Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) ir apkopojis datus par autoīpašniekiem ar vārdiem Jānis un Līga, to izraisītajiem ceļu satiksmes negadījumiem un Bonus – Malus klasēm. LTAB dati liecina, ka vairāku iepriekšējo gadu tendence, ka Jāņi ir neapzinīgāki autoīpašnieki kā Līgas, ir mainījusies, un statistika pierāda, ka, piemēram, pērn proporcionāli vairāk CSNg ir izraisīti tieši ar transportlīdzekļiem, kuru īpašnieces ir Līgas.

Saskaņā ar LTAB datiem, 2014.gadā transportlīdzekļi, kuru īpašnieki ir Jāņi, kopumā izraisījuši 809, bet Līgas – 104 CSNg. «Ja vērtējam šos datus kontekstā ar kopējo Latvijā uz Jāņiem un Līgām reģistrēto transportlīdzekļu skaitu, tad varam secināt, ka pērn transportlīdzekļi, kuru īpašnieki ir Jāņi, proporcionāli pret transportlīdzekļiem, kuru īpašnieces ir Līgas, izraisījuši par 0,8 % mazāk CSNg,» stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics, piebilstot, ka pēc LTAB pieejamiem datiem Latvijā ir reģistrēti 50230 transportlīdzekļi, kuru īpašnieki ir Jāņi un 4245 transportlīdzekļi, kas pieder Līgām.

Latvijā Jāņiem pieder 9301 uzņēmumu, bet Līgām – 836, liecina «Lursoft» apkopotā informācija.

Kopumā uzņēmumu īpašnieku vidū atrodami 7860 Jāņi, bet Līgu ir desmit reižu mazāk.

Starp uzņēmumu vadītājiem Jāņu un Līgu ir mazāk nekā dalībnieku sarakstos. «Lursoft» dati parāda, ka 670 Līgas ir atrodamas 815 uzņēmumu valdēs un padomēs, savukārt 6665 Jāņi vada kopskaitā 8926 uzņēmumus.

Gana daudz Jāņu meklējami arī starp Latvijā reģistrēto uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem. Pēc «Lursoft» aprēķiniem, patiesos labuma guvējus atklājuši aptuveni 40 tūkstoši uzņēmumu, bet 5% no tiem ir Jāņi. Līgas kā uzņēmumu patiesās labuma guvējas norādītas desmit reizes retāk.

«Lursoft» informēja, ka izpētot uzņēmumus, kurus vada Līgas un Jāņi, redzams, ka gan vieni, gan otri ieņem amatus Latvijas lielākās kompāniju valdēs un padomēs.

Šā gada 23. jūnijā vārda dienu svinēs 9 949 Līgas, un 24. jūnijā – 52 007 Jāņi, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Šobrīd Latvijā dzīvo 11 636 iedzīvotāji, kuri dzimšanas dienu svin 23. vai 24. jūnijā. No tiem 1 112 jeb 10 % gaviļnieku ir Jāņi un 413 jeb 4 % – Līgas.

Ja agrāk bija populāri Jāņos dzimušam bērnam dot Jāņa vai Līgas vārdu, tad mūsdienās šī tendence vairs nav tik izplatīta.

No visiem 23. vai 24. jūnijā dzimušajiem vīriešiem 1 112 jeb 21 % ir Jāņi. Bet no visām sievietēm, kuras dzimušas Jāņos, 413 jeb 7 % ir Līgas.

No visiem latviešiem, kuri Jāņos svin dzimšanas dienu, 1 055 jeb 33 % ir Jāņi, bet no visām latvietēm 397 jeb 11 % ir Līgas. Populāri Jāņos dzimušo latviešu vārdi ir arī Edgars, Andris, Mārtiņš, Kristīne, Janīna, Inese, Anna, Ilze un Ligita.

VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (CSDD) padome valdes locekļa amatā ar pilnvaru termiņu uz pieciem gadiem apstiprinājusi Jāni Liepiņu.

Jaunais valdes loceklis darbu uzsāks šodien, 2.janvārī, un viņa atbildības jomas būs transportlīdzekļu valsts tehniskā apskate un sertifikācija, atbilstība, t.sk. risku vadība, datu aizsardzība un vides, sociālā un korporatīvā pārvaldība, kā arī Biķernieku kompleksās sporta bāzes un Rīgas Motormuzeja darbības pārraudzība.

