Jaunākais izdevums

Atjaunojamā enerģija vairs nav tikai alternatīva, šobrīd jau var runāt par visu fosilo enerģijas veidu aizvietošanu vēl mūsu dzīves laikā, Dienas Bizness organizētajā konfernecē Tīra enerģija visiem eiropiešiem uzsvēra Vēja enerģijas asociācijas (VEA) valdes loceklis Kristaps Stepanovs.

«Eiropas Savienības mērķis ir panākt 20% atjaunojamās enerģijas izmantošanu gala patēriņā līdz 2020. gadam un 35% līdz 2030. gadam, taču šie mērķi tehnoloģiju attīstības iespaidā jau tiek uzskatīti par pārāk pieticīgiem,» atzīst K.Stepanovs, norādot, ka atjaunojamo energoresursu (AER) progresu virza ne tikai Eiropas Savienība (ES). «Kalifornija sasniegs 50% AER mērķi 2020. gadā, kas ir 10 gadus ātrāk nekā sākotnēji plānots. Arī citi ASV štati izvirza, piemēram, 75% vai 100% mērķus noteiktā periodā. 20-30% līmenis jau kļūst par vakardienu,» pauž VEA valdes loceklis.

Tāpat K.Stepanovs norāda, ka attīstījušās ir arī AER tehnoloģijas. «Tehnoloģijas attīstība saules, vēja un biomasas izmantošanā būtiski palielina atjaunojamās enerģijas ražošanas efektivitāti, kā arī samazina pašizmaksu līdz konkurētspējīgam līmenim, ļaujot zaļajai enerģijai pietuvoties tirgus cenai,» atzīmē K.Stepanovs, aicinot atjaunojamo enerģiju neuztvert tikai kā iespēju sasniegt uzstādītos mērķus. «AER spēj nodrošināt arī zemāku elektroenerģijas cenu, apgādes drošību un kliedētās enerģijas attīstību,» uzsver VEA valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklātas starptautiskās estētiskās un lāzermedicīnas klīnikas Era Esthetic jaunās telpās Rīgas klusā centra vēsturiskajā koka ēkā, kas atrodas nesen izveidotajā dzīvojamo ēku kvartālā Parkers.

Atklāšanas ceremonijas laikā klīnikas direktore Jūlija Jurgele uzsvēra, ka pēc pieciem nostrādātiem gadiem klīnikas atvēršana jaunās telpās ir iespēja arvien plašākam klientu lokam sniegt iespēju rūpēties par savas ādas skaistumu un veselību.

Jaunajās telpās divos stāvos izvietotas dažādas lāzertehnoloģijas, aparātprocedūras un injekciju metodes.

Klīnikas direktore piebilda, ka uzņēmums turpinās strādāt arī iepriekšējās klīnikas telpās Jeruzalemes ielā, kur iecerēts attīstīt jaunu estētiskās medicīnas virzienu un piebilda, ka pēdējā desmitgadē lāzerdermatoloģija visā pasaulē attīstās un kopumā arī Latvija neatpaliek no pasaules tendencēm.

Estētiskās medicīnas un lāzerdermatoloģijas klīnika Era Esthetic ir starptautiskā klīniku tīkla pārstāve, kas darbojas Lietuvā (Viļņā, Kauņā, Klaipedā), Vācijā (Frankfurtē), kopš 2015. gada - Latvijā (Rīgā un Jūrmalā).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas valdības ministri trešdien vienojās par 3,6 miljardu eiro vērtu rīcības plānu tā dēvētās bioekonomikas attīstībai, lai fosilas izcelsmes materiālus plaša patēriņa precēs aizstātu ar ilgtspējīgiem resursiem.

Plāna īstenošanu pārraudzīs izglītības un zinātnes ministre Anja Karličeka un lauksaimniecības ministre Jūlija Kleknere. Līdz 2024.gadam plāna ietvaros paredzēts īstenot vairāk nekā 1000 projektus.

No visa finansējuma 2,5 miljardus eiro saņems lauksaimniecības projekti, bet nedaudz vairāk kā miljards eiro piešķirts izpētei.

"Atjaunīgos resursus var attīstīt visās malās, mūsu pļavās, laukos un mežos, savukārt lielu daļu fosilo izejvielu mums ir jāimportē," žurnālistiem sacīja Kleknere.

Termins bioekonomika tiek lietots attiecībā uz augu, mikroorganismu vai sēnīšu izmantojumu ķīmisko produktu, medikamentu un citu patēriņa preču materiālu izgatavošanā fosilo krājumu, piemēram, gāzes un naftas, vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Globālā transformācija enerģētikā prasa lielas investīcijas

Natālija Poriete, 18.04.2019

Tehnoloģija Allama cikls (Allam Cycle) varētu veidot nākotni elektrostacijām, stāsta britu zinātnieks Rodnejs Džons Allams.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā VII samitā Globālā enerģija, kas 10.aprīlī notika Karlsrue Tehnoloģijas institūtā (KIT) Vācijā, secināja pasaules enerģētikas jomas eksperti.

