Kalnciema kvartāla tirgus šobrīd ir iepirkšanās vieta, taču, ko paši tirgotāji domā par dalību tajā? Biznesa portāls db.lv aptaujāja tādus zīmolus kā - «TOOCHE», «Lucky Me», «Ecattus»,«Maruu» un «Korola».

Kalnciema kvartāls ir viens no Rīgas dzīvīgākajiem kultūras centriem, kurā regulāri notiek brīvdabas mūzikas koncerti, mākslas izstādes, pasākumi ģimenēm un bērniem, teātra izrādes, izglītojoši semināri un citi pasākumi. Zemnieku un amatnieku tirgus ir Kalnciema kvartāla senākā tradīcija, kas kopš 2008. gada piedāvā vietējo mājražotāju, zemnieku, amatnieku un dizaineru produkciju.

Attīstoties arvien jauniem radošiem uzņēmumiem Latvijā, tirgus ir kļuvis par platformu tiem, kas savas biznesa idejas vēlas pieteikt plašākai auditorijai pirmo reizi.

Uzņēmumi, kuri piedalījušies Kalnciema kvartāla rīkotajos tirgos pozitīvi vērtē darba organizāciju. «Organizatori vienmēr ļoti ātri atbild uz visiem jautājumiem – gan pasākuma dienā, gan pirms tās,» komentē zīmols «TOOCHE».

Tiesības turpmākos 30 gadus nomāt Āgenskalna tirgu un tam piegulošo teritoriju ieguvis Kalnciema kvartālā saimniekojošais uzņēmums SIA Kalnciema iela, paziņoja Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs Oļegs Burovs (GKR).

Minētais Kārlim Dambergam piederošais uzņēmums bija vienīgais, kurš pieteica savu kandidatūru izsolē.

Burovs žurnālistus informēja, ka izsoles komisijas locekļi šādu rezultātu apstiprinājuši vienbalsīgi.

Līdz īpašuma nodošanai ekspluatācijā, bet ne ilgāk kā līdz 2021.gada 30.novembrim uzņēmumam par īpašuma nomu ik mēnesi būs jāmaksā 0,21 eiro kvadrātmetrā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Savukārt pēc īpašuma nodošanas ekspluatācijā, kam jānotiek ne vēlāk kā 2021.gada 1.decembrī, par īpašuma nomu uzņēmumam ik mēnesi būs jāmaksā 1,20 eiro kvadrātmetrā bez PVN. Papildus tam nomniekam būs jāmaksā arī zemes nomas maksa - 7460 eiro gadā bez PVN, informēja Burovs.

«Melnsila kvartāls» atrodas Pārdaugavā, Melnsila un Kristapa ielas krustojumā, blakus Alīses ielas ūdenstornim un Kalnciema kvartālam. Īpašums atrodas aizsargājamā Āgenskalna vēsturiskās koka apbūves teritorijā. 3442 kvadrātmetru plašā un labiekārtotā pagalmā savā vēsturiskajā veidolā tiek atjaunoti divi mazstāvu dzīvojamie koka nami, kuros tiks izvietoti 32 dzīvokļi.

2016. gada sākumā tika sākta «Melnsila kvartāla» ēku renovācija. Labiekārtotā un privātā teritorijā savā vēsturiskajā veidolā līdz jūlija beigām tiks atjaunota viena koka ēka, tiks pabeigta visas teritorijas labiekārtošana un pirmās ēkas nodošana ekspluatācijā, savukārt otru ēku plānots pabeigt līdz vasaras beigām. Nākotnē blakus divām esošajām ēkām plānots būvēt modernā arhitektūras stilā ieturētu dzīvojamo ēku, kas iekļausies esošajā koka arhitektūras vidē.

1904. gadā tika uzcelta koka dzīvojamā ēka ar stiklotām verandām. 1908. gadā tika uzcelta vēl viena ēka, kurai drīzumā 1910. gadā tika uzcelta piebūve. Tagad, ēka atgūs ne tikai savu vēsturisko šarmu, tiekot pie jauna fasādes siltinājuma un apšuvuma, atjaunotiem koka fasādes dekoriem ar jauniem koka logiem, atjaunotām kāpņu telpām un iedzīvotāju ērtībām izmantojamu pagrabstāvu, bet arī bēniņu stāvā izbūvēti jauni dzīvokli ar plašām terasēm. Ēkas tehniski atbilst mūsdienu prasībām.

12.aprīļa vakarā Kalnciema kvartālā notika neformāla tikšanās, kurā tika apspriestas Āgenskalna tirgus nākotnes attīstības iespējas. Sanākušo viedokļi bija dažādi un arī krasi atšķirīgi. Tā, piemēram, izvērtās diskusija par to, vai Āgenskalna tirgum jākļūst par dārgu un ekskluzīvu preču tirdzniecības vietu, vai tomēr jāsaglabā tradicionālā tirgus funkcija, kur var aiziet un iegādāties lētās reņģes.