Kopš 2022.gada septembra CSDD valde strādāja nepilnā sastāvā. Atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai uz vakanto amatu padome organizēja atklātu konkursu, kurā tika piesaistīti Pārresoru koordinācijas centra, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadošie speciālisti. Izvērtējot CSDD valdes locekļa amata pretendentus, konkursa nominācijas komisija CSDD padomei izvirzīja Jāni Liepiņu, kurš konkursā ieguva augstāko punktu skaitu.

Oskara Melbārža pilotētā bobsleja četrinieku ekipāža oficiāli kļūst par Soču ziemas Olimpisko spēļu čempioniem, vēsta Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) pārstāvis Mārtiņš Mālmeisters.

Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) Izpildkomiteja šodien oficiāli ir apstiprinājusi Soču ziemas Olimpisko spēļu bobsleja sacensību rezultātus, kas nozīmē, ka par Olimpisko čempionu bobsleja četrinieku sacensībās, no šī brīža, kļūst Oskars Melbārdis ar stūmējiem Daumantu Dreiškenu, Arvi Vilkasti un Jāni Strengu.

SOK Izpildkomitejas sēdē šodien tika skatīts jautājums par medaļu pārdalīšanu Soču ziemas Olimpiskajās spēlēs. Pēc krievu sportista Aleksandra Zubkova diskvalifikācijas un viņa rezultātu anulēšanas, SOK Izpildkomiteja oficiāli apstiprina, ka Olimpiskais čempions no šī brīža ir Oskars Melbārdis ar stūmējiem Daumantu Dreiškenu, Arvi Vilkasti un Jāni Strengu, kā arī Oskars Melbārdis duetā ar Daumantu Dreiškenu ir izcīnījuši Soču ziemas Olimpisko spēļu bronzas medaļas bobsleja divnieku sacensībās.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma atprasīt izmaksātos Covid-19 atbalsta līdzekļus uzņēmumam SIA “GRB investīcijas”, kas nodrošina ““OZO” ledushalles” apsaimniekošanu, kā arī uzņēmuma un tā īpašnieku nekustāmo īpašumu aresta, dažādu liegumu un apgrūtinājumu piemērošanas, ir apdraudēta turpmāka “OZO” ledushalles pastāvēšana.

Uzņēmējs, SIA “GRB investīcijas” (GRB) valdes loceklis Dainis Liepiņš ir vērsies tiesā ar prasību atcelt šos absurdos VID lēmumus, kā arī atklātā vēstulē par šo VID rīcību informējis valdības vadītāju Arturu Krišjāni Kariņu, finanšu ministru Jāni Reiru, ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu, kā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru.

“Diemžēl VID, manipulējot ar paša pieņemtajiem lēmumiem, cenšas iznicināt uzņēmumu, kas darbojas jau kopš 1995. gada, godprātīgi maksājot nodokļus valsts budžetā. Apdraudēts ir ne tikai uzņēmumus, bet, kas pats skumjākais, Ozolniekiem un tuvāko apkaimju iedzīvotājiem svarīgs sporta infrastruktūras objekts – “OZO” ledushalle. Covid-19 krīzes laikā mēs darījām visu, kas ir mūsu spēkos, lai nodrošinātu uzņēmuma un “OZO” ledushalles izdzīvošanu, diemžēl šobrīd izskatās, ka to, ko nepaveica Covid-19, pašlaik cenšas izdarīt VID,” uzsver uzņēmējs, SIA “GRB investīcijas” valdes loceklis Dainis Liepiņš.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis premjera amatam nolēmis nominēt «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi, Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Krišjāni Kariņu.

Vējonis pēc sarunas ar Kariņu žurnālistiem skaidroja, ka pagājušajā nedēļā viņš ticies ar vairāku 13.Saeimā ievēlēto partiju frakciju pārstāvjiem, kuri Vējonim esot apliecinājuši gatavību strādāt Kariņa vadībā, kas nozīmējot, ka šādai valdībai būtu iespējams Saeimas vairākums.

Viņš teica, ka šodien ticies ar Kariņu, lai pārrunātu viņa redzējumu par valdības prioritātēm un to, kāds varētu būt atbildību sadalījums starp partijām.

Kariņš Vējoni iepazīstinājis ar iespējamiem ārlietu un aizsardzības ministru kandidātiem, par kuriem Vējonim iebildumu nav. Prezidenta prasība par šo ministru kandidātu saskaņošanu ņemta vērā un iebildumu par konkrētajām personām viņam nav.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir saņēmis anonīmus ziņojumus par iespējamiem pārkāpumiem nodokļu jomā uzņēmumā SIA «Monēta», kurā finanšu vadītājas amatu ieņem labklājības ministra amata kandidāte Ramona Petraviča (KPV LV), bet uzņēmuma īpašnieks ir viņas vīrs Aleksandrs Petravičs, aģentūrai LETA apstiprināja VID.

«Jebkurā šādā gadījumā VID izvērtē saņemto informāciju kopsakarā ar VID rīcībā esošo informāciju un lemj (veic) par nepieciešamo, normatīvajos aktos noteikto, kontroles pasākumu īstenošanu,» skaidroja VID.

Kompānijas «Monēta» pamatdarbība ir mazumtirdzniecība ar pārtikas un primārās nepieciešamības precēm un transporta pakalpojumi. Uzņēmumam ir pieci veikali Saldus novadā.

Ar Aleksandru Petraviču aģentūrai LETA pagaidām nav izdevies sazināties.

Šogad 10.janvārī «Delfi TV ar Jāni Domburu» tika ziņots, ka uzņēmuma «Monēta» apgrozījums 2017.gadā bija 1,87 miljoni eiro, peļņa - 61 000 eiro, tajā strādāja 26 darbinieki, bet sociālās iemaksas, izdalot uz strādājošo skaitu, bija 128 eiro, kas atbilst maksājumiem, kurus veic par minimālo algu. Portāls vēstīja, ka gan pirms, gan pēc raidījuma saņemta informācija par «Monētas» iespējamiem nodokļu un darba likumu pārkāpumiem.

Atbilstošas koalīcijas vienošanās gadījumā Jaunā konservatīvā partija (JKP) ekonomikas un finanšu ministru amatam piedāvātu Saeimas deputāta Gata Eglīša kandidatūru.

JKP gaidīs Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) piedāvājumu tam, kā turpmāk varētu tikt sadalīti amati koalīcijas partiju startā. Ja koalīcijā tiks lemts partijām virzīt savus ministru amatu kandidātus, tad JKP būtu gatava to darīt.

Uzsverot, ka JKP vajadzības gadījumā varētu virzīt atbilstošus kandidātus visiem amatiem valdībā, Eglītis sacīja, ka viņa kandidatūra no partijas tiktu virzīta finanšu un ekonomikas ministra amatiem.

Šmidre: EM jāpārstāv uzņēmēju intereses un jāattīsta bizness 

"KPV LV" virzītais ekonomikas ministra amata kandidāts Pēteris Šmidre pašreiz negatavojas pievienoties...

Eglīša kandidatūra minētajiem amatiem izskatīta JKP valdē.

JKP līdz šim bieži kritizējusi "Jaunās vienotības" pārziņā esošo Finanšu ministriju, kā arī finanšu ministru Jāni Reiru (JV), norādot arī uz iespēju mainīt FM vadību.

Patlaban pārņemt ekonomikas ministra amatu cer Nacionālā apvienība, tam izvirzot līdzšinējo ministru Jāni Vitenergu. Savukārt savā pārziņā šo ministriju vēlas "KPV LV", kas ministra krēslam izvirzījuši uzņēmēju Pēteri Šmidri.

Kā ziņots, valdības koalīcijas partneri šodien pārrunās iespējas mainīt ministru portfeļu sadalījuma proporciju, izriet no politiķu paustā pagājušās nedēļas beigās.

Koalīcijas partneru Sadarbības sanāksmes sēde attālinātajā režīmā sāksies plkst.14.30, bet pēc tās ir paredzēta attālināta preses konference.

Ministru amatu proporcijas maiņai līdz šim piekrituši trīs koalīcijas partneri - Nacionālā apvienība (NA), "Attīstībai/Par!" (AP) un "Jaunā vienotība" (JV), savukārt Jaunā konservatīvā partija (JKP) un "KPV LV" šo jautājumu vēl pārdomās, piektdien pēc tikšanās ar partneriem žurnālistiem pastāstīja Kariņš.

Jautājums par iespējamu proporciju pārdali valdībā tika aktualizēts pēc tam, kad "KPV LV" savulaik virzītais ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs mainīja politisko piederību, pārejot uz NA. "KPV LV" Saeimas frakcija nolēma atsaukt viņu no ekonomikas ministra amata, kas neapmierināja NA. Turklāt līdz ar Vitenberga atsaukšanu no ministra amata "KPV LV" frakcijas pameta vēl četri deputāti, līdz ar to šīs frakcijas rindas kopš valdības izveidošanas ir sarukušas vairākkārtīgi.

Ņemot vērā minēto, NA pauda vēlmi pārdalīt ministru proporcijas koalīcijā. "Par to šodien [piektdien] arī runājām, un par to nepieciešama vienprātība koalīcijā. NA, AP un JKP ir gatavi runāt par iespējamu proporciju pārdali, bet "KPV LV" un JKP izteica, ka viņiem būtu nepieciešams laiks, lai partiju iekšienē izdiskutētu gatavību meklēt risinājumus," piektdien stāstīja Kariņš.

"Darbu ir daudz, bet esmu pārliecināts, ka, ja varam turpināt meklēt kompromisa garu, varēsim atrast labu risinājumu," pagājušās darba nedēļas izskaņā teica premjers.

Agrīnās stadijas riska kapitāla fonds Karma.vc paziņojis par kapitāla piesaistes slēgšanu savam otrajam fondam Karma Ventures II, sasniedzot noteikto maksimālo fonda apmēru – 100 miljonus eiro.

Jaunais fonds ieguldīs Eiropas agrīnās stadijas deep-tech jeb dziļo tehnoloģiju jaunuzņēmumos, kuru mērķis ir komercializēt tehnoloģiju inovācijas globālu izaicinājumu risināšanai.

Fondu Karma.vc vada starptautiska komanda ar pieredzi dziļo tehnoloģiju uzņēmumu izveidē un attīstībā – Tommi Uhari (Tommi Uhari), Marguss Ūdams (Margus Uudam) un Kristians Lānemā (Kristjan Laanemaa).

Trijotnei ir vairāk nekā 10 gadu pieredze investīciju piesaistē un darbā ar dziļo tehnoloģiju jaunuzņēmumiem. Divdesmit no tiem, tostarp AppGyver, Treatwell, Modesat, SpectX un MyHeritage, notikusi sekmīga investīciju realizācija (exit) globālajiem tehnoloģiju līderiem (piemēram, SAP, Dynatrace, Splunk).

Pēc nominācijas komisijas veiktās kandidātu atlases un RTU rektora apstiprinājuma ar šī gada 26. jūniju par Riga Business School kā Rīgas Tehniskās universitātes struktūrvienības direktoru kļūs Klaudio Rivera. Direktora amatā Klaudio Rivera nomainīs ilggadējo Riga Business School direktoru Jāni Grēviņu.

Riga Business School direktora atlase notiek reizi piecos gados. Nominācijas komisija darbu uzsāka šī gada 5. janvārī. Tās sastāvā bija deviņi dalībnieki ar dažādām lomām Riga Business School darbībā. Pēc atlases publiskas izsludināšanas konkursā pieteicās 26 kandidāti. Uz noslēguma pārrunām uzaicinājumu saņēma trīs kandidāti ar augstāko vērtējumu pēc nominācijas komisijas izvērtējuma.

Sanda Liepiņa, Riga Business School padomnieku konventa vadītāja: “Ir noslēdzies nominācijas komisijas darbs, un RTU rektors apstiprinājis Riga Business School jauno direktoru. Riga Business School stratēģija nākošajiem pieciem gadiem ir mērķtiecīga izaugsme uzņēmējdarbības stiprināšanā tehnoloģiju dominējošā laikā. Inovāciju vadība, digitalizācija un biznesa līderība būs vadošie virzieni nākošo gadu laikā. Riga Business School paredz studentu skaita tālāku izaugsmi, īpaši attīstot apmācības mikrokursu līmenī, attīstot bakalaura un MBA programmas, fokusējoties uz tālāku augsta līmeņa vadītāju apmācību, kā arī Mini MBA programmas piedāvājuma attīstīšanu, un to visu darīt sadarbībā ar vairākām pasaules līmeņa biznesa skolām. Klaudio Riveras redzējums par augstskolas attīstību deva pārliecību, ka skolas stratēģija nonāk īstajās rokās.”

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņojusi, ka 2022. gada maijā atvērs jaunu bāzi Tamperē, Somijā.

airBaltic savienos Tamperi ar sešiem tiešajiem lidojumiem, kā arī turpinās veikt lidojumus uz Rīgu, Latvijā.

airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss) norāda: “Sperot soli ārpus Baltijas, mēs veicināsim mūsu izaugsmi nākotnē un ātrāku atgriešanos pie peļņas. Nākamgad mūsu flotei pievienosies astoņas jaunas lidmašīnas, un mēs piedāvāsim labāko savienojamību uz un no Rīgas, Tallinas, Viļņas, kā arī Tamperes. Tamperes reģionā dzīvo vairāk nekā 500 000 cilvēku, un mūsu dati liecina, ka pastāv pietiekams vietējais pieprasījums pēc gaisa ceļojumiem.”

Somijas lidostu operatora Finavia izpilddirektora vietnieks un lidostu tīklu vecākais viceprezidents Jani Jolkonens (Jani Jolkkonen) skaidro: “Mēs esam priecīgi redzēt, ka airBaltic demonstrē vēl lielāku uzticēšanos Tamperes-Pirkalas lidostai. Mēs uzņēmumā Finavia jau vairākus gadus esam sadarbojušies ar airBaltic, un šīs jaunās bāzes atvēršana paceļ mūsu sadarbību jaunā līmenī. Tamperes-Pirkalas lidosta Finavia ir ļoti svarīga, un pēdējo gadu laikā mēs lidostas attīstībā esam investējuši gandrīz 20 miljonus eiro. Jaunā bāze nodrošinās iespēju airBaltic Eiropas maršrutiem piekļūt vietējiem biznesa un atpūtas ceļotājiem, kuri, kā mēs ceram, izmantos jaunos maršrutus.”

Pēdējos piecos gados (2011. – 2015.) Līgas un Jāņi apdrošināšanas atlīdzībās par CSNg nodarītajiem zaudējumiem, tajā skaitā braucot meklēt papardes ziedu, saņēmuši 3,04 miljonus eiro.

Lauvas tiesa, jeb gandrīz 89% atlīdzības izmaksātas Jāņiem, kas skaidrojams ar to, ka uz Līgu vārda reģistrēts mazāk transportlīdzekļu, informē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšēdētājs Jānis Abāšins.

Vislielākais Jāņiem izmaksāto atlīdzību īpatsvars bijis 2014.gadā (0,66 milj. EUR), bet Līgām – pērn (0,08 milj. EUR).

Jāatzīmē, ka atlīdzību apjomi, kas izmaksāti Jāņiem un Līgām, pēdējos gados ir pieauguši. Tā Līgas pērn atlīdzībās saņēmušas gandrīz divkārt vairāk, bet Jāņi – par aptuveni 20% vairāk nekā pirms pieciem gadiem, informē J.Abāšins. Viņš piebilst, ka šoreiz tas gan nav saistīts ar maģisko spēku, ko sevī iemieso abi vārdi, bet kopējo tendenci OCTA apdrošināšanas nozarē, kas rāda, ka atlīdzību īpatsvars pēdējo piecu gadu laikā pieaudzis par aptuveni 30%.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padome uz turpmākajiem trim gadiem organizācijas valdes priekšsēdētāja amatā atkārtoti apstiprinājusi Jāni Endziņu, bet valdes locekļa amatā ievēlējusi līdzšinējo LTRK Politikas daļas direktora vietnieku Jāni Lielpēteri.

Līdzšinējais valdes loceklis Andris Vanags turpmāk būs LTRK valdes priekšsēdētāja padomnieks. Valdē darbu turpinās arī iepriekš apstiprinātā LTRK Politikas daļas vadītāja Katrīna Zariņa.

"Lai gan LTRK ir jau vairāk nekā 85 gadi, un arī pats šajā amatā neesmu pirmo dienu, šodienas darba dinamika ir liela un ir sajūta, ka LTRK kā lidmašīna vēl tikai ieskrienas - uzņem jaudu, ātrumu un augstumu, jo aizvien lielāks pulks uzņēmēju saprot kopīgā darba spēku un biedru rindas strauji aug. Savukārt ierēdniecība un politiķi aizvien vairāk un vairāk apzinās, ka ieklausīšanās spēcīgākajās uzņēmēju organizācijās ir gudra izvēle Latvijas iedzīvotāju labklājības celšanai," pauž J.Endziņš

Noslēdzies Rīgas pilsētas izpilddirektora amata kandidātu novērtēšanas process un domes vadība un nominācijas komisija par pamērotāko amatam atzinusi Jāni Langi.

"Pārmaiņu koalīcija jau parakstot koalīcijas līgumu vienojās, ka Rīgas pilsētas izpilddirektors tiks meklēts atklātā konkursā, piesaistot kādu no lielajām, starptautiskajām personālvadības kompānijām. Bija jāizveido prestiža, cienījama nominācijas komisija, kā arī mēs pieaicinājām neatkarīgu novērotāju. Komisija uzsāka savu darbu uzreiz kā bija beidzies pieteikuma termiņš. Atgādinu, ka šis termiņš pat tika pagarināts, lai palielinātu kandidātu skaitu," sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

Rīgas mērs pastāstīja, ka vakar nominācijas komisija sēdē vienojusies izpilddirektora amatam virzīt Jāni Langi, jo viņš ieguvis konkursā vislielāko punktu skaitu. Gadījumā, ja Lange negūs deputātu atbalstu domes sēdē, kurā lems par Langes iecelšanu amatā, komisija ir izvirzījusi vēl divus rezerves kandidātus. Ja arī šie kandidāti negūs atbalstu, konkurss būs jāsludina no jauna.

Populārākie auto Jāņu vidu pērn bija Audi un Volvo, bet Līgas dod priekšroku Honda un Toyota zīmolu modeļiem, liecina SEB līzinga dati.

2015. gadā SEB līzinga finansējumu auto iegādei saņēmuši 47 Jāņi un 9 Līgas.

Kopumā pērn SEB līzings finansējis ap 1150 automašīnu iegādi privātpersonu vajadzībām vairāk nekā 12 miljonu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2014. gadu līzinga, darījumu skaits pieauga par 69%, bet apjoms – par 71%.

«Pieprasījuma pieaugumu var skaidrot ar iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanos. Mazinās bezdarba līmenis, aug ienākumi, inflācija ir minimāla – tas viss palīdz iedzīvotājiem justies stabilāk un raudzīties nākotnē optimistiskāk. Lai gan mašīna parasti nav pirmā lieta, ko cilvēki ir gatavi mainīt, mēs varam vērot būtisku darījumu skaita pieaugumu, un visievērojamākais pieprasījums ir tieši lietotu auto segmentā – tajā 2015. gadā esam izsnieguši finansējumu 6,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 78% vairāk nekā 2014. gadā.

Jura Podnieka studija un režisors Jānis Ābele šonedēļ sāka uzņemt spēlfilmu Jelgava ‘94, kas top pēc Jāņa Joņeva romāna motīviem. Pirmā posma laikā filmēšanas komanda strādā Cēsu pusē, filmējot bijušajā Jāņmuižas tehnikumā, informē Nacionālais Kino centrs.

Filmēšanā tiks iesaistīti 22 aktieri un vairāk nekā 200 masu skatu dalībnieki.

Spēlfilma Jelgava ‘94 stāsta par četrpadsmit gadus veco pusaudzi Jāni pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados Jelgavā. 1994. gads Jelgavā kļūst leģendārs izbēgušo cietumnieku dēļ, bet pasaulē jaunieši pielūdz mirušo grupas Nirvana solistu Kurtu Kobeinu. Vietējās skolas devītajai klasei, kurā mācās Jānis, pievienojas Kristīne. Viņa nezina, ka Jānis bijis pats neievērojamākais, pats neinteresantākais skolas puisis. Lai viņas acīs izceltos, Jānis pievēršas alternatīvajai kultūrai – metālmūzikai. Viņam ir vajadzīgi īstie draugi, īstā mūzika un īstās drēbes. Jānim ir jāspēlē grupā.

Latvijas eksportētāju asociāciju "The Red Jackets" turpmāk vadīs Kaspars Rožkalns, informēja asociācijā.

Iepriekš "The Red Jackets" valdes priekšsēdētājs bija Mārtiņš Tiknuss, kurš asociāciju vadīja kopš tās dibināšanas 2019.gadā.

Vienlaikus asociācijas valdē no jauna iecelts Jānis Palkavnieks, Arnis Ozols un Liene Gaspažiņa, savukārt darbu valdē turpinās Kristīne Grapmane un Jānis Ošlejs.

Tādējādi darbu "The Red Jackets" valdē neturpinās Linda Riekstiņa-Šnore, Egils Grasmans un Jānis Bergs.

“Mana motivācija vadīt Latvijas Eksportētāju asociāciju “The Red Jackets” ir ļoti skaidra, šobrīd pārstāvot industriālo grupu UPB, kas ir viens no lielākajiem eksportētājiem uz Skandināvijas valstīm, redzu ka eksports ir vienīgais ceļš valsts labklājības virzienā. Uzskatu, ka mana iepriekšējā pieredze vadot LIAA palīdzēs valdes darbā, jo pārzinu valsts pārvaldes struktūru un darbības veidu, attiecīgi varu pievienot vērtību identificējot iespējas eksportētāju atbalstam,” norāda Kaspars Rožkalns.

Pulksten 18.30 sestdienas vakarā Lemānas 24 stundu sacīkstēs visi pievērsās Ērla Bambera (Earl Bamber) (Jaunzēlande), Timo Bernharda (Timo Bernhard) (Vācija) un Brendona Hārtlija (Brendon Hartley) (Jaunzēlande) Porsche 919 Hybrid. Viņu automobilim vairs nebija priekšējās ass piedziņas, tas bija remontēts stundu un piecas minūtes un atgriezās trasē, atpalicis par 18 apļiem. Taču 85. klasiskās izturības sacīkstes Lemānā piedzīvoja tik dramatiskas pārmaiņas, ka neiespējamais tomēr īstenojās: pēc milzīgiem pūliņiem trijnieks no 56. vietas izrāvās līdz uzvarai kopvērtējumā. Lemānas rekordistam Porsche tā ir 19. uzvara pasaules grūtāko sacīkšu kopvērtējumā un trešā uzvara pēc kārtas — tas nozīmē, ka šis vācu autoražotājs tagad drīkst paturēt slaveno balvu.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Pēc panākumiem 2015. gadā Ērlam Bamberam šī ir otrā uzvara Lemānas kopvērtējumā pie Porsche 919 Hybrid stūres. Arī Timo Bernhards svin otro uzvaru Lemānas kopvērtējumā. No šā gada Porsche LMP sešu pilotu komandas neapšaubāmi visdedzīgāk vēlējās uzvarēt Brendons Hārtlijs, jo viņa vārds vēl nav bijis iegravēts uz lielās balvas.

Porsche AG valdes loceklis un atbildīgais par pētniecību un izstrādi Mihaels Šteiners (Michael Steiner) komentē: «Trīskārtēja uzvara Lemānā ir Porsche sapņa piepildījums, un tas, kā tika iegūta šī trešā uzvara pēc kārtas, ir ļoti īpašs notikums. Es lepojos ar Porsche komandu, kas turpināja cīnīties arī pēc ilgās remonta pauzes.»

Vieglas dienas un laicīgus labumus negaidi, tā, sākot kopīgas darba gaitas, režisorei–producentei Antrai Cilinskai savulaik postulēja Juris Podnieks

Antra Cilinska ir viena no Jura Podnieka studijas dibinātājām un tās direktore kopš 1994. gada, bet kino industrijā «peld» jau kopš astoņdesmitajiem gadiem. Viņa tagad zina, ka ievadā pieminētais, reiz kolēģa sacītais, bijuši viedi vārdi, jo apsēstajiem ar kino darbs paņem teju visu cilvēka dzīvi. Viņa sevi mazāk asociē ar biznesa lēdiju, vairāk ar radošu cilvēku, kurš obligātās izvēles kārtā nodarbojas arī ar studijas un filmēšanas procesu vadību. Taču vajadzīgais «krampis» ir, kaut vai lai cīnītos par kino nozares valsts atbalsta budžeta pieaugumu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 4. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Jāņa Joņeva kulta romāna Jelgava 94 ekranizācija pirmizrādi piedzīvoja 18. septembrī, bet no 20. septembra tā skatāma kinoteātros. Kādas jums kā vienai no spēlfilmas veidotājiem ir atsauksmes?

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara!

Tā intervijā saka Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Skaļa ieroča kārta parastā trešdienas rītā, kad cilvēki dodas uz darbu. Mūsu Latvijas valstī netālu no Mātes Latvijas pie Brāļu kapiem ar automātu nošauj cilvēku. Runā, ka maksātnespējas administratoru mafija Rīgas ielās kārto savas lietas. Parādās bailes, ka atgriezušies 90-tie… Jūs kā Baptistu draudžu savienības bīskaps divpads- mit gadus kopā ar citiem bīskapiem lūdzāt Dievu par Latviju. Svētkos vadījāt dievkalpojumus kopā ar katoļu kardinālu Jāni Pujatu un arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, ar luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu un pareizticīgo metropolītu Aleksandru. Vai tiešām šī skumjā aina ir tas, ko Latvijas simtgadē mēs visi kopā cerējām ieraudzīt? Ko šī notikusī vardarbība mums rāda?

Valsts prezidents Raimonds Vējonis pēc šodienas tikšanās ar iespējamo Vienotības premjera amata kandidātu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Kārli Šadurski un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) nominēto premjera amata kandidātu Māri Kučinski ir nolēmis uzticēt premjera pienākumus Kučinskim.

Prezidents atteicās sniegt skaidrojumus, kāpēc atbildīgajam amatam nominējis tieši Kučinski.

Vējonis informēja, ka ir runājis ar daudziem iespējamajiem Ministru prezidenta amata kandidātiem, kuri izskanējuši gan publiski, gan ne tik publiski" Visiem viņiem viņš izsakot paldies, bet īpaši - finanšu ministram Jānim Reiram (V), Valmieras mēram Jānim Baikam un Cēsu mēram Jānim Rozenbergam (V).

Prezidents pateicās arī "Vienotības" premjera amata kandidātam Kārlim Šadurski par apņemšanos veidot valdību un aicināja viņu palikt aktīvam Budžeta komisijas vadītājam, sadarbojoties ar jauno valdību.

Rīgas pasažieru pārvadātāja «Rīgas satiksmes» (RS) pagaidu valdes vadītājs Anrijs Matīss nolēmis šodien pamest amatu.

Matīss šorīt intervijā Latvijas Radio šādu lēmumu skaidroja ar atbalsta trūkumu pārmaiņām uzņēmumā no RS akcionāra puses. RS akciju turētāja funkcijas pilda Rīgas mērs un «Saskaņas» līderis Nils Ušakovs.

Sākotnēji atbalsts pārmaiņām RS no domes bijis liels, bet līdz ar Ušakova lēmumu kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās šis atbalsts faktiski ir zudis, vērtēja Matīss.

Šādos apstākļos viņš nolēmis, ka šodien paziņos par atkāpšanos no amata - iesniegums jau esot sagatavots un tas vien jāiesniedz Ušakovam. «Neesmu nobijies, bet viens to izsmelt nevar,» piebilda Matīss.

Kā piemēru atbalsta trūkumam Matīss minēja RS audita ziņojumu, kurā lūgts izvērtēt bijušās valdes atbildību par nesaimniecisku rīcību uzņēmumā, taču šādas izvērtēšanas vietā audita ziņojums nosūtīts atpakaļ RS ar «aptuvenu nostāju» - vērtējiet paši, ko Matīss neuzskata par konstruktīvu rīcību.

Pašvaldības uzņēmuma «Rīgas satiksme» (RS) pagaidu valdes vadītājs Anrijs Matīss amatu pamet, jo Rīgas dome nesniedz atbalstu to «Rīgas satiksmes» (RS) problēmu risināšanā, kas nav paša uzņēmuma pārziņā un kuru novēršana ir iespējama tikai ar pašvaldības lēmumiem.

Skaidrojot savu lēmumu atstāt RS pagaidu valdes vadītāja amatu, Matīss aģentūrai LETA sacīja, ka lielāks pašvaldības atbalsts būtu nepieciešams, piemēram, apstiprinot jauno biļešu pašizmaksu, pārskatot RS un «Rīgas mikroautobusu satiksmes» maršrutus, lemjot par tarifu maiņu un citām praktiskām lietām.

«Daudzas lietas nav tikai »Rīgas satiksmes« kompetencē, piemēram, maršrutu pārskatīšana ar »Rīgas mikroautobusu satiksmi«,» uzsvēra Matīss, «tāpat arī auditoru ziņojumā konstatētie trūkumi - tie būtu jānovērš, bet akcionārs atsūta mums audita ziņojumu atpakaļ un liek pašiem izstrādāt priekšlikumus. Mums nav atbalsta izdevumu samazināšanas jomā, līgumu pārskatīšanas jomā, un uzņēmums pats to atrisināt nevar. Tāpat arī akcionāram jāpieņem lēmums par zaudējumu piedziņu no bijušās valdes un to nevar dot darīt man.»