Jaunākais izdevums

#Tas turpina savas produkcijas izgatavošanu Francijā, izmantojot roku darbu.

Piedāvājam ieskatu Francijas apavu un tekstilizstrādājumu zīmola Aigle ražotnē.

Zīmola pirmsākumi meklējami 1853. gadā. Tas turpina savas produkcijas izgatavošanu Francijā, izmantojot roku darbu. Ražotājs kā savas produkcijas galvenās vērtības noteicis autentiskumu, stilu un praktiskumu.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

FOTO: Porsche Štutgartes Cufenhauzenes ražotnē

FOTO: Helikopteru ražotnē Itālijā

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

13 000 grūtībās nonākušās Francijas aviokompānijas Aigle Azur pasažieru joprojām iestrēguši lidostās

LETA, 09.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni 13 000 finanšu grūtībās nonākušās Francijas otras lielākās aviokompānijas «Aigle Azur» pasažieru galvenokārt ar biļetēm lidojumiem uz un no Alžīrijas joprojām iestrēguši lidostās, pirmdien paziņoja Francijas transporta sekretārs Žans Baptists Džebarī.

«Aigle Azur» pagājušajā nedēļā tiesā iesniedza bankrota pieteikumu un pārtrauca lidojumus, nespējot atgūties no vairākus gadus ciestajiem zaudējumiem miljoniem eiro apmērā.

Tiesa noteica lidsabiedrībai aizsardzību pret bankrotu. Vienlaikus Džebarī norāda, ka vairāki potenciālie pircēji ir izrādījuši interesi par «Aigle Azur» iegādi. Starp šiem interesentiem ir arī Francijas nacionālā lidsabiedrība «Air France», kas sestdien un svētdien ar īpašiem reisiem centās palīdzēt lidostās iestrēgušajiem pasažieriem.

Ķīnas konglomerāts «HNA Group», kam pieder aviokompānija «Hainan Airlines», ir lielākais «Aigle Azur» akcionārs ar 49% akciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas otra lielākā aviokompānija «Aigle Azur» pirmdien tiesā iesniedza bankrota pieteikumu, nespējot atgūties no vairāku gadu garumā ciestajiem zaudējumiem vairāku miljonu eiro apmērā, paziņojusi Francijas civilās aviācijas pārvalde (DGAC).

««Aigle Azur» pirmdien sākusi bankrota aizsardzības procedūru,» norāda DGAC, piebilstot, ka Francijas valdība centīsies rast labāko risinājumu, lai saglabātu darbavietas un nodrošinātu ekonomisko aktivitāšu turpināšanos.

Bankrota aizsardzības procedūra ļaus aviokompānijai, kas nodarbina 1150 cilvēkus, turpināt darbību.

Ķīnas konglomerāts «HNA Group», kam pieder «Hainan Airlines», ir lielākais «Aigle Azur» akcionārs ar 49% akciju daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pēc neveiksmīgiem pārņemšanas piedāvājumiem tiesa liek likvidēt aviokompāniju Aigle Azur

LETA, 30.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas komerctiesa devusi rīkojumu likvidēt Francijas otro lielāko aviokompāniju «Aigle Azur», jo saņemtie pārņemšanas piedāvājumi nav bijuši dzīvotspējīgi.

«Pārņemšanas piedāvājumus izteikušie kandidāti nav piedāvājuši nekādus ilgtermiņa risinājumus,» norāda tiesa. "Aigle Azur» 2.septembrī tiesā iesniedza bankrota pieteikumu un pārtrauca lidojumus, nespējot atgūties no vairākus gadus ciestajiem zaudējumiem miljoniem eiro apmērā. Tiesa noteica lidsabiedrībai aizsardzību pret bankrotu.

Sākotnēji tika saņemti 14 piedāvājumi iegādāties visu vai daļu lidsabiedrības, taču tiesa nevienu no šiem piedāvājumiem neatzina par dzīvotspējīgiem. «Aigle Azur» likvidēšanas dēļ darbu zaudēs 1150 cilvēki.

Aviokompānija pērn pārvadāja aptuveni 1,9 miljonus pasažieru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Grūtībās nonākusī Francijas aviokompānija XL Airways pārtraukusi lidojumus

LETA--AFP, 01.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grūtībās nonākusī Francijas aviokompānija «XL Airways» pirmdien paziņoja, ka pārtraukusi visus lidojumus, nespējot nedēļas nogalē piesaistīt pārņemšanas piedāvājumus.

Tādējādi būtiski pieaugusi iespējamība par lidsabiedrības bankrotu vien dažas dienas pēc tam, kad Francijas komerctiesa deva rīkojumu likvidēt Francijas otro lielāko aviokompāniju «Aigle Azur».

«XL Airways» 19.septembrī pasludināja sevi par maksātnespējīgu un lūdza iecelt maksātnespējas administratoru, bet dažas dienas vēlāk aviokompānija brīdināja, ka vairs nespēj apmaksāt rēķinus un lūgs palīdzību.

Taču līdz sestdienas noteiktajam gala termiņam lidsabiedrība nebija saņēmusi nevienu konkrētu pārņemšanas piedāvājumu. Atkārtota lietas izskatīšana tiesā, lai lemtu par uzņēmuma nākotni, paredzēta trešdien.

«XL Airways» iepriekš norādīja, ka izdzīvošanai tai nepieciešami 35 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti

Lelde Petrāne, 08.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti.

Konkursa mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus, gan radot jaunus un eksportspējīgus produktus, gan nodrošinot vietējo tirgu ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem. Latvijas uzņēmumus, kas sasnieguši labus rezultātus konkurētspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, sveica konkursa patrons, Valsts Prezidents Raimonds Vējonis.

Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti:

Eksporta čempions

Latraps, Lpks

«Eksportspējīgākais komersants» lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Uzzini, kuri uzņēmumi tikuši konkursa Eksporta un inovācijas balva 2017 otrajā kārtā!

Lelde Petrāne, 11.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» četrās kategorijās iesniegti 107 pieteikumi no uzņēmumiem visā Latvijā. Noslēgusies konkursa pirmās kārtas rezultātu apkopošana un izvērtēšana, un konkursa 2. kārtai ir izvirzīti 30 uzņēmumi.

Saskaņā ar konkursa nolikumu iesniegto pieteikumu izvērtēšana notiek divās kārtās. Konkursa pirmajā kārtā tika izvērtēti dalībnieku pieteikumi, un žūrijas komisija izvirzīja dalībai konkursa otrajā kārtā visvairāk punktus ieguvušos pretendentus katrā kategorijā. Otrā kārta ietver uzņēmumu apmeklējumus un konkursam pieteikto produktu vai pakalpojumu prezentācijas, kā arī intervijas ar uzņēmējiem.

Konkursa kategorijā «Eksportspējīgākais komersants» lielo un vidējo komercsabiedrību grupā, apkopojot un izvērtējot 1. kārtas rezultātus, 2. kārtā izvirzīti sekojoši uzņēmumi:

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

FOTO: TOP 10 pēc apjoma lielākie automobiļu ražošanas nozares uzņēmumi Latvijā

Db.lv, 11.10.2018

SIA Bucher Municipal

Neto apgrozījums, milj.eiro (2017): 47.9

Neto apgrozījuma pārmaiņas, milj.eiro (2017/2013): 30.4

Neto apgrozījuma pārmaiņas, % (2017/2013): 174

Produkcijas apraksts: Komunālo mašīnu ražošana.

Citas piezīmes: 2015.-2016.g. atklāja trīs jaunas montāžas līnijas, kuras tika pārceltas no Lielbritānijas un Šveices rūpnīcām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas apstrādes rūpniecība pagājušo gadu noslēdza ar straujāko ražošanas apjomu pieaugumu pēdējo 22 mēnešu laikā. Kā rāda CSP dati, nozares uzņēmumi decembrī saražoja par 5.1% vairāk nekā gadu iepriekš (pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās).

Tas gan nepalīdzēja izkāpt no mīnusiem 2020. gadā kopumā, kad apstrādes rūpniecības izlaide samazinājās par 1.7%. Jāsaka, ražotāji ir apbrīnojami labi tikuši galā ar sarežģīto vīrusa situāciju, secina Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

Viņa norāda, ka otrais vīrusa vilnis kopējos ražošanas apjomus nav mazinājis. Tomēr bilde atšķiras, ja skatāmies pa apakšnozarēm. ”Pēdējo mēnešu lieliskais ražotāju sniegums lielākoties turas uz lielākās apakšnozares – kokapstrādes pleciem, bet strauji aug arī virkne mazāku apakšnozaru. Decembrī koksnes un tās izstrādājumu ražošana palielinājās par 17%. Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos to sekmēja satrauktie britu uzņēmēji, kas Brexit priekšvakarā turpināja pildīt noliktavas. Straujāk auga tikai mēbeļu ražošana (+22%). Ar diviem cipariem mērāmu izaugsmi gada nogalē uzrādīja arī automobiļu un to (pus)piekabju ražošana, poligrāfija, apģērbu ražošana, kā arī gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana. Tomēr netrūkst apakšnozaru, kuru ražošanas apjomi turpināja sarukt. Joprojām visgrūtākajā situācijā ir iekārtu un ierīču remontētāji un uzstādītāji (-33%). Salīdzinoši lielās apakšnozares – pārtikas ražošana un gatavo metālizstrādājumu – ražošana saruka par 3-4%. Apstrādes rūpniecības kāpumu manāmi ierobežoja arī divciparu kritums dzērienu un tekstilizstrādājumu ražošanā,” secina A.Buceniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecība jūnijā ir pavājinājusies un dažām tās apakšnozarēm arī nākotnes prognozes nav labas, tā apstrādes rūpniecības jūnija datus vērtē banku analītiķi.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka apstrādes rūpniecības jūnija dati, kā arī pirmā pusgada kopējie rezultāti no vienas puses rāda spēcīgu attīstību pirmajā pusgadā un uz globālā fona atzīstamu sniegumu arī vēl jūnijā. Taču aina dažādās apakšnozarēs ļoti kontrastē un sniedz atšķirīgus nākotnes signālus. Jūnijā attiecībā pret pērno jūniju jeb gada griezumā apstrādes rūpniecība auga par 3,1%, bet pret maiju saruka par 3,5%. Pirmajā pusgadā kopā ražošana auga par 6,5%.

Apģērbu un audumu ražošana pirmajos sešos mēnešos gada griezumā augusi par attiecīgi 5% un 6,6%, jūnijā sniegums bijis vēl labāks. Lai samazinātu piegādes riskus, daudzi tirgotāji izvieto pasūtījumus tuvāk patērētājiem, šī tendence mūsu ražotājiem vēl sniegs daudz iespēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2020. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, uzlabojušies gan rūpniecībā un būvniecībā, gan mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu sezonāli izlīdzinātie dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem septembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā jau otro mēnesi, kopš Latvijas ekonomiku būtiski ietekmējušas COVID-19 izraisītās sekas, sasniedzis pozitīvu vērtību 2,2. Salīdzinot ar augustu, šis rādītājs pieaudzis par 0,4 procentpunktiem, taču ir par 4,9 procentpunktiem zemāks nekā pagājušā gada septembrī. Konfidences rādītāja uzlabojumu galvenokārt ietekmējis respondentu pozitīvais vērtējums par uzņēmumu saimnieciskās darbības aktivitātes pieaugumu pēdējos mēnešos. Konjunktūras situācijai turpinot uzlaboties, konfidences rādītāji septembrī bija pozitīvi gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, kā arī degvielas mazumtirdzniecībā un automobiļu, motociklu, to daļu un piederumu tirdzniecībā. Negatīva konfidence joprojām saglabājusies automobiļu apkopē un remontā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Eksperti: Uzņēmējiem aizvien vairāk jāpiepūlas, lai noturētu ražošanas tempu

