Bijušā kinoteātra "Liesma" telpās iluzionisti Dace un Enriko Pecolli plāno atvērt Brīnumu Muzeju un Burvju triku teātri, kurā plānots uzstāties ar savām izrādēm, kā arī nākotnē viesosies citi pasaulē atzīti iluzionisti.

Lai realizētu ieceri, mākslinieki ir uzsākuši pūļa finansējuma kampaņu, aicinot ikvienu, kam tuva ir šī iecere, sniegt savu atbalstu. Vienlaikus mākslinieki uzsver, ka interesenti tiks gaidīti arī uz palīgdarbiem un teātra atjaunošanu. Mērķis ir radīt teātri, kurā ne tikai atdzīvotos labākās iluzionisma tradīcijas, bet vienlaikus radīt kultūras un mākslas telpu, kuru katrs Latvijas iedzīvotājs uztvertu kā "savu".

Šobrīd pasaulē darbojas vairāki burvju mākslai veltīti muzeji, no kuriem nemainīgi par prestižāko un slavenāko tiek uzskatīts Holivudā esošais "Magic Castle". Lai arī Latvijā ir spēcīgas iluzionisma tradīcijas, šāda tipa teātris un muzejs nav pieejams ne tikai Baltijā, bet visā Austrumeiropā, norāda D. un E. Pecolli.

Ringier AG turpina paplašināt darbību Austrumeiropā un palielina savu starptautisko portfeli digitālo mediju un sludinājumu portālu jomā, šim nolūkam iegādājoties visas Axel Springer akcijas Ungārijā, Serbijā, Slovākijā, kā arī Baltijas valstīs Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Slovākijā uzņēmuma dibinātājs joprojām saglabās mazākuma akcijas. Citās valstīs Ringier grupai turpmāk piederēs 100 procenti akciju. Atbilstoši savai izaugsmes stratēģijai Axel Springer fokusējas uz digitālā biznesa attīstību lielos stratēģiskajos tirgos. Uzņēmuma lielākās investīcijas tiks novirzītas uz Vāciju, ASV un Poliju. Tādēļ veiksmīgais Ringier un Axel Springer kopuzņēmums Polijā saglabāsies bez izmaiņām.

Latvijā daļa no "Ringier Axel Springer Media AG" kopuzņēmuma ir darba portāls "cvmarket.lv".

Kopš Ringier Axel Springer Media AG dibināšanas 2010. gada jūlijā Ringier AG un Axel Springer SE kopuzņēmums ir attīstījies par vienu no lielākajiem un modernākajiem mediju uzņēmumiem Centrālajā un Austrumeiropā ar aptuveni 3100 darbiniekiem. Portfelī ietilpst vairāk nekā 200 digitālie un drukātie produkti.

Banku augstskolas telpās ciemojās 150 jaunieši no visas Latvijas, kurus vienoja viens mērķis – pusfināls cīņai par «Biznesa Guru 2018» titulu uzņēmējdarbības konkursā «Bizness 24H».

Konkursa pirmajā kārtā, kura norisinājās no 5. līdz 9.februārim, piedalījās 600 dalībnieki, no kuriem sīvā konkurencē tika atlasīti 150 veiksmīgākie konkursa turpināšanai. 2. kārtas ietvaros dalībniekiem bija jāizspēlē biznesa simulāciju spēle «Prezidents», lai noskaidrotu tās 20 spēcīgākās un stratēģiski veiksmīgākās komandas, kuras turpinās cīņu konkursa finālā.

Ja konkursa pirmajā kārtā tika pārbaudītas katra komandas dalībnieka individuālās spējas simulāciju spēles laikā, tad šoreiz komandas dalībnieki beidzot varēja cīnīties kā vienots veselums. «Prezidents» ļāva dalībniekiem izjust realitātei pietuvinātu biznesa simulāciju – dalībnieki darbojās dažādās valstīs, kurās ieņēma dažādus amatus, sākot no loģistikas kompānijas vadītāja, beidzot ar valsts tiesnesi. Kopumā 16 stundu ilgā simulācijā dalībnieki savā starpā piedzīvoja 5 mēnešus aktīvā biznesa un politikas pasaulē, kur savā starpā bija gan jāsadarbojas, gan jākonkurē.

Tirgus izpētes un eksporta konsultāciju uzņēmums "Gateway & Partners" eksporta partneru piesaistes jomā ir īstenojis projektus vairāk nekā 40 valstīs, kopumā saviem klientiem noorganizējot 1785 tikšanās.

"Lai to paveiktu veicām vairāk nekā 65 tūkstošus zvanu," biznesa portālam db.lv norāda Mārtiņš Tiknuss, "Gateway & Partners" (SIA "GatewayBaltic") partneris.

Pērn uzņēmums nosvinēja 15 gadu jubileju un, pēc viņa teiktā, kopumā gads aizvadīts godam un abos galvenajos uzņēmuma darbības virzienos – gan eksporta partneru piesaistē, gan tirgus izpētes jomā – sasniegtas jaunas virsotnes.

2019. gadā kompānija veica 21 grupu projektu. No individuālām vizītēm, kad ražotāji dodas uz kādu tos interesējošu valsti un tiekas pie potenciālajiem klientiem, grupu tikšanās atšķiras ar to, ka vienlaicīgi uz konkrēto valsti brauc astoņi līdz 20 uzņēmumi un tikšanās tiek organizētas vienā vietā, katram dalībniekam piešķirot galdu, pie kura notiek tikšanās ar potenciālajiem partneriem, kurus "Gateway & Partners" uzdevums ir ieinteresēt apmeklēt šo pasākumu. Skaitliski lielākais šāda veida pasākums pērn bija, kad uzņēmums noorganizēja 22 pārtikas industrijas ukraiņu kompāniju vizīti Gruzijā, kur vienā dienā notika vairāk nekā 400 tikšanās.

Tirgus izpētes un eksporta konsultāciju uzņēmums "Gateway & Partners" 2020. gadā plāno turpināt attīstīt un piegādāt eksporta partneru piesaistes pakalpojumus jaunos tirgos.

"Īpaši strādāsim pie Āfrikas valstu piedāvājuma attīstības jau janvārī uzsākot pirmos projektus Nigērijā. Tāpat attīstīsim Āzijas virzienu, nostiprinot pakalpojumu Ķīna un Indijā, kā arī attīstot darbību Vjetnamā, Dienvidkorejā un citos virzienos," atklāj Mārtiņš Tiknuss, "Gateway & Partners" (SIA "GatewayBaltic") partneris. Tāpat uzņēmums turpinās paplašināt izpētes jomu segmentus, papildinot un padziļinot aprites ekonomikas ekspertīzi un citas jomas.

Db.lv jau rakstīja, ka pērn "Gateway & Partners" eksporta partneru piesaistes projektu jomā ir veicis projektus vairāk nekā 40 valstīs, kopumā saviem klientiem noorganizējot 1785 tikšanās.

Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs trešdien paziņoja, ka iedzīvotājiem, kuri līdz maija beigām saņems Coivid-19 vakcīnas poti, tiks maksāta nauda.

"Visi tie, kas līdz 31.maijam būs saņēmuši vakcīnu, dabūs 3000 dināru (25 eiro)," vietējiem medijiem paziņoja Vučičs, piebilstot, ka prognozē trīs miljonu iedzīvotāju vakcinēšanos līdz mēneša beigām.

Viņš norādīja, ka valsts vēlas "atlīdzināt cilvēkiem, kas izrādījuši atbildību".

Vienlaikus viņš paziņoja, ka valsts sektora darbinieki, kas nebūs vakcinējušies, nevarēs doties apmaksātā atvaļinājumā, ja viņi inficēsies ar koronavīrusu.

Serbija ar tās septiņiem miljoniem iedzīvotāju ir iepirkusi miljoniem vakcīnu - gan Rietumos, gan Ķīnā, gan Krievijā - un uz neilgu laiku kļuva par reģionālo vakcinācijas centru, piedāvājot vakcinēšanos arī ārzemniekiem.

Eiropas ilgtspējīgās enerģijas fonds InnoEnergy jau otro gadu pēc kārtas izsludina pirmsakseleratora programmu Primer, kas paredzēta jaunuzņēmumiem to darbības sākumposmā, informē InnoEnergy.

Programmas galvenais mērķis ir piesaistīt inovatorus no Centrāleiropas un Austrumeiropas, lai attīstītu to uzņēmējdarbības spējas un sagatavotu jaunuzņēmumus akselerācijas un investīciju programmām. Primer uzstāda jaunu vienotu standartu InnoEnergy pirms akselerācijas perioda aktivitātēm.

