Jaunākais izdevums

30.oktobrī aprit 40 gadi, kopš Dailes teātris sāka savu darbību ēkā Brīvības ielā, informē Dailes teātra pārstāve Liene Jakovļeva.

1977.gada 30.oktobrī īstenojās diženā režisora, Dailes teātra dibinātāja Eduarda Smiļģa sapnis – Vecajā Dailītē beidzot sagaidīti Jurģi. Dailes teātris pēc ilgiem gaidīšanas gadiem pameta veco, tik mīļo, bet jau par šauru kļuvušo skatuvi Lāčplēša ielā, lai iemitinātos Brīvības ielā 75 (toreiz Ļeņina iela).

Pārcelšanās notika ar vērienu – viss kolektīvs uz jaunajām mājām devās kostimētā gājienā. Tās pašas dienas vakarā teātrī notika pirmizrāde - Dailes teātra ēkas atklāšanai veltīts uzvedums ...Visu savu mūžu.... Scenārija autors ir Māris Grēviņš, režisors inscenētājs - Arnolds Liniņš, scenogrāfs - Ilmārs Blumbergs.

Par godu Dailes teātra ēkas 40.dzimšanas dienai, laikā no 16. līdz 23.novembrim nams tiks izgaismots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VSIA Dailes teātris valdes loceklis Andris Vītols pēc tikšanās ar kultūras ministru Nauri Puntuli paziņojis par savu lēmumu atstāt amatu, informē teātrī.

Lai nodrošinātu teātra darbības nepārtrauktību, A. Vītols ir gatavs turpināt vadīt Dailes teātri līdz jaunā teātra valdes locekļa iecelšanai.

«Dailes teātris ir nemitīgā meklētāja ceļā. Arī šobrīd – simtgades jubilejas priekšvakarā - teātris ir nozīmīgu pārmaiņu priekšā. To apliecina pēdējā laikā aktieru kolektīva paustais viedoklis un vēlme īstenot vērienīgas pārmaiņas, kas prasa radikālus lēmumus - pilnīgi jaunu pieeju teātra repertuāra veidošanā un teātra pārvaldībā,» saka A. Vītols.

Šobrīd Dailes teātrim ir nepieciešams jauns redzējums, kas nesīs pārmaiņas un izaicinājumus. Tas izriet no aktieru trupas iniciatīvas un šī situācija prasa savā ziņā revolucionāras pārmaiņas. Tāpēc, respektējot un cienot aktieru kolektīva vēlmes, taču vienlaikus neredzot veidu, kā tās saskaņot ar teātra finansiālajām iespējām, A. Vītols ir pieņēmis izsvērtu un atbildīgu lēmumu atstāt Dailes teātra valdes locekļa amatu, kā arī informējis par to Kultūras ministriju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas teātru vadība vīrusa Covid-19 uzliesmojuma laikā meklē jaunus risinājumus un cer uz valsts atbalstu šajā krīzes situācijā.

Saskaņā ar valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas kārtību laika posmā no 14.marta līdz 13. aprīlim nenotiek neviena no Dailes teātra repertuārā ieplānotajām izrādēm un teātra ēka ir piekļuvei slēgta.

Kā zināms, diviem no Dailes teātra darbiniekiem ir konstatēts pozitīvs Covid-19 testa rezultāts. Kā informē Dailes teātra direktors Juris Žagars, abiem darbiniekiem saslimšana norit vieglā formā un paredzama drīza izveseļošanās.

Šobrīd darbs teātrī iespēju robežās tiek organizēts attālināti. J.Žagars norāda, ka teātra administrācija šādi funkcionē samērā veiksmīgi, saziņai izmantojot "Skype" konferences, telefonsarunas un e-pastu. Klātbūtnes trūkums, protams, ir liels izaicinājums, taču administratīvais darbs var notikt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) šonedēļ uzsāk būvdarbus energoefektivitātes paaugstināšanai Dailes teātra ēkā Rīgā, Brīvības ielā 75. Vēsturiskajai ēkai tiks siltinātas ēkas ārsienas, skatuves tornis un jumti, nodrošinot nepieciešamo komfortu gan teātra darbiniekiem, gan skatītājiem un vienlaikus samazinot elektroenerģijas un apkures izmaksas, norāda VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis-Pigits.

Būvdarbu veikšanai VNĪ noslēgts līgums ar SIA "PRO DEV". Līguma summa – 1,66 miljoni eiro, no kura 85% ir ES līdzekļi un 15% valsts līdzfinansējums. Projekta autori: SIA "Projektēšanas Birojs AUSTRUMI". Ēkas fasādes atjaunošanas un siltināšanas darbus paredzēts veikt 16 mēnešu laikā.

Sāks būvdarbus Latvijas Nacionālā arhīva ēkas atjaunošanai 

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) vadībā tiek izstrādāts būvprojekts Latvijas Nacionālā...

"Ļoti ceram atrast kompromisu, saskaņojot būvniecības grafiku, lai teātra simtgadē būtu redzamas reālas izmaiņas," norāda Dailes teātra direktors Juris Žagars.

Ņemot vērā ārkārtas situāciju valstī saistībā ar COVID-19 izplatību, darbs notiks īpašā piesardzības režīmā, ievērojot noteiktos ierobežojumus un risinot ārkārtas situācijas radītās izmaiņas materiālu piegādēs, kā arī garākus saskaņojumu termiņus saistībā ar citu dienestu un iestāžu pārkārtošanos darbam ārkārtas režīmā, informē VNĪ.

Pārskatāmā nākotnē izmaiņas skars arī apkārtējo Dailes teātra teritoriju. "Dailes teātra priekšlaukuma attīstība tiks īstenota kārtās. Pirmajā kārtā plānoti darbi Dailes teātra aizmugures pagalmā un Epikūra dārza sakārtošana. Šos darbus paredzēts uzsākt vasarā," norāda VNĪ valdes loceklis J. Ivanovskis- Pigits.

Dailes teātra labiekārtošanai pērn kopīgu sadarbību uzsāka VNĪ un Rīgas domes Īpašuma departaments, veicot teātrim piegulošās teritorijas sakārtošanas projekta izstrādi. Skvērs pie Dailes teātra daļēji ir gan valsts, gan pašvaldības īpašums - teātra skvēra daļa Bruņinieku ielas pusē un Brīvības ielas pusē līdz teātra kasēm ir VNĪ pārvaldībā, bet atlikusī daļa Brīvības ielas pusē - no kasēm līdz Matīsa ielai - Rīgas pašvaldības īpašumā.

Pērn noslēdzās metu konkurss, kur astoņu iesniegto projektu konkurencē par labāko teritorijas sakārtošanai tika atzīta arhitektu biroja "MADE arhitekti" iecere. 2019. gada izskaņā VNĪ ar Rīgas domi noslēdzis trīspusēju līgumu ar SIA "MADE arhitekti" par būvniecības ieceres izstrādi teātra priekšlaukuma un parka labiekārtošanai, kas nav ticis atjaunots kopš padomju laikiem.

Īstenojot arhitektu ieceri, plānots paplašināt arī teritorijas zaļo zonu – no vairākiem desmitiem teritorijā esošo koku tiks izzāģēti 8, kuri pēc ekspertu izvērtēšanas atzīti kā savu mūžu nokalpojuši, un to vietā papildus iestādīti vismaz 23 jauni lielizmēra koki, kā arī tiks ierīkoti soliņi un laternas, radot vēl vienu sakārtotu vietu iedzīvotāju atpūtai un labsajūtai. "Mūsu galvenais mērķis ir padarīt laukumu pieejamu pilsētniekiem un nodrošināt augstvērtīgu publiskās telpas kvalitāti, respektējot 1976. gadā pēc arhitektes Martas Staņas projekta celtā teātra arhitektūru. Sadarbojoties ar SIA "Labie koki" ekspertiem, laukuma labiekārtojuma ietvaros tiks veidoti pārdomāti apzaļumojumi un paredzēti jauni, lielizmēra koku stādījumi, kas ir neatņemama laikmetīgas pilsētvides sastāvdaļa," ieceri atklāj "MADE arhitekti" galvenais arhitekts Miķelis Putrāms.

Lai panāktu siltumenerģijas un elektrības izmaksu ietaupījumu publiskā sektora ēkās, kā arī ēku tehniskā un estētiskā stāvokļa uzlabojumu, VNĪ 2019. gadā piesaistījis Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu septiņu sabiedriski nozīmīgu ēku energoefektivitātes uzlabošanas projektiem. Četri no tiem tiek īstenoti teātros: Valmieras drāmas teātrī, Jaunajā Rīgas teātrī, Latvijas Leļļu teātrī un Dailes teātrī, divi - Latvijas Valsts arhīva ēkās – Komandanta ielā Daugavpilī un Skandu ielā Rīgā. Ēkas energosniegums tiks uzlabots arī S. Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolā, Valsts prezidenta rezidencē Jūrmalā, jaunajā prokuratūras ēkā Aspazijas bulvārī 7, Rīgā un topošajā prototipēšanas darbnīcā A. Briāna ielā 13, Rīgā. Jau pabeigts projekts Ventspilī, Jūras ielā 34, padarot energoefektīvu valsts iestāžu administratīvo ēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dailes teātra ēka gatavojas uzlabošanas darbiem - tiks siltinātas ārsienas, mainītas ārdurvis, logi, vārti, jumts, pārbūvēta apkures sistēma, kā arī pilnveidots apgaismojums gan uz skatuves, gan ēkā kopumā.

Patlaban notiek projektēšanas darbi Dailes teātra ēkas energoefektivitātes palielināšanai, ieplānots, ka 2019.gada nogalē sāksies būvniecības darbi, informē VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ). Projektam piesaistīts Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums un kopējais projekta budžets ir 1,714 miljoni eiro. Būvdarbus plānots pabeigt 2021.gadā.

Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja VNĪ energoefektivitātes projektu portfeļa vadītājs Jānis Ungurs, Dailes teātris ir vietējās arhitektūras piemineklis, tāpēc būvniecības darbu laikā nedrīkst skart vēsturisko fasādi. Tās liela daļa ir apdarināta ar ķieģeļiem, kas novērtēti kā vērtīgi un saglabājami. Savukārt, saistībā ar ēkas betona fasādi nekādi apjomīgi darbi netiks veikti. Ļoti lielu ēkas daļu aizņem teātra skatuves tornis, kas ir divpadsmit stāvu augstumā. Pēc J. Ungura stāstītā, daudzi cilvēki pat neievēro, ka teātrim ir milzīgs tornis, kas sākas skatuves līmenī un tā gaisa telpa sniedzas pat līdz torņa augšai. Skatuves tornis apdarināts ar alumīnija profiliem, kas arī klasificēti kā kultūrvēsturiska vērtība, taču būvdarbu laikā tie tiks demontēti, ēka tiks nosiltināta, kā rezultātā tornis kļūs nedaudz apjomīgāks. Zviedrijā tiks pasūtīti jauni profili.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Astoņas versijas Dailes teātra skvēra labiekārtošanai

Monta Glumane, 08.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dailes teātra teritorijas labiekārtojuma izsludinātajā metu konkursā saņemti astoņi projektu pieteikumi, informē Rīgas domes Īpašuma departamentā.

Teritorija pie Dailes teātra daļēji ir gan valsts, gan pašvaldības īpašums - teātra skvēra daļa Bruņinieku ielas pusē un Brīvības ielas pusē līdz teātra kasēm ir Valsts nekustamie īpašumi pārvaldībā, atlikusī daļa Brīvības ielas pusē - no kasēm līdz Matīsa ielai - Rīgas pašvaldības īpašumā.

Skvērs pie Dailes teātra ir Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorija. Tas izveidots 1976.gadā, kad šajā vietā uzbūvēja Dailes teātra ēku. 1999. gadā skvērā atklāja māksliniekam Voldemāram Irbem veltītu pieminekli. Plānots visas teritorijas atjaunošanas darbus realizēt līdz Dailes teātra 100.gadadienai – 2020.gada novembrim.

Pašlaik komisija izvērtē projekta pieteikumus (skatīt galerijā), nezinot, kas ir to iesniedzēji. Rezultātus plānots paziņot 22.martā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā tiks uzsākti būvniecības darbi Dailes teātra energoefektivitātes palielināšanai, vienlaikus uzlabojot ēkas vizuālo izskatu. Darbi tiks veikti paralēli teātra izrāžu sezonai, informē VAS «Valsts nekustamie īpašumi» valdes locekle Kitija Gruškevica.

Projekta ietvaros tiks siltinātas ārsienas, mainītas ārdurvis, logi, vārti, jumts, pārbūvēta apkures sistēma, kā arī pilnveidots apgaismojums gan uz skatuves, gan ēkā kopumā. Kopējais projekta budžets ir 1,714 miljoni eiro.

Šobrīd izsludināts iepirkums būvdarbu veikšanai. Pieteikumi no potenciālajiem būvdarbu veicējiem tiks gaidīti līdz 19. augustam.

«Dailes teātra energoefektivitātes uzlabošanai VNĪ piesaistījusi ES struktūrfondu finansējumu. Būvniecības darbus veiksim paralēli teātra darbības sezonai, netraucējot teātrim un skatītājiem. Projektu pilnībā plānots pabeigt līdz 2020. gada rudenim, lai teātris savu simtgadi varētu sagaidīt atjaunotajās mājās,» norādīja K. Gruškevica.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Dailes teātra apkārtnes labiekārtošanas izmaksas nepatīkami pārsteidz

Laura Mazbērziņa/LETA, 26.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursa žūrija Dailes teātra teritorijas labiekārtošanai vienbalsīgi izvēlējusies arhitektūras projektēšanas uzņēmuma SIA Made arhitekti iesniegto metu, taču vēl gaidāmas diskusijas par projekta izmaksām un realizēšanas laiku.

SIA Made arhitekti valdes locekle, arhitekte Linda Krūmiņa stāstīja, ka meta projektā respektēti līdzšinējie teritorijas elementi, kurus projektējusi arhitekte Marta Staņa. Tajā pašā laikā mets izstrādāts, ņemot vērā personu ar īpašām vajadzībām, velosipēdistu un jauno māmiņu intereses - laukuma segums tiks pilnībā mainīts, simboliski atstājot Staņas projektētās ķieģeļu joslas, kas būs jārestaurē. Arhitekti izplānojuši priekšlaukumu, kas iedalīts divās daļās - Šarlotes ielai pietuvinātā zona projektēta ar apzaļumojumiem un soliem, savukārt no otra laukuma daļa projektēta bez apzaļumojumiem, vienlaikus likvidējot līdzšinējās autostāvvietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Uzreiz pēc stāšanās amatā Žagars Dailes teātrī veicis personālstruktūras izmaiņas

LETA, 06.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajā nedēļā kopš stāšanās Dailes teātra direktora amatā Juris Žagars teātrī veicis personālstruktūras izmaiņas, ieviešot dažus jaunus amatus, bet citus - likvidējot.

Kā Žagars šorīt pastāstīja Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma", minētās izmaiņas pamatā skar teātra administrāciju. "Katrs nāk ar savu komandu, es arī nāku ar savu komandu. Es bez komandas neprotu strādāt," komentēja Žagars.

Viņš nolēmis teātrī ieviest finanšu direktora amatu, kura atbildības joma turpmāk iesniegsies arī pārdošanā un galvenā grāmatveža līdzšinējā kompetencē. "Tas nenozīmē, ka galvenās grāmatvedes vairs nebūs," piebilda Žagars.

Tāpat teātrī izveidots administratīvā direktora amats, kurā strādājošais cilvēks galvenokārt būs atbildīgs par administrācijas vadību.

Savukārt Literārās daļas vietā turpmāk darbošoties teātra dramaturgs. "Tā ir pozīcija, kas pasaules teātros angliski saucas "dramaticer", bet latviski tai īsti nav nosaukuma," skaidroja Žagars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žagars: Esmu pašizolācijā un domājam par scenārijiem, ja krīze ieilgs

Zane Atlāce - Bistere, 16.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dailes teātra vadība ir pieņēmusi lēmumu laikā no 16. līdz 29. martam izsludināt darbinieku dīkstāvi, kas ļauj neierasties darba vietā, saglabājot darbinieku darba algu, informē iestādē.

Pēc atgriešanās no filmēšanas Madridē pašizolācijā atrodas arī teātra direktors Juris Žagars.

"Pats arī atrodos pašizolācijā, jo pagājušajā nedēļā atgriezos no filmēšanas Madridē amerikāņu producētā "Netflix" seriālā, kura ražošana tika aizsākta jau agrāk un ko nevarēja atcelt. Patlaban noturam sapulces ar kolēģiem visos līmeņos "Skype" un "WhatsApp" platformās. Esam pat instalējuši profesionālu konferenču iekārtu, kas, izrādās, nav dārgi un veiksmīgi turpinām administrācijas darbu attālināti. No šīs krīzes noteikti iziesim stiprāki un gudrāki. Cilvēki būs spiesti uzlabot digitālas prasmes un pārliecināsies, ka ne vienmēr kaut kur ir jādodas, lai ar kādu ko sarunātu un procesi neapstātos. Teātrī jau tagad domājam par scenārijiem, ko un kā darīt, ja krīze ieilgs. Esmu pārliecināts, ka risinājumi būs un bez kultūras pakalpojumiem, jo sevišķi bez teātra, Latvijas skatītājs nepaliks. Bet tomēr ceram, ja sabiedrība atbildīgi izturēsies pret ierobežojumiem, jau maijā varēsim atsākt mēģinājumus un jūnijā viss atgriezīsies iepriekšējās sliedēs un varēsim sākt spēlēt izrādes," norāda J.Žagars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Izsludina Dailes teātra teritorijas labiekārtojuma metu konkursu

Lelde Petrāne, 20.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai iegūtu arhitektoniski augstvērtīgu un funkcionāli pārdomātu Dailes teātra publiskās ārtelpas risinājumu, Rīgas domes Īpašuma departaments izsludina pieteikšanos līdz 5.martam metu konkursam zemesgabaliem Brīvības ielā 75 un Šarlotes ielā 5.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Burovs informē: «Par Dailes teātra skvēra sakārtošanu un izmantošanu tiek diskutēts jau vairākus gadus. Uzskatu, ka beidzot šai teritorijai ir jārada visiem pieņemams risinājums. Tāpēc pagājušā gada rudenī vienojāmies ar Kultūras ministrijas, Valsts nekustamo īpašumu un Dailes teātra vadību par metu konkursa izsludināšanu, ar kura starpniecību varētu rast risinājumu pilsētas centra teritorijas sakārtošanā un labiekārtošanā, lai tā atbilstu mūsdienu pilsētvides prasībām un saglabā kultūrvēsturiskā būvmantojuma vērtības. Plānojam teritorijas atjaunošanas darbus realizēt līdz teātra 100.gadadienai – 2020.gada novembrim.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsludināts Latvijas Nacionālā teātra piebūves metu konkurss, informē Rīgas dome.

«Pateicoties Nacionālā teātra tagadējam izpilddirektoram Ojāram Rubenim nenotika teātrim līdzās esošā zemesgabala privatizācija, kā rezultātā pēc vairāku gadu tiesāšanās, ir iespēja teātrim paplašināties un nākotnē piedāvāt skatītājiem jaunu teātra repertuāru. Kopā ar Latvijas Nacionālo teātri esam sagatavojuši projektēšanas uzdevumu, kas ir profesionāli veidots un atbilst teātra vajadzībām un nodrošina pārdomātus tehnoloģiskos risinājumus, piemēram, teātra dekorāciju uzglabāšanu un pārvietošanu, jauna pārvietojamo skatuvi, darbnīcas, noliktavas, kā arī mēģinājuma telpas. Tajā skaidri iezīmējas jauna, moderna teātra ēka, ar mūsdienīgām tehnoloģijām un interesantiem zāles risinājumiem. Plānojam, ka pēc metu konkursa noslēgšanās, jaunās piebūves projektēšana notiks apmēram divus gadus un piebūves būvniecība varētu sākties 2022. gadā, kad arī būs beidzies nomas līgums ar tenisa kortu esošo apsaimniekotāju,» norāda Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Burovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Dailes teātra vadītāja amatam izraudzīts Juris Žagars

LETA/Kristīne Stepiņa, 23.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā uz Dailes teātra valdes locekļa amatu 13 pretendentu konkurencē uzvarējis šī teātra aktieris un uzņēmējs Juris Žagars.

Kā informēja Kultūras ministrija, jaunā Dailes teātra valdes locekļa uzdevums būs "nodrošināt teātra māksliniecisko izaugsmi, vienlaikus saglabājot teātra mākslas daudzveidību un pieejamību plašam skatītāju lokam, kā arī teātra finansiālo stabilitāti".

Amata pienākumu pildīšanu Žagars no līdzšinējā teātra direktora Andra Vītola pārņems 2.martā.

J. Žagars par teātra māksliniecisko direktoru ir izvēlējies režisoru Viesturu Kairišu, kurš ir piekritis pildīt šo amatu.

V. Kairišs būs mākslinieciskais direktors, nevis vadītājs, jo V. Kairiša pienākumos ietilps ne tikai atbildība par māksliniecisko saturu, bet arī par finansiālo situāciju.

Intervijā "Dienas Biznesam" pagājušā gada oktobrī J. Žagars stāstīja, ka nebija plānojis pieteikties uz Dailes teātra direktora amatu: "Es nebiju plānojis to darīt, man bija pavisam citi plāni turpmākajiem diviem gadiem. Tā kā direktors atkāpās pirms savu pilnvaru beigām, apsveru iespēju piedalīties konkursā. Vai šī brīža situācijā nepiedalīšanās būtu godīga spēle? Jūtu zināmu atbildību par iesākto, turklāt domāju, ka manas prasmes un zināšanas, iespējams, būtu arī pietiekamas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Kaņepēs ir spēks, intervijā DB saka Dailes teātra aktieris Ivars Auziņš, kurš jau septiņus gadus vada kaņepju pārstrādes uzņēmumu Transhemp.

Kaņepēs ir spēks, intervijā DB saka Dailes teātra aktieris Ivars Auziņš, kurš jau septiņus gadus vada kaņepju pārstrādes uzņēmumu Transhemp.

Savulaik viņam bija iecere Latvijā uzbūvēt lielu rūpnīcu, kurā no kaņepēm ražotu koksni un šķiedru. Jau tika piesaistīts Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums un atrasti investori, taču banka šo biznesu līdzfinansēt atteicās. Šobrīd I. Auziņš no kaņepēm ražo dažādus veselīgus pārtikas produktus – eļļu, proteīna pulveri un šķiedrvielas, kā arī lobītas un grauzdētas sēklas. Viņš joprojām aktīvi darbojas teātrī, filmējas vietējos seriālos un gaida piedāvājumu spēlēt lielās lomas ārpus mūsu valsts robežām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad apritēs 14 gadi, kopš SIA "Berga foto pakalpojumi" sniedz foto pakalpojumus mācību iestāžu audzēkņiem, un 16 gadi, kopš tirgū ir pazīstama "Berga foto" preču zīme.

"Berga foto" izveidotājs, fotogrāfs Gundars Bergs biznesa portālam db.lv stāsta: "Ideja radās ilgstoši darbojoties šajā sfērā kā darbiniekam citu uzņēmumu paspārnē. Biznesā tā ir ierasta prakse, kad ar laiku izkristalizējas savs skatījums uz to, kādu gribētu redzēt šo pakalpojumu. Arī es nebiju izņēmums un, pēc pavadītiem 10 gadiem šajā nozarē, ar domubiedriem nolēmām uzsākt lietu ar citādāku, svaigāku skatījumu.

Tobrīd mērķis bija iekarot savu vietu un noturēties. Par prioritāti tika izvirzīta uzņēmuma attīstība, ieguldījumi tehnoloģijās, kā arī jaunu produktu radīšana."

Laika gaitā no neliela uzņēmuma "Berga foto" kļuvis par vienu no lielākajiem foto pakalpojuma sniedzējiem Latvijā, nodarbinot vairāk nekā 30 darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumā Jaunā Rīgas teātra pārbūvei starp četriem būvuzņēmējiem par saimnieciski izdevīgāko atzīts piegādātāju apvienības "SBSC" piedāvājums, informē "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).

Piegādātāju apvienības "SBSC" sastāvā ir SIA "Skonto Būve" un SIA "Skonto Construction". Piedāvātā līguma summa ir 29,9 miljoni eiro. Būtiskākās tā sastāvdaļas - būvdarbi, projektēšanas risinājumi, autoruzraudzība, tostarp BIM izstrāde un ēkas apsaimniekošana uz 5 gadiem - 22 miljoni eiro, un teātrim nepieciešamais tehnoloģiskais aprīkojums, kā arī iebūvētās mēbeles - 7,9 miljoni eiro, informē VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis - Pigits.

"Ar būvnieku strādāsim pēc "projektē un būvē" principa, kas paredz vienotu atbildību līguma izpildītājam par būvdarbu veikšanu un projekta izstrādi un ļaus operatīvi risināt problēmas būvlaukumā, ja tādas radīsies. Tādējādi panākam, ka būvnieks projektā izstrādās un īstenos tikai tādus pāļu iestrādes un citus tehnoloģiskos risinājumus, par kuru īstenošanas iespējām un drošības aspektiem būs pilnībā pārliecināts. Turklāt pēc līguma noslēgšanas būvniekam iespējas palielināt līguma summu ir ļoti sarežģīti un kavējumu gadījumā jārēķinās ar līgumsodu. Papildus esam izvirzījuši arī stingras kvalitātes prasības un pastiprināti kontrolēsim drošības prasību ievērošanu būvobjektā," norāda Ivanovskis- Pigits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Iepirkumā Jaunā Rīgas teātra pārbūvei iesniegti četri piedāvājumi

Lelde Petrāne, 17.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsludinātajā iepirkumā Jaunā Rīgas teātra būvniecībai Lāčplēša ielā 25, Rīgā saņemti piedāvājumi no četriem būvuzņēmējiem. VNĪ uzsāk vērtēšanas procesu.

Par tā rezultātiem tiks ziņots mēneša laikā, informē VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis – Pigits.

Piedāvājumus Jaunā Rīgas teātra pārbūvei iesnieguši būvuzņēmēji – AS "LNK Industries", SIA "Ostas celtnieks", piegādātāju apvienība 3A un SBSC. Par iepirkuma uzvarētāju un līguma summu varēs runāt tikai pēc piedāvājumu izvērtēšanas, informē J. Ivanovskis – Pigits.

Lai samazinātu nepamatoti lētu vai nepamatoti dārgu izmaksu riskus, iepirkuma prasības paredzējušas, ka būvniekam ir ne tikai jāuzbūvē Jaunais Rīgas teātris, bet turpmākos piecus gadus jāveic arī tā inženierkomunikāciju apkope. Jaunajā iepirkumā iekļauta arī teātra vajadzībām nepieciešamā tehnoloģiskā aprīkojuma iegāde, par ko iepriekš tika plānota atsevišķa iepirkuma organizēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Rīgas teātra ēkai nākamnedēļ atsāks pāļu iestrādi, aģentūrai LETA pavēstīja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Viņš norādīja, ka, virzoties uz priekšu Jaunā Rīgas teātra vēsturiskās ēkas pārbūvē, VNĪ un pilnsabiedrība "SBSC" nākamnedēļ atsāks pāļu iestrādi Lāčplēša ielā 25, Rīgā, turpinot būvniecību pagalma zonā.

Šobrīd būvlaukumā tiek ierīkots pagaidu transformators un elektroapgādes pieslēgums apkārt esošajam kvartālam, lai sāktu pagalmā esošo ēku demontāžu, kurā līdz šim ir atradies transformatoru punkts. Tikmēr pārējā pagalma teritorijā tiek sagatavots laukums pāļu izbūves tehnikai. Būvuzņēmējs apliecinājis, ka darbu veikšanai izvēlēti konkrētajai situācijai un blīvajai apbūvei saudzīgākie pāļu iestrādes risinājumi, piesaistot augsti kvalificētus speciālistus, norādīja Griškevičs. "Jaunā Rīgas teātra pārbūves projektā līdz ar jaunā apjoma izbūvi atsākam aktīvu būvdarbu posmu. Tajā plānots uzbūvēt ēkas daļu, kur paredzēts galvenais ieejas vestibils, pazemes darbnīcas, divas jaunas "black-box" zāles, trīs mēģinājumu zāles, noliktavas un citas Eiropas līmeņa teātra vajadzībām nepieciešamās telpas. Tas ļaus īstenot "teātris-māja" konceptu - no dekorāciju izgatavošanas līdz teātra izrādei visu varēs īstenot vienkopus, netērējot liekus transporta, cilvēku vai laika resursus," pauda Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Jāapsteidz skatītāju domu gājiens

Linda Zalāne, 23.07.2018

Improvizācijas teātra Spiediens (SIA Evolution Baltic) aktieri un valdes locekļi Kaspars Breidaks (no labās) un Krišjānis Caune

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Improvizācijas teātru aktieru saime Latvijā ir diezgan liela, taču tikai dažas no trupām ir spējušas noturēt par sevi interesi ilgstoši un regulāri pulcēt pilnu zāli ar skatītājiem, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To, ko skatītājs vēlas redzēt šodien, viņš vairs negribēs rīt. Improvizācijas teātra aktieriem ir jābūt modriem un nedaudz izsalkušiem izspēlēt uz skatuves iepriekš nezināmus tipāžus un lomas. «Ja skatītājs atnāk uz trīs izrādēm un redz, ka aktieris ir vienā un tajā pašā tēlā, interese zūd. Ir jābūt dzīves notikumu resursam un zināšanu bagāžai, lai spētu uz skatuves spēlēt kaut ko vairāk nekā tikai elementārus jociņus «zem jostas vietas». Pie visa pierod, un brīdi, kad skatītājs domā ātrāk par improvizatoru, var uztvert kā trupas pastāvēšanas beigas, un nākamajā mēnesī zālē biļetes vairs nebūs izpārdotas,» teic improvizācijas teātra Spiediens (SIA Evolution Baltic) aktieris un valdes loceklis Kaspars Breidaks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dailes teātra vadība panākusi mutisku vienošanos ar līdzšinējo Dailes teātra māksliniecisko vadītāju, režisoru Dž.Dž.Džilindžeru par darba tiesisko attiecību pārtraukšanu tuvākajā laikā. Tas noticis pēc tam, kad Dailes teātra aktieri izteikuši neuzticību Dailes teātra mākslinieciskajam vadītājam un režisoram Dž.Dž.Džilindžeram un informējuši par to teātra direktoru Andri Vītolu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Celtniecības darbu aizkavēšanās dēļ atlikta Latvijas Nacionālā teātra piebūves atklāšana, aģentūra LETA uzzināja teātrī.

Lai arī sākotnēji tika paredzēts, ka teātra ēkas piebūves atklāšana notiks šodien, aģentūra LETA noskaidroja, ka saistībā ar būvdarbu aizkavēšanos atklāšana pārcelta uz pagaidām precīzi nenoteiktu datumu. Teātra Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Līga Rimšēviča skaidroja, ka, visticamāk, būvdarbi tiks pabeigti oktobra sākumā.

FOTO: Nacionālajam teātrim top jauna piebūve

Teātra ēkas fasādes atjaunošanu un piebūves celtniecības darbus pēc Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtījuma veic SIA Velve. Kopumā būvdarbi domei izmaksā aptuveni 1,4 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Miljonu vērtā Latvijas Nacionālā teātra ēkas jaunā piebūve ver durvis skatītājiem

Rūta Lapiņa, 19.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 19.oktobrī, durvis saviem skatītājiem atvēra Latvijas Nacionālā teātra ēkas jaunā piebūve. Kopumā ēkas piebūves celtniecības, fasādes atjaunošanas un labiekārtošanas darbu izmaksas ir 1,08 miljoni eiro, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību daļa.

Piebūves fasāde ir analoga jau esošajai teātra piebūvei un tās apdarē izmantoti atbilstoši apdares materiāli un krāsu toņi. Atjaunots arī esošais piebraucamā ceļa un ietves asfaltbetona segums 990 kvadrātmetru platībā no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz jaunajam piebūves apjomam un gar ēku izveidotas jaunas autostāvvietas.

Jaunās piebūves platība ir 203 kvadrātmetri, un tās pirmajā stāvā atrodas ieeja, vestibils, lifts cilvēkiem ar īpašam vajadzībām, garderobe, kāpņu telpa un vēdināšanas kamera. Otrajā stāvā ir halle, kafejnīca ar skatu uz pilsētas kanālu, tualete cilvēkiem ar kustību traucējumiem un kāpņu telpa, savukārt trešajā stāvā - halle, tualetes, divas skatītāju zāles palīgtelpas un kāpņu telpa ar ieeju skatītāju zālē. Stikla fasādes kopējais laukums 141 kvadrātmetrs, tai skaitā otrā stāva bīdāmā stikla ārsiena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) noslēgusi līgumu ar SIA «SESTAIS STILS», lai uzsāktu projektēšanas darbus Valmieras drāmas teātra ēkas Lāčplēša ielā 4, Valmierā, pārbūvei, fasādes atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai.

«Veicot projektēšanas darbus, paredzēts izstrādāt būvprojektu minimālajā sastāvā teātra ēkas kopējiem pārbūves darbiem un energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai. Projekta rezultātā tiks uzlabots Valmieras drāmas teātra darbinieku un apmeklētāju komforta līmenis, tādējādi darbiniekiem nodrošinot pozitīvāku darba vidi un apmeklētājiem – patīkamāku izrāžu apmeklējuma laiku,» skaidro VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica.

Izstrādājot skices teātra ēkas kopējam pārbūves darbu apjomam, tiks identificēti turpmāk veicamie darbi, kā arī to īstenošana pa kārtām, plānojot teritoriju ap ēku iecerētajiem pārbūves darbiem un paredzot inženiertīklu maģistrālos izvadus. Savukārt būvprojekta izstrāde paredz īstenot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, kas sniegtu siltumenerģijas ietaupījumu vismaz 30% apmērā. Kopējais projektēšanas termiņš – 12 mēneši, izmaksas ir 274 tūkst. EUR un autoruzraudzība 45 tūkst. EUR (bez PVN).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Apstrīdēts VNĪ rīkotais Dailes teātra fasādes atjaunošanas iepirkums

Zane Atlāce - Bistere, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «TecPro Construction» Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) iesniegusi sūdzību par VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) rīkoto iepirkumu Dailes teātra fasādes un inženiertīklu vienkāršotai atjaunošanai, liecina informācija IUB mājaslapā.

Sūdzība iesniegta 16.augustā, tās izskatīšanas datums vēl nav noteikts. Iepriekš noteiktais pretendentu pieteikšanās termiņš bija 19.augusts, taču 21. un 26.augustā šajā iepirkumā veikti grozījumi, nosakot, ka pretendenti var pieteikties līdz 5.septembrim.

Db.lv jau vēstīja, ka projekta ietvaros plānots siltināt ārsienas, mainīt ārdurvis, logus, vārtus, jumtu, pārbūvēt apkures sistēmu, kā arī pilnveidot apgaismojumu gan uz skatuves, gan ēkā kopumā. Kopējais projekta budžets ir 1,714 miljoni eiro.

«Dailes teātra energoefektivitātes uzlabošanai VNĪ piesaistījusi ES struktūrfondu finansējumu. Būvniecības darbus veiksim paralēli teātra darbības sezonai, netraucējot teātrim un skatītājiem. Projektu pilnībā plānots pabeigt līdz 2020. gada rudenim, lai teātris savu simtgadi varētu sagaidīt atjaunotajās mājās,» norādīja K. Gruškevica.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālā teātra fasādes krāsojuma atjaunošanas darbi tika uzsākti šī gada pavasarī un to laikā atjaunotas bojātās profilētās detaļas. Savukārt kanāla pusē tiek izbūvēta trīs stāvu jauna piebūve ar kopējo platību gandrīz 203 kvadrātmetri.

Ar paveikto un vēl darāmo otrdien, 15.augustā iepazinās Rīgas domes pārstāvji.

Ēkai no jauna tika izbūvēts fasādes dekoratīvais apgaismojums. Kopumā uz ēkas fasādes šobrīd ir uzstādīti 220 gaismekļi, bet ir plānots to skaitu vēl nedaudz palielināt.

Lai Latvijas Nacionālā teātra ēkai vides pieejamību, šovasar tiek izbūvēta trīs stāvu jauna piebūve ar kopējo platību gandrīz 203 kvadrātmetri. Piebūve tiek būvēta pilsētas kanāla pusē, lai radītu skatītāju ieeju arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem teātra jaunajā zālē, kā arī, lai nodrošinātu skatītāju evakuāciju no jaunās zāles un nepieciešamās palīgtelpas.

Piebūves pirmajā stāvā atradīsies ieeja, vestibils, lifts cilvēkiem ar īpašam vajadzībām, garderobe, kāpņu telpa un vēdināšanas kamera. Otrajā stāvā paredzēta halle, kafejnīca ar skatu uz Pilsētas kanālu, tualete cilvēkiem ar kustību traucējumiem un kāpņu telpa, savukārt trešajā stāvā - halle, tualetes, divas skatītāju zāles palīgtelpas un kāpņu telpa ar ieeju skatītāju zālē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – Latvijas karoga masts AB dambī

Zane Atlāce - Bistere, 26.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz aplūkojam Latvijas karoga mastu AB dambī.

Svinīgā dāvinājuma ceremonijā valsts simtgadei veltītais monumentālais Latvijas karoga masts Rīgā uz AB dambja tika atklāts pērn, 18. Oktobrī. Masts ir 60 metrus augsts, un tajā plīvojošā Latvijas karoga izmēri sasniedz 20 x 10 metrus. Šādu veltījumu valsts simtgadei dāvā biedrība Latvijas karogs.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Vilnis Šlars uzskata, ka šis ir drosmīgs un šķietami vienkāršs objekts ar lielu politisko, ideoloģisko, kā arī pilsētbūvniecisko slodzi. «Es esmu, tātad es esmu – pirmais, kas nāk prātā, pirmoreiz ieraugot karogu. Tas ir tik deklaratīvs, ka sākumā grūti aptvert, ka tas tur ir. Arhitektu pienesums, neapšaubāmi, ir precīza mēroga un vietas izvēle, ambiciozuma ziņā labāku vietu šim «Es Esmu» ir grūti iedomāties. Ir skaidrs, ka tas ir pasūtītāja projekts, ko arhitektam ir lieliski izdevies iznest. Jautājums – vai tagad abi nav nobijušies. Šāda mēroga risinājumi, ko redz visi, prasa lielu uzdrošināšanos, kuras te nav pietrūcis. Interesanti, ka tas nekādu īpašu sabiedrības reakciju nav guvis, lai arī nodomā droši vien visi, pilnīgi visi,» vērtējumā norāda V.Šlars.

Komentāri

Pievienot komentāru