Šobrīd Kalnciema kvartāls gatavo pieteikumu Rīgas domes Īpašuma departamenta izsludinātajai izsolei par Āgenskalna tirgus ēkas un pieguļošās teritorijas nomas tiesībām. Uz diskusiju bija ieradušies gan vietējie iedzīvotāji, gan dažādu nozaru pārstāvji, gan Rīgas domes pārstāvis.

Izsole par nomas līgumu notiks 18.maijā. Tas būs nomas līgums uz 30 gadiem. Nomas līgums paredz dažādus ierobežojumus, kas rada iespēju tikai tiem, kuri vēlas saglabāt Āgenskalna tirgus funkciju, kā arī nomas līgums paredz konkrētu termiņu.

Nomas līgumā iestrādātie noteikumi paredz, ka tam ir jābūt tirgum ar kultūras aktivitātēm, iedzīvotāju līdzdalību un dažādu apkaimes organizāciju iesaisti, akcentējot vietējo zemnieku produkciju un vietējās izcelsmes pārtiku, amatniekus.

Pilsētas arhitekta kolēģija, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde un Rīgas pilsētas Būvvaldes padome atbalstījušas pārbūves risinājumu ēkai Kalnciema ielā 2b, un ēkas pārbūvei ir piešķirta būvatļauja.

Kvartāla apbūves ieceres realizē arhitektu birojs "NRJA" un tā vadītājs Uldis Lukševics. Savukārt kvartāla attīstītājs ir Igaunijas uzņēmums "Novira Capital".

Būvniecības iecere paredz ugunsgrēkā cietušo sešu stāvu dzīvojamo ēku Kalnciema ielā 2b (celta 1914.g., arh. E.V.E. Frīzendorfs) pārbūvēt sākotnējā apjomā pret ielas frontēm, saglabājot un atjaunojot vēsturiskās ēkas Kalnciema ielā 2b fasādi pret Raņķa dambi, kas pēc notikušā ugunsgrēka ēkā tika iekonservēta atbilstoši Būvvaldes nosacījumiem. Tādējādi, braucot vai nākot virzienā no Vanšu tilta puses, ēkas aprises atgādinās to vēsturisko izskatu.

Policija neatklāj ļaunprātīgas dedzināšanas pazīmes pērn izdegušajā 100 gadus vecajā Kalnciema ielas graustā 

Izmeklētāji nav atklājuši ļaunprātīgas dedzināšanas pazīmes pērn notikušajā ugunsgrēkā...

Arhitektu biroja "NRJA" vadītājs un projektēšanas pasniedzējs Latvijas Mākslas Akadēmijā U. Lukševics teic, ka šī kvartāla projektēšana ir ieilgusi dažādu apstākļu sakritības dēļ: "Arhitektu birojs "NRJA" jau bija izstrādājis un apstiprinājis šīs ēkas rekonstrukcijas projektu tās iepriekšējam īpašniekam. Kad 2018. gada novembrī ēkā Kalnciema ielā 2B notika ugunsgrēks, protams, sabiedrībā un pilsētas vadošo ierēdņu vidū radās pastiprināta interese par šo objektu. Līdz tam brīdim ēkām Kalnciema ielā 2b un Raņķa dambī 14 nebija pieminekļu statusa, un tās arī atrodas ārpus Rīgas vēsturiskā centra robežām. Tomēr pēc šī notikuma tika lemts, ka abām ēkām tiek piešķirts vietējas nozīmes pieminekļa statuss, un ēkas ir atjaunojamas to vēsturiskajā izskatā. Šī visa kvartāla apbūve vairākas reizes tika izskatīta Rīgas pilsētas Būvvaldē. Tā kā Būvvaldes padomē to izskatīja kā vienu veselumu, gandrīz gadu valdīja neziņa, jo nebija skaidrs, vai vēsturiskajām ēkām tiks piešķirts pieminekļa statuss."

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas un Būvvaldes padomes sēdēs ir atbalstīts arhitektu biroja "NRJA" veidotais piektais pārbūves variants, kas paredz atjaunot zudušo vēsturisko apjomu un fasāžu dalījumu, pašai fasādes plaknei piemērojot mūsdienīgu risinājumu - ķieģeļu "pikselāciju". Masā krāsoto ķieģeļu mūris atveidos vēsturiskos ciļņus un dekorus, lai fasāde, skatā no publiskās āra telpas, atbilstu tās vēsturiskajam izskatam. Tomēr tuvumā detalizācijas mērogs tiks apzināti mainīts, lai kvartāls atbilstu sabiedrības pieprasījumam pēc mūsdienīgas apbūves.

Nākotnē ēka plānota kā viesnīca ar nelieliem numuriņiem, kurā nodrošināta vides pieejamība publiskajām telpām un koplietošanas telpām.

Ne tikai Rīga, bet arī pilsētas reģionos aizvien vairāk domā, kā degradētās teritorijas izmantot un izveidot tās par vietu biznesa attīstībai, apvienojot uzņēmējus un veidojot biznesa kvartālus.

