Finanses

FOTO: Kuras bankas izsniegušas visvairāk kredītu?

Žanete Hāka, 07.06.2016

10. PrivatBank

Kopējais kredītu apjoms: 224,6 miljoni eiro
Izmaiņas gada laikā: -20,6%

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Šā gada pirmā ceturkšņa beigās banku izsniegto aizdevumu apmērs sasniedza 14,68 miljardus eiro, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati.

Tas ir par 0,03% jeb 4,3 miljoniem vairāk nekā pērnā gada nogalē, bet par 0,8% jeb 116,4 miljoniem eiro mazāk nekā pirms gada.

Galerijā augstāk iespējams aplūkot, kuras bankas izsniegušas visvairāk kredītu!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku kredīti tautsaimniecībai – kuras nozares dominē?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 11.12.2018

1. attēls. Banku kredītu īpatsvars nozaru komersantu kreditoru kopsummā (%)

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

Par to liecina arī komersantu finanšu rādītāju salīdzinājums pēdējos desmit gados – gandrīz visās nozarēs kredītu īpatsvars uzņēmumu aizņemtajos līdzekļos krasi samazinājies. Tomēr tautsaimniecības noturīgas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama plašāka kredītu pieejamība investīcijām.

Protams, pat gados, kad kredītportfelis kopumā būtiski saruka, tika izsniegti arī jauni kredīti, savukārt atsevišķās nozarēs, neraugoties uz banku kredītu lomas mazināšanos kreditoru sastāvā, kredītportfeļa dinamika bijusi krietni labvēlīgāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Šajā rakstā aplūkosim, kāda bijusi uzņēmumu kreditēšanas dinamika atsevišķu nozaru skatījumā un kādas ekonomikas nozares bankas vairāk kreditē eiro zonā kopumā, kā arī Igaunijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmumu kreditēšanas atkopšanās varētu pozitīvi ietekmēt Latvijas tautsaimniecību

Žanete Hāka, 16.12.2015

Eirozonas uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto kredītu attiecība pret IKP 2013. un 2014. gadā un 2015. gada 1. pusgadā, %

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tautsaimniecībā šis gads bijis stabils, saglabājoties mērenai izaugsmei, bet gada inflācijas līmenim svārstoties ap nulles līmeni, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Arī eirozonā kopumā iekšzemes kopprodukts audzis un inflācija lielākoties bijusi tuvu nullei. Eirosistēmai turpinot atbalstošas monetārās politikas īstenošanu, nodrošināta zema finansējuma izmaksu vide, kas veicinājusi kreditēšanas atgūšanos un stimulējusi pieprasījuma izaugsmi. Lai gan ekonomisko vidi skāruši atsevišķi satricinājumi, piemēram, pašlaik aktuālie notikumi Grieķijā un tautsaimniecības stāvoklis Ķīnā, situācija šajās valstīs nav saasinājusies vēl vairāk.

Jau septiņus gadus Latvijā vērojams kredītportfeļa samazinājums, tomēr par spīti tam iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpums pēdējos gados pašmājās bijis straujāks nekā eiro zonā kopumā un arī vairumā citu eiro zonas dalībvalstu. Arī 2015. gada pirmajos trīs ceturkšņos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu IKP Latvijā audzis attiecīgi par 1,8%, 2,7% un 3,3%, bet eirozonā kopumā – par 1,3%, 1,6% un 1,6% (ātrais novērtējums). Lai gan kāpums līdz šim vairāk nodrošināts ar alternatīviem resursiem, tostarp Eiropas Savienības (ES) fondiem, tālākā izaugsmes uzturēšanā bez kreditēšanas pieauguma neiztikt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Problemātiskos Trasta komecbankas aktīvus turpmāk pārdos citādi

Māris Ķirsons, 26.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Haotiska un stresaina likvidējamās AS Trasta komercbanka aktīvu izpārdošana izolēs nenotiks

Iepriekšējā administratora laikā aktīvu pārdošana notika atbilstoši likumam, bet vairākos gadījumos neefektīvi no kreditoru skatupunkta. Savukārt, padziļināti izpētot pircējus, kuri uzvarēja izsolēs, var secināt, ka reizēm tie ir tieši vai netieši saistīti ar parādnieku, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Turpmāk problemātiskos bankas aktīvus pārdos citādi. Haotiska un stresaina likvidējamās AS Trasta komercbanka aktīvu izpārdošana izolēs nenotiks, tiks meklēti iespējami labākie pircēji, lai kreditori atgūtu maksimāli vairāk naudas. To intervijā Dienas Biznesam stāsta maksātnespējīgās AS Trasta komercbanka administrators Armands Rasa. Viņš atzīst, ka bankas likvidācijas procesu nekādi neietekmēs tās īpašnieku risinātais tiesas process pret Eiropas Centrālo banku par komercbankas licences atsaukšanu, jo no pašas bankas nekas pāri jau nav palicis, un līdz ar to atgriezt to situāciju, kāda bija 2016. gada martā, nav iespējams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Trasta komercbankas administratora komanda pērn atlīdzībās saņēmusi 1,153 miljonus eiro

Db.lv, 16.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās Trasta komercbankas administratora komandas atlīdzība 2018.gadā bijusi 1,153 miljoni eiro, informē administratora pārstāvji.

Kopumā laika periodā no 2017.gada 19.jūnija līdz 2018.gada 1.novembrim administrators Armands Rasa atguvis 7,009 miljonus eiro. Administrators ir pieņēmis trīs lēmumus par kreditoriem izmaksājamām summām 9,5 miljonu eiro apmērā.

Garantēto atlīdzību izmaksai bankas noguldītājiem veikti maksājumi 593,5 tūkstošu eiro apmērā. 2018.gadā administrators turpināja veikt darbības bankas aktīvu pārdošanai, realizējot astoņus pārdošanas darījumus kopā par 1,144 miljoniem eiro. Bankas kopējo aktīvu summa 2018.gada 30.novembrī veido 39,507 miljonus eiro.

No tiem 16,4 miljoni eiro ir prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm, bet 8,747 miljoni eiro ir citi izsniegtie kredīti, 970,5 tūkstoši eiro eiro ir ieguldījumi radniecīgo un asociēto uzņēmumu pamatkapitālā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējā kreditēšanas politika, kas atspoguļojas Finanšu nozares asociācijas apkopotajos datos, liecina ne vien par to, ka bankas kredītus uzņēmējiem izsniedz mazāk, bet arī par to, ka uzņēmēji šobrīd ir piesardzīgāki jaunu kredītsaistību veidošanā, jo jaunu ekonomiku ietekmējošu ierobežojumu parādīšanās nav prognozējama.

Noguldījumu apjoms bankās ir pieaudzis par 166 miljoniem. Mājokļu kredītu apjomā faktiski krituma nav. Lauvas tiesu kreditēšanas kritumā veido tieši uzņēmumiem izsniegto kredītu samazinājums pret 2019. gadu, un šī tendence ir ne mazāk izteikta kā 2018. vai 2017. gadā, kad uzņēmumiem izsniegtie kredīti Latvijā sarukuši pat vairāk.

Banku sektorā skaidru krīzes ietekmes analīzi traucē Latvijas finanšu sektora “kapitālais remonts”, kā dēļ kopējie Latvijas banku aktīvi saruka teju par sešiem miljardiem eiro. Tajā pašā laikā jāuzsver, ka šo aktīvu samazinājumu ievadīja 2016. gada lēmumi par aktīvu samazināšanu un dividenžu izņemšanu. Swedbank lēmums pamatīgi ietekmēja kopējos skaitļus, bet vēl pēc pāris gadiem sekoja ABLV Bank pašlikvidācija. Uz šo notikumu fona var teikt, ka pašreizējās svārstības kreditēšanas tirgū ir teju nebūtiskas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperts: Kredītu izsniegšana aktivizējas

Žanete Hāka, 31.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīlis iezīmējies ar sen gaidītu un nu beidzot sagaidītu notikumu – iekšzemes kredītu gada pieauguma temps atgriezies pozitīvajā sektorā, informē Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Otro mēnesi pēc kārtas audzis arī banku iekšzemes kredītportfeļa apjoms. Ja martā to noteica vienas bankas darījums finanšu sektora ietvaros, tad aprīlī auga arī nefinanšu sabiedrībām izsniegtie kredīti un nedaudz – arī mājokļa kredīti mājsaimniecībām. Vienlaikus atjaunojās banku piesaistīto noguldījumu kāpums.

Banku kredītu atlikums iekšzemes uzņēmumiem un mājsaimniecībām aprīlī palielinājāspar 0.5%, nefinanšu uzņēmumiem izsniegtajiem aizdevumiem palielinoties par 1%, kredītiem finanšu iestādēm – par 0,6% un mājokļa kredītiem mājsaimniecībām - par 0,02%. Kopējo iekšzemes kredītu gada pārmaiņu temps uzlabojās par 0.7 procentu punktiem, sasniedzot 0,1%, kaut gan kredītiem nefinanšu uzņēmumiem un kredītiem mājsaimniecībām vēl saglabājās negatīvs (attiecīgi -1,9% un -4%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmumu kreditēšana atgūst jaudu

Žanete Hāka, 24.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajos 2016. gada 9 mēnešos nefinanšu uzņēmumu kreditēšana stabili augusi, kas atspoguļojas kopējā iekšzemes kredītportfeļa kāpumā, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Gan banku, gan uzņēmēju noskaņojums kreditēšanas jomā ir pozitīvs, turpinās arī Eirosistēmas atbalstošās monetārās politikas ietekme ar zemajām procentu likmēm, tādēļ ir pamats arī turpmāk gaidīt tālāku kreditēšanas izaugsmi, kas savukārt veicinās ekonomikas stabilitāti un tālākai tautsaimniecības attīstībai nepieciešamās investīcijas.

Pārdzīvotās ekonomiskās krīzes, ārējā pieprasījuma nestabilitātes, tiesiskās vides nesakārtotības un citu faktoru ietekmē bankas vairāku gadu garumā būtiski ierobežoja jaunu kredītu izsniegšanu un arī pieprasījums no aizņēmēju puses bija relatīvi zems. Ja 2015. gadā varējām vērot vien pirmās nelielās uzņēmējdarbības kreditēšanas atkopšanās pazīmes ar nelielu kredītportfeļa kāpumu atsevišķos mēnešos, tad jau 2016. gadā pozitīvās tendences uzņēmumu kreditēšanā redzamas izteikti skaidri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

IZM atbalsta priekšlikumu, izsniedzot studiju kredītu, atteikties no otrā galvotāja

LETA, 18.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atbalsta priekšlikumu atteikties no otrā galvotāja, izsniedzot studiju un studējošā kredītus ar valsts galvojumu, izriet no ministrijas Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktora vietnieces Diānas Laipnieces paustā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē.

Kā vēstīts, lai padarītu studiju un studējošā kredītus pieejamākus, Latvijas Studentu apvienība (LSA) aprīlī rosināja mainīt valsts galvoto studiju un studējošo kreditēšanas sistēmu, padarot to maksimāli vienkāršu un studentiem pēc iespējas vieglāk pieejamu. Atcelta otrā galvotāja prasība un pilnībā valsts galvots studiju un studējošā kredīts LSA ieskatā nodrošinātu iespēju studēt ikvienam neatkarīgi no sociālā stāvokļa.

Šodien komisijas sēdē IZM prezentēja jaunu studiju kreditēšanas sistēma, kas atceļ nepieciešamību pēc otra galvotāja studiju kredītam.

Pēc centiena «salāpīt» esošo sistēmu, izveidotā darba grupa konstatēja, ka nepieciešamas radikālākas pārmaiņas, pastāstīja IZM augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktora vietniece Diāna Laipniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savstarpējo aizdevumu platformā «DoFinance», kopš darbības uzsākšanas pirms septiņiem mēnešiem, investēts pirmais miljons eiro, informē «DoFinance» komunikācijas konsultants Kaspars Zālītis.

Kopumā «DoFinance» platformā reģistrēts 2051 investors, un to ikmēneša pieauguma dinamika tiek vērtēta kā stabila. Platforma ir populāra Eiropas tirgū, tajā pārstāvēti investori turpat no ikvienas Eiropas Ekonomiskās zonas valsts, savukārt aktīvākie investori nāk no Vācijas (30%), Latvijas (14%), Spānijas (11%), Austrijas (4%), Lietuvas (4%), Nīderlandes (3%) un Itālijas (3%).

K. Zālītis informē, ka minimālā investīcija platformā ir 10 eiro, turpretī vidējais investīcijas lielums šajā laika periodā ir 2000 eiro, investējot to vidēji uz 6 mēnešu periodu, izvēloties 12% ienesīguma likmi (šādu modeli izvēlējušies 67% no visiem investoriem). Savukārt investīcijas 6% likmei izvēlējušies 10% investoru, bet 8% likmi – 21% investoru, attiecīgi vidējā ienesīguma likme platformā uz šo brīdi ir 11,13% gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Nebanku finanšu sektors Latvijā piedzīvo kāpumu

Žanete Hāka, 07.06.2016

Latvijā reģistrētas 478 finanšu palīgsabiedrības, 240 citi finanšu starpnieki, 124 piesaistošās finanšu iestādes un naudas aizdevēji, kā arī 8 apdrošināšanas sabiedrības, 13 pensiju fondi un 44 ieguldījumu fondi un alternatīvo ieguldījumu fondi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nebanku finanšu starpnieki – apdrošināšanas sabiedrības, pensiju un ieguldījumu fondi, piesaistošās finanšu iestādes un naudas aizdevēji, finanšu palīgsabiedrības un citi finanšu starpnieki gūst aizvien lielāku nozīmi tautsaimniecības struktūrā, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Pēckrīzes laikā, kad banku aktivitāte kritās, nebanku finanšu sektors Latvijā piedzīvoja kāpumu un līdztekus bankām veicina arī finanšu pakalpojumu lomas pieaugumu iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmē. Tas noticis savstarpējā mijiedarbībā ar kredītiestāžu sektoru, jo nebanku finanšu iestāžu aktivitāti sekmējuši banku kredīti sektora uzņēmumiem, savukārt finanšu starpnieku sekmīgā darbība ļāvusi tiem uzkrāt nozīmīgus resursus savos banku kontos. Šajā rakstā aplūkosim, kas veido nebanku finanšu sektoru un kāda ir šī sektora uzņēmumu loma banku kredītu un noguldījumu portfelī Latvijā un eirozonas dalībvalstīs kopumā, uzsver eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc kreditēšanas izaugsme ir ļoti mērena, ja visi apstākļi ir pozitīvi?

Latvijas Bankas ekonomiste Olga Lielkalne, 23.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd ekonomiskā situācija ir labvēlīga kreditēšanas attīstībai. Par to liecina tendences Eiropā un pašmāju tirgū.

Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums pērn bija 4,5%, un paredzams, ka šogad pārliecinoša izaugsme saglabāsies gan Latvijā, gan ārējos tirgos. Svarīgi, ka attīstība bija ne tikai spēcīga, bet arī plaša no nozaru viedokļa, ka tā nav koncentrēta vienā konkrētā sektorā.

Uzņēmumu un mājsaimniecību aizņemšanās nosacījumi eirozonā jau ilgāku laiku saglabājas labvēlīgi. Noskaņojuma rādītāji gan eirozonā, gan Latvijā ir sasnieguši pēdējās desmitgades augstāko punktu. Likumsakarīgi rodas jautājums – kāpēc kreditēšanas izaugsme ir ļoti mērena, ja visi apstākļi ir tik pozitīvi? Kas uzņēmumiem traucē izmantot labvēlīgo situāciju?

Nav šaubu, ka kreditēšana un valsts ekonomiskā izaugsme ir savstarpēji saistītas. No vienas puses, banku sistēma, īpaši kredīti, nodrošina ekonomikas asinsriti. No otras puses, labvēlīga ekonomiskā vide ir svarīgs priekšnosacījums līdzsvaram kreditēšanas pieprasījuma un piedāvājuma tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Rosina banku un nebanku kreditēšanai veidot vienotu politiku nozares datu analīzei

Anita Kantāne, 11.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija rosina pilnveidot metodoloģiju datu analīzei par nebanku patēriņa kreditēšanas tirgu, kā arī analizēt patēriņa kreditēšanas tirgu kopumā. Priekšlikumu iemesls – asociācija secinājusi, ka esošā uzskaite neatspoguļo patieso situāciju un kropļo priekšstatu par nozares datiem

Galvenais Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) šī brīža vēstījums – nozares uzņēmumi ir gatavi sniegt plašāku informāciju un sadarboties ar uzraugošajām institūcijām un ministrijām, lai situāciju mainītu.

«Medijos daudz tiek ziņots par nebanku kreditēšanu, bet nav informācijas par patēriņa kredītu tirgū kopumā. Ja aplūko, kāda informācija tiek atspoguļota par nebanku kreditēšanas tirgu, it sevišķi par distances patēriņa kreditēšanu jeb «ātrajiem kredītiem», tad jāsecina, ka dati tiek interpretēti un atspoguļoti nekorekti. Domāju, ka būtu jārisina divas lietas. Pirmkārt, jāpilnveido metodoloģija, kā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) apkopo informāciju par nebanku patēriņa kredīta tirgu. Otrkārt, būtu jāvienādo informācija, kāda tiek sniegta par banku un nebanku izsniegtajiem patēriņa kredītiem, veidojot vienotu pārskatu par patēriņa kreditēšanas tirgu. Tādējādi Ekonomikas ministrijai kā patērētāju tiesību aizsardzības politikas veidotājai un citām ministrijām būtu pilnīga un korekta aina par situāciju šajā tirgus segmentā,» pauž LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Citadele banka koncerns pirmajā ceturksnī nopelnījis 7,7 miljonus eiro

Dienas Bizness, 03.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Citadele banka koncerns šī gada pirmajā ceturksnī strādāja ar 7,7 miljonu eiro lielu peļņu, kas ir līdzīgs rezultāts kā 2015. gada attiecīgajā periodā, informē bankā.

Pirmajā ceturksnī Citadele veica dažādas inovācijas un uzņēmējiem sāka piedāvāt kredītus, kas īpaši radīti, lai mazajiem un vidējiem uzņēmējiem finansējums būtu pieejamāks.

«Neskatoties uz to, ka esam daudz investējuši, Citadelei ir arī labi peļņas rādītāji, jo ir pieaudzis klientu skaits. Šogad plānojam turpināt uzsākto attīstību un ieguldīsim mūsu stratēģijas īstenošanā, uzlabojot klientiem piedāvāto produktu klāstu. Mūsu vīzija ir aktivizēt reģionus – gan iedzīvotājus, gan mazos un vidējos uzņēmumus, radot viņiem jaunas iespējas un veicinot ekonomisko aktivitāti reģionos,» saka bankas Citadele valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstermiņa aizdevumi ir Latvijas kredītu nozares neatņemama daļa jau vairāk nekā desmit gadu, taču 2019. gads ātrajiem kreditoriem ir īstā robežšķirtne. Tieši šogad spēkā stājās vērienīgie nozares ierobežojumi, un izmaiņas likumdošanā ir radījušas lielas izmaiņas arī kredītu pakalpojumu tirgū. Lasi šajā rakstā par to, vai ātrie kredīti būs pieejami Latvijā arī turpmāk, un kā norisināsies aizņemšanās īstermiņā!

Ātrie kredīti Latvijā: kas mainās un kas paliek?

2019. gada sākumā nebanku nozares pārstāvji bija ļoti piesardzīgi, vērtējot turpmāko ātro kredītu likteni. Tika lēsts, ka klasiskā izpratnē aizņemšanās īstermiņā paliek pagātnē, taču, gadam tuvojoties noslēgumam, var secināt, ka:

- ātrie kredīti vēl joprojām ir pieejami aizņēmējiem ar atbilstošu maksātspēju;

- nebanku aizdevumi īstermiņa vajadzībām tāpat kā iepriekš ir pieejami tiešsaistē, un aizdevuma noformēšanai nav vajadzīga ne klienta personīgā klātbūtne, ne dokumenti papīra formātā;

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Nebanku aizdevēji šogad kredītos varētu izsniegt 570-590 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 12.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Šogad turpināsies 2017.gadā novērotā tendence - palielināsies no jauna izsniegtie patēriņa aizdevumi ar atmaksas grafiku un garāku aizdevuma termiņu.

No jauna izsniegtie nebanku aizdevumi 2018. gadā varētu sasniegt 570 – 590 miljonus eiro, liecina Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas prognozes par 2018. gadu.

Savukārt kopējais nebanku aizdevumu kredītportfelis gada beigās varētu būt robežās no 625 līdz 635 miljoniem eiro, no kuriem vairāk nekā 55% veidos nebanku aizdevēju, tai skaitā nebanku aizdevēju - banku meitas sabiedrību, sniegtie līzinga pakalpojumi.

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija prognozē, ka patēriņu aizdevumu segmentā 2018. gadā palielināsies konkurence starp bankām un nebanku aizdevējiem. No vienas puses tas mazinās no jauna nebanku izsniegto patēriņa kredītu apjomus, savukārt ekonomiskās situācijas uzlabošanās un algu pieaugums izlīdzinās izsniegto kredītu apjomus. Asociācija prognozē, ka nebanku patēriņu kredītu pieaugums varētu būt 2-3% robežās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deviņus gadus pēc finanšu krīzes, kuras laikā kredītiestādes smagi apdedzinājās, to politika ir konservatīva, un, kaut arī jaunie aizdevumi aug, kredītportfelī straujas kustības nav manāmas, trešdien ziņo laikraksts Dienas Bizness.

Kopējā banku izsniegtā kredītportfeļa apjoms šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ir palicis nemainīgs, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

FOTO: Kuras bankas izsniegušas visvairāk kredītu?

Kreditēšanas attīstība pakāpeniski kļūst aktīvāka, un pēc vairāk nekā septiņu gadu kreditēšanas tempu krituma kopš 2016. gada vidus iekšzemes kredītportfelis sācis palielināties, situāciju raksturo Latvijas Bankas ekonomiste Jekaterina Petkeviča. Iekšzemes kredītportfeļa pieaugumu nosaka kredītu atlikuma pieaugums uzņēmumu sektorā. Lai gan mājsaimniecībām no jauna izsniegtie kredīti būtiski palielinās, tomēr kredītportfeļa gada pārmaiņu temps vēl ir nedaudz negatīvs, un mājsaimniecību kredītportfeļa sarukumu joprojām būtiski ietekmē pirmskrīzes periodā izsniegto ilgtermiņa kredītu mājokļa iegādei nozīmīgā atmaksa. Pēc ekspertes domām, turpmāku attīstību kreditēšanas tirgū noteiks straujāka Latvijas tautsaimniecības izaugsme, aktīvāka investīciju piesaiste un, cerams, aktīvāka ES fondu apguve, kredītņēmēju maksātspējas uzlabošanās un vēl joprojām zemās procentu likmes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

Sun Finance grupa trīs gados uzsāk darbu trīs kontinentos

Jānis Goldbergs, 16.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Sun Finance” ir finanšu tehnoloģiju (fintech) uzņēmums, kas nodarbojas ar kreditēšanu tiešsaistē. Grupa ir dibināta 2017. gadā un jau trešajā darbības gadā pārsniedza 100 miljonu eiro apgrozījuma robežu.

“Sun Finance” strādā 3 kontinentos un 7 valstīs, tostarp, Meksikā un Vjetnamā, bet šis gads, neraugoties uz Covid-19, kļūs par grupas rekorda izaugsmes gadu.

Par “Sun Finance” izaugsmi DB.lv stāsta grupas dibinātājs un vadītājs Toms Jurjevs.

Kas ir finanšu tehnoloģijas vai tiešsaistes kreditēšana?

Ja cilvēkam ir nepieciešams aizdevums, tad viņš var izvēlēties, kur to saņemt – bankā, patērējot tam nepieciešamo laiku, vai arī tiešsaistē mūsu uzņēmuma mājaslapā vai aplikācijā, tam patērējot aptuveni desmit minūtes.

Kā radās ideja par paša uzņēmumu?

Finanšu tehnoloģiju uzņēmumi visā pasaulē pēdējo desmit gadu laikā ir radušies daudz. “Sun Finance” vadošās komandas darba pieredze konkrētajā jomā ir pietiekami liela. Cilvēki ir strādājuši šajā jomā desmit un vairāk gadus. Arī pats esmu strādājis citā uzņēmumā kā vadošs darbinieks. Pienāca laiks, pirms “Sun Finance” dibināšanas, kad sapratu, ka pietiek sēdēt tikai pie vadības galda, gribu būt arī pie akcionāru galda. Toreiz sazinājos ar savu labāko draugu Emīlu Latkovski, kurš nu ir arī mans biznesa partneris, un šobrīd sēžam vienā kabinetā. Toreiz viņu aicināju līdzi dibināt start-up uzņēmumu finanšu tehnoloģiju jomā. Sākām mēs ar biznesu tepat Latvijā. Šo tirgu toreiz arī vislabāk pārzinājām. Mazu brīdi vēlāk uzsākām darbību Dānijā. Faktiski uzreiz pēc tam sekoja Polija, tad Kazahstāna un tālāk jau sekoja eksotiskākas valstis kā Meksika un Vjetnama. “Visjaunākā” valsts grupas portfelī, kurā esam uzsākuši darbu, ir Zviedrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mintos pievienojies Lietuvas nebanku kredītdevējs

Žanete Hāka, 19.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savstarpējo aizdevumu platformai Mintos ir pievienojies nebanku kredītdevējs Kredito garantas, kas Lietuvas lielākajās pilsētās izsniedz aizdevumus pret nekustamā īpašuma ķīlu, informē Mintos.

Līdz ar to šobrīd caur Mintos platformu tiek finansēti aizdevumi, kurus izsnieguši jau pieci nebanku kredītdevēji no Lietuvas.

«Esam patiesi gandarīti par uzsākto sadarbību ar Kredito garantas, jo tas ļaus vēl vairāk stiprināt platformā izvietoto kredītu piedāvājumu no Lietuvas. Ja līdz šim investoriem finansēšanai bija pieejami ar automašīnas ķīlu nodrošināti un biznesam izsniegti aizdevumi no Lietuvas, tad tagad būs pieejami arī hipotekārie kredīti, » uzsver savstarpējo aizdevumu platformas Mintos vadītājs un līdzdibinātājs Mārtiņš Šulte.

Finansēšanai Mintos platformā būs pieejami Kredito garantas zema riska aizdevumi. To summas galvenokārt būs no 1500 eiro līdz 40 000 eiro ar atmaksas termiņu no 6 mēnešiem līdz 10 gadiem. Vidējā neto gada atdeve šiem kredītiem būs aptuveni 8%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Energoefektivitātes uzlabošanai nodrošina kompleksu atbalstu

Armanda Vilcāne, 01.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energoefektivitātes uzlabošanai uzņēmējiem šobrīd pieejami gan dažādi granti un aizdevumi, gan tehniskie risinājumi un bezmaksas konsultācijas

Energoefektivitātes veicināšana uzņēmumos ir viena no Ekonomikas ministrijas (EM) prioritātēm, tāpēc, lai skaidrotu Energoefektivitātes likuma prasības, kā arī sniegtu plašāku ieskatu ar energoefektivitātes paaugstināšanu saistītajos jautājumos, EM gan individuāli, gan kopā ar attīstības finanšu institūciju Altum pēdējos gados veikusi virkni skaidrojošo aktivitāšu, kā arī organizējusi informatīvus pasākumus, norāda EM. Dažādus ar energoefektivitāti saistītus pakalpojumus un preces komersantiem piedāvā arī vairāki enerģētikas nozares uzņēmumi.

Līdzekļi ir

Altum uzņēmējiem sniedz kompleksu atbalstu, piedāvājot gan grantus, gan finansējumu aizdevuma veidā, atgādina attīstības finanšu institūcijas energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs, norādot, ka ar granta līdzekļiem iespējams finansēt energoauditus ēkās, iekārtās, uzņēmuma darbības procesos, sistēmās un mērījumos, kā arī veikt ēku un iekārtu izpēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Nebanku kreditētāji patēriņa aizdevumos izsnieguši 84,7 miljonus eiro

Rūta Lapiņa, 14.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas biedri patēriņa aizdevumos izsniedza 84,7 miljonus eiro, kas ir par 0,2% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

«Ja skatāmies uz kredītu atteikumu skaitu, tad redzam, ka šā gada pirmajos sešos mēnešos 69% gadījumu kredīta izsniegšana nebanku kreditēšanas sektorā tika atteikta, līdz ar to nav vērojams izsniegto kredītu apjoma pieaugums, ko redzam, piemēram, citiem finanšu tirgus dalībniekiem. Lielā mērā tas saistīts ar investīcijām, ko nozares uzņēmumi gan aizvadītā gada beigās, gan šī gada sākumā veica tehnoloģiju risinājumos, lai pilnveidotu klientu maksātspējas vērtēšanas procedūras,» uzsver Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš, skaidrojot faktorus, kas ietekmēja izsniegto kredītu apjomus.

Saskaņā ar asociācijas biedru datiem 2017. gada pirmajā pusgadā bez kavējuma tika atdoti aizdevumi 90% gadījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Jāatceras, ka kredīts nav bezatlīdzības darījums

SEB bankas valdes loceklis, privātpersonu/MVU segmenta biznesa vadītājs Arnis Škapars, 13.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nu jau vairāk nekā 4 gadus eiro valūtas negatīvās procentu likmes ir finanšu sektora ikdiena.

Atgādinu, ka negatīvās bāzes procentu likmes kā naudas cenu nosaka attiecīgās valsts vai valūtas reģiona centrālā banka, tādā veidā pildot tai uzlikto funkciju rūpēties par ekonomikas veicināšanu vai piebremzēšanu. Bāzes procentu likmju pazemināšana no centrālās bankas puses ir signāls ekonomikas tempu kritumam, un pazemināšana rada apstākļus, lai iedzīvotājos un uzņēmējos radītu vēlmi turpināt attīstīt savas ieceres, naudas cenas kontekstā – padarīt naudu lētāku, to aizņemoties.

Otrs būtisks aspekts, kas kopumā jāizprot, ir kredītu un noguldījumu cenas noteikšana. Apstākļos, kad procentu likmes aug (ekonomikas izaugsmes laikā), palielinās gan bāzes likmes kredītiem, gan arī procentu likmes noguldījumiem, jo bankas darbība sastāvs no diviem būtiskiem procesiem – naudas saņemšana caur noguldījumiem un naudas aizdošana caur kredītiem. Un abi šie procesi bankām ir jābalansē.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Trampa ienaidnieku pulkam piepulcējusies Centrālā banka

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 29.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Centrālā banka (CB) jeb Federālo rezervju sistēma ir sajukusi prātā, tā publiski ir izteicies ASV prezidents Donalds Tramps par CB lēmumu paaugstināt procentu likmes, kas septembrī tika paaugstinātas trešo reizi.

Septembrī tās pieauga no 2% līdz 2,25%. Prezidents savos izteikumos ir gājis vēl tālāk un paziņojis, ka CB ir lielāks drauds ASV ekonomikai nekā Ķīna. Šāds paziņojums ir gana skandalozs, jo visās Rietumu demokrātijās centrālās bankas ir neatkarīgas un neviens politiķis un valdība neatļaujas uz tām izdarīt spiedienu.

Kā izteicies Brūkinga institūta ekonomists un eksperts Deivids Vesels, D. Tramps ir «zemo likmju un vāja dolāra zēns». Jāatgādina, ka valstu centrālajām bankām ir viens galvenais uzdevums, kam pakārtoti visi pārējie, – nodrošināt cenu stabilitāti, nepieļaujot ne pārmērīgu inflāciju, ne deflāciju. Lai to īstenotu, centrālo banku galvenais instruments ir procentu likmes noteikšana, par kādu bankas var aizņemties naudu no centrālās bankas, kā arī piemērojamie procenti banku obligātajiem noguldījumiem centrālajā bankā. Piemēram, Eiropas Centrālā Banka ir noteikusi negatīvu likmi banku depozītiem, tādējādi stimulējot tās izsniegt kredītus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tirgū pērnā gada augustā ienācis jauns, ambiciozs biznesa kreditēšanas uzņēmums Monify. Tā kredītportfelis sešu mēnešu laikā pieaudzis 14 reizes, šī gada janvārī sasniedzot 2 miljonus eiro. Monify īsā laikā sekmīgi izvērsis darbību ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā, Igaunijā un Polijā, un plāno iekarot arī citu Eiropas valstu tirgus.

„Mūsu mērķis ir kļūt par lielāko un ātrāko uzņēmumu kreditētāju Eiropā. Gribam panākt, lai ar Monify starpniecību ikviens mazais un vidējais uzņēmums Eiropā bez ķīlas 5 minūšu laikā var saņemt kredītu savam biznesam, izmantojot tikai telefonu vai datoru,” nākotnes vīziju iezīmē Monify dibinātājs Artūrs Geisari.

Uzņēmumiem ikdienā bieži ir situācijas, kad kredītu vajag tūlīt: jāpalielina pasūtījumu apjoms, jāpērk jaunas iekārtas, jāsedz apgrozāmo līdzekļu īstermiņa deficīts vai vienkārši rodas iespēja vairāk nopelnīt, tāpēc steidzami vajadzīga nauda.

Lai saņemtu bankas aizdevumu, jāpārvar daudzas smagnējas birokrātiskas procedūras, kas var prasīt nedēļas. Turklāt nav garantijas, ka banka naudu tiešām aizdos. Arī citi Latvijas nebanku kreditētāji nav pietiekami elastīgi, lai apmierinātu mazo un vidējo uzņēmumu vajadzības pēc ātriem kredītiem bez ķīlas. Gaidot bankas atbildi, tiek izniekots laiks, bet biznesā lēmumi bieži ir jāpieņem zibenīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Luminor: Šogad mājokļu kreditēšanas tirgus kāpumam ir ļoti labi priekšnoteikumi

Db.lv, 01.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot pirmā ceturkšņa rezultātus mājokļu kreditēšanā, var pavisam droši teikt, ka arī šī joma sāk vasarīgi sasilt, stāsta Luminor Privātpersonu apkalpošanas vadītājs Normunds Rudzītis.

«Redzam, ka cilvēku interese un izsniegto mājokļa kredītu skaits aug katru dienu. Luminor lielākais kāpums bija martā, kad mūsu hipotekārā kredīta darījumi sasniedza 32% no kopējā tirgus – tas nozīmē, ka stiprinām savas pozīcijas, izsniedzot katru trešo hipotekāro kredītu.»

N.Rudzītis stāsta, ka kāpums martā skaidrojams ar jauno paplašināto Altum programmu, kas ir īpaši piemērota jaunajiem speciālistiem. Tai ir liels pieprasījums, un pieteikumu skaits turpina augt. Jau šobrīd Luminor izsniegtie kredīti kopā abās Altum programmās sasnieguši gandrīz pusi no kopējā hipotekāro kredītu skaita.«Šogad mājokļu kreditēšanas tirgus kāpumam ir ļoti labi priekšnoteikumi un milzīgs potenciāls, kas veicinās gan mājokļu iegādi, gan renovēšanu, gan būvēšanu un nenoliedzami uzlabos kopējo dzīves vides kvalitāti,» saka Rudzītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperts: Kreditēšanas situācija Latvijā nokļuvusi jaunā posmā

Žanete Hāka, 26.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlijā jau piekto mēnesi pēc kārtas fiksēts kopējā iekšzemes kredītportfeļa kāpums un jau ceturto mēnesi auguši nefinanšu uzņēmumiem izsniegtie kredīti, informē Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Lai gan absolūtā izteiksmē kāpums bijis mērens, pozitīvajā sektorā stabilizējies arī kredītu gada pieauguma temps. Savukārt banku piesaistīto noguldījumu atlikums jūlijā saruka, krītoties nefinanšu sabiedrību norēķinu kontos esošajiem līdzekļiem.

Banku iekšzemes kredītu atlikums jūlijā palielinājās par 0,2%, nefinanšu uzņēmumiem izsniegtajiem aizdevumiem palielinoties par 0,4%, kredītiem finanšu iestādēm – par 0,5% un patēriņa kredītiem mājsaimniecībām - par 1%. Lēni sarukt turpināja tikai mājokļa kredītu portfelis. Kopējo iekšzemes kredītu gada pieauguma temps sasniedza 1,8% un nefinanšu sabiedrībām izsniegto – 0,6%. Savukārt mājsaimniecībām izsniegto kredītu gada krituma temps samazinājās līdz 3,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru