Ražošana

FOTO: Latvijai iespēja kļūt par iekārojamu ārvalstu burātāju galamērķi

Linda Zalāne, 16.06.2016

Jaunākais izdevums

Līdz ar jahtu ostu infrastruktūras attīstību Latvija varētu kļūt par iekārojamu ārvalstu burātāju galamērķi, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pagaidām gan tas ir tikai sapnis, jo vien dažas no piekrastē esošajām jahtu piestātnēm pēdējos gados ir piedzīvojušas pārvērtības, bet liela daļa vismaz pagaidām burātājiem pievilcīgas nešķiet. DB aptaujātie ostu apsaimniekotāji uzsver, ka situācija uzlabosies tikai tad, ja to attīstībā lielāku interesei izrādīs valsts, privātajiem uzņēmējiem jahtu piestātņu uzturēšana nav ienesīgs bizness. Tāpat būtu jālauž iesīkstējušais stereotips, ka burāšana ir ekskluzīvs hobijs.

Rīgā šobrīd ir septiņas laivu un jahtu piestātnes, kurās kopā iespējams uzņemt ap 950 dažādu izmēru kuģošanas līdzekļu.

Visu rakstu Neizmantotā sidraba ādere iespējams izlasīt ceturtdienas, 16.jūnija, laikrakstā Dienas Bizness, 15.lpp.!

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Cerot uz jahtu atgriešanos ūdeņos

Ilze Žaime, 09.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ūdeņus baudot uz jahtas klāja, Klips-B īpašnieki saglabā cerību, ka attīstīsimies par jūras lielvalsti, kā tam būtu jābūt, raugoties kartē

Pirms teju 30 gadiem Jāņa Butkāna dibinātais ģimenes uzņēmums SIA Klips-B sāka nodarboties ar laivu un jahtu tirdzniecību un servisu. Uzņēmums apkalpo un tirgo, sākot ar airu laivām un beidzot ar 15 metru garām jahtām, uz kurām faktiski varētu dzīvot un kuru cenas sniedzas vairākos simtos tūkstošu eiro. Šodien uzņēmuma vadībā iesaistīta visa ģimene; par servisu vairāk atbild Rihards Butkāns, par tirdzniecību – Raimonds Butkāns.

Palīdz airu laivas

Laivas iedala motorlaivās, kuteros, motorjahtās un buru jahtās. Raimonds Butkāns norāda, ka jahtas var šķist kā luksusa prieks, bet tā gluži nav. Tas ir atkarīgs no jahtas izmēra un pielietojuma. Vidēja izmēra motorjahtas, kurā vietas pietiks vienai ģimenei līdz septiņām personām, cena ir aptuveni jaunas mašīnas vērtībā. Lai gan lielākās piesaista vairāk uzmanības, tās biežāk izdodoties sastapt piestātnēs, kur jahtas vairāk kalpo kā vasarnīcas. Mazākās (līdz 10 m) ir vairāk piemērotas Latvijas ūdeņiem, ar tām var ērtāk nodoties aktīvai atpūtai uz ūdens un izbaudīt to priekšrocības Baltijas jūras krastā, piemēram, pietauvojoties smilšainajās pludmalēs vai no jauna atklājot iekšzemes ūdeņus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Vienota jahtu ostu tīkla izveidē Latvijā plāno ieguldīt 5,9 miljonus eiro

Rūta Lapiņa, 17.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm. Plānotās investīcijas vienota jahtu ostu tīkla izveidei un popularizēšanai Rīgas plānošanas reģiona piecās ostās un Kurzemes plānošanas reģiona sešās jahtu ostās veidos 5,9 miljonus eiro, informē projekta īstenotāji.

«Šis projekts ir solis tuvāk iecerei Latvijā attīstīt burāšanu kā tūrisma un aktīvās atpūtas veidu līdzīgi, kā tas ir attīstīts Skandināvijā. Mūsu ostām ir visi priekšnosacījumi, bet līdz šim nav pietiekami attīstīts to potenciāls šajā virzienā - lai tās nodrošinātu tādu pakalpojumu kvalitātes līmeni, kādu sagaida, piemēram, skandināvu burātāji. Tāpēc projekta ietvaros tiks uzlabota infrastruktūra Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona jahtu ostās,» stāsta Rīgas plānošanas reģiona Starptautisko projektu nodaļas vadītāja Inga Brieze.

Tostarp, piemēram, Jūrmalas jahtu ostā tiks padziļināta Lielupes grīva, izveidota peldošā piestātne un video novērošanas sistēma, uzstādītas navigācijas zīmes un viedā boja, kas nolasīs informāciju par laika apstākļiem jūrā. Vienlaikus ar šo projektu tiks veikta jahtu ostu popularizēšana gan tepat Latvijā, gan arī ārvalstīs, tādā veidā attīstot Latvijas piekrasti kā pievilcīgu galamērķi burātājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas jahtu centra Andrejosta teritorijā, Eksporta ielā 1D un 1E, tiks būvēta jauna biroju ēka un viesnīca, informē projekta pasūtītājs SIA RJC Andrejosta.

«Mums kā Andrejostas teritorijas īpašniekiem šis projekts ir veidojies organiski, teritorijai atrodoties pašā Daugavas krastā. Ūdens mala jau sen pirms konkrētām attīstības iecerēm tikusi izmantota kā jahtu piestātne un apkalpošanas vieta. Mūsu mērķis ir šīs tradīcijas saglabāt. Tādēļ projektā stingri pieturamies pie lēmuma, ka ūdensmala būs apzaļumota un publiski pieejama gājējiem, publiskajām funkcijām un atpūtai, kā arī domājam par iespējām aktīvi izmantot pašu akvatoriju,» paziņoja Uģis Stīpnieks, SIA RJC Andrejosta projekta vadītājs.

Viņš informēja, ka jau kopš 2003. gada spēkā ir Andrejsalas un tai pieguļošo teritoriju detālplāns. Vienlaikus Andrejostas akvatorija pretējā pusē, pasažieru termināla teritorijai tika izsludināts starptautiskais metu konkurss par šīs teritorijas attīstību, kurā uzvarēja Uldis Lukševics ar savu arhitektu biroju NRJA. U. Lukševics ir arī autors tām trim ēkām, kuras iecerētas Andrejostas attīstības projektā. Plānotais investīciju apjoms netiek atklāts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ieguldījumi ostas infrastruktūras sakārtošanā attaisnojas

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 17.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvaldes īstenotajiem projektiem ieguvums ir ne tikai uzņēmējiem, bet arī pārējiem pilsētas iedzīvotājiem, uzsver LSEZ pārvaldnieks Jānis Lapiņš. Kopumā līdz 2020. gadam plānots apgūt teju 45 milj. eiro, lielākā daļa tiek finansēta ar ES Kohēzijas fonda atbalstu.

Jaunās tēmas, uz ko plānots likt uzsvaru, ir jahtu centra attīstība un kruīza kuģu piesaiste.

No vidējas par Panamax ostu

Apjomīgākie līdzekļi – vairāk nekā 24 milj. eiro – tiek ieguldīti Liepājas ostas padziļināšanā. Paralēli tam tiek būvēta specializēta piestātne, kas nodrošinās lieltonnāžas kuģu piekraušanu iekšējā reidā.

«Liepājas osta vēsturiski ir veidojusies kā graudu pārkraušanas osta. Attīstoties uzņēmēju spējai piesaistīt papildu kravas un mainoties tirgus tendencēm, radās jautājums, vai Liepāja spēj apkalpot arī Panamax tipa kuģus, kuru garums ir 230 un vairāk metru,» stāsta J. Lapiņš. 12 m dziļums ostas iekšējā daļā un 12,5 m pie ieejas kanālā tehniski tos ļauj apstrādāt, taču nav iespējams uzņemt pilnu kravu – tam dziļums nav pietiekams. Tāpēc kuģi nepieciešams izvest ārējā reidā, kur, ņemot vērā laikapstākļus – straumes, viļņus, vēju, lietu –, tā uzkraušana ir sarežģīta un ilga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Papildināts - FOTO: PATA kokmateriāli atver veikalu Liepājā; izjūt, ka valstī krities celtniecības apjoms

Dienas Bizness, 13.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā jaunu veikalu atklājis uzņēmums PATA Kokmateriāli, informē reģionālais medijs Kursas Laiks.

Pirmais veikals tika atvērts 2013. gadā Rīgā, un pašlaik uzņēmuma veikalu tīklā ir pieci veikali - Rīgā, Dreiliņos, Saldū, Valmierā un Liepājā.

Pēckrīzes periodu būvniecībā var sadalīt divās daļās – kad bija pieejami Eiropas fondu naudas līdzekļi un pēdējie gadi, kad tie nav pieejami iepriekšējā apjomā, pauž PATA Kokmateriāli tirdzniecības tīkla vadītājs Atis Kalniņš. «Ļoti izjūtam to, ka celtniecības uzņēmumiem Latvijā ir krities darbu apjoms. Neesam apzinājuši konkrētu kritumu, bet jūtam, ka tas tiek kompensēts ar objektiem Skandināvijā. Ceram uz aktīvāku periodu 2017. gada otrajā pusē, kad tiks apstiprināti projekti Eiropas fondu naudas apguvei,» situāciju būvniecības nozarē komentē A. Kalniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru