Jaunākais izdevums

Krievijas kompānija Faberlic nodarbojas ar kosmētikas ražošanu.

2003. gadā tā izgāja starptautiskajā tirgū.

Kosmētika tiek ražota Maskavā - fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecienīta zīmola vārda maiņa ne vienmēr tiek uztverta ar sajūsmu, tādēļ uzņēmuma vadības un darbinieku uzdevums ir likt patērētājiem iemīlēt jaunpienācēju

Šī gada «skaļākais» zīmola maiņas piemērs Latvijā ir Statoil pārtapšana par Circle K. Tuvākajos mēnešos sagaidāma divu banku DNB un Nordea apvienošanās, kļūstot par Luminor.

Nordea komunikācijas departamenta vadītāja Baltijas valstīs Signe Lonerte norāda: darbs pie banku apvienošanas turpinās, tostarp sagatavošanās zīmola maiņai, bet šobrīd līdz regulatoru atļauju saņemšanai plašāki komentāri netiek sniegti.

«Zīmola maiņu uzņēmumi apsver gadījumos, ja esošais zīmols vai tā elementi ir novecojuši, vairs neatbilst auditorijas prasībām vai arī uzņēmuma vērtības ir mainījušās, kā rezultātā ir loģiski mainīt arī pašu vizuālo identitāti,» skaidro stratēģijas aģentūras White Label partnere Tatjana Baranovska. Izmaiņas zīmolā var būt divējādas – gan tādas, kad tiek aizstāts vecais vārds ar jaunu, gan tādas, kad jau ierastais produkta vai uzņēmuma nosaukums iegūst jaunus vaibstus jeb uzlabojumus vizuālajā identitātē. Nereti līdz ar jauna zīmola nosaukuma izveidi tiek mainīts arī uzņēmuma juridiskais nosaukums. «Zīmola maiņa paredz lielas pārmaiņas organizācijā, un bieži tas ir saistīts ar kardinālu iekšējo procesu maiņu, jaunu vērtību vai pozicionējuma ieviešanu, orientāciju uz citām vai papildu biznesa nišām. Kopumā zīmola maiņas funkcija ir spēcīgi signalizēt ārējai un iekšējai publikai par pārmaiņām organizācijā. Logotipa maiņa vai pilnveidošana var būt viena no pēdējām, bet patērētājiem redzamākajām pārmaiņām,» skaidro Dr.sc.comm., komunikācijas aģentūras A.W.Olsen & Partners partnere, Latvijas Universitātes lektore Olga Kazaka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Intervija: Ieviešot Luminor zīmolu, diezgan bieži dzirdējām, ka neizskatāmies pēc bankas

Dienas Bizness, 04.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmola maiņa nav ne vienkāršs, ne īss process, tas reizē ir arī emocionāls process, jo izjauc lietu ierasto kārtību, intervijā db.lv stāsta Luminor grupas mārketinga un komunikācijas vadītāja Signe Lonerte.

Kad sākās Luminor zīmola maiņa?

Domāju, ka pirmais vērienīgais atskaites punkts zīmola maiņai bija jau pagājušā gada martā, kad paziņojām par plānoto apvienotās bankas nosaukumu un vizuālo identitāti - krietni pirms tika saņemts apstiprinājums atļaujai apvienot bankas. Apzināti izvēlējāmies komunicēt Luminor stāstu, skaidrot jaunās bankas nosaukumu, vērtības un identitāti vairāku iemeslu dēļ. Uz rebrendingu jeb zīmola maiņu nevar skatīties kā uz vienu atsevišķu aktivitāti, kas īstenota ārpus pārējā procesa. Tas notiek cieši roku rokā ar pilnīgi jaunas iekšējās kultūras veidošanu, ar visu kopējo procesu pārmaiņām. Zīmola maiņa nebeidzas ar ēku izkārtnēm un jaunām vizītkartēm. Mums bija svarīgi, ka vēl pirms banku apvienošanas gan mūsu klienti, gan darbinieki saprot, kas būs Luminor un ar ko mēs atšķirsimies no citiem. Pavisam praktisku iemeslu dēļ arī vēlējāmies būt pirmie, kas paziņo šīs izmaiņas, jo tika uzsākts preču zīmju reģistrācijas process. Būtiski arī tas, ka visi lēmumi attiecībā uz zīmolu balstījās biznesa lēmumos – nekas netika darīts atsevišķi no kopējā plāna. Tādējādi arī fizisko zīmola elementu nomaiņa – jaunas izkārtnes, bankomātu un maksājumu karšu un digitālo platformu dizains – bija pakāpenisks process, kas sekoja biznesa lēmumiem. Pasaules prakse un pozitīvie zīmola maiņas piemēri runā par «zīmola maiņu nakts laikā». Luminor gadījumā velējāmies būt pragmatiski un darīt to soli pa solim. Brīdī, kad tiek veikta sešu banku apvienošana ar mērķi izveidot vienu, spēcīgu Baltijas finanšu uzņēmumu, arī zīmola maiņas procesa plānošanai ir «savi griesti». No 1. aprīļa mūsu klienti mūs redz kā vienu Luminor visās Baltijas valstīs un viens svarīgs posms savā ziņā ir noslēdzies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kosmētikas ražotājs Mara Naturals: Mūsu produktiem un sastāviem mēs neredzam konkurentus

Monta Glumane, 28.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmols «Mara Naturals» kosmētikas produktu ražošanu uzsāka pirms nedaudz vairāk nekā gada, taču tagad piedāvā jau 51 kosmētikas produktu, nesen laidis klajā jaunu produktu līniju un kaļ plānus par sava veikala atvēršanu, biznesa portālam Db.lv pastāstīja SIA «Mara Naturals» līdzīpašnieks Aivars Jermolovičs.

Uzņēmuma līdzīpašniekam, kurš kosmētikas ražošanas nozarē darbojas jau deviņus gadus, 2013. un 2014.gada mijā radusies ideja, ka savas zināšanas un pieredze jāiegulda latviskā zīmolā, kas būtu starptautiski labskanīgs un tajā būtu iestrādāts kods, kas saistītos ar Latviju. Tika uzstādīts mērķis,ka zīmolam jābūt individuālam, īpašam, atšķirīgam no tā, kas jau ir tirgus piedāvājumā.

«Lēnām būvējām un likām visu kopā, bet sarežģītākais bija mūsu pašu uzstādītie mērķi. Mēs gribējām atšķirties ar to, ka radīsim maksimāli dabīgu kosmētiku un uzstādījām sev ļoti augstus standartus, kas paša zīmola palaišanu aizkavēja par aptuveni divarpus gadiem. Mums jau bija radīts dizains, etiķetes, bet problēmas sagādāja receptūras. Izvēlējāmies produktus, kurus mēs vēlamies radīt, bet mēs uzstādījām augstāko mērķi – vēlamies izvairīties no sls, parabēniem, alergēniem, krāsvielām,» skaidro uzņēmuma līdzīpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad apritēs 14 gadi, kopš SIA "Berga foto pakalpojumi" sniedz foto pakalpojumus mācību iestāžu audzēkņiem, un 16 gadi, kopš tirgū ir pazīstama "Berga foto" preču zīme.

"Berga foto" izveidotājs, fotogrāfs Gundars Bergs biznesa portālam db.lv stāsta: "Ideja radās ilgstoši darbojoties šajā sfērā kā darbiniekam citu uzņēmumu paspārnē. Biznesā tā ir ierasta prakse, kad ar laiku izkristalizējas savs skatījums uz to, kādu gribētu redzēt šo pakalpojumu. Arī es nebiju izņēmums un, pēc pavadītiem 10 gadiem šajā nozarē, ar domubiedriem nolēmām uzsākt lietu ar citādāku, svaigāku skatījumu.

Tobrīd mērķis bija iekarot savu vietu un noturēties. Par prioritāti tika izvirzīta uzņēmuma attīstība, ieguldījumi tehnoloģijās, kā arī jaunu produktu radīšana."

Laika gaitā no neliela uzņēmuma "Berga foto" kļuvis par vienu no lielākajiem foto pakalpojuma sniedzējiem Latvijā, nodarbinot vairāk nekā 30 darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kosmētikas tirgus ir aptuveni 160 miljonus eiro liels, proti - Latvijā gada laikā tiek pārdoti dažādi kosmētikas produkti šādā vērtībā, lieicna Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas (LAKRA) apkopotie dati liecina.

Līdzīgi kā Eiropā, vadošās produktu kategorijas ir ādas un matu kopšanas līdzekļi, savukārt mazāko īpatsvaru ieņem dekoratīvā kosmētika.

Asociācijā atzīmē, ka kosmētikas noieta apjomi turpina pieaugt visos noieta kanālos, taču visstraujāk pieaugusi e-komercija.

«Kosmētikas industrija, līdzīgi kā daudzas citas, arvien lielāku vērību pievērš produktu tirdzniecībai internetā. Latvijā pēdējā gada laikā kosmētikas tirdzniecība internetā pieaugusi par vairāk nekā 40% un prognozējams, ka turpmāk šis pieaugums varēt saglabāties 20% robežās,» atzīst LAKRA valdes priekšsēdētāja Ieva Plaude-Rēlingere.

Latvijas kosmētikas tirgus apjoms, ņemot vērā demogrāfijas tendences, pēdējos gados neesot būtiski mainījies, un nav sagaidāms, ka tas strauji attistīsies arī nākotnē. Tieši šī iemesla dēļ Latvijas vadošie kosmētikas ražotāji daudz lielāku uzsvaru liek uz eksporta tirgiem, kuros tiek realizēti aptuveni 85% no saražotās produkcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

FOTO: Circle K klienti interesējas, kā pareizi izrunāt jauno nosaukumu

Dienas Bizness, 01.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas uzpildes staciju (DUS) Circle K darbiniekiem saistībā ar pāreju no Statoil zīmola uz Circle K visbiežāk klienti vaicā, kāpēc tiek veikta zīmola maiņa, un interesējas, kā pareizi izrunāt jauno nosaukumu, portālam db.lv atklāja Circle K Latvia Mazumtirdzniecības vadītājs Viesturs Astičs.

«Visbiežāk cilvēki vēlas uzzināt, kāpēc veicam zīmola maiņu. Mūsu darbinieki stāsta, ka mūsu īpašnieks – Kanādas uzņēmums Alimentation Couche Tard Inc. - pirms pieciem gadiem, iegādājoties Statoil Fuel & Retail uzņēmumu, Statoil zīmola lietošanas licenci ieguva tikai uz noteiktu laiku, jo ar Statoil zīmolu turpina darboties Norvēģijas naftas ieguves uzņēmums,» stāsta V. Astičs.

Viņš atzīmē, ka līdz šim kanādiešu grupas uzņēmums visā pasaulē strādāja ar pieciem lieliem zīmoliem un pienācis laiks izšķirties – turpināt darbu ar vairākiem vai ieviest vienu. Lai klienti visā pasaulē atpazītu uzņēmuma apkalpošanas standartus un piedāvājumus, nolemts saglabāt zīmolu, kuram ir vislielākais tirdzniecības vietu skaits, tāpēc turpmāk tiks lietots viens globāls zīmols – Circle K, kuram būs vairāk nekā 15 tūkstoši tirdzniecības vietu visā pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji kosmētikai gadā vidēji tērē 81 eiro, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā, liecina Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas apkopotie dati.

Arī salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm Latvijas iedzīvotāji kosmētikai atvēl mazāk līdzekļu. Eiropā viens iedzīvotājs gadā kosmētikai tērē aptuveni 134 eiro, rāda COLIPA Market Performance dati. Visvairāk par kosmētiku maksā Šveices iedzīvotāji – divas reizes vairāk nekā vidēji Eiropā.

«Protams, izdevumus par kosmētiku ietekmē produktu cena un iedzīvotāju pirktspēja konkrētajā valstī. Tajā pašā laikā dati rāda, ka citu valstu iedzīvotāji daudz biežāk izvēlas sevi palutināt, iegādājoties dažādus kosmētikas un skaistumkopšanas līdzekļus. Arī Latvijā mēs biežāk varam novērot, ka cilvēki atvēl papildu līdzekļus kosmētikas iegādei, pievēršot lielāku uzmanību tās kvalitātei, produktu sastāvam un izcelsmes valstij. Par to liecina gan kosmētikas tirgus pieaugums, gan arī pirktspējas palielināšanās pēdējos gados,» norāda Ieva Plaude-Rēlingere, Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – AS Latvijas Finieris impregnēšanas cehs

Zane Atlāce - Bistere, 27.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats AS Latvijas Finieris impregnēšanas cehā Finiera ielā 6.

Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Artis Dzirkalis norāda, ka AS Latvijas Finieris ir viens no valsts galvenajiem kokrūpniekiem, un tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka konstruktīvais pamatmateriāls jaunajam impregnēšanas ceham ir koks.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Lai arī rūpnīca savā veidā ir tikai tehnoloģisks process, šī ēka ir kļuvusi par Finiera vizītkarti, kas raksturo uzņēmumu. Koks izmantots ne tikai līmētajās nesošajās sijās, kas veidotas 24 m laidumā, bet arī sienu un jumta paneļi veidoti no koka ar finiera iekšējo apdari un dēļu klāju fasādē. Eiropā ir vien pāris šādas rūpnīcas un ņemot vērā, ka strauji attīstītas koka būvniecība arī saplākšņa pieprasījums noteikti pieaugs. Šī ir pārdomāta un loģiska investīcija, uzskata A.Dzirkalis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – Latvijas karoga masts AB dambī

Zane Atlāce - Bistere, 26.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz aplūkojam Latvijas karoga mastu AB dambī.

Svinīgā dāvinājuma ceremonijā valsts simtgadei veltītais monumentālais Latvijas karoga masts Rīgā uz AB dambja tika atklāts pērn, 18. Oktobrī. Masts ir 60 metrus augsts, un tajā plīvojošā Latvijas karoga izmēri sasniedz 20 x 10 metrus. Šādu veltījumu valsts simtgadei dāvā biedrība Latvijas karogs.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Vilnis Šlars uzskata, ka šis ir drosmīgs un šķietami vienkāršs objekts ar lielu politisko, ideoloģisko, kā arī pilsētbūvniecisko slodzi. «Es esmu, tātad es esmu – pirmais, kas nāk prātā, pirmoreiz ieraugot karogu. Tas ir tik deklaratīvs, ka sākumā grūti aptvert, ka tas tur ir. Arhitektu pienesums, neapšaubāmi, ir precīza mēroga un vietas izvēle, ambiciozuma ziņā labāku vietu šim «Es Esmu» ir grūti iedomāties. Ir skaidrs, ka tas ir pasūtītāja projekts, ko arhitektam ir lieliski izdevies iznest. Jautājums – vai tagad abi nav nobijušies. Šāda mēroga risinājumi, ko redz visi, prasa lielu uzdrošināšanos, kuras te nav pietrūcis. Interesanti, ka tas nekādu īpašu sabiedrības reakciju nav guvis, lai arī nodomā droši vien visi, pilnīgi visi,» vērtējumā norāda V.Šlars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Cosmetic Lab: Kosmētikas ražošana ir viena no perspektīvākajām nozarēm Latvijā

Rūta Lapiņa, 19.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas ražošanas nozare ir viena no perspektīvākajām Latvijā, pārliecināts ir vietējā kosmētikas ražotāja Cosmetic Lab vadītājs Mārtiņš Baklāns.

«Uzskatu, ka kosmētikas ražošanas nozare ir viena no perspektīvākajām Latvijā, jo mums ir gan zinoši speciālisti, gan jauni un ambiciozi uzņēmumu vadītāji, bet asociācija ir tā vieta, kur mācīties citam no cita, kā arī iespēja veidot un attīstīt kopēju redzējumu par Latvijas kosmētikas nozari mūsu valstī un ārzemēs. Uzņēmumiem veiksmīgi attīstoties nākotnē, Latvija var kļūt par vadošo kosmētikas ražošanas valsti Ziemeļeiropā, jo mūsu produkciju novērtē daudzviet pasaulē,» saka M. Baklāns.

Cosmetic Lab, kas ražo ziepes un vannas bumbas, papildinājis Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijā (LAKRA) rindas. Uzņēmumā strādā 17 darbinieki, un uzņēmuma apgrozījums 2016. gadā bija vairāk nekā 320 000 eiro, bet šogad tas plānots jau aptuveni 900 000 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jaunā uzņēmēju paaudze nodibina Latvijas Kosmētikas ražotāju asociāciju

Lelde Petrāne, 10.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki Latvijas kosmētikas nozares pārstāvji – MADARA Cosmetics, Bio2You, Stenders, Kinetics Nail Systems un Ieva Plaude-Rēlingere – nodibinājuši Latvijas Kosmētikas ražotāju asociāciju (LAKRA), kuras mērķis ir popularizēt mūsdienu Latvijas kosmētikas ražotājus un to produktus Latvijā un ārpus tās robežām. Asociācija strādās ne vien pie Latvijas kā kvalitatīvas kosmētikas ražotājvalsts tēla, akcentējot produktu kvalitāti, bet arī izglītos Latvijas sabiedrību par vietējās kosmētikas pozitīvajām īpašībām.

«LAKRA apvienojušies ražotāji, kuru kopējais apgrozījums ir aptuveni 20 milj. eiro, turklāt gandrīz 70% no saražotās produkcijas asociācijas biedri eksportē. Tas norāda uz šīs nozares konkurētspēju un arī potenciālu, jo Latvijas kosmētikas nozarē šobrīd ir ienākusi jauna uzņēmēju paaudze, kas spēj radīt ne tikai interesantus un kvalitatīvus produktus, bet arī aizraujošu stāstu, kas ir ļoti būtiski, lai iekarotu ārvalstu tirgus,» skaidro LAKRA valdes priekšsēdētāja Ieva Plaude-Rēlingere.

«Mūsu paaudzei ir pilnīgi jauns skatījums uz kosmētikas industriju. Turklāt ir gan vēlme un enerģija, gan ambīcijas savas idejas realizēt ne tikai Latvijas mērogā vien. Esmu pārliecināts, ka Latvijas kosmētikas industriju nākotnē ārvalstīs uztvers ne tikai kā līderi Baltijas mērogā, bet arī kā spēcīgu un kvalitatīvu kosmētikas ražotāju Ziemeļeiropā. Tieši tādēļ mēs esam apvienojuši savus spēkus,» saka MADARA Cosmetics valdes loceklis Uldis Iltners.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Stenders jaunais vadītājs Gang Yang: Ražošana ir un paliks Latvijā

Zane Atlāce - Bistere, 11.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kosmētikas ražotājs Stenders sadarbībā ar ilggadējiem uzņēmuma franšīzes partneriem Ķīnā noslēdzis darījumu ar Ķīnas investīciju fondu par 100% uzņēmuma daļu pārdošanu. Par uzņēmuma jaunajiem vadītājiem kļūst līdzšinējie partneri un franšīzes īpašnieki Ķīnā Mr. Gang Yang un Mr. Yang Zhao, informē uzņēmuma globālā mārketinga un attīstības vadītāja Baiba Čipa – Ziemele.

Jau vairāk nekā gadu Stenders ir strādājis pie investīciju piesaistes, kas palīdzētu atrisināt finanšu saspīlējumu un ļautu uzņēmumam pilnvērtīgi strādāt, attīstīties un turpināt iepriekšējos gados uzsākto izaugsmi. Pēc gandrīz gadu ilgušām pārrunām sadarbībā ar Stenders ilggadējiem Master franšīzes partneriem Ķīnā darījums ir noslēgts ar CICC Ehealthcare Investment Fund, kas ir daļa no viena no lielākajiem Ķīnas investīciju fondiem.

Šī darījuma rezultātā uzņēmuma dibinātāji Jānis Bērziņš, Zane Stavra un līdzīpašnieki Ieva Eglīte, Ameen Ali Y Yamany un investīciju fonds BaltCap Latvia Venture Capital Fund savas uzņēmuma daļas ir pārdevuši augstākminētajam fondam, kas kopš 2017. gada 29. septembra ir uzņēmuma Stenders vienīgais īpašnieks. Pats fonds uzņēmuma vadībā neiesaistīsies, to darīs līdzšinējie Stenders partneri Ķīnā, tagadējie uzņēmuma valdes locekļi Mr. Gang Yang un Mr. Yang Zhao.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Draugiem Group uzņēmuma Printful ceturtā ražotne atvērta Meksikā

Lelde Petrāne, 23.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atvērta Draugiem Group uzņēmuma Printful ceturtā ražotne. Tā atrodas Tihuānā (Meksika) un strādās vienotā sistēmā ar jau divām esošajām ražotnēm ASV un Eiropas ražotni Latvijā.

«Individuāli šūtie produkti ir strauji augošs segments un jaunas ražotnes atvēršana ir loģisks solis, lai apmierinātu mūsu klientu pieprasījumu un attīstītos nākotnē. Ražošanas jaudu palielināšana arī stiprinās mūsu klientu spēju konkurēt ar globāliem modes un sporta zīmoliem,» gandrīz pusmiljona dolāru investīciju pamato Printful izpilddirektors Dāvis Siksnāns.

Meksikas pilsēta Tihuāna robežojas ar ASV un, pateicoties brīvās tirdzniecības līgumam (USMCA) starp ASV, Meksiku un Kanādu, daudzas starptautiskas kompānijas izvēlējušās tieši Tihuānu kā vietu, kur atvērt savas ražotnes. Ņemot vērā Printful klientu vēlmi piedāvāt saviem patērētājiem vietējā ražojuma preces, saglabāsies izvēlēs iespēja norādīt, kurā ražotnē izgatavot konkrētā klienta produkciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – VEF Kultūras pils

Zane Atlāce - Bistere, 25.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats bijušās Valsts elektrotehniskās fabrikas Kultūras pils pārbūvē un restaurācijā Ropažu ielā 2.

Viens no nedaudzajiem Staļina laika padomju arhitektūras paraugiem Rīgā nebija remontēts kopš ēkas uzcelšanas, tāpēc tā rekonstrukcija ir būtisks ieguldījums Rīgas kultūras dzīvē un tiem 50 kolektīviem, kas šeit raduši sev mājvietu, savā vērtējumā norāda Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Aldis Grasmanis.

«Ēka ir ieguvusi mūsdienīgu labiekārtotu labierīcību bloku un inženiertehniskās komunikācijas, t.sk. ventilāciju, jo līdz šim tur bija tikai dabīgā ventilācija. Ir uzlabota energoefektivitāte, izmantojot logus un stikla fasādes ar uzlabotu siltumpretestību un ārsienu apdarē lietojot Sakret apmetumu ar siltumizolācijas īpašībām, vienlaikus saglabājot vēsturisko fasādi. Pieejamības nodrošināšanai pie galvenajām kāpnēm uzbūvēts panduss un ēkā izbūvēts lifts. Lielajā zālē saglabāts iepriekšējais vietu skaits, izgatavojot jaunus krēslus pēc vēsturiskā parauga, bet akustika uzlabota, lietojot speciālos akustiskos paneļus sienu apšuvumam,» secina eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – mēbeļu salons Čiekurkalnā

Zane Atlāce - Bistere, 29.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats mēbeļu salonā Kate Čiekurkalna 1.līnijā 6/8.

Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis Vilnis Šlars, vērtējot šo ēku, atzīst, ka skatās uz to ne vien kā arhitekts, bet arī kā blakus apkaimes iedzīvotājs. Mēbeļu salona ēka izveidota bijušā ugunsdzēsības diezgan nošņurkušā depo un veikala vietā. Izpētot arhitektu stāstīto, saprotams problēmu loks un grūtības tā īstenošanā, norāda V.Šlars. Ēka ir daļa no lielāka kompleksa, kas nav pabeigts, jo tā ir bijusi par lielu. Šobrīd salons izvietojies tikai depo telpās, saglabājot arī pa akcentam (tornītis šļūteņu žāvēšanai) fasādes apdares ķieģeļi no iepriekšējās funkcijas. Daļa no ēkas vēl gaida idejas un ieguldījumus.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Zīmola vēsture: Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcas 130 gadu veiksmes stāsts

Laura Mazbērziņa, 08.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad AS Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca (RER) svin savas darbības 130. gadadienu. Uzņēmums ir pārcietis divus pasaules karus, neskaitāmas varas maiņas un ekonomiskās krīzes. Tas ne vien izdzīvojis, bet joprojām turpina attīstīties un konkurēt pasaules tirgū. Kā uzsver uzņēmumā - tas viss ir pateicoties darbiniekiem, jo viņi ir rūpnīcas lielākā bagātība.

«Ikviens darbinieks ir svarīgs, un tā ir rūpnīcas lielākā bagātība,» teic Nikolajs Jerohovs, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

Uzņēmumā šobrīd strādā apmēram 650 cilvēku un apgrozījums gadā pārsniedz 30 miljonus eiro. Sadarbības un eksporta partneri ir Šveices, Austrijas, Vācijas, Baltkrievijas, Krievijas, Uzbekistānas, Ukrainas, Gruzijas un citu valstu lielākie uzņēmumi.

Pēdējos gados ražošanā ir ieguldīti vairāk nekā septiņi miljoni eiro. Visas šīs investīcijas ir saistītas ar valsts programmām biznesa atbalstam. Uzņēmums saņēma atbalstu jaunu konstrukciju, asinhrono mašīnu un asinhronās piedziņas izstrādei.

Interesanti fakti:

Rūpnīca tika izveidota 1888. gadā. Toreiz uzņēmums tika izveidots uz bijušās Krievijas – Francijas biedrības «Provodņik» bāzes, un īsu brīdi pēc atklāšanas rūpnīca jau ražoja plaša patēriņa tehniskos un ķirurģiskos gumijas priekšmetus, piemēram, galošas, riepas, rotaļlietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmola «Korola» stāsts aizsācies interesanti. Lai gan sākotnēji tas nebija plānots kā bizness, desmit gadu laikā iegūts klientu loks, kas vēlas nēsāt šīs rotas. To darināšanā izmantoti zīmola «Swarovski» kristāli. Gadu gaitā zīmolu pamanījuši arī konkurenti, kuri cenšas rotaslietas atdarināt, stāsta SIA «Korola design» īpašniece Jekaterina Koroļa.

Rotaslietu darinātāja stāsta, ka sākotnēji rotas veidojusi sev, jo veikalos nevarēja atrast to, ko meklēja. «Svētku laikā uzdāvināju pāris rotas arī draudzenēm, viņas novērtēja. Vēlāk izveidoju rotu komplektus un, strādājot par juristi, piedāvāju savām klientēm. Sāku piedalīties arī dažādos tirdziņos,» zīmola pirmsākumus atceras J. Koroļa.

SIA «Korola design» ir ģimenes uzņēmums, kurā darbojas arī J.Koroļas mamma. Viņa ir galvenā dizainere visām mākslinieciskajām rotām – brošām un kaklarotām. Zīmols izveidots pirms aptuveni pieciem gadiem, bet veikals un darbnīca Antonijas ielā, Rīgā - pirms aptuveni diviem.

J.Koroļa stāsta, ka sākotnēji strādājusi gan kā juriste, gan attīstījusi rotu zīmolu. Lai arī baidījusies pilnībā pievērsties rotu biznesam, tomēr sapratusi, ka ir jāmēģina, jo vienmēr var atgriezties algotā darbā. «Mūsu zīmola pirmais un galvenais nosacījums ir, ka mēs neiepērkam citu veidotas rotas un nepārdodam ar savu zīmolu. Vienmēr radām paši,» skaidro J.Karoļa. Viņa stāsta, ka ir daudz pastāvīgo klientu, kuri zīmola rotaslietas nēsā jau desmit gadus. «Viņi atceras mani kā meiteni ar koferīti, jo sākotnēji rotaslietas tirgoju koferī,» stāsta zīmola radītāja. Viņa novērojusi, ka zīmola klientes uz veikalu jau ved arī meitas. Pārsvarā zīmola klientes ir vecumā no 25 līdz 55 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Db.lv viesojas jaunajā CTB uzņēmumu grupas birojā Liepājā

Monta Glumane, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais CTB uzņēmumu grupas birojs – askētiska un moderna celtne, savukārt tās iekštelpās valda mājīga, saules un gaismas pielieta atmosfēra.

Iepriekš uzņēmuma birojs atradās Liepājas centrā. Pašreizējā tā ražošanas teritorija sākotnēji bija vien 1,5 ha plaša, bet šobrīd uzņēmuma rīcībā ir 19 ha. «Pirms 20 gadiem sākām strādāt ar pāris transporta vienībām un dažiem darbiniekiem. Šobrīd mūsu īpašumā ir vairāk nekā 200 transporta vienību un būvtehnikas, ceļu būves sezonas laikā nodarbinām 300 darbinieku. Katru gadu augām un attīstījāmies, līdz sapratām, ka vadībai ir neērti atrasties atdalīti no uzņēmuma pamatprocesiem, tādēļ izlēmām celt biroju tieši šeit. Šobrīd redzam, kas notiek uzņēmuma teritorijā un ražotnē, ir ērtāk komunicēt citam ar citu,» stāsta CTB uzņēmumu grupas vadītājs Gatis Zvirbulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Sadarbība ar zīmola vēstnešiem: 5 lietas, ko ņemt vērā

Santa Jirgensone, Golin Riga, 13.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā visās jomās, arī saziņā šobrīd esam kļuvuši digitālāki. Tā, piemēram, pašreizējais aktīvo Facebook lietotāju skaits jau pārsniedzis 2 miljardus, Youtube izmanto vairāk nekā 1,5 miljardi lietotāju, savukārt Instagram vietnē pulcējušies nu jau 800 miljoni. Zīmolu komunikācijā šī tendence ir jāņem vērā un jāizmanto tās sniegtie ieguvumi.

Viena no jaunākajām un aktuālākajām lietām, ko šobrīd izmanto uzņēmumi, ir viedokļu līderu piesaiste. Citiem vārdiem sakot, zīmols ne tikai pats stāsta par sevi, bet uztic to darīt arī kādai sabiedrībā zināmai personībai (Instagram slavenībai, blogerim, Youtube zvaigznei u. c.), kas noteiktos informācijas kanālos spēj uzrunāt un ietekmēt lielu daļu auditorijas.

Kas jāievēro, lai viedokļa līderu jeb zīmola vēstnešu iesaiste būtu pēc iespējas efektīvāka?

Match jeb svarīgi, lai jums saskan

Pats svarīgākais un būtiskākais priekšnoteikums ir atrast personību, kas būs īstais zīmola vēstnesis. Svarīgi, lai šim cilvēkam uzņēmuma ražotā produkcija būtu nepieciešama un atbilstoša viņa dzīvesstilam un vērtībām. Ne mazāk nozīmīgi ir raudzīties, lai viņa izteiksmes veids un komunikācijas platforma būtu saskaņā ar to, ko vēlas ieraudzīt konkrētais uzņēmums. Ja uzņēmums vēlas, lai par tā produkciju tiek vairāk stāstīts un skaidrots, tad par zīmola vēstnesi jāizraugās cilvēks, kuram padodas tekstu radīšana un kura veidotajā saturā ieklausās tās sabiedrības grupas, kas uzņēmumam ir svarīgas un ko tas vēlas uzrunāt. Savukārt, ja uzņēmums vēlas kāpināt savu atpazīstamību un būt vairāk saredzēts, jāizvēlas tāds zīmola vēstnesis, kuram tuvākais un ērtākais izteiksmes veids ir attēli vai video. Tātad – uz ekopulvera izmēģināšanu aicināsim kādu vides aktīvisti-mammu, kas ar pieredzi dalīsies savā blogā, savukārt par stilīgu kafejnīcu ļausim runāt fotogrāfam-gardēdim un krāšņiem Instagram attēliem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – bijušās viesnīcas Rīga pārbūve

Zane Atlāce - Bistere, 19.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats viesnīcas ēkas pārbūvē Aspazijas bulvārī 22.

Bijušās viesnīcas Rīga pārbūve par starptautiski augstās klases viesnīcu tīkla Kempinski objektu veikta augstā izpildījuma kvalitātē, lietojot augstvērtīgus materiālus atbilstoši šī līmeņa standartiem, uzskata Latvijas Arhitektu savienības pārstāve Daiga Dzedone.

Pilnībā ir respektēts un saglabāts ēkas ārējais vēsturiskais veidols, pilnveidota un uzlabota konstruktīvā struktūra, veiktas funkcionālā plānojuma izmaiņas un klasiska stila interjera izveide. «Diemžēl, neskatoties uz interjera autoru lielo darbu un, neapšaubāmi, augsto izpildījuma līmeni, interjers kopumā ir bezpersonisks, bez identitātes. Priecē fakts, ka daļa apdares materiālu ir vietējās izcelsmes, tāpat arī pārliecinoši augstās kvalitātes mēbeļu un citu interjera elementu realizācija ir Latvijas ražotāju darbs, taču ne dizaina izveide, kurš tiešā veidā, kaut arī ar saprotamu iemeslu dēļ veiktām izmaiņām, ir kopēts no pasaulē atpazīstamu zīmolu paraugiem (pasūtītāja pārstāvja informācija objekta apskates laikā),» vērtē D.Dzedone. Taču kopumā, viņas ieskatā, objekts ir kvalitatīvs pienesums Rīgas arhitektūrai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – Saieta nams Lāčplēša ielā 71

Zane Atlāce-Bistere, 25.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats Saieta namā Lāčplēša ielā 71.

Latvijas Ainavu arhitektu biedrības pārstāve Iveta Grīviņa uzskata, ka Saieta nama jeb Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus baznīcas jaunbūve ir jauns un pamanāms objekts Lāčplēša ielā. Vizuāli tā nerada asociācijas par baznīcu, drīzāk rada ilūziju par atjaunotu senu Rīgas centra mūra īres namu.

Fotogrāfijas skatiet raksta galerijā!

Priecē, ka ar cieto segumu segtie laukumi Saieta nama ārtelpā nav tikai automašīnu piebraukšanai un novietošanai, bet padomāts arī par iespēju sportot un citām ārtelpas aktivitātēm. Āra basketbola laukuma gala sienu norobežojums – dekoratīva koka redele - vienlaicīgi ir lielisks ārtelpas dekors. Gaumīgi risināti arī automašīnu stāvvietu iezīmēšana ar bruģa zīmējumu. Īpašs prieks un bauda acīm ir pagalma dekoratīvā daļa, kas vienlaicīgi ir arī ilgtspējīga lietus ūdeņu apsaimniekošanas sistēma. Pagalma stādījumi rada mūsdienīgas un modernas ārtelpas iespaidu, ko pastiprina dizainiski pievilcīgie soliņi un atkritumu urnas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā apģērbu mazumtirgotāja SIA Baltika Latvija, kas nodarbojas ar zīmolu Monton, Mosaic, Baltman, Ivo Nikkolo un Bastion apģērbu mazumtirdzniecību, apgrozījums praktiski saglabājās 2016. gada līmenī un bija 10,078 miljoni eiro, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem 2017. gadā pieauga par 45,6% salīdzinājumā ar gadu iepriekš un bija 16 tūkstoši eiro.

Uzņēmumam izdevies noturēt preču pārdošanas apjomus iepriekšējā gada līmenī, kaut arī tika slēgts zīmola Bastion veikals tirdzniecības centrā Origo, jo tas strādāja ar zaudējumiem. Gada beigās uzņēmumam bija 21 veikals.

SIA Baltika Latvija norāda, ka tā pārskatījusi preču sortimentu atsevišķos veikalos un mainījusi preču izpārdošanas stratēģiju, kas pozitīvi ietekmēja pārdošanas rezultātus. Apģērbu mazumtirgotājs pērn ieviesis pakalpojumu interneta pasūtījumu saņemšanai dažos veikalos.

Tuvākajā nākotnē SIA Baltika Latvija plāno paplašināt zīmola Ivo Nikkolo veikalu tirdzniecības centrā Galerija Riga un šajā pašā tirdzniecības centrā pārvietot zīmola Baltman veikalu uz otro stāvu. Uzņēmums plāno arī stiprināt zīmola Monton pozīcijas tirgū un paplašinās to veikalu loku, kuros iespējams saņemt internetā pasūtītās preces.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Grib atkārtot to, kas Dzintaram izdevās Padomju Savienībā

Anda Asere, 24.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunizveidotās Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas mērķis ir kopīgiem spēkiem iekarot Eiropas kosmētikas tirgu

Db.lv šopavasar ziņoja, ka Latvijas kosmētikas nozares uzņēmumi – Madara Cosmetics, Bio2You, Stenders, Kinetics Nail Systems un Ieva Plaude-Rēlingere – nodibinājuši Latvijas Kosmētikas ražotāju asociāciju.

Lielākais izaicinājums, vēloties iekarot jaunus tirgus, ir pārliecināt pircēju, ka tik mazā valstī šāda industrija var pastāvēt. «Mums ir stabila bāze, kāpēc attīstījās kosmētikas ražošana. 90. gadu sākumā, sabrūkot Padomju Savienībai, diezgan ievērojama liela daļa no medicīnas vidējā personāla Latvijā pārkvalificējās uz skaistumkopšanu, un pašlaik Latvijas skaistumkopšanas pakalpojumu kvalitāte ir viena no labākajām Eiropā. Es nesaku, ka Francijā vai Londonā nevar dabūt tikpat labus pakalpojumus, bet tā ir ļoti šaura niša, pakalpojumi ir dārgi. Latvijā ir spēcīga skaistumkopšanas pakalpojumu nozare un tas ir pamats tam, ka kosmētikas ražotāji savus produktus var uzreiz pamēģināt pie nozares speciālistiem. Otrs iemesls ir uzņēmums Dzintars. Tā bija PSRS nozīmīgākā fabrika, kas ir atstājusi savu nospiedumu Latvijas ķīmijas nozarē. Mēs gribētu atkārtot to, kas Dzintaram izdevās Padomju Savienībā – mēs to ambiciozi gribētu atkārtot Eiropas Savienībā,» saka I. Plaude-Rēlingere, Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja. Vaicāta, kuram no uzņēmumiem tas varētu izdoties, viņa norāda, ka katram no asociācijas esošajiem biedriem ir liels potenciāls, turklāt katram tas ir iespējams savā nišā. «Eiropa ir tirgus ar 510 milj. iedzīvotāju. Jāizmanto tas, ka iekšējā Eiropas tirgū nav muitas barjeru, var reģistrēt filiāles un vienotu zīmolu – tas viss ietaupa finanses un dod iespējas tādas valsts uzņēmumiem kā Latvija,» viņa spriež.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kosmētikas ražotāji turpina augt Latvijā un ārpus tās

Anda Asere, 23.05.2019

Pagājušais gads bija zīmīgs arī ar to, ka mainīta uzņēmuma attīstības stratēģija vietējā tirgū un ir sākta sadarbība ar Latvijas lielākajām veikalu ķēdēm, stāsta Raimonds Krampāns, SIA Cita Lieta Pārdošanas daļas vadītājs.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairums vietējo kosmētikas ražotāju 2018.gadā spējuši audzēt apgrozījumu pat par 30 un 40%.

Jau otro gadu Latvijas lielākais kosmētikas ražotājs ir ekoloģiskās kosmētikas uzņēmums AS Madara Cosmetics, kas turpina strauji augt un attīstīties. «2018. gadā uzņēmums ir veiksmīgi strādājis iepriekšējos gados attīstītajos tirdzniecības kanālos un sasniedzis 29% neto apgrozījuma pieaugumu pret 2017. gadu. Līdz ar neto apgrozījuma pieaugumu ir pieaugusi arī uzņēmuma peļņa, veidojot 1,52 miljonus eiro pēc nodokļiem, kas ir 21,7% pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu,» uzskaita Uldis Iltners, AS Madara Cosmetics valdes loceklis.

Pagājušais gads uzņēmumā ir bijis zīmīgs ar jaunu, inovatīvu produktu ieviešanu tirgū, kas devuši būtisku pienesumu gan uzņēmuma izaugsmē, gan reputācijā. 2018. gadā ir sākts darbs pie vairākiem liela mēroga attīstības projektiem. Viens no nozīmīgākajiem pēdējo piecu gadu attīstības projektiem ir dabīgas, sertificētas dekoratīvās kosmētikas līnijas izstrāde. Tāpat tiek aktīvi strādāts un ieguldīts koncerna zīmolu atpazīstamības veicināšanā ārvalstu tirgos, radot pozitīvus apstākļus turpmākajai izaugsmei. «2018. gads uzņēmumā ir bijis aktuāls ar jaunu produktu veiksmīgu ieviešanu tirdzniecībā. Īpaši izceļama ir saules aizsardzības produktu līnija. Šīs līnijas attīstība ir turpināta, un 2019. gadā tirgū izlaisti vēl trīs jauni šīs kategorijas produkti. Saules aizsargkrēmi tiks ieviesti arī zīmola Mossa sortimentā,» atklāj U. Iltners.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Madara Cosmetics: Pirmajā pusgadā īpaši svarīgs projekts bija pievienošanās dekoratīvās kosmētikas segmentam

Žanete Hāka, 28.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajā pusgadā AS Madara Cosmetics īpaši svarīgs projekts bija pievienošanās process jaunam nozīmīgam tirgus segmentam – dekoratīvajai kosmētikai – un ar to saistītie sagatavošanās uzdevumi, šā gada pirmā pusgada pārskatā norāda AS Madara Cosmetics.

Dekoratīvā kosmētika pasaulē veido trešo lielāko skaistumkopšanas nozares kategoriju pēc ādas kopšanas/saules aizsargkrēmu un matu kopšanas produktiem. Dekoratīvās kosmētikas segments pasaulē turpina augt ar stabilu 6% rādītāju. Sociālie plašsaziņas līdzekļi, tostarp selfiju kultūra, veicina kategorijas izmaiņas un attīstību, sniedzot interesantas iespējas jaunu produktu ieviešanai tirgū, norāda uzņēmuma pārstāvji.

Lai gan aizvien populārākas kļūst dabiskās tendences, dekoratīvās kosmētikas segmentā joprojām dominē ierastie dekoratīvās kosmētikas zīmoli, kuru dabiskuma jēdzieni ir ļoti ierobežoti. Ņemot vērā tirgus gatavību un sekojot īpaši veiksmīgai saules aizsarglīdzekļu, tostarp CC (toņa korekcijas) krēmu ieviešanai tirgū, kas ir ādas kopšanas un dekoratīvo kosmētiku apvienojoši produkti, uzņēmums ir nolēmis turpināt ieguldījumus pigmenta formulu izpētē un attīstībā un ražošanas metodēs.

Komentāri

Pievienot komentāru