Dienas Bizness, 07.05.2018

Swedbank ekonomiste Linda Vildava

Jau pagājušajā nedēļā publicētā informācija par pirmā ceturkšņa IKP un pievienotās vērtības kāpumu rūpniecībā vien 3% apmērā lika domāt, ka apstrādes rūpniecības izaugsmes temps martā noplacis. Martā apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi pieauguši par 1.5% gada laikā, kas ir lēnākais izaugsmes temps divu gadu laikā. Izaugsme bijusi gana lēna lielākajās nozarēs, proti, pārtikā un kokrūpniecībā, kā arī dažas nozares piedzīvojušas grandiozas svārstības, piemēram, ķīmisko produktu ražošanā. Gada sākumā ķīmijas rūpniecība augusi milzu soļiem, bet martā piezemējusies mīnusu zonā. Taču ir pāragri izdarīt secinājumus, jo, paskatoties uz vēsturiskajiem datiem, līdzīgas svārstības ir piedzīvotas arī iepriekš.

 

Pirmajā ceturksnī kopumā gada laikā apstrādes rūpniecība kāpinājusi apjomus par 4.5%. Tas joprojām liek domāt, ka arī šogad var gaidīt gana veiksmīgu stabilas izaugsmes gadu ar izaugsmi 5-6% apmērā. Tomēr aizvien vairāk piezogas signāli par mērenību, ko, visticamāk, turpmāk redzēsim apstrādes rūpniecības izaugsmes tempos. Apstrādes rūpnieku noskaņojums Latvijā, lai gan joprojām augsts, vēsta par lejupejošu tendenci. Tas pats sakāms par noskaņojumu eirozonā. Piedāvājuma faktori, kā darbaspēka un iekārtu trūkums, aizvien vairāk liek šķēršļus uzņēmējiem, bet, kamēr var, Latvijas rūpnieki steidz izspiest pēdējās piles no esošajiem resursiem un aizvien uzstāda jaunus jaudu noslodzes rekordus. Tāpat nesen uzvirmojušie tirdzniecības saspīlējumi un ar to saistītā nenoteiktība, kā arī izaugsmes palēnināšanās Eiropā rada pārdomas par pieprasījuma noturību.

 

Ņemot vērā signālus, ar “šķipsnu sāls” jāveras uz nesen parakstītajā memorandā par Latvijas rūpniecības attīstību pausto mērķi par rūpniecības pieaugumu 30% apmērā trīs gadu perspektīvā. Ja skatāmies uz apstrādes rūpniecību, tad, lai šādu kāpumu sasniegtu, ražošanas apjomus būtu jākāpina ik gadu vidēji straujāk, nekā tas bija pērn (virs 8%). Tas neizklausās pārāk ticami, bet, iespējams, norāda uz uzņēmēju augošajām ambīcijām, kuras brīžiem, šķiet, bijušas par zemu.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada martā, salīdzinot ar 2017. gada martu, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 0,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Produkcijas apjoms apstrādes rūpniecībā palielinājās – par 1,5 %, bet kritums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 5,9 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 2,1 %.

Joprojām lielākais apstrādes rūpniecības produkcijas apjoma pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi, bija vidēji augsto tehnoloģiju ražošanas nozarēs: iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā – par 31,8 %, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – par 21,2 % un elektrisko iekārtu ražošanā – par 20,3 %. Tāpat ražošanas apjoma kāpumu uzrādīja arī pēc īpatsvara lielākās apstrādes rūpniecības nozares: koksnes un koka izstrādājumu ražošana (par 0,2 %), pārtikas produktu ražošana (par 1,4 %), gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas (par 10,6 %) un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana (par 10,2 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas krīze Eiropā ir būtisks risks Latvijas rūpniecībai. Daudzi uzņēmumi ir nonākuši pamatīgās "cenu šķērēs" - izejvielu cenas joprojām augstas, elektrības dārdzība ir nomācoša, bet pārdošanas cenas krīt. Tomēr kopumā apstrādes rūpniecībā šogad sagaidāma izaugsme 3 -4% apmērā, prognozē banku analītiķi.

Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš atzīmē, ka apstrādes rūpniecības kopējie rādītāji pērn novembrī bija "ļoti pelēcīgi". "Taču detalizēta datu aina ir ļoti kontrastaina, gluži kā jebkurā saimnieciskās dzīves jomā pēdējā laikā, vai tās būtu patēriņa cenu pārmaiņas vai pakalpojumu eksports," saka .Strautiņš.

Vairākās nozarēs sniegums ir izcils, līdzīgi kā 2021.gadā kopumā. Tostarp autobūve auga par 33,7%, ķīmijas rūpniecība par 30%, dzērienu ražošana par 24,1%, mēbeļu ražošana par 16,4%, metālapstrāde par 13,8%. "Kā jau pierasts, pārtikas ražošanas frontē bez pārmaiņām, pieaugums par 0,5%, šī nozare ir īsts stabilitātes garants," saka P.Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā gada laikā palielinājās par 3,1 %

Zane Atlāce - Bistere, 22.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā 2017. gada decembrī, salīdzinot ar 2016. gada decembri, ir palielinājies par 3,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 3,0%, savukārt eksportētajai produkcijai - par 3,3 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,8 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm - par 2,9 %.

Būtiskākā ietekme bija cenu pieaugumam koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles, un pārtikas produktu ražošanā, kā arī atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā; materiālu pārstrādē. Lielākā pazeminošā ietekme bija datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā, kā arī elektroenerģijas ražošanā.

2017. gada decembrī salīdzinājumā ar novembri ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,2 %. Gan vietējā tirgū realizētajai produkcijai, gan eksportētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 0,2 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis palika nemainīgs, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm palielinājās par 0,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rūpniecības produkcijas apjoms janvārī pieauga par 4,2%

Dienas Bizness, 06.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada janvārī, salīdzinot ar 2017. gada janvāri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 4,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā par 4,4 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 0,5 %, kā arī elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 4,2 %.

CSP dati atklāj, ka nozīmīgs produkcijas apjoma pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi, bija automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā (par 36,2 %), ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (par 27,6 %), gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas (par 6,3 %), kā arī pārtikas produktu ražošanā (par 3,1 %).

Savukārt produkcijas izlaide samazinājās koksnes un koka izstrādājumu ražošanā – par 1 %, dzērienu ražošanā – par 11,6 %, iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā – par 6,4 %, kā arī tekstilizstrādājumu ražošanā – par 3,4 % un apģērbu ražošanā – par 2,7 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads ražotājiem būs izaicinājumiem bagāts, un ražošanas apjomos gada pirmajā pusē, visticamāk, gaidāms kritums, prognozēja banku analītiķi.

"Swedbank" galvenās ekonomistes vietas izpildītāja Agnese Buceniece akcentē, ka pēc četru mēnešu pārtraukuma apstrādes rūpniecībā uz brīdi ir atgriezies pieaugums. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, apstrādes rūpniecībā ražošanas apjomi novembrī auguši par 5,3% pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās, salīdzinot ar to pašu periodu gadu iepriekš. Savukārt 2022.gada 11 mēnešos reģistrēts kāpums par 3,2%.

Gan pērn 11 mēnešos, gan it īpaši novembrī visbūtiskāko devumu kopējā sniegumā ir nodrošinājusi viena no mazākajām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm - metālu ražošana, norāda Buceniece. Tās ražošanas apjomi pērn bijuši gandrīz trīs reizes lielāki nekā 2021.gadā. Dzērienu ražošanā produkcijas apjomi 11 mēnešos kāpuši par 18,6%, bet automobiļu, to piekabju un puspiekabju izlaide augusi par 14,4%. Par aptuveni 8% palielinājušies elektrisko iekārtu un būvmateriālu ražošanas apjomi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ekonomisti: Ražotājiem jāsaņemas

Db.lv, 03.08.2018

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska

Apstrādes rūpniecība 2. ceturksnī bijusi ļoti svārstīga mēnešu dalījumā. Īpaši straujas svārstības novērojamas datoru un elektronikas iekārtu ražošanā. Tomēr kopumā salīdzinājumā ar pērno gadu šogad ir jūtama pieauguma tempu mazināšanās. Noskaņojuma rādītāji liecina, ka nozīmīgāki šķēršļi straujākam izlaides kāpumam ir piedāvājuma puses nepietiekamā kapacitāte.

Pēc ne pārāk iepriecinošajiem produkcijas izlaides datiem janvārī-aprīlī apstrādes rūpniecība maijā krietni sasparojās un jūnijā saglabāja maijā sasniegto līmeni. Kopumā 2. ceturksnī apstrādes rūpniecības izlaide ir augusi par 0.9% salīdzinājumā ar 1. ceturksni un par 2.5% salīdzinājumā ar 2017. gada 2. ceturksni. Daudzām nozarēm 2017. gads bijis īpaši labvēlīgs (piemēram, farmācijas nozarei, dzērienu, automobiļu un to detaļu ražotājiem un augsto tehnoloģiju ražotājiem), tāpēc uz šī fona necilie pieauguma tempi šogad izskatās nepārliecinoši.

Kā liecina noskaņojuma rādītāji, jaudu noslodzes ir ļoti augstā līmenī, arvien biežāk uzņēmēji kā darbību ierobežojošu šķērsli uzrāda darbaspēka trūkumu. Vienlaikus nepietiekams pieprasījums pēc produkcijas kā problēma tiek norādīta arvien retāk. Tātad izšķirīgi svarīga nākotnei būs piedāvājuma puses kapacitātes kāpināšana.

Kopējās investīcijas 1. ceturksnī ir uzrādījušas straujāku pieaugumu, vienlaikus ieguldījumi apstrādes rūpniecībā ir bijuši mazāki. Iespējams, gada otrajā pusē varētu gaidīt lielākus ieguldījumus arī rūpniecībā. Pēdējos mēnešos daudzi uzņēmumi publiski ziņojuši par jauniem investīciju projektiem: kokskaidu plātņu ražotājs "Kronospan Riga" investēs 100 milj. eiro inovatīvu un videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešanā, pārtikas ražotājs "Orkla" plāno ieguldīt vairākus desmitus milj. eiro (publiski nav precizēts) jaunas cepumu ražotnes būvniecībā, kokzāģēšanas rūpnīca "Vika Wood" investēs 11 milj. eiro automatizētā zāģmateriālu šķirošanas līnijā, cementa ražotājs "Cemex" šogad plāno ieguldīt 6.8 milj. eiro ražotņu modernizācijā u.c.

Investīciju pieaugums apstrādes rūpniecībā veicinās nozares ražīguma uzlabojumu un palielinās produkcijas piedāvājumu. Apstrādes rūpniecības sekmes ietekmēs arī ieguldījumi citos sektoros - tirdzniecības centru, biroju, infrastruktūras būvju celtniecība kāpinās pieprasījumu pēc apstrādes rūpniecības produkcijas – būvmateriāliem, metāla būvkonstrukcijām u.c., tāpēc straujā būvniecības izaugsme šogad ir laba ziņa rūpniekiem.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada jūnijā, salīdzinot ar 2017. gada jūniju, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 0,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā par 2,1 % un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 16,1 %, bet kritums – elektroenerģijas un gāzes apgādē par 8,9 %, samazinoties elektroenerģijas ražošanas apjomam.

Nozīmīgs apstrādes rūpniecības produkcijas apjoma pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada jūniju, bija augsto un vidēji augsto tehnoloģiju ražošanas nozarēs: automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – par35,4 %, elektrisko iekārtu ražošanā – par 28 %, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 13,8 % un ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 13,1 %. Joprojām ražošanas apjoma kāpumu uzrādīja pēc īpatsvara lielākā nozare – koksnes un koka izstrādājumu ražošana – par 8,6 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā samazinājās par 3,6%, salīdzinot ar 2019.gadu, informē Centrālā statistikas pārvalde.

2020.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 29,334 miljardi eiro.

2020.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, saruka par 1,5%, savukārt pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem palielinājās par 1,1%.

Pēc statistikas pārvaldē vēstītā, ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2020.gada laikā pieauga par 0,4%, savukārt pakalpojumu nozaru samazinājās par 4,8%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē 2020.gadā bija pieaugums par 1,8%, ko galvenokārt ietekmēja produkcijas pieaugums augkopībā un lopkopībā - par 2,8%, mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 1,1%, bet samazinājums par 5,8% bija zivsaimniecības nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mazos un vidējos uzņēmējus mudina ražošanā ieviest jaunus produktus

Rūta Lapiņa, 10.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šā gada 10. oktobra sēdē apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādātos grozījumus atbalsta programmā uzņēmējiem «Atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā», būtiski palielinot atbalsta intensitāti mazajiem un vidējiem komersantiem (MVK) nākošajā projektu iesniegumu atlases kārtā, kas atvieglos komersantu iespējas piesaistīt līdzfinansējumu atbalsta jaunu produktu ieviešanai ražošanā, informē Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Līdz šim publiskā līdzfinansējuma likme visiem komersantiem (mazie, vidējie, lielie komersanti) bija noteikta vienādā apmērā – 35%.

Ministrijā norāda, ka līdz ar grozījumiem programmas atlases otrajā kārtā tiks palielināta publiskā līdzfinansējuma likme no projekta iesniegumā norādītajām kopējām attiecināmajām izmaksām: sīkajiem (mikro) vai mazajiem komersantiem – 55%; vidējiem komersantiem – 45%; lielajiem komersantiem - 35% apmērā.

Atbalsta programmas otro projektu iesniegumu atlases kārtu plānots izsludināt šā gada oktobra beigās.n Komersantu atbalstam pieejams finansējums būs vairāk kā 34 miljoni eiro.

Kā ziņots iepriekš, atbalsta programma »Atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā« mērķis ir veicināt komersantu produktivitātes un konkurētspējas paaugstināšanu, izstrādājot un ieviešot jaunus produktus un tehnoloģijas ražošanā, kā arī palielinot privātā sektora ieguldījumus pētniecībā, attīstībā un inovācijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada pirmajā pusē apstrādes rūpniecībā gaidāms kritums, prognozē banku analītiķi.

Šā gada augustā apstrādes rūpniecības apjomi samazinājušies par 2,6% salīdzināmās cenās, kas ir pirmais apjomu samazinājums gada griezumā kopš 2020. gada septembra, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka tas ir lielākais kritums Latvijas apstrādes rūpniecībā kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, un līdz nākamā gada vidum izaugsme rūpniecībā, visticamāk, nav gaidāma.

Augstās dabasgāzes un elektrības cenas, kas augustā uz stundu sasniedza pat četrus eiro par kilovatstundu, patēriņa cenu straujais kāpums un iedzīvotāju pirktspējas kritums, recesijas riski Eiropā un ražošanas pārrāvumi, kas rodas dēļ nepieciešamības taupīt dabasgāzi, jau sāk negatīvi ietekmēt Latvijas rūpniecību, skaidro ekonomists. Piemēram, augustā datoru un optisko iekārtu ražošana Latvijā samazinājās par 14,2% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, mehānismu un iekārtu - 21,5%, ķīmisko produktu - 31,9%, savukārt koka izstrādājumu un mēbeļu ražošana samazinājās par vairāk nekā 8%. Šos kritumus gan palīdzēja kompensēt pieaugums nemetālisko minerālu un gatavo metālizstrādājumu ražošanā par attiecīgi 17,5% un 8,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2021.gada februārī uzlabojušies pakalpojumu sektorā, nedaudz samazinājušies būvniecībā un rūpniecībā, bet būtisks kritums bijis mazumtirdzniecībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles - negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem februārī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -19,4 un, salīdzinot ar janvāri, samazinājies par 3,6 procentpunktiem. Konfidences rādītājs samazinājies gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, bet pieaudzis degvielas mazumtirdzniecībā. Uzņēmumu noskaņojums pasliktinājies arī automobiļu pārdošanā, bet uzlabojies auto detaļu un piederumu tirdzniecībā, automobiļu apkopē un remontā. Viszemākais rādītājs (-37,7) ir nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, un jau otro mēnesi pēc kārtas tas ir zem 2020.gada zemākās vērtības aprīlī (-30,4), pārsniedzot arī 2008.-2009.gada ekonomiskās krīzes laika zemāko vērtību (-36,3).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Turpina kristies uzņēmēju noskaņojums pakalpojumu sektorā un būvniecībā

Monta Glumane, 29.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2020. gada maijā, salīdzinot ar aprīli, turpināja pazemināties būvniecībā un pakalpojumu sektorā, bet nedaudz uzlabojās mazumtirdzniecībā un rūpniecībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem maijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -22,5, kas, salīdzinot ar aprīli, pieaudzis par 3,9 procentpunktiem. Vislielākais pieaugums bija pārtikas, dzērienu un tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 13,2 procentpunktiem), taču automobiļu, motociklu, to daļu un piederumu tirdzniecībā konfidences rādītājs turpināja samazināties (par 1,3 procentpunktiem).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada novembrī, salīdzinot ar 2018. gada novembri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 0,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

To ietekmēja ražošanas apjoma kritums apstrādes rūpniecībā – par 0,8 % un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 16,9 %, bet kāpums bija elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 3,9 %.

Salīdzinot ar 2018. gada atbilstošo mēnesi, izlaides apjoma kritums bija vairāk nekā pusei no apstrādes rūpniecības nozarēm, tajā skaitā divās no trim pēc īpatsvara lielākajās nozarēs: koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā – par 1,8 % (īpatsvars apstrādes rūpniecībā – 25,3 % ) un pārtikas produktu ražošanā – par 3,2 % (īpatsvars apstrādes rūpniecībā – 13,8 %).

Lielākais ražošanas apjoma samazinājums bija vidēji augsto tehnoloģiju nozarēs: iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā – par 18,5 %, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – par 15,7 % un elektrisko iekārtu ražošanā – par 1,3 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada oktobrī, salīdzinot ar 2019. gada oktobri, apstrādes rūpniecības produkcijas apjoms1 pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ražošanas apjoma kāpums bija arī ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 14,2 %. Savukārt elektroenerģijas un gāzes apgādē bija kritums par 17,5 %, samazinoties saražotās elektroenerģijas apjomam hidroelektrostacijās un koģenerācijas stacijās un gāzes piegādei patērētājiem. Kopējā rūpniecības produkcijas izlaide saruka par 1,2 %.

Šī gada oktobrī no kopumā 22 apstrādes rūpniecības nozarēm produkcijas izlaides pieaugumu uzrādīja 12 nozares, tai skaitā divas no trim pēc īpatsvara lielākās – koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana un pārtikas produktu ražošana (kāpums attiecīgi par 8,2 % un 2,5 %). Ražošanas apjoma pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi, bija elektrisko iekārtu ražošanā – par 19,8 %, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā – par 11,4 % un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, kā arī pirmo mēnesi šogad produkcijas apjoma kāpumu uzrādīja automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana – par 9,7 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, pieaudzis par 0,8%, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Savukārt, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP 2023.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, palielinājies par 0,4%.

Vienlaikus šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2022.gada ceturto ceturksni - Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, audzis par 0,6%.

2023.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 9,149 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2023.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējās pievienotās vērtības izmaiņas (pieaugums par 0,7%) ietekmēja pakalpojumu nozaru pieaugums par 1,2% un ražojošo nozaru samazinājums par 0,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru