gruzijas, Japānas, Marokas, Jaunzēlandes, Ruandas, Dienvidkorejas, Taizemes, Tunisijas un Urugvajas. Savukārt 14 dienu pašizolācija ir jāievēro, atgriežoties no Krievijas, Baltkrievijas un visām citām trešajām valstīm, kuras SPKC sarakstā nav īpaši izdalītas.

Viesnīcā Radisson Blu Daugava Hotel 16. decembrī norisināsies Čehijas - Baltijas Tirdzniecības kameras organizētais ekonomikas forums, liecina kameras sniegtā informācija medijiem.

Forums ir oficiāla Čehijas ekonomistu un uzņēmumu pārstāvju vizītes, ko organizē Čehijas - Baltijas Tirdzniecības kamera no 15. līdz 17. decembrim, daļa.

Forumā piedalīs čehu ekonomists Jaroslavs Ungermans, kā arī citi eksperti. Norisināsies Čehijas un Latvijas ekonomistu paneļdiskusijas, un tiks runāts par ekonomiskās sadarbības starp Čehiju un Latviju padziļināšanas iespējām. Būs iespējams dzirdēt čehu uzņēmumu prezentācijas par sadarbības iespējām.

Foruma ietvaros Latvijas firmu un institūciju pārstāvji, kas ir ieinteresēti sadarbībā ar Čehiju, saņemšot informāciju par iespēju apmeklēt izstādes Čehijā par brīvu.

Piedalīšanās forumā ir bezmaksas.

Latvija, rīkojot Eiropas čempionāta D apakšgrupas turnīru, nav cietusi finansiālus zaudējumus, ceturtdien Latvijas Basketbola savienības (LBS) preses konferencē pauda organizācijas ģenerālsekretārs Edgars Šneps.

«Noteikti neesam cietuši finansiālus zaudējumus, un nav sajūtas, ka cenu politika bijusi nepareiza,» skaidroja Šneps. «Jā, kaut kā nedaudz pietrūka, bet varbūt tie 6000 līdzjutēju, kas apmeklēja spēles ar Čehiju un Ukrainu, ir lojālākie Latvijas basketbola patērētāji.»

Latvijas izlase noslēdzošajā un reizē arī izšķirošajā Eiropas čempionāta apakšgrupu turnīra spēlē ar 75:64 pieveica Igauniju un nopelnīja ceļazīmi uz izslēgšanas mačiem. Zīmīgi, ka šis mačs bija izpārdots un brīvu vietu Arēnā Rīga nebija.

«Nav māksla piepildīt arēnu. To pierādījuši arī citi basketbola rīkotāji. Tomēr māksla ir sarīkot čempionātu par pusotru miljonu eiro, kad 10% sedz valsts, bet 15% pašvaldība. Līdz ar to organizatoriem vajag nosegt pārējos 75%,» norādīja LBS ģenerālsekretārs.

No sestdienas, 2.janvāra, Latvijā aizvien pašizolācija būs jāievēro pēc atgriešanās no visām Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) sarakstā esošajām Eiropas valstīm, izņemot Vatikānu un Islandi, savukārt aizliegums pārvadāt pasažierus nākamnedēļ būs spēkā attiecībā uz sešām valstīm, tostarp, arī Nīderlandi, Čehiju un Lihtenšteinu, liecina SPKC apkopotie dati.

Nedēļas laikā to valstu sarakstā, no kurām atgriežoties, ir jāievēro pašizolācija, izmaiņas nav notikušas. Tajās visās, izņemto Vatikānu un Islandi, 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits pārsniedz 50 gadījumu skaitu uz 100 000 iedzīvotājiem.

Savukārt aizliegums veikt starptautiskos pasažieru pārvadājumus no pirmdienas, 4.janvāra, tiks attiecināts arī uz Nīderlandi, Čehiju un Lihtenšteinu, šajā sarakstā nemainīgi paliekot arī Lietuvai, Slovēnijai, Sanmarīno. Tikmēr Zviedrijai, Horvātijai, Luksemburgai no šī saraksta izdevies izkļūt.

Regulārie pasažieru pārvadājumi nav atļauti uz valstīm, kur 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem divkārt pārsniedz vidējo Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstu rādītāju. Šis divkāršais rādītājs patlaban ir 856,2 gadījumi.

Kazdangas piena pārstrādes uzņēmums Elpa cer sākt eksportu uz Čehiju, aģentūrai BNS pastāstīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Gundars Sisenis.

Viņš norādīja, ka uzņēmums šobrīd visu saražoto produkciju realizē vietējā tirgū, taču nākotnē cer sākt biezpiena eksportu uz Čehiju. «Atsevišķas valstis, piemēram, Ukraina, piegādāja starpizejvielas kaimiņvalstīm, teiksim Čehijai. Arī mēs meklējam iespējas realizēt [biezpienu] Čehijā un esam pārrunās ar vienu ražotāju, kurš grib savas piegādes diversificēt,» sacīja Sisenis, piebilstot, ka pozitīvā pārrunu iznākumā uzņēmums ar partneri Čehijā varētu sākt ilgtermiņa sadarbību, taču pagaidām esot grūti prognozēt, kad iecere varētu īstenoties.

Vienlaikus Sisenis piebilda, ka eksporta tirgus meklējumi ir sarežģīts process, jo jārēķinās ar katras valsts specifiskajām ēšanas tradīcijām un paradumiem, tāpēc piedāvāt Latvijai raksturīgos piena produktus ārvalstu tirgū nav vienkārši un prasa ilgu laiku.

SIA Purified uztura bagātināju ražošanai no melnās šokolādes meklē iespējas pašu spēkiem izgatavot to vērtīgākās sastāvdaļas.

DB jau rakstīja (20.01.2016.), ka pirms četriem gadiem kardiologs Andrejs Ērglis kopā ar saviem dēliem Kristapu un Mārtiņu, uzņēmējiem Aivaru un Pēteri Žimantiem, sadarbībā ar zinātniekiem uz melnās šokolādes bāzes radīja vairākus uztura bagātinātājus, kurus ražo SIA Pure Chocolate. Pa šo laiku ir mainījies uzņēmuma īpašnieku sastāvs – 2017. gadā, investējot aptuveni 200 tūkstošus eiro, 21,6% kapitāla daļu ieguva investīciju fonds FlyCap Investment Fund. Pateicoties šim finansējumam, šī gada martā ir gaidāma zīmola restartēšana un veiktas iestrādnes, lai Latvijā varētu sākt dabīgo aktīvo izejvielu ražošanu.

Pārtop jaunā kvalitātē

Investīciju fonda FlyCap līdzekļi ieguldīti produktu portfeļa izstrādē un attīstībā, kā arī eksporta veicināšanā – uzņēmums piedalījās starptautiskajā izstādē Vita Food, kas notika Ženēvā (Šveicē), un saņēma piedāvājumu no Spānijas kompānijas Uriach realizēt uztura bagātinātājus, izmantojot viņu zīmolu Innovage, stāsta SIA Purified padomes priekšsēdētājs Kristaps Ērglis. Apjomi nav bijuši pārāk lieli – pārdoti 10 tūkstoši blisteru, taču gūta vērtīga pieredze produkcijas realizācijā ārvalstu tirgū. Šobrīd ir pabeigta uztura bagātinātāju vizuālā un saturiskā uzlabošana – tas tiek realizēts patērētājam ērtākā iepakojumā. Sākotnēji uztura bagātinātāji tika pildīti plastikāta plāksnītēs (koreksos), bet šobrīd tie, līdzīgi kā medikamenti, tiek ievietoti blisteros.

Energoresursu krīze, inflācijas radītais procentu likmju kāpums un tam sekojošās globālās ekonomiskās problēmas ir izraisījušas trešo lielāko NASDAQ lejupslīdi pēdējo divu desmitgažu laikā. Tam sekojusi masveida darbinieku atlaišana dažāda mēroga tehnoloģiju uzņēmumos.

Skaļākie gadījumi kā Twitter, Meta un LinkedIn ir plaši apspriesti publiskajā telpā, taču šādas problēmas skārušas arī virkni citu uzņēmumu. Tas nav pārsteigums – uzņēmumi samazina algu fondu, lai pazeminātu kopējos tēriņus. Šis ir lielisks brīdis Latvijas uzņēmumiem iesaistīties starptautisko tirgu apguvē un pārtvert izcilus darbiniekus, kādu trūkst tuvākajā apkārtnē.

Pēdējā laikā dažādu krīžu pasaulē nav trūcis. Krīzes tik bieži ir dēvētas par iespējām, ka tas jau kļuvis klišejiski. Taču tā joprojām ir taisnība. Saspringtā ekonomiskā situācija pasaulē, kas daudziem pieredzējušiem zīmoliem liek atlaist virkni lielisku darbinieku, paplašina apvāršņus jaunuzņēmumiem, kam pēkšņi ir pavērusies iespēja piesaistīt izcilus darbiniekus un veicināt izaugsmi, kamēr konkurenti “ar stāžu” spiež bremzes. Kā liecina Google un Civitta pētījums, Latvijā 2021. gadā bija 626 jaunuzņēmumi, Baltijas reģionā kopā – 3021. Nodarbinātība jaunuzņēmumos pēdējos gados ir augusi sevišķi strauji, Latvijā sasniedzot 12% gadā, kamēr citās vadošajās nozarēs kā ražošana, tirdzniecība un transports tā nav pārsniegusi 1% vai pat bijusi ar mīnus zīmi. Vienlaikus vairāk nekā trešā daļa Latvijas jaunuzņēmumu norāda uz izcilu pārdošanas speciālistu un tehnisko darbinieku – datu analītiķu, mākslīgā intelekta speciālistu, programmētāju – trūkumu kā vienu no lielākajiem izaicinājumiem līdzās riska kapitāla piesaistes problēmām. Globālais atlaišanas vilnis var izrādīties lieliska iespēja izaugsmei.

Omānas lidsabiedrība Oman Air nav ieinteresēta atklāt maršrutu uz Tallinu, otrdien norādīja aviokompānijas pārstāvis Marku Nokala (Markku Nokkala), vesta BBN.

Jau ziņots, ka Tallinā šonedēļ norisinājās viens no lielākajiem civilās aviācijas pasākumiem Routes Europe. Tajā piedalījās vairāku valstu aviācijas nozares pārstāvji, tostarp no Singapūras, Kataras un Omānas. Estonian Air ar Āzijas pārstāvjiem cerēja pārrunāt iespējas uzsākt lidojumus no Tallinas uz galamērķiem šajās valstīs. Estonian Air varētu veikt šī maršruta pasažieru pārvadājumus Eiropā.

Oman Air pārstāvis tomēr norādīja, ka Igaunijas piedāvātais plāns ir saprātīgs, jo aviopārvadātājiem nākotnē būs jālūkojas, kā palikt peļņu nesošiem.

BNN vēsta, ka Igaunijas Ekonomikas ministrija parakstījusi civilās aviācijas nolīgumu ar Omānu. Tāpat līdzīgi nolīgumi parakstīti arī ar Kataru, Singapūru, Ķīnu, Malaiziju, Turciju, Ukrainu, Krieviju, Baltkrieviju, Kazahstānu, Armēniju, Moldovu un Gruziju. Patlaban notiek pārrunas arī par šāda nolīguma slēgšanu ar Ēģipti.

Lai pārbaudītu savu varēšanu starptautiska mēroga uzņēmumā, Jānis Polis devās uz Malaiziju, ņemot līdzi savu pieredzes bagāžu digitālā mārketinga jomā .

Pēdējos desmit gadus Jānis Latvijā bija darbojies mediju un mārketinga nozarē, un, atskatoties uz noieto karjeras ceļu, viņš DB atzīst, ka bija viens no spēcīgākajiem digitālās komunikācijas speciālistiem Latvijā. Tomēr pirms trīs gadiem viņam radās sajūta, ka kaut kas dzīvē jāmaina, jo bija sasniegti profesionālo izaicinājumu un atalgojuma griesti.

Jānis atminas karjeras pirmsākumus 2008. gadā, kad popularitāti iemantoja draugiem.lv un facebook.com, bet mārketinga jomā nebija tādu speciālistu, kas prastu šos rīkus izmantot. Digitālais mārketings aprobežojās ar reklāmas laukuma jeb banera izvietošanu interneta portālā. Bija skaidrs, ka digitālais mārketings būs neizbēgamas sāpes visiem reklāmas devējiem un klientiem. Mediju aģentūra Inspired Communications tolaik bija vēl jauna un bija pirmā Latvijā, kas pieņēma darbā cilvēku, kura darbs tika saistīts tikai ar interneta medijiem, digitālā mārketinga stratēģiju izveidi. «Sociālie tīkli plauka un zēla, un ļoti daudzi zīmoli vēlējās tur izpausties, bet nevienam nebija ne jausmas, kā to izdarīt. Arī man tādu zināšanu nebija, jo to nevienā skolā Latvijā nemācīja. Es darbojos sabiedrisko attiecību jomā, bet paralēli biju aktīvs interneta blogu rakstītājs. Mani pamanīja un uzaicināja aprunāties,» stāsta Jānis. Darbu viņš ieguva. Uzņēmums Jānim deva brīvas rokas attīstīt līdz šim Latvijā nezināmu jomu. Zināšanas par interneta kā rīka izmantošanu Jānis smēlās starptautiskās konferencēs, semināros. Brīdī, kad SIA Inspired Communications guva pirmos panākumus interneta mārketinga jomā, to pamanīja arī konkurenti. «Mani pārvilināja holdings, kurā ietilpst trīs mediju aģentūras. Darbs trīs aģentūrās uzreiz piedāvāja atkal jaunus izaicinājumus un arī atalgojumam bija grūti atteikt,» atzīst Jānis. Viņa pārziņā bija izdomāt digitālā mārketinga pakalpojumus, kurus aģentūras varētu piedāvā saviem klientiem, kā arī pieņemt darbā cilvēkus, kuri tos varētu pārdot un īstenot. Šobrīd sociālā tīkla konta uzturēšana, mobilās aplikācijas, spēles un konkursi virtuālā vidē šķiet pašsaprotami, bet tolaik tas bija kādam jāizdomā vai jāadaptē no ārvalstīm.

Krīze gatavo jaunus triecienus finanšu sistēmai un aptuveni 10 valstis jebkurā brīdī var paziņot par valsts saistību defoltu, kas atsauksies uz visu pasauli.

Kā ziņo dpmoney.ru, Starptautiskā Valūtas Fonda, Pasaules rekonstrukcijas un attīstības bankas, aģentūru Bloomberg, Merill Lynch un Fitch analītiķi 1. vietā pirmsdefolta sarakstā ierindo Ukrainu, kurai šogad nāksies dzēst 1.8 miljardu USD ārējo valsts saistību parādu un desmit reižu lielāku korporatīvo saistību parādu. Otrā vietā šajā sarakstā ierindojas Argentīna, aiz sevis atstājot Filipīnas, Malaiziju, Taizemi un Kolumbiju.

Moody’s kā problemātiskākās Eiropas valstis bez Ukrainas piesauc arī Ungāriju, Latviju un Turciju. Lielbritānijas avīze The Telegraph, atsaucoties uz slepenu Eiropas Komisijas dokumentu, jau paziņojusi, ka problemātisko aktīvu apjoms, kas atrodas Eiropas bankās, ir vairāk nekā 18 triljoni eiro. Laikraksts arī ziņo, ka ne visi tie ir toksiski, bet tie kopā var sasniegt aptuveni 44 % no Eiropas banku kopējā aktīvu apjoma. Eiropas ierēdņi bīstas, ka strīdīgo aktīvu izpirkšana vai norakstīšana situāciju var tikai pasliktināt.

#Krietni dārgāk izmaksājis VARAM brauciens uz Keniju. Šim braucienam ministrija tika atvēlējusi teju piecus tūkstošus eiro.

Šogad komandējumiem ministrijas kopumā atvēlējušas par 400 tūkstošiem eiro vairāk nekā pērn

DB apkopotā informācija liecina, ka visvairāk komandējumiem pērn tērējusi Ārlietu ministrija (827 tūkstoši eiro), Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija (715 tūkstoši eiro) un Finanšu ministrija (407 tūkstoši eiro), bet vismazāk – Iekšlietu ministrija (113 tūkstoši eiro), Tieslietu ministrija (111 tūkstoši eiro) un Veselības ministrija (101 tūkstotis eiro).

2017. gadā ministriju darbinieki visbiežāk devušies uz Briseli, populāri galamērķi bijuši arī Igaunija, Lietuva, Vācija, Francija, Malta un Luksemburga.

Atsevišķi darbinieki pērn ceļojuši arī uz eksotiskākām valstīm. Apmeklējot starptautiskus tūrisma nozares pasākumus, Ekonomikas ministrijas darbinieki, piemēram, devušies uz Malaiziju un Taivānu. EM gan norāda, ka šajā gadījumā pašai ministrijai komandējumi izmaksājuši vien 258 eiro, jo lielāko daļu izdevumu sedza pasākuma organizatori.

Piedāvātās izglītības kvalitāte un diezgan zemās izmaksas ir galvenie iemesli, kāpēc studenti no Ķīnas kā vienu no saviem galamērķiem studijām izvēlas Eiropu. Lai gan 2013. gadā Latvijā studēja vien 13 jauniešu no Ķīnas, nākotnē šis skaits varētu būt lielāks, jo Ķīnas Izglītības ministrija ir gatava pastiprināt sadarbību ar Latviju. Ķīna gan nav vienīgais virziens, kur skatās Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Aktuāls ir viss Āzijas reģions, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Aptuveni 20 miljoni eiro - tāds ir ārvalstu studentu ikgadējais pienesums Latvijas ekonomikai. Lai gan tendences rāda, ka visvairāk uz Latviju brauc tieši studenti no Vācijas, būtiska loma ir arī Āzijas reģionam. Pēc IZM statistikas, kopumā Latvijas augstskolās šogad studē 5272 studenti no 83 valstīm. Starp tiem Āzijas valstis pārstāv 1048 studenti, visvairāk - no Krievijas, Kazahstānas un Indijas. Lielā mērā sadarbību gan veicina tieši starpvaldību un starpministriju līgumi. Latvija sadarbojas ar tādām Āzijas valstīm kā Ķīna, Koreja, Kazahstāna un Mongolija. Sarunas par sadarbības paplašināšanu ir sāktas ar Indiju un Vjetnamu, bet ar Malaiziju un Filipīnām Latvija gatavojas slēgt jaunus līgumus.

Zviedrijas kapitāla elpošanas ekipējumu ražotājs Interspiro Latvia palielinājis strādājošo skaitu, uz Latviju pārceļot ražošanu no ASV un Zviedrijas.

Strādājošo skaits pieaudzis no 28 pirms apvienošanas līdz 42 šobrīd. Lēmumu par pārcelšanu Interspiro AB valde pieņēma 2010. gada 13. decembrī, bet ražošanu no Zviedrijas un ASV uz Liepāju, kur jau līdz tam darbojās viena no trim Interspiro ražotnēm, pārcēla līdz 2011.gada beigām. Apkalpošanas centrus un rezerves daļas noliktavas kompānija saglabāja visā pasaulē, bet centrālā noliktava ir Liepājā. Iemesls šāda lēmuma pieņemšanai esot centieni saglabāt konkurētspējīgas cenas un uzlabot apkalpošanas līmeni. Uzņēmums Liepājā, industriālajā parkā, izveidots 2008.gadā. Uzņēmuma pamatprodukcija ir ūdenslīdēju un ugunsdzēsēju ekipējums. Visu saražoto eksportē uz ES valstīm, Arābu Emirātiem, Dienvidāfriku, Izraēlu, Malaiziju.