Galvenā samita tēma bija «Enerģētika jaunā ciklā», un tā laikā eksperti prognozēja nākotnes enerģētikas tendences, skaidroja sabiedrības gatavību industriālajai revolūcijai un definēja problēmas, kas jārisina, lai sagatavotu enerģētikas jomu nozīmīgām pārmaiņām. Liela uzmanība tika veltīta drošu, nedārgu un mūsdienīgu enerģijas avotu pieejamības problēmai, kā arī starptautiskajai sadarbībai šajā sakarā. «Mūsu paaudze ir globālo tehnoloģiju pārmaiņu lieciniece, un tās skars visas sabiedrības dzīves sfēras. To izmērs ir salīdzināms ar tādiem izgudrojumiem kā tvaika mašīna, pirmā skaitļošanas tehnika un internets,» atzīmē asociācijas «Globāla enerģija» prezidenta pienākumu izpildītājs Aleksandrs Ignatovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektromotori automašīnās kļuvuši par realitāti, un bagātās Eiropas valstis cenšas straujā tempā ieviest tos ikdienā. Tomēr šodien ne tikai enerģētikas kompānijas, bet arī autoražotāji investē ievērojamus resursus, lai radītu inovatīvus produktus, kas spēj samazināt kaitīgos izmešus un fosilo izejmateriālu izmantošanas īpatsvaru iekšdedzes dzinējos

2040. gads ir slieksnis, kad Parīzes, Londonas vai Oslo ielās vairāk būs elektroautomašīnu, bet Rīgā, visticamāk, vēl būs daudz iekšdedzes dzinēju, kas brauks ar videi draudzīgāku degvielu.

Vairākas Eiropas valstis nospraudušas ambiciozus mērķus strauji mainīt automašīnu iekšdedzes dzinējus uz elektromotoriem, liecina Eiropas Komisijas DB sniegtā informācija, piebilstot, ka CO2 izmešu mazināšanas plāns ir katras dalībvalsts iekšēja lieta. Eksistē alternatīvas, kuras ir mazāk dārgas un pietiekami efektīvas. Autoražotāji investē ievērojamus līdzekļus, lai mazinātu kaitīgos izmešus, kā arī fosilo materiālu izmantošanas īpatsvaru. Viens no nākotnes risinājumiem ir atjaunojamā dīzeļdegviela, kuras loma turpmākajās desmitgadēs Latvijā pieaugs, bet elektroautomašīnas vienlaikus ir lielpilsētu nepieciešamība un iespēja, uzskata degvielas tirgotāja Neste Latvija ģenerāldirektors Artu Airiainens (Arttu Airiainen).

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Būs jākāpina elektroauto ražošanas tempi

Žanete Hāka, 21.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka vairākas valstis tuvāko 10-20 gadu laikā apņēmušās vispār aizliegt tirgot transportlīdzekļus, kas darbojas ar fosilo degvielu, autoražotājiem nāksies ātri pārorientēties uz elektroautomašīnu ražošanu, "Dienas Bizness" rīkotajā konferencē "Tīra enerģija transportam" sacīja Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Līdz šim vairākas valstis, tostarp, Norvēģija, Norvēģija, Francija, Nīderlande, Lielbritānija, Īrija, jau publiski paziņojušas konkrētus termiņus, kurās slēgs savu tirgu automašīnām, kas darbojas ar fosilo degvielu, un sagaidāms, ka šai iniciatīvai laika gaitā pievienosies citas valstis.

"Tādēļ rodas jautājums - kurš autoražotājs, apzinoties, ka šajās valstīs vairs produkciju realizēt nevarēs, veiks investīcijas šādu automašīnu ražošanā?" jautā A. Kulbergs.

Viņš prognozē, ka elektrifikācijas bums notiks daudz straujāk nekā spējam to iedomāties, jo ražotājs būs spiests to darīt, ņemot vērā nākotnes tendences, līdz ar to elektroautomašīnu modeļu skaits pasaulē augs strauji jau nākamo gadu laikā, jo citu variantu vienkārši nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvirzītais mērķis mazināt obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu slogu patērētājiem skan skaļi un atbalstāmi, tomēr izvēlētais skatījums uz šo jautājumu ir visai šaurs, uzskata Vēja enerģijas asociācijas (VEA) valdes loceklis Kristaps Stepanovs.

«Pamatfokusā ir cīņa pret atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanu, ignorējot faktu, ka AER saņem tikai daļu no OIK maksājumiem, bet tieši vēja, saules un biomasas koģenerācijas spēkstacijas ir tās, kas nodrošinās lētākas elektroenerģijas pieejamību ilgtermiņā,» pauž K.Stepanovs. Vinš norāda, ka situācija, kad darbs pie AER atbalsta mehānismu pilnveidošanas tiek definēts kā cīņa ar zaļās enerģijas atbalstu, liek domāt, ka AER ir kas Latvijas tautsaimniecībai nevēlams.

«Tieši šogad notiek straujš elektroenerģijas cenu kāpums un to savā veidā nosaka fakts, ka visa reģiona energosistēmā pietrūkst lētas atjaunojamās enerģijas. Cenu augšupeju virza sausie laikapstākļi un to rezultātā samazinātā hidroelektroenerģijas ražošana gan Baltijā, gan Ziemeļvalstīs. Tāpēc tiek darbinātas fosilo energoresursu spēkstacijas, kuru ražošanas izmaksas vēl paaugstina CO2 kvotu cenu kāpums. Ja Latvijā būtu mērķtiecīgi attīstīta vēja enerģijas ražošana, elektroenerģijas cenas būtu zemākas un attiecīgi arī pieaugtu tautsaimniecības konkurētspēja,» atzīmē VEA valdes loceklis, norādot, ka Eiropas Komisijas noteiktais mērķis līdz 2020. gadam panākt to, ka 40% no Latvijā iegūtās elektroenerģijas tiek ražota, izmantojot AER, nebūt nav tikai kādas formāla prasība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Biznesa vieta: Jeruzalemes ielā kūkas, spēles un baloni

Kristīne Stepiņa, 05.04.2019

Uzņēmums Rīgas Rēvija Jeruzalemes ielā darbojas jau 26 gadus. Tas savu biznesu sāka kā reklāmas aģentūra. Uzņēmuma telpās atrodas veikals Balonu pasaule, kas nav vienīgā tirdzniecības vieta, kompānijai ir vēl viens veikals Rīgā – Lāčplēša ielā, kā arī Cēsīs.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jeruzalemes iela ir viena no īsākajām Rīgas klusā centra ieliņām, tās garums ir vien 126 metri, taču tajā valda gana liela rosība.

Iela savu nosaukumu ieguva pirms divdesmit gadiem, kad par godu Izraēlas 50. gadadienai, nolemts šīs valsts galvaspilsētas vārdā pārdēvēt Lazaretes ielu.

Uzņēmums, kas ir pārdzīvojis ielas nosaukuma maiņu un šeit darbojas visilgāk – jau 26 gadus –, ir Rīgas Rēvija. Jaunu elpu un mūsdienīgus vaibstus ieliņai piešķīrusi pērnā gada nogalē atvērtā Latvijas Pasta pirmā jaunās koncepcijas pasta nodaļa, kas atrodas Jeruzalemes ielas un Elizabetes ielas stūrī, kā arī konditoreja Mulberry un restorāns Chef’s Corner, kas atrodas vietā, kur Jeruzalemes iela satiekas ar Dzirnavu ielu. DB aptaujātie uzņēmēji, kas saimnieko Jeruzalemes ielā, atzīst, ka ielu zina tikai retais, turklāt tā bieži vien tiek sajaukta ar Jēzusbaznīcas ielu. Pēdējos gados ieliņa piedzīvojusi gan vizuālās pārvērtības, kas lielā mērā ir saistītas ar nekustamā īpašuma projektu attīstību, gan kļuvusi dzīvīgāka un krāsaināka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Darbinieku trūkums ir vienīgais normālais stāvoklis ekonomikā

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš, 22.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba tirgus kļūst algoto darbu strādājošajiem Latvijas iedzīvotājiem arvien pievilcīgāka vieta. Šo ziņu ar dalītām jūtām uztver uzņēmēji, taču šis ir vienīgais ceļš uz ilgtspējīgu līdzsvaru mūsu ekonomikā. Izsakoties skarbi, bet vienlaikus humāni, labāk darbaspēka trūkums ekonomikā, nevis ekonomikas trūkums darbaspēkam, kas ir bijusi ierasta situācija pēcpadomju ērā.

Tā diemžēl ir novedusi pie ievērojamas iedzīvotāju daļas zaudēšanas — ja cilvēku prasmēm nav pietiekama pielietojuma, viņi to meklē citur pasaulē.

Darbinieku trūkums ir vienīgais normālais stāvoklis ekonomikā. Cilvēku darbs ir galvenais bagātības avots. Taču tieši tāpēc arī jebkuras valsts iedzīvotāju gatavība veltīt laiku darbam, kas drīzāk sarūk līdz ar labklājības līmeņa pieaugumu, ir galvenais ekonomikas izaugsmes ātruma ierobežojums. Ko ar šo ierobežojumu darīt, vienmēr būs ne tikai ekonomisks, bet arī politisks jautājums.

Šobrīd darba tirgū uzlabojas divi galvenie parametri — bezdarba līmenis samazinās, bet strādājošo cilvēku skaits aug. Mazāks bezdarbs pats par sevi vēl, tā teikt, neko nepierāda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Kuras IT tendences mainīs pasauli 2019. gadā?

Laura Mazbērziņa, 25.03.2019

Izprotot tehnoloģiju četrotnes ģenētisko kodu - Tehnoloģiju četrotnē ietilpst sadalītās virsgrāmatas, tai skaitā blokķēdes, tehnoloģija (distributed ledger technology), mākslīgais intelekts (artificial intelligence), paplašinātā realitāte (extended reality) un kvantu skaitļošana (quantum computing).

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Blokķēde, mākslīgais intelekts, paplašinātā realitāte un kvantu skaitļošana ieņems aizvien lielāku lomu ekonomikā, ziņoja IT uzņēmuma Accenture Technology eksperti.

Minētā tehnoloģiju četrotne, digitālā identitāte, darbinieku-tehnoloģiju mijiedarbības spēks, kiberdrošība un uzņēmumu spēja reaģēt uz mainīgo datu apjomu ir piecas aktuālākās informācijas tehnoloģiju (IT) tendences pasaulē. Tās tuvākajā laikā ietekmēs uzņēmējdarbību, valsts sektoru un sabiedrību kopumā, atklāj šā gada Accenture Technology vision 2019 pētījums Postdigitālā ēra (Post-digital era). Pētījumā galvenā uzmanība tika pievērsta tehnoloģiju izmantošanai jēgpilnā veidā, uzlabojot cilvēku savstarpējo komunikāciju. Viedākas tehnoloģijas prasa viedāku domāšanas veidu.

Accenture Technology eksperti norāda, ka tehnoloģiju četrotnē ietilpst sadalītās virsgrāmatas, tai skaitā blokķēdes, tehnoloģija (distributed ledger technology), mākslīgais intelekts (artificial intelligence), paplašinātā realitāte (extended reality) un kvantu skaitļošana (quantum computing). Šobrīd 89% aptaujāto uzņēmumu eksperimentē vai investē vienā vai vairākās četrotnes tehnoloģijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

DB Uzņēmēju klubs: Sākas jauna ēra banku sektorā

Māris Ķirsons, 13.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku sektors Latvijā atrodas uz jaunas ēras sliekšņa, kur iepriekšējie biznesa modeļi attiecībā uz ārvalstu klientu apkalpošanu vairs nestrādā un to vietā ir jārada citi.

Tādu ainu DB Uzņēmēju kluba biedriem iezīmēja AS BlueOrange Bank valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Latiševs, kurš banku sektorā dažādos amatos strādā kopš 1993. gada. Viņš uzsvēra, ka 25 gadu laikā banku sektorā ir notikušas daudzas dažādas pārmaiņas. Pašlaik novērojamās pārmaiņas ir saistītas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pieaugošajām prasībām un ārzonu biznesa ierobežošanu.

Par Latvijas banku sistēmas pirmsākumu uzskatāms 1991. – 1992. gads, taču vienlaicīgi bankas pakāpeniski sāka sadalīties divās grupās. Viena grupa koncentrējās uz vietējā tirgus klientu (uzņēmēju un iedzīvotāju) apkalpošanu, bet otra pamatā fokusējās uz kaimiņvalstu – ārvalstu – klientu apkalpošanu. Aptuveni 10 gadu laikā pirmā grupa pakāpeniski nonāca ārvalstu – pamatā skandināvu – investoru rokās. «Pie šīs grupas pašlaik ir arī jāpieskaita Citadeles banka, kura tagad pieder rietumvalstu kapitālam,» piemetina D. Latiševs. Viņš norāda, ka otrās grupas banku īpašnieki bija vietējie uzņēmēji un vēlāk viņiem pievienojās arī uzņēmēji no austrumvalstīm. «Vietējais tirgus bija salīdzinoši mazs, konkurence par katru Latvijas klientu bija ļoti asa, bet vietējā kapitāla bankām nebija pieejami atbilstoša apmēra un par tam laikam atbilstošu cenu finanšu resursi, lai varētu piedāvāt konkurētspējīgus pakalpojumus, taču to spēja veiksmīgi darīt Skandināvijas bankas,» uz jautājumu, kāpēc Latvijā izveidojās savā ziņā duāla banku sistēma, atbild D. Latiševs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai pandēmijas pirmo vilni izdevies pārvarēt veiksmīgāk nekā vairumam citu Eiropas Savienības un pasaules valstu, daudzos ekonomiskos rādītājos esam ar labākajiem rezultātiem, norāda bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Ja 2008. / 2009. gada krīzē Latvija bija starp smagāk skartajām valstīm, tad šobrīd ir pretēji - Latvijas ekonomikai veicas labāk nekā vidēji pasaulē. Tas ļauj cerēt, ka vīrusa uzliesmojuma jeb otrā viļņa gadījumā būs vieglāk, un no iepriekšējās krīzes atkārtojuma spēsim izvairīties. Ir pirmās labās ziņas, vienlaikus, protams, arī bažas par neskaidro vīrusa izplatību nākotnē, un cerība ka, pateicoties līdzšinējai pieredzei un labajām Latvijas pozīcijām uz citu valstu fona, jauns vīrusa uzliesmojums jeb otrais vilnis varētu būt vieglāk pārvarams.

Šobrīd ir skaidrs, ka Latvijas ekonomika viszemākajā punktā bija aprīļa vidū, savukārt tirdzniecībā atkopšanās maijā un jūnijā notika daudz straujāk nekā gaidījām. Citadeles maksājumu karšu dati rāda, ka patēriņa izdevumi par precēm jūnijā jau pārsniedz pirms Covid-19 līmeni, vienlaikus izdevumi par pakalpojumiem vēl nav atjaunojušies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā beigusies kodu karšu ēra, turpmāk banku norēķinos kodu kartes vairs izmantot nevarēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biroju noslogojumā paredzams apvērsums, kura ietvaros uzņēmumi tieksies līdzsvarot kolektīvu sadarbību klātienē ar efektīvām attālinātā darba iespējām, liecina jaunākais "Colliers International" pētījums.

Kompānijas "EMEA Workplace Advisory" komanda ir publicējusi savu jaunāko pētījumu "Darbavietas pēc COVID-19" (Exploring the post-COVID-19 Workplace), kurā tā izvērtē starptautiskajā aptaujā par darbu no mājām saņemtās atbildes un apskata darbavietu nākotnes tendences.

Aptauju aizpildīja vairāk nekā 5000 respondentu no 18 dažādām nozarēm, kuri pauda gan atbalstu darbam no mājām pēc pandēmijas, gan vēlmi atgriezties birojā, lai varētu sadarboties ar kolēģiem.

Pētījumā prognozēts, ka biroju telpas nākotnē kļūs par aktīvas darbības centriem, arvien lielākam skaitam uzņēmumu izvēloties iekārtojumu, kas veicina inovācijas, radošo garu un komandu sadarbību. Daži respondenti pauda vēlmi arī skaidrāk nošķirt darbu no mājas dzīves. Pētījumā secināts, ka biroju ēra ne tuvu nav beigusies, taču uzņēmumi, visticamāk, vairāk izmantos iespēju strādāt attālināti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas maiznieka saldēto produktu segments strauji aug

Anda Asere, 13.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas maiznieks portfelī visstraujāk aug saldēto produktu pārdošanas apjoms, ko lielveikalos cep uz vietas; šajā kategorijā karaļi ir čabata (ciabatta), rudzu maize un buljona pīrādziņš.

Kamēr vēl nav pabeigts audits, Latvijas maiznieks nesniedz informāciju par pagājušā gada finanšu rādītājiem, tomēr AS Latvijas maiznieks valdes loceklis Māris Daude pauž, ka pērn ir bijis apgrozījuma pieaugums. «Gads ir bijis salīdzinoši veiksmīgs. Arī 2019. gadā redzam, ka pieauguma tendence turpināsies,» viņš saka.

Atgūst labo slavu

M. Daude teic, ka iepriekšējos gados bijis vērojams, ka maizi patērē mazāk, it sevišķi klasisko. «Laiki, kad tika uzskatīts, ka maize ir slikta, ir beigušies. Pēdējā pusotra gada laikā tā ir atguvusi savu labo slavu. Pētījumi liecina, ka cilvēki izmanto maizi uzkodām un līdzņemšanai un arī Latvijā pusdienu ēdienkartē ienāk sviestmaizes, ko ņemt līdzi uz darbu, skolu vai izbraukumos, līdzīgi kā daudzās citās Eiropas valstīs. Tāpēc arī ražotāji ražo porcijmaizītes. Tradicionālās baltmaizes segmentā, kas visiem ražotājiem veido lielāko apjomu, ir stagnācija, bet pieprasījums pēc maizītēm, kur ir sēklas, diedzēti graudi, dārzeņi vai piena produkti, mazāk cukura, aug. Agrākos laikos klasiska sviestmaize bija baltmaize ar desu, bet šī ēra iet uz beigām,» viņš spriež. Ražošanas apjomi ir stabili un, lai gan lētākās baltmaizes segments stagnē, to kompensē produkti ar pievienoto vērtību, tāpēc apjoma ziņā lielu izmaiņu nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmuma ienākuma nodokļa avansa maksājumi kļūs par vēsturi, uzņēmumiem jāraksta jauna šī nodokļa deklarācija par šā gada pirmo pusgadu, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

1.jūlijs ir kārtējais termiņš uzņēmuma ienākuma nodokļa reformas kontekstā. Proti, līdz šā gada 30. jūnijam spēkā bija norma uzņēmuma ienākuma nodokļa avansa maksājumiem, kas no 1. jūlija vairs nedarbojas. Tādējādi peļņas nodokļa (20% apmērā) maksājumi ir jāveic tikai tad, kad uzņēmums izmaksā dividendes akcionāriem vai arī veic kādus darījumus – maksājumus, kas pielīdzināmi dividenžu izmaksai, vienlaikus ir vairāki ierobežojumi izmaksām, kurus pārsniedzot ir jāmaksā šis nodoklis.

Vairāki DB aptaujātie uzņēmēji un arī ārpakalpojumu grāmatvedības sniedzēji atzina jaunās ēras sākumu, taču konkrētus vērtējumus sola sniegt tad, kad būs uzrakstītas un iesniegtas pirmās jaunā parauga uzņēmumu ienākumu nodokļa deklarācijas. Piemēram, reprezentatīvo izmaksu apmērs, ko neapliek ar UIN, ir noteikts 5% no uzņēmuma veikto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēra. Jāatgādina, ka UIN likme bija 15%, bet tagad tā ir 20%, ar vienu niansi, ka šī nodokļa likme turklāt pēc formulas summa/ 0,8x20% jāmaksā par tiem tēriņiem, kuri pielīdzināmi dividenžu sadalei – par tēriņiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Pazudušais drons, visticamāk, nosēdies Rīgas jūras līcī

Jānis Goldbergs, 07.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sakarus zaudējušais eksperimentālais drons apdraudējumu vairs nerada, jo 6. maijā tam beigusies degviela. "UAV Factory" piederošais drons, visticamāk, nosēdies Rīgas jūras līcī, lēš uzņēmuma speciālisti.

"Informējam, ka mūsu īpašumā esošais eksperimentālais drons, ar kuru tika zaudēti sakari 2. maijā, vairs neapdraud Latvijas gaisa telpu un iedzīvotājus," "Dienas Biznesam" sacīja uzņēmuma "UAV Factory" līdzīpašnieks Konstantīns Popiks.

Testa drona pazušana UAVFactory eksportspēju neietekmēs 

Šā gada 2. maijā Latvijas gaisa telpā pazuda SIA "UAVFactory" piederošs testa drons, kas līdz...

Kopš 2020. gada 6. maija eksperimentālais drons vairs neatrodas gaisā, jo lidojumam paredzētā degviela ir beigusies.

Lidaparātā ir ieprogrammēta automātiskā nosēšanās, ja beidzas degviela, un, pēc uzņēmuma speciālistu aprēķiniem, tas noticis virs Rīgas jūras līča. Ievērojot pēdējos datus par drona atrašanās vietu, lidaparāts piezemējies tuvāk Vidzemes jūrmalai.

Šobrīd notiek izmeklēšana, lai noskaidrotu, kādēļ eksperimentālajā lidaparātā atteikušās darboties sakaru iekārtas, kas nodrošināja lidojuma vadību.

"Ar atvieglojumu varam ziņot, ka nav ievainoti cilvēki un nav bojāts īpašums. Uzņēmums vēlas pateikties arī visiem meklēšanas centienos iesaistītajiem. Īpašs paldies Civilās Aviācijas Aģentūrai (CAA) par profesionālu rīcību sabiedrības un attiecīgo kaimiņvalstu dienestu apziņošanā un Nacionālajiem Bruņotajiem spēkiem (NBS) par operatīvu iesaistīšanos meklēšanā," uzsvēra K. Popiks.

Jau rakstījām, ka 2020. gada 2. maijā neliels 25 kg smags eksperimentāls "UAV Factory" lidaparāts zaudēja sakarus ar vadību uz zemes. Šis eksperimentālais vertikālās pacelšanās un nosēšanās (VTOL) drons veica testa lidojumu, lai mēģinātu sasniegt 90 stundu lidojuma ilguma rekordu, kā arī sniegtu informāciju par nepieciešamajiem uzlabojumiem nākošās paaudzes lidaparātu radīšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja epidemioloģiskā situācija nepasliktināsies, tad atbilstoši šā brīža plānam iekštelpu publisku un privātu pasākumu apmeklētāju pieļaujamo skaitu varētu palielināt no 25 līdz 50 cilvēkiem, informēja Veselības ministrijas pārstāve Anna Strapcāne.

Ja situācija būs stabila, tad vēl pēc četrām nedēļām varēs runāt par nākošajiem "paplašinājumiem", skaidro ministrijā. Vienlaikus ministrija informēja, ka tā ar nozares speciālistiem patlaban vērtē, vai ārtelpu pasākumiem var piemērot citādākus kritērijus attiecībā uz cilvēku skaitu.

Tāpat kā līdz šim, ierobežojumu mazināšana ir plānota pakāpeniski, nepārtraukti īstenojot situācijas uzraudzību, tāpēc VM mudina ņemt vērā, ka ierobežojumu mīkstināšanas efektu epidemioloģiski ir iespējams novērtēt ar laika atstarpi - no divām līdz četrām nedēļām. Latvija ir vērtējusi situāciju un izskatījusi dažādus iespējamos attīstības scenārijus, skaidroja Strapcāne, piebilstot, ka līdzšinējā prakse ir piesardzīga, stingri pieturoties epidemiologu rekomendācijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Šogad gaidāms aktīvs ieguldījumu periods

Anda Asere, 16.01.2019

Latvijas Biznesa eņģeļu tīkla (LatBAN) valdes loceklis Juris Birznieks (no kreisās) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes priekšsēdētājs Edgars Pīgoznis

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad gaidāms jauns investīciju vilnis, jo pērn noslēdzās konkurss par vairāku riska kapitāla fondu pārvaldnieku atlasi; īpašs naudas pieplūdums gaidāms jaunuzņēmumu nozarē, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Riska kapitāla jomā pagājušais gads ir bijis fantastisks, jo veiksmīgi beigušies Altum organizētie konkursi par jauno ceturtās paaudzes riska kapitāla fondu pārvaldnieku izvēlēšanos. Līdz ar to ir vairāki jauni spēlētāji, un tie atbilst dažādām uzņēmumu attīstības stadijām, sākot no akseleratoriem un beidzot ar izaugsmes līmeni,» saka Edgars Pīgoznis, Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes priekšsēdētājs. Pērn ar Altum atbalstu reģistrēti trīs jauni riska kapitāla fondu pārvaldnieki un izveidoti septiņi jauni riska kapitāla fondi, kuru rīcībā ir 105 miljoni eiro investīcijām uzņēmumos ar strauju izaugsmes potenciālu

Arī Latvijas Biznesa eņģeļu tīkla (LatBAN) valdes loceklis Juris Birznieks pagājušo gadu vērtē kā labu. Viņš īpaši priecājas, ka privātie investori tika iekļauti Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā un LatBAN ir paplašinājis savu starptautisko darbību un ar padomu palīdzējis izveidot biznesa eņģeļu tīklu Lietuvā, kā arī bijis pieredzes apmaiņā Moldāvijā un Baltkrievijā. «Tas, ka nozarē ir ienākuši jauni spēlētāji, LVCA ir liels pluss, bet eņģeļiem neliels mīnuss, jo paaugstinās konkurence. Protams, tirgus iegūst, ka nozarē ir jauni spēlētāji, jo pieejams vairāk finansējuma, bet vienlaikus tas ir trūkums, jo Latvijā tāpat nepietiek labu projektu. Jo lielāka nauda ir nozarē, jo grūtāk sagaidīt kvalitatīvu projektu pieaugumu, jo uzņēmēji kļūst izvēlīgāki. Taču, protams, ir labāk, lai nozarē ir vairāk naudas nekā mazāk,» viņš norāda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas: Nevajag ļauties panikai, bankomātos izņemot skaidru naudu

Žanete Hāka, 13.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņas par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā radījušas vēlmi daļai iedzīvotāju nodrošināties ar skaidru naudu, taču banku pārstāvji uzsver, ka pastiprināti to nevajadzētu darīt, un jau vairāki tirgotāji paziņojuši, ka pieņem tikai bezskaidras naudas maksājumus.

"Bankomātu monitorings notiek nepārtraukti un šobrīd nav novērota palielināta klientu plūsma izņemt skaidras naudas līdzekļus," saka AS "Swedbank" Mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

"Protams, jāņem vērā, ka ārkārtas stāvokļa izsludināšana visā valstī var radīt vēlmi nodrošināties ar skaidras naudas krājumiem, tomēr gribētos atgādināt, ka nevajag ļauties panikai – bezskaidras naudas norēķini norit bez aizķeršanās, turklāt jāpatur prātā, ka skaidra nauda ir salīdzinoši netīra un pēc tās lietošanas īpaši rūpīgi jāievēro higiēna un jāmazgā rokas," viņš uzsver. Tāpat pārāk liela skaidras naudas glabāšana var radīt garnadžu vēlmi šo naudu iegūt savās rokās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Tirdzniecībā atkopšanās notiek daudz straujāk, nekā gaidīts

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, 29.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc strauja aktivitātes krituma aprīlī, maijā situācija Latvijas ekonomikā ir būtiski uzlabojusies un tirdzniecībā atkopšanās notiek daudz straujāk, nekā gaidīts.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu maijā mazumtirdzniecība samazinājusies vien par 0,6%. Tas ir negaidīti labs rezultāts, jo aprīlī tirdzniecība samazinājās par 9%, lai arī COVID-19 krīzes ierobežojumus sāka mazināt tikai maija vidū, savukārt ārkārtas stāvoklis valstī tika atcelts jūnijā.

Jūnijā situācija tirdzniecībā, visticamāk, būs vēl labāka un iedzīvotāju pārvietošanās, kā arī mūsu klientu kredītkaršu apgrozījuma dati liek domāt, ka jūnijā tirdzniecībā varētu būt pat būtisks pieaugums pret iepriekšējo gadu. Iekšējā patēriņa noturība pret COVID-19 satricinājumu ekonomikā šogad ir patīkams pārsteigums un ļauj cerēt, ka IKP kritums šogad varētu nepārsniegt 4-5%. Taču tirdzniecība protams nav viss iekšējais patēriņš un tirdzniecībā atkopšanās notiek daudz straujāk, kā pakalpojumos, kur joprojām ir būtisks kritums pret iepriekšējo gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

KFC Apvienotajā Karalistē slēdz restorānus, jo beigusies vistas gaļa

ASV ātrās ēdināšanas tīkls Kentucky Fried Chicken (KFC) Apvienotajā Karalistē pirmdien un otrdien bijis spiests slēgt lielu daļu savu restorānu, jo piegādes problēmu dēļ beigusies vistas gaļa, ziņo BBC.

Nesen restorānu ķēde noslēdza piegādes līgumu ar DHL. Līdz 13. februārim KFC vistas gaļu piegādāja specializētā pārtikas izplatīšanas grupa Bidvest.

Arī tie restorāni, kas joprojām ir atvērti, var piedāvāt tikai daļu no ēdienkartē iekļautajiem ēdieniem.

KFC izveidojis interneta mājaslapu, kur «fani» var atrast tuvāko atvērto restorānu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Jāaizver Metalurga zārks

Raivis Bahšteins - DB galvenās redaktores vietnieks, 28.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visai maigi izsakoties un neiedziļinoties restarta mēģinājumu neveiksmju sērijas iemeslos, jāsecina, ka centieni atdzīvināt metalurģijas nozari, respektīvi, Liepājas metalurgu, beigušies ar neko.

Precīzāk – beigušies ar šonedēļ uzsākto izsoli maksātnespējīgās AS KVV Liepājas metalurgs tēraudkausēšanas ceham un uzņēmumam piederošajiem nekustamajiem īpašumiem. Kā intervijā (DB 27.02.2018.) ilgstošos tukšos centienus iepūst liesmas tēraudkausēšanas krāsnīs rezumēja Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes vadītājs Jānis Vilnītis, divas reizes Liepāja ir pārslimojusi metalurģijas uzņēmumu nogrimšanu, un trešo reizi kāpt uz tā paša grābekļa pilsēta nav pelnījusi. Tādēļ, runājot līdzībās, ir jāaizver metalurga zārks un jāiet uz priekšu, domājot par Liepājas uzņēmējdarbības vides turpmāko attīstību. Un tā ir nesaraujami saistīta ar jaunu saturu Metalurga teritorijai un infrastruktūras «kultūrslānim», ko tā ietver. Faktiski Liepājā ir jāatver balta lapa un jāpiepilda ar kvalitatīvu saturu. Valsts ieguldītā nauda sen mirušā metalurģijas uzņēmuma ķermeņa uzturēšanā pie dzīvības aparātiem nu ir paslaucīta zem vēstures paklāja, bet sabiedrība, kā zināms, ir pieradināta norīt tamlīdzīgus krupjus. Līdz galam nopietnas intereses trūkums no potenciālajiem investoriem abos ģeogrāfiskajos pretpolos tā arī nevienu pārliecinošu piedāvājumu gada laikā nepiespēlēja. Sabiedrībai kārtējo reizi atliek tikai cerēt – šoreiz, ka izdosies atgūt maksimāli daudz naudas maksātnespējas procesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Covid-19 uzliesmojuma dēļ SPKC vērš Aqua Luna un Riviera apmeklētāju uzmanību

LETA, 07.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 uzliesmojuma dēļ Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) aicina Rīgā esošo restorānu "Aqua Luna" un "Riviera" jūnija beigās apmeklējušos cilvēkus sekot līdzi savam veselības stāvoklim.

SPKC pārstāve Elīna Dimiņa žurnālistiem pastāstīja, ka personām, kuras 27.jūnija vakarā apmeklējušas restorānu "Aqua Luna" vai 28.jūnija vakarā bijušas restorānā "Riviera" Rīgā, tuvākās divas nedēļas ir rūpīgi jāseko līdzi savam veselības stāvoklim un Covid-19 raksturīgo simptomu parādīšanās gadījumā jāsazinās ar ārstu vai jāzvana uz vienoto tālruni Covid-19 testa pieteikšanai.

Minētā prasība saistāma ar Covid-19 uzliesmojumu, kā dēļ jau vairākiem cilvēkiem ir konstatēta saslimšana ar vīrusu.

Aizvadītajā diennaktī Latvijā reģistrēti septiņi saslimšanas gadījumi, bet šonedēļ kopumā - jau desmit.

Pagājušajā nedēļā tika reģistrēti astoņi saslimšanas gadījumi, un pieci no tiem bija ievesti no citām valstīm - cilvēki inficējušies Zviedrijā, ASV, Indonēzijā, Šveicē. Bijuši arī daži sekundāri gadījumi, kad infekcija izplatījusies Latvijas iedzīvotāju vidū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kaimiņš: Nevarēju vairāk runāt par OIK, jo atrados kamerā

Sandris Točs, speciāli DB, 27.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Piecas dienas pēc manas pret Rasnaču vērstās runas es tiku arestēts. Nevis demisionēja Rasnačs, bet apcietināja Kaimiņu,» sarunā ar DB rezumē Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

Jūs aizturēja Saeimas sēdes sākumā. Kas bija tas, ko jūs nepateicāt?

Vispirms es izstāstīšu, ko es pateicu. Iepriekšējā Saeimas sēdē pirms manas aizturēšanas es uzkāpu tribīnē. Galvenā lieta man bija pateikt, ka tie, kas balsos «pret» Rasnača demisiju, atturēsies vai izraus savas kartes no balsošanas mašīnas, tie atbalsta maksātnespējas administratoru mafiju Latvijā. Tas bija ar piemēriem, kāpēc tas tā ir. Tad pēkšņi tajā Saeimas sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz nākamās nedēļas trešdienai.

Varbūt tomēr atgādiniet, ko minējāt savā slavenajā runā?

Es pateicu zināmo faktu, ka tieslietu ministrs Rasnačs Facebook mierīgi lielās ar debiju supošanā tās dienas vakarā, kad tika nošauts Mārtiņš Bunkus, un neuzņemas nekādu - ne morālo, ne politisko atbildību. Neveic savus ministra pienākumus. Uzskata, ka viss ir labi. Šo runu jūs varat paskatīties manā Fb laika joslā 14.jūnijā, ja interesē. Taču es pieprasīju vēl vienu demisiju, kas ir, manuprāt, absolūti nepieciešama. Ašeradena kungam. Trīs mēnešus iepriekš, kad es 8.martā uzkāpu tribīnē, toreiz es teicu: Ašeradena kungs, es nebalsošu par jūsu demisiju, jo jūs no šīs tribīnes solījāt, ka OIK ir negodīgs nodoklis, kurš nedrīkst būt, un ka jūs atbildēsiet pēc lietas būtības, un ka šī lieta Latvijā tiks izbeigta. Šis slēptais OIK nodoklis. Ašeradena kungam bija trīs mēneši. Ir rakstīti kopā, ja es nemaldos, 19 pieprasījumi. Bet Saeimas pieprasījumu komisijā tie visi ir noraidīti. Ašeradena kungam nav bijis jāatbild uz šiem jautājumiem. Tā vietā Ašeradena kungs sasauca darba grupu ar 35 cilvēkiem par valsts naudu. Noīrēja ārpakalpojumu par valsts naudu, nedomāju, ka tas bija lētākais. Kas tā bija par firmu? Ernst&Young, man liekas. Tātad 35 cilvēki un Ernst&Young ies un pārbaudīs spēkstacijas. Rezultātā nupat Ašeradens iznāca un pateica: esam secinājuši, ka ar OIK neko nevar izdarīt, to nevar izbeigt, bet, redziet, mēs darba grupā esam baigi strādājuši. Nu mēs redzam arī, kā tika izvēlēts VID ģenerāldirektora amata kandidāts Skujiņš, kur vesela darba grupa, vesela komisija sēdēja. Arī ne par mazu valsts naudu. Bet Aldis Gobzems vienkārši piecpadsmit minūtes pasēdēja internetā. Un saraka visas šīs te shēmas, no kurienes nāk Skujiņš, Martinsona kungs un viss pārējais šajā sakarā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd pārtraukt valsts atbalstu būtu pāragri, jo Covid-19 krīze vēl nav beigusies, intervijā atzina Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka Latvija ne tuvu nav ārā no Covid-19 krīzes problēmām, tāpēc, ja valsts šādā brīdī var sniegt atbalstu, tad tas ir arī jādara.

Vienlaikus Kazāks atzīmēja, ka Latvijas Banka ir identificējusi četrus principus, uz kādiem būtu jābalsta valsts sniegtais atbalsts.

"Pirmais ir pakāpeniskums - ja mēs redzam problēmu, tad tajā jomā arī palīdzam. Krīzes mēs nevaram prognozēt, tādēļ ir jārīkojas pēc nepieciešamības. Otrs - ir jāsniedz atbalsts tur, kur tas dod vislielāko labumu sabiedrībai. Trešais, ir jābūt saprātīgam riska sadalījumam starp privāto sektoru un valsti, nedrīkst pieļaut situāciju, kad nacionalizē zaudējumus, bet privatizē peļņu. Ceturtais princips, ka valsts parādam ir jābūt ilgtspējīgam, proti, lai labos laikos parāds tiek mazināts, savukārt sliktos laikos, kā tagad, valsts var ekonomiku atbalstīt un parāds var pieaugt," skaidroja Latvijas Bankas prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru