Gada nogalē Klapkalnciemā atklāta moderna SUP, sērfa un kaitsērfinga dēļu darbnīca – ražotne. Projekts tapis sadarbībā ar Lauku Atbalsta Dienestu un Eiropas fondu līdzfinansējumu, ieguldot vairāk nekā 100 000 eiro.

Ražotnes saimnieks un projekta īstenotājs Larss Āboliņš pats jau kopš 16 gadus vecuma nodarbojas ar ūdens sportiem – sākumā ar vinsērfingu, vēlāk kaitsērfingu.

Piedalījies arī starptautiskās sacensībās un vēlāk, apvienojot savu sportisko pieredzi ar inženiera zināšanām, sāka veidot prototipus un ražot šiem ūdenssportiem nepieciešamos dēļus.

Kopš 2012 gada, kad tika radīti pirmie dēļi ar zīmolu “Stradi”, ir izgatavoti neskaitāmi prototipi, kas izpelnījušies atzinību no Baltijas labākajiem ūdensportistiem - sērferiem un wing supotājiem.

“Jaunā ražotne ļaus ražot lielāku apjomu dēļu un padarīt ūdenssportu pieejamāku plašākai auditorijai, kā arī dos iespēju veikt arvien jaunas inovācijas,” stāsta Larss Āboliņš, SIA Tomato valdes priekšsēdētājs.

SIA Biļešu paradīze atcelto pasākumu dēļ klientiem atmaksājusi jau aptuveni divus miljonus eiro, tomēr uzņēmums cer, ka pandēmijas laiks nav uz palikšanu, un prognozē strauju nozares atlabšanu

Kultūras nozare ir ar spēku apstādināta, jo tā nav ekonomiskā krīze, Dienas Biznesam pauž SIA Biļešu paradīze valdes priekšsēdētājs. Jānis Ķuzulis. Industrija gatavojas vairākiem iespējamajiem scenārijiem, kuru attīstība atkarīga no valdības lēmumiem.

Kā industriju ir skāris pandēmijas laiks?

Pirms marta ne tikai mūsu uzņēmumā, bet visā industrijā bija sācies brīnišķīgs 2020. gads. Ja 2019. gads bija tiešām ļoti labs un ar ievērojamu pieaugumu gan Biļešu paradīzei, gan arī kopumā industrijai, tad šis gads sākās vēl labāk. Janvāris, februāris par 15–20% pārsniedza iepriekšējo gadu. Pēc tikko noslēgta lieliska 2019. gada likās, ka šis gads burtiski aizlidos kā ar sērfa dēli pa viļņiem augšpusē. Tad pienāca marts ar lēmumu par lockdown, un šķiet, ka 13. marts bija pēdējā labā diena. Šī gada lielākais pārdošanas apjoms tika uzrādīts tieši nedēļā pirms lockdown. Tad, protams, viss sabruka. Sekas gan mums, gan industrijai ir dramatiskas. Man absolūti nepatīk šīs situācijas salīdzinājums ar Otro pasaules karu, bet taisnība ir tajā, ka šāda mēroga publiskās dzīves pārtraukumi tiešām nav bijuši. Industrija tika apstādināta, pasākumi nenotika, ieņēmumu nebija. Nevis strauji kritās, bet nulle. Protams, ka tam nevar nebūt seku. Marts vēl izskatījās salīdzinoši labi, jo marta pirmās dienas bija ļoti veiksmīgas. Pēc tam daudzi cilvēki pēc inerces domāja, ka drīz jau tas beigsies. Bija pasākumu organizatori, kuri, kad pirmie ierobežojumi bija līdz 14. aprīlim, jau 15. aprīlī ieplānoja nākamos pasākumus, kas, protams, nepiepildījās. Ieņēmumu nebija, un ļoti grūtu šo situāciju padarīja tas, ka nākotnes prognozes bija pilnīgi nezināmas. Šobrīd, otrajā vilnī, ir labāk, jo daudzmaz zinām, ar ko rēķināties. Kaut minimāli, bet ir iepazīts vīrusa raksturs. Tobrīd tas tā nebija, līdz ar to kopējā noskaņa bija diezgan depresīva visā industrijā, bet mēs iekšēji vienojāmies, ka nedrīkstam ļauties panikai, mums ir jāuztur sevī optimisms.