Primer četru nedēļu programmā iekļauta gan teorijas nodarbības un praktisku meistarklases aptuveni 40 stundu garuma, kuras vadīs profesionāli mentori, industrijas eksperti un pieredzējuši uzņēmēji. Programmā iekļautas dažādas tēmas sākot no juridiskā un intelektuālā īpašuma aizsargāšanas, beidzot ar pitch desk dizainu, agile metodiku un citām būtiskām sastāvdaļām. Jaunie uzņēmēji var iegūt zināšanas kā izvēlēties un pielāgot savai idejai visatbilstošāko biznesa modeli, piesaistīt finansējumu un kā veidot pārdomātu mārketinga un pārdošanas stratēģiju. Pirmsakseleratora programmas dalībniekiem, ņemot vērā to vajadzības un specifiku, būs iespēja piedalīties apmācībās, pilnveidojot dažādas nepieciešamās prasmes un iemaņas un uzlabojot līderību un komandas vadību.

Ir pagājuši četri gadi, kopš Centrāleiropā un Austrumeiropā ienāca “Maple Bear” – vislielākais un visstraujāk augošais franšīzes bilingvālo pirmsskolas līdz vidējās izglītības iestāžu tīkls pasaulē –, un tagad tas kopā ar “Vantage Capital” gatavojas īstenot 100 miljonus eiro vērtu ieguldījumu programmu šajā reģionā.

“Vantage” ieguldījumu programmai, kas paredzēta “Maple Bear Central & Eastern Europe”, ir četras sastāvdaļas:

«Latvijā tehnoloģiju jomas jaunuzņēmumiem joprojām ir samērā grūti piesaistīt finansējumu attīstībai. Savlaicīga finansējuma pieejamība inovatīvu tehnoloģiju komercializācijai, konsultatīvs atbalsts, kā arī piekļuve globālajiem tirgiem ir kritiski svarīgi uzņēmumu straujai izaugsmei starptautiskā mērogā,» norāda «Microsoft Latvia» vadītāja Renāte Strazdiņa.

Būtisks atbalsta instruments šajā jomā turpmāk būs «Microsoft» un «Blue Dome Capital Limited» («Blue Dome»), kas ir Īrijā bāzēta riska kapitāla fonda investīciju pārvaldnieks, parakstītā vienošanās. Tā paredz sadarbību tehnoloģiju inovāciju jomā Latvijas Universitātes un «Microsoft» Inovāciju centra ietvaros.

«Microsoft Latvia» komunikācijas konsultante Gunta Līne norāda, ka Latvija kļūst par pirmo no trim Baltijas valstīm, kurā fonds darbosies un aktīvi meklēs investīciju iespējas. Sadarbības ietvaros partneri organizēs kopīgus pasākumus un tikšanās ar tehnoloģiju jaunuzņēmumiem, identificēs iespējamos dalībniekus «Microsoft BizSpark» jaunuzņēmumu atbalsta programmai, veicinās tīklošanos starp tehnoloģiju nozares uzņēmumiem, inovatoriem un zinātniekiem, stiprinot inovāciju ekosistēmu Latvijā, konsultēs par jaunuzņēmumiem pieejamām tehnoloģijām un finanšu iespējām.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Eiropā lielākajās jaunuzņēmumu sacensību «PowerUp!» Latvijas kārtā uzvarējis Atlant3D, kas dēvē sevi par visprecīzāko un daudzpusīgāko 3D printeri pasaulē mikro un nanočipu izgatavošanai

Šogad konkursā Latvijā bija pieteikušies deviņi jaunuzņēmumi. 2017. gadā pieteikumu skaits bija 17, 2018. gadā – 12. Jau iepriekš «InnoEnergy» pārstāvis Latvijā Viesturs Zeps norādīja, ka «InnoEnergy» pārstāvniecība nefokusējas uz pieteikumu skaitu, bet gan cenšas atrast labākos projektus. Vietējā jaunuzņēmumu lokā neesot daudz jaunu projektu un ir daudz vietējo pasākumu, konkursu un akseleratoru, līdz ar to «InnoEnergy» atbalsta instruments ar 150 tūkstošu eiro grantu šobrīd neesot īpaši konkurētspējīgs. «Es domāju, ka Latvijas ekosistēmā šāds pieteikumu skaits ir normāls. Veselīgi būtu, ja mēs varētu atlasīt 12 līdz 15 projektu šajā jomā,» viņš teica. «InnoEnergy» pārstāvis Latvijā Zigmārs Reklaitis piebilda, ka dalība «PowerUp!» konkursā jaunuzņēmumiem paver iespējas gūt starptautisku atpazīstamību un iespēju prezentēt savu biznesa ideju plašam nozares profesionāļu lokam. «Latvijas jaunuzņēmumu starts iepriekšējos «PowerUp!» konkursos pierāda, ka mūsu reģionā ir daudz lielisku ideju ar lielu potenciālu. Dalība šajā konkursā ir iespēja gūt neatsveramu pieredzi un atspērienu jaunuzņēmuma tālākā attīstībā,» viņš uzskata.

Decembrī gaidāms Moneyval ziņojums, un aizvien pastāv liels risks, ka Latvija tiek iekļauta pelēkajā sarakstā, tā "Dienas Bizness" sadarbībā ar "Luminor" un "Latvenergo" organizētajā konferencē "Biznesa prognozes 2020" atzina Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis.

Konferences laikā izskanēja prognozes, ka nākamajā gadā kreditēšanas apjomi varētu būt lielāki, taču M. Zemītis uzsvēra, ka, ņemot vērā, ka jau šobrīd Latvijas bankās ir grūti atvērt kontus, cerības uz kreditēšanas apjomu pieaugumu ir tikai gadījumā, ja Moneyval sniedz pozitīvu atzinumu.

"Ja pat Islande pelēkajā sarakstā tiek ielikta par veciem grēkiem, tad arī ar Latviju var notikt dažādi," viņš raizējas. Pēc M. Zemīša domām, riski ir ļoti lieli, un, ja negatīvais scenārijs realizējas, tad pozitīvie signāli, par ko patlaban runājam, var tikt nullificēti. Nesen viņš viesojies Serbijā, kura iekļauta šajā sarakstā, un novērojis, ka valstī strādājošajiem uzņēmumiem kredītu procentu likmes ir ļoti nepatīkamas.

Ceturtdien visā Serbijā jau trešo dienu pēc kārtas ielās izgāja tūkstošiem cilvēku, lai protestētu pret valdības lēmumu atjaunot koronavīrusa pandēmijas dēļ ieviestos ierobežojumus.

Tomēr, atšķirībā no divām iepriekšējām dienām, ceturtdien protesta akcijas visumā bija miermīlīgas.

Belgradā tika sarīkota sēdošā demonstrācija pie parlamenta.

Demonstrācijas notika arī abās pārējās Serbijas lielākajās pilsētās - Novisadā un Nišā.

Belgradā neliela grupa labējo ekstrēmistu vairākkārt mēģināja izraisīt sadursmes ar policiju, taču pārējie protestētāji viņus patrieca.

Demonstrācijas, kas otrdienas vakarā Belgradā sākās kā protesti pret valdības ieceri atjaunot Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus, trešdien jau izvērtās vispārējos protestos pret Serbijas prezidentu Aleksandru Vučiču.

Par vienu no izplatītākajiem kļuvis protestētāju sauklis: "Vučičs ir bīstamāks par Covid!"

Digitālo inovāciju uzņēmums "Helmes" sadarbosies ar Eiropas Kodolpētniecības centru (CERN), kļūstot par vienu no oficiālajiem programmatūras izstrādes un digitalizācijas partneriem, informē "Helmes" pārstāvji.

Organizācijas apņēmušās īstenot ilgtermiņa stratēģisko sadarbību, tostarp pirmie projekti palīdzēs attīstīt personālvadības un drošības lietojumprogrammu sistēmas.

"Šī sadarbība sniedz plašas iespējas esošajai komandai un jaunajiem talantiem, kuri vēl tikai meklē vietu savas karjeras izaugsmei," komentē "Helmes Latvia" izpilddirektors Viesturs Bulāns uzsver

"Sistēmu izstrādē ir iesaistītas divas komandas - "Java" programmēšanas komanda strādā ar personālvadības risinājumiem, savukārt dizaina komanda atjauno drošības portālu dizainu un lietotāju pieredzi. Abām organizācijām ir līdzīgas vērtības un tās ir vērstas uz attīstību, kas ir stabils pamats veiksmīgai ilgtermiņa sadarbībai," pauž "Helmes" partneris Tarmo Kīvits .

Somija septīto gadu pēc kārtas atzīta par pasaules laimīgāko valsti, liecina trešdien publicētais ikgadējais ANO "Ziņojums par pasaules laimi".

Pirmajā desmitniekā atrodas arī pārējās Ziemeļvalstis - Dānija, Islande, Norvēģija un Zviedrija.

Par visnelaimīgāko starp 143 vērtētajām valstīm atzīta Afganistāna, pār kuru 2021.gadā varu atguva talibu režīms.

Pirmo reizi kopš 2012.gada, kad tika publicēts pirmais "Ziņojums par pasaules laimi", starp 20 laimīgākajām valstīm nav vairs atrodamas nedz ASV, nedz Vācija, kas šogad attiecīgi noslīdējušas līdz 23. un 24.vietai.

Tajā pašā laikā pirmajā divdesmitniekā nonākusi Kostarika un Kuveita, kas attiecīgi ieņēmušas 12. un 13.vietu.

Ziņojumā īpaši uzsvērts, ka starp laimīgākajām valstīm vairs nav nevienas lielvalsts.

Pirmajā desmitniekā vienīgās valstis, kuru iedzīvotāju skaits pārsniedz 15 miljonus ir vienīgi Nīderlande un Austrālija. Savukārt pirmajā divdesmitniekā vienīgi Kanādas un Lielbritānijas iedzīvotāju skaits pārsniedz 30 miljonus.

Igaunijas finanšu tehnoloģiju uzņēmums «Fitek» gatavojas sākt darbību Lielbritānijas tirgū.

«Ir pienācis laiks sākt darboties Lielbritānijā. Mēs tur esam atvēruši biroju un pieņēmuši darbā divus cilvēkus. Lielbritānijā veiktais tirgus pētījums liecināja, ka Igaunijā izstrādātā platforma, kas piedāvā ātri apstrādāt rēķinus par pirkumiem, šajā tirgū ir gaidīta un konkurētspējīga,» teikts «Fitek Grupp» vadītāja Maita Soaru paziņojumā.

«Fitek Grupp» valdes loceklis Kaurs Lohks sacījis, ka «Fitek» iecerējis ieņemt lielu tirgus daļu Lielbritānijā, kur liela daļa rēķinu joprojām tiek piegādāti par pastu vai elektronisko pastu.

«Fitek» ir finanšu tehnoloģiju uzņēmums, kas nodarbojas ar finanšu procesu automatizāciju un e-rēķinu nodrošināšanu. Uzņēmums darbojas ne tikai Igaunijā, bet arī Latvijā, Lietuvā, Slovākijā, Serbijā un Bosnijā un Hercegovinā. «Fitek Grupp» uzņēmumos strādā 270 cilvēki.

Latvija iedzīvotāju vidējā auguma garuma ziņā ierindojusies otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Nīderlandes, liecina informācija, kas apkopota pasaules veselības zinātnieku organizācijas «NCD-RisC» datu bāzē, vēsta izdevums «Insider».

Projektā, kas veikts sadarbībā ar Londonas Impērijas koledžu, apkopoti dati par atsevišķu valstu iedzīvotāju vidējo auguma garumu, atsevišķi arī izvērtējot vidējo vīriešu un sieviešu garumu.

Nīderlandē iedzīvotāju vidējais garums ir 175,62 centimetri. Vīriešu vidējais auguma garums šajā valstī ir 182,53 centimetri, bet sieviešu - 168,72 centimetri.

Latvija sarakstā ierindojusies otrajā vietā, un mūsu valstī iedzīvotāju vidējais auguma garums ir 175,61 centimetrs. Latvijas vīriešu vidējais auguma garums ir 181,42 centimetri, bet sieviešu - 169,79 centimetri.

Trešajā vietā ierindojusies Igaunija, kur iedzīvotāju vidējais auguma garums ir 175,13 centimetri. Vīriešiem Igaunijā tas ir 181,59, bet sievietēm - 168,67 centimetri.

Lai iegādātos jaunu, aptuveni 70 kvadrātmetru lielu mājokli Latvijā, šim mērķim būtu jānovirza līdzekļi vidējās darba algas apmērā 8,9 gadu ilgā periodā, liecina jaunākais "Deloitte" veiktais nekustamā īpašuma tirgus pētījums par 2019.gadu.

Vēl ilgāks laika periods būtu nepieciešams vien Čehijas (11,4 gadi), Serbijas (11,3), Austrijas (10) un Slovākijas (9,9) iedzīvotājiem, savukārt Portugālē ikgadējo algu nāktos krāt vien četrus gadus.

Vidējā jaunu dzīvokļu cena Latvijā 2019. gadā kritusies par 5,4%, salīdzinot ar 2018. gadu, 2019. gadā veidojot 1 646 eiro par kvadrātmetru. Neliels cenu kritums (1,2%) novērojams arī Īrijā, savukārt ievērojamākais kritums reģistrēts Serbijā, kur vidējā jauna mājokļa cena no 2018. līdz 2019. gadam kritusies par 7,4%. Pārējās pētītajās valstīs nekustamā īpašuma cenas ir pieaugušas, sākot no 0,1% Itālijā līdz pat 12,9% Luksemburgā.

Nekustamā īpašuma cenas turpina augt 

Neskatoties uz pandēmijas ietekmi, vidējās nekustamā īpašuma cenas pasaulē turpinājušas pieaugt...

Visaugstākā vidējā jauna dzīvokļa cena 2019. gadā fiksēta Luksemburgā, sasniedzot 7 145 eiro par kvadrātmetru, un arī par ikmēneša īri visdārgāk maksā tieši Luksemburgā – vidēji 3 071 eiro par kvadrātmetru. Salīdzinot pilsētu, nevis valstu, kopējos rādītājus, visaugstākās dzīvokļu cenas (12 863 eiro par kvadrātmetru) novērotas Parīzē, kas vienīgā pārsniedza 10 000 eiro robežu. Savukārt lētākie jaunie dzīvokļi pieejami Bulgārijā (550 eiro par kvadrātmetru) un Bosnijā un Hercegovinā (849 eiro par kvadrātmetru).

Kaut gan ierasti augstākās mājokļa cenas novērojamas tieši galvaspilsētās, Latvijas kontekstā Jūrmala atzīta par jaunu dzīvokļu cenu ziņā dārgāko pilsētu ar vidējo cenu 2 265 eiro par kvadrātmetru, kamēr Rīgā šī cena ir 1 690 eiro.

Lielākie nekustamā īpašuma darījumi Jūrmalā: rekords - 3,10 miljoni 

"Dienas Bizness" turpina publicēt ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada 25...

Krasākās atšķirības vērojamas Lisabonā, kur mājokļa cenas galvaspilsētā par 336% pārsniedza vidējās mājokļu cenas valstī.

Latvijas nekustamā īpašuma tirgus 2019. gadā saglabāja pozitīvu attīstības tendenci – 2019. gada laikā Latvijā pārdoti 21 205 dzīvokļi, no tiem 9 840 Rīgā, kas ir par attiecīgi 2,6% un 6,8% vairāk nekā 2018. gadā.

Latvija ierindojas starp valstīm ar zemu hipotekāro parādsaistību attiecību pret mājsaimniecības ienākumiem (23,2%) – vēl mazāka proporcija parādsaistību ir vien Ungārijai (18,1%) un Bulgārijai (15,1%), kamēr vislielākie rādītāji vērojami Nīderlandē (187,6%).

Vien piecās valstīs – Latvijā, Bulgārijā, Portugālē, Spānijā un Bosnijā un Hercegovinā 2019. gada laikā pabeigta mazāk nekā divu dzīvokļu būvniecība uz katriem 1 000 iedzīvotājiem. Savukārt vislielākais pabeigto būvju skaits uz 1 000 iedzīvotājiem novērots Luksemburgā (11,65), Francijā (6,7) un Norvēģijā (5,66).

"Pašreizējā krīze atšķiras no 2008.-2010. gadā piedzīvotās – bankas un attīstītāji ir daudz labākā finansiālā stāvoklī nekā iepriekš, tādēļ tik būtisks kritums būvniecības nozarē un nekustamo īpašumu tirgū nav gaidāms. Protams, vīrusa ietekme uz nozari dažādās valstīs ir atšķirīga, piemēram, kamēr Francijā 90% būvlaukumu darbi tika ierobežoti, Čehijas būvniekiem nācās vien ievērot papildu higiēnas prasības. Paredzu, ka 2020. gadā darījumu apjoms būs mazāks nekā ierasts, tomēr krīzes sekas nebūs tik sāpīgas un ilgstošas, kā pirms desmit gadiem piedzīvotās,” uzskata Valters Tučs, "Deloitte Latvia" korporatīvo finanšu direktors.

"Ir naivi cerēt, ka Covid-19 būs uzvarēts, visticamāk, ar to turpināsim cīnīties, saņemot kārtējo papildu vakcināciju. Vienlaikus nedomāju, ka ir pareizi visu laiku dzīvot uz valsts rēķina. Pieļauju, ka nozari pametīs kādi tās spēlētāji vai arī nāksies krasi samazināt savus darbības mērogus vai pat pārkvalificēties – vienkāršoties, automatizēties".

Tā intervijā žurnālam Dienas Bizness saka Latvijas Restorānu biedrības viceprezidents, restorāna 36. līnija īpašnieks un šefpavārs Lauris Aleksejevs.

Fragments no intervijas

Kādu situāciju prognozējat nākotnē?

Droši vien ir divi iespējamie attīstības scenāriji atkarībā no tā, kas notiek pēc 15. novembra, kurā ir paredzētas “lokdauna” beigas. Pat ja varēsim atsākt strādāt, jāatceras, ka ārkārtējais stāvoklis ar visiem ierobežojumiem ir spēkā līdz 2022. gada janvārim un, lai arī cilvēkiem būs atļauts ēst restorānā, būs vajadzīga gana liela drosme to darīt. Visticamāk, daļa cilvēku, redzot Covid-19 slimnieku skaitu, baidīsies apmeklēt restorānus un kaut kur doties ārpus mājas vai ierastajām pastaigu vietām. Tāpēc iespējas piepildīt savus restorānus jau ir būtiski mazākas. Kas notiks 2022. gadā, ir vēl grūti atbildams. Gribu cerēt, ka nākamā gada pavasarī atkal viss būs labi, cik vien tas iespējams pašreizējos apstākļos. Ir naivi cerēt, ka Covid-19 būs uzvarēts, visticamāk, ar to turpināsim cīnīties, saņemot kārtējo papildu vakcināciju. Vienlaikus nedomāju, ka ir pareizi visu laiku dzīvot uz valsts rēķina. Pieļauju, ka nozari pametīs kādi tās spēlētāji vai arī nāksies krasi samazināt savus darbības mērogus vai pat pārkvalificēties – vienkāršoties, automatizēties.

Latvija pērn piesaistījusi 32 jaunus tiešo ārvalstu investīciju projektus, kas ir tikpat, cik 2021. gadā. Tomēr šajos projektos radīts mazāk jaunu darba vietu kā gadu iepriekš – 1620 pērn, pretēji 2662 jaunām darba vietām 2020. gadā.

To liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) investīciju pievilcības pētījums EY Attractiveness Survey Europe, kas analizē investīciju datus un apkopo investoru viedokļus.

Arī Eiropā kopumā jaunu investīciju projektu skaits saglabājās faktiski līdzīgā līmenī kā 2021. gadā - tas pieauga vien par 1%, bet jaunās investīcijas pērn radīja par 16% mazāk jaunu darba vietu kā gadu iepriekš.

Salīdzinājumam, Lietuvā pagājušajā gadā uzsākts 47 jauni tiešo ārvalstu investīciju projekti, kas ir par sešiem vairāk kā 2021. gadā (41), bet Igaunijā pērn piesaistīti 9 jauni ārvalstu investīciju projekti līdzīgi kā gadu iepriekš. Lietuvā pagājušajā gadā ārvalstu investīciju projekti radījuši 3503 jaunas darba vietas, kas ir nedaudz vairāk kā 3374 jaunas darba vietas 2021. gadā, bet Igaunijā pagājušajā gadā radītas tikai 70 jaunas darba vietas pretēji 2500gadu iepriekš.

No šā gada aprīļa AS Rigensis Bank risku direktora amata pienākumus sākusi pildīt Natalija Mikhejeva, informē bankas pārstāvji.

Natalija Mikhejeva no 2007. gada līdz 2013.gadam vadīja un koordinēja banku darbību Baltijas valstīs, Ukrainā un Serbijā finanšu, risku vadības un informāciju tehnoloģiju jomā.

Kopš 2013.gada viņa strādājusi AS Rigensis Bank par finansēm un riskiem atbildīgās valdes locekles amatā.

Db.lv jau rakstīja, ka AS Rigensis Bank piesaistīto noguldījumu apjoms pagājušā gada beigās sasniedza 225,2 miljonus eiro, kas ir mazāk nekā iepriekšējā gadā, kad tas bija 274,4 miljoni eiro, liecina bankas pārskats.

Latvijas rezidentu noguldījumu apjoms gada nogalē sasniedza 1,29 miljonus eiro, salīdzinot ar 3,6 miljoniem 2016.gada beigās. Nerezidentu noguldījumi sasniedza 223,9 miljonus eiro, no kuriem OECD valstu rezidenti noguldījuši 9,56 miljonus eiro, bet ne-OECD valstu iedzīvotāji un uzņēmumi – 214,3 miljonus eiro.

Mākslīgā intelekta risinājumi tehnoloģiju pasaulē tiek piesaukti arvien biežāk, turklāt to priekšrocības noder ne vien biznesā, bet arī valsts pārvaldē

Tā uzsver Džeks Pineda Deils (Jack Pineda Dale), Microsoft Juridiskais direktors Baltijā, Slovēnijā un Serbijā. Viņa skatījumā, nebūs tā, ka mākslīgā intelekta risinājumi aizvietos cilvēkus, bet gan papildinās viņu spējas, palīdzēs ietaupīt resursus un strādāt efektīvāk. Šie risinājumi var palīdzēt dažādu sabiedrības grupu iekļaušanā, tādējādi uzlabojot viņu dzīves līmeni. Vairāk par mākslīgā intelekta priekšrocībām un principiem šādu risinājumu izstrādē viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 15. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Šobrīd tirgus izpētes un eksporta konsultāciju uzņēmumam Gateway & Partners ir četri franšīzes biroji Moldovā, Gruzijā, Rumānijā un Bulgārijā; tas liek pamatus attīstībai Ukrainā, Serbijā un Krievijā

Gateway & Partners (SIA GatewayBaltic) partneris Mārtiņš Tiknuss uzsver, ka eksportējot visu laiku jāturpina iet uz priekšu un investēt jaunu tirgu apguvē – tas attiecināms gan uz viņa vadītās kompānijas stratēģiju, gan ir kā ieteikums uzņēmuma klientiem. Tāpēc viņu dara bažīgu tas, ka vietējās kompānijas labprāt izmanto valsts atbalstu jaunu eksporta tirgu apguvē, kad tas ir pieejams, bet neturpina iesākto, kad tas jādara par pašu naudu. M. Tiknuss uzsver, ka iestrādāšanās jaunās valstīs prasa laiku, bet ekonomiskā šūpošanās parasti biznesu ietekmē daudz straujāk. Vairāk par GatewayBaltic pieredzi eksportā un konsultējot vietējos uzņēmumus viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Baltijas valstīs 7. augustā tiek atklāts jauns PEPCO tīkla veikals. Trijos gados pēc ienākšanas Baltijas tirgū zemo cenu apģērbu un bērnu preču veikalu tīklā PEPCO būs 102 veikali, tomēr šajās valstīs zīmols saredz izaugsmi un plāno turpmāku attīstību, meklējot sadarbības partnerus arī mazajās pilsētās.

Par veikalu tīkla un reizē zīmola PEPCO attīstības plāniem Baltijā Dienas Bizness izjautāja starptautiskā uzņēmuma Baltijas operāciju vadītāju Aleksandru Čikaidzi.

Pastāstiet par PEPCO veikalu tīklu! Cik valstīs jūs tirgojat savu produkciju?

Patlaban esam pārstāvēti 11 valstīs. Tās ir trīs Baltijas valstis, Polija, Čehija, Slovākija, Ungārija, Horvātija, Slovēnija, Rumānija un Bulgārija. Veikalus grasāmies atvērt Itālijā un Serbijā.

Cik ilgi strādājat Baltijā?

Pirmo veikalu Baltijas valstīs mēs atklājām Lietuvā – Marijampolē. Tas notika 2017. gada 1. decembrī. Pirmais PEPCO veikals Igaunijā tika atvērts 2018. gada 8. jūnijā. Pēc būtības vēl nav pagājuši pat trīs gadi, kad sākām strādāt tieši Baltijas valstīs. Latvijā pirmo veikalu atvērām 2018. gada 23. martā.

Nereti, iegādājoties lietotu automašīnu, pircējs nāk pie atziņas, ka ir krietni pārmaksājis, vēlāk ievērojot nolietojuma detaļas.

Lietuviešu uzņēmuma carVertical datu analīzes komandas, veicot pētījumu Kauņā un Viļņā, secinājušas, ka populārākajām lietotajām automašīnām vidēji trešdaļā gadījumu ir sagrozīts odometrs.

Uzsākot stāstu, jāpiebilst, ka carVertical pamatnodarbe ir lietotu automašīnu novērtēšana, tā palīdzot saviem klientiem apzināt pērkamā transportlīdzekļa patieso stāvokli, un publiski pasniegtais pētījums vairāk atgādināja reklāmas materiālu, tomēr, atmetot uzņēmuma ambīcijas tirgū un paturot pētījuma informatīvo daļu, atliek vien ieklausīties skaitļos.

“Krāpšanās ar nobraukumu ir viena no izplatītākajām lietoto automašīnu tirgū. Tā krāpjoties, tiek palielināta lietotā transportlīdzekļa cena un kopumā tiek bojāta autopircēju pieredze. Uzņēmuma pētījumā atklājām, ka tieši premium klases vācu automašīnu pircēji ir pakļauti vislielākajam riskam iegādāties automobili ar sagrozītiem odometra rādījumiem,” Dienas Biznesam atklāja carVertical komunikācijas vadītājs Mats Buzelis (Matas Buzelis), norādot, ka uzņēmuma pamatnodarbe ir globāla automobiļu vēstures reģistra veidošana, kas ir carVertical pamatprodukts tirgū.