Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Tekošā konta bilance 2016. gadā veidoja pārpalikumu 369,5 miljonu eiro vērtībā (1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP)), informē Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

Pārpalikumu galvenokārt veidoja preču bilances dinamika. Iepriekš pārpalikums Latvijā bija globālās krīzes un Latvijas tautsaimniecības samazinājuma periodā – 2009. un 2010. gadā.

2016. gada 4. ceturksnī Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā bija pārpalikums 160,9 milj. eiro jeb 2.4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas palielinājās, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, galvenokārt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu dēļ, ko noteica Eiropas Sociālā fonda (ESF) un ES fondu lauksaimniecības nozarei ieplūdes.

Kopš 2000. gada pirmo reizi preču un pakalpojumu eksporta vērtība pārsniedza importu, tā 2016. gadā izveidojot preču un pakalpojumu kontā pārpalikumu 136,8 milj. eiro vērtībā (0,5% no IKP).

Vairāk nekā 230 tūkstoši eiro – šāda ir rekordsumma, ko kāds Latvijas uzņēmums pērn iztērējis par luksusa klases automašīnu.

DB jau tradicionāli ir apkopojis Ceļu satiksmes drošības direkcijas datus par 25 dārgākajiem luksusa klases automobiļiem, ko pērn savām vai savu saimnieku vajadzībām iegādājušies Latvijas uzņēmumi. Savukārt kopējie dati par pagājušā gada reālo luksusa auto tirgu vēl tiks publicēti.

Portālā publicējam TOP3 dārgākos auto.

Viss saraksts 25 dārgākie luksusa auto, ko pērn atļāvušies Latvijas uzņēmēji lasāms 25. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

##TOP3:

##1. FERRARI GTC4 LUSSO

Mēdz jokot, ka šis auto atgādina maizes klaipu. Taču tam ir ievērojama jauda, pateicoties četru riteņu piedziņai un četru riteņu stūrēšanas iekārtai, kas ļauj palielināt gan ātrumu, gan stabilitāti.

Kopējais energoresursu patēriņš 2017. gadā bija 194,9 petadžouli (PJ), kas ir par 5,5 % vairāk nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Pēdējo piecu gadu laikā no 2013. gada līdz 2017. gadam kopējais energoresursu patēriņš nav būtiski mainījies, bet par 2,55 procentpunktiem palielinājies atjaunīgo energoresursu (AER) īpatsvars tajā.

AER patēriņa pieaugumu 2017. gadā sekmēja energoresursu ražošana, kas salīdzinājumā ar 2016. gadu palielinājās par 5,6 %. Ievērojami pieauga saražotā primārā elektroenerģija (+70,5 % jeb par 6,7 PJ) hidroelektrostacijās (HES par 73,2%,) un vēja elektrostacijās (VES par 17,1). Kopā HES un VES saražoja 4531 GWh, no tām 4381 GWh HES un 150 GWh VES.

Elektroenerģijas ražošanas pieaugumu pērn visvairāk ietekmēja augstā izstrāde HES, kas skaidrojama ar netipiski augsto nokrišņu apjomu un lielo ūdens pieteci Daugavā.

No 2019. gada vairumam vieglo auto īpašnieku transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis būs jāmaksā pēc ražotāja norādītajiem CO2 izmešiem.

Jāatgādina, ka šādu risinājumu paredz 2016. gada nogalē akceptētie grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļu likumā. Vairāk maksās tā auto īpašnieks, kura spēkrats vairāk piesārņo apkārtējo vidi.

«Būtībā ir beidzies iepriekš noteiktais pārejas laiks,» uzsver Auto asociācijas izpilddirektors Ingus Rūtiņš. Viņš atgādina, ka jau no 2017. gada transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli pēc CO2 apmēra maksāja tie, kuri Latvijā ieveda auto (kura pirmās reģistrācijas gads ir, sākot ar 2009. gadu), sākot ar 2017. gada 1. janvāri. Savukārt visi pārējie vieglo auto, kuri jau bija reģistrēti Latvijā līdz 2017. gada 1. janvārim (kura pirmās reģistrācijas gads ir, sākot ar 2009. gadu), transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli pēc CO2 izmešiem maksās, sākot ar 2019. gadu. Viņš atgādina, ka lielas jaudas motoru (virs 3500 cm3) auto īpašniekiem ir noteikts papildu nodoklis kā fiksēta summa 300 eiro apmērā. To auto īpašnieki, kuru spēkratu pirmās reģistrācijas gads ir līdz 2008. gada 31. decembrim, turpinās maksāt tādu pašu transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli, kādu maksājuši līdz šim, – summu likmēm, kas tiek noteiktas par auto jaudu, motora tilpumu un jaudu.

2017. gadā ieviestie pasākumi, lai attīrītu auto tirdzniecību no krāpniekiem, devuši pirmos rezultātus, taču joprojām vairums auto tirgotāju – privātpersonu – atrodas melnajā zonā

Vienlaikus 2018. gadā tiks turpināts darbs nelegālo tirgotāju identificēšanai un sodīšanai, kā arī sabiedrības – potenciālo pircēju - informēšanai par riskiem, kādi var iestāties, iegādājoties auto ar fiktīviem dokumentiem. Šogad arī varētu tikt sagatavoti grozījumi normatīvajos aktos saistībā ar prasībām auto pārdošanai.

«Problēmas lietotu auto tirgū nav jaunas, un tās ir zināmas jau daudzus gadus, taču valsts struktūrām – Valsts ieņēmumu dienestam, Ceļu satiksmes un drošības direkcijai, Patērētāju tiesību aizsardzības centram – apvienojot spēkus ar legālajiem nodokļus maksājošajiem auto tirgotājiem, ir izdevies atrisināt vairākus uzdevumus, taču vēl daļa gaida savu risinājumu,» situāciju analizē Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs. Viņaprāt, lietotu un mazlietotu auto tirdzniecībā stils un metodes ir 90. gadu līmenī – pelēkas. «Ja iepriekš šis pelēkais bija balstīts uz auto «frankenšteinu» (no vairākiem auto salikti, attīti spidometru rādījumi) ievešanu un tirgošanu, tad pēdējo triju gadu laikā šīs izpausmes vairs nav ikdienas pasākumi, taču problēmas sagādā PVN krāpnieki, auto tirgošana ar viltotiem dokumentiem un faktiski arī nelegāla uzņēmējdarbība, nemaksājot nodokļus,» uz pašreizējo situāciju norāda A. Kulbergs. Viņaprāt, lielākā problēma ir faktā, ka to nedara viens vai divi grupējumi, bet teju vai visi, un tas pielīdzināms epidēmijai visas Latvijas mērogā. «Lai kaut ko šajā situācijā darītu, pie mums vērsās ne tikai asociācijas biedri, bet arī tie, kuri ir ārpus asociācijas, jo, normāli maksājot nodokļus, tirgū strādāt tikpat kā nav iespējams,» atceras A. Kulbergs. Viņaprāt, 2017. gadā jau varēja manīt pozitīvus rezultātus 2016. gada darbam ar normatīvu izmaiņām un aktīvajam nodokļu administrācijas darbam, lai apkarotu šo sērgu. «Problēmas sakne ir tas, ka cilvēki – pircēji – iesaistās šajā sistēmā un tādējādi to kultivē – pieprasījumu apmierina ar piedāvājumu,» stāsta A. Kulbergs. Viņš atzīst, ka cilvēki (fiziskās personas) paši jūtas pārsteigti, ka, pērkot lietotu auto, būtu jāmaksā arī PVN 21% apmērā no summas, ja tie ir iegādāti pārdošanai Latvijā ar 0% PVN no ES dalībvalstīm.

Aprīlis Rīgas Motormuzejam (RMM) ir īpašs mēnesis, jo pirms 30 gadiem, 1989.gada 22. aprīlī īstenojās seno spēkratu kolekcionāru un entuziastu sapnis par savu mājvietu – svinīgā ceremonijā, klātesot simtiem cilvēku, tika atklāts motormuzejs.

Ideja par seno spēkratu muzeju Latvijā dzima jau 20. gadsimta septiņdesmitajos gados, kad neliela entuziastu grupa – Latvijas Antīko automobiļu klubs - iedibināja tam laikam vēl nebijušu kustību – seno spēkratu salidojumus un rallijus. Šie pasākumi pulcēja ne tikai seno spēkratu īpašniekus, bet arī skatītāju tūkstošus.

Muzeja ēka ir modernās arhitektūras piemineklis, tās fasādes daļa uzrunā kā stilizēta Rolls Royce markas automobiļa radiatora maska.

2016. gadā pēc trīs gadus ilgas rekonstrukcijas muzejs tika atvērts jaunā veidolā. Muzeja trijos stāvos izvietoti vairāk nekā simts automobiļi un motocikli, vairāki desmiti interaktīvo stendu, rotaļu zona bērniem, kafejnīca un konferenču zāle 200 personām.

Miniveni ir praktiski, ietilpīgi un komfortabli, kas padara tos par perfektiem ģimenes auto. Pēdējos gados miniveni ir atgriezušies modē, jo tie ir ļoti utilitāri auto – minivens būs parocīgs ilgākiem ceļojumiem ar auto, praktisks kravas pārvadāšanai, kā arī ērts kuplām ģimenēm ar daudz bērniem. Turpini lasīt rakstu, kurā noskaidrosim, kādi miniveni ir vispiemērotākie Latvijas ceļiem un laikapstākļiem!

Mercedes Benz Vito

Mercedes Vito ir viens no populārākajiem minivenu modeļiem, kas tiek ražots jau kopš 1996. gada. Šis Mercedes minivens ir pieejams ar dīzeļdzinēju, benzīna dzinēju vai elektromotoru, kā arī ar manuālo vai automātisko pārnesumkārbu. 2.2 l dīzelis ir populārākais variants, kas ir pietiekami jaudīgs, taču ekonomisks, patērējot 6.6 litrus degvielas uz 100 kilometriem. Astoņvietīgais Mercedes Benz Vito ir perfekts ģimenes auto, savukārt izņemamās un pārvietojamās aizmugurējās sēdvietas padarīs šo minivenu piemērotu kempingam vai kravas pārvadājumiem.

Pagājušais gads Latvijā iezīmējās ar pieprasījuma pieaugumu pēc jaunām vieglajām automašīnām un augstāku līzingā finansēto automašīnu īpatsvaru, norāda DNB bankas eksperti.

Kopumā šī gan nav tendence tikai Latvijā vien, jo vēlmi iegūt automašīnu, kas nāk tieši no rūpnīcas, arvien vairāk var novērot arī citviet pasaulē.

Saskaņā ar CSDD datiem 2016. gadā Latvijā ir bijuši 65 213 vieglo automašīnu pirmreizējas reģistrācijas darījumi, kas ietver gan jauno, gan lietoto auto iegādi. Salīdzinot ar 2015. gadu, par 15 % pieaudzis pieprasījums pēc jaunajām vieglajām automašīnām, sasniedzot 18 519 iegādes darījumus. Par spīti komerctransporta pieprasījuma samazinājumam (- 6 %) kopumā pozitīvu kāpumu jaunu vieglo automobiļu segmentā ir nodrošinājis pieaugums pasažieru transporta iegādē. Salīdzinājumā ar 2015. gadu šo transporta līdzekļu iegādes skaits palielinājies par 19 %. Pieaugumu ir nodrošinājušas gan juridiskās (+13%), gan fiziskās (+ 22 %) personas.

2016. gada laikā līzinga portfelis Latvijā pieaudzis par 11,4% jeb 241 miljonu eiro, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati.

Nozīmīgāko pienesumu devis auto līzings, par ko gada laikā noslēgti jauni līgumi 366 miljonu eiro apmērā.

Līzinga portfeļa apjoms 2016. gada beigās Latvijā bija 1,34 miljardi eiro. No tā 76% jeb 1,02 miljardi eiro ir finanšu līzings, bet 24% jeb 320 miljoni eiro – operatīvais līzings. Faktoringa portfelis 2016. gada beigās bija 166 miljoni eiro, kas ir par 9,2% vairāk nekā 2015. gada beigās. Kopējais līzinga un faktoringa portfelis pērnā gada beigās bija 1,509 miljardi eiro, kas ir par 11,4% vairāk nekā 2015. gada nogalē.

2016. gada laikā noslēgti jauni līzinga līgumi par 699,7 miljoniem eiro. Lielākais jauno darījumu apjoms joprojām ir auto līzinga segmentā – noslēgti jauni līzinga auto pirkuma līgumi 366 miljonu eiro vērtībā, kas veido vairāk nekā pusi (52%) no visiem jaunajiem pirkumiem. Seko iekārtu līzings ar jauno līgumu apjomu 169,4 miljoni eiro (īpatsvars 24%) un komerctransporta līzings ar jauno līgumu apjomu 145 miljoni eiro (īpatsvars 21%). Salīdzinot ar 2015. gadu, proporcionāli lielākais jauno darījumu pieaugums bijis tieši komerctransporta līzingam – 2016. gadā noslēgto līgumu apjoms par 14,8% pārsniedz 2015. gada apjomu.

2015. gadā Latvijā pirmo reizi ir reģistrēti 48853 lietoti auto, kas ir par 2% mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Auto asociācijas dati.

Vēl vairāk – gada II pusē ir novērojams stabils samazinājums par 5% vidēji. «Ir skaidrs, ka kaut kas notiek, tam ir kaut kādi iemesli un tie visticamāk ir vairāki. Pirmkārt, ņemot vērā, ka ir samazinājies 5-7 gadu segments, bet nav būtiski pieauguši blakus segmenti varam secināt, ka vismaz daļa šīs auditorijas, ir atradusi iespējas un iegādājusies jaunu automobili. Tas ir ļoti ticami, sevišķi ņemot vērā ļoti atraktīvus un pastāvīgus piedāvājumus jaunu automobiļi tirgū. Otrkārt, no Latvijas turpina aizbraukt iedzīvotāji un tas noteikti atstāj iespaidu arī uz auto patēriņu. Treškārt, VID sadarbībā ar CSDD un Auto Asociāciju ir veikusi ievērojamu darbu krāpniecisku darījumu identificēšanā un izskaušanā lietotu automobiļu tirdzniecībā Latvijā. Darbs ir tikai pašā sākumā, ir lietas, kas ir jau izdarītas un ir vairākas labas iestrādes, kas tiks virzītas 2016. gadā. Ar to visu gribu teikt, ka noteikti ir sācis samazināties arī krāpniecisko darījumu apjoms. Ceturtkārt, es ticu, ka mūsu patērētājs ir kļuvis gudrāks un daudz mazāk uzraujas uz nezināmas izcelsmes un zemas kvalitātes auto,» komentē Auto Asociācijas viceprezidents Ingus Rūtiņš.

Lai efektīvāk cīnītos ar nodokļu apiešanas shēmu jeb tā dēvētajiem «pievienotās vērtības nodokļa (PVN) karuseļiem» auto tirdzniecībā, ir nepieciešams panākt, lai ar dažādu sludinājumu starpniecību nevarētu tirgot Latvijā nereģistrētus transportlīdzekļus, uzskata Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvis Jānis Aizpors.

Viņš skaidroja, ka galvenā problēma, kas saistīta ar nodokļu nenomaksāšanu, nav saistīta ar auto reģistrēšanu, bet ar shēmu veidošanu pirms auto tiek reģistrēts Latvijā, kā arī ar to, ka tiek pārkāpti auto tirdzniecības noteikumi. Tāpēc būtu nepieciešams panākt, lai ar sludinājumu starpniecību nevarētu tirgot Latvijā nereģistrētus transportlīdzekļus.

«Neviens tirdzniecības portālos neiedomājas tirgot narkotikas. Līdzīgi vajadzētu rīkoties arī attiecībā uz nereģistrētu transportlīdzekļu tirdzniecību. Iespējams, ka nepieciešamas jauns regulējums tirdzniecībai interneta portālos. Šobrīd iegādāties transportlīdzekļus caur sludinājumu portāliem drīkst, taču aicinām iedzīvotājus būt vērīgiem un iegādāties tikai Latvijā reģistrētus auto,» atzīmēja Aizpors.

Auto līzinga mogo neto peļņa 2017. gada pirmajos trīs mēnešos sasniegusi 1,1 miljons eiro un tas ir 122 % pieaugums, salīdzinot ar attiecīgo 2016. gada periodu, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Gada pirmajā ceturksnī uzņēmums ir turpinājis straujo attīstību un ir vērojams būtisks uzņēmuma finanšu rādītāju pieaugums.

Auto līzinga mogo apgrozījums sasniedza 3,1 miljonus eiro, kas ir 32% pieaugums, salīdzinot ar 2016. gada attiecīgi periodu.

Mogo peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas EBITDA bija 1,8 miljoni eiro, kas ir 55 % pieaugums, salīdzinot ar 2016. gada attiecīgo periodu.

2017. gada 31. martā līzinga un nodrošināto aizdevumu portfeļa bruto vērtība sasniedza 28,1 miljonus eiro, sasniedzot 5% pieaugumu, salīdzinot ar 2016. gada 31. decembri.

Uzņēmums gada pirmajos mēnešos strādājis ar neto peļņas maržu 35%, kas ir 69% pieaugums, salīdzinot ar 2016. gada attiecīgo periodu.

Pārliecinošu un vienlaikus pelnītu uzvaru konkursā Latvijas gada auto 2016 guva korejiešu mazauto Hyundai i20. Savukārt Lietuvas gada auto tituls ir nonācis Opel Astra rokā

Daudziem Hyundai i20 uzvara varētu šķist pārsteidzoša, bet tas drīzāk ir tikai tāpēc, ka Hyundai zīmols šo godpilno titulu izcīnījis pirmo reizi. Kā zināms, Hyundai&KIA alianses ražotie modeļi Eiropas tirgū šodien kā līdzīgs ar līdzīgu cīnās ar Eiropas un Japānas ražojumiem, un daudzās disciplīnās tie jau kļuvuši par paraugu citiem ražotājiem nevis otrādi. Svarīgi piebilst, ka Hyundai i20 uzvara demonstrē pragmatisku Latvijas žūrijas komisijas locekļu izvēli, priekšplānā izvirzot ekonomiskas klases auto, kas ir pa kabatai potenciāli lielākai Latvijas pircēju auditorijai, nevis jūsmojot par sapņu auto kategorijas rumakiem. Pie reizes jāatgādina, ka gan Latvijas, gan arī Lietuvas gada auto konkursā tika piešķirtas vairākas papildnominācijas – skaistākais, ekonomiskākais, sportiskākais, ģimeniskākais utt. balvas.

Novērtējot finanšu situācijas izmaiņas savā mājsaimniecībā, šogad, biežāk nekā citus gadus, iedzīvotāji norādījuši, ka tā kļuvusi sliktāka, liecina Swedbank Finanšu institūta apskats.

24% jeb teju katrs ceturtais norādījis, ka tā pasliktinājusies nedaudz. Savukārt gandrīz katram desmitajam (8%) iedzīvotāju šķiet, ka finanšu situācija viņu mājsaimniecībā šī gada laikā pasliktinājusies būtiski. Apmierināto skaits ir ievērojami mazāks nekā citus gadus – 20% aptaujāto norādījuši, ka šogad finanšu situācija viņu mājsaimniecībā kļuvusi nedaudz labāka, un tikai 2% uzskata, ka tā uzlabojusies ievērojami. 44% aptaujāto norāda, ka finanšu situācija viņu mājsaimniecībā šogad nav piedzīvojusi būtiskas izmaiņas.

Notikumi, kas mājsaimniecību finanšu situāciju šogad ietekmējuši labvēlīgi

Latvijā deklarētie iedzīvotāji, kuri brauca ar ārvalstīs reģistrētu auto pa Latviju, valsts budžetu pērn papildinājuši ar nepilniem 0,8 milj. eiro, bet šā gada pirmajā pusgadā ar nepilniem 0,3 milj. eiro.

Tādu ainu rāda Satiksmes ministrijas dati. Savulaik pirms šī specifiskā ceļu nodokļa ieviešanas bija bažas par šīs normas ievērošanas kontroli. Nodokļa ieviešana bija vērsta uz to, lai Latvijā dzīvojošie un strādājošie cilvēki nereģistrētu automašīnas kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā, šādi nemaksājot Latvijā paredzēto transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli, bet ikdienā auto lietojot Latvijā.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Jāatgādina, ka 2016. gada rudenī, izskatot 2017. gada valsts budžeta projektu, tika akceptētas izmaiņas, kas paredz, ka braukt pa Latviju ar ārvalstīs reģistrētu vieglo automašīnu (arī N1) bez maksas nevarēs, ja Latvijā būs reģistrēta dzīvesvieta. Tādējādi jau no 2017. gada, iebraucot dzimtenē ar ārzemēs reģistrētu automobili, jāmaksā nodeva (10 eiro dienā, 250 eiro mēnesī, 600 eiro sešos mēnešos un 1000 eiro gadā). Vienlaikus tika ieviestas soda sankcijas, proti, ja šāds maksājums nav veikts, tad transportlīdzekļa vadītājam jārēķinās ar naudas sodu – 150 līdz 400 eiro. Līdz tam Ceļu satiksmes likums noteica, ka Latvijas iedzīvotāji ar ārvalstīs reģistrētu auto šeit varēja braukt 92 dienas gadā.

Dienas Biznesa lasītāju balsojumā turpinās BMW uzvaras gājiens. Zīmols pirmo vietu ieguvis trešo gadu pēc kārtas, teikts Dienas Biznesa izdotajā Auto žurnālā, kas ceturtdien, 21.aprīlī, tika prezentēts Auto nozares forumā.

Gluži tāpat kā pirms gada Dienas Biznesa lasītāju mīlētāko auto zīmolu pirmais piecinieks ir palicis akurāt tāds pats, ja vien neskaita Mercedes Benz rokādi – lēcienu no 5. uz 3. vietu, attiecīgi pastumjot par pozīciju zemāk pērnā gada balsojumā 3. un 4. vietu ieguvušos Volvo un Volkswagen.

Mazliet izbrīna Ford lejupslīde, jo Latvijas tirgū šis demokrātiskais zīmols gozējas vidusmēra autobraucēju popularitātes saulītē jau no tālā 90. gadu sākuma, kad Latvijas autobraucēju sirdis sāka iekarot pirmie tolaik vēl mazlietotie Granada, Fiesta, Sierra, Scorpio u.c. modeļi.

Nevar nepamanīt Land Rover, Jeep, Bentley un Porsche pamatīgo kāpienu pa popularitātes trepēm.

Vieglais automobilis, kura vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa pārsniedz 50 tūkstošus eiro, - ja neskaita dažus izņēmumus, šāda ir uz likumu balstīta Valsts ieņēmumu dienesta atbilde uz jautājumu, kas Latvijā skaitās reprezentatīvs jeb luksus auto.

DB jau tradicionāli apkopo Ceļu satiksmes drošības direkcijas datus par 25 dārgākajiem luksus klases automobiļiem, ko pērn savām vai savu saimnieku vajadzībām iegādājušies Latvijas uzņēmumi. To vidū ir gan 2016. gada izlaiduma Bentley, gan 2016. gada izlaiduma Porsche 911 Turbo, gan 2016. gada izlaiduma BMW 640D xDrive u.c.

Tā, piemēram, metāllūžņu uzņēmuma SIA Tolmets pirkums ir eksplozīvi ātrs, iespaidīgi elegants, komfortabls luksusa apvidus auto, kas neliks vilties arī bezceļa apstākļos un iezīmē pilnīgi jaunu leģendārā britu zīmola attīstības virzienu.

Savukārt, viena no Latvijas bankām iegādājusies 2016. gada izlaiduma Mercedes Benz S600 Maybach. Nezinātājs satiksmē pat neatšķirs Maybach versiju no standarta Mercedes-Benz S-klases, līdz ar to šo limuzīnu labprātāk izvēlēsies tie, kuri nevēlas būt pārāk pamanāmi.

Nedēļas nogalē, no 15. līdz 17. aprīlim, Ķīpsalā notiks autoindustrijas izstāde Baltijā Auto 2016, informē BT1.

Izstādē varēs aplūkot dažādu marku jaunākos modeļus, piemēram, Fiat, Alfa Romeo, Jeep, Hyundai, Isuzu, Suzuki, SsangYong, Seat, Nissan, Peugeot, Renault, Dacia, Subaru, Chrysler, Dodge, Ford, Mazda un citu autoražotāju,

Apmeklētāji varēs apskatīt gan Latvijas Gada auto 2015 titula ieguvēju Ford Mondeo, gan Latvijas Ģimenes auto 2016 – Ford S-Max, gan arī pagājušajā gadā labāko komerctransportu Ford Transit.

Tāpat eksotisko spēkratu sadaļā Auto Exotica 2016 apmeklētāji varēs aplūkot vairāk nekā 100 tūninga šedevrus no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Čehijas, Šveices, Krievijas, Baltkrievijas un Vācijas.

Daļai autoīpašnieku, neskatoties uz pozitīvām izmaiņām risku izvērtēšanas sistēmas Bonus-Malus klasēs, šogad strauji augušas transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) cenas, novēroja aģentūra LETA. Vienlaikus aptaujātie apdrošinātāji prognozē cenu kāpumu arī turpmāk.

Tostarp, piemēram, 2007.gada izlaiduma automašīnai Škoda Octavia, kurai OCTA apdrošināšanu 12 mēnešiem pērn varēja iegādāties par 37,73 eiro, šobrīd lētākais piedāvājums ir par 81,9 eiro, Bonus-Malus klasei gada laikā uzlabojoties no 12 līdz 13. Savukārt 2002.gada izlaiduma automašīnai Volvo S80, kurai OCTA pirms gada varēja iegādāties par 56,30 eiro, šobrīd lētākais piedāvājums ir par 86,40 eiro, riska klasei pieaugot no 6. līdz 7, bet 2011.gada izlaiduma automašīnai Hyundai i-30, kuras OCTA apdrošināšanu 12 mēnešiem pērn varēja iegādāties par 36,84 eiro, šobrīd lētākais piedāvājums ir par 54,82 eiro, Bonus-Malus klasei gada laikā augot no 16 līdz 17.

Latvijas auto tirgū ir pamats pozitīvai attīstībai; savukārt ārvalstīs ir novērojama pircēju paradumu maiņa

Automašīnu pircēji nereti ir gatavi izvēlēties neizdevīgāku līzinga finansējuma piedāvājumu, ja tas ir ātrāk un ērtāk saņemams. Tādēļ nākotnē jāsamazina laiks, kas autodīleru klientiem jāgaida, lai saņemtu apstiprinājumu par to, vai finansējums no līzinga devēja puses automašīnas iegādei ir piešķirts, jaunākās tendences autotirdzniecībā Dienas Biznesa rīkotajā Auto nozares forumā 2016 ieskicēja jomas eksperti.

Augs lēnām

Tuvākajos gados Latvijas autotirgū nav gaidāmi strauji kāpumi vai kritumi, un izaugsme būs stabila, prognozē nozares eksperti. Aizvadītais gads pasažieru automobiļu tirdzniecībā bija stabils, un pērn Latvijā kopumā pirmo reizi tika reģistrēti 16,114 tūkstoši automobiļu (pasažieru un vieglais komerctransports līdz 3,5 t), kas ir par 7% vairāk nekā 2014. gadā, liecina Auto asociācijas dati. Salīdzinājumam – Lietuvā tirgus pērn auga par 17,8%, bet Igaunijā – par 2,3%.

Sixt konsolidētais apgrozījums Baltijā 2017. gadā sasniedza 21,1 miljonu eiro, kas ir par 25% vairāk nekā 2016. gadā. Savukārt uzņēmuma grupas konsolidētā peļņa palielinājusies par 58%, sasniedzot 928 tūkstošus eiro, informē Sixt.

«Sixt» īstermiņa auto nomas pakalpojumu pieprasījuma izaugsmi būtiski ietekmējusi ekonomiskā izaugsme kopumā, kā arī tūrisma nozares pieaugums. Kā skaidro uzņēmums, tad pieaugums vērojams gan iekšzemes tūrismā – Latvijas iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas pavadīt brīvdienas, apceļojot Latvijas skaistākās vietas vai dodoties uz kaimiņvalstīm, kā arī korporatīvajā segmentā, izmantojot automašīnas projektiem vai kā aizvietošanas auto uzņēmuma pamatdarbības nodrošināšanai. Tāpat vērojams nemainīgi augsts ienākošā darījumu un atpūtas tūrisma pieprasījums.

«Biznesa klientiem joprojām ir svarīga kvalitātes un cenas attiecība, kā arī reaģēšanas ātrums nestandarta situācijās – uzņēmējdarbības vide paredz īsu reaģēšanas laiku un augstu efektivitāti konkurētspējīgam rezultātam,» stāsta «Sixt» vadītājs Baltijas valstīs Arnis Jaudzems.

Degvielas mazumtirdzniecības uzņēmums KOOL Latvija saņēmis Konkurences padomes (KP) atļauju iegādāties Gotika Auto piederošo 27 degvielas uzpildes staciju tīklu.

Pabeidzot apvienošanos, KOOL Latvija pārvaldīs vismaz 37 DUS plašu tīklu visā valsts teritorijā.

Pēc darījuma noslēgšanas Gotika Auto stacijas pakāpeniski tiks pārveidotas par KOOL Latvija zīmolam atbilstošām DUS. Tas ietver arī iecienīto ēdienu sortimenta – burgeru, karstmaižu, hotdogu, tortilju un dažādu uzkodu – ieviešanu.

Darījums sniegs jaunas iespējas abu uzņēmumu klientiem, jo apvienotais staciju tīkls būs viens no plašākajiem Latvijā. Gotika degvielas un lojalitātes kartes jau tagad tiek pieņemtas visās KOOL stacijās.

«Šis darījums paver jaunas perspektīvas Gotika Auto biznesa klientiem, jo viņi iegūs plašu piekļuvi Olerex starptautiskajam tīklam un tā priekšrocībām – pirkumu apmaksai ar degvielas kartēm un ātrai PVN atgūšanai. Tādēļ aicinām Gotika Auto biznesa klientus nomainīt līdzšinējās lojalitātes kartes pret KOOL Latvija biznesa lojalitātes kartēm. Drīzumā KOOL Latvija piedāvās arī Olerex starptautiskās lojalitātes kartes, kas tiek apkalpotas 5000 degvielas uzpildes stacijās 10 valstīs. Savukārt KOOL klienti varēs izmantot savu karšu priekšrocības 15 Latvijas novados.» ieguvumus uzskaita KOOL Latvija valdes loceklis Sandis Šteins.

Stiprinot savas pozīcijas vietējā tirgū, Latvijas pirmais auto koplietošanas uzņēmums SIA “Slyfox”, kas strādā ar zīmolu “Carguru”, papildinās savu autoparku ar 50 jaunām Toyota hibrīdautomašīnām.

Auto iegādei piesaistīts finansējums no Citadele Leasing viena miljona eiro apmērā.

“Neskatoties uz to, ka uzlādes staciju tīkls Rīgā un Latvijā kopumā attīstās, vēl nepieciešams laiks, lai pāreja uz elektroauto būtu ērta arī koplietošanas tirgus lietotājiem. Tas arī viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc “Carguru” autoparks papildināts ar Toyota pilnā hibrīda elektriskajiem automobiļiem. Minētie auto ir pašuzlādes - tos nav nepieciešams pievienot elektrotīkliem, un tas nerada neērtības mūsu lietotājiem,” uzņēmuma investīciju raksturo tā dibinātājs Vladimirs Reskājs.

“Iedzīvotāju interese par auto koplietošanas pakalpojumiem aug gadu no gada, taču īpašu pieprasījuma kāpumu jūtam no šī gada otrā ceturkšņa,” norāda uzņēmuma dibinātājs, vienlaikus atklājot, ka “Carguru” lietotāju iecienītākais auto modelis ir Toyota CHR Hybrid.

Autorizētā Toyota un Lexus dīlera Latvijā AS Wess apgrozījums 2016. gadā sasniedza 39,9 miljonus eiro, kas ir par 19% jeb 6,39 miljoniem eiro vairāk nekā 2015. gadā, informē kompānijas pārstāvji.

Wess padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Oskins 2016. gada rezultātus kopumā vērtē pozitīvi. Neskatoties uz kopējo auto tirgus stagnāciju, kompānijai izdevies panākt pieaugumu faktiski visās pozīcijās.

Grupas autosaloni - Wess Motors Toyota un Lexus Riga Airport pērn kopā pārdeva 1160 jaunus automobiļus, kas ir par 170 auto vairāk nekā 2015. gadā. Wess pārdošanas apjomi pērn auguši par 17,2%, kas veido 6,2% lielu tirgus daļu no kopējā auto tirgus Latvijā.

Wess rentabilitātes (EBITDA) rādītājs palielinājies par 14,1%, sasniedzot 1,8 miljonus eiro, bet uzņēmuma tīrā peļņa ir 502 tūkstoši eiro, kas ir par 9,5% vairāk nekā kā gadu iepriekš.