Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

Šogad apritēs 14 gadi, kopš SIA "Berga foto pakalpojumi" sniedz foto pakalpojumus mācību iestāžu audzēkņiem, un 16 gadi, kopš tirgū ir pazīstama "Berga foto" preču zīme.

"Berga foto" izveidotājs, fotogrāfs Gundars Bergs biznesa portālam db.lv stāsta: "Ideja radās ilgstoši darbojoties šajā sfērā kā darbiniekam citu uzņēmumu paspārnē. Biznesā tā ir ierasta prakse, kad ar laiku izkristalizējas savs skatījums uz to, kādu gribētu redzēt šo pakalpojumu. Arī es nebiju izņēmums un, pēc pavadītiem 10 gadiem šajā nozarē, ar domubiedriem nolēmām uzsākt lietu ar citādāku, svaigāku skatījumu.

Tobrīd mērķis bija iekarot savu vietu un noturēties. Par prioritāti tika izvirzīta uzņēmuma attīstība, ieguldījumi tehnoloģijās, kā arī jaunu produktu radīšana."

Laika gaitā no neliela uzņēmuma "Berga foto" kļuvis par vienu no lielākajiem foto pakalpojuma sniedzējiem Latvijā, nodarbinot vairāk nekā 30 darbiniekus.

Rīgas ostas termināls SIA "WT Terminal" aicina Rīgas domi nākamgad sākt Flotes ielas pārbūves projekta īstenošanu, aģentūrai LETA pavēstīja uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Artūrs Veispāls.

Veispāls norāda, ka Flotes ielas pārbūve būtiski uzlabotu transporta kustību un iedzīvotāju drošību Daugavgrīvā. Viņš atzīmēja, ka ir izstrādāts Flotes ielas pārbūves projekts, taču nepieciešama aktīvāka Rīgas domes iesaiste tā īstenošanā.

Uzņēmums aicina Rīgas domi un pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamentu pārskatīt 2024.gadā plānoto transporta infrastruktūras objektu prioritātes un sākt Flotes ielas pārbūves projekta īstenošanu 2024.gadā.

"Ilgstoši atliekot ielas pārbūvi, Flotes ielas tehniskais stāvoklis ir būtiski pasliktinājies un vērtējams kā galēji kritisks. Dziļās bedres, dubļi, milzu peļķes, lietus laikā apgrūtina un apdraud gan kravu automašīnu pārvietošanos un stāvēšanu, gan iedzīvotāju drošību un pat dzīvību, kuriem šī iela ir vienīgais gājēju ceļš uz tuvējo Piejūras dabas parku un pludmali," norāda Veispāls.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz aplūkojam Latvijas karoga mastu AB dambī.

Svinīgā dāvinājuma ceremonijā valsts simtgadei veltītais monumentālais Latvijas karoga masts Rīgā uz AB dambja tika atklāts pērn, 18. Oktobrī. Masts ir 60 metrus augsts, un tajā plīvojošā Latvijas karoga izmēri sasniedz 20 x 10 metrus. Šādu veltījumu valsts simtgadei dāvā biedrība Latvijas karogs.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Vilnis Šlars uzskata, ka šis ir drosmīgs un šķietami vienkāršs objekts ar lielu politisko, ideoloģisko, kā arī pilsētbūvniecisko slodzi. «Es esmu, tātad es esmu – pirmais, kas nāk prātā, pirmoreiz ieraugot karogu. Tas ir tik deklaratīvs, ka sākumā grūti aptvert, ka tas tur ir. Arhitektu pienesums, neapšaubāmi, ir precīza mēroga un vietas izvēle, ambiciozuma ziņā labāku vietu šim «Es Esmu» ir grūti iedomāties. Ir skaidrs, ka tas ir pasūtītāja projekts, ko arhitektam ir lieliski izdevies iznest. Jautājums – vai tagad abi nav nobijušies. Šāda mēroga risinājumi, ko redz visi, prasa lielu uzdrošināšanos, kuras te nav pietrūcis. Interesanti, ka tas nekādu īpašu sabiedrības reakciju nav guvis, lai arī nodomā droši vien visi, pilnīgi visi,» vērtējumā norāda V.Šlars.

Trešdien notika Valsts vides dienesta (VVD) jaunā jūras zvejas kontroles un jūras vides monitoringa kuģa Mare pirmās darba sezonas atklāšanas pasākums, informē VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Jūlija Ņikitina.

Kuģa atklāšanas pasākumā VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova uzsvēra: «VVD funkciju nodrošināšanai jūras zvejas kontroles un jūras vides monitoringa veikšanai bija nepieciešama lielāka neatkarība. Kuģa vārds Mare (latīniski jūra) izraudzīts ar nolūku. Tas apzīmē kuģa pamatdarbības vietu un uzliek VVD papildu atbildību paveikt savu darbu godam – nosargāt Baltijas jūras zivju resursus un veikt kvalitatīvu jūras vides monitoringu.»

VVD ģenerāldirektores vietniece, ZKD direktore Evija Šmite skaidroja: «Kuģis paver mums plašas iespējas un garantē ne vien kontroles inspekciju un monitoringa veikšanu Latvijas Republikas jūras ūdeņos daudz plašākā mērogā, bet arī aktīvāku dalību starptautiskajās Eiropas Kopienas zvejas kontrolēs no Polijas krasta dienvidos līdz pat Botnijas līcim ziemeļos, būtiski palielinot kontrolējamās Baltijas jūras teritorijas apmērus un reidu skaitu, kas citos apstākļos nebūtu iespējams. Šogad papildus tiek plānotas a p200 augsta riska un ļoti augsta riska zvejas kuģu kontroles.»

11.novembra krastmalā notika Latvijas Republikas proklamēšanas 97.gadadienai veltīta Latvijas un tās sabiedroto bruņoto spēku, Iekšlietu ministrijas pakļautības iestāžu un Jaunsardzes vienību militārā parāde.

Parādē piedalījās vairāk nekā 1000 karavīru, zemessargu, robežsargu, policistu, ugunsdzēsēju un jaunsargu, komandēja Sauszemes spēku kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Mārtiņš Liberts, bet to pieņēma valsts bruņotā spēka augstākais vadonis, Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kā arī aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube.

Militārās parādes ierindas priekšgalā soļoja 1.kājnieku bataljona karavīri ar Latvijas armijas karogu, bet aiz tā triju Baltijas valstu kopējās militārās izglītības iestādes – Baltijas aizsardzības koledžas - karogu nesa tās klausītāju pārstāvji.

Saeima ceturtdien, 16.februārī, konceptuāli atbalstīja likumprojektu, ar kuru plānots ratificēt Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu (ASV) valdības līgumu par sadarbību aizsardzības jomā.

Līgums nosaka ietvaru Latvijas un ASV sadarbībai aizsardzībā, kā arī detalizēti noteic ASV bruņoto spēku un tiem piederošo personu, kā arī līgumdarba izpildītāju tiesību un pienākumu apjomu, uzturoties Latvijā.

Latvijas aizsardzības interesēm sabiedroto spēku, tostarp ASV, militārā klātbūtne ir ļoti būtiska. ASV jau šobrīd sniedz ievērojamu atbalstu Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanā, tajā skaitā īstenojot Eiropas valstu drošības atbalsta iniciatīvu un paredzot būtisku finansējumu aizsardzības infrastruktūras attīstīšanai. Pastāvīgas un paredzamas ASV bruņoto spēku un tam piederošo personu uzturēšanās tiesiskās bāzes izveidošana ir uzskatāma par priekšnosacījumu, lai turpinātu saņemt ASV sniegtās kolektīvās aizsardzības garantijas un nodrošinātu ASV spēku pastāvīgu klātbūtni Latvijā.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats mēbeļu salonā Kate Čiekurkalna 1.līnijā 6/8.

Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis Vilnis Šlars, vērtējot šo ēku, atzīst, ka skatās uz to ne vien kā arhitekts, bet arī kā blakus apkaimes iedzīvotājs. Mēbeļu salona ēka izveidota bijušā ugunsdzēsības diezgan nošņurkušā depo un veikala vietā. Izpētot arhitektu stāstīto, saprotams problēmu loks un grūtības tā īstenošanā, norāda V.Šlars. Ēka ir daļa no lielāka kompleksa, kas nav pabeigts, jo tā ir bijusi par lielu. Šobrīd salons izvietojies tikai depo telpās, saglabājot arī pa akcentam (tornītis šļūteņu žāvēšanai) fasādes apdares ķieģeļi no iepriekšējās funkcijas. Daļa no ēkas vēl gaida idejas un ieguldījumus.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats AS Latvijas Finieris impregnēšanas cehā Finiera ielā 6.

Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Artis Dzirkalis norāda, ka AS Latvijas Finieris ir viens no valsts galvenajiem kokrūpniekiem, un tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka konstruktīvais pamatmateriāls jaunajam impregnēšanas ceham ir koks.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Lai arī rūpnīca savā veidā ir tikai tehnoloģisks process, šī ēka ir kļuvusi par Finiera vizītkarti, kas raksturo uzņēmumu. Koks izmantots ne tikai līmētajās nesošajās sijās, kas veidotas 24 m laidumā, bet arī sienu un jumta paneļi veidoti no koka ar finiera iekšējo apdari un dēļu klāju fasādē. Eiropā ir vien pāris šādas rūpnīcas un ņemot vērā, ka strauji attīstītas koka būvniecība arī saplākšņa pieprasījums noteikti pieaugs. Šī ir pārdomāta un loģiska investīcija, uzskata A.Dzirkalis.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats bijušās Valsts elektrotehniskās fabrikas Kultūras pils pārbūvē un restaurācijā Ropažu ielā 2.

Viens no nedaudzajiem Staļina laika padomju arhitektūras paraugiem Rīgā nebija remontēts kopš ēkas uzcelšanas, tāpēc tā rekonstrukcija ir būtisks ieguldījums Rīgas kultūras dzīvē un tiem 50 kolektīviem, kas šeit raduši sev mājvietu, savā vērtējumā norāda Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Aldis Grasmanis.

«Ēka ir ieguvusi mūsdienīgu labiekārtotu labierīcību bloku un inženiertehniskās komunikācijas, t.sk. ventilāciju, jo līdz šim tur bija tikai dabīgā ventilācija. Ir uzlabota energoefektivitāte, izmantojot logus un stikla fasādes ar uzlabotu siltumpretestību un ārsienu apdarē lietojot Sakret apmetumu ar siltumizolācijas īpašībām, vienlaikus saglabājot vēsturisko fasādi. Pieejamības nodrošināšanai pie galvenajām kāpnēm uzbūvēts panduss un ēkā izbūvēts lifts. Lielajā zālē saglabāts iepriekšējais vietu skaits, izgatavojot jaunus krēslus pēc vēsturiskā parauga, bet akustika uzlabota, lietojot speciālos akustiskos paneļus sienu apšuvumam,» secina eksperts.

Jaunais CTB uzņēmumu grupas birojs – askētiska un moderna celtne, savukārt tās iekštelpās valda mājīga, saules un gaismas pielieta atmosfēra.

Iepriekš uzņēmuma birojs atradās Liepājas centrā. Pašreizējā tā ražošanas teritorija sākotnēji bija vien 1,5 ha plaša, bet šobrīd uzņēmuma rīcībā ir 19 ha. «Pirms 20 gadiem sākām strādāt ar pāris transporta vienībām un dažiem darbiniekiem. Šobrīd mūsu īpašumā ir vairāk nekā 200 transporta vienību un būvtehnikas, ceļu būves sezonas laikā nodarbinām 300 darbinieku. Katru gadu augām un attīstījāmies, līdz sapratām, ka vadībai ir neērti atrasties atdalīti no uzņēmuma pamatprocesiem, tādēļ izlēmām celt biroju tieši šeit. Šobrīd redzam, kas notiek uzņēmuma teritorijā un ražotnē, ir ērtāk komunicēt citam ar citu,» stāsta CTB uzņēmumu grupas vadītājs Gatis Zvirbulis.

Šoruden Jūras virsnieku saieta namā, Atmodas bulvārī 9, Liepājā, pabeigti fasādes restaurācijas un energoefektivitātes paaugstināšanas darbi, un pēc ēkas iekštelpu atjaunošanas tajā plānots izvietot Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku štābu, informē Aizsardzības ministrija.

1994. gadā Aizsardzības ministrija Jūras virsnieku saieta namu pārņēma no Liepājas pašvaldības, jo tas atrodas Liepājas militārās bāzes teritorijā. Kopš tā laika Aizsardzības ministrija ir rūpējusies par šī valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa uzturēšanu un atjaunošanu.

Lai nodrošinātu Jūras virsnieku saieta nama ēkas, tai skaitā, tās iekšējā interjera detaļu saglabāšanu, kopš 2009. gada tika veikti ēkas prioritārie restaurācijas darbi, tajos kopumā ieguldot aptuveni 1,4 miljonus eiro. Šie darbi ietvēra, piemēram, jumta restaurāciju, Rietumu terases un Ziemeļu korpusa pārseguma restaurāciju, Rietumu fasādes restaurāciju, apkures sistēmas nomaiņu, atsevišķu logu un ārdurvju remontu un nomaiņu, kā arī vienkāršotu fasādes atjaunošanu.

Ar ASV kruīzu līnijas “Holland America Line” kuģa “Rotterdam” vizīti šonedēļ noslēgusies aktīvā kruīza sezona Rīgas ostā, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Saskaņā ar Rīgas brīvostas pārvaldes datiem, šogad, ceļojot ar kruīza kuģiem, Rīgu apmeklējuši 79 624 ārvalstu tūristu, kas ir par 5% vairāk nekā pagājušā gada sezonas laikā. Lielākā daļa kruīzu ceļotāju bija no Vācijas, ASV un Lielbritānijas, pavisam kopā no 126 pasaules valstīm.

Šīs kruīzu sezonas laikā sasniegts arī jauns rekords – reģistrēts lielākais līdz šim ar vienu kruīza kuģi atvesto pasažieru skaits, tie bija 3712 tūristi, kas Rīgā ieradās š.g. 15.augustā ar Itālijas kompānijas “Costa Cruises” kruīza laineri “Costa Fascinosa”.

Neraugoties uz to, ka šogad Rīgu apmeklēja mazāk kruīza kuģu nekā pērn, šosezon ievērojami audzis pasažieru skaits uz tiem – ja pērn kuģi devās ceļā daļēji piepildīti (53% no maksimālās pasažieru ietilpības), tad šogad tie jau ceļo ar vidēji 88% pasažieru piepildījumu no iespējamās maksimālās kapacitātes.

Latvijas nacionālas aviokompānijas biznesa plānā Horizon 2021 ir iekļauta papildu kapitāla piesaiste 50 miljonu eiro apmērā, taču tālākas valsts investīcijas lidsabiedrība neprasīšot, noskaidroja aģentūra LETA.

Kompānijas 2016.gada finanšu pārskatā minēts - lai pilnībā nodrošinātu lidmašīnu flotes nomaiņas finansējumu, kā arī turpinātu uzlabot lidsabiedrības kapitāla struktūru, 2017.gadā "airBaltic" strādās pie turpmākas pamatkapitāla palielināšanas, piesaistot papildu 50 miljonus eiro. Latvijas valdība ir uzstādījusi mērķi līdz 2017.gada beigām atrast lidsabiedrības stratēģisko investoru, tāpēc investora piesaistes process un pamatkapitāla palielināšana notiks vienlaicīgi.

airBaltic sabiedrisko attiecību vadītāja Alise Briede aģentūrai LETA apliecināja, ka aviokompānijas biznesa plānā Horizon 2021 ir iekļauta papildu kapitāla piesaiste ar mērķi stiprināt turpmāku lidsabiedrības izaugsmi.

Britu aktīvi uz politiskās neskaidrības fona izskatās gluži vai neinvestējami

Jau ilgi viens no riskiem, kas ietekmē investoru skatījumu uz Apvienotās Karalistes aktīviem, ir Brexit jautājums. Pēdējo dienu laikā Eiropas Savienības (ES) ministri vienojušies par britu izstāšanās noteikumiem. Tiesa gan, tas nebūt nenozīmē, ka tam piekritīs Apvienotās Karalistes parlaments. Gandrīz līdz decembra vidum gaidāmas dažādas ar Brexit saistītas noklausīšanās, kam kulminācija būs britu politiķu nobalsošana par šo jautājumu (12. decembris). Notiekošo sarežģī arī ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumi, ka esošā Brexit vienošanās var apdraudēt ASV-Apvienotās Karalistes tirdzniecības darījumus. D. Tramps izteicies, ka pašreizējā vienošanās lieliska ir vien ES. Tiek teikts, ka Trampa iebildumi ir par punktu, ka Apvienotā Karaliste ES muitas zonā paliek vēl 21 pārejas mēnesi (tas nozīmē, ka aktuāli paliek ES tarifi un standarti), kuru laikā var tikt panākta pilnīgāka vienošanās par šo reģionu tirdzniecības noteikumiem. Var netikt izslēgts, ka šis pārejas periods tiek pagarināts uz mūžu, ziņo Bloomberg. Būtībā tādējādi tiek apšaubīta britu spēja kaut kad panākt pašiem savus tirdzniecības noteikumus ar citām valstīm, ko savukārt vēlas redzēt izšķirīgāka Brexit aizstāvji.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats viesnīcas ēkas pārbūvē Aspazijas bulvārī 22.

Bijušās viesnīcas Rīga pārbūve par starptautiski augstās klases viesnīcu tīkla Kempinski objektu veikta augstā izpildījuma kvalitātē, lietojot augstvērtīgus materiālus atbilstoši šī līmeņa standartiem, uzskata Latvijas Arhitektu savienības pārstāve Daiga Dzedone.

Pilnībā ir respektēts un saglabāts ēkas ārējais vēsturiskais veidols, pilnveidota un uzlabota konstruktīvā struktūra, veiktas funkcionālā plānojuma izmaiņas un klasiska stila interjera izveide. «Diemžēl, neskatoties uz interjera autoru lielo darbu un, neapšaubāmi, augsto izpildījuma līmeni, interjers kopumā ir bezpersonisks, bez identitātes. Priecē fakts, ka daļa apdares materiālu ir vietējās izcelsmes, tāpat arī pārliecinoši augstās kvalitātes mēbeļu un citu interjera elementu realizācija ir Latvijas ražotāju darbs, taču ne dizaina izveide, kurš tiešā veidā, kaut arī ar saprotamu iemeslu dēļ veiktām izmaiņām, ir kopēts no pasaulē atpazīstamu zīmolu paraugiem (pasūtītāja pārstāvja informācija objekta apskates laikā),» vērtē D.Dzedone. Taču kopumā, viņas ieskatā, objekts ir kvalitatīvs pienesums Rīgas arhitektūrai.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats Saieta namā Lāčplēša ielā 71.

Latvijas Ainavu arhitektu biedrības pārstāve Iveta Grīviņa uzskata, ka Saieta nama jeb Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus baznīcas jaunbūve ir jauns un pamanāms objekts Lāčplēša ielā. Vizuāli tā nerada asociācijas par baznīcu, drīzāk rada ilūziju par atjaunotu senu Rīgas centra mūra īres namu.

Fotogrāfijas skatiet raksta galerijā!

Priecē, ka ar cieto segumu segtie laukumi Saieta nama ārtelpā nav tikai automašīnu piebraukšanai un novietošanai, bet padomāts arī par iespēju sportot un citām ārtelpas aktivitātēm. Āra basketbola laukuma gala sienu norobežojums – dekoratīva koka redele - vienlaicīgi ir lielisks ārtelpas dekors. Gaumīgi risināti arī automašīnu stāvvietu iezīmēšana ar bruģa zīmējumu. Īpašs prieks un bauda acīm ir pagalma dekoratīvā daļa, kas vienlaicīgi ir arī ilgtspējīga lietus ūdeņu apsaimniekošanas sistēma. Pagalma stādījumi rada mūsdienīgas un modernas ārtelpas iespaidu, ko pastiprina dizainiski pievilcīgie soliņi un atkritumu urnas.

AS Latvijas kuģniecība (LK) un tās meitas sabiedrību 2015. gada divpadsmit mēnešu konsolidētais finanšu neto rezultāts ir zaudējumi 7,09 miljoni ASV dolāru (6,41 miljons eiro), liecina paziņojums Nasdaq Riga.

2014.gadā LK zaudējumi bija 31,16 miljoni dolāru.

Galvenais iemesls pērnā gada mīnusiem ir zaudējumi, kas radušies no SIA LASCO Investment koncerna atkārtotas konsolidācijas un sekojošās LASCO Investment piederošo nekustamo īpašumu aktīvu vērtības samazināšanas, kopā radot negatīvu finanšu rezultātu 22,74 miljonu dolāru apmērā.

LK koncerna apgrozījums 2015. gadā galvenokārt sastāvēja no ienākumiem no flotes, kā arī mazas daļas ienākumu no trešo pušu tankkuģu tehniskās vadības un nekustamo īpašumu nomas. Kopējie flotes ienākumi 2015. gadā bija 91,44 miljoni dolāru, savukārt neto reisu rezultāts ir 82,56 miljonu dolāru apmērā. Peļņa pirms nodokļiem un ārkārtas posteņiem sasniedza 18,85 miljonus dolāru.

Rīgas Pasažieru ostā otrdien, 19.jūnijā pirmo reizi piestājis kuģu kompānijai Cunard piederošais leģendārais luksusa kruīza kuģis Queen Elizabeth, kuru savulaik iesvētījusi Apvienotās Karalistes karaliene Elizabete II.

Kruīza kuģis uz Rīgu atvedis 2503 tūristu. Okeānu milzis uzbūvēts 2010. gadā Itālijā un ir Panamax tipa kruīza kuģis (Vista Class).

Queen Elizabeth kuģis ir 249 metrus garš, uz tā ir 12 klāji un 1043 kajītes, restorāni, divstāvīga bibliotēka, golfa laukums, teātris, deju zāles un pat morgs. Uz kuģa strādā 900 darbinieki.

2018.gada kruīzu sezonā Rīgas ostā pirmo reizi ienāk tādi kuģi kā Azamara Journey, MSC Orcherstra, Queen Elizabeth, Silver Spirit un TUI Discovery.

Rīgas Brīvostas pārvaldes pārstāve Inga Šabovica Db.lv norāda, ka kruīzu ceļojumi šobrīd ir viens no visstraujāk augošajiem tūrisma segmentiem pasaulē, ko atpūtai ik gadu izmanto ap 23 miljoniem pasažieru. Tirgus tendences liecina, ka līdz 2030. gadam kruīza pasažieru skaits varētu pieaugt vēl par trešdaļu, atklājot aizvien jaunus tūrisma maršrutus un tirgus nišas.

2021. gads Latvijas zivsaimniekiem un produkcijas pārstrādātājiem aizvadīts ar mainīgām sekmēm, konkurējot ar 12 citām valstīm, kuru zvejnieki zvejo Baltijas jūrā.

Eiropas Komisija labprāt atbalsta robotizāciju, bet zvejas flotes atjaunošanai un jaunu kadru piesaistei līdzekļi jāmeklē pašiem, sarunā Dienas Biznesam pauda biedrības Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācija (NZRO) valdes priekšsēdētājs un biedrības Latvijas Zivsaimnieku asociācija (LZA) izpilddirektors Viesturs Ūlis.

Sagriezti 10 mencu zvejas kuģi

“Jau kopš 2016. gada ir informācija par austrumu mencas biomasas samazināšanos. Zvejnieki, kas bija specializējušies mencu zvejā, vērsās Asociācijā ar lūgumu kompensēt radušos zaudējumus. Asociācija iesaistīja Zemkopības ministriju un BIOR zinātniekus,” vēsturi ieskicēja V. Ūlis. Darba rezultātā 2021. gada 18. februārī tika izdoti Ministru kabineta noteikumi, kas paredzēja mencu zvejojošo zvejas kuģu sadalīšanu un kompensācijas gan zvejas kuģu īpašniekiem, gan zvejniekiem, kas bija nodarbināti uz mencu zvejas kuģiem. Zvejas flotes sabalansēšanas rezultātā tika sagriezti 10 zvejas kuģi. Patlaban Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī zveju veic 42 zvejas kuģi.

Strauji tuvojas britu prinča Harija un amerikāņu aktrises Meganas Mārklas noliktais kāzu datums – 19. maijs, līdz ar to visi Lielbritānijas veikali ir pārpildīti ar suvenīriem, kas veltīti šai tēmai.

Kopš 1993. gada «Royal Collections Trust» ir ražojuši karaliskās ģimenes oficiālos suvenīrus, un, lai atzīmētu prinča Harija un Meganas Mārklas kāzas, izgatavoti jauni suvenīri. Saskaņā ar mazumtirdzniecības pētījuma centra datiem, šī joma ir plaukstoša - ik gadu Lielbritānijas iedzīvotāji un tūristi, iegādājoties karaliskās ģimenes suvenīrus, iztērē vairāk nekā 260 miljonus eiro.

Kopējās kāzu izmakas ir aptuveni 38 miljoni eiro, liecina neoficiāli aprēķini. Lielāko daļu no summas veido karaliskās ģimenes un viesu drošības izmaksas.

Meganas Mārklas ziedu izmaksas pārsniedz 130 270 eiro, deserta, sudraba paplāšu summa sasniedz 30 791 eiro un deserti nepārtraukti tiks atdzesēti ar sistēmu, kura izmaksā 1,1 miljonus eiro. Medusmēneša izmaksas ir 142 112 eiro, norises vietas izmaksas sasniedz 414 495 eiro, ēdināšana 338 702 un dzērieni 228 564 eiro.

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma tiesības uz "Liepājas metalurga" nekustamās mantas - zeme un ēkas iegādi Liepājas SEZ vajadzībām.

Principā tas nozīmē darījuma starp valsti un turku investoriem izgāšanu, jo pārdošanas darījums noslēgts gan par kustamo, gan nekustamo mantu.

Darījuma fons

Šā gada 30. aprīlī SIA "FeLM", kas procesā pārstāv Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi un izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā, iepriekš pauda Turcijas uzņēmuma "Aslanli Metalurji" pārstāvji. Ir pilnībā izpildītas finanšu saistības atbilstoši līgumam. Proti, ir iemaksāta nauda un izteikta gatavība investēt 200 miljonus piecu gadu laikā. Investori pavasarī bija noslēguši rūpnīcas inventarizāciju kopīgi ar SIA "FeLM" un īpašums ir gatavs nodošanai. Tik tālu viss ir skaisti, atliek vien Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesības uz zemi, kuras var izmantot un viss liecina, ka tās tiks izmantotas. Plašāk par darījumu db.lv rakstīja iepriekš.

Rīgas kanālā esošo kuģīšu kursēšanas intensitāti tieši ietekmē laika apstākļi, tūristu plūsma un maksātspējas faktors

Rīgas kanāla kuģīši parasti sezonu sāk apmēram no aprīļa vidus un atpūtniekus vizina līdz oktobra vidum. Tiesa, tas ir tikai teorētiskais sezonas sākums. Riga By Canal (SIA Kanāla motorlaivu kompānija) valdes loceklis Andris Elksnītis teic, ka darba sākšanai nav oficiāla starta, jo šī pakalpojuma sniedzēji seko līdzi laika prognozēm, jo ir bijis reiz tāds gads, ka aprīļa beigās kanāls vēl aizsalis. Šogad ūdenstilpe ir gatava sezonas atklāšanai, bet pagaidām gaisa temperatūra nelutina. Tūristiem patīk, ja ir silti un saulaini, tad arī kuģīšu pārvadātājiem darba netrūkst.

Rīgas kanālā šajā sezonā pasažieru pārvadājumus ar kuģīšiem veiks SIA Kanāla motorlaivu kompānija, SIA Izdiksi, SIA Jaunā Vecrīga, SIA AAC Aktīvās atpūtas centrs. «Arī izsolēs par tiesībām nomāt uz ilgāku laika periodu piestātnes piedalās trīs līdz četri uzņēmumi, bet Daugavas piestātņu izsolēs apmēram pieci līdz seši uzņēmumi,» teic River Cruises (SIA Jauna Vecrīga) valdes loceklis Jānis Uvarovs. Uzņēmuma paspārnē darbojas četri kanāla kuģīši un vēl viens izmēra ziņā krietni brangāks kuģītis Vecrīga, kas brauc pa Daugavu. «Pašlaik kuģīšu skaits iepretim pieprasījumam ir pietiekams, bet doma ir par kuģīti, ko varētu novirzīt braucieniem uz Jūrmalu,» viņš turpina. Taujāts par pagājušā gada kuģīšu pasažieru skaitu, J. Uvarovs teic, ka precīzus datus atklāt nevar, bet ir jūtami palielinājies tūristu skaits, kā arī pagājušajā vasarā ar kuģīšiem vēlējās izbraukt aizvien vairāk vietējo iedzīvotāju. Šogad uzņēmējs cer, ka atpūtnieku skaits, kas vēlēsies izmantot šo pakalpojumu, būs lielāks.

Šogad valsts svētkos Rīgas ostā iedzīvotājiem būs iespēja apmeklēt NATO valstu karakuģus, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijā.

18. un 19.novembrī no plkst.13 līdz 16 Rīgas Pasažieru ostā iedzīvotājiem atvērti apskatei būs NATO 1.pastāvīgās jūras pretmīnu grupas kuģi. Grupas sastāvā šobrīd ir astoņu valstu kuģi - Latvijas mīnu kuģis Imanta, Vācijas štāba kuģis Elbe, Lietuvas patruļkuģis Skalvis, Igaunijas mīnu kuģis Sakala, Lielbritānijas mīnu kuģis Grimsby, Nīderlandes mīnu kuģis Willemstad, Belģijas mīnu kuģis Narcis un Norvēģijas mīnu kuģis.

NATO 1.pastāvīgā jūras pretmīnu grupa Igaunijas Jūras spēku komandkapteiņa Johana Eliasa Seljamā vadībā ieradīsies Rīgas ostā ceturtdien, 17.novembrī. Grupa uzturēsies Rīgā līdz pirmdienas rītam.

Grupa ir sākusi sprādzienbīstamu priekšmetu neitralizēšanas operāciju veikšanu un turpinās pēc Otrā pasaules kara palikušo mīnu meklēšanu.

Tallink liek uzsvaru uz jaunu, efektīvu floti; pamatbiznesu – jūras pārvadājumus – saglabās, bet domā par izvēršanos arī viesnīcu un mazumtirdzniecības jomās.

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda AS Tallink Grupp valdes priekšsēdētājs Pāvo Nogene (Paavo Nõgene). Kompānija šogad atzīmē 30. jubileju, bet Rīgas‒Stokholmas līnijai paliek 13 gadi.

Fragments no intervijas

airBaltic tiek saukts par Latvijas nacionālo lidsabiedrību. Kā Tallink tiek uztverts Igaunijā, kā cilvēki to uzlūko?

Patiesībā Tallink ir lielākā Igaunijas kompānija ar 950 milj. eiro ieņēmumiem pērn. Esam lielākais darba devējs. Kompānijai ir 7500 darbinieku, esam labākais darba devējs privātajā sektorā, kā pērn atklāja (Kantar Emor) pētījums. Pirmo vietu kopumā ieņēma valstij piederošā enerģētikas kompānija Eesti Energia. Tallink ir sava veida nacionālais mantojums. Uzņēmums attīstījās ļoti strauji, 2006. gadā Tallink nopirka Silja Line – somu nacionālo mantojumu.