Viens no pēdējā laika spilgtākajiem piemēriem ir radoši industriālā kvartāla izveide Kuldīgā. Jau ilgu laiku Kuldīgā pieprasījums pēc ražošanas telpām ir lielāks nekā piedāvājums. Tas jo īpaši ir aktuāli jaunuzņēmumiem, kuri ir jaunpienācēji Kuldīgas uzņēmēju vidē un ir plašāku telpu meklējumos. “Ja arī ir iespēja tikt pie kādām telpām, tad tās bieži vien ir nepiemērotas un prasa manāmus ieguldījumus no paša uzņēmēja puses, bet jaunam uzņēmumam startā nav tik daudz līdzekļu, lai vienlaicīgi varētu izdarīt visu. Radoši industriālā kvartāla attīstītājs nāca klajā ar līdz šim nebijušu piedāvājumu, izremontēja ražošanas telpas, ņemot vērā uzņēmēju vajadzības. Uzņēmumiem ir vieglāk maksāt lielākus ikmēneša maksājumus, nevis uzreiz ieguldīt lielus līdzekļus telpu remontā. Kvartālam tikai sākot savu darbību, uzrunājām tā attīstītāju, minot, ka LIAA Kuldīgas biznesa inkubatorā ir vairāki uzņēmumi, kuri ir telpu meklējumos. Ikviens telpu īpašnieks būtu ieinteresēts ātri aizpildīt telpas, lai tās varētu ātrāk sākt atpelnīt ieguldījumus,” stāsta LIAA Kuldīgas biznesa inkubatora vadītāja Līga Raituma.

Jūrmalā ir savs Kalnciema ielas kvartāls – krāsainu koka ēku puduris ar zemnieku labumu tirdziņu, kurā saimnieko Latvijas Leļļu teātra aktrise Dace Vītola kopā ar meitu Spāri.

Tas ir Kalnciema ielas gals blakus laika aszobainajā mutē iegrūstajai Majoru muižai. Kalnciema ielas, Jaunās ielas un – zīmīgi – Teātra ielas satikšanās ir savdabīga vieta, miera osta. Tās centrtieces spēka punkts nenoliedzami ir mūžvecais veikals krustojumā. To ieskauj Daces Vītolas izlolotā Jūrmalas laiskuma idille ar romantisku jumta terasi. Te jūtama cieņpilna attieksme pret vēsturiskās koka apbūves aprisēm un Daces sirsnīgā aizrautība – organizēt pašai savu Kalnciema kvartāla tirdziņu.

Atveda meitas piedzimšana

Daces un Spāres kvartālu veido Zaļā māja, Dzeltenā māja, Sarkanā māja un Lielā māja. Vecos laikos mājiņas tika izdotas vasarniekiem, taču daļa veikala mājas bijusi apdzīvojama visu gadu – vismaz tā stāstījuši veci ļaudis, kuri kādreiz tajā mitinājušies. Pēc papīriem mājas pieder Spārei, kura īpašumu mantoja no tēva Jāņa Vītola.

Piesaistot studentus un īstenojot dažādas radošas iniciatīvas, Āgenskalna tirgus varētu būt ne tikai tirgošanās placis, bet arī pieredzes apmaiņas un ideju pārneses vieta, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ārvalstu konsultanti, kas piesaistīti Eiropas Savienības (ES) pētniecības un inovāciju programmas Apvārsnis 2020 Marijas Sklodovskas-Kirī programmas Ilgtspējīgu vietu veidošana (SUSPLACE) ietvaros, izstrādājuši rekomendācijas par iespējamajiem finansējuma piesaistes modeļiem, attīstot jaunas privātās publiskās partnerības formas un sekmējot kultūrvēsturiski nozīmīgās vietas reputāciju un atpazīstamību. Šobrīd Āgenskalna tirgus attīstītāji SIA Kalnciema iela, kas ir ieguvusi tiesības to apsaimniekot 30 gadus, meklē optimālos tirgus attīstības scenārijus, ieklausoties konsultantu ieteikumos.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Pagājušajā nedēļā reģistrēta AS "Mans uzkrājums", starp kuras dibinātājiem ir divi bijušie "Swedbank" valdes priekšsēdētāji - Reinis Rubenis un Māris Mančinskis -, kā arī citi uzņēmēji un finansisti, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kompānijas "Mans uzkrājums" pamatkapitāls ir 105 000 eiro.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "Indexo" bijušais valdes loceklis Iļja Arefjevs.

Savukārt "Mans uzkrājums" padomes priekšsēdētājs ir Rubenis, padomes priekšsēdētāja vietnieks ir bijušais "Swedbank" Komunikācijas un ilgtspējas pārvaldes vadītājs Māris Plūme, bet padomes locekle ir bijusī "Enefit" valdes locekle un Analītikas daļas vadītāja Inese Dosē.

