Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Ņemot vērā, ka no nākamā gada 1.janvāra būtu liela neziņa par jauno situāciju ar minimālajām sociālajām iemaksām, kādam bija jāuzņemas atbildība un tās jāapstādina, šodien Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā atzina Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Šādu lēmumu viņš pieņēmis, analizējot, kāda situācija varētu iestāties no nākamā gada, kad iedzīvotājiem būtu neziņa par to vai viņiem būs darbs, vai uz nodokļa rēķina tiks samazināta alga. «Saprotot, ka situācija janvārī var būt pilnīgi nekontrolējama, kādam bija jāuzņemas atbildība to pateikt. Tāpēc arī vakar nācu klajā ar priekšlikumu koalīcijai, ka tā ir jāapstādina,» skaidroja Kučinskis. Viņa ieskatā, nevar ieviest izmaiņas, nezinot, kā realitātē tas tiks īstenots.

Tāpat neesot normāli, ka nepārtraukti tika papildināts izņēmumu saraksts ar mērķa grupām, uz kurām jaunais regulējums neattieksies.

Savukārt no jaunā gada ir jāsāk darbs no jauna, veidojot jaunu sistēmu. «No jaunā gada sākam darbu no gala un uzņemos visu atbildību par šo,» noteica premjers. Viņš arī apņēmies situāciju līdz pirmdienai izskaidrot koalīcijas partneriem.

Netaisos bremzēt nodokļu reformu tikai tādēļ, ka katrai pusei ir dažāda attieksme, šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš norādīja, ka novērtē uzņēmēju organizāciju pienesumu reformu veidošanas procesā, un, tikai kopīgi, ieklausoties vienam otrā, būs iespējams nonākt līdz «finišam». Viņš uzskata, ka uzņēmēju organizāciju iebildumi nav viennozīmīgi vērtējami un patiesība vienmēr ir kaut kur pa vidu.

Lai gan dzirdami iebildumi, pēc premjera domām reformas ieguvumi ir visnotaļ lieli, kaut gan varbūt nav tādi, kādus tos bija iedomājušies uzņēmēji. Kučinskis sacīja, ka iepriekš izstrādātais modelis apdraudēja visas tās iestādes, kas tiek finansētas no valsts budžeta.

«Uzskatu, ka vienošanās ar uzņēmējiem joprojām ir spēkā. Nepieņemu nekādus pārmetumus, jo šajā pašā vienošanās par kopīgu darbu ir ieraksts, ka ejam uz to, lai ieņēmumi no nodokļiem iekšzemes kopproduktā (IKP) būtu 32% vai 33%. Tikmēr pirmais piedāvājums, ko izstrādāja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Banka paredzēja 28% no IKP,» uzsvēra Kučinskis.

Biotehnoloģisko iekārtu ražotājs Biosan iekļuvis jau 80 pasaules valstu tirgos

1992. gadā dibinātais Latvijas – Anglijas kopuzņēmums SIA Biosan nodarbojas ar laboratorijas iekārtu un piederumu ražošanu. Pēdējos gados tas ir kāpinājis apgrozījumu, bet pērn krietni palielinājis arī peļņu. 2014. gadā SIA Biosan peļņa bija 206,4 tūkst. eiro, bet 2015. gadā tā sasniedza jau 460,95 tūkst. eiro, liecina Lursoft informācija. Viens no negatīvajiem aspektiem pagājušajā gadā bija par 29% sarukusī iekārtu pārdošana Krievijas tirgū, kas saistīta ar rubļa kursa kritumu, pieprasījuma samazināšanos, kā arī ekonomiskajām sankcijām Krievijā. Savukārt pozitīva attīstība vērojama Āzijas reģionā – tur pārdošanas apjomi pieauguši par 24%, kamēr Rietumeiropā un Austrumeiropā - par 10%, bet Latvijā - par 15%. 2015. gadā SIA Biosan ražošanas daļa pārņēma un reorganizēja jaunu iekārtu eksperimentālās salikšanas posmu un sāka ražot trīs jaunus produktus, kā arī tika izstrādāta un realizēta pašreizējo produktu tehnoloģiskā modernizācija.

#Premjers pilnībā paļaujas uz KNAB un Ģenerālprokuratūru, kas uzsver, ka kukuļņemšanas lietai pret Latvijas Bankas vadītāju ir pamats.

Premjers Māris Kučinskis (ZZS) pilnībā paļaujas uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) un Ģenerālprokuratūru, kas uzsver, ka kukuļņemšanas lietai pret Latvijas Bankas vadītāju Ilmāru Rimšēviču ir pamats un tā tiks novesta līdz tiesai.

Man ir uzticība Latvijas drošības iestādēm, šorīt telekanālā LNT paziņoja politiķis un piebilda: «Likmes uz šo lietu ir ļoti augstas.»

Kučinskis atkārtoti aicināja nodalīt kā savstarpēji nesaistītus vairākus aktuālos procesus, proti, KNAB izteiktajām apsūdzībām Rimšēvičam par kukuļņemšanu nav nekāda sakara ar pašlaik Latvijā strādājošām bankām un līdz ar to šis process nekādi nav saistīts ar ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas («FinCEN») paziņojumiem par pārkāpumiem «ABLV Bank» un šīs bankas vadības iespējami veiktu kukuļdošanu šo pārkāpumu piesegšanai.

Viena no valdības prioritātēm ir tautsaimniecības attīstība, un šī mērķa sasniegšanā būtiska nozīme ir jaunajai nodokļu reformai, kurai jāsāk darboties 2018.gada 1.janvārī, aģentūrai LETA sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Kučinskis nodokļu reformas nepieciešamību pamatoja ar to, ka Latvijā patlaban ir vērojams ekonomikas pieaugums - par to liecina gan makroekonomiskie rādītāji, gan arī iekasētie nodokļi. Tomēr attīstības tempa palielināšanai Latvijai ir nepieciešama vienkārša, atraktīva un ilglaicīga nodokļu sistēma - instruments, kas stimulētu vietējos uzņēmumus ieguldīt savā attīstībā un rosinātu ārvalstu investoru interesi.

Mums vajadzīgi jauni uzņēmumi un labi apmaksātas darbavietas. Jauna nodokļu sistēma mums ir nepieciešama, lai sasniegtu valdības izvirzīto mērķi par 5% ekonomikas pieaugumu gadā, uzsvēra premjers.

Kā vēl vienu iemeslu reformai viņš minēja nepieciešamību mazināt sociālo nevienlīdzību. Tas nozīmē ienākumu izlīdzināšanu starp mazo un lielo algu saņēmējiem. "Te svarīgs instruments ir ar nodokļiem neapliekamā minimuma būtiska paaugstināšana, jo līdz ar tā ieviešanu zemu un vidēju algu saņēmēju ienākumi pieaugs. Vēl divi būtiski virzieni sociālas nevienlīdzības izskaušanā ir tā saukto aplokšņu algu saņēmēju legalizēšana un arī progresīvās iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieviešana. Par progresivitāti vēl būs debates, bet tai noteikti ir jābūt," uzskata Kučinskis.

Valdība šodien panāca vienošanos ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) arī nākamgad saglabāt pašreizējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) proporciju - 80% par labu pašvaldībām un 20% valsts budžetā.

LPS gan ikgadējā domstarpību un vienošanās protokolā lūdza paredzēt izmainīt IIN proporciju, paredzot, ka pašvaldību budžetā tiek ieskaitīts 81% no IIN. Tomēr valdība pret proporcijas pārdali iebilda.

LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis gan bilda, ka pašvaldības varētu piekrist saglabāt pašreizējo situāciju, ja protokolā tiek iekļauta atruna, ka gadījumā, ja tiek pieņemti lēmumi, kas ietekmē pašvaldību budžeta bāzi vai izdevumus, tad tiek kompensēti negatīvie fiskālie efekti. Pret to iebilda Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), skaidrojot, ka tas var novest pie absurdām situācijām, kad kompensēšana notiek automātiski, par to nediskutējot.

Steidzami ir nepieciešamas plāns īres dzīvokļu celtniecībai, ceturtdien tikšanās laikā ar Cēsu novada domes pārstāvjiem uzsvēris Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Premjera birojā aģentūru LETA informēja, ka vizītes laikā Kučinskis tikās ar Cēsu domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu (V) un pašvaldības deputātiem, lai diskutētu par pašvaldībai un valstij kopumā aktuāliem jautājumiem.

Sarunas laikā tika aktualizēts gan Cēsu pašvaldībai, gan Latvijai kopumā būtisks jautājums - nepieciešamība attīstīt jaunu īres dzīvokļu tirgu. Kučinskis norādīja, ka īres dzīvokļu celtniecība ir svarīgs jautājums, kas jārisina, lai valsts tautsaimniecība attīstītos, lai cilvēki dzīvotu reģionos, arī tie, kuri atgriežas no darba gaitām ārvalstīs.

«Jau tuvākajā laikā ir nepieciešams konkrēts plāns, atbilstoši kuram notiktu īres dzīvokļu celtniecība, un šis process tiktu efektīvi finansēts,» uzsvēra Kučinskis.

Statistikas skaitļi liecina, ka Latvija strauji aug - mēs vairāk ražojam un eksportējam, mēs vairāk nopelnām un vairāk tērējam, mēs tuvojamies savam mērķim - Eiropas Savienības vidējam dzīves līmenim, Jaungada uzrunā paziņoja aizejošais Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Politiķis atzina, ka turpat līdzās vairojas izaugsmes ēna un nevienlīdzība. «Spožie statistikas dati nekādi nespēj iepriecināt tos, kuri savu katra mēneša budžetu mēra vien dažos simtos eiro. Tomēr Latvijas budžeta iespējas ir tādas, kādas tās ir, jo iespējas palielināt minimālo algu, pensijas un pabalstus dos tikai Latvijas ekonomikas izaugsme. Cita ceļa brīvai valstij nav. Mums jau reizēm ļoti gribas ticēt absurdiem solījumiem, tomēr budžeta skaitļus piemānīt nevar,» pauda premjerministrs.

Kučinskis pauda gandarījumu par sāktajām reformām izglītībā un veselības aprūpē, kurām «ieslēgt atpakaļgaitu vairs neizdosies». «Jā, daudzas lietas ir palikušas nepabeigtas, bet pamati ir iebūvēti stingri, jo izglītībai un veselības aprūpei jābūt pieejamai un, galvenais, kvalitatīvai,» uzsvēra Ministru prezidents.

Latvija ir viena no labākajām vietām, kur attīstīt biznesu, atklājot Latvijas un Polijas biznesa forumu Varšavā ceturtdien sacīja Latvijas premjers Māris Kučinksis.

Viņš norādījis, ka pēdējos trīs gados ir daudz paveikts, lai stiprinātu valsts konkurētspēju - 2014.gadā Latvija pievienojās Eirozonai, 2015.gadā tika sekmīgi novadīta pirmo prezidentūra Eiropas Savienībā, pagājušajā gadā Latvija kļuva par OECD dalībvalsti, savukārt nesen publiskotajā reprezentatīvajā Doing Business reitingā Latvija pacēlusies uz augsto 14.vietu, informē M.Kučinska preses sekretārs Andrejs Vaivars.

Uzrunājot klātesošos, M.Kučinskis norādīja, ka globālā ekonomikas transformācijas procesā arvien svarīgāku lomu ieņem pakalpojumi, jo īpaši tādi, kas pat šobrīd vēl nav radušies - un tas vistiešāk ir saistīts ar tehnoloģisko un datu atvērtības revolūciju.

Latvija un Igaunija ir paveikušas virkni kopīgu darbu, tomēr darāmā vēl ir daudz, otrdien atklājot pirmo Latvijas un Igaunijas valdību kopīgo sanāksmi, kas veltīta abu valstu simtgadei, uzsvēra Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Uzrunājot abu valstu ministrus, Kučinskis norādīja, ka Latviju un Igauniju vieno kopīgi paveiktais, tomēr šīs dienas sēdē abām valstīm jāvienojas par turpmāk kopīgi darāmajiem darbiem.

Premjers piebilda, ka daudz ir paveikts Latvijas un Igaunijas reģionālajā sadarbībā, nodrošinot abu valstu iedzīvotājiem iespēju bez problēmām pārvietoties pāri robežām. Tajā pašā laikā Kučinskis rosināja domāt par veselības un izglītības pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu pierobežā.

Pēc Kučinska teiktā, abu valstu ministri šodien arī apspriedīs jautājumus, kas saistīti ar transporta nozari un reģionālajiem projektiem. Viņš pauda atzinīgu vārdus par dzelzceļa projektu «Rail Baltica», kas no plānošanas fāzes ir pārgājis projektēšanas fāzē.

#Ministru prezidents atzina, ka ir zināma krīze ar LB vadību.

Premjers Māris Kučinskis (ZZS) nevar iedomāties, ka Latvijas Bankas (LB) vadītājs Ilmārs Rimšēvičs pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktās aizturēšanas varētu vienkārši no rīta ierasties darbā un turpināt strādāt.

Kučinskis LTV «Rīta panorāmā» apsūdzības Rimšēvičam novērtēja kā ļoti nopietnas. Politiķis pieļāva, ka Rimšēvičam varētu tikt piemērots drošības līdzeklis, kas varētu neļaut turpināt vadīt LB.

Ministru prezidents atzina, ka ir zināma krīze ar LB vadību, tomēr centrālā banka arī bez prezidenta esot kompetenta un spējīga strādāt.

Taujāts, vai viņam vēl pirms aizturēšanas bija sniegta kāda informācija par gaidāmo, Kučinskis sacīja, ka KNAB šādos gadījumos, protams, pirms tam dod kādu ziņu, bet valdības vadītājs nevar iejaukties. Viņš esot ticis informēts, jo premjers tomēr veicot zināmu KNAB pārraudzību un «nav tā, ka par biroja darbībām nebūtu zināms nevienam šajā valstī».

Eiropas Savienības (ES) valstu līderi 28. un 29.jūnijā notikušajā Eiropadomē Briselē, kurā piedalījās arī Latvijas Ministru prezidents Māris Kučinskis, izvērtēja situāciju Eiropā, kas izveidojusies pēc Lielbritānijā notikušā referenduma, kur iedzīvotāju vairākums izteica vēlmi redzēt Apvienoto Karalisti ārpus ES, informē premjerministra preses sekretārs Andrejs Vaivars.

ES valstu līderi pauda nožēlu par referenduma rezultātiem, norādot, ka ir jāiegulda liels darbs, lai nākotnē stiprinātu ES, kā arī atrastu labāko modeli turpmākajai ES un Lielbritānijas sadarbībai.

Tiek pieļauta iespēja, ka sarunās starp 27 ES valstīm un Lielbritāniju tiks panākta vienošanās par labu kādam no pašreizējiem sešiem modeļiem, kādi pastāv starp ES un valstīm, kas neatrodas šajā valstu savienībā. Tāpat tiek pieļauts, ka pārrunu rezultātā tiks izveidots pavisam jauns modelis starp ES un Lielbritāniju.

Eiropadomes darba laikā M.Kučinskis uzsvēra, ka Latvijas valdība darīs visu iespējamo, lai aizstāvētu savas nacionālās, Latvijas valstspiederīgo Lielbritānijā un ES dalībvalstu kopējās, intereses. Ministru prezidents atgādināja, ka Lielbritānijā šobrīd dzīvo vairāki tūkstoši Latvijas valstspiederīgo un valstij ir svarīgs šo cilvēku turpmākais liktenis.

Šodien Vienotības pārstāvētie ministri izjauca Valsts vides dienesta (VVD) vadītājas Ingas Koļegovas apstiprināšanu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores amatā.

Visi Vienotības ministri nobalsoja pret Koļegovas apstiprināšanu amatā.

Pēc tam, pamatojoties uz koalīcijas līgumu, tika pieprasīts šī jautājuma izlemšanu atlikt uz nedēļu un turpināt konsultācijas koalīcijas padomē.

Ministru prezidenta biedrs ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) atsaucās uz koalīcijas līgumu, kas paredz, ka gadījumos, kad visi viena politiskā spēka deleģētie klātesošie ministri valdības sēdē balso pret kāda lēmuma pieņemšanu, uz nedēļu jāatliek lēmuma pieņemšana un jāsasauc koalīcijas sanāksme viedokļu saskaņošanai pirms jautājuma atkārtotas izskatīšanas Ministru kabineta sēdē.

Gala lēmums par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu no 2022.gada būs jāpieņem nākamajai valdībai, pirmdien apliecināja līdzšinējās valdības vadītājs Māris Kučinskis (ZZS).

Ministru kabineta komiteja pirmdien lēma virzīt izskatīšanai valdībā Ekonomikas ministrijas (EM) konceptuālo ziņojumu «Kompleksi pasākumi obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai», kurā paredzēts no 2022.gada atcelt OIK un valsts atbalstu «zaļās» enerģijas ražošanai balstīt uz tirgus principiem.

Vienlaikus Kučinskis sacīja, ka aizejošais Ministru kabinets tikai izskatīja piedāvāto risinājumu OIK atcelšanai, bet gala lēmums par to būs jāpieņem jaunajai valdībai. Tāpēc arī šodien, izskatot minēto jautājumu, netika uzklausīts nozares kritiskais viedoklis par EM piedāvājumu. Kučinskis piebilda, ka diskusijas notiks, kad šo jautājumu skatīs nākamais Ministru kabinets.

Ņemot vērā, ka kopš pēdējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules nāves dienesta darba rezultāti nav pasliktinājušies, konkursā uz VID ģenerāldirektora amatu varētu pieteikties arī pašreizējā faktiskā dienesta vadība, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Vaicāts, vai tādējādi viņš aicina konkursā uz VID vadītāja amatu pieteikties pašreizējo šī amata pienākumu izpildītāju VID Nodokļu pārvaldes direktori Daci Pelēko, Kučinskis atbildēja, ka «tieši neaicina», bet tā ir katra paša izšķiršanās. Viņš arī pauda skepsi par to, ka uz šo amatu varētu naski pieteikties «zvaigznes» no privātā sektora, jo esot skaidrs, ka jaunajam ģenerāldirektoram sākumā būs jāsaņem daudzi stipri «sitieni» no tiem, kas negrib spēcīgu VID. Kučinskis gan nevēlējās konkretizēt, kas tie ir.

Vienlaikus premjers atzīmēja, ka šodien vairs nevar runāt par «milzīgiem tīkliem un astoņkājiem», kurus VID nevarētu atmaskot, un to pierādot arī pēdējā laika skaļākās lietas - atklātas vērienīgas nodokļu nemaksāšanas un pat veselas cigarešu ražotnes.

«ABLV Bank» pašlikvidāciju paredzēts saskaņot arī ar ASV institūcijām, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Uz jautājumu, vai ASV neiebilst pret «ABLV Bank» plānu pašlikvidēties, Kučinskis norādīja, ka Latvija ir solījusi bankas pašlikvidāciju saskaņot ar ASV institūcijām. «Mēs esam solījuši, ka process tiks kaut kādā ziņā saskaņots, lai mūsu sabiedrotajiem būtu drošības sajūta,» viņš teica.

Vienlaikus Kučinskis uzsvēra, ka lēmums par bankas pašlikvidāciju ir jāpieņem Latvijai, jo Latvijai būs arī jāatbild par tā īstenošanu. «Mums ir sava likumdošana, mums ir jāpieņem savi lēmumi, jo jebkurā gadījumā jāatbild būs mums - būs jāatbild valdībai, būs jāatbild pašiem [bankas pašlikvidācijas procesa] īstenotājiem,» sacīja premjers.

Pēters Putniņš par ABLV Bank: «Tāda klasiska pašlikvidācijas procesa te nebūs»

Kādam būtu jāuzņemas atbildība par investora izvēli metalurģijas uzņēmumam AS KVV Liepājas metalurgs, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma pauda Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Runājot par politisko atbildību, valdība, kas pieņēma attiecīgo lēmumu, vairs nestrādā, akcentēja Kučinskis. «Vai tur ir kādi juridiskie aspekti, par to lai spriež kompetentās iestādes,» uzsvēra premjers.

«Esmu pārliecināts, ka Saeimā vēl būs vismaz divas izmeklēšanas komisijas,» viņš piebilda.

Kučinskis arī norādīja, ka maijs ir pēdējais laiks, kad valdībai ir jāizšķiras par konkrētu rīcību attiecībā uz KVV Liepājas metalurgs. «Neslēpšu, ka kreditori jau domā par izsolēm. Arī valdībai ir pēdējais laiks izšķirties par savu rīcību,» teica premjers, piebilstot, ka nav pazīmju, kas liecinātu, ka uzņēmums pašreizējā statusā varētu atsākt darbu.

Pēdējo dienu nesaskaņas nav mazinājušas Valsts vides dienesta vadītājas Ingas Koļegovas vēlmi vadīt Valsts ieņēmumu dienestu (VID).

Lūgta komentēt pēdējo dienu laikā izskanējušo informāciju, Koļegova sacīja, ka no politiskajām cīņām neko nesaprot, jo ir ierēdne, kas dara savu darbu.

Savukārt taujāta, vai joprojām gatava uzņemties VID vadīšanu, viņa sacīja - «kamēr neesmu teikusi neko citu, spēkā ir tas, ko esmu jau iepriekš sacījusi». Viņa arī apliecināja, ka gatava strādāt, savukārt, ja kaut kas mainīsies, viņa ir gatava to arī paziņot.

«Bet nav pamata neko mainīt,» sacīja Koļegova, kura gan atzina, ka ir nogurusi no taisnošanās.

Kā ziņots, Vienotības iebildumu dēļ valdība otrdien uz nedēļu atlika Koļegovas apstiprināšanu VID ģenerāldirektora amatā. Koļegovas kandidatūru VID vadītāja amatā atbalstīja Zaļo un zemnieku savienība un nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK.

Valdības koalīcija šodien tomēr vienojās par valsts kontrolētu veselības apdrošināšanas modeli, bet vēl līdz 1.aprīlim paredzēts spriest par konkrētiem papildu finansējuma avotiem.

To šodien pēc koalīcijas padomes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Vienošanās nosaka, ka veselības aprūpes finansēšanas modelis neparedzēs tā atdošanu privātajiem apdrošinātājiem. Kučinskis skaidroja, ka veselības aprūpes finansēšanas modelis paredzēs papildu līdzekļu ieguldīšanu veselības aprūpes sistēmā.

Šodien pieņemtais lēmums paredz atbalstīt valsts finansētu veselības apdrošināšanas modeli attiecībā uz pašreizējo pakalpojumu grozu un iedzīvotājiem neuzlikt papildu maksājumu, aģentūrai LETA skaidroja Kučinska preses sekretārs Andrejs Vaivars. Koalīcijas partneri šodien vienojās par redakcionālām izmaiņām veselības ministres Andas Čakšas piedāvātajā pirmajā veselības finansēšanas modelī, bet tajā netikšot veiktas izmaiņas pēc būtības. Īstenojamā modeļa juridisko formulējumu paredzēts precizēt līdz rītdienas valdības sēdei.

Iespējams, Zviedrijas koncerns «Telia» tikai baidīja ar aiziešanu no Latvijas, ja netiks apvienoti telekomunikāciju uzņēmumi SIA «Latvijas Mobilais telefons» (LMT) un SIA «Lattelecom», bet katrā ziņā valdība ir gatava sadarboties ar «Telia», lai abus uzņēmumus attīstītu, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Premjers atzina, ka valdības lēmums neapvienot LMT un «Lattelecom» viņam nebija pārsteigums, jo arī šāds scenārijs tika izskatīts. Tajā pašā laikā Kučinskis pauda gandarījumu, ka ir turējis solījumu un valdība sniegusi atbildi «Telia».

Pēc Ministru prezidenta teiktā, ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam (V) ir dotas pilnvaras turpināt sarunas ar «Telia» par LMT un «Lattelecom» nākotni, kā arī pārvaldību un investīciju projektu īstenošanu.

«Nav noslēpums, ka gaidot šī procesa rezultātu, bija atlikti uzņēmumu padomes lēmumi par investīciju veikšanu,» skaidroja premjers un piebilda, ka bez papildus investcijām abu uzņēmumu sakaru attīstībā tos sagaida stagnācija.

Lai gan aizejošās valdības vadītājs Māris Kučinskis (ZZS) uzskata, ka Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam (S) būtu jāatkāpjas no amata, tomēr viņš nesteigsies Ministru kabineta darba kārtībā iekļaut Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu, kamēr to nebūs kārtīgi izvērtējuši juristi.

Šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» Kučinskis sacīja, ka vēl nav iepazinies ar visiem VARAM sagatavotā likumprojekta atzinumiem un guvis pārliecību, ka normatīvā akta projekts ir tiesisks un likumīgs. «Mēs šeit nerunājam par ministru vai amatpersonu, kurai ir politiska atbildība. Mēs runājam par sabiedrības ievēlētu pašvaldību. Tādā veidā - ar politiskiem lēmumiem, ar kongresa lēmumiem - vismaz vēl kādi četri, pieci, seši būtu atbrīvojami. Varbūt, ka mana valdība ir pēdējā, kura ievēro tiesiskumu, bet mēs to ievērosim,» norādīja Kučinskis.

Viņš apliecināja, ka VARAM sagatavoto likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu neiekļaus Ministru kabineta sēdes darba kārtībā, iekams nebūs saņēmis nepārprotamus juristu atzinumus, ka šis likumprojekts ir tiesisks.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZ) valdības rīcības plānā nav gatavs iekļaut darbus un punktus, kam varētu nebūt nepieciešamā finansējuma.

Kučinskis šodien pēc koalīcijas partiju sanāksmes žurnālistiem sacīja, ka iepriekš rīcības plānos bija ar naudu nesegtie rīcības virzieni, tomēr viņš nav gatavs piekāpties un runāt par darbiem, kas tiek ierakstīti ar milzīgiem miljoniem.

Valdības vadītājs skaidroja, ka nākamgad ir ļoti ierobežots valsts budžeta pieaugums, tāpēc jāizvērtē rīcības plāna uzdevumi un to, ko var izdarīt bez papildu finansējuma.

Par rīcības plānu Kučinskis pagājušajā nedēļā runājis arī ar ministriem, bet viņi nepiekrīt šādam uzstādījumam. Viņi saka: premjer, es esmu gatavs strādāt, bet tas maksā, teica valdības vadītājs.

Premjers arī akcentēja, ka uz šo jautājumu jāskatās kompleksi, jo vispirms jāveic reformas un tad jāvērtē pieejamais finansējums. Viņš uzvēra, ka papildu līdzekļi nepieciešami izglītības un veselības nozarei, tomēr reāli jāvērtē pieejamie resursi.

Ministru prezidenta biedra loma topošajā valdībā varētu būt strādāšana kopā ar uzņēmējiem pie tautsaimniecības attīstības paātrināšanas, aģentūrai LETA sacīja valdības vadītāja amata kandidāts Māris Kučinskis (ZZS).

Šāds redzējums politiķim ir gadījumam, ja Vienotība piekritīs, ka tās pārstāvim valdībā paralēli ministra postenim ir arī premjera biedra amats, un izvēlēsies šo amatu deleģēt ekonomikas ministram.

Kučinskis norāda, ka premjera biedram līdz ar to būs gan papildu slodze, gan papildu pilnvaras. Viņš jau iepriekš uzsvēra, ka tā dēvēto vicepremjeru uztvers par komandas pārstāvi un tuvāko valdības vadītāja atbalstītāju.

Atbildot uz jautājumiem par biedra statusa ieviešanu, premjera amata kandidāts atzina - ja uz situāciju ir vēlme raudzīties «vienkāršoti», tad šāds statuss Vienotībai tiek piedāvāts arī ar mērķi, lai tā justos novērtētāka. Tas ir reāls piedāvājums strādāt kopā deklarēto mērķu sasniegšanai, kas paaugstinās politiskā spēka līdzdarbību un līdzatbildību, uzsvēra Kučinskis.

Rīgas dome beidzot nolēmusi sakārtot seno Ēbelmuižas parku Ziepniekkalnā. Par darbu veicēju izvēlēta firma, kas konkursa brīdī izkonkurēja citus uzņēmumus. Arī tādus, kuriem bija nodokļu parādi. Būvniekam ir problēmas ar saistību nokārtošanu citos valsts un pašvaldību projektos, taču tas neliedz tam dalību jaunos konkursos, svētdien vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Ēbelmuižas parks ir viens no senākajiem muižu parkiem Rīgā. Tā kopējā platība ir vairāk nekā 9 hektāri. Zemes gabalu ar pamatā smilšainām un pārpurvotām pļavām 18. gs beigās iegādājās lielās Ģildes tirgotājs Joahims Ēbels. Un no senajiem laikiem šeit saglabājušies vairāki viņa laikā stādītie dižkoki, arī Pārdaugavas brangākais ozols.

Kaut Ēbelmuižas parks ir iecienīta pastaigu vieta, tā labiekārtošanai nauda pilsētas budžetā līdz šim neatradās. Projektu sāka pirms četriem gadiem un to finansē no pilsētas investīciju plāna. Parkā iecerēts izbūvēt bruģa un grants seguma celiņus, uzstādīt 40 soliņus, atkritumu urnas, velostatīvus. Pašvaldības uzņēmums “Rīgas gaisma” parku izgaismos.