Arefjevs skaidroja, ka pieredzējuši Latvijas uzņēmēji un finansisti apvienojuši spēkus, lai atbalstītu ilgtermiņa uzkrājumu veidošanos Latvijas sabiedrībā. "Mans uzkrājums" jau iesniedzis ieguldījumu pārvaldes sabiedrības licences pieteikumu Latvijas Bankā. Licencēšanas process aizņem laiku līdz pat gadam.

Laikraksta Dienas Bizness abonenti ceturtdien, 17. maijā, kopā ar laikrakstu saņem žurnāla Biznesa Plāns speciālizlaidumu – Pierīgas numuru.

Žurnāls Biznesa Plāns stāsta par darbu ārpus Rīgas, un šoreiz tas veltīts uzņēmējdarbībai Rīgas apkaimē. Pierīgas uzņēmējdarbības vide ir īpaša, tā atšķiras gan no citiem reģioniem, gan no galvaspilsētas. Tā ir sevišķa ar savu divdabību – uzņēmumi var izmantot Rīgas tuvuma priekšrocības, tajā pašā laikā domu lidojumam Rīgas reģionā ir plašāks skrejceļš.

Dinamisks miers – tāds ir Pierīgas uzņēmējdarbības šķērsgriezums, tā žurnāla ievadā raksta laikraksta Dienas Bizness galvenā redaktore Līva Melbārzde. Pierīgā ir darba duna, kas atskan no galvaspilsētas, un provinces miers vienuviet.

Logi pasīvajām mājām Salaspils novadā, neprātīgi reklāmas projektu risinājumi Zaķumuižā, kosmētikas stendi lielākajiem kosmētikas ražošanas zīmoliem Jaunmārupē, elektroniskās «smadzenes» autobusiem un gudrajām mājām Salaspilī, māju būvniecība no kaņepēm Tīnūžos, jaunās paaudzes ģipškartons Sauriešos. Šo un citu inovatīvu produktu ražotāji no dažādiem Pierīgas novadiem satiekas žurnālā Biznesa Plāns.

Valsts prezidents Egils Levits ir apmeklējis Jūrmalas rezidenci, kurā plāno dzīvot prezidentūras laikā, secinot, ka tā ir «tukša un samērā nemājīga būve», to viņš atzina intervijā Latvijas Radio raidījumā «Krustpunktā».

«Rezidencē es neesmu īpaši ievācies. Līdz šim esmu bijis tur tikai vienu reizi. Esmu to apskatījis. Tā ir tukša un samērā nemājīga būve. Es tur atstāju dažas savas lietas - rakstāmpiederumus, kniedētāju, papīru, lai, tur atrodoties, varu kaut ko uzrakstīt,» pastāstīja Levits.

Levits arī teica, ka, atrodoties rezidencē, izgājis pastaigāties gar pludmali un parunājies ar cilvēkiem, kuri viņu atpazinuši.

Tāpat prezidents atklāja, ka viņam nav sava pavāra. Levits pats iet uz veikalu iepirkties.

Savukārt, runājot par interjera maiņām Rīgas pilī, prezidents atzina, ka savā kabinetā novietojis gleznu, kas atradusies citā vietā pilī. Uz gleznas attēlots skats uz jūru.

Imantā, Anniņmuižas bulvārī topošā jaunā projekta «Anniņmuižas parka rezidence» pamatos iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Projekta attīstībā tiks investēti aptuveni 6 miljoni eiro, biznesa portālam db.lv pastāstīja projekta attīstītāja «SI property» valdes priekšsēdētājs igaunis Tullio Libliks.

Sešu stāvu ēkā kopumā būs izvietots 61 dzīvoklis ar pilnu apdari. Būs pieejami gan nelieli vienas istabas dzīvokļi, gan četru istabu dzīvokļi, paredzēti klasiskie vai franču balkoni, bet pirmajos stāvos – virszemes terases.

Līgums starp pasūtītaju SIA «SI property» un būvnieku SIA «BILDBERG» par būvdarbu veikšanu parakstīts 2018. gada 2.maijā. SIA «BILDBERG» valdes loceklis Gatis Bērziņš informēja, ka būvdarbi sākti pagājušā gada decembra sākumā.

T. Libliks stāstīja, ka šis ir pirmais «SI property» nekustamā īpašuma projekts Rīgā, bet viņa vadībā Igaunijā gūta pieredze gan dzīvokļu, gan atpūtas projektu attīstībā. Nākamais projekts, kas tiks īstenots Rīgā, atradīsies Vecmīlgrāvī, Vecāķu prospektā, kā arī patlaban tiek izskatītas iespējas iegādāties citus zemes gabalus arī Imantā. Zemes gabals Anniņmuižas bulvārī 5 nopirkts pirms gada.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsludinājusi iepirkumu par mēbeļu piegādi un uzstādīšanu ēkā Zigfrīda Meierovica prospektā 31, Jūrmalā, kur atrodas Valsts prezidenta rezidence, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Pretendentiem savi piedāvājumi jāiesniedz Elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) e-konkursu apakšsistēmā līdz 17.februāra plkst.11.

Pretendentam būs jāpiegādā un jāuzstāda Valsts prezidenta rezidencē mīksto mēbeļu grupa formālām sarunām, kurā ietilpst trīsvietīgs dīvāns, četri klubkrēsli, viens atpūtas krēsls, kā arī kafijas galdiņš. Tāpat būs jāpiegādā mīksto mēbeļu grupa neformālām sarunām, ko veido trīsvietīgs un divvietīgs dīvāns, dīvāns-zvilnis, dekoratīvie spilveni, četri kafijas galdiņi, inkrustēts ēdamgalds, divi palīggaldi, kā arī 20 krēsli pie ēdamgalda, divi krēsli ar roku balstiem pie ēdamgalda un brīvstāvoša mēbele servēšanas piederumiem.

Maskavas forštate vienmēr bijusi kā karsts kartupelis pilsētplānotāju, nekustamo īpašumu darboņu un pašvaldības rokās.

Neatrisinātais Rīgas tuvā centra jautājums. Vieta ar milzu attīstības potenciālu un tomēr pēdējo 30 gadu laikā faktiski bez jaunbūvēm. Pievilcīga, jo atrodas tuvu Rīgas centram, un labi nodrošināta ar sabiedrisko transportu, tomēr tik sarežģīta - vēsturisko notikumu aura, koka apbūves izaicinājumi un Maskačkas garša - iedzīvotāji, kas šajā teritorijā nodarbojas ar dažādiem rūpaliem. Tik krāsaina ir šī Rīgas daļa.

Pirmās ziņas par šo rajonu atrodamas ap 14. gadsimtu, kad to dēvēja par Lastādiju – apzīmējums, kas Hanzas Savienības pilsētās nozīmēja teritorijas saistību ar kuģiem un to kravām. Maskavas forštatē nav sastopamas koka ēkas, kas celtas agrāk par 19.gadsimtu, jo pēc Krievijas imperatora pavēles 1812. gada 24. jūlijā Daugavas labā krasta priekšpilsēta līdz ar citām Maskavas un Sanktpēterburgas piepilsētām tika nodedzināta.

Šobrīd norisinās telpu rekonstrukcija, taču, sākot ar šā gada 18.maiju, teātris «Dirty Deal Teatro» skatītājus uzņems Āgenskalnā, Talsu ielā 1, stāsta teātra vadītāja un producente Anna Sīle. Biznesa portālam db.lv bija ekskluzīva iespēja ielūkoties teātra jaunās mājvietas tapšanā.

«Dirty Deal Teatro» ir nevalstisks, profesionāls teātris, kurā satiekas gan pieredzējušie, gan arī jaunie režisori, dramaturgi, aktieri, horeogrāfi un citi skatuves mākslinieki, lai skatītājiem piedāvātu jaunu, laikmetīgu teātra pieredzi.

«Dirty Deal Teatro» šobrīd aizvada savu 11.sezonu, taču ienākšana teātra pasaulē bijis izaicinājums, jo tolaik teātra telpa Latvijā kopumā bija daudz tradicionālāka. «Tajā laikā bija grūti ieiet ar laikmetīgās mākslas darbiem. Jauniešiem, kuri pabeidza Latvijas Kultūras Akadēmiju, nebija iespēja veidot darbus, kas atbilst viņu izpratnei par laikmetīgu skatuves mākslu. Šo 10 gadu laikā teātra telpa ir ļoti atbrīvojusies. «Dirty Deal Teatro» atšķiras ar to, ka mēs cenšamies pārkāpt pāri sabiedrības stereotipiem, par ko var un par ko nevar runāt,» atklāj A.Sīle.

Pārdaugavā, «Melnsila kvartālā» starp Alīses ielas ūdenstorni un Kalnciema tirdziņu atjaunota un ekspluatācijā nodota pirmā no divām vēsturiskajām koka ēkām, informē projekta attīstītāji.

Kvartāls tagadējā izskatā veidojies pirms vairāk nekā simts gadiem, kad uz uzņēmēja Ludviga Ādolfa Jansona gruntsgabala toreizējā Švarcmuižas iela 14 tapa arhitekta Jāņa Alkšņa projektētās dzīvojamās ēkas elegantu ārpilsētas rezidenču stilā.

Ēkas rekonstrukcija tika uzsākta 2016.gadā un šī gada februārī nodota ekspluatācijā. Namā iekārtoti 8 dzīvokļi platībā no 24 līdz 112 m2. Katram dzīvoklim ir sava mantu glabātuve ēkas cokolstāvā, kā arī ir pieejama autostāvvietas slēgtā pagalmā, kura labiekārtošana 3442 m² platībā, pilnībā nomainot arī visu ārējo inženiertīklu, arī tika iekļauta rekonstrukcijas pirmajā kārtā.

Šobrīd rekonstrukcijas darbi tuvojas nobeigumam arī otrajā Melnsila kvartāla ēkā Melnsila ielā 14. Šo ēku ar erkeri uz paša Melnsila un Kristapa ielu stūra, kura iemūžināta nevienā vien vēsturiskā foto, ekspluatācijā plānots nodot šovasar, taču visi 24 ēkas dzīvokļi platībā no 19 – 108 m2 jau ir atraduši savus saimniekus. Pašlaik pieejamas vēl komerctelpas.

Kalnciema kvartāls, Ludzas novadpētniecības muzejs, Lubānas amatnieku centrs - tās ir tikai dažas no sabiedriskām ēkām, kas ieguvušas izskatīgas un ilgmūžīgas fasādes, pateicoties Iecavas lineļļas pernicas krāsu ražotājam SIA Linum Color.

Uzņēmums Linum Color, kura produkcija tirgū tiek virzīta ar zīmolu Paint Eco, radies pirms deviņiem gadiem. Tolaik augu eļļu ražotājs SIA Iecavnieks, domājot, kā paplašināt lineļļas pielietojumu, izveidoja lineļļas krāsu ražotni, jaunajā projektā investējot aptuveni divus miljonus eiro. Tā radās videi un cilvēka veselībai draudzīga alternatīva ķīmisko krāsu industrijas piedāvājumam.

«Dzīvo» kopā ar koku

Mūsdienās lielāko daļu ēku krāso ar ķīmiskajām krāsām, kas nav ilgmūžīgas, plēves efekta dēļ šāds krāsojums bojā apdares dēļus, turklāt nav labvēlīgs ne videi, ne cilvēkiem. «Lineļļu prata izmantot mūsu senči, bet pēc kara, kad vajadzēja ātri atjaunot ēkas, tika radītas un popularitāti ieguva ķīmiskās krāsas no naftas pārstrādes pārpalikumiem. Jaunās krāsas sniedza iespēju pie rezultāta tikt ātrāk par tradicionālajām metodēm,» stāsta Linum Color direktore Rita Rancāne.

Daudzdzīvokļu ēku komplekss Filozofu rezidence, kas atrodas Rīgā, Raņķa dambī, 9.jūlijā nodots ekspluatācijā.

Šīs ēkas, kas kopā ar pirmajiem debesskrāpjiem – Saules akmeni un kaimiņos esošajiem Z-Towers – veido Latvijas galvaspilsētas nākotnes zonu, ir arhitektūras veltījums 18. gadsimta vācu filozofiem un apgaismotājiem Johanam Georgam Hāmanim un Johanam Gotfrīdam Herderam, kuri, Rīgā pavadot laiku, smēlās iedvesmu no apkārtējās vides.

Ēku arhitektūra ir turpinājums kvartāla ģenerālkoncepcijai. Vizuāli ēkas atgādina citu uz citas saliktu grāmatu kaudzi, kurā katrs stāvs ir jauna grāmata, jauns saturs ar savu filozofiju. Skatu dēļ, kas paveras uz Filozofu aleju un Vecrīgu, pirmais dzīvojamais stāvs ir pacelts 14 metru virs zemes, zemes līmenī ir tikai nesošās kolonnas un halle ar 12 metru augstiem griestiem, kurā projekta iemītnieku vajadzībām atradīsies plaša bibliotēka.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pabeigusi energoefektivitātes projekta īstenošanu Valsts prezidenta rezidencē Jūrmalā – veikta ēkas fasādes atjaunošana, jumta un ārsienu siltināšana, fasādes apgaismošana, kā arī logu un ārdurvju nomaiņa, kā rezultātā ēkai samazināsies siltumenerģijas patēriņš līdz 50%.

Vienlaikus ar ēkas siltināšanu īstenots arī interjera dizaina projekts un veikts neliels kosmētiskais remonts, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Ar nolūku ilgtermiņā optimizēt izmaksas Valsts prezidenta rezidences uzturēšanai pēc VNĪ iniciatīvas 2019. gadā tika piesaistīts Eiropas reģionālā attīstības fonda finansējums ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai.

Būvdarbos tiek ieguldīts 481,71 tūkstotis eiro, kas sastāv no ES fondu līdzfinansējuma un VNĪ kapitālieguldījumiem.

Prezidenta rezidence Jūrmalā tiek uzturēta ciešā sadarbībā ar Valsts prezidenta kanceleju: VNĪ rūpējas par ēku, ārsienām, taču par rezidences iekštelpu iekārtošanu atbilstoši Valsts prezidenta reprezentācijas vajadzībām gādā Valsts prezidenta kanceleja.

Vietējā kapitāla nekustamo īpašumu attīstītājs “Tepat Grupa” piesaista no Swedbank nepilnus 4 miljonus eiro piecu jaunu daudzdzīvokļu māju celtniecībai Rīgā, Āgenskalnā un Teikā.

Projektu Āgenskalnā ar nosaukumu “Domesnes rezidence” realizēs SIA “Projekts C”, saņemot 1,6 miljonu eiro finansējumu; savukārt projektu “Raunas rezidences trešās kārtas būvniecība” īstenos SIA “Reflection”, saņemot 2,3 miljonu eiro finansējumu.

“Tirgū ir novērojams stabils pieprasījums pēc energoefektīviem mājokļiem labās atrašanās vietās. Lai gan būvdarbus esam uzsākuši pavisam nesen, projektā “Domesnes Rezidence” - Āgenskalnā, rezervēto dzīvokļu skaits pārsniedz 50%. Projektā “Raunas Rezidences” rezervēto dzīvokļu skaits sasniedz 40%. “Tepat Grupa” plānojot nākamos daudzdzīvokļu ēku projektus, pievērsīs ļoti lielu uzmanību energoefektivitātei, inovācijām un labai atrašanās vietai,” komentē “Tepat Grupa” pārstāvis Voldemārs Siliņš norāda

Izraēlas attīstītāja "Electra group" meitasuzņēmums SIA "Unico" rudenī plāno sākt vēl divu māju būvniecību daudzdzīvokļu dzīvojamajā projektā "Deglava gleznotāju rezidence" Pļavniekos, kurā kopumā plānots investēt aptuveni 12 miljonus eiro, informē attīstītāja pārstāvji.

Otrās kārtas tirdzniecībā tiks piedāvāti 142 jauni vienas, divu, trīs un četru istabu dzīvokļi.

Vienlaicīgi ar otrās tirdzniecības kārtas sākšanu tiek pabeigtas pirmās kārtas divas mājas. "Deglava gleznotāju rezidences" kompleksā kopumā tiek plānotas sešas mājas.

Deglava Gleznotāju rezidencē aizvadīti spāru svētki 

Projektā “Deglava Gleznotāju rezidence”, kura ietvaros Pļavniekos top divas 10 stāvu daudzīvokļu...

Projektu pilnībā plānots pabeigt 2025.gadā. Projekta būvdarbus veic SIA "Monum".

Projekta pirmo kārtu, kurā ietilpst divas 10 stāvu dzīvojamās ēkas, 6 352 767 eiro apjomā kreditēja AS "Expobank".

Būvēs divas daudzdzīvokļu mājas Pļavniekos 

AS Expobank piešķīruši ilgtermiņa kredītu 6,4 miljonu eiro apmērā (73,10% no projekta...

Kopuzņēmums "Unico" reģistrēts 1998.gadā, un tā pamatkapitāls ir 7 897 340 eiro. Kompānijas kapitālā 98,94% pieder Izraēlā reģistrētai kompānijai "Electra Entrepreneurship Abroad, Limited Partnership", bet 1,06% - Izraēlā reģistrētai kompānijai "A.C. Moore Ltd". "Unico" pēdējos gadus nav guvusi ieņēmumu no pamatdarbības, finanšu gadus noslēdzot ar zaudējumiem, tostarp 2020.gadā "Unico" zaudējumi bija 381 436 eiro.

"Electra group" starptautiskajā portfelī ietilpst dažādas sarežģītības projekti, kas patlaban aptver 17 valstis. Grupa dibināta 1945.gadā un kotēta Telavivas fondu birža kopš 1971.gada. "Electra group" strādā ar projektiem, sākot no dzīvojamām, rūpnieciskām un augsto tehnoloģiju jomām līdz slimnīcām, komunālajiem uzņēmumiem, valsts infrastruktūras un citiem projektiem.

Projektā “Deglava Gleznotāju rezidence”, kura ietvaros Pļavniekos top divas 10 stāvu daudzīvokļu mājas ar kopumā 152 dzīvokļiem, aizvadīti spāru svētki.

Projektu īsteno daudznozaru būvsabiedrība MONUM, savukārt pasūtītājs ir Electra group meitas uzņēmums KSIA “Unico”. Projektu, kuru 6 352 767 eiro apjomā kreditē AS Expobank, plānots nodot ekspluatācijā 2022. gada aprīlī, bet atslēgas jauno dzīvokļu īpašniekiem provizoriski tiks nodotas nākamā gada septembrī.

Deglava Gleznotāju rezidencē, kurā plānoti dzīvokļi, autostāvvietas un noliktavas telpas, zaļā zona un bērnu spēļu laukumi, jau sākti logu likšanas darbi, bet tālāk sekos ēku apdare. Papildus tam plānots izbūvēt velosipēdu stāvvietas, atpūtas zonu un sporta laukumu.

Mazākā dzīvokļa platība būs 29 m2 platībā, bet lielākā - 87 m2.

“Kopumā projektā plānotas sešas ēkas – sīkāka informācija par četru atlikušo ēku būvniecības uzsākšanu būs pieejama janvārī,” papildina Deglava Gleznotāju rezidences pārdošanas vadītāja Žanete Balode.

«Šeit var braukt jebkurš, bet īpaši priecīgi esam par radošām personībām – māksliniekiem, pavāriem, dzejniekiem un citiem,» biznesa portālam db.lv saka māksliniece Patricija Brekte, kura Siguldā kopā ar dzīvesbiedru Ksavjēru no Francijas izveidojusi mākslinieku māju «Peahen Residence».

Iepriekš biedrība «Peahen» 12 gadus darbojusies Andrejsalā, Rīgā. Tur Patricija Brekte izveidoja savu mākslas studiju «Art Studio Peahen», bet nu jau aptuveni divarpus gadus savas jaunās mājas atradusi Siguldā. «Art Studio Peahen organiski attīstījās, izveidojās rezidence un komandai pievienojās Ksavjērs, kurš pameta labi apmaksātu darbu Londonā un pārcēlās uz Latviju. Piepildījām lielāku sapni un iekārtojām savu mākslas māju, es pati izveidoju savu darbnīcu, bet viņš savu virtuvi!»

Mākslinieces iedvesmas avots un mākslas bagātināšanās veids ir ceļošana, tāpēc viņa sākusi nodarboties ar mākslas tūrismu un izveidojusi «Peahen Art Holidays». Nedēļas garumā viņa piedāvā braucienu uz Franciju, nelielai klientu grupai. «Pirmo braucienu es nosapņoju un realizēju to ar saviem pirmajiem gleznošanas studentiem, pati īrēju māju, pavāru, mašīnu,» atceras P.Brekte. Brauciens parasti ilgst 7 dienas, no sestdienas līdz sestdienai un tajā piedalās 7 personas.

Jaunā A klases biroju ēka "Mežaparka birojs" ir noslēgusi līgumu ar privātās pirmsskolas izglītības iestādi "Laumiņas Rezidence" par telpu nomu Mežaparkā, Ķelnes ielā, informē "Mežaparka birojs" nekustamā īpašuma attīstītājs SIA "Domuss".

Bērnudārzs apmeklētājiem būs atvērts 2020. gada septembrī.

Privātās pirmsskolas izglītības iestāde "Laumiņas Rezidences" tiks izvietota ēkas pirmajā stāvā, un aizņems 377 m², kas ļaus uzņemt 48 bērnus. Bērnudārzam būs atsevišķa ieeja ēkā no pagalma, kas ļaus nodalīt ēkas apmeklētāju plūsmas, paaugstinās drošību un veicinās sociālās distancēšanās prasību ievērošanu.

"Jaunajās telpās iecerēts izglītot trīs audzēkņu grupas, katrā uzņemot no 10 līdz 16 bērniem. Turklāt vienā no grupām plānots organizēt un vadīt mācību procesu angļu valodā. Ņemot vērā, ka pieprasījums pēc dārziņiem galvaspilsētā ir aktuāls jautājums, novērtējam, ka viņi varēs pavadīt laiku modernā vidē un svaigā gaisā ar plašu rotaļu laukumu," norāda privātās pirmsskolas izglītības iestādes "Laumiņas Rezidence" īpašniece Aija Liepiņa. Viņa piebilst, ka rindā uz privāto bērnudārzu "Mežaparka Rezidences" iedzīvotājiem tiks piedāvāta prioritārā kārtība.

Investējot 10 miljonus eiro, nekustamo īpašumu investīciju uzņēmums VILIA rekonstruējis latviešu arhitekta Vilhelma Hofmaņa namu Klīversalā, Kuģu ielā, izveidojot dzīvojamo namu ar 60 dzīvokļiem.

20. gs. sākumā būvētajā neorenesanses stila namā pieejami 50 vienas līdz četru istabu dzīvokļi. Nama piektajā stāvā tiks izbūvēti septiņi plaši augšstāva apartamenti jeb penthouse dzīvokļi, kā arī trīs pārveidoti bēniņu apartamenti jeb lofti.

Pašlaik namā pieejami arī divi parauga jeb demo dzīvokļi, kurus, ievērojot epidemioloģiskos drošības noteikumus, iespējams aplūkot arī klātienē.

“Lai arī premium klases dzīvokļu tirgus Rīgā ir stabils, pēdējā laikā vērojama pieaugoša tendence, ka pircēji arvien biežāk novērtē augstas kvalitātes apdari un iegādājas tieši premium dzīvokļus. Statistikas dati liecina, ka, salīdzinot 2021. gada pirmā pusgada datus ar attiecīgo periodu 2020. gadā, premium dzīvokļu segments Rīgā ir pieaudzis par 33%, vidējai premium dzīvokļa cenai sasniedzot 242 000 eiro. Tostarp interesanti, ka premium dzīvokļiem cenu kategorijā no 300 000 līdz 500 000 eiro darījumu apjoms 2021. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir pat dubultojies,” norāda “VILIA” vadītājs un līdzdibinātājs Edgars Ivanovs.